五支品
3. Pañcaṅgikavaggo
第一不恭敬经等的注释
1-2. Paṭhamaagāravasuttādivaṇṇanā
21-22第三经初分:「ābhisamācārika」,意指增上行、最上行。此为何意?答:「依行仪所制之戒」。其余皆易解。第二经无可说。
21-22. Tatiyassa paṭhame ābhisamācārikanti abhisamācāre uttamasamācāre bhavaṃ. Kiṃ pana tanti āha ‘‘vattavasena paññattasīla’’nti. Sesaṃ suviññeyyameva. Dutiye natthi vattabbaṃ.
染污经等注释
3-4. Upakkilesasuttādivaṇṇanā
23-24第23-24经。第三经中:「并不闪耀」,即不具有光辉。「具有破裂性质」,即经加热后,如敲击铜盘般破碎。「剩余的铜」,指所说的剩余之铜,包括同类铜、异类铜、毕舍遮铜、人造铜等一切种类的铜。「由于不易生起」:在此,难道连极为清净的世间善心,也因不易生起而被称为染污吗?确实如此。然而,在诸盖已得立足的相续中,连广大善也绝不可能生起,更何况出世间善。而那微小的善,在诸盖损害的相续中,依其缘而生起时,由于不清净,故说为染污,正如依不清净的灯盏、灯芯及灯油而燃的灯火一般。或者,为说明‘因未起精勤故不易生起,即为染污’,故说「以劣故」等。因为对其所缘以散乱方式转起,应知它如粉末般粉碎。第四经没有需要说明的。
23-24. Tatiye na ca pabhāvantanti na ca pabhāsampannaṃ. Pabhijjanasabhāvanti tāpetvā tāḷakajjanapabhaṅguraṃ. Avasesaṃ lohanti vuttāvasesaṃ sajātilohaṃ, vijātilohaṃ, pisācalohaṃ, kittimalohanti evaṃpabhedaṃ sabbampi lohaṃ. Uppajjituṃ appadānenāti ettha nanu lokiyakusalacittassapi suvisuddhassapi uppajjituṃ appadāneneva upakkilesatāti? Saccametaṃ, yasmiṃ pana santāne nīvaraṇāni laddhappatiṭṭhāni, tattha mahaggatakusalassapi asambhavo, pageva lokuttarakusalassa. Parittakusalaṃ pana yathāpaccayaṃ uppajjamānaṃ nīvaraṇehi upahate santāne uppattiyā aparisuddhaṃ hontaṃ upakkiliṭṭhaṃ nāma hoti aparisuddhadīpakapallikavaṭṭitelādisannissayo padīpo viya. Apica nippariyāyato uppajjituṃ appadāneneva tesaṃ upakkilesatāti dassento ‘‘yadaggena hī’’tiādimāha. Ārammaṇe vikkhittappavattivasena cuṇṇavicuṇṇatā veditabbā. Catutthe natthi vattabbaṃ.
被护持经注释
5. Anuggahitasuttavaṇṇanā
25第五经中,依增支部诵者的观点,“正见”是指观正见等,由此展开对此义的解说;而中部诵者对此则作另一种解释。此说见于《中部注》(中部注 1.452):
25. Pañcame sammādiṭṭhīti vipassanāsammādiṭṭhītiādinā aṅguttarabhāṇakānaṃ matena ayaṃ atthavaṇṇanā āraddhā, majjhimabhāṇakā panettha aññathā atthaṃ vadanti. Vuttañhetaṃ majjhimaṭṭhakathāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 1.452) –
“被护持”意思是已得到护持者。“正见”指阿拉汉道正见。在果的刹那生起的心解脱是它的果,故称“心解脱果”;以心解脱这个果为利益,故称“心解脱果利”。下一句“慧解脱果利”也依同理。在此,第四果的智慧称为“慧解脱”,其余诸法应知为“心解脱”。在“戒所护持”等句中,戒指四遍清净戒;闻指听闻适切的法义;论指讨论断除业处中的颠踬与绊倒;止指作为观基础的八等至;观指七种随观。圆满四遍清净戒的人,听闻适切的法义,断除业处中的颠踬与绊倒,在作为观基础的八等至中修习,修习七种随观,阿拉汉道生起后,便给予果。
‘‘Anuggahitā’’ti laddhūpakārā. Sammādiṭṭhīti arahattamaggasammādiṭṭhi. Phalakkhaṇe nibbattā cetovimutti phalaṃ assāti cetovimuttiphalā. Tadeva cetovimuttisaṅkhātaṃ phalaṃ ānisaṃso assāti cetovimuttiphalānisaṃsā. Dutiyapadepi eseva nayo. Ettha catutthaphalapaññā paññāvimutti nāma, avasesā dhammā cetovimuttīti veditabbā. ‘‘Sīlānuggahitā’’tiādīsu sīlanti catupārisuddhisīlaṃ. Sutanti sappāyadhammassavanaṃ. Sākacchāti kammaṭṭhāne khalanapakkhalanacchedanakathā. Samathoti vipassanāpādikā aṭṭha samāpattiyo. Vipassanāti sattavidhā anupassanā. Catupārisuddhisīlañhi pūrentassa, sappāyadhammassavanaṃ suṇantassa, kammaṭṭhāne khalanapakkhalanaṃ chindantassa vipassanāpādikāsu aṭṭhasu samāpattīsu kammaṃ karontassa, sattavidhaṃ anupassanaṃ bhāventassa arahattamaggo uppajjitvā phalaṃ deti.
