五支品
3. Pañcaṅgikavaggo
第一不敬住家者经注疏
1. Paṭhamaagāravasuttavaṇṇanā
2121. 在第三篇的第一经中,“asabhāgavuttiko”指具足不相称、不相似的活命方式。“Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ”指依于行持而制定的最上行仪之戒。“Sekhaṃ dhammaṃ”指有学(尚在修学中的圣者)所制之戒。“Sīlānī”指四种大戒。“Sammādiṭṭhiṃ”指观正见。“Sammāsamādhiṃ”指道定与果定。在这部经中,戒等各项内容是交错而说的。
21. Tatiyassa paṭhame asabhāgavuttikoti asabhāgāya visadisāya jīvitavuttiyā samannāgato . Ābhisamācārikaṃ dhammanti uttamasamācārabhūtaṃ vattavasena paññattasīlaṃ. Sekhaṃ dhammanti sekhapaṇṇattisīlaṃ. Sīlānīti cattāri mahāsīlāni. Sammādiṭṭhinti vipassanāsammādiṭṭhiṃ. Sammāsamādhinti maggasamādhiñceva phalasamādhiñca. Imasmiṃ sutte sīlādīni missakāni kathitāni.
第二不敬住家者经注疏
2. Dutiyaagāravasuttavaṇṇanā
22在第二经中,“戒蕴”(sīlakkhandhaṃ)指戒的蕴集。其余二者——定蕴与慧蕴,也应同理。然而,此处所说的这三种蕴,都是混合在一起解说的。
22. Dutiye sīlakkhandhanti sīlarāsiṃ. Sesadvayepi eseva nayo. Ime pana tayopi khandhā missakāva kathitāti.
随烦恼经注疏
3. Upakkilesasuttavaṇṇanā
23在第三经中,“na ca pabhassaraṃ”指不灿烂、不闪耀。“Pabhaṅgu cā”指具有坏灭的性质。“Ayo”指黑铁。“Loha”指除这里所说的四种(金、银、铜、铁)之外的其余金属。“Sajjha”指银。“Cittassa”指四地善心。对于三地善心,随烦恼的出现暂且不论,出世间的善心又如何会有随烦恼呢?因为它不容许随烦恼生起。正由于它们不让随烦恼生起,所以无论对于世间心还是出世间心,这些都称为随烦恼。至于“Pabhaṅgu cā”,则是指依所缘而具有的坏灭性质——即经由粉碎、化为粉末的方式而破坏。“Sammāsamādhiyati āsavānaṃ khayāya”是指为了漏尽——即为了达到称为漏尽的阿拉汉果,以此为目的、为因缘而入于正定。至此,经文已显示那位清净其心、善住于阿拉汉果的漏尽者。接下来,为了显示其神通,经文才开始说“yassa yassa ca”等句。其义明了,不再赘述。
23. Tatiye na ca pabhassaranti na ca pabhāvantaṃ. Pabhaṅgu cāti pabhijjanasabhāvaṃ. Ayoti kāḷalohaṃ. Lohanti ṭhapetvā idha vuttāni cattāri avasesaṃ lohaṃ. Sajjhanti rajataṃ. Cittassāti cātubhūmakakusalacittassa. Tebhūmakassa tāva upakkilesā hontu, lokuttarassa kathaṃ hontīti? Uppajjituṃ appadānena. Yadaggena hi uppajjituṃ na denti, tadaggeneva te lokiyassapi lokuttarassapi upakkilesā nāma honti. Pabhaṅgu cāti ārammaṇe cuṇṇavicuṇṇabhāvūpagamanena bhijjanasabhāvaṃ. Sammāsamādhiyati āsavānaṃ khayāyāti āsavānaṃ khayasaṅkhātassa arahattassa atthāya hetunā kāraṇena samādhiyati. Ettāvatā cittaṃ visodhetvā arahatte patiṭṭhitaṃ khīṇāsavaṃ dasseti. Idānissa abhiññāpaṭivedhaṃ dassento yassa yassa cātiādimāha. Taṃ uttānatthamevāti.
