(14)4. 王品
(14) 4. Rājavaggo
1. 第一随转轮经注
1. Paṭhamacakkānuvattanasuttavaṇṇanā
131第四品第一经中,“以法”指依十善法而行。“轮”指敕令之轮。“知义者”指了知王国的事务。“知法者”指了知传承的法度。“知量者”指在刑罚或武力方面了知分寸。“知时者”指了知享受王乐的时节、作出判决的时节以及巡视地方的时节。“知众者”指了知“这是刹帝利众,这是婆罗门众,这是吠舍众,这是首陀罗众,这是沙门众”。
131. Catutthassa paṭhame dhammenāti dasakusaladhammena. Cakkanti āṇācakkaṃ. Atthaññūti rajjatthaṃ jānāti. Dhammaññūti paveṇidhammaṃ jānāti. Mattaññūti daṇḍe vā balamhi vā pamāṇaṃ jānāti. Kālaññūti rajjasukhānubhavanakālaṃ, vinicchayakaraṇakālaṃ, janapadacārikākālañca jānāti. Parisaññūti ayaṃ parisā khattiyaparisā, ayaṃ brāhmaṇavessasuddasamaṇaparisāti jānāti.
于如来品中:“知义者”指了知五种义;“知法者”指了知四种法;“知量者”指了知对四种资具的接受与受用之量;“知时者”指了知“此为独处之时,此为入定之时,此为说法之时,此为游行之时”;“知众者”指了知“此为刹帝利众……(中略)……此为沙门众”;“无上”指以九种出世间法为无上;“法轮”指最殊胜之轮。
Tathāgatavāre atthaññūti pañca atthe jānāti. Dhammaññūti cattāro dhamme jānāti. Mattaññūti catūsu paccayesu paṭiggahaṇaparibhogamattaṃ jānāti. Kālaññūti ayaṃ kālo paṭisallīnassa, ayaṃ samāpattiyā, ayaṃ dhammadesanāya, ayaṃ janapadacārikāyāti evaṃ kālaṃ jānāti. Parisaññūti ayaṃ parisā khattiyaparisā…pe… ayaṃ samaṇaparisāti jānāti. Anuttaranti navahi lokuttaradhammehi anuttaraṃ. Dhammacakkanti seṭṭhacakkaṃ.
2. 第二随转轮经注
2. Dutiyacakkānuvattanasuttavaṇṇanā
132第二经中,“父所转之轮”:当转轮王出家或命终之后,轮宝仅停留七日便隐没。如何名为“随转”呢?依循父王传承,圆满转轮王职责而行转轮王治化者,亦名随转父所转之轮。
132. Dutiye pitarā pavattitaṃ cakkanti cakkavattimhi pabbajite vā kālakate vā cakkaratanaṃ sattāhamattaṃ ṭhatvā antaradhāyati, kathamesa taṃ anuppavatteti nāma? Pitu paveṇiyaṃ ṭhatvā cakkavattivattaṃ pūretvā cakkavattirajjaṃ kārentopi pitarā pavattitameva anuppavatteti nāma.
3. 法王经注
3. Dhammarājāsuttavaṇṇanā
133第三经的内容与三集中所说相同。唯于“应亲近与不应亲近”上,此处仅最后两句有差别。其中,正命是应亲近的,邪命是不应亲近的。合适的村镇应亲近,不合适的则不应亲近。
133. Tatiyaṃ tikanipāte vuttanayameva. Sevitabbāsevitabbe panettha pacchimapadadvayameva viseso. Tattha sammāājīvo sevitabbo, micchāājīvo na sevitabbo. Sappāyo gāmanigamo sevitabbo, asappāyo na sevitabbo.
