第六品:无记品
6. Abyākatavaggo
第一 无记经注释
1. Abyākatasuttavaṇṇanā
54在第六集的第一经中,“无记事处”是指那些未以一向说等方式加以解说的处所。“如来”指有情。“此为恶见”是说这仅是一种邪见而已,并没有一个被该邪见所执取的有情存在。“道”指圣道。“不战栗”指不会因邪见而动摇。其余的词句也以同样的方式理解。“渴爱处”是指邪见方面的渴爱。于“想处”等词中,也同样地理解。应知,这里所说的“想处”即是邪见之想,“思量处”是指依止于邪见的慢,或即邪见所执取的思量,“戏论处”即邪见的戏论,“取”即邪见的执取,“追悔”是指由邪见导致的颠倒皈依之处。在此,通过提及邪见,便涵盖了一切六十二种邪见;通过提及导向邪见灭尽之道,便涵盖了预流道。
54. Chaṭṭhavaggassa paṭhame abyākatavatthūsūti ekaṃsādivasena akathitavatthūsu. Tathāgatoti satto. Diṭṭhigatametanti micchādiṭṭhimattakametaṃ, na tāya diṭṭhiyā gahitasatto nāma atthi. Paṭipadanti ariyamaggaṃ. Na chambhatīti diṭṭhivasena na kampati. Sesapadesupi eseva nayo. Taṇhāgatanti diṭṭhitaṇhā. Saññāgatādīsupi eseva nayo. Diṭṭhisaññā eva hettha saññāgataṃ, diṭṭhinissitamānoyeva diṭṭhimaññitameva vā maññitaṃ, diṭṭhipapañcova papañcitaṃ, diṭṭhupādānameva upādānaṃ, diṭṭhiyā virūpaṃ paṭisaraṇabhāvoyeva vippaṭisāro nāmāti veditabbo. Ettha ca diṭṭhiggahaṇena dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo, diṭṭhinirodhagāminipaṭipadāgahaṇena sotāpattimaggo gahitoti.
第二 补特伽罗趣经注释
2. Purisagatisuttavaṇṇanā
55在第二经中,‘补特伽罗趣’是指有情的智慧之趣。‘无取著般涅槃’指无缘涅槃。‘若他没有’是指:如果过去世能产生有身的业力不存在。‘若我没有’是指目前这个有身便不会存在。‘将没有’是指现在不再造作能感未来有身的业力。‘若我将没有’是指未来我将不再有有身。‘凡是存在的,凡是已有的’是指凡是存在的、已有的,也就是现在的五蕴。‘我舍离之’是指他通过在那里断除欲贪,而获得舍心,即观舍。‘于有中不染著’是说对于过去的五蕴,不以渴爱和邪见去染著。‘于生中不染著’是说对于未来的五蕴,同样不染著。‘有更上的寂静句’是指存在更为殊胜的寂静涅槃境界。‘以正慧观见’是指以伴随观的圣道智慧,正确地照见那个涅槃境界。‘非以一切知一切’是说由于某些烦恼未被断除,遮蔽诸法实相的那片黑暗未被彻底驱散,因此并不能以一切方式了知一切。‘被击打时’是指被钳子夹住、用拳头捶打的时候。‘中般涅槃者’是指从再生后立即开始,在未超过寿命中段之前,便在那个中间阶段以烦恼的完全灭尽而般涅槃的人。‘不触地面’是指在虚空中。
55. Dutiye purisagatiyoti purisassa ñāṇagatiyo. Anupādāparinibbānanti apaccayanibbānaṃ. No cassāti atīte attabhāvanibbattakaṃ kammaṃ no ce abhavissa. No ca me siyāti etarahi me ayaṃ attabhāvo na siyā. Na bhavissatīti etarahi me anāgatattabhāvanibbattakaṃ kammaṃ na bhavissati. Na ca me bhavissatīti anāgate me attabhāvo na bhavissati. Yadatthi yaṃ bhūtanti yaṃ atthi yaṃ bhūtaṃ paccuppannakkhandhapañcakaṃ. Taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhatīti taṃ tattha chandarāgappahānena pajahāmīti vipassanupekkhaṃ paṭilabhati. Bhave na rajjatīti atīte khandhapañcake taṇhādiṭṭhīhi na rajjati. Sambhave na rajjatīti anāgatepi tatheva na rajjati. Atthuttaripadaṃ santanti uttari santaṃ nibbānapadaṃ nāma atthi. Sammappaññāya passatīti taṃ sahavipassanāya maggapaññāya sammā passati. Na sabbena sabbanti ekaccānaṃ kilesānaṃ appahīnattā saccapaṭicchādakassa tamassa sabbaso aviddhaṃsitattā na sabbākārena sabbaṃ. Haññamāneti saṇḍāsena gahetvā muṭṭhikāya koṭṭiyamāne. Antarāparinibbāyīti upapattisamanantarato paṭṭhāya āyuno vemajjhaṃ anatikkamitvā etthantare kilesaparinibbānena parinibbuto hoti. Anupahacca talanti ākāsatalaṃ anupahacca anatikkamitvā , bhūmiṃ appatvā ākāseyeva nibbāyeyyāti imāhi tīhi upamāhi tayo antarāparinibbāyī dassitā.