譬如有人想享用甘甜的芒果,便会在芒果树苗四周筑起坚固的蓄水池,拿着水罐不时地浇水,为使水不流失而把边界修得牢固;他会清除附近存有的藤蔓、枯枝、蚁穴或蛛网,拿起锄头不时地挖掘根部。如此,对于不放逸地做这五件事的人,那棵芒果树便会成长并结果。这个譬喻应如此理解:持戒犹如在树周围筑起蓄水池;听法犹如不时地浇水;修止犹如使边界坚固;清除附近的藤蔓等犹如断除业处上的颠踬与绊倒;不时地拿锄头挖掘根部犹如修习七种随观。应知,被这五法所护持的正见,对于这位比丘,能给予阿拉汉果,恰如被这五种因缘所护持的芒果树,到了能结出甘甜果实的时候一样。
‘‘Yathā hi madhuraṃ ambapakkaṃ paribhuñjitukāmo ambapotakassa samantā udakakoṭṭhakaṃ thiraṃ katvā bandhati, ghaṭaṃ gahetvā kālena kālaṃ udakaṃ āsiñcati, udakassa anikkhamanatthaṃ mariyādaṃ thiraṃ karoti. Yā hoti samīpe valli vā sukkhadaṇḍako vā kipillikapuṭo vā makkaṭakajālaṃ vā, taṃ apaneti, khaṇittiṃ gahetvā kālena kālaṃ mūlāni parikhaṇati, evamassa appamattassa imāni pañca kāraṇāni karoto so ambo vaḍḍhitvā phalaṃ deti, evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ. Rukkhassa samantato koṭṭhakabandhanaṃ viya hi sīlaṃ daṭṭhabbaṃ, kālena kālaṃ udakasiñcanaṃ viya dhammassavanaṃ, mariyādāya thirabhāvakaraṇaṃ viya samatho, samīpe valliādīnaṃ haraṇaṃ viya kammaṭṭhāne khalanapakkhalanacchedanaṃ, kālena kālaṃ khaṇittiṃ gahetvā mūlakhaṇanaṃ viya sattannaṃ anupassanānaṃ bhāvanā, tehi pañcahi kāraṇehi anuggahitassa ambarukkhassa madhuraphaladānakālo viya imassa bhikkhuno imehi pañcahi dhammehi anuggahitāya sammādiṭṭhiyā arahattaphaladānaṃ veditabba’’nti.
此处,“已获得恩惠者”是指随其所应,依止等而得资具的人。由于为观正见所摄持,于诸道正见中,它即为阿拉汉道正见。因为对于无间生起的法,规则或遮止方才适用;而且“心回转”一词的确定用法,仅限于最高果定及其资具法。因此,这里的“正见”指阿拉汉道正见。“果的那一刹那”包括无间刹那及其后的时间两种情形。“心解脱”是指:依止息一切烦恼而心得解脱,它依于彼(阿拉汉道智)而生起,故指除了最高果智之外的其余果法。是故说:“心解脱是其果,即名为心解脱的果是它的利益。”此句的连结方式是:从一切烦恼中解脱之心——称为止息的舍断,即是果,亦是利益。此处“心解脱”唯取舍断之意,而前文所说则是能舍断的法(道智)。否则,若将果法本身理解为利益,便成重复而无意义。对“慧解脱果利”,也应如此理解其含义。正语、正业、正命,以戒为自性,故对定特为助益;同样,正思惟以禅那为自性,故被说为“安止”。正念与正精进则是定的组成部分,因此说“应知其余的法是心解脱”。
