(七)第二〈乐品〉的注释
(7) 2. Sukhavaggavaṇṇanā
6565. 第二品初偈中,“一切欲成就为根本的乐”,是指由无余享用、受用事物之成就为因的欲乐;“出家为根本的乐”,是指以出家为因的远离之乐。
65. Dutiyassa paṭhame sabbakāmanipphattimūlakaṃ sukhanti anavasesaupabhogaparibhogavatthunipphattihetukaṃ kāmasukhaṃ. Pabbajjāmūlakaṃ sukhanti pabbajjāhetukaṃ pavivekasukhaṃ.
6666. 第二偈中,“于欲”(kāme)指五欲功德,或一切三界之法。如经已说:“一切三界之法,从令人喜乐的角度而言即是‘欲’”(《大义释》1)。“出离”(nekkhamma)即是出家,因已脱离家庭的系缚;又或者唯是涅槃——
66. Dutiye kāmeti pañca kāmaguṇe, sabbepi vā tebhūmake dhamme. Vuttañhetaṃ ‘‘sabbepi tebhūmakā dhammā kamanīyaṭṭhena kāmā’’ti (mahāni. 1). Nekkhammaṃ vuccati pabbajjā gharabandhanato nikkhantattā. Nibbānameva vā –
出家、初禅、涅槃,与观慧;
一切善法,皆可称为出离。
‘‘Pabbajjā paṭhamaṃ jhānaṃ, nibbānañca vipassanā; Sabbepi kusalā dhammā, nekkhammanti pavuccare’’ti. (itivu. aṭṭha. 109) –
6767. 第三首偈颂中,“依”(upadhi)指的是五取蕴。依着它而有的乐,称为“依乐”。与之相反,不依着它的乐,即是“无依乐”——也就是出世间乐。
67. Tatiye upadhī vuccanti pañcupādānakkhandhā, tannissitaṃ sukhaṃ upadhisukhaṃ. Tappaṭipakkhato nirupadhisukhaṃ lokuttarasukhaṃ.
6868. 第四首偈颂中,属于轮回的乐,称为“轮转乐”。以涅槃为所缘的乐,称为“离转乐”。
68. Catutthe vaṭṭapariyāpannaṃ sukhaṃ vaṭṭasukhaṃ. Nibbānārammaṇaṃ sukhaṃ vivaṭṭasukhaṃ.
6969. 第五首偈颂中,“染污”(saṃkilesa)即染污的。因此说“导向轮回的乐”。而“离转乐”则是指与道果俱行的乐。
69. Pañcame saṃkilesanti saṃkiliṭṭhaṃ. Tenāha ‘‘vaṭṭagāmisukha’’nti. Vivaṭṭasukhanti maggaphalasahagataṃ sukhaṃ.
70在第六首偈颂中,唯有圣者的乐称为“圣乐”;又因它是圣的、也是乐,故称为“圣乐”。唯有非圣者的乐称为“非圣乐”;又因它是非圣的、也是乐,故称为“非圣乐”。
70. Chaṭṭhe ariyānameva sukhaṃ ariyasukhaṃ, ariyañca taṃ sukhañcātipi ariyasukhaṃ. Anariyānameva sukhaṃ anariyasukhaṃ. Anariyañca taṃ sukhañcātipi anariyasukhaṃ.
71在第七首偈颂中,“彼”(taṃ)是指心所乐。
71. Sattame tanti cetasikasukhaṃ.
72在第八首偈颂中,与喜共行的,称为“有喜的”,即伴有喜的乐。就自性与离染而言,此中没有喜,故为“无喜的乐”。然而,在义注中,此处仅举出禅那乐,并说:“于世间有喜乐中,世间无喜乐为最上”。世间无喜乐确实可得最上性,故应知在超越粗分之后,它成为最上。
72. Aṭṭhame saha pītiyā vattatīti sappītikaṃ, pītisahagataṃ sukhaṃ. Sabhāvato virāgato ca natthi etassa pītīti nippītikaṃ sukhaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ panettha jhānasukhameva uddhaṭaṃ, tathā ca ‘‘lokiyasappītikasukhato lokiyanippītikasukhaṃ agga’’nti vuttaṃ. Lokiyanippītikampi hi aggaṃ labbhatevāti bhūmantaraṃ bhinditvā aggabhāvo veditabbo.
73在第九首偈颂中,自性为乐受的乐称为「乐受乐」,这不同于舍受乐之以非乐受为自性。虽然这里伴随身识而有的也是乐受乐,但注疏中仅说为「三禅中之乐」。
73. Navame sātasabhāvameva sukhaṃ sātasukhaṃ, na upekkhāsukhaṃ viya asātasabhāvaṃ. Kāmañcettha kāyaviññāṇasahagatampi sātasukhameva, aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘tīsu jhānesu sukha’’nteva vuttaṃ.
74在第十项中,与定相应的乐,称为「定乐」;不与定相应的乐,称为「非定乐」。
74. Dasame samādhisampayuttaṃ sukhaṃ samādhisukhaṃ. Na samādhisampayuttaṃ sukhaṃ asamādhisukhaṃ.
75在第十一首中,此是经中之说,因此说为「有喜的二禅」。
75. Ekādasame suttantakathā esāti ‘‘sappītikaṃ jhānadvaya’’nti vuttaṃ.
77在第十三首偈颂中,“色界禅那”的“色”是省略了后面的词语,以其为所缘,故称为“以色为所缘”。至于举出第四禅,则是为了显示它能与对立方等持相应。所谓“任何色”,即任何以变坏为相之色。通过遮遣它,应知无色。
77. Terasame rūpajjhānaṃ rūpaṃ uttarapadalopena, taṃ ārammaṇaṃ etassāti rūpārammaṇaṃ. Catutthajjhānaggahaṇaṃ pana yadassa paṭiyogī, tena samānayogakkhamadassanaparaṃ. Yaṃ kiñci rūpanti yaṃ kiñci ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ. Tappaṭikkhepena arūpaṃ veditabbaṃ.