第四 天神品
4. Devatāvaggo
第一 有学经注
1. Sekhasuttavaṇṇanā
31在第四品第一经中,「有学的」指七种有学;凡夫则不须论说。「为退失」指更上功德的退失。
31. Catutthassa paṭhame sekhassāti sattavidhassa sekhassa. Puthujjane pana vattabbameva natthi. Parihānāyāti uparūpariguṇaparihānāya.
第二、第三 不退失二经注
2-3. Aparihānasuttadvayavaṇṇanā
32-3332-33. 在第二经中,「敬重导师」:指对于导师的尊重。「敬重法」:指对于九种出世间法的尊重。「敬重僧伽」:指对于僧团的尊重。「敬重修学」:指对于三学的尊重。「敬重不放逸」:指对于不放逸的尊重。「敬重款待」:指对于两种款待——法上的和物质上的——的尊重。「以导师为尊重」:以导师为尊重的人,即敬重导师者。「以法为尊重」:以法为尊重的人。「浓厚恭敬」:指深重的恭敬。「于款待有恭敬」:对于款待有恭敬的人。在第三经中,「具顺敬」:指随顺年长者,存有恭敬。在这里也兼说了惭与愧。
32-33. Dutiye satthugāravatāti satthari garubhāvo. Dhammagāravatāti navavidhe lokuttaradhamme garubhāvo. Saṅghagāravatāti saṅghe garubhāvo. Sikkhāgāravatāti tīsu sikkhāsu garubhāvo. Appamādagāravatāti appamāde garubhāvo. Paṭisanthāragāravatāti dhammāmisavasena duvidhe paṭisanthāre garubhāvo. Satthā garu assāti satthugaru. Dhammo garu assāti dhammagaru. Tibbagāravoti bahalagāravo. Paṭisanthāre gāravo assāti paṭisanthāragāravo. Tatiye sappatissoti sajeṭṭhako sagāravo. Hirottappaṃ panettha missakaṃ kathitaṃ.
第四 大目犍连经注
4. Mahāmoggallānasuttavaṇṇanā
3434. 在第四经中,「三位比丘」:指那位长老的同住比丘。「大神通力、大威神力」:以成就的意义来说,有大神通,所以称为「大神通力」;以遍满的意义来说,有大威神,所以称为「大威神力」。「君,目犍连,久违了,作此机缘」:这是世间通常的悦耳爱语。世间人见到久别归来或是前所未见却令人欢喜的人到来时,会说:“您从哪里来?您很久没来了,您怎么知道来这里的路?难道您迷路了吗?”之类的话。而这里是因为他以前来过才这么说的。长老确实时常前往梵天界。在这里,「作此机缘」意思是作了这次来此的机会。「即此之来」的意思是:你这次来这里的机会,隔了很长时间才作成。「此座已设」:铺设了非常贵重的梵天结跏趺座后,这样说道。「以不坏净信」:指已经证得的、不动摇的道净信。在这部经中,讲的是预流道智。
34. Catutthe tisso nāma bhikkhūti therasseva saddhivihāriko. Mahiddhiko mahānubhāvoti ijjhanaṭṭhena mahatī iddhi assāti mahiddhiko. Anupharaṇaṭṭhena mahā ānubhāvo assāti mahānubhāvo. Cirassaṃ kho, mārisa moggallāna, imaṃ pariyāyamakāsīti evarūpaṃ loke pakatiyā piyasamudāhāravacanaṃ hoti. Lokiyā hi cirassaṃ āgatampi anāgatapubbampi manāpajātiyaṃ āgataṃ disvā ‘‘kuto bhavaṃ āgato, cirassaṃ bhavaṃ āgato, kathaṃ te idhāgamanamaggo ñāto, kiṃ maggamūḷhosī’’tiādīni vadanti. Ayaṃ pana āgatapubbattāyeva evamāha. Thero hi kālena kālaṃ brahmalokaṃ gacchatiyeva. Tattha pariyāyamakāsīti vāraṃ akāsi. Yadidaṃ idhāgamanāyāti yo ayaṃ idhāgamanāya vāro, taṃ cirassaṃ akāsīti vuttaṃ hoti. Idamāsanaṃ paññattanti mahārahaṃ brahmapallaṅkaṃ paññāpetvā evamāha. Aveccappasādenāti adhigatena acalena maggappasādena. Imasmiṃ sutte sotāpattimaggañāṇaṃ kathitaṃ.