4. 《Yassaṃdisa经》注
4. Yassaṃdisaṃsuttavaṇṇanā
134134. 第四项中,“从两方面”是指从母亲与父亲两方面。“从母方与父方”:若一个人的母亲是刹帝利,母亲的母亲也是刹帝利,乃至她的母亲亦是刹帝利;父亲是刹帝利,父亲的父亲也是刹帝利,乃至他的父亲亦是刹帝利,如此,他便从母方与父方两方面皆出身善好。“清净受胎”指具备清净的母胎。而“等分受胎”于此,是指业所生的火界,被称为“受胎”。“直至第七代祖父辈”:此处,父亲的父亲是祖父,祖父的辈代称为祖父辈。所谓“辈”,指寿命的期限。这只是一种语言的安立,从义理上说,祖父自身即是祖父辈。由此往上,所有先人都被“祖父”这一称呼所涵盖。如此,直至第七代人,都是清净受胎,或者说,表示他不曾因种姓之论而被呵责、讥嫌。“不被呵责”指不曾被“赶走他,要他何用?”这样的话语所排斥。“不被讥嫌”指不曾遭到咒骂或指责。是何原因?因种姓之论,即被“他也是卑劣种姓者”这样的话语所评说。
134. Catutthe ubhatoti dvīhipi pakkhehi. Mātito ca pitito cāti yassa hi mātā khattiyā, mātumātā khattiyā, tassāpi mātā khattiyā. Pitā khattiyo, pitupitā khattiyo, tassapi pitā khattiyo. So ubhato sujāto mātito ca pitito ca. Saṃsuddhagahaṇikoti saṃsuddhāya mātukucchiyā samannāgato. ‘‘Samavepākiniyā gahaṇiyā’’ti ettha pana kammajatejodhātu gahaṇīti vuccati. Yāva sattamā pitāmahayugāti ettha pitupitā pitāmaho, pitāmahassa yugaṃ pitāmahayugaṃ. Yuganti āyuppamāṇaṃ vuccati. Abhilāpamattameva cetaṃ, atthato pana pitāmahoyeva pitāmahayugaṃ. Tato uddhaṃ sabbepi pubbapurisā pitāmahaggahaṇeneva gahitā. Evaṃ yāva sattamo puriso, tāva saṃsuddhagahaṇiko, atha vā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādenāti dasseti. Akkhittoti ‘‘apanetha etaṃ, kiṃ iminā’’ti evaṃ akkhitto anavakkhitto. Anupakkuṭṭhoti na upakkuṭṭho na akkosaṃ vā nindaṃ vā pattapubbo. Kena kāraṇenāti? Jātivādena, ‘‘itipi hīnajātiko eso’’ti evarūpena vacanenāti attho.
在“富足”等词中,凡凭自身财富而富裕者,称为富足。但此处不单是富足,而是大富者,即拥有大量、无量、不可计数的财富。因具足与五种欲乐相关的广大、殊胜的受用,故为“大受用”。“仓库与库藏充满”:所谓“库”,指物资储藏室,以储存的财富充满其库,以谷物充满其库藏。或者说,有四种库:象库、马库、车库、国库;有三种库藏:财库藏、谷库藏、衣库藏。若此人这一切都完全具足,即“仓库与库藏充满”。“顺从者”:对有些人,即使给予很多财物,军队也不听命,这样的军队名为“不顺从者”。对有些人,即使不给财物,军队也听命,此人名为“顺从者”。“奉行教诫者”:对“此事你们应做,此事不应做”这样的教导,能依教奉行。“智者”:具备智慧。“明达者”:具备慧的明达。“有智慧者”:具备应机而生的智慧。“有能力者”:堪能胜任。“能思维义利者”:能思维增长的义利。因为他依止现前的义利,能推想“过去亦如此,未来亦将如此”。“已征服者”:已征服而获胜者,或具足大胜利者。“心解脱者”:以五种解脱而心得解脱者。
