(二十)第五:大品
(20) 5. Mahāvaggo
第一:随顺于耳经注释
1. Sotānugatasuttavaṇṇanā
191在第五品第一经中,“随顺于耳者”的意思是顺着净信之流而入者,即已通晓、熟练于语言者。这些人因为专注净信之流,以智慧之流善加确定,故被称为“净信之流”等。有的人虽然先前学过的文句极其熟练,能脱口而出,却并未善加确定。当被要求“请讲说某部经或某本生”时,他们会说:“我们要先诵习、对照、质问,然后才会知道。”而另有人的那种熟练,恰如有分流一般,当被要求“请讲说某部经或某本生”时,能立刻忆持出来直接讲说。这是针对“以智慧之流而确定者”而说的。女性等三性,名等四句,第一等七格。
191. Pañcamassa paṭhame sotānugatānanti pasādasotaṃ anugantvā gatānaṃ, paguṇānaṃ vācuggatānanti attho. Evaṃbhūtā ca pasādasotaṃ odahitvā ñāṇasotena suṭṭhu vavatthapitā nāma hontīti āha ‘‘pasādasota’’ntiādi. Ekaccassa hi uggahitapubbavacanaṃ taṃ taṃ paguṇaṃ niccharitaṃ suṭṭhu vavatthapitaṃ na hoti. ‘‘Asukaṃ suttaṃ vā jātakaṃ vā kathehī’’ti vutte ‘‘sajjhāyitvā saṃsanditvā samanuggāhitvā jānissāmī’’ti vadanti. Ekaccassa taṃ taṃ paguṇaṃ bhavaṅgasotasadisaṃ hoti ‘‘asukaṃ suttaṃ vā jātakaṃ vā kathehī’’ti vutte uddharitvā tameva katheti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘ñāṇasotena vavatthapitāna’’nti. Itthiliṅgādīni tīṇi liṅgāni. Nāmādīni cattāri padāni. Paṭhamādayo satta vibhattiyo.
“运用”(vaḷañjeti):依前後次第,将圣典的语句连贯起来,口诵纯熟而受持。“以语熟习”:即依十经、十品、十中品等方式,以语言讽诵;也就是在作意“已通达十经,已通达十品”等之後,以语言讽诵。此处所说的“以语熟习”,是就品等分组而言,并非仅针对某部经的一部分或单一部经的语熟习。“以意随观”:即反复以心观察,一部分一部分地细察、了知,用心随观。对于已经以语讽诵的佛语,当以心思择时,彼处此处便会分明显了,犹如点燃大灯而照见物形一般,清晰显现。这是就此而说。“善通达”:即去除杂乱与纠结,如实、善巧地通达。其余内容皆易了解。
Vaḷañjetīti pāḷiṃ anusandhiṃ pubbāparavasena vācuggataṃ karonto dhāreti. Vacasā paricitāti suttadasakavaggadasakapaṇṇāsadasakavasena vācāya sajjhāyitā, ‘‘dasasuttāni gatāni, dasavaggāni gatānī’’tiādinā sallakkhetvā vācāya sajjhāyitāti attho. Vaggādivasena hi idha vacasā paricayo adhippeto, na pana suttekadesassa suttamattassa vacasā paricayo. Manasā anu anu pekkhitā bhāgaso nijjhāyitā viditā manusānupekkhitā. Yassa vācāya sajjhāyitaṃ buddhavacanaṃ manasā cintentassa tattha tattha pākaṭaṃ hoti, mahādīpaṃ jāletvā ṭhitassa rūpagataṃ viya vibhūtaṃ hutvā paññāyati. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Suppaṭividdhāti nijjaṭaṃ niggumbaṃ katvā suṭṭhu yāthāvato paṭividdhā. Sesamettha suviññeyyameva.
第二:处经注释
2. Ṭhānasuttavaṇṇanā
192192. 第二经中,“以共住”指同住相处。“戒应了知”:即“此人有戒、或无戒”,唯由同住、亲近者方能了知。而且,此戒须经长时间方能了知,非短时间可成。因为仅两三天,难以表现出持续自制与防护根门的行相。“作意”:即以“我将把握其戒”之心而作意、观察者才能了知,余人不能。“有慧”:指唯有具慧的智者方能了知;愚者虽作意,亦不能了知。
192. Dutiye saṃvāsenāti sahavāsena. Sīlaṃ veditabbanti ‘‘ayaṃ susīlo vā dussīlo vā’’ti saha vasantena upasaṅkamantena jānitabbo. Tañca kho dīghena addhunā, na ittaranti tañca sīlaṃ dīghena kālena veditabbaṃ, na ittarena. Dvīhatīhañhi saṃyatākāro ca saṃvutindriyākāro ca na sakkā dassetuṃ. Manasi karotāti tampi ‘‘sīlamassa pariggahessāmī’’ti manasikarontena paccavekkhanteneva sakkā jānituṃ, na itarena. Paññavatāti tampi sappaññeneva paṇḍitena. Bālo hi manasikarontopi jānituṃ na sakkoti.
