第五品 三荆棘品显示巴利原文
(15) 5. Tikaṇḍakīvaggo
1. 轻慢经注释显示巴利原文
1. Avajānātisuttavaṇṇanā
141 第五品第一经中,「由于共住」(saṃvāsena)指由于同住一处。「能受之口」(Ādeyyamukho)即能接受之口,意思是能摄取之口。他因布施了那物反而轻蔑对方,即如此轻慢:「此人只知接受所施」。所谓「由于共住而轻慢他」,是指于某微不足道的小事心生恼怒,便说出这般话:「我知道你所行之事,我这长时间住在这里作什么?不正在审察你已作、未作的那些事吗?」于是对方心想:「我必定有何过失吧」,也就无从反驳。因此他很快就信受了,即对于那称赞或诽谤,迅速信受。正是由于「信受」这一意味,才被称为「能受之口」。而另本读作「ādheyyamukho」,则意指「放置之口」。犹如路上的坑洞,对往来的水无论好坏一概容纳;此处指由于信受,便将称赞与诽谤一并接纳,故称「放置之口」。显示巴利原文
141. Pañcamassa paṭhame saṃvāsenāti ekatovāsena. Ādeyyamukhoti ādiyanamukho, gahaṇamukhoti attho. Tamenaṃ datvā avajānātīti ‘‘ayaṃ dinnaṃ paṭiggahetumeva jānātī’’ti evaṃ avamaññati. Tamenaṃ saṃvāsena avajānātīti appamattake kismiñcideva kujjhitvā ‘‘jānāmahaṃ tayā katakammaṃ, ettakaṃ addhānaṃ ahaṃ kiṃ karonto vasiṃ, nanu tuyhameva katākataṃ vīmaṃsanto’’tiādīni vattā hoti. Atha itaro ‘‘addhā koci mayhaṃ doso bhavissatī’’ti kiñci paṭippharituṃ na sakkoti. Taṃ khippaññeva adhimuccitā hotīti taṃ vaṇṇaṃ vā avaṇṇaṃ vā sīghameva saddahati. Saddahanaṭṭhena hi ādānena esa ādiyanamukhoti vutto. Ādheyyamukhoti pāḷiyā pana ṭhapitamukhoti attho. Magge khaṭaāvāṭo viya āgatāgataṃ udakaṃ vaṇṇaṃ vā avaṇṇaṃ vā saddahanavasena sampaṭicchituṃ ṭhapitamukhoti vuttaṃ hoti.
「信心微弱者」(Ittarasaddho)指信心极少之人。在「不知善与不善法」(Kusalākusale dhamme na jānāti)等文句中,意思是:对于善法,他不知「这些是善」;对于不善法,不知「这些是不善」。同样地,对于有罪、有过失的法,不知「这些是有罪过的」;对于无罪、无过失的法,不知「这些是无过失的」;对于低劣者,不知为低劣;对于殊胜者,不知为殊胜。于黑、白及相互对治(Kaṇhasukkasappaṭibhāge)诸法,他亦不知:「这些黑法因排除了白法而住立,故称对治白法者;这些白法因排除了黑法而住立,故称对治黑法者」。显示巴利原文
Ittarasaddhoti parittakasaddho. Kusalākusale dhamme na jānātītiādīsu kusale dhamme ‘‘ime kusalā’’ti na jānāti, akusale dhamme ‘‘ime akusalā’’ti na jānāti. Tathā sāvajje sadosadhamme ‘‘ime sāvajjā’’ti, anavajje ca niddosadhamme ‘‘ime anavajjā’’ti, hīne hīnāti, paṇīte paṇītāti. Kaṇhasukkasappaṭibhāgeti ‘‘ime kaṇhā sukke paṭibāhetvā ṭhitattā sappaṭibhāgā nāma, ime ca sukkā kaṇhe paṭibāhitvā ṭhitattā sappaṭibhāgā’’ti na jānāti.