无戒者经注疏
4. Dussīlasuttavaṇṇanā
24在第四经中,“hatūpaniso”指失去了近依、失去了因缘。“Yathābhūtañāṇadassanaṃ”指以名色差别智等为起始的稚嫩阶段之观。“Nibbidāvirāgo”指厌离与离贪。其中,厌离是力量强大的观,离贪是道。“Vimuttiñāṇadassanaṃ”指果解脱与省察智。
24. Catutthe hatūpanisoti hataupanissayo hatakāraṇo. Yathābhūtañāṇadassananti nāmarūpaparicchedañāṇaṃ ādiṃ katvā taruṇavipassanā. Nibbidāvirāgoti nibbidā ca virāgo ca . Tattha nibbidā balavavipassanā, virāgo maggo. Vimuttiñāṇadassananti phalavimutti ca paccavekkhaṇañāṇañca.
被摄持经注疏
5. Anuggahitasuttavaṇṇanā
25第五经中,「正见」指观正见。而所谓“心解脱果”等语中,「心解脱」指道果的定,「慧解脱」指果的智慧。所谓「被戒摄持」,即被戒所摄受、所护持;「被闻摄持」,即被多闻所摄持;「被论摄持」,即被法论所摄持;「被止摄持」,即被心一境性所摄持。
25. Pañcame sammādiṭṭhīti vipassanāsammādiṭṭhi. Cetovimuttiphalātiādīsu cetovimuttīti maggaphalasamādhi. Paññāvimuttīti phalañāṇaṃ. Sīlānuggahitāti sīlena anuggahitā anurakkhitā. Sutānuggahitāti bāhusaccena anuggahitā. Sākacchānuggahitāti dhammasākacchāya anuggahitā. Samathānuggahitāti cittekaggatāya anuggahitā.
为显明此义,应举一人为喩:他播下甘甜的芒果子,周围围起篱笆,适时灌溉,适时清理根部,适时清除掉落的小虫,适时扯除蛛网,如此照料芒果树。其中,那人播下甘甜芒果子,应视为观正见;围起篱笆,应视为被戒摄持;灌溉,应视为被闻摄持;清理根部,应视为被论摄持;清除小虫,应视为由去除禅那与观的障碍而作的止摄持;扯除蛛网,应视为强力观的摄持。犹如这棵被如此摄持的树迅速生长并结果,同理,被这些戒等所摄持的根本正见,依道迅速增长,而授予心解脱与慧解脱之果,应如此理解。
Imassa panatthassa āvibhāvatthaṃ madhurambabījaṃ ropetvā samantā mariyādaṃ bandhitvā kālānukālaṃ udakaṃ āsiñcitvā kālānukālaṃ mūlāni sodhetvā kālānukālaṃ patitapāṇake hāretvā kālānukālaṃ makkaṭajālaṃ luñcitvā ambaṃ paṭijagganto puriso dassetabbo. Tassa hi purisassa madhurambabījaropanaṃ viya vipassanāsammādiṭṭhi daṭṭhabbā, mariyādabandhanaṃ viya sīlena anuggaṇhanaṃ, udakāsecanaṃ viya sutena anuggaṇhanaṃ, mūlaparisodhanaṃ viya sākacchāya anuggaṇhanaṃ, pāṇakaharaṇaṃ viya jhānavipassanāpāripanthikasodhanavasena samathānuggaṇhanaṃ, makkaṭajālaluñcanaṃ viya balavavipassanānuggaṇhanaṃ, evaṃ anuggahitassa rukkhassa khippameva vaḍḍhitvā phalappadānaṃ viya imehi sīlādīhi anuggahitāya mūlasammādiṭṭhiyā khippameva maggavasena vaḍḍhitvā cetovimuttipaññāvimuttiphalappadānaṃ veditabbaṃ.
