应供品
1. Āhuneyyavaggo
第一应供经注疏
1. Paṭhamaāhuneyyasuttavaṇṇanā
1在《六集》第一部经中,“诸比丘,此处,比丘”是指在此教法中的比丘。“既不欢喜,也不忧愁”是指:对于可意所缘,不因与贪相应的欢喜而欢喜;对于不可意所缘,不因与瞋相应的忧愁而忧愁。“他安住于舍,具念、正知”是指:对于中性的所缘,不落入那无知的中舍而变得麻木,于所缘保持中舍的同时,成为具念、正知者。此经讲述了诸漏尽者恒常安住的状态。
1. Chakkanipātassa paṭhame idha, bhikkhave, bhikkhūti, bhikkhave, imasmiṃ sāsane bhikkhu. Neva sumano hoti na dummanoti iṭṭhārammaṇe rāgasahagatena somanassena sumano vā aniṭṭhārammaṇe dosasahagatena domanassena dummano vā na hoti. Upekkhako viharati sato sampajānoti majjhattārammaṇe asamapekkhanena aññāṇupekkhāya upekkhakabhāvaṃ anāpajjitvā sato sampajāno hutvā ārammaṇe majjhatto viharati. Imasmiṃ sutte khīṇāsavassa satatavihāro kathito.
第二应供经注疏
2. Dutiyaāhuneyyasuttavaṇṇanā
2-4在第二部经中,“种种神变”等内容,在《清净道论》中都已说过了。“由诸漏灭尽而为无漏”的意思是:因烦恼灭尽而成为无漏,并非像眼识等那样,由于本身不存在而称为无漏。此经按次第讲述了漏尽者的神通智。第三、第四部经所讲的也是漏尽者。
2-4. Dutiye anekavihitaṃ iddhividhantiādīni visuddhimagge vuttāneva. Āsavānaṃ khayā anāsavanti āsavānaṃ khayena anāsavaṃ, na cakkhuviññāṇādīnaṃ viya abhāvenāti. Imasmiṃ sutte khīṇāsavassa abhiññā paṭipāṭiyā kathitā. Tatiyacatutthesu khīṇāsavo kathito.
良马三经注疏
5-7. Ājānīyasuttattayavaṇṇanā
5-7在第五部经中,“以支分”是指以功德的各个支分。“堪忍”是指能忍耐、能包容。“于诸色”是指对于种种色所缘。“容色具足”是指具有美好的身色。在第六部经中,“力具足”是指具有身力。在第七部经中,“速疾具足”是指具有疾速的足步。
5-7. Pañcame aṅgehīti guṇaṅgehi. Khamoti adhivāsako. Rūpānanti rūpārammaṇānaṃ. Vaṇṇasampannoti sarīravaṇṇena sampanno. Chaṭṭhe balasampannoti kāyabalena sampanno. Sattame javasampannoti padajavena sampanno.
无上经等注疏
8-9. Anuttariyasuttādivaṇṇanā
8-9第八经中,“无上”意为没有其他更上的,即无上的。“见无上”指在见色方面无上,一切句中皆如此类推。因为,见象宝等并不算是“见无上”,而对已确立信心与爱乐者而言,见到十力者(佛陀)或比丘僧团,或见到遍处、不净相等中的任何一种,才称为“见无上”。听闻刹帝利等人的功德之说并不算是“闻无上”,而对已确立信心与爱乐者而言,听闻三宝的功德之说,或听闻三藏佛语,才称为“闻无上”。获得摩尼宝等并不算是“得无上”,而获得七种圣财,才称为“得无上”。学习象术等技艺并不算是“学无上”,而圆满戒、定、慧三学,才称为“学无上”。侍奉刹帝利等并不算是“侍奉无上”,而侍奉三宝,才称为“侍奉无上”。忆念刹帝利等功德并不算是“念无上”,而忆念三宝的功德,才称为“念无上”。如此,这六种无上已摄尽世间与出世间之义。第九经中,“佛随念”指以佛陀功德为所缘的念,其余诸句亦同此法。
8-9. Aṭṭhame anuttariyānīti aññena uttaritarena rahitāni niruttarāni. Dassanānuttariyanti rūpadassanesu anuttaraṃ. Esa nayo sabbapadesu . Hatthiratanādīnañhi dassanaṃ na dassanānuttariyaṃ, niviṭṭhasaddhassa pana niviṭṭhapemavasena dasabalassa vā bhikkhusaṅghassa vā kasiṇaasubhanimittādīnaṃ vā aññatarassa dassanaṃ dassanānuttariyaṃ nāma. Khattiyādīnaṃ guṇakathāsavanaṃ na savanānuttariyaṃ, niviṭṭhasaddhassa pana niviṭṭhapemavasena tiṇṇaṃ vā ratanānaṃ guṇakathāsavanaṃ tepiṭakabuddhavacanasavanaṃ vā savanānuttariyaṃ nāma. Maṇiratanādīnaṃ lābho na lābhānuttariyaṃ, sattavidhaariyadhanalābho pana lābhānuttariyaṃ nāma. Hatthisippādisikkhanaṃ na sikkhānuttariyaṃ, sikkhāttayassa pūraṇaṃ pana sikkhānuttariyaṃ nāma. Khattiyādīnaṃ pāricariyā na pāricariyānuttariyaṃ, tiṇṇaṃ pana ratanānaṃ pāricariyā pāricariyānuttariyaṃ nāma. Khattiyādīnaṃ guṇānussaraṇaṃ na anussatānuttariyaṃ, tiṇṇaṃ pana ratanānaṃ guṇānussaraṇaṃ anussatānuttariyaṃ nāma. Iti imāni cha anuttariyāni lokiyalokuttarāni kathitāni. Navame buddhānussatīti buddhaguṇārammaṇā sati. Sesapadesupi eseva nayo.