2. 开始经注释显示巴利原文
2. Ārabhatisuttavaṇṇanā
142 142. 第二经中,“造作且追悔”(ārabhati ca vippaṭisārī ca hoti),是指因违犯戒律而造作,并由此而生起追悔。“心解脱、慧解脱”(cetovimuttiṃ paññāvimuttinti),是指阿拉汉定与阿拉汉果的智慧。他“不能了知”(nappajānāti),是因为尚未证得,故不了知。“造作而不追悔”,是指虽然犯戒,但已出罪,故不追悔。“不造作而追悔”,是指曾犯过一次戒,出罪后虽不再犯,却无法消除内心的悔恨。“不造作且不追悔”,是指既不再犯戒,也不追悔。然而,若他“心解脱……时会退失”,那是指他尚未证得阿拉汉果。以此第五种方式,说明了谁是诸漏尽者(阿拉汉)。显示巴利原文
142. Dutiye ārabhati ca vippaṭisārī ca hotīti āpattivītikkamanavasena ārabhati ceva, tappaccayā ca vippaṭisārī hoti. Cetovimuttiṃ paññāvimuttinti arahattasamādhiñceva arahattaphalañāṇañca. Nappajānātīti anadhigatattā na jānāti. Ārabhati na vippaṭisārī hotīti āpattiṃ āpajjati, vuṭṭhitattā pana na vippaṭisārī hoti. Nārabhati vippaṭisārī hotīti sakiṃ āpattiṃ āpajjitvā tato vuṭṭhāya pacchā kiñcāpi nāpajjati, vippaṭisāraṃ pana vinodetuṃ na sakkoti. Nārabhati na vippaṭisārī hotīti na ceva āpattiṃ āpajjati, na ca vippaṭisārī hoti. Tañca cetovimuttiṃ…pe… nirujjhantīti arahattaṃ pana appatto hoti. Pañcamanayena khīṇāsavo kathito.
“由开始所生”(Ārambhajā),是指因违犯戒律而生起;“由追悔所生”(Vippaṭisārajā),是指从追悔中生起。“增长”(pavaḍḍhanti),是通过一再地生起而增长。“舍离由开始所生之漏”(Ārambhaje āsave pahāya),是说通过发露犯戒行为或通过出罪羯磨,舍断了由违犯而生起的诸漏。“驱除”(paṭivinodetvā),是通过审察自己安住于清净戒的状态而将其除去。“应修习心与慧”(cittaṃ paññañca bhāvetūti),是指应当修习与观相应之心,以及与之相配的慧。余下的内容也可依此方法理解。显示巴利原文
Ārambhajāti āpattivītikkamasambhavā. Vippaṭisārajāti vippaṭisārato jātā. Pavaḍḍhantīti punappunaṃ uppajjanena vaḍḍhanti. Ārambhaje āsave pahāyāti vītikkamasambhave āsave āpattidesanāya vā āpattivuṭṭhānena vā pajahitvā. Paṭivinodetvāti suddhante ṭhitabhāvapaccavekkhaṇena nīharitvā. Cittaṃ paññañca bhāvetūti vipassanācittañca taṃsampayuttaṃ paññañca bhāvetu. Sesaṃ iminā upāyeneva veditabbanti.
3. 沙兰达达经注释显示巴利原文
3. Sārandadasuttavaṇṇanā
143 143. 第三经中,“心趣于欲者”(kāmādhimuttānaṃ):指心专注于事欲与烦恼欲的人。“法随法行者”(dhammānudhammappaṭipanno):指为了九种出世间法,而修习与戒相应的前行道,并能圆满此道的人;这样的人在世间是稀有的。显示巴利原文
143. Tatiye kāmādhimuttānanti vatthukāmakilesakāmesu adhimuttānaṃ. Dhammānudhammappaṭipannoti navalokuttaradhammatthāya sahasīlakaṃ pubbabhāgappaṭipadaṃ paṭipanno paṭipattipūrako puggalo dullabho lokasmiṃ.
