(17) 2. 愤恨品
(17) 2. Āghātavaggo
1. 第一愤恨调伏经注释
1. Paṭhamaāghātapaṭivinayasuttavaṇṇanā
161161. 第二经的第一篇中,“愤恨调伏”指调伏、平息愤恨,故称愤恨调伏。意思是:比丘在任何所缘上生起的愤恨,皆应以这五种方式全部调伏——即比丘于某所缘生起愤恨时,彼处一切愤恨皆应以五种方式调伏。应以三禅、四禅之力,对彼补特伽罗修习慈心;悲心亦同此法。舍心则应以四禅、五禅之力修习。然而,由于见到某补特伽罗时心未能平静,喜心于彼人不能安住,故未提及喜心。“不作意、不忆念”:应对彼补特伽罗修习不作意、不忆念,犹如彼人未现前,仿佛被墙壁等隔开一般。其余部分,因与前说理路相同,其义已明。
161. Dutiyassa paṭhame āghātaṃ paṭivinenti vūpasamentīti āghātapaṭivinayā. Yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabboti yattha ārammaṇe bhikkhuno āghāto uppanno hoti, tattha so sabbo imehi pañcahi paṭivinodetabboti attho. Mettā tasmiṃ puggale bhāvetabbāti tikacatukkajjhānavasena mettā bhāvetabbā. Karuṇāyapi eseva nayo. Upekkhā pana catukkapañcakajjhānavasena bhāvetabbā. Yasmā pana yaṃ puggalaṃ passato cittaṃ na nibbāti, tasmiṃ muditā na saṇṭhahati, tasmā sā na vuttā. Asatiamanasikāroti yathā so puggalo na upaṭṭhāti, kuṭṭādīhi antarito viya hoti, evaṃ tasmiṃ asatiamanasikāro āpajjitabbo. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānameva.
2. 第二愤恨调伏经注释
2. Dutiyaāghātapaṭivinayasuttavaṇṇanā
162162. 第二经中,“愤恨调伏”指愤恨应以这些方式调伏,故称为愤恨调伏。亦可说,因愤恨应以这些方法调伏,故称愤恨调伏。实际上,“调伏”一词,既可指调伏所依的对象,也可指调伏所依的原因,此处二义皆合。即:五种补特伽罗是调伏所依的对象,而以五种譬喻说明的五种行道,则是调伏的原因。“时时获得心的开阔、心的净信”:指时时获得止观心生起的空间——此即开阔,以及获得具足信的状态——此即净信。
162. Dutiye āghāto etesu paṭivinetabboti āghātapaṭivinayā. Āghāto etehi paṭivinetabbotipi āghātapaṭivinayā. Paṭivinayoti hi paṭivinayavatthūnampi paṭivinayakāraṇānampi etaṃ adhivacanaṃ, tadubhayampi idha vaṭṭati. Pañca hi puggalā paṭivinayavatthū honti pañcahi upamāhi pañca paṭipattiyo paṭivinayakāraṇāni. Labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādanti kāle kāle samathavipassanācittassa uppannokāsasaṅkhātaṃ vivarañceva saddhāsampannabhāvasaṅkhātaṃ pasādañca labhati.
「于车道中」:指在道路中间。「破布」:指碎布片。「压下后」:指踩踏之后。「那里有坚实之处」:指彼处有坚固的部分。「将其撕取后」:指将那部分撕取下来之后。「如是亦然」:此处,应将修慈者视为穿粪扫衣的修行者;将怀恨的补特伽罗视为车道中的破布;将不清净的身行视为脆弱之处;将清净的语行视为坚固之处;将丢弃脆弱之处、只取坚固之处带走,随后缝制、染色、穿上身行走的时刻,视为:对不清净的身行不作意,只对清净的语行作意,从而于怨敌处平息心中所起的愤恨,获得安住轻利。
Rathiyāyāti antaravīthiyaṃ. Nantakanti pilotikakhaṇḍaṃ. Niggahetvāti akkamitvā. Yo tattha sāroti yaṃ tattha thiraṭṭhānaṃ. Taṃ paripātetvāti taṃ luñcitvā. Evameva khoti ettha paṃsukūliko viya mettāvihārī daṭṭhabbo, rathiyāya nantakaṃ viya veripuggalo, dubbalaṭṭhānaṃ viya aparisuddhakāyasamācāratā, thiraṭṭhānaṃ viya parisuddhavacīsamācāratā, dubbalaṭṭhānaṃ chaḍḍetvā thiraṭṭhānaṃ ādāya gantvā sibbitvā rajitvā pārupitvā vicaraṇakālo viya aparisuddhakāyasamācārataṃ amanasikatvā parisuddhavacīsamācārataṃ manasikatvā verimhi cittuppādaṃ nibbāpetvā phāsuvihārakālo daṭṭhabbo.