解脱处经注释
6. Vimuttāyatanasuttavaṇṇanā
26第六经中,「解脱处」即解脱之因。「在那里」是指在那些解脱处中。大师说法:即说示四谛之法。「了知义者」,指了知经意之人;「了知法者」,指了知经文之人。「欢悦」是指微细的喜;「喜」是指呈喜悦相的强喜;「身」指名身;「止息」即轻安息止;「感受乐」即获得乐;「心得定」指依阿拉汉果定而得定。因为此人听闻此法时,在彼法已生而未失之处,了知禅那、观、道、果;当他如此了知时,喜便生起。他不令此喜中途退没,成为近行业处者,增长观而证得阿拉汉果。正是为此而说「心得定」。其余各处亦同此理。然而有一差异:「定相」是指三十八种所缘中,某种定本身即是定相。所谓「善把握」等,意为:于师前学取业处时,善把握、善作意、善受持。「以慧善通达」,即以慧善现观。「于彼法」,即于彼业处经文之法。如是,此经中五个解脱处,皆说为导至阿拉汉果。
26. Chaṭṭhe vimuttāyatanānīti vimuccanakāraṇāni. Yatthāti yesu vimuttāyatanesu. Satthā dhammaṃ desetīti catusaccadhammaṃ deseti. Atthapaṭisaṃvedinoti pāḷiatthaṃ jānantassa. Dhammapaṭisaṃvedinoti pāḷiṃ jānantassa. Pāmojjanti taruṇapīti. Pītīti tuṭṭhākārabhūtā balavapīti. Kāyoti nāmakāyo. Passambhatīti paṭippassambhati. Sukhaṃ vedetīti sukhaṃ paṭilabhati. Cittaṃ samādhiyatīti arahattaphalasamādhinā samādhiyati. Ayañhi taṃ dhammaṃ suṇanto āgatāgataṭṭhāne jhānavipassanāmaggaphalāni jānāti, tassa evaṃ jānato pīti uppajjati. So tassā pītiyā antarā osakkituṃ na dento upacārakammaṭṭhāniko hutvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘cittaṃ samādhiyatī’’ti. Sesesupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso – samādhinimittanti aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu aññataro samādhiyeva samādhinimittaṃ. Suggahitaṃhotītiādisu ācariyassa santike kammaṭṭhānaṃ uggaṇhantena suṭṭhu gahitaṃ hoti suṭṭhu manasikataṃ suṭṭhu upadhāritaṃ. Suppaṭividdhaṃ paññāyāti paññāya suṭṭhu paccakkhaṃ kataṃ. Tasmiṃ dhammeti tasmiṃ kammaṭṭhānapāḷidhamme. Iti imasmiṃ sutte pañcapi vimuttāyatanāni arahattaṃ pāpetvā kathitānīti.
定经注释
7. Samādhisuttavaṇṇanā
27在第7经中,「无量」指远离了量法的出世间定。「审慎而具念」指具足了审慎与念。「五种智」指五种省察智。「唯各自生起」指唯独在自己之中生起。「此定是现法乐住并且……」等中,意指阿拉汉果的定。也有人说这是道定。因为在安止的刹那它即是乐,故为现法乐住;前一前成为后一后定之乐的缘,故未来有乐报;因为远离烦恼,故为圣;因为无有欲染着、轮回染着、世间染着,故为无染着;因为是诸佛等大人所修习的,故非卑劣人所修习;因支的寂静、所缘的寂静及一切烦恼不安的寂静,故为寂静;因为不可谴责,故为微妙;因为得到了烦恼的止息,或者得到了烦恼止息的状态,故为止息所得。「止息」与「止息」意义相同。或者,由烦恼止息的阿拉汉所证得,故也是止息所得;因为是由心一境性证得的,或者只是证得了心一境性,故是心一境性所证。不同于不善巧的有漏定,它并非以有功用、有加行之心去压制对立之法、遮止烦恼而证得,故不是「以功用抑制遮止所得」。入彼定或从彼定出时,由于念已臻广大,唯以念而入、唯以念而出。或者依所限定的时