Ettha ca laddhūpakārāti yathārahaṃ nissayādivasena laddhapaccayā. Vipassanāsammādiṭṭhiyā anuggahitabhāvena gahitattā maggasammādiṭṭhīsu ca arahattamaggasammādiṭṭhi . Anantarassa hi vidhi paṭisedho vā, aggaphalasamādhimhi tapparikkhāradhammesuyeva ca kevalo cetopariyāyo niruḷhoti sammādiṭṭhīti arahattamaggasammādiṭṭhi. Phalakkhaṇeti anantaraṃ kālantare cāti duvidhepi phalakkhaṇe. Paṭippassaddhivasena sabbasaṃkilesehi cetovimuccati etāyāti cetovimutti, aggaphalapaññaṃ ṭhapetvā avasesā phaladhammā. Tenāha ‘‘cetovimutti phalaṃ assāti, cetovimuttisaṅkhātaṃ phalaṃ ānisaṃso’’ti. Sabbakilesehi cetaso vimuccanasaṅkhātaṃ paṭippassambhanasaññitaṃ pahānaṃ phalaṃ ānisaṃso cāti yojanā. Idha cetovimuttisaddena pahānamattaṃ gahitaṃ, pubbe pahāyakadhammā. Aññathā phaladhammā eva ānisaṃsoti gayhamāne punavacanaṃ niratthakaṃ siyā. Paññāvimuttiphalānisaṃsāti etthāpi evameva attho veditabbo. Sammāvācākammantājīvā sīlasabhāvattā visesato samādhissa upakārā, tathā sammāsaṅkappo jhānasabhāvattā. Tathā hi so ‘‘appanā’’ti niddiṭṭho. Sammāsatisammāvāyāmā pana samādhipakkhiyā evāti āha ‘‘avasesā dhammā cetovimuttīti veditabbā’’ti.
“四遍清净戒”是指作为证得圣道基础的四遍清净戒。对“闻”等也应依此理趣理解。为表露自心转起状态而共同言说,称为“共语”,共语即是“讨论”。然而此处指与业处相关的谈论,故说“关于业处……的谈论”。对于该业处,一次未能如法修习,称为“颠踬”;屡次失误,称为“绊倒”;能够断除、去除这两者的谈论,称为“断除颠踬与绊倒的谈论”。“圆满者”是指以转向(涅槃)为所依而守护、增长(业处)的人。“听闻者”是指怀着“我所把握的业处将会增长”之想而听闻的人。正因如此,才说“适宜的听法”。“从事业者”是指从事修习精进之业的人。在这五处中,“anta”词尾应视为表示原因。唯有如此,后文以“犹如”等宣说的芒果树譬喻,才能与这五种情况相合。
Catupārisuddhisīlanti ariyamaggādhigamassa padaṭṭhānabhūtaṃ catupārisuddhisīlaṃ. Sutādīsupi eseva nayo. Attano cittappavattiārocanavasena saha kathanaṃ saṃkathā, saṃkathāva sākacchā. Idha pana kammaṭṭhānappaṭibaddhāti āha ‘‘kammaṭṭhāne…pe… kathā’’ti. Tassa kammaṭṭhānassa ekavāraṃ vidhiyā appaṭipajjanaṃ khalanaṃ, anekavāraṃ pakkhalanaṃ, tadubhayassa vicchedanī apanayanī kathā khalanapakkhalanacchedanakathā. Pūrentassāti vivaṭṭasannissitaṃ katvā pālentassa brūhentassa ca. Suṇantassāti ‘‘yathāuggahitakammaṭṭhānaṃ phātiṃ gamissatī’’ti evaṃ suṇantassa. Teneva hi ‘‘sappāyadhammassavana’’nti vuttaṃ. Kammaṃ karontassāti bhāvanānuyogakammaṃ karontassa. Pañcasupi ṭhānesu anta-saddo hetuatthajotano daṭṭhabbo. Evañhi ‘‘yathā hī’’tiādinā vuccamānā ambūpamā yujjeyya.