Aḍḍhotiādīsu yo koci attano santakena vibhavena aḍḍho hoti. Idha pana na kevalaṃ aḍḍhoyeva, mahaddhano mahatā aparimāṇasaṅkhena dhanena samannāgatoti attho. Pañcakāmaguṇavasena mahantā uḷārā bhogā assāti mahābhogo. Paripuṇṇakosakoṭṭhāgāroti koso vuccati bhaṇḍāgāraṃ, nidahitvā ṭhapitena dhanena paripuṇṇakoso, dhaññena ca paripuṇṇakoṭṭhāgāroti attho. Atha vā catubbidho koso hatthī assā rathā raṭṭhanti, tividhaṃ koṭṭhāgāraṃ dhanakoṭṭhāgāraṃ dhaññakoṭṭhāgāraṃ vatthakoṭṭhāgāranti. Taṃ sabbampi paripuṇṇamassāti paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro. Assavāyāti kassaci bahumpi dhanaṃ dentassa senā na suṇāti, sā anassavā nāma hoti. Kassaci adentassāpi suṇātiyeva, ayaṃ assavā nāma. Ovādapaṭikarāyāti ‘‘idaṃ vo kattabba, idaṃ na kattabba’’nti dinnaovādakarāya. Paṇḍitoti paṇḍiccena samannāgato. Byattoti paññāveyyattiyena yutto. Medhāvīti ṭhānuppattikapaññāya samannāgato. Paṭibaloti samattho. Atthe cintetunti vaḍḍhiatthe cintetuṃ. So hi paccuppannaatthavaseneva ‘‘atītepi evaṃ ahesuṃ, anāgatepi evaṃ bhavissantī’’ti cinteti. Vijitāvīnanti vijitavijayānaṃ, mahantena vā vijayena samannāgatānaṃ. Vimuttacittānanti pañcahi vimuttīhi vimuttamānasānaṃ.
5-6. 《祈愿二经》注
5-6. Patthanāsuttadvayavaṇṇanā
135-136135-136. 第五项中,“市镇与国中人”,指住在城镇的人与住在国土的人。“象印”等词,显示了象术、马术、车术、步兵术、刻印术、珠算等十六种大技艺。“无缺者”,指堪能、圆满。此处其余内容,应依前文所说的方法来理解。第六项中,“副王位”,指副王的地位。
135-136. Pañcame negamajānapadassāti nigamavāsino ca raṭṭhavāsino ca janassa. Hatthismintiādīhi hatthiassarathatharudhanulekhamuddāgaṇanādīni soḷasa mahāsippāni dassitāni. Anavayoti samattho paripuṇṇo. Sesamettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Chaṭṭhe oparajjanti uparājabhāvaṃ.
7. 《少眠经》注
7. Appaṃsupatisuttavaṇṇanā
137137. 第七经中,“男子之意向”指因不信善法而在男子中生起的意向,即男子的意乐倾向。“执取意向”指生起“现在我将能执取,现在我将能执取”这般执取的意向。“离系意向”指生起“现在我将证得涅槃,现在我将证得涅槃”这般希求涅槃的意向。
137. Sattame purisādhippāyāti assaddhammavasena purise uppannādhippāyā purisajjhāsayā. Ādānādhippāyoti idāni gahetuṃ sakkhissāmi, idāni sakkhissāmīti evaṃ gahaṇādhippāyo. Visaṃyogādhippāyoti idāni nibbānaṃ pāpuṇissāmi, idāni pāpuṇissāmīti evaṃ nibbānajjhāsayo.