「触地般涅槃者」是指超越了寿命的中间阶段,未到生命尽头而般涅槃的人。「触地」好比火焰燃烧着向前,越过虚空层面,或者碰到地面后刚一落地就熄灭一样。「无行般涅槃者」是指无需加行、不用努力而断尽烦恼般涅槃的人。「有行般涅槃者」是指需要加行、需要努力而断尽烦恼般涅槃的人。去往无守护的林野。施予有守护的、为了无畏而施设的林野。在此经中其余的内容浅显易懂。在这部经里,只宣说了圣者补特伽罗。
Upahaccaparinibbāyīti āyuvemajjhaṃ atikkamitvā pacchimakoṭiṃ appatvā parinibbuto hoti. Upahacca talanti jalamānā gantvā ākāsatalaṃ atikkamitvā pathavītalaṃ vā upahanitvā pathaviyaṃ patitamattāva nibbāyeyya. Asaṅkhārena appayogena kilese khepetvā parinibbāyīti asaṅkhāraparinibbāyī. Sasaṅkhārena sappayogena kilese khepetvā parinibbāyīti sasaṅkhāraparinibbāyī. Gacchanti nirārakkhaṃ araññaṃ. Dāyanti sārakkhaṃ abhayatthāya dinnaṃ araññaṃ. Sesamettha uttānatthameva. Imasmiṃ sutte ariyapuggalāva kathitāti.
第三 蒂萨梵天经注释
3. Tissabrahmāsuttavaṇṇanā
56在第三经中,「比丘尼们」是指摩诃波阇波提的五百位随从比丘尼。「解脱」是指以五种解脱而得以解脱。「无余依」是指抛弃了执取的残余,以五种无余的解脱方式也获得了解脱。又或者在「有余依」的情形中,「有余依者」是指还有取蕴残余的补特伽罗,‘这是有余依者’。在另一种情形中也这样理解。「蒂萨」是指长老的同住比丘梵天。「随顺的」是指与修行随顺、远离喧闹、最为究竟的。「根」是指信等有助于观的诸根。「使令专注」是指令心进入等持之中。「然非彼」这句为什么开始呢?是为了显示第七种补特伽罗。因为第七种信随行补特伽罗之前没有被显示。于是世尊为了以强力观者的身份显示它,这样说道。在这里,「一切相」是指一切的常相等诸相。「无相」是指强力的观定。
56. Tatiye bhikkhuniyoti mahāpajāpatiyā parivārā pañcasatā bhikkhuniyo. Vimuttāti pañcahi vimuttīhi vimuttā. Anupādisesāti upādānasesaṃ aṭṭhapetvā pañcahi vimuttīhi anavasesāhipi vimuttā. Saupādisese vā saupādisesoti saupādānasese puggale ‘‘saupādānaseso aya’’nti. Itarasmimpi eseva nayo. Tissoti therassa saddhivihārikabrahmā. Anulomikānīti paṭipattiyā anulomāni vivittāni antimapariyantimāni. Indriyānīti saddhādīni vipassanindriyāni. Samannānayamānoti samannāhāre ṭhapayamāno. Na hi pana teti idaṃ kasmā ārabhi? Sattamassa puggalassa dassanatthaṃ. Sattamo hi saddhānusāripuggalo na dassito. Atha bhagavā balavavipassakavasena taṃ dassento evamāha. Tattha sabbanimittānanti sabbesaṃ niccanimittādīnaṃ. Animittanti balavavipassanāsamādhiṃ.