“蓄水池”是指水车槽。“筑得坚固而加以固定”是指做得不松散、牢固,既不太大也不太小而妥善设置。“使其牢固”是指在浇水时,为了使水不从各处流失,将水车槽槽身修得更坚固。“枯枝”是指那棵芒果树自身的干枯小枝。“蚁穴”是指红蚂蚁的巢穴。“锄头”是指镐。持戒犹如筑起蓄水池,因为它是正见增长之方法的根本;听法犹如浇水,因为它能滋养修习;修止犹如使边界牢固,因为它能令前述修习所依的戒行界限变得坚固——入定者的戒确实更为坚固;断除业处上的颠踬与绊倒,犹如清除附近的藤蔓等物,因为去除了所欲修习的障碍;修习七种随观犹如挖掘根部,因为铲除了那些障碍的根本——贪爱、慢和见。应知于此,对戒行极其清净、专修业处者而言,适宜的听法是必要的;其次依所闻义理进行讨论;再通过净化业处而生起止;此后,入定并开始修观的人,观将获得圆满;圆满的观能滋养道正见。因为这些支分正是这样次第地直接护持正见,所以这一渐次顺序才被宣说。
Udakakoṭṭhakanti jalāvāṭaṃ. Thiraṃ katvā bandhatīti asithilaṃ daḷhaṃ nātimahantaṃ nātikhuddakaṃ katvā yojeti. Thiraṃ karotīti udakasiñcanakāle tato tato pavattitvā udakassa anikkhamanatthaṃ jalāvāṭapāḷiṃ thirataraṃ karoti. Sukkhadaṇḍakoti tasseva ambagacchassa sukkhako sākhāsīsako . Kipillikapuṭoti tambakipillikapuṭo. Khaṇittinti kudālaṃ. Koṭṭhakabandhanaṃ viya sīlaṃ sammādiṭṭhiyā vaḍḍhanūpāyassa mūlabhāvato. Udakasiñcanaṃ viya dhammassavanaṃ bhāvanāya paribrūhanato. Mariyādāya thirabhāvakaraṇaṃ viya samatho yathāvuttāya bhāvanādhiṭṭhānāya sīlamariyādāya daḷhībhāvāpādanato. Samāhitassa hi sīlaṃ thirataraṃ hoti. Samīpe valliādīnaṃ haraṇaṃ viya kammaṭṭhāne khalanapakkhalanacchedanaṃ icchitabbabhāvanāya vibandhanāpanayanato. Mūlakhaṇanaṃ viya sattannaṃ anupassanānaṃ bhāvanā tassā vibandhassa mūlabhūtānaṃ taṇhāmānadiṭṭhīnaṃ palikhaṇanato. Ettha ca yasmā suparisuddhasīlassa kammaṭṭhānaṃ anuyuñjantassa sappāyadhammassavanaṃ icchitabbaṃ, tato yathāsute atthe sākacchāsamāpajjanaṃ, tato kammaṭṭhānavisodhanena samathanibbatti, tato samāhitassa āraddhavipassakassa vipassanāpāripūri, paripuṇṇā vipassanā maggasammādiṭṭhiṃ brūhetīti evametesaṃ aṅgānaṃ paramparāya sammukhā anuggaṇhanato ayamānupubbī kathitāti veditabbaṃ.
6. 《解脱处经》注释
6. Vimuttāyatanasuttavaṇṇanā
26在第六经中,“解脱处”是指从轮回之苦解脱的因缘,即其原因,故注疏者说:“是解脱之因缘”。“对于知晓经文义理的人”:是指对于“此处说戒,此处说定,此处说慧”等经文内容,能如实了知每一段含义的人。“对于通晓经文的人”:是指对于能通达其义的经文,如实审察的人。“微弱的喜”:是指刚刚生起、尚属轻微的喜。此喜如何生起?当一人依所教之法审察,并把握与该法相应的自身身、语、意行时,便获得喜悦,此时,以欢喜为特相的“欢悦”即告生起。“成为强烈欢喜状态的强力喜”:是指依先前生起的喜,经由不断修习,而达至极欢喜的状态。此喜具有息灭身、心躁动的能力,故能成为“轻安”之缘;具备力量的喜,便如此生起。因为当名身轻安时,色身也必定轻安,所以注疏者唯说“名身轻安”。
26. Chaṭṭhe vimuttiyā vaṭṭadukkhato vimuccanassa āyatanāni kāraṇāni vimuttāyatanānīti āha – ‘‘vimuccanakāraṇānī’’ti. Pāḷiatthaṃ jānantassāti ‘‘idha sīlaṃ āgataṃ, idha samādhi, idha paññā’’tiādinā taṃtaṃpāḷiatthaṃ yāthāvato jānantassa. Pāḷiṃ jānantassāti tadatthabodhiniṃ pāḷiṃ yāthāvato upadhārentassa. Taruṇapītīti sañjātamattā mudukā pīti jāyati. Kathaṃ jāyati? Yathādesitaṃ dhammaṃ upadhārentassa tadanucchavikameva attano kāyavācāmanosamācāraṃ pariggaṇhantassa somanassaṃ pattassa pamodalakkhaṇaṃ pāmojjaṃ jāyati. Tuṭṭhākārabhūtā balavapītīti purimuppannāya pītiyā vasena laddhāsevanattā ativiya tuṭṭhākārabhūtā kāyacittadarathassa passambhanasamatthatāya passaddhiyā paccayo bhavituṃ samatthā balappattā pīti jāyati. Yasmā nāmakāye passaddhe rūpakāyopi passaddho eva hoti, tasmā ‘‘nāmakāyo passambhati’’cceva vuttaṃ.