27. Sattame appamāṇanti pamāṇakaradhammarahitaṃ lokuttaraṃ. Nipakā patissatāti nepakkena ca satiyā ca samannāgatā hutvā. Pañca ñāṇānīti pañca paccavekkhaṇañāṇāni. Paccattaññeva uppajjantīti attaniyeva uppajjanti. Ayaṃ samādhi paccuppannasukho cevātiādīsu arahattaphalasamādhi adhippeto. Maggasamādhītipi vadantiyeva. So hi appitappitakkhaṇe sukhattā paccuppannasukho, purimo purimo pacchimassa pacchimassa samādhisukhassa paccayattā āyatiṃ sukhavipāko, kilesehi ārakattā ariyo, kāmāmisavaṭṭāmisalokāmisānaṃ abhāvā nirāmiso. Buddhādīhi mahāpurisehi sevitattā akāpurisasevito. Aṅgasantatāya ārammaṇasantatāya sabbakilesadarathasantatāya ca santo, atappaniyaṭṭhena paṇīto. Kilesappaṭippassaddhiyā laddhattā kilesappaṭippassaddhibhāvaṃ vā laddhattā paṭippassaddhaladdho. Paṭippassaddhaṃ paṭippassaddhīti hi idaṃ atthato ekaṃ. Paṭippassaddhakilesena vā arahatā laddhattāpi paṭippassaddhaladdho, ekodibhāvena adhigatattā ekodibhāvameva vā adhigatattā ekodibhāvādhigato. Appaguṇasāsavasamādhi viya sasaṅkhārena sappayogena cittena paccanīkadhamme niggayha kilese vāretvā anadhigatattā na sasaṅkhāraniggayhavāritagato. Taṃ samādhiṃ samāpajjanto tato vā vuṭṭhahanto sativepullappattattā satova samāpajjati, satova vuṭṭhahati. Yathāparicchinnakālavasena vā sato samāpajjati, sato vuṭṭhahati. Tasmā yadettha ‘‘ayaṃ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiñca sukhavipāko cā’’ti evaṃ paccavekkhamānassa paccattaṃyeva aparappaccayañāṇaṃ uppajjati, taṃ ekaṃ ñāṇaṃ. Eseva nayo sesesu. Evaṃ imāni pañca ñāṇāni paccattaññeva uppajjantīti.
8. 五支经注释
8. Pañcaṅgikasuttavaṇṇanā
28在第八经中,「圣者」:由镇伏而断除了烦恼,故远离烦恼而住。「我将开示修习」:我将开示培育、增长。「正是此身」:指此肉身。「渗透」:滋润、润泽,令喜乐遍满一切处。「遍满」:从四周遍流。「充满」:犹如风充满皮囊那样充满。「遍溢」:从一切处遍触。「全身」:这位比丘的整个身体,于执持相续流转的任何部位,随皮肤、肌肉、血液,乃至最微细之处,无不触及初禅之乐。
28. Aṭṭhame ariyassāti vikkhambhanavasena pahīnakilesehi ārakā ṭhitassa. Bhāvanaṃ desessāmīti brūhanaṃ vaḍḍhanaṃ pakāsayissāmi. Imameva kāyanti imaṃ karajakāyaṃ. Abhisandetīti temeti sneheti, sabbattha pavattapītisukhaṃ karoti. Parisandetīti samantato sandeti. Paripūretīti vāyunā bhastaṃ viya pūreti. Parippharatīti samantato phusati. Sabbāvato kāyassāti assa bhikkhuno sabbakoṭṭhāsavato kāyassa kiñci upādinnakasantatipavattiṭṭhāne chavimaṃsalohitānugataṃ aṇumattampi ṭhānaṃ paṭhamajjhānasukhena aphuṭaṃ nāma na hoti.