“以交往”指彼此交谈。
Saṃvohārenāti aparāparaṃ kathanena.
凡在人中,以言说为生者;
婆悉吒,你应当如此了知:他是商人,不是婆罗门。
‘‘Yo hi koci manussesu, vohāraṃ upajīvati; Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, vāṇijo so na brāhmaṇo’’ti. (ma. ni. 2.457; su. ni. 619) –
这里所说的“言说”一词:在“四圣语、四非圣语”(《长部》3.313)中,此处的“言说”是指思。在“数、称、施设、言说”(《法集》1313-1315;《大义释》73)中,此处的“言说”是指施设。在“唯以言说假名而施设”(《相应部》1.25)中,此处的“言说”是指言说世俗。此处也是取这一含义。确有这样的人:当面所说与背后所说不同,背后所说与当面所说不同;前面所说与后面所说不同,后面所说与前面所说不同。仅凭这种前后矛盾的言说,便可了知“此补特伽罗不清净”。然而,持净戒的补特伽罗,前面所说与后面所说相符,后面所说与前面所说相符;当面所说与背后所说相符,背后所说与当面所说相符。为了说明通过言说即可知人清净与否,才这样讲。
Ettha hi byavahāro nāma. ‘‘Cattāro ariyavohārā, cattāro anariyavohārā’’ti (dī. ni. 3.313) ettha cetanā. ‘‘Saṅkhā samaññā paññatti vohāro’’ti (dha. sa. 1313-1315; mahāni. 73) ettha paññatti. ‘‘Vohāramattena so vohareyyā’’ti (saṃ. ni. 1.25) ettha kathāvohāro. Idhāpi esova adhippeto. Ekaccassa hi sammukhākathā parammukhākathāya na sameti parammukhākathā sammukhākathāya. Tathā purimakathā pacchimakathāya, pacchimakathā ca purimakathāya. So kathaneneva sakkā jānituṃ ‘‘asuci eso puggalo’’ti. Sucisīlassa pana purimaṃ pacchimena, pacchimañca purimena sameti. Sammukhākathitaṃ parammukhākathitena sameti, parammukhākathitañca sammukhākathitena, tasmā kathanena sakkā sucibhāvo jānitunti pakāsento evamāha.
“力”是指智慧的力量。一个没有智慧力量的人,当灾祸降临时,看不清应执取什么、应行何事,彷若误入无门之室,徒然四处乱转。因此世尊说:“比丘们,危难中方见人之力。”
Thāmoti ñāṇathāmo. Yassa hi ñāṇathāmo natthi, so uppannesu upaddavesu gahetabbaṃ gahaṇaṃ kattabbaṃ kiccaṃ apassanto advārakagharaṃ paviṭṭho viya carati. Tenāha ‘‘āpadāsu, bhikkhave, thāmo veditabbo’’ti.
“在讨论中”是指在相互交谈的时候。愚人的言谈犹如水上浮球,飘忽不定;而智者说法时,辩才无量无涯。正如由水面的波动,便可知鱼的大小。
Sākacchāyāti saṃkathāya. Duppaññassa hi kathā udake geṇḍu viya uppilavati. Paññavato kathentassa paṭibhānaṃ anantaṃ hoti. Udakavipphanditeneva hi maccho khuddako vā mahanto vāti ñāyati.
“亲属的消亡”:指因盗贼、疾病、恐惧等而导致亲属的灭亡。“财富的灾患”:指财富遭遇灾难,即由于国王、盗贼等所造成的财产毁灭。因此说“第二句也是同样的道理”。“问路”:指探寻问题,即对自己想要了解的意义加以审察。“无热天”:因其具有不会令人厌倦的意味,犹如味道极其鲜美的食物。“柔和”:指微细的特性。
Ñātivināsoti corarogabhayādīhi ñātīnaṃ vināso. Bhogānaṃ byasanaṃ bhogabyasanaṃ, rājacorādivasena bhogavināsoti attho. Tenāha ‘‘dutiyapadepi eseva nayo’’ti. Pañhummaggoti pañhagavesanaṃ, ñātuṃ icchitassa atthassa vīmaṃsananti attho. Atappakanti atittikaraṭṭhena atappakaṃ sādurasabhojanaṃ viya. Saṇhanti sukhumasabhāvaṃ.
三、《跋地亚经》注疏
3. Bhaddiyasuttavaṇṇanā
193第三经中,「行为之上首的行为」称为「行为上首」,以此为相,故名「行为上首相者」。其余文句容易明白。
193. Tatiye karaṇassa uttaraṃ kiriyaṃ karaṇuttariyaṃ, taṃ lakkhaṇaṃ etassāti karaṇuttariyalakkhaṇo. Sesaṃ suviññeyyameva.