第四 西哈将军经的注释
4. Sīhasenāpatisuttavaṇṇanā
57在第四经中,「悭」指具足五种悭吝。「吝啬」指顽固的悭吝,见到他人布施时也会加以阻止。「乐再施与」指一再行布施,并以此感到欢喜。「怜悯者」指心中如此思维:‘今天谁需要我们的关怀?我们应接受谁的供养之物,又应向谁说法?’
57. Catutthe maccharīti pañcamaccherayutto. Kadariyoti thaddhamacchariyo, paresaṃ diyyamānampi vāreti. Anuppadānaratoti punappunaṃ dānaṃ dadamānova ramati. Anukampantāti ‘‘ko ajja amhehi anuggahetabbo, kassa deyyadhammaṃ vā paṭiggaṇheyyāma, dhammaṃ vā deseyyāmā’’ti evaṃ cittena anukampamānā.
第五 守护经的注释
5. Arakkheyyasuttavaṇṇanā
58在第五经中,「相」指法相与补特伽罗相。因为不曾在自所说法中见到有任何一个字句是错误宣说、不能导向解脱的,所以他不会随观法相;也未曾见到有任何人站出来反驳:‘你所说的法是错误宣说、并非善说’,所以他也不会随观补特伽罗相。其余两种相亦是如此。第六、第七经文义显了。
58. Pañcame nimittanti dhammanimittampi puggalanimittampi. Ayañhi attanā desitadhamme ekapadampi durakkhātaṃ aniyyānikaṃ apassanto dhammanimittaṃ na samanupassati, ‘‘durakkhāto tayā dhammo na svākkhāto’’ti uṭṭhahitvā paṭippharantaṃ ekaṃ puggalampi apassanto puggalanimittaṃ na samanupassati nāma. Sesadvayepi eseva nayo. Chaṭṭhasattamāni uttānāneva.
第八 昏沉经的注释
8. Pacalāyamānasuttavaṇṇanā
61在第八经中,「昏沉者」:他依止该村庄,在某个丛林中修习沙门法时,由于连续七日精勤经行,身体疲乏,便坐在经行道的末端,显得昏沉。「你昏沉吗」意为:你在打瞌睡吗?「揉擦之后」:即按摩之后。「光想」:指能驱除昏沉的光明想。「昼想」:即‘现在是白天’这样的想。「如昼,如是夜」:如同在白天决意光想那样,在夜晚也应当如此决意。「如夜,如是昼」:如同在夜晚决意光想那样,在白天也应当如此决意。「有光辉的」:即具备光辉,为了生起天眼智。「前后想」:指具备一种能拉近前后方的想。「以诸根内摄」:即令不向外驰散的五根向内收摄。「昏沉乐」:即睡眠带来的快乐。通过这些开示,世尊为长老开示了驱除昏沉的方法。「酒缸」:指如酒缸般盈满的骄慢。「任务与应作事」:其中,必须完成者称为‘任务’,其余则为‘应作事’。「沮丧」:即失落与忧恼。通过这些开示,大师为长老开示了乞食的规矩。
61. Aṭṭhame pacalāyamānoti taṃ gāmaṃ upanissāya ekasmiṃ vanasaṇḍe samaṇadhammaṃ karonto sattāhaṃ caṅkamanavīriyena nimmathitattā kilantagatto caṅkamanakoṭiyaṃ pacalāyamāno nisinno hoti. Pacalāyasi noti niddāyasi nu. Anumajjitvāti parimajjitvā. Ālokasaññanti middhavinodanaālokasaññaṃ. Divāsaññanti divātisaññaṃ. Yathā divā tathā rattinti yathā divā ālokasaññā adhiṭṭhitā, tathā naṃ rattimpi adhiṭṭhaheyyāsi. Yathā rattiṃ tathā divāti yathā ca te rattiṃ ālokasaññā adhiṭṭhitā, tathā naṃ divāpi adhiṭṭhaheyyāsi. Sappabhāsanti dibbacakkhuñāṇatthāya sahobhāsaṃ. Pacchāpuresaññīti purato ca pacchato ca abhiharaṇasaññāya saññāvā. Antogatehi indriyehīti bahi avikkhittehi anto anupaviṭṭheheva pañcahi indriyehi. Middhasukhanti niddāsukhaṃ. Ettakena ṭhānena bhagavā therassa middhavinodanakammaṭṭhānaṃ kathesi. Soṇḍanti mānasoṇḍaṃ. Kiccakaraṇīyānīti ettha avassaṃ kattabbāni kiccāni, itarāni karaṇīyāni. Maṅkubhāvoti nittejatā domanassatā. Ettakena ṭhānena satthārā therassa bhikkhācāravattaṃ kathitaṃ.