「精明者」:指善巧、有能力制作、调配与揉捏沐浴粉的人。「于铜碗」:即用任何金属制成的器皿。但陶器不坚固,揉捏时会破裂,故此处不举。「遍洒、遍洒」:即洒了又洒。「应揉捏」:以左手持铜碗,右手洒适量之水,洒了又洒,揉捏成团。「被湿润所随逐」:即为水润所跟随。「被湿润所遍摄」:即为水润所遍布摄持。「内外俱」:含摄内外,即一切处皆被水润所触及。并且「不滴流」:不会一滴一滴地流水,可用手或两指拿取,亦可做成褶皱等。
Dakkhoti cheko paṭibalo nhānīyacuṇṇāni kātuñceva yojetuñca sannetuñca. Kaṃsathāleti yena kenaci lohena katabhājane. Mattikābhājanaṃ pana thiraṃ na hoti, sannentassa bhijjati. Tasmā taṃ na dassesi. Paripphosakaṃparipphosakanti siñcitvā siñcitvā. Sanneyyāti vāmahatthena kaṃsathālaṃ gahetvā dakkhiṇahatthena pamāṇayuttaṃ udakaṃ siñcitvā siñcitvā parimaddanto piṇḍaṃ kareyya. Snehānugatāti udakasinehena anugatā. Snehaparetāti udakasinehena pariggahitā. Santarabāhirāti saddhiṃ antopadesena ceva bahipadesena ca, sabbatthakameva udakasinehena phuṭāti attho. Na ca pagghariṇīti na bindu bindu udakaṃ paggharati, sakkā hoti hatthenapi dvīhipi aṅgulīhi gahetuṃ ovaṭṭikāyapi kātunti attho.
在第二禅那乐的譬喻中,“涌出之水”(ubbhidodaka)指涌起的水,并非从下方涌出而上升的水,而是在内部生起的水,这就是它的含义。“入水口”(āyamukha)即水流进入的入口。“天”(deva)指云。“适时”(kālena kālaṃ)即时时,意为每半月或每十天。“大雨”(dhāraṃ)指降雨。“不应注入”(nānuppaveccheyya)即不应进入,亦即不应下雨。
“清凉水流涌出后”:清凉的水流充满那个湖而涌出后。因为从下方上升的水在升起时会破裂,从而搅动水体;从四方进入的水会夹带旧叶、草、木、杖等,从而搅动水体;雨水则因雨线落下产生的泡沫,从而搅动水体。唯有静静地、如同神通化现般生起的水,弥漫此处,没有一处不弥漫,因此没有被水所不触及之处。
在这比喻中,湖如同肉身,水如同第二禅那的乐,其余应按照之前的方法来理解。
Dutiyajjhānasukhaupamāyaṃ ubbhidodakoti ubbhinnaudako, na heṭṭhā ubbhijjitvā uggacchanaudako, antoyeva pana uppajjanaudakoti attho. Āyamukhanti āgamanamaggo. Devoti megho. Kālena kālanti kāle kāle, anvaḍḍhamāsaṃ vā anudasāhaṃ vāti attho. Dhāranti vuṭṭhiṃ. Nānuppaveccheyyāti nappaveseyya, na vasseyyāti attho. Sītā vāridhārā ubbhijjitvāti sītā vāridhārā taṃ rahadaṃ pūrayamānā ubbhijjitvā. Heṭṭhā uggacchanaudakañhi uggantvā bhijjantaṃ udakaṃ khobheti, catūhi disāhi pavisanaudakaṃ purāṇapaṇṇatiṇakaṭṭhadaṇḍakādīhi udakaṃ khobheti. Vuṭṭhiudakaṃ dhārānipātabubbuḷakehi udakaṃ khobheti, sannisinnameva pana hutvā iddhinimmitamiva uppajjamānaṃ udakaṃ imaṃ padesaṃ pharati, imaṃ na pharatīti natthi. Tena aphuṭokāso nāma na hoti. Tattha rahado viya karajakāyo, udakaṃ viya dutiyajjhānasukhaṃ, sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.