第四 《萨穆吉耶经》注疏
4. Sāmugiyasuttavaṇṇanā
194第四经中,「清净」指人的清净;或者,为成就此清净而作为主要精进支柱的,即是「清净勤支」。其余文句容易明白。
194. Catutthe puggalassa pārisuddhiyā padhānabhūtāni vā aṅgāni pārisuddhipadhāniyaṅgāni. Sesamettha suviññeyyameva.
第五 《瓦婆经》注疏
5. Vappasuttavaṇṇanā
195第五经中,「由于封闭」:因已关闭不善法进入之门而安住。须知,应当以身体防护那些在门未关闭时生起的恶法,如此防护而安住者,即名为「以身防护」。「由尽与离贪」:指由称为究竟尽的离贪,即以不再生的灭尽为义。「是否明先生起」:这两者皆不应说。因为断遍知与修遍知的时间并无不同,就像灯被点燃,黑暗便被驱散;由于明的生起,无明即已灭尽。或者,也可依据因果关系的假说来表述:正如以灯的燃烧为因,黑暗才消失;同样,以明的生起为因,有无明的灭尽。而且,这些虽是同时存在的因果法,却被施设为有前后时间,如「依于眼与色,眼识生起」,这只是说明缘的摄取与生的作用。「损害」:即苦,因破坏心与身体。「热恼」:即灼烧感,因燃烧故。
195. Pañcame pihitattāti akusalassa pavesanadvāraṃ pidahitvā ṭhitattā. Kāyena saṃvaritabbañhi apihitena dvārena pavattanakaṃ pāpadhammaṃ saṃvaritvā ṭhito kāyena saṃvuto nāma. Khayavirāgenāti accantakhayasaṅkhātena virajjanena, anuppādanirodhenāti attho. Kiṃ vijjā pubbe uppannāti? Ubhayametaṃ na vattabbaṃ. Pahānābhisamayabhāvanābhisamayānaṃ abhinnakālattā padīpujjalanena andhakāraṃ viya vijjuppādena avijjā niruddhāva hoti, vattabbaṃ vā hetuphalattamupacāravasena. Yathā hi padīpujjalanahetuko andhakāravigamo, evaṃ vijjuppādahetuko avijjānirodho. Hetuphaladhammā ca samānakālāpi pubbāparakālā viya voharīyanti yathā ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti (ma. ni. 1.400; 3.421, 425, 426; saṃ. ni. 2.43-44; 2.4.60; kathā. 465, 467) paccayādānuppajjanakiriyā. Cittassa kāyassa ca vihananato vighāto, dukkhaṃ. Paridahanato pariḷāho.
「常住处」:指在一切时中持续生起的安住方式。实际上,除入等至时与有分心时之外,诸漏尽者皆以此六支舍住,于一切时中安住。「以眼见色」:即通过眼识见到色。‘以眼见色’是依于所依的表达方式,这是一种带助条件的说法,正如‘以弓射击’一样;因此,应理解为以所依为首,把握能依。「不以贪而生喜悦」:即使在速行的刹那,由于贪已被道断除,故不会依世俗爱而生起喜悦;同样,也不会因净信的变化而生忧。「成为舍离者,中立而住」:由于不以不平等的方式观察,故不引生痴,唯依智舍成为舍离者,中立而安住。对于可意的、不可意的或中性的所缘,未漏尽者会因不平等地观察,于均衡的对象上由不如理作意而生痴;而漏尽者不再生起此痴,因为道已彻底断除它,所以他唯依智舍而安住于舍。此行道,因念与慧皆达圆满,故说‘为念与正知所摄持’。
Niccavihārāti sabbadā pavattanakavihārā. Ṭhapetvā hi samāpattivelaṃ bhavaṅgavelañca khīṇāsavā iminā chaḷaṅgupekkhāvihārena sabbakālaṃ viharanti. Cakkhunā rūpaṃ disvāti cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvā. Cakkhunā rūpaṃ disvāti hi nissayavohārena vuttaṃ. Sasambhārakathā hesā yathā ‘‘dhanunā vijjhatī’’ti, tasmā nissayasīsena nissitassa gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Rāgavasena na somanassajāto hotīti gehasitapemavasenapi javanakkhaṇe somanassajāto na hoti maggena samucchinnattā, na domanassajāto pasādaññathattavasenapi. Upekkhako majjhatto hutvā viharatīti asamapekkhanena mohaṃ anuppādento ñāṇupekkhāvaseneva upekkhako viharati majjhatto. Khīṇāsavo hi iṭṭhepi aniṭṭhepi majjhattepi ārammaṇe yo asamapekkhanena samasamā ayonisogahaṇe akhīṇāsavānaṃ moho uppajjati, taṃ anuppādento maggeneva tassa samugghātitattā ñāṇupekkhāvaseneva upekkhako viharati, ayañcassa paṭipatti sativepullapattiyā paññāvepullapattiyā cāti vuttaṃ ‘‘satisampajaññapariggahitāyā’’ti.