现在,为了劝导他在言谈上有所节制,世尊便说了“因此”等语。此处,“争论性谈话”即诸如“你并不通达此法、律”之类言辞所引发的争论性谈话。“我不,目犍连”等语,是为了令他远离恶友交往而说。“以何为量”意为达到何种程度。当比丘的心以爱尽涅槃为所缘而得解脱时,便简称为“爱尽解脱者”。此问意为:请简要开示,那漏尽比丘所修行的前方便道是什么——亦即,他依循何种行道而成为爱尽解脱者?“究竟终极者”:因超越了以坏灭、破坏为定义的边界,故称“究竟”;其终极目标是究竟的,故名“究竟终极者”,意为绝对到达终点、恒常到达终点。“究竟安稳者”:即达到究竟的离轭安稳,意为恒常安稳。“究竟梵行者”:即修持究竟梵行,意为恒常修梵行。“究竟圆满者”:依前文解释,即达到究竟圆满之人。“为天、人中最上者”:指在天与人中为最上、最卓越者。他恳求道:“这样的比丘要达到何等程度?请为我简要开示他的修行之道。”
Idāni bhasse pariyantakāritāya samādapetuṃ tasmātihātiādimāha. Tattha viggāhikakathanti ‘‘na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsī’’tiādinayappavattā viggāhikakathā. Nāhaṃ moggallānātiādi pāpamittasaṃsaggavivajjanatthaṃ vuttaṃ. Kittāvatā nu khoti kittakena nu kho. Taṇhāsaṅkhayavimutto hotīti taṇhāsaṅkhaye nibbāne taṃ ārammaṇaṃ katvā vimuttacittatāya taṇhāsaṅkhayavimutto nāma saṃkhittena kittāvatā hoti. Yāya paṭipattiyā taṇhāsaṅkhayavimutto hoti, tameva khīṇāsavassa bhikkhuno pubbabhāgapaṭipadaṃ saṃkhittena desethāti pucchati. Accantaniṭṭhoti khayavayasaṅkhātaṃ antaṃ atītāti accantā, accantā niṭṭhā assāti accantaniṭṭho, ekantaniṭṭho satataniṭṭhoti attho. Accantayogakkhemīti accantaṃ yogakkhemī, niccayogakkhemīti attho. Accantabrahmacārīti accantaṃ brahmacārī, niccabrahmacārīti attho. Accantaṃ pariyosānamassāti purimanayeneva accantapariyosāno. Seṭṭho devamanussānanti devānañca manussānañca seṭṭho uttamo. Evarūpo bhikkhu kittāvatā hoti, saṅkhepeneva tassa paṭipattiṃ kathethāti yācati.
“一切法不适宜执取”:此处“一切法”指五取蕴、十二处、十八界。这一切皆不适宜、不相称、不应当以渴爱与邪见的方式去执取。为什么呢?因为它们并不会依照所执取的样子而存在。也就是说,即使将它们执取为“常、乐、我”,实际显现出的仍是无常、苦、无我。因此,它们不适宜执取。“遍知”:透过“知遍知”了知“这是无常、苦、无我的”。“遍解”:同样地,透过“度遍知”来了知这一点。“任何受”:指任何一种感受,即使是最微细、与五识俱的受。藉由此开示,世尊引导长老从“受”转向,并为他开示了掌握无色法的方法。
Sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti ettha sabbe dhammā nāma pañcakkhandhā dvādasāyatanāni aṭṭhārasa dhātuyo, te sabbepi taṇhādiṭṭhivasena abhinivesāya nālaṃ na pariyattā na samattā na yuttā. Kasmā? Gahitākārena atiṭṭhanato. Te hi niccā sukhā attāti gahitāpi aniccā dukkhā anattāva sampajjanti. Tasmā nālaṃ abhinivesāya. Abhijānātīti aniccaṃ dukkhaṃ anattāti ñātapariññāya abhijānāti. Parijānātīti tatheva tīraṇapariññāya parijānāti. Yaṃkiñci vedananti antamaso pañcaviññāṇasampayuttaṃ yaṃkiñci appamattakampi vedanaṃ anubhavati. Iminā bhagavā therassa vedanāvasena ca vinivaṭṭetvā arūpapariggahaṃ dassesi.