4. 三荆棘经注释显示巴利原文
4. Tikaṇḍakīsuttavaṇṇanā
144 144. 第四经中,“于无违逆处”(appaṭikūle):即于无违逆的所缘。“有违逆想者”(paṭikūlasaññī):指生起“此为违逆”之想的人。此法遍通一切处。然而,如何如此安住呢?于可意事,或遍满不净想,或导入无常想。如此,则于无违逆处有违逆想而安住。于不可意事,或遍满慈心,或导入界分别。如此,则于违逆处有无违逆想而安住。就两者合说,依先后二门,说第三、第四句;依六支舍,说第五句。此六支舍虽似漏尽者之舍,然非漏尽者之舍。此中,“应以舍而住”(upekkhako vihareyyāti)——应安住于中舍的状态。“于何处”(kvacanīti)——于任何所缘。“在何所”(katthacīti)——在任何地点。“为任何”(kiñcanati)——指任何微小的事物。如是,此经唯于五门说明观禅。已着手观照之比丘能办此;慧最上、多闻的沙门亦能办此。入流者、一来者、不来者自当能办;至于漏尽者,则已无更须造作之处。显示巴利原文
144. Catutthe appaṭikūleti appaṭikūlārammaṇe. Paṭikūlasaññīti paṭikūlanti evaṃsaññī. Esa nayo sabbattha. Kathaṃ panāyaṃ evaṃ viharatīti? Iṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ pana asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṃharati. Evaṃ tāva appaṭikūle paṭikūlasaññī viharati. Aniṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ mettāya vā pharati, dhātuto vā upasaṃharati. Evaṃ paṭikūle appaṭikūlasaññī viharati. Ubhayasmiṃ pana purimanayassa ca pacchimanayassa ca vasena tatiyacatutthavārā vuttā, chaḷaṅgupekkhāvasena pañcamo. Chaḷaṅgupekkhā cesā khīṇāsavassa upekkhāsadisā, na pana khīṇāsavupekkhā. Tattha upekkhako vihareyyāti majjhattabhāve ṭhito vihareyya. Kvacanīti kismiñci ārammaṇe. Katthacīti kismiñci padese. Kiñcanati koci appamattakopi. Iti imasmiṃ sutte pañcasu ṭhānesu vipassanāva kathitā. Taṃ āraddhavipassako bhikkhu kātuṃ sakkoti, ñāṇavā paññuttaro bahussutasamaṇopi kātuṃ sakkoti. Sotāpannasakadāgāmianāgāmino kātuṃ sakkontiyeva, khīṇāsave vattabbameva natthīti. Pañcamaṃ uttānameva.
6. 友经注释显示巴利原文
6. Mittasuttavaṇṇanā
146 146. 第六经中,“令营劳作”(kammantaṃ kāretīti):指令人从事田地等种种劳作。“执取诤事”(adhikaraṇaṃ ādiyatīti):指执持四种诤事。“于诸上首比丘中”(pāmokkhesu bhikkhūsūti):指在各地最为秀出的比丘们当中。“成为敌对者”(paṭiviruddho hotīti):由于执取对立而成为敌对者。“住处不定而游方者”(anavatthacārikanti):指居处无定、四处游走的人。显示巴利原文
146. Chaṭṭhe kammantaṃ kāretīti khettādikammantaṃ kāreti. Adhikaraṇaṃ ādiyatīti cattāri adhikaraṇāni ādiyati. Pāmokkhesu bhikkhūsūti disāpāmokkhesu bhikkhūsu. Paṭiviruddhohotīti paccanīkaggāhitāya viruddho hoti. Anavatthacārikanti anavatthānacārikaṃ.