在第三禅那乐的譬喻中,“有青莲花池”(uppalinī):因为其中有青莲花(uppalāni),所以称为有青莲花池。其余两个词也是同样的道理。在这里,白、红、蓝莲花中无论哪一种都是青莲花(uppala);花瓣不足一百瓣的是白莲(puṇḍarīka);一百瓣的是红莲(paduma)。或者,不论花瓣数量,白的是红莲(paduma),红的是白莲(puṇḍarīka),这是此处的抉择。
“非从水升起”(udakānuggatāni):意思是不从水中长出水面。“内沉养育”(antonimuggaposīnī):意思是沉在水面之下,在其中养育、增长。其余应按照之前的方法来理解。
Tatiyajjhānasukhaupamāyaṃ uppalāni ettha santīti uppalinī. Sesapadadvayepi eseva nayo. Ettha ca setarattanīlesu yaṃkiñci uppalameva, ūnakasatapattaṃ puṇḍarīkaṃ, satapattaṃ padumaṃ. Pattaniyamaṃ vā vināpi setaṃ padumaṃ, rattaṃ puṇḍarīkanti ayamettha vinicchayo. Udakānuggatānīti udakato na uggatāni. Antonimuggaposīnīti udakatalassa anto nimuggāniyeva hutvā posanti vaḍḍhantīti attho. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.
在第四禅那的譬喻中,“以清净、洁白之心”(parisuddhena cetasā pariyodātena):在这里,“清净”(parisuddha)应从无烦恼的意义来理解,“洁白”(pariyodāta)应从光辉(pabhassara)的意义来理解。
“以白衣”(odātena vatthena)这句话是为了说明体温的遍满。因为若用污秽的衣服,体温的遍满便不会发生;而即时洗净的清净衣,其遍满体温的力量则很强。在这个譬喻中,衣服如同肉身,体温的遍满如同第四禅那的乐。因此,如同沐浴后的男子用清净衣从头覆盖而坐,身体的体温遍满整件衣服,衣服没有一处不被触及;同样,以第四禅那的乐,比丘的肉身没有一处不被触及,应这样理解其中的意思。
或者,把第四禅那的心识看作衣服,它所生的色法看作体温的遍满。正如白衣虽然不直接触身,但由它所生的体温遍及全身;同样,由第四禅那所产生的微细色法,遍满比丘的全身,应这样理解其中的意思。
Catutthajjhānaupamāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātenāti ettha nirupakkilesaṭṭhena parisuddhaṃ, pabhassaraṭṭhena pariyodātaṃ veditabbaṃ. Odātena vatthenāti idaṃ utupharaṇatthaṃ vuttaṃ. Kiliṭṭhavatthena hi utupharaṇaṃ na hoti, taṅkhaṇadhotaparisuddhena utupharaṇaṃ balavaṃ hoti. Imissā hi upamāya vatthaṃ viya karajakāyo, utupharaṇaṃ viya catutthajjhānasukhaṃ. Tasmā yathā sunhātassa purisassa parisuddhaṃ vatthaṃ sasīsaṃ pārupitvā nisinnassa sarīrato utu sabbameva vatthaṃ pharati, na koci vatthassa aphuṭokāso hoti, evaṃ catutthajjhānasukhena bhikkhuno karajakāyassa na koci okāso aphuṭo hotīti evamettha attho daṭṭhabbo. Catutthajjhānacittameva vā vatthaṃ viya, taṃsamuṭṭhānarūpaṃ utupharaṇaṃ viya. Yathā hi katthaci katthaci odātavatthe kāyaṃ aphusantepi taṃsamuṭṭhānena utunā sabbatthakameva kāyo phuṭo hoti, evaṃ catutthajjhānasamuṭṭhāpitena sukhumarūpena sabbatthakameva bhikkhuno kāyo phuṭo hotīti evamettha attho daṭṭhabbo.
「观察相」即观察智。「善持」:如同他善持了禅那、观与道那样,这个观察相便被前后相续的观察相善加保持。「另一个与另一个」:指一个与另一个,因为自体并不明显。「站者或坐者」:当站着时,坐着的人便不明显,因此这样说明;其余情况同理。「水缸」:指带箍的水缸。「齐口」:即水满至缸口边缘。「乌鸦可饮」:乌鸦停在缸口,不用弯下脖子便能饮到。
Paccavekkhaṇanimittanti paccavekkhaṇañāṇameva. Suggahitaṃ hotīti yathā tena jhānavipassanāmaggā suṭṭhu gahitā honti, evaṃ paccavekkhaṇanimittaṃ aparāparena paccavekkhaṇanimittena suṭṭhu gahitaṃ hoti. Añño vā aññanti añño eko aññaṃ ekaṃ, attanoyeva hi attā na pākaṭo hoti. Ṭhito vā nisinnanti ṭhitakassāpi nisinno pākaṭo hoti, tenevaṃ vuttaṃ. Sesesupi eseva nayo. Udakamaṇikoti samekhalā udakacāṭi. Samatittikoti samabharito. Kākapeyyāti mukhavaṭṭiyaṃ nisīditvā kākena gīvaṃ anāmetvāva pātabbo.