“观无常者”:即从无常的角度进行随观之人。“观离欲者”:此处有两种离欲:尽离欲与究竟离欲。其中,将诸行的灭尽视为灭尽来观察,此为观;将究竟离欲的涅槃视为离欲来观察,此为道智,亦称为观离欲。具备这两种离欲的人,便称为“观离欲者”。正是针对他而说“观离欲者”,意为从离欲的角度随观。“观灭者”亦同此理,灭也有尽灭与究竟灭两种。“观舍遣者”:此处的“舍遣”即舍弃。舍弃也有两种:遍舍之舍弃与趣入之舍弃。其中,遍舍之舍弃是观,它通过彼分断而舍弃烦恼与诸蕴。趣入之舍弃是道,它以涅槃为所缘而趣入。或从两种角度而言,道本身即是舍弃:既通过断除而舍弃诸蕴与烦恼,又因趣入涅槃而舍弃。因此,遍舍之舍弃指舍弃烦恼与诸蕴;趣入之舍弃指心趣入寂灭、趣入涅槃界。此二者在道中是一体的。具备这两种舍弃的人,由于具有这种观舍遣,故称“观舍遣者”。正是针对他而说的。“于世间不执取任何”:对于世间中任何属于诸行的对象,都不因贪爱而执取、抓取、触著。“不执取故不战栗”:因不执取,故不因渴爱的战栗而生恐惧。
Aniccānupassīti aniccato anupassanto. Virāgānupassīti ettha dve virāgā khayavirāgo ca accantavirāgo ca. Tattha saṅkhārānaṃ khayaṃ khayato passanā vipassanāpi, accantavirāgaṃ nibbānaṃ virāgato dassanamaggañāṇampi virāgānupassanā. Tadubhayasamaṅgipuggalo virāgānupassī nāma. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘virāgānupassī’’ti, virāgato anupassantoti attho. Nirodhānupassimhipi eseva nayo. Nirodhopi hi khayanirodho accantanirodhoti duvidhoyeva. Paṭinissaggānupassīti ettha paṭinissaggo vuccati vossaggo. So ca pariccāgavossaggo pakkhandanavossaggoti duvidho hoti. Tattha pariccāgavossaggoti vipassanā. Sā hi tadaṅgavasena kilese ca khandhe ca vossajati. Pakkhandanavossaggoti maggo. So hi nibbānaṃ ārammaṇato pakkhandati. Dvīhipi vā kāraṇehi so vossaggoyeva, samucchedavasena khandhānaṃ kilesānañca vossajanato nibbāne ca pakkhandanato. Tasmā kilese ca khandhe ca pariccajatīti pariccāgavossaggo. Nirodhāya nibbānadhātuyā cittaṃ pakkhandatīti pakkhandanavossaggoti ubhayampetaṃ magge sameti. Tadubhayasamaṅgī puggalo imāya paṭinissaggānupassanāya samannāgatattā paṭinissaggānupassī nāma hoti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Na kiñci loke upādiyatīti kiñci ekampi saṅkhāragataṃ taṇhāvasena na upādiyati na gaṇhāti na parāmasati. Anupādiyaṃ na paritassatīti aggaṇhanto taṇhāparitassanāya na paritassati. Paccattaṃyeva parinibbāyatīti sayameva kilesaparinibbānena parinibbāyati. Khīṇā jātītiādinā panassa paccavekkhaṇā dassitā. Iti bhagavā saṃkhittena khīṇāsavassa pubbabhāgappaṭipadaṃ pucchito saṃkhitteneva kathesi. Idaṃ pana suttaṃ therassa ovādopi ahosi vipassanāpi. So imasmiṃyeva sutte vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pattoti.
