(21) 1. 善士品复注
6 段
善士品
(21) 1. Sappurisavaggo
学处经等注疏
1-10. Sikkhāpadasuttādivaṇṇanā
201-210“非善士”指低劣之人。“杀生者”,因为杀害生命,故称杀生者。“不与取者”,因为取未给与之物,故称不与取者。“欲邪行者”,因为于诸欲中行邪,故称欲邪行者。“虚妄语者”,因为说虚妄语,故称虚妄语者。“饮酒、饮种种酒、致放逸处者”,因为耽著于饮酒、饮种种酒等放逸之处,故得此名。“劝令杀生”指如同自己杀生那样,使他人执取杀生。其余诸项亦同此理。“这被称为”是说,像这样的补特伽罗,自己具足恶戒,又教唆他人造作,由此成为其一半的继承者,故称为“比非善士更非善士者”。“善士”即上人。“比善士更善士者”,由于自己具足善戒,又教唆他人造作,由此成为其一半的继承者,故为比上人更上人者。在此,他人依于命令所行的恶戒或善戒,以及自己通过言语作用而造作的,随顺所行之恶或福的继承者,即被称为“由此成为其一半的继承者”。第二等经的意义很明显。
201-210. Pañcamassa paṭhame asappurisoti lāmakapuriso. Pāṇaṃ atipātetīti pāṇātipātī. Adinnaṃ ādiyatīti adinnādāyī. Kāmesu micchā caratīti kāmesumicchācārī. Musā vadatīti musāvādī. Surāmerayamajjapamāde tiṭṭhatīti surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī. Pāṇātipāte samādapetīti yathā pāṇaṃ atipāteti, tathā naṃ tattha gahaṇaṃ gaṇhāpeti. Sesesupi eseva nayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo yasmā sayaṃkatena ca dussīlyena samannāgato, yañca samādapitena kataṃ, tato upaḍḍhassa dāyādo, tasmā ‘‘asappurisena asappurisataro’’ti vuccati. Sappurisoti uttamapuriso. Sappurisena sappurisataroti attanā ca katena susīlyena samannāgatattā yañca samādapito karoti, tato upaḍḍhassa dāyādattā uttamapurisena uttamapurisataro. Ettha ca parena kataṃ dussīlyaṃ susīlyaṃ vā āṇattiyā attanā ca vacippayogena katanti āṇāpanavasena pasutapāpassa puññassa vā dāyādo ‘‘tato upaḍḍhassa dāyādo’’ti vutto. Dutiyādīni uttānatthāneva.
学处经等注疏结束。
善士品注疏结束。
211-220第二众品,意义明显。
211-220. Dutiyo parisāvaggo uttānatthoyeva.