「被苔草与薄膜遮蔽」:指被苔草和水面上的浮膜覆盖住了。「为炎热所迫」:指被炎热侵袭。「疲倦」:指旅途劳累。「渴」:指被渴爱所制伏。「欲饮」:指想喝水。「拨开后」:指除去那些东西之后。「饮之」:指饮用清净的水。同样地,在这里,应当把修慈的人视作如被暑热逼迫的人,把不清净的语行视作如苔草与浮膜,把清净的身行视作如清净的水,把拨开苔草与浮膜而饮下清净的水后离去,视作对不清净的语行不作意、只对清净的身行作意,从而平息心中对怨敌的愤恨,达到轻安适业的状态。
Sevālapaṇakapariyonaddhāti sevālena ca udakapappaṭakena ca paṭicchannā. Ghammaparetoti ghammena anugato. Kilantoti maggakilanto. Tasitoti taṇhābhibhūto. Pipāsitoti pānīyaṃ pātukāmo. Apaviyūhitvāti apanetvā. Pivitvāti pasannaudakaṃ pivitvā. Evameva khoti ettha ghammābhitatto puriso viya mettāvihārī daṭṭhabbo, sevālapaṇakaṃ viya aparisuddhavacīsamācāratā, pasannaudakaṃ viya parisuddhakāyasamācāratā, sevālapaṇakaṃ apabyūhitvā pasannodakaṃ pivitvā gamanaṃ viya aparisuddhavacīsamācārataṃ amanasikatvā parisuddhakāyasamācārataṃ manasikatvā verimhi cittuppādaṃ nibbāpetvā phāsuvihārakālo daṭṭhabbo.
「我将搅浑它」:指我要让它晃动。「我将弄乱它」:指我要让它变得混杂。「我将使它不可饮用」:指我要让它变得不能喝。「四肢匍匐」:指用双膝和双手撑在地上,以四肢匍匐的姿势。「饮如牛饮之水后」:指像牛一样,直接用嘴汲取饮用之后。同样地,在这里,应当把修慈的人视作如被暑热逼迫的人,把怀恨的补特伽罗视作如牛的蹄印,把牛蹄印中少量的水视作如那人内在微少的功德,把四肢匍匐、像牛饮水那样饮完之后离去,视作对那人不清净的身行和语行完全不作意,而只对他某时通过听法所获得的那份开阔与净信之心——也就是欢悦与喜悦——作意,从而平息心中愤恨,应当这样理解。
Khobhessāmīti cālessāmi. Loḷessāmīti ākulaṃ karissāmi. Apeyyampi taṃ karissāmīti pivituṃ asakkuṇeyyaṃ karissāmi. Catukkuṇḍikoti jāṇūhi ca hatthehi ca bhūmiyaṃ patiṭṭhānena catukkuṇḍiko hutvā. Gopītakaṃ pivitvāti gāviyo viya mukhena ākaḍḍhento pivitvā. Evameva khoti ettha ghammābhitatto puriso viya mettāvihārī daṭṭhabbo, gopadaṃ viya veripuggalo, gopade parittaudakaṃ viya tassabbhantare parittaguṇo, catukkuṇḍikassa gopītakaṃ pivitvā pakkamanaṃ viya tassa aparisuddhakāyavacīsamācārataṃ amanasikatvā yaṃ so kālena kālaṃ dhammassavanaṃ nissāya cetaso vivarappasādasaṅkhātaṃ pītipāmojjaṃ labhati, taṃ manasikatvā cittuppādanibbāpanaṃ veditabbaṃ.