第五 明分经注
5. Vijjābhāgiyasuttavaṇṇanā
35第五经中,「明分」:即明的部分。「无常想」:即于无常随观智中生起的想。「于无常中苦想」:即于苦随观智中生起的想。「于苦中无我想」:即于无我随观智中生起的想。「舍断想」:即于舍断随观智中生起的想。「离贪想」:即于离贪随观智中生起的想。「灭想」:即于灭随观智中生起的想。
35. Pañcame vijjābhāgiyāti vijjākoṭṭhāsikā. Aniccasaññāti aniccānupassanāñāṇe uppannasaññā. Anicce dukkhasaññāti dukkhānupassanāñāṇe uppannasaññā. Dukkhe anattasaññāti anattānupassanāñāṇe uppannasaññā. Pahānasaññāti pahānānupassanāñāṇe uppannasaññā. Virāgasaññāti virāgānupassanāñāṇe uppannasaññā. Nirodhasaññāti nirodhānupassanāñāṇe uppannasaññā.
第六 争论的根源经注释
6. Vivādamūlasuttavaṇṇanā
36第六经中,「争论的根源」:即争论的根源。「忿怒者」:指具足忿怒特征的人。「怀恨者」:指具足不弃舍怨恨特征的人。「为了天人的不利和痛苦」:两位比丘的争论如何导致天人的不利与痛苦?如《乔赏弥犍度》所述:当两位比丘发生争执时,其所在寺院的弟子们随之争执;接受他们教导的比丘尼僧团也争执起来;接着,他们的在家护持者也争执起来;此后,守护人类的天神分裂为两派。持正法者的守护神归向持正法者,持非法者的守护神归向持非法者。随后,这些守护神的朋友——地居天众也分裂了。就这样辗转相续,直到梵天界,除了圣弟子以外,一切天人都分成两派。然而,持非法者多于持正法者。于是,他们便追随多数人所执取的观点。他们舍弃了正法,大多数人只执取非法。他们以非法为先导而生活,便生于恶趣。如此,两位比丘的争论便成了天人的不利与痛苦。「内部」:指你们内部的团体。「外部」:指外来的团体。
36. Chaṭṭhe vivādamūlānīti vivādassa mūlāni. Kodhanoti kujjhanalakkhaṇena kodhena samannāgato. Upanāhīti veraappaṭinissaggalakkhaṇena upanāhena samannāgato. Ahitāya dukkhāya devamanussānanti dvinnaṃ bhikkhūnaṃ vivādo kathaṃ devamanussānaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattati? Kosambakakkhandhake viya dvīsu bhikkhūsu vivādaṃ āpannesu tasmiṃ vihāre tesaṃ antevāsikā vivadanti, tesaṃ ovādaṃ gaṇhanto bhikkhunisaṅgho vivadati. Tato tesaṃ upaṭṭhākā vivadanti, atha manussānaṃ ārakkhadevatā dve koṭṭhāsā honti. Tathā dhammavādīnaṃ ārakkhadevatā dhammavādiniyo honti, adhammavādīnaṃ adhammavādiniyo. Tato ārakkhadevatānaṃ mittā bhummadevatā bhijjanti. Evaṃ paramparāya yāva brahmalokā ṭhapetvā ariyasāvake sabbe devamanussā dve koṭṭhāsā honti. Dhammavādīhi pana adhammavādinova bahutarā honti. Tato yaṃ bahukehi gahitaṃ, taṃ gacchanti. Dhammaṃ vissajjetvā bahutarāva adhammaṃ gaṇhanti. Te adhammaṃ purakkhatvā viharantā apāye nibbattanti. Evaṃ dvinnaṃ bhikkhūnaṃ vivādo devamanussānaṃ ahitāya dukkhāya hoti. Ajjhattaṃ vāti tumhākaṃ abbhantaraparisāya. Bahiddhāti paresaṃ parisāya.
「贬损者」:指具足贬损他人功德特征的人。「欺侮者」:指具足执取对立特征的人。「嫉妒者」:指具足嫉妒他人所得恭敬等特征的人。「悭吝者」:指具足住所悭等悭吝的人。「狡猾者」:即诡诈者。「虚伪者」:即覆藏自己过失的人。「恶欲者」:即希求不实恭敬的恶戒者。「邪见者」:即无见论者、无因论者、无业论者。「固执己见者」:即只执取自己见解的人。「顽固执取者」:即执取坚固的人。「难弃舍者」:即难以使其放弃所执取的人。此经唯说轮回。
Makkhīti paresaṃ guṇamakkhanalakkhaṇena makkhena samannāgato. Paḷāsīti yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena samannāgato. Issukīti parassa sakkārādīni issāyanalakkhaṇāya issāya samannāgato. Maccharīti āvāsamacchariyādīhi samannāgato. Saṭhoti kerāṭiko. Māyāvīti katapaṭicchādako. Pāpicchoti asantasambhāvanicchako dussīlo. Micchādiṭṭhīti natthikavādī, ahetuvādī, akiriyavādī. Sandiṭṭhiparāmāsīti sayaṃ diṭṭhameva parāmasati. Ādhānaggāhīti daḷhaggāhī. Duppaṭinissaggīti na sakkā hoti gahitaṃ vissajjāpetuṃ. Imasmiṃ sutte vaṭṭameva kathitaṃ.
