正法品
(16) 1. Saddhammavaggo
第一正性决定经注疏
1. Paṭhamasammattaniyāmasuttavaṇṇanā
151151. 第四经的第一部分中说:「于善法中名为正性者,不能进入决定」,意思是,不能进入那善法中的正性道决定,是不适合者。在「如何轻视」等句中,若说「这是什么话」,即是轻视所说的话;若说「他在说什么,他懂什么」,即是轻视说话者;若说「我们知道什么,我们哪有能力听这个」,即是轻视自己。相反,应知是白净分。
151. Catutthassa paṭhame abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu sammattabhūtaṃ magganiyāmaṃ okkamituṃ abhabbo abhājanaṃ. Kathaṃ paribhotītiādīsu ‘‘kiṃ kathā nāma esā’’ti vadanto kathaṃ paribhoti nāma. ‘‘Kiṃ nāmesa katheti, kiṃ ayaṃ jānātī’’ti vadanto kathikaṃ paribhoti nāma. ‘‘Mayaṃ kiṃ jānāma, kuto amhākaṃ etaṃ sotuṃ bala’’nti vadanto attānaṃ paribhoti nāma. Vipariyāyena sukkapakkho veditabbo.
第二正性经注释
2. Dutiyasammattaniyāmasuttavaṇṇanā
152152. 第二经中,「未证谓证」是指:于尚未了知时,便生起「此我已了知」的慢心。
152. Dutiye anaññāte aññātamānīti aviññātasmiṃyeva ‘‘viññātamidaṃ mayā’’ti evaṃmānī.
第三正性经注释
3. Tatiyasammattaniyāmasuttavaṇṇanā
153第三经中,“贬损者听闻法”:指身为贬损者,以贬低他人功德的心态听法。“指责心者”:指其心想要指责、压制对方。“寻找过失者”:指专门搜寻对方德行上的缺点和漏洞。
153. Tatiye makkhī dhammaṃ suṇātīti makkhī hutvā guṇamakkhanacittena dhammaṃ suṇāti. Upārambhacittoti niggahāropanacitto. Randhagavesīti guṇarandhaṃ guṇacchiddaṃ gavesanto.
4. 第一《正法混乱经》的注释
4. Paṭhamasaddhammasammosasuttavaṇṇanā
154第四经中,“不恭敬地闻法”:虽然做出侧耳倾听、似在行善的样子,实则并非真心听闻。“不遍学者”:即使对所听闻的法有所实践,也不恭敬地奉行。第五经意义明显,不再解释。
154. Catutthe na sakkaccaṃ dhammaṃ suṇantīti ohitasotā sukatakārino hutvā na suṇanti . Na pariyāpuṇantīti yathāsutaṃ dhammaṃ vaḷañjantāpi sakkaccaṃ na vaḷañjenti. Pañcamaṃ uttānameva.
6. 第三《正法混乱经》的注释
6. Tatiyasaddhammasammosasuttavaṇṇanā
156第六经中,“无依止”指没有依止处。因为老师就是经典的依止处,缺少了老师,便成了无依止。其余部分依前所述便能理解。
156. Chaṭṭhe appaṭisaraṇoti appatiṭṭho. Ācariyā hi suttantassa paṭisaraṇaṃ nāma, tesaṃ abhāvā appaṭisaraṇo hoti. Sesamettha heṭṭhā vuttanayameva.
7. 《非时语经》的注释
7. Dukkathāsuttavaṇṇanā
157第七经中,「以补特伽罗为例」意为举出某位补特伽罗,以他为证。「所说」指正在被讲述的。此经的其余部分以及第八经,意义都是清楚的。
157. Sattame puggalaṃ upanidhāyāti taṃ taṃ puggalaṃ upanikkhipitvā, sakkhiṃ katvāti attho. Kacchamānāyāti kathiyamānāya. Sesamettha aṭṭhamañca uttānatthamevāti.
《优陀夷经》注释
9. Udāyīsuttavaṇṇanā
159第九经中,「我将开示次第论」意为:我将依照说法的次第——布施之后说戒、戒之后说生天——来宣说;或者,对于所安立的任一经句或偈颂句,我将开示与之相应的义理。如此确立了心意之后,才应当为他人说法。「通达方法」是指能揭示各个义理背后的原因,这里的原因即称为「方法」。「出于悲悯」,怀着“我将把陷入极大拥挤的众生从中解救出来”那样的悲悯心。「不贪图物质」即不因物质利益而说,不期望为自己获得四种资具。「不损害自己与他人」即不以自赞毁他等方式,损害自己与他人的功德。
159. Navame anupubbiṃ kathaṃ kathessāmīti dānānantaraṃ sīlaṃ, sīlānantaraṃ sagganti evaṃ desanānupubbiṃ kathaṃ vā, yaṃ yaṃ suttapadaṃ vā gāthāpadaṃ vā nikkhittaṃ hoti, tassa tassa anurūpakathaṃ kathessāmīti cittaṃ upaṭṭhapetvā paresaṃ dhammo desetabbo. Pariyāyadassāvīti tassa tassa atthassa taṃ taṃ kāraṇaṃ dassento. Kāraṇañhi idha pariyāyoti vuttaṃ. Anuddayataṃ paṭiccāti ‘‘mahāsambādhappatte satte sambādhato mocessāmī’’ti anukampaṃ āgamma. Na āmisantaroti na āmisahetuko, attano catupaccayalābhaṃ anāsīsantoti attho. Attānañca parañca anupahaccāti attukkaṃsanaparavambhanādivasena attānañca parañca guṇupaghātena anupahantvā.
《难遣除经》注释
10. Duppaṭivinodayasuttavaṇṇanā
160第十经中,「难遣除」指:为了成就嬉笑等行为而现起的那些所缘,在尚未达到顶点时,便中途难以导出、难以镇伏,故说难遣除。「辩才」是指想要说话的心意。这五法是难遣除的,而非容易遣除。然而,通过适当的方法与原因,借助恰当的观察、教诫等,是可以遣除的。
160. Dasame duppaṭivinodayāti yāni hassādīni kiccāni nipphādetuṃ ṭhānāni uppannāni honti, tesu matthakaṃ asampattesu antarāyeva dunnīhārā duvikkhambhayā honti. Paṭibhānanti kathetukāmatā vuccati. Imāni pañca duppaṭivinodayāni, na suppaṭivinodayāni. Upāyena pana kāraṇena anurūpāhi paccavekkhaṇaanusāsanādīhi sakkā paṭivinodetunti.