「患病者」:指被能扰乱威仪的不调之病所侵袭而患病。「其前」:指在前方也可能会有。「损失灾难」:即增长的毁灭。同样地,于此,应当把那个具足一切黑法的人,视作如同那个孤苦无依的病人;把漫长的道路视作如同无始的轮回;把前后村落路途遥远视作如同涅槃的遥远;得不到合适的食物,视作如同得不到沙门果的资粮;得不到合适的医药,视作如同没有止与观;得不到合适的看护者,视作如同没有能以教诫、教授来治疗烦恼之病的人;得不到村中首领,视作如同未能值遇能引导至涅槃的如来或如来弟子。当对某人生起悲悯时,就如同修慈者对于那个人生起悲悯后令心平息,应当这样了知。
Ābādhikoti iriyāpathabhañjanakena visabhāgābādhena ābādhiko. Puratopissāti puratopi bhaveyya. Anayabyasananti avaḍḍhivināsaṃ. Evameva khoti ettha so anāthagilāno viya sabbakaṇhadhammasamannāgato puggalo, addhānamaggo viya anamataggasaṃsāro, purato ca pacchato ca gāmānaṃ dūrabhāvo viya nibbānassa dūrabhāvo, sappāyabhojanānaṃ alābho viya sāmaññaphalabhojanānaṃ alābho, sappāyabhesajjānaṃ alābho viya samathavipassanānaṃ abhāvo, patirūpaupaṭṭhākānaṃ alābho viya ovādānusāsanīhi kilesatikicchakānaṃ abhāvo, gāmantanāyakassa alābho viya nibbānasampāpakassa tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā aladdhabhāvo, aññatarassa purisassa disvā kāruññupaṭṭhānaṃ viya tasmiṃ puggale mettāvihārikassa kāruññaṃ uppādetvā cittanibbāpanaṃ veditabbaṃ.
「水澄澈」:指水清澈。「水甘美」:指水甜美。「水清凉」:指水微凉。「白色」:指在波浪破碎之处呈现白色。「善登岸」:指岸边平整。「也正是如此」:在此,应视修慈者犹如被暑热所苦之人;视一切根门清净者犹如那方池塘;而沐浴、饮水、上岸后,躺在树荫下随心而行,正如:在这些根门中,取悦意之境为所缘,令心得平静,应当如此了知。第三与第四种义涵如前所述。
Acchodakāti pasannodakā. Sātodakāti madhurodakā. Sītodakāti tanusītasalilā. Setakāti ūmibhijjanaṭṭhānesu setavaṇṇā. Supatitthāti samatitthā. Evameva khoti ettha ghammābhitatto puriso viya mettāvihārī daṭṭhabbo, sā pokkharaṇī viya parisuddhasabbadvāro puriso, nhatvā pivitvā paccuttaritvā rukkhacchāyāya nipajjitvā yathākāmaṃ gamanaṃ viya tesu dvāresu yaṃ icchati, taṃ ārammaṇaṃ katvā cittanibbāpanaṃ veditabbaṃ. Tatiyacatutthāni heṭṭhā vuttanayāneva.
第五经《问经》的注释。
5. Pañhapucchāsuttavaṇṇanā
165165. 在第五经中,「paribhavanti」(轻蔑)指正在轻蔑;「evaṃ paribhavissāmīti」(我将这样轻蔑)意为以轻蔑为目的而提问。「Aññātukāma」(欲知者)指想要知道的人。
165. Pañcame paribhavanti paribhavanto, evaṃ paribhavissāmīti paribhavanatthāya pucchatīti attho. Aññātukāmoti jānitukāmo hutvā.