第七 布施经注释
7. Dānasuttavaṇṇanā
37竹竿城女:即住在竹竿城的女子。具足六支:即具足六种功德支。她建立供养:即她行布施。所谓“布施之前心喜悦”,是指从半月、一月之前,怀着“我将布施”的念头而生起喜悦。此中,前思即指从生起“我将布施”这一念头之时起,乃至想着“起身后我将布施”并开始选择福田等思虑时,所得的喜悦。“布施时心净信”:此处所说的舍思,仅在布施的刹那获得。“布施后心满意”:这是后思,在事后反复忆念时才能获得。离欲者:指已断除了欲贪的漏尽者。“或为调伏欲贪而行道者”:指正在修习调伏欲贪之道的人。这是就最殊胜的情况而言。然而,并非仅对漏尽者如此,即使对不来者、一来者……
37. Sattame veḷukaṇḍakīti veḷukaṇḍakanagaravāsinī. Chaḷaṅgasamannāgatanti chahi guṇaṅgehi samannāgataṃ. Dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpetīti dānaṃ deti. Pubbeva dānā sumanoti dānaṃ dassāmīti māsaḍḍhamāsato paṭṭhāya somanassappatto hoti. Ettha hi pubbecetanā dassāmīti cittuppādakālato paṭṭhāya ‘‘ito uṭṭhitena dānaṃ dassāmī’’ti khettaggahaṇaṃ ādiṃ katvā cintentassa labbhati. Dadaṃ cittaṃ pasādetīti evaṃ vuttā muñcacetanā pana dānakāleyeva labbhati. Datvā attamano hotīti ayaṃ pana aparacetanā aparāparaṃ anussarantassa labbhati. Vītarāgāti vigatarāgā khīṇāsavā. Rāgavinayāya vā paṭipannāti rāgavinayapaṭipadaṃ paṭipannā. Ukkaṭṭhadesanā cesā, na kevalaṃ pana khīṇāsavānaṃ, anāgāmi-sakadāgāmi-sotāpannānampi antamaso tadahupabbajitassa bhaṇḍagāhakasāmaṇerassāpi dinnā dakkhiṇā chaḷaṅgasamannāgatāva hoti. Sopi hi sotāpattimaggatthameva pabbajito.
供养的成就:即布施的圆满。自制者:即依戒律而自制的人。亲自洗净后:即自己洗净手足、漱口之后。用自己的手:用自己的双手。也有“Sayehīti”的异读。有信心者:即相信三宝功德的人。以解脱之心:即以从利养悭等解脱的心。无恼苦之乐的世界:指没有痛苦、充满广大乐与喜悦的天界。
Yaññassa sampadāti dānassa paripuṇṇatā. Saññatāti sīlasaññamena saññatā. Sayaṃ ācamayitvānāti attanāva hatthapāde dhovitvā mukhaṃ vikkhāletvā. Sakehi pāṇibhīti attano hatthehi. Sayehītipi pāṭho. Saddhoti ratanattayaguṇe saddahanto. Muttena cetasāti lābhamacchariyādīhi vimuttena cittena. Abyāpajjhaṃsukhaṃ lokanti niddukkhaṃ uḷārasukhasomanassaṃ devalokaṃ.
第八 自作经注释
8. Attakārīsuttavaṇṇanā
38第三十八 第八(经):“我曾见或我曾闻”:指即便睁着眼睛也不曾见;听说“他住在某处”也不曾闻;或者对他人的言说也不曾听闻。“何以名为”:以何因缘?“发动界”:指以发动的状态而生起的精进。“出离界”:指以从懈怠中出离为本质的精进。“前进界”:指具有前进本质的精进。“力界”:指具有力量本质的精进。“住立界”:指具有住立本质的精进。“策励界”:指具有策励本质的精进。所有这些都是精进以不同形式生起时的不同名称。
38. Aṭṭhame addasaṃ vā assosiṃ vāti akkhīni ummīletvā mā addasaṃ, asukasmiṃ nāma ṭhāne vasatīti mā assosiṃ, kathentassa vā vacanaṃ mā assosiṃ. Kathañhi nāmāti kena nāma kāraṇena. Ārambhadhātūti ārabhanavasena pavattavīriyaṃ. Nikkamadhātūti kosajjato nikkhamanasabhāvaṃ vīriyaṃ. Parakkamadhātūti parakkamasabhāvo. Thāmadhātūti thāmasabhāvo. Ṭhitidhātūti ṭhitisabhāvo. Upakkamadhātūti upakkamasabhāvo. Sabbaṃ cetaṃ tena tenākārena pavattassa vīriyasseva nāmaṃ.
