(22) 2. 辱骂者品复注
9 段
第二品 骂詈品
(22) 2. Akkosakavaggo
第一、二经 骂詈经等之义释
1-2. Akkosakasuttādivaṇṇanā
211-2第二品第一经中,“骂詈者”是指以十种骂詈事进行辱骂的人,比如“你是愚者、你是痴者、你是骆驼、你是牛、你是驴”等。而“威胁者”则是指说“等着,剃头沙门,你装作没事,我现在就到王族那里去治你的罪”这类话的人,因此说他“以显示恐怖来威胁”。“障碍”:因为出世法成为恶趣道的障碍,所以称为障碍,于是说“出世障碍已被断除”,意思是名为出世法的恶趣道障碍已经被断除。第二经没有需要解释的内容。
211-2. Dutiyassa paṭhame dasahi akkosavatthūhi akkosakoti ‘‘bālosi, mūḷhosi, oṭṭhosi, goṇosi, gadrabhosī’’tiādinā dasahi akkosavatthūhi akkosako. ‘‘Hotu, muṇḍakasamaṇa, adaṇḍo ahanti karosi, idāni te rājakulaṃ gantvā daṇḍaṃ āropessāmī’’tiādīni vadanto paribhāsako nāmāti āha ‘‘bhayadassanena paribhāsako’’ti. Lokuttaradhammā apāyamaggassa paripanthabhāvato paripantho nāmāti āha ‘‘lokuttaraparipanthassa chinnattā’’ti, lokuttarasaṅkhātassa apāyamaggaparipanthassa chinnattāti attho. Dutiye natthi vattabbaṃ.
骂詈经等的注释结束。
第三至第十经 戒经等的注释
3-10. Sīlasuttādivaṇṇanā
213-220第三经中,“无戒者”里的“du”词,就像“劣慧”等情况一样,是表示“没有”的意思,而不是谴责的意思,所以解释为“无戒、缺戒”。关于“破损律仪”:已受持戒的人由于某种原因而破了戒,他便可称为破损律仪者。可是,如果一个人完全没有受持戒、缺乏正行,他又怎么能叫破损律仪者呢?他因为毁坏了应护持的善正行,所以也同样被称为破损律仪者。至于“丧失律仪”,就是指毫无律仪。在种种技艺之处,于宣告“不得杀生”的那一天,即宣告禁杀之日,恶名便传扬出去,他因懊悔而内心沮丧。
213-220. Tatiye (dī. ni. ṭī. 2.149) dussīloti ettha du-saddo abhāvattho ‘‘duppañño’’tiādīsu (ma. ni. 1.449) viya, na garahaṇatthoti āha ‘‘asīlo nissīlo’’ti. Bhinnasaṃvaroti ettha samādinnasīlo kenaci kāraṇena sīlabhedaṃ patto, so tāva bhinnasaṃvaro hotu. Yo pana sabbena sabbaṃ asamādinnasīlo ācārahīno, so kathaṃ bhinnasaṃvaro nāma hotīti ? Sopi sādhusamācārassa pariharaṇīyassa bheditattā bhinnasaṃvaro eva nāma. Vinaṭṭhasaṃvaro saṃvararahitoti hi vuttaṃ hoti. Taṃ taṃ sippaṭṭhānaṃ. Māghātakāleti ‘‘mā ghātetha pāṇīna’’nti evaṃ māghātaghosanaṃ ghositadivase. Abbhuggacchati pāpako kittisaddo. Ajjhāsayena maṅku hotiyeva vippaṭisāribhāvato.
“他的”指无戒者。“受持而住之处”即起身、发起所应作之事。“来到面前”指那件事在心中现起。“睁眼见此世”:睁眼时,通过自己的子女等见到此世。“闭眼见来世”:闭眼时,因趣相现前而见到来世。因此说了“四恶趣”等。“第五句”:指“身坏后”等文所说明的第五种过患部分。“与所说相反”:对于前面所说有关过患的义理,反过来指出“不放逸者能适时完成种种农耕、商业等”。“有可称叹之戒”指具戒者。“戒具足”:以戒而具足,即具戒者。这些意思容易了解,不再赘述。第四经以下的含义都很清楚。
Tassāti dussīlassa. Samādāya vattitaṭṭhānanti uṭṭhāya samuṭṭhāya katakāraṇaṃ. Āpāthaṃ āgacchatīti taṃ manaso upaṭṭhāti. Ummīletvā idhalokanti ummīlanakāle attano puttadārādivasena idhalokaṃ passati. Nimīletvā paralokanti nimīlanakāle gatinimittupaṭṭhānavasena paralokaṃ passati. Tenāha ‘‘cattāro apāyā’’tiādi. Pañcamapadanti ‘‘kāyassa bhedā’’tiādinā vutto pañcamo ādīnavakoṭṭhāso. Vuttavipariyāyenāti vuttatthāya ādīnavakathāya vipariyāyena ‘‘appamatto taṃ taṃ kasivaṇijjādiṃ yathākālaṃ sampādetuṃ sakkotī’’tiādinā. Pāsaṃsaṃ sīlamassa atthīti sīlavā. Sīlasampannoti sīlena samannāgato sampannasīloti evamādikaṃ pana atthavacanaṃ sukaranti anāmaṭṭhaṃ. Catutthādīni uttānatthāneva.
戒经等的注释结束。
《骂詈品》的注释到此结束。