「美地」:指平整的地面。而在“于善地、良田,除去木桩,安立种子”(《长部》2.438)之中,则说肥沃的土地为善地。「四大路」:即两条大路交叉之处。「良马车」:即由善调之马所驾的车。「安置刺棒」:指为了让登车而立的人能够拿到,横放在支架上的刺棒。「调马师」:即马术教练。「彼即调御应调御之马」:指他正是善于调御马的御者。「随其所欲之道」:即随所希望的任何道路而往。「随其所欲之行」:即随所希望的任何去向而行。「令前驱」:即令马车正直地向前行进。「令退回」:即令折返。
Subhūmiyanti samabhūmiyaṃ. ‘‘Subhūme sukhette vihatakhāṇuke bījāni patiṭṭhāpeyyā’’ti (dī. ni. 2.438) ettha pana maṇḍabhūmi subhūmīti āgatā. Catumahāpatheti dvinnaṃ mahāmaggānaṃ vinivijjhitvā gataṭṭhāne. Ājaññarathoti vinītaassaratho. Odhastapatodoti yathā rathaṃ abhiruhitvā ṭhitena sakkā hoti gaṇhituṃ, evaṃ ālambanaṃ nissāya tiriyato ṭhapitapatodo. Yoggācariyoti assācariyo. Sveva assadamme sāretīti assadammasārathi. Yenicchakanti yena yena maggena icchati. Yadicchakanti yaṃ yaṃ gatiṃ icchati. Sāreyyāti ujukaṃ purato peseyya. Paccāsāreyyāti paṭinivatteyya.
如是,前面以五支解说了等至的前行准备,并以这三种譬喻显示了熟练等至的殊胜利益;现在,为阐明漏尽者的神通次第,便宣说“若彼希望”等语。其后的文义浅显易明。
Evaṃ heṭṭhā pañcahi aṅgehi samāpattiparikammaṃ kathetvā imāhi tīhi upamāhi paguṇasamāpattiyā ānisaṃsaṃ dassetvā idāni khīṇāsavassa abhiññāpaṭipāṭiṃ dassetuṃ so sace ākaṅkhatītiādimāha. Taṃ uttānatthamevāti.
9. 经行经注(Caṅkamasuttavaṇṇanā)
9. Caṅkamasuttavaṇṇanā
29第九:‘堪忍长时’(addhānakkhamo hoti)指能忍受远路,能够承受。‘堪忍精进’(padhānakkhamo)指能忍耐精勤。‘经行所得定’(caṅkamādhigato samādhi)是指由专心经行而证得的八种等至中的任何一种定。‘久住’(ciraṭṭhitiko hoti)指此定能长久安住。站立时所取的相,坐下便会消失;坐下时所取的相,躺卧便会消失。然而,若是在经行时于动摇的所缘上取相,则无论是站、是坐还是卧,此相都不会消失。
29. Navame addhānakkhamo hotīti dūraṃ addhānamaggaṃ gacchanto khamati, adhivāsetuṃ sakkoti. Padhānakkhamoti vīriyakkhamo. Caṅkamādhigato samādhīti caṅkamaṃ adhiṭṭhahantena adhigato aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ aññatarasamādhi. Ciraṭṭhitiko hotīti ciraṃ tiṭṭhati. Ṭhitakena gahitanimittañhi nisinnassa nassati, nisinnena gahitanimittaṃ nipannassa. Caṅkamaṃ adhiṭṭhahantena calitārammaṇe gahitanimittaṃ pana ṭhitassapi nisinnassapi nipannassapi na nassatīti.