第六经《灭经》的注释。
6. Nirodhasuttavaṇṇanā
166166. 在第六经中,「有此事理」:指有这种原因。「若不能于现法证得其他」:意为若不能于现有之身证得阿拉汉果。「食段食的诸天」:指欲界诸天。「某一种意所成身」:即由禅那心所生的某一种净居天梵身。「优陀夷」:指拉鲁陀夷。他一听到“意所成身”,便驳斥说:“这岂不是无色界?”长老心想:“舍利弗懂什么,比丘们当面就被他这样驳斥!”为了破除愚者所生的邪见,他对那番话未加接受,便前往世尊处。
166. Chaṭṭhe atthetaṃ ṭhānanti atthi etaṃ kāraṇaṃ. No ce diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyyāti no ce imasmiṃyeva attabhāve arahattaṃ pāpuṇeyya. Kabaḷīkārāhārabhakkhānaṃ devānanti kāmāvacaradevānaṃ. Aññataraṃ manomayaṃ kāyanti jhānamanena nibbattaṃ aññataraṃ suddhāvāsabrahmakāyaṃ. Udāyīti lāḷudāyī. So hi ‘‘manomaya’’nti sutvā ‘‘āruppe na bhavitabba’’nti paṭibāhi. Thero ‘‘sāriputto kiṃ jānāti, yassa sammukhā evaṃ bhikkhū vacanaṃ paṭikkosantī’’ti evaṃ bālānaṃ laddhiuppattipaṭibāhanatthaṃ taṃ vacanaṃ anadhivāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami.
「Atthi nāma」是一个表示不满的虚词,因此此处用了未来时「ajjhupekkhissathā」(你们将漠视)。它的意思是:阿难,你们对比丘长老受逼迫竟漠然不顾,对此我不同意、不容忍、不接受。世尊为何只对阿难长老这样说呢?因为他是持法藏者。对持法藏者这样说,意在令他负起制止的责任;又因他是舍利弗长老的好友,这份责任也同样落到他身上。此处,世尊看似在责备阿难长老,但应当了知,这不只是对他个人的责备,也是对在场所有人的责备。「vihāra」(住处)指香室。
Atthi nāmāti amarisanatthe nipāto. Teneva cettha ‘‘ajjhupekkhissathā’’ti anāgatavacanaṃ kataṃ. Ayañhetthattho – ānanda, tumhe theraṃ bhikkhuṃ viheṭhiyamānaṃ ajjhupekkhatha, na vo etaṃ marisayāmi na sahāmi nādhivāsemīti. Kasmā pana bhagavā ānandatheraṃyeva evamāhāti? Dhammabhaṇḍāgārikattā. Dhammabhaṇḍāgārikassa hi evaṃ vadanto paṭibāhituṃ bhāro. Apicesa sāriputtattherassa piyasahāyo, tenāpissa esa bhāro. Tattha kiñcāpi bhagavā ānandattheraṃ garahanto evamāha, na panesā tasseva garahā, sammukhībhūtānaṃ sabbesaṃyeva garahāti veditabbā. Vihāranti gandhakuṭiṃ.
「Anacchariyaṃ」(不希奇)即并不希奇。「Yathā」是表示原因的词语。在此,「āyasmantaṃyevettha upavānaṃ paṭibhāseyyāti」的意思是:世尊正是以此因由引出——“请尊者优波低那作出回答吧”,意即请他说出来。「Sārajjaṃ okkantaṃ」(陷入怯惧)指忧愁进入心中。「sīlavā」(具戒者)等词,所讲说的正是诸漏尽者的戒德等。「khaṇḍiccena」(以破戒)等词,是为了探问恭敬等原因而设。其含义是:难道因为破戒等原因,就去恭敬那位同梵行者吗?这便是其中的意思。
Anacchariyanti na acchariyaṃ. Yathāti kāraṇavacanaṃ. Āyasmantaṃyevettha upavānaṃ paṭibhāseyyāti ettha bhagavatā ca evaṃ etadeva kāraṇaṃ ārabbha udāhaṭe āyasmatoyeva upavānassa paṭivacanaṃ paṭibhātu upaṭṭhātūti dīpeti. Sārajjaṃ okkantanti domanassaṃ anupaviṭṭhaṃ. Sīlavātiādīhi khīṇāsavasīlādīniyeva kathitāni. Khaṇḍiccenātiādīni sakkārādīnaṃ kāraṇapucchāvasena vuttāni. Kiṃ khaṇḍiccādīhi kāraṇehi taṃ taṃ sabrahmacāriṃ sakkareyyunti ayañhettha adhippāyo.
