第一 未曾闻法经注释
1. Ananussutasuttavaṇṇanā
11第十一经(第二品第一经)中:“诸比丘,我于过去,于未曾闻法中”——这是说:比丘们,往昔我对于未闻的四圣谛法。“我自称已证得究竟彼岸之胜智”——是指在四圣谛上,透过四种道完成了十六种作用,以胜智彻知之后,一切应作皆已办妥,达到所作已办的境地,到达了彼岸;所以我在大菩提座上,展示自所应得的功德,宣称已证得。“如来的”——依八种原因而称为如来。“如来力”——智慧之力已如其应至之处那样到达、转起。“无上处”——最殊胜的位置。“狮子吼”——无畏的宣言。“梵轮”——最殊胜的法轮。“转起”——开示宣说。
11. Dutiyassa paṭhame pubbāhaṃ, bhikkhave, ananussutesu dhammesūti ahaṃ, bhikkhave, pubbe ananussutesu catūsu saccadhammesu. Abhiññāvosānapāramippatto paṭijānāmīti catūsu saccesu catūhi maggehi soḷasavidhassa kiccassa karaṇena abhijānitvā vosānapāramiṃ sabbesaṃ kiccānaṃ niṭṭhitattā katakiccabhāvaṃ pāraṃ patto paṭijānāmīti mahābodhipallaṅke attano āgamanīyaguṇaṃ dasseti. Tathāgatassāti aṭṭhahi kāraṇehi tathāgatassa. Tathāgatabalānīti yathā tehi gantabbaṃ, tatheva gatāni pavattāni ñāṇabalāni. Āsabhaṃ ṭhānanti seṭṭhaṭṭhānaṃ. Sīhanādanti abhītanādaṃ. Brahmacakkanti seṭṭhacakkaṃ. Pavattetīti katheti.
第二 尖顶经注释
2. Kūṭasuttavaṇṇanā
12第十二经(第二品第二经)中:“有学力”——指有学圣者的智慧力量。“上首”——最高的。“能摄”——就像屋顶的尖顶能含摄所有的椽子一样,它能含摄其余各种力量。“能合”——能使那些力量本身合为一体。
12. Dutiye sekhabalānīti sekhānaṃ ñāṇabalāni. Agganti uttamaṃ. Sesabalāni gopānasiyo kūṭaṃ viya saṅgaṇhātīti saṅgāhikaṃ. Tāneva balāni saṃhatāni karotīti saṅghātaniyaṃ.