第九-第十 因缘经等注疏
9-10. Nidānasuttādivaṇṇanā
39-40第三十九 第九经:「业」:指趣向轮回的业。「为了集起」:即令业汇聚。「因缘」:即是缘。「由贪所生」:指从贪中生起。「不显现」:即不被视为「由如是业所生」。「白分业」:指趣向出离轮回的业。如此,在这部经中宣说了轮回与出离轮回。第十经:「于尼拘律林」:即于宽广的目支邻陀林。「正法」:即教法意义上的正法。
39-40. Navame kammānanti vaṭṭagāmikammānaṃ. Samudayāyāti piṇḍakaraṇatthāya. Nidānanti paccayo. Lobhajenāti lobhato jātena. Napaññāyantīti ‘‘evarūpena kammena nibbattā’’ti na dissanti. Sukkapakkhe kammānanti vivaṭṭagāmikammānaṃ. Iti imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ. Dasame niculavaneti mahāmucalindavane. Saddhammoti sāsanasaddhammo.
第十一 木段经注疏
11. Dārukkhandhasuttavaṇṇanā
41第十一中:「心得自在者」:即已获得心自在的人。「应唯作意为地」:即应观察坚硬相为地界。「依何」:意思是,依于那存在的、有坚硬相的地界,才可将那段木柱只作意为「地」;其中确实有此地界存在。以同样的方式,其余语句也应如此了知。正如其中确实有坚硬相的地界,同样地,有具汁液相的水界,有具温暖相的火界,有具支撑相的风界;于红色的心材中有莲花色的净界,于已腐烂的粉末、边材和外皮中有令人不悦色的不净界,依于这不净界,便可观察那段木柱,只作意为「不净」。在此经中,讲述了名为「杂住」的修行方法。
41. Ekādasame cetovasippattoti cittavasibhāvaṃ patto. Pathavītveva adhimucceyyāti thaddhākāraṃ pathavīdhātūti sallakkheyya. Yaṃnissāyāti yaṃ vijjamānaṃ thaddhākāraṃ pathavīdhātuṃ nissāya amuṃ dārukkhandhaṃ pathavītveva adhimucceyya, sā ettha pathavīdhātu atthīti. Iminā nayena sesapadānipi veditabbāni. Yatheva hi tasmiṃ thaddhākārā pathavīdhātu atthi, evaṃ yūsākārā āpodhātu, uṇhākārā tejodhātu, vitthambhanākārā vāyodhātu, rattavaṇṇamhi sāre padumapupphavaṇṇā subhadhātu, pūtibhūte cuṇṇe ceva pheggupapaṭikāsu ca amanuññavaṇṇā asubhadhātu, taṃ nissāya amuṃ dārukkhandhaṃ asubhantveva adhimucceyya sallakkheyyāti. Imasmiṃ sutte missakavihāro nāma kathito.
那祇多经注释
12. Nāgitasuttavaṇṇanā
42第十二中:「近村住者」:即住于近村坐卧处者。「入定而坐」:指他在那近村坐卧处中,先入于定而后安坐。「今」:即现在,指此人。「将使从此定退失」:指将使他从定中起。「我不悦意」:即我不自在。「打瞌睡」:指陷入昏沉睡眠。「单一性」:指单一本质,即成就一境性的阿兰若想,唯在心中作意此想。「将守护」:即将护持。「或将解脱未解脱之心」:指于他时尚未解脱的心,现在将依五种解脱而得解脱。「舍弃」:即回避、遣除。「退回」:即驱除、遣除。「为大小便事」:为了处理大小便的行为。以如此方式,导师宣说了阿兰若坐卧具的功德。而经文第一部分应说之事,已于前面说过。
42. Dvādasame gāmantavihārinti gāmantasenāsanavāsiṃ. Samāhitaṃ nisinnanti tasmiṃ gāmantasenāsane samādhiṃ appetvā nisinnaṃ. Idānimanti idāni imaṃ. Samādhimhā cāvessatīti samādhito uṭṭhāpessati. Na attamano homīti na sakamano homi. Pacalāyamānanti niddāyamānaṃ. Ekattanti ekasabhāvaṃ, ekaggatābhūtaṃ araññasaññaṃyeva citte karissatīti attho. Anurakkhissatīti anuggaṇhissati. Avimuttaṃ vā cittaṃ vimocessatīti aññasmiṃ kāle avimuttaṃ cittaṃ idāni pañcahi vimuttīhi vimocayissati. Riñcatīti vajjeti vissajjeti. Paṭipaṇāmetvāti panuditvā vissajjetvā. Uccārapassāvakammāyāti uccārapassāvakaraṇatthāya. Iminā ettakena ṭhānena satthārā araññasenāsanassa vaṇṇo kathito. Suttassa pana paṭhamakoṭṭhāse yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttamevāti.