(11) 1. 安稳住品
(11) 1. Phāsuvihāravaggo
1. 《惭惶经》注疏
1. Sārajjasuttavaṇṇanā
101在第三品第一经中,“带来无畏”意思是带来无畏惧的状态。“有惭惶”意思是生起忧恼。
101. Tatiyassa paṭhame vesārajjakaraṇāti visāradabhāvāvahā. Sārajjaṃ hotīti domanassaṃ hoti.
2. 《被疑惧经》注疏
2. Ussaṅkitasuttavaṇṇanā
102在第二经中,「被疑惧并被猜疑」是指既被疑惧又被猜疑。「即使是不动法者」的意思是:即使是已证得不动的法、已是漏尽者的比丘,也仍会被其他恶比丘疑惧与猜疑。关于「以妓女为行境者」等词:「妓女」是指以容貌色相维生的女子;以她们为「行境」,意为经常前往其家。其余文句,亦依此方法理解。其中,「寡妇」指丧夫的妇女;「大姑娘」指年纪较长的未婚女子。
102. Dutiye ussaṅkitaparisaṅkitoti ussaṅkito ca parisaṅkito ca. Api akuppadhammopīti api akuppadhammo khīṇāsavo samānopi parehi pāpabhikkhūhi ussaṅkitaparisaṅkito hotīti attho. Vesiyāgocarotiādīsu vesiyā vuccanti rūpūpajīviniyo, tā gocaro assāti vesiyāgocaro, tāsaṃ gehaṃ abhiṇhagamanoti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Tattha pana vidhavāti matapatikā. Thullakumārikāti mahallikakumārikāyo.
3. 《大盗经》注疏
3. Mahācorasuttavaṇṇanā
103103. 在第三经中,“我将以此财富款待”的义理是:从我自己的财物中取出财富,以此款待他,并弥合我与他的隔阂。“取”指取走属于他人的物品。“秘密谋略”即应当隐藏的谋略。“执取边见者”是指执取了常见或断见,并依此安立的人。此处其余词义都很明了。在第四经中,一切解释都与前述相同。
103. Tatiye ito bhogena paṭisantharissāmīti ito mama sāpateyyato bhogaṃ gahetvā tena paṭisanthāraṃ karissāmi, tassa ca mama ca antaraṃ pidahissāmīti attho. Gahaṇānīti parasantakānaṃ bhaṇḍānaṃ gahaṇāni. Guyhamantāti guhitabbamantā. Antaggāhikāyāti sassataṃ vā ucchedaṃ vā gahetvā ṭhitāya. Sesamettha uttānatthameva. Catutthe sabbaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
5. 《安稳住经》注疏
5. Phāsuvihārasuttavaṇṇanā
105105. 在第五经中,“慈身业”是指由慈心所引发的身体行为。“无论公开或私下”即当面与背后。其余词句的道理也一样。“所谓那些戒…”等,是依据四遍净戒而说的。“导向定者”指能引生道定与果定。“达到戒平等者”意为达到了戒的平等性,成为戒行一致的人。“对此行者”指对于此修习者而言。因此,在这部经中,戒是综合而说的,见是指观正见。
105. Pañcame mettaṃ kāyakammanti mettacittena pavattitaṃ kāyakammaṃ. Āvi ceva raho cāti sammukhe ceva parammukhe ca. Itaresupi eseva nayo. Yāni tāni sīlānītiādi catupārisuddhisīlavasena vuttaṃ. Samādhisaṃvattanikānīti maggasamādhiphalasamādhinibbattakāni. Sīlasāmaññagatoti samānasīlataṃ gato, ekasadisasīlo hutvāti attho. Takkarassāti yo naṃ karoti, tassa. Iti imasmiṃ sutte sīlaṃ missakaṃ kathitaṃ, diṭṭhi vipassanāsammādiṭṭhīti.
《阿难经》注疏
6. Ānandasuttavaṇṇanā
106106. 在第六经中,“不依增上戒而指责他人”是指不会因他人的戒行而指责、非难他人。“观察自己”是指了知自己已做未做之行,从而观察自己。“不观察他人”是指对他人所作所为不加干预。“不显著”指不显著、福德微薄。“由不显著”是指由于这种不显著、福德微薄的状态。“不愁恼”是指不陷入忧愁苦恼。由此可见,在这部经中所说的正是漏尽者。
106. Chaṭṭhe no ca paraṃ adhisīle sampavattā hotīti paraṃ sīlabhāvena na garahati na upavadati. Attānupekkhīti attanova katākataṃ jānanavasena attānaṃ anupekkhitā. No parānupekkhīti parassa katākatesu abyāvaṭo. Apaññātoti apākaṭo appapuñño. Apaññātakenāti apaññātabhāvena apākaṭatāya mandapuññatāya. No paritassatīti paritāsaṃ nāpajjati. Iti imasmiṃ sutte khīṇāsavova kathito.
《戒经》等注释(Sīlasuttādivaṇṇanā)
7-8. Sīlasuttādivaṇṇanā
107-108第七经中,戒、定、慧是结合起来说的;解脱指阿拉汉果;解脱知见即省察智,唯属世间。第八经亦同此理。然此处因省察智于无学者中生起,故称“无学”。
107-108. Sattame sīlasamādhipaññā missikā kathitā, vimutti arahattaphalaṃ , vimuttiñāṇadassanaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ lokiyameva. Aṭṭhamepi eseva nayo. Paccavekkhaṇañāṇaṃ panettha asekhassa pavattattā asekhanti vuttaṃ.
《四方经》等注释(Cātuddisasuttādivaṇṇanā)
9-10. Cātuddisasuttādivaṇṇanā
109-110第九经中,“四方者”指于四方位中通行无碍之人。此经也唯说漏尽者。第十经中,“足够者”指适合、堪能之人。此经亦唯说漏尽者。
109-110. Navame cātuddisoti catūsu disāsu appaṭihatacāro. Imasmimpi sutte khīṇāsavova kathito. Dasame alanti yutto. Idhāpi khīṇāsavova kathito.