“获得乐”:是指证得了能成为随后所说心一境性之缘的、属于心所法的无染之乐。“心入定”:在这里并不是指任何普通的定,而是特指无上之定。为明此义,注疏者说:“阿拉汉果……心入定”。“因为这位……”等,是说明在那段教法中,对于那样的补特伽罗,前文所说的“定成就”如何成为原因,以及那种情形如何成为“解脱处”。为说明“退堕了”而作此说。“定本身就是定相”:是指在业处经文中确立的定,其本身即是后来生起的修习之定的原因,故称“定相”。因此,注疏者说:“在老师跟前”等等。
Sukhaṃpaṭilabhatīti vakkhamānassa cittasamādhānassa paccayo bhavituṃ samatthaṃ cetasikaṃ nirāmisasukhaṃ paṭilabhati vindati. Samādhiyatīti ettha pana na yo koci samādhi adhippeto, atha kho anuttarasamādhīti dassento ‘‘arahatta…pe… samādhiyatī’’ti āha. ‘‘Ayaṃ hī’’tiādi tassaṃ desanāyaṃ tādisassa puggalassa yathāvuttasamādhipaṭilābhassa kāraṇabhāvavibhāvanaṃ, yaṃ tathā vimuttāyatanabhāvo. Osakkitunti dassituṃ. Samādhiyeva samādhinimittanti kammaṭṭhānapāḷiyā āruḷho samādhi eva parato uppajjanakabhāvanāsamādhissa kāraṇabhāvato samādhinimittaṃ. Tenāha ‘‘ācariyassa santike’’tiādi.
7. 《定经》注释
7. Samādhisuttavaṇṇanā
27在第七经中,由于一切烦恼、苦、苦恼与热恼都完全止息了,此处被说成是具有超越之乐,故经文说“于入定与安止的刹那,因有乐故,是现法乐”。依前前阶段为基础,后后阶段得以不断修习,因而变得寂静、更为殊胜,所以说:“前前……乐的果报”。“由烦恼的止息”:是指经由烦恼的寂止而获得。所谓“烦恼止息的状态”,即是烦恼寂灭的状态。因其获得、证得、达至了该状态。世间定所要伏断的,是诸盖、对初禅那的爱著等,这些应予镇伏;其余烦恼则应予遮断。然而,对于此阿拉汉果之定,一切烦恼已然止息,已无任何需予镇伏或遮断者。而且,由于它是在道心之后、入等至的刹那无需功用便证得的,同时也因无有退失而安住,所以它并非那种“需刻意努力去镇伏与遮断”的状态。“因为念达到了广大”:此句显示,即便念未在明显运作,由于多修习念,仍可称为有念。“依据所划定的时限”:此句显示,因为念被限定在一定时限内,故称有念。“于余诸中”:是指在其余的智慧中。
27. Sattame sabbaso kilesadukkhadarathapariḷāhānaṃ vigatattā sātisayamettha sukhanti vuttaṃ ‘‘appitappitakkhaṇe sukhattā paccuppannasukho’’ti. Purimassa purimassa vasena pacchimaṃ pacchimaṃ laddhāsevanatāya santapaṇītatarabhāvappattaṃ hotīti āha ‘‘purimo…pe… sukhavipāko’’ti. Kilesappaṭippassaddhiyāti kilesānaṃ paṭippassambhanena laddhattā. ‘‘Kilesappaṭippassaddhibhāvanti kilesānaṃ paṭippassambhanabhāvaṃ. Laddhattā pattattā tabbhāvaṃ upagatattā. Lokiyasamādhissa paccanīkāni nīvaraṇapaṭhamajjhānanikantiādīni niggahetabbāni, aññe kilesā vāretabbā. Imassa pana arahattasamādhissa paṭippassaddhasabbakilesattā na niggahetabbaṃ vāretabbañca atthīti maggānantaraṃ samāpattikkhaṇe ca appayogena adhigatattā appitattā ca aparihānivasena vā appitattā na sasaṅkhāraniggayhavāritagato. Sativepullappattattāti etena appavattamānāyapi satiyā satibahulatāya sato eva nāmāti dasseti. Yathāparicchinnakālavasenāti etena paricchinnassatiyā satoti dasseti. Sesesūti ñāṇesu.