第九 慈经注释
9. Mettasuttavaṇṇanā
62第九经中,「比丘们,不要畏惧福德」:你们在造作福德时,对此不要心生畏惧。「修习慈心」:这是指令与三禅或四禅相应的慈心变得殊胜,修习此心而安住。「在世界坏灭时,我确实……」:在世界坏灭之时,我确实如是。「在坏灭时」:指在燃烧、毁灭之际。「如法者」:具备十善法的人。「法王」:这是它的同义词。或者因为依法而获得王位,故称作法王。「四边者」:指以东方等四大海为边界,统御四方大地的君主。「已征服者」:即已战胜敌人者。「国土得常住安稳」:指国土达至坚固稳定的状态。「超过一千」:即超过一千人。「勇猛」:无所畏惧。「具雄姿者」:‘雄姿’指雄性的肢体,是精进的别名。他们具足雄姿,故称‘具雄姿者’,意谓他们以精进为本性、以精进为体性,犹如由精进所造就,即使整日作战,也无有疲倦。「以大海为边际」:以轮围山为界、以大海为边际的大地。「不用杖」:既不用金钱处罚之杖,也不用割截、分裂等教诫所用的刀杖。「不用武器」:不用任何伤害他人的单刃等武器。「以法征服而住」:如来出现于世时,那些敌对国王闻声即说:‘来’
62. Navame mā, bhikkhave, puññānaṃ bhāyitthāti puññāni karontā tesaṃ mā bhāyittha. Mettacittaṃ bhāvesinti tikacatukkajjhānikāya mettāya sampayuttaṃ paṇītaṃ katvā cittaṃ bhāvesinti dasseti. Saṃvaṭṭamāne sudāhanti saṃvaṭṭamāne sudaṃ ahaṃ. Saṃvaṭṭamāneti jhāyamāne vipajjamāne. Dhammikoti dasakusaladhammasamannāgato. Dhammarājāti tasseva vevacanaṃ. Dhammena vā laddharajjattā dhammarājā. Cāturantoti puratthimasamuddādīnaṃ catunnaṃ samuddānaṃ vasena cāturantāya pathaviyā issaro. Vijitāvīti vijitasaṅgāmo. Janapado tasmiṃ thāvariyaṃ thirabhāvaṃ pattoti janapadatthāvariyappatto. Parosahassanti atirekasahassaṃ. Sūrāti abhīruno. Vīraṅgarūpāti vīrānaṃ aṅgaṃ vīraṅgaṃ, vīriyassetaṃ nāmaṃ. Vīraṅgarūpametesanti vīraṅgarūpā. Vīriyajātikā vīriyasabhāvā vīriyamayā viya akilāsuno divasampi yujjhantā na kilamantīti vuttaṃ hoti. Sāgarapariyantanti cakkavāḷapabbataṃ sīmaṃ katvā ṭhitasamuddapariyantaṃ. Adaṇḍenāti dhanadaṇḍenapi chejjabhejjānusāsanena satthadaṇḍenapi vināyeva. Asatthenāti ekatodhārādinā paraviheṭhanasatthenapi vināyeva. Dhammena abhivijiyāti ehi kho, mahārājāti evaṃ paṭirājūhi sampaṭicchitāgamano ‘‘pāṇo na hantabbo’’tiādinā dhammeneva vuttappakāraṃ pathaviṃ abhivijinitvā.
「寻求乐者」:这是对寻求快乐的有情而呼喊的。「前往空梵天宫者」:指往生空梵天宫殿者。「此大地」:此以大海为边际的广袤大地。「不以强力手段」:不以暴力之行。「以平等而善治」:以平等之治教化。「由他们善说」:由那些摄受众生、具大悲悯的诸佛,善巧地开示了这番道理。「大地的」:指大地主人。
Sukhesinoti sukhapariyesake satte āmanteti. Suññabrahmūpagoti suññabrahmavimānūpago. Pathaviṃ imanti imaṃ sāgarapariyantaṃ mahāpathaviṃ. Asāhasenāti na sāhasikakammena. Samena manusāsitanti samena kammena anusāsiṃ. Tehi etaṃ sudesitanti tehi saṅgāhakehi mahākāruṇikehi buddhehi etaṃ ettakaṃ ṭhānaṃ sudesitaṃ sukathitaṃ. Pathabyoti puthavisāmiko.
10. 妻子经注释
10. Bhariyāsuttavaṇṇanā
63第十经中,「渔夫们似乎在捞鱼」:这是说渔夫们放下鱼篓后,在放置鱼篓处,或是鱼刚被从水中捞起、捕鱼人发出巨大声响的那一幕,此语正是针对那种情景所说。「善生女」:指毗舍佉的妹妹。她「既不敬重婆婆」:谓对婆婆应尽的本分,她非但不行,亦不将婆婆放在眼里。「不敬重公公」:指不听从公公之言。如此,因不恭敬、不顺从,故名为‘不敬重’。其余诸句的道理亦然。于是,给孤独长者知晓了这位媳妇的品行后,在世尊跟前坐下。那位善生女也心想:‘这位大财主会在十力尊前称赞我的优点,还是数落我的缺点呢?’便走上前,在不远处站着聆听。那时,世尊对她说:‘来,善生女。’
63. Dasame kevaṭṭā maññe macchavilopeti kevaṭṭānaṃ macchapacchiṃ otāretvā ṭhitaṭṭhāne jāle vā udakato ukkhittamatte macchaggāhakānaṃ mahāsaddo hoti, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sujātāti visākhāya kaniṭṭhā. Sā neva sassuṃ ādiyatīti sassuyā kattabbavattaṃ nāma atthi, taṃ na karoti, sassūtipi naṃ na gaṇeti. Na sasuraṃ ādiyatīti vacanaṃ na gaṇhāti. Evaṃ anādaratāyapi aggahaṇenapi na ādiyati nāma. Sesesupi eseva nayo. Evaṃ anāthapiṇḍiko suṇisāya ācāraṃ gahetvā satthu purato nisīdi. Sāpi sujātā ‘‘kiṃ nu kho ayaṃ seṭṭhi dasabalassa santike mayhaṃ guṇaṃ kathessati udāhu aguṇa’’nti gantvā avidūre saddaṃ suṇantī aṭṭhāsi. Atha naṃ satthā ehi sujāteti āmantesi.