8. 《食饭者经》注
8. Bhattādakasuttavaṇṇanā
138138. 第八个词中,“食饭者”指吃食者,即吃大量饭食的人。“遍占空间者”指遍满空间、挤压他人而站立,故称遍占空间者。“处处排粪者”指到处排泄粪便的人。“计象者”指在计算大象数量时拿着筹签,故称持筹者。“以坐卧压坏床椅者”指因坐卧而压坏床椅的人。“计比丘者”指在计算比丘人数时拿着筹签,故亦称持筹者。
138. Aṭṭhame bhattādakoti bhattakkhādako, bahubhattabhuñjoti attho. Okāsapharaṇoti okāsaṃ pharitvā aññesaṃ sambādhaṃ katvā ṭhānena okāsapharaṇo. Tattha tattha laṇḍaṃ sāreti pātetīti laṇḍasāraṇo. Ettakā hatthīti gaṇanakāle salākaṃ gaṇhātīti salākaggāhī. Nisīdanasayanavasena mañcapīṭhaṃ maddatīti mañcapīṭhamaddano. Bhikkhugaṇanakāle salākaṃ gaṇhātīti salākaggāhī.
《不堪忍经》注释
9. Akkhamasuttavaṇṇanā
139139. 第九个词中,“象军”指象群。其余各词也同理。“在战场上驰骋者”指在战场上来回奔走的人。“因仅一日所施草水而受轻视”指某一天因某人所施与的草与水而受轻视,即仅仅一天未得到草水。以下同理。“不能令心入定”指不能将心妥善地安立于所缘之上。此处其余内容显而易见,但须知此经中宣说了流转与还灭。
139. Navame hatthikāyanti hatthighaṭaṃ. Sesesupi eseva nayo. Saṅgāme avacarantīti saṅgāmāvacarā. Ekissāvā tiṇodakadattiyā vimānitoti ekadivasaṃ ekena tiṇodakadānena vimānito, ekadivasamattaṃ aladdhatiṇodakoti attho. Ito parampi eseva nayo. Na sakkoti cittaṃ samādahitunti ārammaṇe cittaṃ sammā ṭhapetuṃ na sakkoti. Sesamettha uttānameva. Imasmiṃ pana sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitanti veditabbaṃ.
《耳闻经》注释
10. Sotasuttavaṇṇanā
140第十个词中,「不善说」(duruttānaṃ)指非善说、因瞋恚而发的粗恶语。「不善来」(durāgatānaṃ)指以产生苦的方式到达耳门的语。「语道」(vacanapathānaṃ)即言语本身。「苦」(dukkhānaṃ)指能生苦的语。「剧烈」(tibbānaṃ)指粗重或具有燃烧性的语。「粗硬」(kharānaṃ)指粗涩语。「尖刻」(kaṭukānaṃ)指锐利语。「不悦」(asātānaṃ)指不甜美之语。「不可意」(amanāpānaṃ)指不能令心生喜、不能令心增长之语。「夺命」(pāṇaharānaṃ)指能夺取生命的语。所谓「那个方向」(yā sā disā),是因为透过一切行寂止等而照见、宣示,故知涅槃为「方向」;又因为依于涅槃,一切行得寂止,故说「一切行寂止」。其余各处皆易明了。在这一部经中,戒、定、慧是结合起来宣说的。
140. Dasame duruttānanti na suṭṭhu vuttānaṃ dosavasena pavattitānaṃ pharusavacanānaṃ. Durāgatānanti dukkhuppādanākārena sotadvāraṃ āgatānaṃ. Vacanapathānanti vacanānaṃ. Dukkhānanti dukkhamānaṃ. Tibbānanti bahalānaṃ tāpanasabhāvānaṃ vā. Kharānanti pharusānaṃ. Kaṭukānanti tikhiṇānaṃ. Asātānanti amadhurānaṃ. Amanāpānanti manaṃ appāyituṃ vaḍḍhetuṃ asamatthānaṃ. Pāṇaharānanti jīvitaharānaṃ. Yā sā disāti sabbasaṅkhārasamathādivasena dissati apadissatīti nibbānaṃ disāti veditabbaṃ. Yasmā pana taṃ āgamma sabbe saṅkhārā samathaṃ gacchanti, tasmā sabbasaṅkhārasamathoti vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānameva. Imasmiṃ pana sutte sīlasamādhipaññā missikā kathitāti.