在此,‘于六门住于舍’一语开示了‘六支舍’。而依‘正知’一词,可得四种与智相应的善心,因为若无这些心,则不可能有正知。依‘常住处’一词,可得八种大唯作心,因其指示了它们即使在无智生起之时亦在运转。依‘不染著、不嗔恚’之语,可得连同微笑生心与确定心在内的十种心,因为不染著与不嗔恚的运作方式亦是它们所共通的。那么,既然此处以六支舍的方式说‘住于舍’,于这些常住处又怎会有‘喜悦’呢?这是由于惯习所致。因为漏尽者对于可意与不可意的所缘,大多如对中性所缘般以舍而住——此是他们不舍自清净性的表现——但偶尔当内心生起相应造作时,对于本就可意的所缘,由于如实把握其自性,阿拉汉的心也会伴随着喜悦生起,而此喜悦的生起,纯属依先前惯习而生。
Ettha ca ‘‘chasu dvāresu upekkhako viharatī’’ti iminā chaḷaṅgupekkhā kathitā. ‘‘Sampajāno’’ti vacanato pana cattāri ñāṇasampayuttacittāni labbhanti tehi vinā sampajānatāya asambhavato. ‘‘Satatavihārā’’ti vacanato aṭṭhapi mahākiriyacittāni labbhanti ñāṇuppattipaccayarahitakālepi pavattijotanato. ‘‘Arajjanto adussanto’’ti vacanato hasituppādavoṭṭhabbanehi saddhiṃ dasa cittāni labbhanti. Arajjanādussanavasena pavatti hi tesampi sādhāraṇāti. Nanu cettha ‘‘upekkhako viharatī’’ti chaḷaṅgupekkhāvasena imesaṃ satatavihārānaṃ āgatattā somanassaṃ kathaṃ labbhatīti? Āsevanatoti. Kiñcāpi hi khīṇāsavo iṭṭhāniṭṭhepi ārammaṇe majjhatte viya bahulaṃ upekkhako viharati attano parisuddhappakatibhāvāvijahanato, kadāci pana tathā cetobhisaṅkhārabhāve yaṃ taṃ sabhāvato iṭṭhaṃ ārammaṇaṃ , tassa yāthāvato sabhāvaggahaṇavasenapi arahato cittaṃ somanassasahagataṃ hutvā pavattateva, tañca kho pubbāsevanavasena.
「身」指五门身,五门身是此受的最终边际,故称‘身终’,此即‘以身终为限’之义。因此说:‘只要五门身运转,此受便运转。’‘命终’一词,亦同此理。所谓‘后生起’:在此有身中,意门受随后生起,却先灭去。为以本貌昭示此已成立之义,故说‘意门受先生起,而后灭去’。今为详释此略说,遂言‘sā hi’(因为那……)等。‘初龄’指直至三十三岁为止的时期。‘五十岁时’指从初龄至五十岁期间,此受安住——即不增不减,以平衡状态持续。‘微细’指柔软、不粗硬。‘那时’指八十或九十岁时,虽如此说,意在表示经长时间而变得熟悉的状态。‘被破坏’:被火界破坏,失去好的色泽。‘唯至心处’:即不在眼等所依中活动,只到达作为其边际终点的心所依处。‘只要’:只要受还在运转,……。
Kāyoti (saṃ. ni. ṭī. 2.2.51) pañcadvārakāyo, so anto avasānaṃ etissāti kāyantikā, taṃ kāyantikaṃ. Tenāha – ‘‘yāva pañcadvārakāyo pavattati, tāva pavatta’’nti. Jīvitantikanti etthāpi eseva nayo. Pacchā uppajjitvāti etasmiṃ attabhāve manodvārikavedanāto pacchā uppajjitvā tato paṭhamaṃ nirujjhati, tato eva atthasiddhamatthaṃ sarūpeneva dassetuṃ ‘‘manodvārikavedanā paṭhamaṃ uppajjitvā pacchā nirujjhatī’’ti vuttaṃ. Idāni tameva saṅkhepena vuttaṃ vivarituṃ ‘‘sā hī’’tiādimāha. Yāva tettiṃsavassāni paṭhamavayo. Paññāsavassakāleti paṭhamavayato yāva paññāsavassakālā, tāva. Ṭhitā hotīti vaḍḍhihāniyo anupagantvā samarūpeneva ṭhitā hoti. Mandāti mudukā atikhiṇā. Tadāti asītinavutivassakāle vadantepi tathāciraparicitepīti adhippāyo. Bhaggāti tejobhaggena bhaggā dubbaṇṇā. Hadayakoṭiṃyevāti cakkhādivatthūsu appavattitvā tesaṃ ādiantakoṭibhūtaṃ hadayavatthuṃyeva. Tāvāti yāva vedanā vattati, tāva.