《五支经》等的注释解释。
8-9. Pañcaṅgikasuttādivaṇṇanā
28-29在第八经中,「karo」指花的所生之处,因有「在胎藏中被造作」之说。由造作而生起之身,称为「所生身」;此即以所生身为近依的四种相续色之集合。名身固然也由远离所生的喜乐而得此助益,然从「灌注」等措辞可知,此处特指色身,故注疏者说「此所生身」。「灌注」意为周遍充满。而这种灌注,是由禅那所生的喜乐遍满所生身的全体,彻底除灭其中的粗涩性,因此注疏者进一步说「浸湿」等。所谓灌注,于义理上当理解为:由前述喜乐等起之殊胜色法,遍满全身。对于「周遍灌注」等词,其理亦然。「具足一切部分」:「一切」一词,在此处部分与拥有部分之整体的关系中,用作指代整体的属格,故特指各个部分,因此注疏者说「从一切部分」。之所以无一处不被喜乐触及,是因为无论在身体的哪里存在着业生色,彼处即有周遍遍满的心生色生起。是故注疏者说「执受之相续」等。
28-29. Aṭṭhame karo vuccati pupphasambhavaṃ ‘‘gabbhāsaye kirīyatī’’ti katvā. Karato jāto kāyo karajakāyo, tadupanissayo catusantatirūpasamudāyo. Kāmaṃ nāmakāyopi vivekajena pītisukhena tathāladdhūpakāro, ‘‘abhisandetī’’tiādivacanato pana rūpakāyo idha adhippetoti āha ‘‘imaṃ karajakāya’’nti. Abhisandetīti abhisandanaṃ karoti. Taṃ pana abhisandanaṃ jhānamayena pītisukhena karajakāyassa tintabhāvāpādanaṃ sabbatthakameva lūkhabhāvāpanayananti āha ‘‘temetī’’tiādi. Tayidaṃ abhisandanaṃ atthato yathāvuttapītisukhasamuṭṭhānehi paṇītarūpehi kāyassa parippharaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Parisandetītiādīsupi eseva nayo. Sabbaṃ etassa atthīti sabbāvā, tassa sabbāvato. Avayavāvayavisambandhe avayavini sāmivacananti avayavavisayo sabba-saddo, tasmā vuttaṃ ‘‘sabbakoṭṭhāsavato’’ti. Aphuṭaṃ nāma na hoti yattha yattha kammajarūpaṃ, tattha tattha cittajarūpassa abhibyāpanato. Tenāha ‘‘upādinnakasantatī’’tiādi.
「熟练者」指善巧之人。而他这种善巧,应理解为体现在制作沐浴粉及搓揉成团的能力上,所以经文说「有能力」等。「kaṃsa」(金属)一词,在「大铜盆」等处,指黄金;在「如同损坏的铜器」等句中,指人造金属;有些地方则仅用作假名,如「有王名小铜,为大铜王之子」。但在此处,它泛指任何金属,故说「由任何金属所制成的器皿」。「为湿润所随逐」指被水的湿润所渗透、遍及。「为湿润所浸透」指被水的湿润完全触及,从四面八方周遍。正因如此,器皿的内外均被湿润所触及。这就说明了它被水彻底浸润的状态。「而不滴落」,则说明即便已被浸润,它仍保持着厚实、坚硬的质地。因此接着说「非一滴一滴地」等等。
Chekoti kusalo. Taṃ panassa kosallaṃ nahānīyacuṇṇānaṃ karaṇe piṇḍikaraṇe ca samatthatāvasena veditabbanti āha ‘‘paṭibalo’’tiādi. Kaṃsa-saddo ‘‘mahatiyā kaṃsapātiyā’’tiādīsu (ma. ni. 1.61) suvaṇṇe āgato.‘‘Kaṃso upahato yathā’’tiādīsu (dha. pa. 134) kittimalohe. Katthaci paṇṇattimatte ‘‘upakaṃso nāma rājāsi, mahākaṃsassa atrajo’’tiādi (jā. aṭṭha. 4.10.164 ghaṭapaṇḍitajātakavaṇṇanā). Idha pana yattha katthaci loheti āha ‘‘yena kenaci lohena katabhājane’’ti. Snehānugatāti udakasinehena anuppavisanavasena gatā upagatā. Snehaparetāti udakasinehena parito gatā samantato phuṭā. Tato eva santarabāhirā phuṭā snehena. Etena sabbaso udakena temitabhāvamāha. Na ca pagghariṇīti etena tintassapi tassa ghanathaddhabhāvaṃ vadati. Tenāha ‘‘na bindubindū’’tiādi.