7. 非善人布施经注释显示巴利原文
7. Asappurisadānasuttavaṇṇanā
147 「不恭敬而施」:指不怀尊重、不令洁净而施与。「不以为意而施」:指以不以为意、不怀恭敬的态度而施与。「弃掷而施」:指非相续不绝地施与,又或如欲丢弃般施与。「无来报见而施」:谓对于“所造之业当有果报到来”之见,未生起来报之见便行布施。显示巴利原文
147. Sattame asakkaccaṃ detīti na sakkaritvā suciṃ katvā deti. Acittīkatvā detīti acittīkārena agāravavasena deti. Apaviddhaṃ detīti na nirantaraṃ deti, atha vā chaḍḍetukāmo viya deti. Anāgamanadiṭṭhiko detīti katassa nāma phalaṃ āgamissatīti na evaṃ āgamanadiṭṭhiṃ na uppādetvā deti.
「尊重而施」:指对应施物与应供者生起恭敬心而行布施。其中,将施物做得殊胜、丰厚而行布施,名为对应施物生起恭敬心;选择特定的对象而行布施,名为对应供者生起恭敬心。「亲手施」:指不通过命令或假借他人之手,而作意:‘在无始轮回中流转的我,手足皆已具足;现在我将修出离轮回、出离有之行’,便亲手布施。「见有来报者」:指相信‘这将成为有之资具’,深信业与果报而行布施的人。显示巴利原文
Sukkapakkhe cittīkatvā detīti deyyadhamme ca dakkhiṇeyyesu ca cittīkāraṃ upaṭṭhapetvā deti. Tattha deyyadhammaṃ paṇītaṃ ojavantaṃ katvā dento deyyadhamme cittīkāraṃ upaṭṭhapeti nāma. Puggalaṃ vicinitvā dento dakkhiṇeyyesu cittīkāraṃ upaṭṭhapeti nāma. Sahatthā detīti āṇattiyā parahatthena adatvā ‘‘anamatagge saṃsāre vicarantena me hatthapādānaṃ aladdhakālassa pamāṇaṃ nāma natthi, vaṭṭamokkhaṃ bhavanissaraṇaṃ karissāmī’’ti sahattheneva deti. Āgamanadiṭṭhikoti ‘‘anāgatabhavassa paccayo bhavissatī’’ti kammañca vipākañca saddahitvā detīti.
8. 善士布施经注释显示巴利原文
8. Sappurisadānasuttavaṇṇanā
148 第八:「以信」——深信布施及布施的果报。「适时地」——于恰当时机、合宜之时而行布施。「心无执取者」——心无执取,成为放舍的施者。「不损害」——不损害、不诋毁功德。「他的适时利益丰富地现前」:应得的利益不会等到老年才来,而是在恰当的时机,即于青年时期便现前,并且极为丰厚。显示巴利原文
148. Aṭṭhame saddhāyāti dānañca dānaphalañca saddahitvā. Kālenāti yuttappattakālena. Anaggahitacittoti aggahitacitto muttacāgo hutvā. Anupahaccāti anupaghātetvā guṇe amakkhetvā. Kālāgatā cassa atthā pacurā hontīti atthā āgacchamānā vayovuḍḍhakāle anāgantvā yuttappattakāle paṭhamavayasmiṃyeva āgacchanti ceva bahū ca honti.
9. 第一时解脱经注释显示巴利原文
9. Paṭhamasamayavimuttasuttavaṇṇanā
149 第九:「时解脱者」:仅在入安的刹那,由所镇伏的烦恼中获得解脱,以此名为时解脱的世间心解脱者。第十项意义明显。显示巴利原文
149. Navame samayavimuttassāti appitappitakkhaṇeyeva vikkhambhitehi kilesehi vimuttattā samayavimuttisaṅkhātāya lokiyavimuttiyā vimuttacittassa. Dasamaṃ uttānatthameva.
第四组五十篇显示巴利原文
4. Catutthapaṇṇāsakaṃ