“池”即大湖。“具足五水道”:具有五条水流入与流出的通道。因为完全充盈,水便从各处溢出。“最初天降雨”等是譬喻与法义的合说。“指此受”:即指前面所说的、到达终点的意门之受。
Vāpiyāti mahātaḷākena. Pañcaudakamaggasampannanti pañcahi udakassa pavisananikkhamanamaggehi yuttaṃ. Tato tato vissandamānaṃ sabbaso puṇṇattā. Paṭhamaṃ deve vassantetiādi upamāsaṃsandanaṃ. Imaṃ vedanaṃ sandhāyāti imaṃ yathāvuttaṃ pariyosānappattaṃ manodvārikavedanaṃ sandhāya.
“身坏”:因为自身已消亡。“不去后世”:即不再往他世而去。“诸受清凉”是指没有诸行的躁动与热恼的逼迫。而这种清凉,实际即是诸受全然不再转起的缘故,因此说“它们将成为不再转起之法”。
Kāyassa bhedāti attabhāvassa vināsanato. Parato agantvāti paralokavasena agantvā. Vedanānaṃ sītibhāvo nāma saṅkhāradarathapariḷāhābhāvo. So panāyaṃ sabbaso appavattivasenevāti āha ‘‘appavattanadhammāni bhavissantī’’ti.
“如锄之慧”:这是就想要摧毁有身而坚固生起的悚惧智而说。“如筐之定”:是指由此悚惧智而生起的禅那定。“如钻之观”:是指依于此定而应生起的观之发趣智,这是这么说的。其余文义在此是明白易懂的。
Attabhāvaṃ nāsetukāmassa daḷhaṃ uppannaṃ saṃvegañāṇaṃ sandhāyāha ‘‘kudālo viya paññā’’ti. Tato nibbattitajjhānasamādhiṃ sandhāya ‘‘piṭakaṃ viya samādhī’’ti. Tannissāya pavattetabbavipassanārambhañāṇaṃ sandhāya ‘‘khanitti viya vipassanā’’ti ca vuttaṃ. Sesamettha uttānameva.
第六 《萨罗经》注疏
6. Sāḷhasuttavaṇṇanā
196第六经中,“令身体坚密增盛”即是“苦行”,指依自我折磨的修行而生起的精进。对这种以令身体坚密增盛为特征的恶行的厌弃与远离,便称为“苦行厌离”,因此说“名为苦行难行”等。所谓“持苦行厌离说者”,是指那些宣说苦行厌离、内心执取其本质而行事、身体耽著于此、从事种种自我折磨的修行而住的人——这便是其含义。“身行不清净”即具备杀生等不清净的身行;“语行不清净”即具备妄语等不清净的语行;“意行不清净”即具备贪欲等不清净的意行。虽然在不善的身行、语行转起时,贪欲等也同样转起,但那时它们属于思心所的范畴,或不明显,因此在意行门这一项,是依贪欲等来建立关联的。或者,如同在其他门转起的杀生等不成立为语行等,在其他门转起的贪欲等也不成立为身行等,唯独成立为意行,这是确定的,因此在意行门这一项举出贪欲等。确实有这样的说法:
196. Chaṭṭhe kāyadaḷhibahulataṃ tapatīti tapo, attakilamathānuyogavasena pavattaṃ vīriyaṃ. Tena kāyadaḷhibahulatānimittassa pāpassa jigucchanaṃ virajjanaṃ tapojigucchāti āha ‘‘dukkarakārikasaṅkhātenā’’tiādi. Tapojigucchavādātiādīsu tapojigucchaṃ vadanti, manasāpi tameva sārato gahetvā vicaranti, kāyenapi tameva allīnā nānappakāraṃ attakilamathānuyogamanuyuttā viharantīti attho. Aparisuddhakāyasamācārāti aparisuddhena pāṇātipātādinā kāyasamācārena samannāgatā. Aparisuddhavacīsamācārāti aparisuddhena musāvādādinā vacīsamācārena samannāgatā. Aparisuddhamanosamācārāti aparisuddhena abhijjhādinā manosamācārena samannāgatā. Kāmaṃ akusalakāyasamācāravacīsamācārappavattikālepi abhijjhādayo pavattantiyeva, tadā pana te cetanāpakkhikā vā abbohārikā vāti, manosamācāravāre eva abhijjhādivasena yojanā katā. Atha vā dvārantare pavattānaṃ pāṇātipātādīnaṃ vacīsamācārādibhāvābhāvo viya dvārantare pavattānampi abhijjhādīnaṃ kāyasamācārādibhāvo asiddho, manosamācārabhāvo eva pana siddhoti katvā manosamācāravāre eva abhijjhādayo uddhaṭā. Tathā hi vuttaṃ –
诸业于门中转起,而门非于门中转起;
因此,诸门之业,彼此各别确定。(《法集论注·欲界善门论》)
‘‘Dvāre caranti kammāni, na dvārā dvāracārino; Tasmā dvārehi kammāni, aññamaññaṃ vavatthitā’’ti. (dha. sa. aṭṭha. 1 kāmāvacarakusaladvārakathā);
