8. 律品义注
15 段
第八 律品
8. Vinayavaggo
第一持律者经注
1. Paṭhamavinayadharasuttavaṇṇanā
75‘他知道犯戒’:他知道犯戒即是犯戒。其余语句,亦同此理。
75. Aṭṭhamassa paṭhame āpattiṃ jānātīti āpattiṃyeva āpattīti jānāti. Sesapadesupi eseva nayo.
第二持律者经注
2. Dutiyavinayadharasuttavaṇṇanā
76在第二经中,「善来」即善能到来,意为极善娴熟。「善分别」指按类别善加划分。「善流转」指在作意或不作意之处皆能善巧运转,坚固而娴熟。「善决断」指善能决断。就「经」而言,是就分别(律)而说;就「随字」而言,是就犍度及其附属部分而说。
76. Dutiye svāgatānīti suāgatāni suppaguṇāni. Suvibhattānīti koṭṭhāsato suṭṭhu vibhattāni . Suppavattīnīti āvajjitāvajjitaṭṭhāne suṭṭhu pavattāni daḷhappaguṇāni. Suvinicchitānīti suṭṭhu vinicchitāni. Suttasoti vibhaṅgato. Anubyañjanasoti khandhakaparivārato.
第三持律者经注
3. Tatiyavinayadharasuttavaṇṇanā
77在第三经中,「住立于律中」:他安住于律的特征之中。「不可动摇」:无法使他舍弃已掌握的内容。
77. Tatiye vinaye kho pana ṭhito hotīti vinayalakkhaṇe patiṭṭhito hoti. Asaṃhīroti na sakkā hoti gahitaggahaṇaṃ vissajjāpetuṃ.
导师教法经注
9. Satthusāsanasuttavaṇṇanā
83在第九经中,「一」:即无第二,独一无二。「远离」:指身离众聚,心离烦恼,此即远离之义,即住于远离。「不放逸」:指安住于正念不离的状态。「勤策」:指已策励其心。「为厌离」:指为了对轮回生起厌离。「为离贪」:指为了远离贪等烦恼。「为灭」:指为了使它不再生起。「为止息」:指为了烦恼的止息。「为证智」:指通过观察三相,为了证知。「为正觉」:指为了那名为正觉的道。「为涅槃」:指为了实现涅槃。
83. Navame ekoti adutiyo. Vūpakaṭṭhoti kāyena gaṇato, cittena kilesehi vūpakaṭṭho vivekaṭṭho dūrībhūto. Appamattoti satiavippavāse ṭhito. Pahitattoti pesitatto. Nibbidāyāti vaṭṭe ukkaṇṭhanatthāya. Virāgāyāti rāgādīnaṃ virajjanatthāya. Nirodhāyāti appavattikaraṇatthāya. Vūpasamāyāti kilesavūpasamāya appavattiyā. Abhiññāyāti tilakkhaṇaṃ āropetvā abhijānanatthāya. Sambodhāyāti maggasaṅkhātassa sambodhassa atthāya. Nibbānāyāti nibbānassa sacchikaraṇatthāya.
第十 诉讼止息经注
10. Adhikaraṇasamathasuttavaṇṇanā
84在第十经中,「诉讼止息」指平息、止息各种诉讼。「已生已生者」指已生起的、已生起的。「诉讼」指:争论的诉讼、指责的诉讼、犯戒的诉讼、义务的诉讼,这四种。「为了止息与平息」指就是为了止息与平息这个目的。应当给予「现前调伏」……乃至……「以草覆盖」,即这七种止息方法应当被给予。它们的具体裁决应当从《律》的注释中获取(见《小品注释》186页等)。而且,在《长部·等诵经》的注释(《长部注》3.331中有关七种诉讼止息的注解)中,也有详细的说明;同样在《中部·舍弥村经》的注释中也有。
84. Dasame adhikaraṇāni samenti vūpasamentīti adhikaraṇasamathā. Uppannuppannānanti uppannānaṃ uppannānaṃ. Adhikaraṇānanti vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇanti imesaṃ catunnaṃ. Samathāya vūpasamāyāti samathatthañceva vūpasamanatthañca. Sammukhāvinayo dātabbo…pe… tiṇavatthārakoti ime satta samathā dātabbā. Tesaṃ vinicchayo vinayasaṃvaṇṇanato (cūḷava. aṭṭha. 186-187 ādayo) gahetabbo. Apica dīghanikāye saṅgītisuttavaṇṇanāyampi (dī. ni. aṭṭha. 3.331 adhikaraṇasamathasattakavaṇṇanā) vitthāritoyeva, tathā majjhimanikāye sāmagāmasuttavaṇṇanāyāti (ma. ni. aṭṭha. 3.46).
律品第八。
此后的七部经,义理浅显。此处并无任何前文未述及的内容。
Ito parāni satta suttāni uttānatthāneva. Na hettha kiñci heṭṭhā avuttanayaṃ nāma atthīti.
在《满足希求》——增支部注释中
第七集的注释结束了。