10. 那祇多经注(Nāgitasuttavaṇṇanā)
10. Nāgitasuttavaṇṇanā
30第十:‘高声喧哗’(uccāsaddamahāsaddā)是由‘高升故高’和‘成众故大声’组合而成,即又高又大的声音。当那些身份高贵的刹帝利大家族、婆罗门大家族等,带着极大的恭敬聚集而来时,有人喊道‘给某人让位,给某人让位’,而先到的人则说‘我们先来的,应该先给我们,没有位置了’,这样相互叫嚷的声音便又高又大。就像‘渔夫争鱼’(kevaṭṭā maññe macchavilope)时一样,渔夫们提着鱼笼来卖,大众都争着喊‘给我,给我’,发出同样的喧闹声。‘不净乐’(mīḷhasukha)指以不净为乐。‘睡眠乐’(middhasukha)指以睡眠为乐。‘利养恭敬名声乐’(lābhasakkārasilokasukha)指依于利养、恭敬、赞誉而生的快乐。
30. Dasame uddhaṃ uggatattā ucco, rāsibhāvena ca mahā saddo etesanti uccāsaddamahāsaddā. Tesu hi uggatuggatesu khattiyamahāsāla-brāhmaṇamahāsālādīsu mahāsakkāraṃ gahetvā āgatesu ‘‘asukassa okāsaṃ detha, asukassa okāsaṃ dethā’’ti vutte ‘‘mayaṃ paṭhamataraṃ āgatā, mayhaṃ paṭhamataraṃ āgatā, natthi okāso’’ti evaṃ aññamaññaṃ kathentānaṃ saddo ucco ceva mahā ca ahosi. Kevaṭṭā maññe macchavilopeti kevaṭṭā viya macchavilope. Tesañhi macchapacchiṃ gahetvā āgatānaṃ vikkiṇanaṭṭhāne ‘‘mayhaṃ detha mayhaṃ dethā’’ti vadato mahājanassa evarūpo saddo hoti. Mīḷhasukhanti asucisukhaṃ. Middhasukhanti niddāsukhaṃ. Lābhasakkārasilokasukhanti lābhasakkārañceva vaṇṇabhaṇanañca nissāya uppannasukhaṃ.
‘他们将趋向、前往’(taṃninnāvagamissanti)意思是他们会前往世尊所到之处,亦即紧随不舍,这是如此说的。而‘确实,尊者,世尊之戒与智’(tathā hi, bhante, bhagavato sīlapaññāṇanti)意思是‘因为你们具有如此这般的戒与如此这般的智’。‘愿名声不与我相会’(mā ca mayā yaso)即愿名声不要与我一同到来。‘所爱者’(piyānanti)指所爱的人们。‘此是其果报’(eso tassa nissando)指这就是成为可爱的果报。‘修不净相’(asubhanimittānuyoga)即修习不净业处。‘净相’(subhanimitta)指能引生贪染的可意所缘。‘此是其果报’(eso tassa nissando)指这就是修不净相的果报。就这样,在这部经的这五个地方,唯独阐明观(vipassanā)。
Taṃninnāvagamissantīti taṃ tadeva bhagavato gataṭṭhānaṃ gamissanti, anubandhissantiyevāti vuttaṃ hoti. Tathā hi, bhante, bhagavato sīlapaññāṇanti yasmā tathāvidhaṃ tumhākaṃ sīlañca ñāṇañcāti attho. Mā ca mayā yasoti mayā saddhiṃ yasopi mā samāgacchatu. Piyānanti piyajanānaṃ. Eso tassa nissandoti esā piyabhāvassa nipphatti. Asubhanimittānuyoganti asubhakammaṭṭhānānuyogaṃ. Subhanimitteti rāgaṭṭhāniye iṭṭhārammaṇe. Eso tassa nissandoti esā tassa asubhanimittānuyogassa nipphatti. Evamimasmiṃ sutte imesu pañcasu ṭhānesu vipassanāva kathitāti.