摩诃男经注疏
10. Mahānāmasuttavaṇṇanā
10第十经,“摩诃男”:他是十力者(佛陀)的叔父之子,一位释迦族的国王。“他到世尊那里去”:他于早餐后,由奴仆与随从簇拥,令持香、花鬘等,前往导师所在之处。“他的圣果已至”:指他已证得圣果。“他由此了知三学教法”:指他已通达教法。如此,这位国王为了问“我要请问入流者的依止住处”而这般发问。
10. Dasame mahānāmoti dasabalassa cūḷapitu putto eko sakyarājā. Yenabhagavā tenupasaṅkamīti bhuttapātarāso hutvā dāsaparijanaparivuto gandhamālādīni gāhāpetvā yattha satthā, tattha agamāsi. Ariyaphalaṃ assa āgatanti āgataphalo. Sikkhāttayasāsanaṃ etena viññātanti viññātasāsano. Iti ayaṃ rājā ‘‘sotāpannassa nissayavihāraṃ pucchāmī’’ti pucchanto evamāha.
“不被贪所缠缚”:指不被现起的贪欲所推动、抓取。“径直入于正直”:指在佛随念的业处上,心完全径直趣入于正直。“缘如来”:即缘取如来的功德。“义的喜悦”:指依注疏而生起的喜与欢悦。“法的喜悦”:指依巴利原典而生起的喜与欢悦。“与法相属”:指依巴利原典与注疏二者而生起的喜悦。“于欢喜者”:指由此两种欢悦而欢喜者。“喜生起”:指五种喜生起。“身轻安”:由于不安息灭,名身与色身变得轻安。“乐”:指身乐与心乐。“定”:指心于所缘上正确地安立。“于趣不平等之众生”:指陷于贪、嗔、痴等不平等的有情。“得平等者”:指达到平等、寂静者。“有苦者”:指带有痛苦者。“入法流者”:指已进入名为观(毗婆舍那)法流的人。“修习佛随念”:指增长、提升佛随念的业处。依此方式,于一切处皆应了知。如此,摩诃男请问了入流者的依止住处,导师也为他开示了同样内容。因此,此经所述为入流者。
Nevassa rāgapariyuṭṭhitanti na uppajjamānena rāgena uṭṭhahitvā gahitaṃ. Ujugatanti buddhānussatikammaṭṭhāne ujukameva gataṃ. Tathāgataṃ ārabbhāti tathāgataguṇe ārabbha. Atthavedanti aṭṭhakathaṃ nissāya uppannaṃ pītipāmojjaṃ. Dhammavedanti pāḷiṃ nissāya uppannaṃ pītipāmojjaṃ. Dhammūpasañhitanti pāḷiñca aṭṭhakathañca nissāya uppannaṃ. Pamuditassāti duvidhena pāmojjena pamuditassa. Pīti jāyatīti pañcavidhā pīti nibbattati. Kāyo passambhatīti nāmakāyo ca karajakāyo ca darathapaṭippassaddhiyā paṭippassambhati. Sukhanti kāyikacetasikasukhaṃ. Samādhiyatīti ārammaṇe sammā ṭhapitaṃ hoti. Visamagatāya pajāyāti rāgadosamohavisamagatesu sattesu. Samappattoti samaṃ upasamaṃ patto hutvā. Sabyāpajjhāyāti sadukkhāya. Dhammasotaṃsamāpannoti vipassanāsaṅkhātaṃ dhammasotaṃ samāpanno. Buddhānussatiṃ bhāvetīti buddhānussatikammaṭṭhānaṃ brūheti vaḍḍheti. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo. Iti mahānāmo sotāpannassa nissayavihāraṃ pucchi. Satthāpissa tameva kathesi. Evaṃ imasmiṃ sutte sotāpannova kathitoti.