第七《举罪经》注疏
7. Codanāsuttavaṇṇanā
167167. 第七经中,「举罪者」是指以四种举罪事——指出事由、指出犯戒、拒绝共住、拒绝如法行——进行举罪的人。「我将适时而说,非不适时」:此处所说的「时」是针对被举罪者而言,并非针对举罪者。因为举罪他人时,不应于大众中、布萨或自恣的场合、座堂或食堂等处举罪,而应在白天,于坐卧处静坐时,先问:「请尊者给我机会,我想对您说。」待获得许可后,再行举罪。不过,对于那种轻率之人,他以妄语毁谤比丘们,即使未获许可,也应当举罪。「真实」:即如实,依实际情况而说。「柔和」:即柔顺、温和。「有利益」:即本着慈爱、本着利益之心而说。「应令无悔」:意思是应当让他不至于懊恼、沮丧。「你足以无悔」:即你应不再懊恼。此经其余文句,意义清楚。第八经依前述道理,意义也很清楚。
167. Sattame codakenāti vatthusandassanā āpattisandassanā saṃvāsappaṭikkhepo sāmīcippaṭikkhepoti catūhi codanāvatthūhi codayamānena. Kālena vakkhāmi no akālenāti ettha cuditakassa kālo kathito, na codakassa. Paraṃ codentena hi parisamajjhe vā uposathapavāraṇagge vā āsanasālābhojanasālādīsu vā na codetabbo, divāṭṭhāne nisinnakāle ‘‘karotāyasmā okāsaṃ, ahaṃ āyasmantaṃ vattukāmo’’ti evaṃ okāsaṃ kāretvā codetabbo. Puggalaṃ pana upaparikkhitvā yo lolapuggalo abhūtaṃ vatvā bhikkhūnaṃ ayasaṃ āropeti, so okāsakammaṃ vināpi codetabbo. Bhūtenāti tacchena sabhāvena. Saṇhenāti maṭṭhena mudukena. Atthasaṃhitenāti atthakāmatāya hitakāmatāya upetena. Avippaṭisāro upadahātabboti amaṅkubhāvo upanetabbo. Alaṃte avippaṭisārāyāti yuttaṃ te amaṅkubhāvāya. Sesamettha uttānamevāti. Aṭṭhamaṃ heṭṭhā vuttanayattā pākaṭameva.
第九《速通达经》注疏
9. Khippanisantisuttavaṇṇanā
169第九经中,“疾解者”:指迅速地领会、掌握。“善持取者”:即善加把握而持取。“义巧”:指精通义注。“法巧”:指精通圣典。“训释巧”:指精通语言的训释。“文巧”:指精通字母的分辨。“前后巧”:指在义之前后、法之前后、字母之前后、文句之前后、连结之前后这五种前后中通达。其中,“义前后巧”是这样:由下文之义了知上文之义,由上文之义了知下文之义。如何了知呢?他把上文之义先放一边,当听到下文之义时,便知“上文之义存在”;把下文之义放一边,当听到上文之义时,便知“下文之义存在”;把两边都放一边,当听到中间之义时,便知“两边之义存在”;把中间之义放一边,当听到两边之义时,便知“中间之义存在”。对于法之前后等,也以同样的方法了知。而“连结前后巧”,当
169. Navame khippaṃ nisāmayati upadhāretīti khippanisanti. Suggahitaṃ katvā gaṇhātīti suggahitaggāhī. Atthakusaloti aṭṭhakathāya cheko. Dhammakusaloti pāḷiyaṃ cheko. Niruttikusaloti niruttivacanesu cheko. Byañjanakusaloti akkharappabhede cheko. Pubbāparakusaloti atthapubbāparaṃ, dhammapubbāparaṃ, akkharapubbāparaṃ, byañjanapubbāparaṃ, anusandhipubbāparanti imasmiṃ pañcavidhe pubbāpare cheko. Tattha atthapubbāparakusaloti heṭṭhā atthena upari atthaṃ jānāti, upari atthena heṭṭhā atthaṃ jānāti. Kathaṃ? So hi heṭṭhā atthaṃ ṭhapetvā upari atthe vutte ‘‘heṭṭhā attho atthī’’ti jānāti. Upari atthaṃ ṭhapetvā heṭṭhā atthe vuttepi ‘‘upari attho atthī’’ti jānāti. Ubhato ṭhapetvā majjhe atthe vutte ‘‘ubhato attho atthī’’ti jānāti. Majjhe atthaṃ ṭhapetvā ubhatobhāgesu atthe vutte ‘‘majjhe attho atthī’’ti jānāti. Dhammapubbāparādīsupi eseva nayo. Anusandhipubbāpare pana sīlaṃ ādiṃ katvā āraddhe suttante matthake chasu abhiññāsu āgatāsu ‘‘yathānusandhiṃ yathānuparicchedaṃ suttanto gato’’ti jānāti. Diṭṭhivasena āraddhe upari saccesu āgatesupi ‘‘yathānusandhinā gato’’ti jānāti. Kalahabhaṇḍanavasena āraddhe upari sāraṇīyadhammesu āgatesupi, dvattiṃsatiracchānakathāvasena āraddhe upari dasakathāvatthūsu (a. ni. 10.69; udā.31) āgatesupi ‘‘yathānusandhinā gato’’ti jānātīti.