“活命不清净”是指以不清净的方式谋生,即从事医业、信使业、放贷取息等二十一种邪命。这是就佛教中出家者而说的,然而经中也提到“凡那些沙门婆罗门”,故应知此亦可通于外道及在家者而作解说。因为在家人亦会因违背种姓法、家族法、地区法等,而出现其他形式的邪命。
Aparisuddhājīvāti aparisuddhena vejjakammadūtakammavaḍḍhiyogādinā ekavīsatianesanābhedena ājīvena samannāgatā. Idañca sāsane pabbajitānaṃyeva vasena vuttaṃ, ‘‘yepi te samaṇabrāhmaṇā’’ti pana vacanato bāhirakavasena gahaṭṭhavasena ca yojanā veditabbā. Gahaṭṭhānampi hi jātidhammakuladhammadesadhammavilomanavasena aññathāpi micchājīvo labbhateva.
关于“为知见”,此处“知见”可指道智、果智、一切知智、观察智与观智。例如,在“友!是否为了知见的清净而在世尊处修梵行?”中,“知见”指道智。在“这是另一种超越人法、属于圣者的知见殊胜成就与安隐住处,我已证得”中,指果智。在“世尊的智慧也生起了:阿拉罗·迦蓝摩已经去世七日”中,指一切知智。在“智与见于我生起,我的解脱不可动摇,这是最后一生”中,指观察智。在“为了知见而引导心”中,指观智。而此处“为知见”中的“知见”,特指道智。故说:“名为道智之见”。“无误地穿透”意为不偏离而穿透。其余文句容易理解。
Ñāṇadassanāyāti ettha ñāṇadassananti maggañāṇampi vuccati phalañāṇampi sabbaññutaññāṇampi paccavekkhaṇañāṇampi vipassanāñāṇampi. ‘‘Kiṃ nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti (ma. ni. 1.257) hi ettha maggañāṇaṃ ‘‘ñāṇadassana’’nti vuttaṃ. ‘‘Ayamañño uttarimanussadhammo alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti (ma. ni. 1.328) ettha phalañāṇaṃ. ‘‘Bhagavatopi kho ñāṇaṃ udapādi sattāhakālakato āḷāro kālāmo’’ti (mahāva. 10) ettha sabbaññutaññāṇaṃ. ‘‘Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me vimutti, ayamantimā jātī’’ti (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 16; paṭi. ma. 2.30) ettha paccavekkhaṇañāṇaṃ. ‘‘Ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharatī’’ti (dī. ni. 1.234-235) ettha vipassanāñāṇaṃ. Idha pana ñāṇadassanāyāti maggañāṇaṃ ‘‘ñāṇadassana’’nti vuttaṃ. Tenāha ‘‘maggañāṇasaṅkhātāya dassanāyā’’ti. Avirādhitaṃ vijjhatīti avirādhitaṃ katvā vijjhati. Sesamettha suviññeyyameva.
第七 《末利夫人经》注疏
7. Mallikādevīsuttavaṇṇanā
197在第七经中,“少威神者”即少威力者。这种少威神的状态,是因缺少主宰成就与眷属成就而显现的。为显示其无眷属成就,故说“少眷属”。“主宰者”是指由能引生主宰的业力而具有统御习性者。然而,彼主宰性因财富成就而显明,故以同义词说明:“富裕者即是主宰者”。由于拥有大量财富——包含埋藏的和可供使用的——故称“大富”。然此处唯以可供使用的财富来显示其大富性,所以说“以可供使用之财而为大富”。“征服”(īsati)即“轭”(īsā),意为征服。大轭即大征服,因已确立大征服之相,故被他人称为“大威神者”。而此大威神性由主宰成就与眷属成就而感知,故说“大眷属”。
197. Sattame appesakkhāti appānubhāvā. Sā pana appesakkhatā ādhipateyyasampattiyā parivārasampattiyā ca abhāvena pākaṭā hoti. Tattha parivārasampattiyā abhāvaṃ dassento ‘‘appaparivārā’’ti āha. Issarāti ādhipateyyasaṃvattanakammabalena īsanasīlā. Sā panassā issaratā vibhavasampattipaccayā pākaṭā jātāti aḍḍhatāpariyāyabhāvena vadanto ‘‘aḍḍhāti issarā’’ti āha. Mahantaṃ dhanametissā bhūmigatañceva vaḷañjanakañcāti mahaddhanā. Idha pana vaḷañjanakeneva dhanena mahaddhanataṃ dassento ‘‘vaḷañjanakadhanena mahaddhanā’’ti āha. Īsatīti īsā, abhibhūti attho. Mahatī īsā mahesā, suppatiṭṭhitamahesatāya pana parehi mahesoti akkhātabbatāya mahesakkhā. Yasmā pana so mahesakkhābhāvo ādhipateyyaparivārasampattiyā viññāyati, tasmā ‘‘mahāparivārā’’ti vuttaṃ.