因从种种不同的水脉中涌出,故称为「涌出」;此湖拥有涌出之水,故得名「涌泉湖」。「涌泉水」,如同在河岸边挖掘的小井一般,是自然涌出之水。「上升水」指依水势向上涌冒之水。那么,为何此处唯独选用涌泉湖,而不取其他类型呢?解释道:「因为从下方涌出的水……」等。「由水流下落与泡沫而成」:指由落下的水流与泛起的水泡所形成。「还应说『由泡沫层形成』」,这表明湖水已归于平静,远离扰动,凝然不动,且极为澄净。其后内容为「灌注」等的解说。
Tāhi tāhi udakasirāhi ubbhijjatīti ubbhidaṃ, ubbhidaṃ udakaṃ etassāti ubbhidodako. Ubbhinnaudakoti nadītīre khatakūpako viya ubbhijjanakaudako. Uggacchanaudakoti dhārāvasena uṭṭhahanaudako. Kasmā panettha ubbhidodakova rahado gahito, na itaroti āha ‘‘heṭṭhā uggacchanaudakañhī’’tiādi. Dhārānipātabubbuḷakehīti dhārānipātehi ca udakabubbuḷehi ca. ‘‘Pheṇapaṭalehi cā’’ti vattabbaṃ, sannisinnameva aparikkhobhatāya niccalameva, suppasannamevāti adhippāyo. Sesanti ‘‘abhisandetī’’tiādikaṃ.
“诸青莲花”是指一丛丛的青莲花。在“白、红、青”各色莲花中,即指白莲花、红莲花与青莲花。因为是总称,任何一种青莲花都同名为青莲花。“百瓣”中的“百”字,如同“百价”等词,有多数的含义,因此具数百瓣的莲花也自然被含括在内。世间通常将红色者称为莲花,将白色者称为白莲。经中说“为水所掩”,是为了显示这些莲花从头至根都为水所灌注等情状。在此譬喻中,修行者的身体就如青莲花等,水则如同第三禅那之乐。
Uppalānīti uppalagacchāni. Setarattanīlesūti uppalesu, setuppalarattuppalanīluppalesūti attho. Yaṃ kiñci uppalaṃ uppalameva sāmaññaggahaṇato. Satapattanti ettha sata-saddo bahupariyāyo ‘‘satagghī’’tiādīsu viya. Tena anekasatapattassapi saṅgaho siddho hoti. Loke pana rattaṃ padumaṃ, setaṃ puṇḍarīkanti vuccati. Yāva aggā yāva ca mūlā udakena abhisandanādisambhavadassanatthaṃ udakānuggataggahaṇaṃ. Idha uppalādīni viya karajakāyo, udakaṃ viya tatiyajjhānasukhaṃ.
“以清净之心”此句,是指第四禅的心。此心由于远离了贪等随烦恼的垢秽,无随烦恼、无垢,因此说“从无随烦恼的意义上,是清净的”。然而,正是以此清净为特殊缘,才产生了澄明的状态,犹如精炼的黄金经过打磨而呈现光泽一般,因此说“从光辉的意义上,应理解为极清净”。“此”是指白色。为了显示温遍,也就是为了显示温度遍满全身的情形。其意旨是:除此之外,温遍便不会发生。因此说“在那刹那……变得强有力”。修行者的业生身如同白布,因为应被与温遍相似的第四禅乐所遍满,所以应当这样看待。第四禅则如同人的身体,因为它是温遍处之乐的所依。因此说“所以”等。在此,“以清净之心”提及心,正是在说禅那之乐。因此说“如同温遍,是第四禅乐”。难道在第四禅中一点乐都没有了吗?确实没有,但这里的舍受由于具有寂静的特相与安稳的本质,因此被许可为“乐”。所以《破迷愚》中说:“然此舍,因寂静故,说为乐。”
Yasmā parisuddhena cetasāti catutthajjhānacittamāha, tañca rāgādiupakkilesamalāpagamato nirupakkilesaṃ nimmalaṃ, tasmā āha ‘‘nirupakkilesaṭṭhena parisuddha’’nti. Yasmā pana pārisuddhiyā eva paccayavisesena pavattiviseso pariyodātatā sudhantasuvaṇṇassa nighaṃsanena pabhassaratā viya, tasmā āha ‘‘pabhassaraṭṭhena pariyodātaṃ veditabba’’nti. Idanti odātavacanaṃ. Utupharaṇatthanti utuno pharaṇadassanatthaṃ. Utupharaṇaṃ na hoti sesanti adhippāyo. Tenāha ‘‘taṅkhaṇa…pe… balavaṃ hotī’’ti. Vatthaṃ viya karajakāyoti yogino karajakāyo vatthaṃ viya daṭṭhabbo utupharaṇasadisena catutthajjhānasukhena pharitabbattā. Purisassa sarīraṃ viya catutthajjhānaṃ daṭṭhabbaṃ utupharaṇaṭṭhāniyassa sukhassa nissayabhāvato. Tenāha ‘‘tasmā’’tiādi. Tattha ca ‘‘parisuddhena cetasā’’ti cetogahaṇena jhānasukhaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘utupharaṇaṃ viya catutthajjhānasukha’’nti. Nanu ca catutthajjhāne sukhameva natthīti? Saccaṃ natthi, sātalakkhaṇasantasabhāvattā panettha upekkhā ‘‘sukha’’nti adhippetā. Tena vuttaṃ sammohavinodaniyaṃ (vibha. aṭṭha. 232) ‘‘upekkhā pana santattā, sukhamicceva bhāsitā’’ti.