第三 略说经注释
3. Saṃkhittasuttavaṇṇanā
13第十三经(第二品第三经)中:“于失念中不动摇者”,是指念力;“于掉举中不动摇者”,是指定力。
13. Tatiye tattha muṭṭhassacce na kampatīti satibalaṃ. Uddhacce na kampatīti samādhibalaṃ.
第四 广说经注释
4. Vitthatasuttavaṇṇanā
14在第十四经中,“以念与审慎”句中的“审慎”是指慧,此处是从慧能资助念的角度而说。
14. Catutthe satinepakkenāti ettha nepakkaṃ vuccati paññā, sā satiyā upakārakabhāvena gahitā.
第五《应见经》的注释
5. Daṭṭhabbasuttavaṇṇanā
15在第五经中,为了说明那些只在自己领域内的世间与出世间法,世尊才说:“比丘们,信力应在哪里见到?”等等。这就好比有四位富商之子,加上国王一共五位朋友,他们说:“我们去庆祝星宿节吧!”然后一起走上街头。当他们来到第一位富商之子的家时,另外四人都安静地坐着,只有这家的主人在屋里吩咐:“给他们硬食、软食,给他们香、花鬘、装饰品等。”到了第二家、第三家、第四家时,情况也一样,其他四人默默坐着,只有家主在屋里吩咐:“给他们硬食、软食,给他们香、花鬘、装饰品等。”最后到了国王家时,虽然国王在哪里都是主宰,但这时也是国王在自己家吩咐:“给他们硬食、软食,给他们香、花鬘、装饰品等。”同样,在信等五力中,就像这些朋友一同走上街头,尽管它们会在同一个所缘上生起:正如去第一家时,其余四人默坐,只有家主安排一切,达到预流支时,以胜解为特征的「信力」就变得最重要、走在最前,其余诸力都随顺它。正如去第二家时,其余四人默坐,只有家主安排一切,达到正勤时,以策励为特征的「精进力」就变得最重要、走在最前,其余诸力都随顺它。正如去第三家时,其余四人默坐,只有家主安排一切,达到念处时,以近住为特征的「念力」就变得最重要、走在最前,其余诸力都随顺它。正如去第四家时,其余四人默坐,只有家主安排一切,达到禅那与解脱时,以无散乱为特征的「定力」就变得最重要、走在最前,其余诸力都随顺它。而最后去国王家时,正如其余四人默坐,只有国王在屋里安排一切,同样地,当达到圣谛时,以了知为特征的「慧力」就变得最重要、走在最前,其余诸力都随顺它。这样,这里讲述了混合在一起的五力。第六经的意思很明显。如此,在前面的品和这里的八部经中,都只讲述了有学力。然而,住在卡兰达科拉寺的大达塔长老说:‘在下四部经中讲述的是有学力,在上四部经中讲述的是无学力。’
15. Pañcame savisayasmiṃyeva lokiyalokuttaradhamme kathetuṃ kattha ca, bhikkhave, saddhābalaṃ daṭṭhabbantiādimāha. Yathā hi cattāro seṭṭhiputtā, rājāti rājapañcamesu sahāyesu ‘‘nakkhattaṃ kīḷissāmā’’ti vīthiṃ otiṇṇesu ekassa seṭṭhiputtassa gehaṃ gatakāle itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova ‘‘imesaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ detha, gandhamālālaṅkārādīni dethā’’ti gehe vicāreti. Dutiyatatiyacatutthassa gehaṃ gatakāle itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova ‘‘imesaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ detha, gandhamālālaṅkārādīni dethā’’ti gehe vicāreti. Atha sabbapacchā rañño gehaṃ gatakāle kiñcāpi rājā sabbattha issaro, imasmiṃ pana kāle attano geheyeva ‘‘imesaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ detha, gandhamālālaṅkārādīni dethā’’ti vicāreti, evamevaṃ saddhāpañcamesu balesu tesu sahāyesu ekato vīthiṃ otarantesu viya ekārammaṇe uppajjamānesupi yathā paṭhamassa gehe itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova vicāreti, evaṃ sotāpattiyaṅgāni patvā adhimokkhalakkhaṇaṃ saddhābalameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni honti. Yathā dutiyassa gehe itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova vicāreti, evaṃ sammappadhānāni patvā paggahalakkhaṇaṃ vīriyabalameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ , sesāni tadanvayāni honti. Yathā tatiyassa gehe itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova vicāreti, evaṃ satipaṭṭhānāni patvā upaṭṭhānalakkhaṇaṃ satibalameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni honti. Yathā catutthassa gehe itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova vicāreti, evaṃ jhānavimokkhe patvā avikkhepalakkhaṇaṃ samādhibalameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni honti. Sabbapacchā rañño gehaṃ gatakāle pana yathā itare cattāro tuṇhī nisīdanti, rājāva gehe vicāreti, evameva ariyasaccāni patvā pajānanalakkhaṇaṃ paññābalameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni hontīti evamidha pañca balāni missakāni kathitāni. Chaṭṭhaṃ uttānatthameva. Evaṃ purimavagge ca idha ca aṭṭhasu suttesu sekhabalāneva kathitāni. Karaṇḍakolavāsī mahādattatthero panāha – ‘‘heṭṭhā catūsu suttesu sekhabalāni kathitāni, upari catūsu asekhabalānī’’ti.
第七 第一利益经注释
7. Paṭhamahitasuttavaṇṇanā
17在第七经中,戒等也是混合讲述的。「解脱」就是指阿拉汉果的解脱。「解脱知见」是省察智,这是属于世间的。
17. Sattame sīlādayo missakāva kathitā. Vimuttīti arahattaphalavimuttiyeva. Vimuttiñāṇadassanaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ, taṃ lokiyameva.
第八至第十 第二利益经等注释
8-10. Dutiyahitasuttādivaṇṇanā
18-20第八经中所说,是破戒而多闻者;第九经中所说,是少闻的破戒者;第十经中所说,是多闻的漏尽者。
18-20. Aṭṭhame dussīlo bahussuto kathito, navame appassuto dussīlo, dasame bahussuto khīṇāsavoti.