「极美」:因形体圆满而具殊胜容貌者。“形体圆满”指手足等身体各部分长得匀称。由各部分圆满,总体亦得圆满。“貌”指身体,如“被视作有形体者”等语中所说。「应观看」:因容貌极为端严而值得被看,纵使搁置他务也值得观赏,观看后令眼欢喜。「端正」:于被观看时,以悦意之力令心清净,故说“因观看而端正”。“莲花之美”:指美好的性质;肤色的莲花之美,即「肤色之美」,意为肤色成就。然古代论师说:“莲花”指身体,“色”唯指肤色。依他们说,“色”与“莲花”合称“色莲”,其性质即“色莲性”。故「至上肤色之美」应理解为:最极清净的肤色与身体形貌的成就。所以经文说“以肤色及身体形貌”。其中,“肤色”指色元素;
Saṇṭhānapāripūriyā adhikaṃ rūpamassāti abhirūpā. Saṇṭhānapāripūriyāti ca hatthapādādisarīrāvayavānaṃ susaṇṭhitatāyāti attho. Avayavapāripūriyā hi samudāyapāripūrisiddhi. Rūpanti ca sarīraṃ ‘‘rūpavanteva saṅkhyaṃ gacchatī’’tiādīsu viya. Dassanayuttāti surūpabhāvena passitabbayuttā, dissamānā cakkhūni piyāyatīti aññakiccavikkhepaṃ hitvāpi daṭṭhabbāti vuttaṃ hoti. Dissamānāva somanassavasena cittaṃ pasādetīti pāsādikā. Tenāha ‘‘dassanena pāsādikā’’ti. Pokkharatāti vuccati sundarabhāvo, vaṇṇassa pokkharatā vaṇṇapokkharatā, tāya vaṇṇasampattiyāti attho. Porāṇā pana pokkharanti sarīraṃ vadanti , vaṇṇaṃ vaṇṇameva. Tesaṃ matena vaṇṇañca pokkharañca vaṇṇapokkharāni, tesaṃ bhāvo vaṇṇapokkharatā. Iti paramāya vaṇṇapokkharatāyāti uttamaparisuddhena vaṇṇena ceva sarīrasaṇṭhānasampattiyā cāti attho daṭṭhabbo. Tenevāha ‘‘vaṇṇena ceva sarīrasaṇṭhānena cā’’ti. Tattha vaṇṇenāti vaṇṇadhātuyā. Sarīraṃ nāma sannivesavisiṭṭho karacaraṇagīvāsīsādiavayavasamudāyo, so ca saṇṭhānamukhena gayhatīti āha ‘‘sarīrasaṇṭhānenā’’ti.
「执取」:仅仅以愤怒的方式,犹如弯曲的刺,于每一种所起处皆如鳄齿般紧附不放。即于那作为嗔怒生起处的所缘上,成为怨恨之缘、以愤怒方式产生的执取,正是此处所指,而非以贪恋方式产生的执取。于「怒」等语中,最初生起者为怒;由怒更生较强之「嗔恨」,因反复串习而恼害内心。因对殊胜对象的反复串习,由嗔恨更增强大之「敌意」,即以敌对的态势而达力量的敌对心。「食物」:被食故为食,指嚼食与啖食。可饮故为「饮」,指一切饮料。应穿着、覆盖故为「衣」,指下裳与上衣。藉其而行故为「乘」,指伞、鞋、轿、肩舆等一切行路资具;伞亦因遮雨、暑之苦而成为行路之具,故亦说为「乘」。「花」:指一切素馨等花朵所制的花鬘。「香」:指一切栴檀等涂香。
Abhisajjatīti kujjhanavaseneva kuṭilakaṇṭako viya tasmiṃ tasmiṃ samuṭṭhāne makaradanto viya lagati. Yañhi kodhassa uppattiṭṭhānabhūte ārammaṇe upanāhassa paccayabhūtaṃ kujjhanavasena abhisajjanaṃ, taṃ idhādhippetaṃ, na lubbhanavasena. Kuppatītiādīsu pubbuppatti kopo, tato balavataro byāpādo laddhāsevanatāya cittassa byāpajjanato. Sātisayaṃ laddhāsevanatāya tato byāpādatopi balavatarā paccatthikabhāvena thāmappatti patitthiyanā. Annaṃ pānantiādīsu adīyato annaṃ, khādanīyaṃ bhojanīyañca. Pātabyato pānaṃ, yaṃkiñci pānaṃ. Vasitabbato acchādetabbato vatthaṃ, nivāsanapāvuraṇaṃ. Yanti tenāti yānaṃ, chattupāhanavayhasivikādi yaṃkiñci gamanapaccayaṃ. Chattampi hi vassātapadukkhanivāraṇena maggagamanasādhananti katvā ‘‘yāna’’nti vuccati. Mālanti yaṃkiñci sumanamālādipupphaṃ. Gandhanti yaṃkiñci candanādivilepanaṃ.
