(6) 1. Puggalavagga解释
13 段
(六)1. 《补特伽罗品》的注释
(6) 1. Puggalavaggavaṇṇanā
53在第二组五十经的第一部经中,因提到“利益”,所指的是慈,而非悲;而在提及“悲悯”时,因它与转轮圣王一同被说到,故未说“为世间悲悯”。从严格意义上说,“世间悲悯”唯属正自觉者所有。“两种”是指依人与天人之成就而说的两种成就。此两种,加上涅槃成就,则为三种。
53. Dutiyapaṇṇāsakassa paṭhame hitaggahaṇena mettā vuttā hoti, na karuṇā, anukampāgahaṇena pana karuṇāti cakkavattinā saddhiṃ gahitattā ‘‘lokānukampāyā’’ti na vuttaṃ. Nippariyāyato lokānukampā nāma sammāsambuddhādhīnāti. Dveti manussadevasampattivasena dve sampattiyo. Tā dve, nibbānasampatti cāti tisso.
54第二部经中,将那些“在世间多不实行、多不流传的人”称为“惯行人”。因为他们在世间的出现,确实是前所未有之事,所以又称为“稀有之人”。
54. Dutiye bahuso loke na ciṇṇā na pavattā manussāti āciṇṇamanussā. Kadācideva hi nesaṃ loke nibbatti abhūtapubbā bhūtāti abbhutamanussā.
55第三部经中,之所以在一万轮围世界生起追悔,是因为那仅是一位佛陀的教化范围。
55. Tatiye dasasu cakkavāḷasahassesu anutāpaṃ karoti tassa ekabuddhakhettabhāvato.
56在第四部经中,“适合建塔”的意思是:这些地方适合放入舍利后建造佛塔。
56. Catutthe thūpassa yuttāti dhātuyo pakkhipitvā thūpakaraṇassa yuttā.
57在第五部经中,“以自身的威力”是指依自生智而成就的威力。“佛陀”即觉悟者。
57. Pañcame attano ānubhāvenāti sayambhuñāṇena. Buddhāti buddhavanto.
58在第六部经中,“由于已断除,故不怖畏”的意思是:因为不再有对自我的爱执,所以不怖畏。此处举“有身见”仅为示例;怖畏的产生是依于自爱、嗔恚以及与它们相伴的迷乱,因此当这些也被断除时,便不再怖畏。若非如此,须陀洹等圣者应当没有怖畏才是。所谓“因有身见力强”,在这里应理解为:这是由于我慢与迷乱等烦恼之力强的缘故。
58. Chaṭṭhe pahīnattā na bhāyatīti attasinehābhāvato na bhāyati. Sakkāyadiṭṭhiggahaṇañcettha nidassanamattaṃ, attasinehassa paṭighassa tadekaṭṭhasammohassa ca vasena bhāyanaṃ hotīti tesampi pahīnattā na bhāyati, aññathā sotāpannādīnaṃ abhayena bhavitabbaṃ siyā. Sakkāyadiṭṭhiyā balavattāti ettha ahaṃkārasammohanatādīnampi balavattāti vattabbaṃ.
59在第七经中,有写成「良马」的,但经文原文是「牛王」。
59. Sattame assājānīyoti likhanti, usabhājānīyoti pana pāṭhoti.
61第九经中,「在那里」指在市场内。「一」是指两个紧那罗中的一个。并应与「看见了酸果」一句连接起来。所说的「酸果」,有人说是罗望子果,也有人说是一种四味酸果。经中所说的「两种义」,就是指这两种含义。
61. Navame tatthāti antarāpaṇe. Ekoti dvīsu kinnaresu eko. Ambilikāphalañca addasāti ānetvā sambandho. Ambilikāphalanti tintiṇīphalanti vadanti, caturambilanti apare. Dve attheti pāḷiyaṃ vutte dve atthe.
62第十经中,当已着手的事务正在进行时,中途返回,称为「退转」。他于此没有退转,故称「无退转者」。于此处,他达到了不退转的状态,因此说「无厌倦」等。
62. Dasame yathāāraddhe kicce vattamāne antarā eva paṭigamanaṃ paṭivānaṃ, natthi etassa paṭivānanti appaṭivāno. Tattha asaṃkocappatto. Tenāha ‘‘anukkaṇṭhito’’tiādi.
63第六十一个经中,“共住”即共同居住。不善人共住时,因相互不恭敬而作出轻慢的行为;本经即是在遮止这种行为,进而显示善士们恭敬尊重的行持方式。
63. Ekādasame sannivāsanti sahavāsaṃ. Yathā asappurisā saha vasantā aññamaññaṃ agāravena anādariyaṃ karonti, tappaṭikkhepena sappurisānaṃ sagāravappaṭipattidassanaparamidaṃ suttaṃ daṭṭhabbaṃ.
64在第十二个经中,“于双方”是指那些陷入争论的比丘们,于彼此两方。“流转着”即正现起。“见秽”是依附于见的秽恶,也就是执取两端之见。“激怒”意为打击、逼迫。“由不随喜故”是说,对于生起此事之人,以及对其余的义理,都不随喜。“凡此一切”是指,这全都是语的流转,应当与“自己的心和众人的心”关联起来理解。
64. Dvādasame dvīsupi pakkhesūti vivādāpannānaṃ bhikkhūnaṃ dvīsupi pakkhesu. Saṃsaramānāti pavattamānā. Diṭṭhipaḷāsoti diṭṭhisannissayo paḷāso yugaggāho. Āghātentoti āhananto bādhento. Anabhirādhanavasenāti yassa uppajjati, tassa tadaññesañca atthassa anabhirādhanavasena. Sabbampetanti vacīsaṃsāroti sabbampetaṃ. Attano citte parisāya ca citteti ānetvā sambandho.