“非利益的怜悯者”指并不是利益他人的怜悯者。“于其他”指对于其他男子。“轻蔑”指由于慢心而轻视、看不起。“以财买得”指以钱财买来的她。“勤于杀害”即致力于杀害。女子之夫所得之财:指女子丈夫所获得的任何财物,即使很少,她也想从中偷取,甚至从灶上锅里应放的米粒中,也要偷走一点点。“懒惰”指在坐处只是坐着,在站处只是站着而不做事。“粗暴”即粗野。“恶语者”指说粗恶之语的人,只讲粗硬、野蛮的话。其中,“征服勤勉者而运作”:这里的“勤勉者”以复数形式表示具有精进努力的丈夫们,她压制他们的精进成就,使之屈服后而这样运作。“喜悦”即满心欢喜、快乐。“良家女”指出身具足的女子。“贤妻”指如同对待天神一般敬奉丈夫的妻子。“以杀罚恐吓”指手持棍棒,以杀害来威胁说“我要杀了你”。“如婢”意思是她说“愿世尊把我当作对丈夫尽义务的婢女来接受”,说完后便皈依三宝。
Ahitānukampinīti na hitānukampinī. Aññesūti parapurisesu. Atimaññateti omānāti mānavasena atimaññati. Dhanena kītassāti dhanena kītā assa. Vadhāya ussukā vadhituṃ ussukkamāpannā. Yaṃ itthiyā vindati sāmiko dhananti itthiyā sāmiko yaṃ dhanaṃ labhati. Appampi tassa apahātumicchatīti thokatopi assa harituṃ icchati, uddhane āropitaukkhaliyaṃ pakkhipitabbataṇḍulatopi thokaṃ haritumeva vāyamati. Alasāti nisinnaṭṭhāne nisinnāva ṭhitaṭṭhāne ṭhitāva hoti. Pharusāti kharā. Duruttavādinīti dubbhāsitabhāsinī, kakkhaḷaṃ vāḷakathameva katheti. Uṭṭhāyakānaṃ abhibhuyya vattatīti ettha uṭṭhāyakānanti bahuvacanavasena viriyuṭṭhānasampanno sāmiko vutto, tassa taṃ uṭṭhānasampattiṃ abhibhavitvā heṭṭhā katvā vattati. Pamodatīti āmoditapamoditā hoti . Koleyyakāti kulasampannā. Patibbatāti patidevatā. Vadhadaṇḍatajjitāti daṇḍakaṃ gahetvā vadhena tajjitā, ‘‘ghātessāmi na’’nti vuttā. Dāsīsamanti sāmikassa vattapūrikā dāsīti maṃ bhagavā dhāretūti vatvā saraṇesu patiṭṭhāsi.
11. 易怒者经注释
11. Kodhanasuttavaṇṇanā
64在第十一部中:“为敌所爱”指被仇敌、怨敌所喜爱,为他们所欲求、期望的。“为敌造福”指为仇敌、怨敌带来利益。“为怒所驱使”指随顺愤怒而行。“多义故”指因为有许多利益、许多安乐。“无义亦”指没有增长。“我得义”指我获得了增长。
64. Ekādasame sapattakantāti sapattānaṃ verīnaṃ kantā piyā tehi icchitapatthitā. Sapattakaraṇāti sapattānaṃ verīnaṃ atthakaraṇā. Kodhaparetoti kodhānugato. Pacuratthatāyāti bahuatthatāya bahuhitatāya. Anatthampīti avuddhimpi. Attho me gahitoti vuḍḍhi me gahitā.
