22. 辱骂者品复注
(22) 2. Akkosakavaggo
9 段
《骂詈经》等的注释
1-2. Akkosakasuttādivaṇṇanā
211-2211-2. 在第二品的第一经里,用十种骂人的话去骂人的人,就是“骂詈者”,比如骂“你是笨蛋、你是糊涂虫、你是骆驼、你是牛、你是驴”等等,用这十种骂人的话去骂人。说“等着吧,剃头的沙门,你装作没事,我现在就到王族那里去,给你治罪”这类话的人,就叫“威胁者”,所以经文说“以显示恐怖来威胁”。出世间的法因为会成为通向恶趣之道的障碍,所以叫“障碍”,因此经文说“出世间的障碍已被断除”,意思就是:名为出世间的、通向恶趣之道的障碍已经被断除了。第二经没有什么需要解释的。
211-2. Dutiyassa paṭhame dasahi akkosavatthūhi akkosakoti ‘‘bālosi, mūḷhosi, oṭṭhosi, goṇosi, gadrabhosī’’tiādinā dasahi akkosavatthūhi akkosako. ‘‘Hotu, muṇḍakasamaṇa, adaṇḍo ahanti karosi, idāni te rājakulaṃ gantvā daṇḍaṃ āropessāmī’’tiādīni vadanto paribhāsako nāmāti āha ‘‘bhayadassanena paribhāsako’’ti. Lokuttaradhammā apāyamaggassa paripanthabhāvato paripantho nāmāti āha ‘‘lokuttaraparipanthassa chinnattā’’ti, lokuttarasaṅkhātassa apāyamaggaparipanthassa chinnattāti attho. Dutiye natthi vattabbaṃ.
第3至第10经 戒经等的注释
3-10. Sīlasuttādivaṇṇanā
213-220在第三经的注释里,“无戒者”这个说法中的“du”这个词,是表示“没有”的意思,就像“劣慧”等词里的用法一样,并不是表示谴责,所以注释说“无戒、缺戒”。关于“破损律仪”:已经受持了戒的人,因为某种原因导致戒被破坏,这个人就可以叫破损律仪者。但是,如果一个人完全没有受持戒,缺乏正当的行为,那他怎么能叫破损律仪者呢?他因为破坏了应当护持的善好行为,所以也同样被称为破损律仪者。所谓“丧失律仪”,就是说完全没有律仪。在种种技艺的场合,在宣布“不得杀生”的那一天,也就是宣告禁杀的日子里,恶名就传扬开来。他因为内心懊悔,心里就变得沮丧。
213-220. Tatiye (dī. ni. ṭī. 2.149) dussīloti ettha du-saddo abhāvattho ‘‘duppañño’’tiādīsu (ma. ni. 1.449) viya, na garahaṇatthoti āha ‘‘asīlo nissīlo’’ti. Bhinnasaṃvaroti ettha samādinnasīlo kenaci kāraṇena sīlabhedaṃ patto, so tāva bhinnasaṃvaro hotu. Yo pana sabbena sabbaṃ asamādinnasīlo ācārahīno, so kathaṃ bhinnasaṃvaro nāma hotīti ? Sopi sādhusamācārassa pariharaṇīyassa bheditattā bhinnasaṃvaro eva nāma. Vinaṭṭhasaṃvaro saṃvararahitoti hi vuttaṃ hoti. Taṃ taṃ sippaṭṭhānaṃ. Māghātakāleti ‘‘mā ghātetha pāṇīna’’nti evaṃ māghātaghosanaṃ ghositadivase. Abbhuggacchati pāpako kittisaddo. Ajjhāsayena maṅku hotiyeva vippaṭisāribhāvato.
“他的”就是指无戒的人。“受持而住之处”是指起身、动手去做该做的事。“来到面前”是指那件事在心里浮现出来。睁眼时看此世,是说睁眼的时候,通过自己的妻儿等看到这个世界。闭眼时看后世,是说闭眼的时候,因为趣相现前而看到后世。所以说了“四恶趣”等。“第五句”是指“身坏后”等文所说的第五种过患部分。“与所说相反”是说,和前面讲过的过患相反,指出“不放逸的人能够按时完成农耕、经商等种种事情”。“有值得称赞的戒”,就是指具戒者。关于“具足戒”即具足戒、圆满戒等解释因易懂而未作阐释。第四经等意义浅显显明。
Tassāti dussīlassa. Samādāya vattitaṭṭhānanti uṭṭhāya samuṭṭhāya katakāraṇaṃ. Āpāthaṃ āgacchatīti taṃ manaso upaṭṭhāti. Ummīletvā idhalokanti ummīlanakāle attano puttadārādivasena idhalokaṃ passati. Nimīletvā paralokanti nimīlanakāle gatinimittupaṭṭhānavasena paralokaṃ passati. Tenāha ‘‘cattāro apāyā’’tiādi. Pañcamapadanti ‘‘kāyassa bhedā’’tiādinā vutto pañcamo ādīnavakoṭṭhāso. Vuttavipariyāyenāti vuttatthāya ādīnavakathāya vipariyāyena ‘‘appamatto taṃ taṃ kasivaṇijjādiṃ yathākālaṃ sampādetuṃ sakkotī’’tiādinā. Pāsaṃsaṃ sīlamassa atthīti sīlavā. Sīlasampannoti sīlena samannāgato sampannasīloti evamādikaṃ pana atthavacanaṃ sukaranti anāmaṭṭhaṃ. Catutthādīni uttānatthāneva.