第十 跋陀吉经注疏
10. Bhaddajisuttavaṇṇanā
170在第十经中,“已胜伏者”:指已征服而安住者,即最尊上者。“不被他所胜伏者”:指不为他人所征服。“绝对地”:是一个表示决定的语气词,唯作“必定”之义。依“见”而有十种情况,意谓能见一切。“自在转”:意思是使一切人随其意愿而转。“随其见者”:不论所缘是可意或不可意,当人以那样的方式见时,便在无间之际,诸漏灭尽——也就是阿拉汉果紧接而生。“随其闻者”在此处也依同样的方法理解。或者,又有另一种解释:当某人以眼见色之后,随即无间地安立观照而证得阿拉汉果,那阿拉汉果对他而言,称为“在眼识无间之后”。依此意趣,故说“这是诸见中最上的”。第二句中也依同样方法理解。
170. Dasame abhibhūti abhibhavitvā ṭhito jeṭṭhako. Anabhibhūtoti aññehi anabhibhūto. Aññadatthūti ekaṃsavacane nipāto. Dassanavasena daso, sabbaṃ passatīti adhippāyo. Vasavattīti sabbaṃ janaṃ vase vatteti. Yathā passatoti iṭṭhārammaṇaṃ vā hotu aniṭṭhārammaṇaṃ vā , yenākārena taṃ passantassa. Anantarā āsavānaṃ khayo hotīti anantarāyeva arahattaṃ uppajjati. Yathā suṇatoti etthāpi eseva nayo. Atha vā yaṃ cakkhunā rūpaṃ disvā nirantarameva vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti, taṃ tassa arahattaṃ cakkhuviññāṇānantaraṃ nāma hoti. Taṃ sandhāya vuttaṃ – idaṃ dassanānaṃ agganti. Dutiyapadepi eseva nayo.
“依乐而住者”:指依道乐而得乐者。无间之际,诸漏灭尽——也就是阿拉汉果立刻生起。“这是诸乐中最上的”:意思是,此道乐是诸乐中的最上者。“依想而住者”:在这里也是意指道想。“依有而住者”:指在某个有、某个有身中安住者。“无间”指无有障碍地生起阿拉汉果。“这是诸有中最上的”:指此最后之有身,被称为诸有中的最上者。或者,另一种解释:“依有而住者”是指在道刹那之时,依于那些蕴而存在、拥有蕴者。“无间之际诸漏灭尽”是说在道生起的无间之后,果即生起。“这是诸有中最上的”:指此道刹那时的五蕴,被称为诸有中的最上者。
Yathā sukhitassāti yena maggasukhena sukhitassa. Anantarā āsavānaṃ khayo hotīti samanantarameva arahattaṃ uppajjati. Idaṃ sukhānaṃ agganti idaṃ maggasukhaṃ sukhānaṃ uttamaṃ. Yathā saññissāti idhāpi maggasaññāva adhippetā. Yathā bhūtassāti yasmiṃ bhave yasmiṃ attabhāve ṭhitassa. Anantarāti anantarāyena arahattaṃ uppajjati. idaṃ bhavānaṃ agganti ayaṃ pacchimo attabhāvo bhavānaṃ aggaṃ nāma. Atha vā yathā bhūtassāti yehi khandhehi maggakkhaṇe bhūtassa vijjamānassa. Anantarā āsavānaṃ khayo hotīti maggānantarameva phalaṃ uppajjati. Idaṃ bhavānaṃ agganti idaṃ maggakkhaṇe khandhapañcakaṃ bhavānaṃ aggaṃ nāmāti.