复次,“取得了义”指进一步获得了增长。“失于无义”指他思惟:“我失去了无义。”“已作杀害”指作了杀生业之后。“以怒所醉”指被愤怒的迷醉所醉,意即染着、执取、紧抓不放。“致恶名”指陷入无名声的状态,即名声败坏。“从内生”指从内部生起。“不识义”指不知增长之利益。“不见法”指不见止与观等法。“如暗冥”指造成盲目的暗冥,极其深重。“胜伏”指压倒。
Atho atthaṃ gahetvānāti atho vuddhiṃ gahetvā. Anatthaṃ adhipajjatīti anattho me gahitoti sallakkheti. Vadhaṃ katvānāti pāṇātipātakammaṃ katvā. Kodhasammadasammattoti kodhamadena matto, ādinnagahitaparāmaṭṭhoti attho. Āyasakyanti ayasabhāvaṃ, ayaso niyaso hotīti attho. Antarato jātanti abbhantare uppannaṃ. Atthaṃ na jānātīti vuddhiatthaṃ na jānāti. Dhammaṃ na passatīti samathavipassanādhammaṃ na passati. Andhatamanti andhabhāvakaraṃ tamaṃ bahalatamaṃ. Sahateti abhibhavati.
‘倔强’:即倔强之态,毫无威势,面容难看。‘当生起时’:当它产生之时。‘言无尊重’:连所说的话也不受尊重。‘毫无依靠’:即没有任何依止之处。‘应受烧灼’:指能引发灼热之苦。‘于诸法’:即于止、观等法。‘远’:即遥远。‘婆罗门’:指诸漏已尽的婆罗门。‘彼母所养’:为那位母亲所养育。‘为施命者’:本是给予生命之人。‘怒者以种种方式杀己’:愤怒者以种种方式杀害自己。‘于种种色中沉迷’:于种种所缘中深深沉迷。‘以绳索系缚而死’:用绳索捆绑后死去。‘山崖洞窟中’:也指坠落山崖、洞窟而死。
Dummaṅkuyanti dummaṅkubhāvaṃ nittejataṃ dubbaṇṇamukhataṃ. Yato patāyatīti yadā nibbattati. Na vāco hoti gāravoti vacanassapi garubhāvo na hoti. Na dīpaṃ hoti kiñcananti kāci patiṭṭhā nāma na hoti. Tapanīyānīti tāpajanakāni. Dhammehīti samathavipassanādhammehi. Ārakāti dūre. Brāhmaṇanti khīṇāsavabrāhmaṇaṃ. Yāya mātu bhatoti yāya mātarā bhato posito. Pāṇadadiṃ santinti jīvitadāyikaṃ samānaṃ. Hanti kuddho puthuttānanti kuddho puggalo puthu nānākāraṇehi attānaṃ hanti. Nānārūpesu mucchitoti nānārammaṇesu adhimucchito hutvā. Rajjuyā bajjha mīyantīti rajjuyā bandhitvā maranti. Pabbatāmapi kandareti pabbatakandarepi patitvā maranti.
‘毁坏增长者’:指已遭破坏的诸增长。‘如是此’:即‘如此这般’。‘以此调伏断彼’:意谓以此调伏,应断除那愤怒。以何种调伏呢?‘以慧、以精勤、以见’:即依观慧、与观相应的身精进和心精进,以及道正见。‘应如是学法’:如同能断除不善法那样,对于止与观等法,也应同样修学。‘愿勿成倔强’:意为‘愿我们不要变成倔强的状态’,是表达这样的期盼。‘无苦’:没有苦恼。‘无执着’:不于任何处生起执着。其余一切处,意义都很明了。
Bhūnahaccānīti hatavuddhīni. Itāyanti iti ayaṃ. Taṃ damena samucchindeti taṃ kodhaṃ damena chindeyya. Katarena damenāti? Paññāvīriyena diṭṭhiyāti vipassanāpaññāya ceva vipassanāsampayuttena kāyikacetasikavīriyena ca maggasammādiṭṭhiyā ca. Tatheva dhamme sikkhethāti yathā akusalaṃ samucchindeyya, samathavipassanādhammepi tatheva sikkheyya. Mā no dummaṅkuyaṃ ahūti mā amhākaṃ dummaṅkubhāvo ahosīti imamatthaṃ patthayamānā. Anāyāsāti anupāyāsā. Anussukāti katthaci ussukkaṃ anāpannā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.