因为能令每一种定的自相显现,所以审察智是审察相。“均等充满”即均衡、饱满地充满。
Tassa tassa samādhissa sarūpadassanassa paccayattā paccavekkhaṇañāṇaṃ paccavekkhaṇanimittaṃ. Samabharitoti samapuṇṇo.
“良田之地”指如沃壤般的土地,即使无需浇灌,庄稼也能自然成熟。“应被套上轭来调教的”即是“所调御者”,其教导者称为“调御师”。因象等也需受训调教,故亦称“所调御者”,因此在经典原文中说“如善调御应调之马的御者”。“以任何一道”指于四条圣道中,随任一道。“于任何步伐”指于疾驰、中速等各种行进步调中,随任一种。关于第九项,已无需赘述。
Maṇḍabhūmīti papāvaṇṇabhūmi. Yattha salilasiñcanena vināva sassāni ṭhitāni sampajjanti. Yuge yojetabbāni yoggāni, tesaṃ ācariyo yoggācariyo. Tesaṃ sikkhāpanato hatthiādayopi ‘‘yoggā’’ti vuccantīti āha pāḷiyaṃ ‘‘assadammasārathī’’ti. Yena yenāti catūsu maggesu yena yena maggena. Yaṃ yaṃ gatinti javasamajavādibhedāsu gatīsu yaṃ yaṃ gatiṃ. Navame natthi vattabbaṃ.
第十 《那祇多经》注疏
10. Nāgitasuttavaṇṇanā
3030. 第十句中的“高声喧哗”:因声音上扬故称“高”,因散布辽阔故称“大”,其声无法被一一分辨把握,故为“高声喧哗”。即使众人齐声言语,无论从义理还是声相上都难以辨识,只会化作巨大的噪音传入耳中。“于抢鱼时”:指如同抢夺般取鱼,或就是在争抢鱼的场合。当渔夫安置好鱼篮,众人聚集,有人说:“这里再给条鱼!给块鱼片!”又有人说:“给你的那条大,我的这条怎么这么小!”如此发出高声喧哗。在撒网捕鱼之处,渔夫等人也高声叫喊:“进去了!抓住了!”此句即就他们情形而说。“不净乐”:依止于身体的不净和烦恼的不净,故为依存于不净的乐。“出离乐”:已出离欲贪之人所享有的乐。“远离乐”:远离人群喧闹与烦恼杂染而得的乐。“寂止乐”:令贪等烦恼止息之乐。“正觉乐”:为圆满名为“道”的正觉而获得的乐。其余部分容易理解。
30. Dasame uccāsaddamahāsaddāti uddhaṃ uggatattā ucco patthaṭo mahanto vinibbhijjitvā gahetuṃ asakkuṇeyyo saddo etesanti uccāsaddamahāsaddā. Vacīghosopi hi bahūhi ekajjhaṃ pavattito atthato saddato ca duravabodho kevalaṃ mahānigghoso eva hutvā sotapathamāgacchati. Macchavilopeti macchānaṃ vilumpitvā viya gahaṇe, macchānaṃ vā vilumpane. Kevaṭṭānañhi macchapacchiṭhapitaṭṭhāne mahājano sannipatitvā ‘‘idha aññaṃ ekaṃ macchaṃ dehi, ekaṃ macchaphālaṃ dehī’’ti, ‘‘etassa te mahā dinno, mayhaṃ khuddako’’ti evaṃ uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karonti. Macchaggahaṇatthaṃ jāle pakkhittepi tasmiṃ ṭhāne kevaṭṭā ceva aññe ca ‘‘paviṭṭho gahito’’ti mahāsaddaṃ karonti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Asucisukhanti kāyāsucisannissitattā kilesāsucisannissitattā ca asucisannissitasukhaṃ. Nekkhammasukhassāti kāmato nikkhamantassa sukhassa. Pavivekasukhassāti gaṇasaṅgaṇikato kilesasaṅgaṇikato ca vigatassa sukhassa. Upasamasukhassāti rāgādivūpasamāvahassa sukhassa. Sambodhasukhanti maggasaṅkhātassa sambodhassa niṭṭhappattatthāya sukhaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.