第八 《自苦经》注释
8. Attantapasuttavaṇṇanā
198第八经中,「我」:谓安立“我是”之想于此者,即有身。此处非指其他,即指「我」,谓自体。「他」:指我之外者。「现见的」:谓现前事物。「法」:指取蕴诸法。因于此中有我、有我之想及我见,故得“有身”之名。故说:「于现见法,即于此有身」。「饥饿」:谓渴爱,因彼为造成饥渴之因。「内烧的烦恼」:谓于自身相续中产生愁恼与热恼,从而能烧灼之烦恼。
198. Aṭṭhame āhito ahaṃmāno etthāti attā, attabhāvo. Idha pana yo paro na hoti, so attā, taṃ attānaṃ. Paranti attato aññaṃ. Diṭṭheti paccakkhabhūte. Dhammeti upādānakkhandhadhamme. Tattha hi attā bhavati, attasaññādiṭṭhi bhavatīti attabhāvasamaññā. Tenāha ‘‘diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve’’ti. Chātaṃ vuccati taṇhā jighacchāhetutāya. Anto tāpanakilesānanti attano santāne darathapariḷāhajananena santāpanakilesānaṃ.
「残忍」:因杀害、屠杀他人等而令他们哭泣,故名残忍。「凶暴」:指以破坏性的方式撕裂身体与心。「僵硬、粗涩」:即心肠刚硬之人。受缚于监狱中工作者,即是「狱卒」。
Paresaṃ hananaghātanādinā rodāpanato luddo. Tathā vighātakabhāvena kāyacittānaṃ vidālanato dāruṇo. Thaddhahadayo kakkhaḷo. Bandhanāgāre niyutto bandhanāgāriko.
「以刹帝利灌顶」:指对刹帝利应举行的灌顶仪式。「集会堂」:是以铺设方式建造的建筑物,即举行祭祀的祠厅。「以酥油」:即混合了酥的油。因为那时她正是用这种两份混合的油脂涂身。度过牛犊阶段而稳定的牛,称为「壮犊」。「为作围栏」:指为了用新花鬘连同吉祥草围绕祭坛而设置围栏的目的。「祭祀地」:指其余的祭祀场所。
Khattiyābhisekenāti khattiyānaṃ kātabbaabhisekena. Santhāgāranti santhāravasena kataṃ agāraṃ yaññāgāraṃ. Sappitelenāti sappimissena telena. Yamakasnehena hi esā tadā kāyaṃ abbhañjati. Vacchabhāvaṃ taritvā ṭhito vacchataro. Parikkhepakaraṇatthāyāti navamālāhi saddhiṃ dabbhehi vediyā parikkhipanatthāya. Yaññabhūmiyanti avasesayaññaṭṭhāne.
只有慢心被远远摒除之人,才能在教法中确立正行,具慢心者则不能,因此说「由于已摧慢」。「广大」:指从众多方面而言。以财富、健康等为所依的骄逸容易断除,因为其生起之相并不稳定;但出于种姓、学识的骄逸则不然,那些依刹帝利、婆罗门种姓而出家的人,靠着出身与学识生起的慢心极难断除,故而说「大多……生起慢心」。「以卑劣的种姓」:即低劣的出身。「不能安住」:指不能将戒修习得十分清净并善加守护。因为正是依靠戒,才能安立在教法中。或者,「安住」是指通过证悟真理,而在出世间的安立处真正站稳脚跟。因为,大多数具备亲依止条件的人,都是善生者,而非恶生者。
Dūrasamussāritamānasseva sāsane sammāpaṭipatti sambhavati, na mānajātikassāti āha ‘‘nihatamānattā’’ti. Ussannattāti bahubhāvato. Bhogārogyādivatthukā madā suppahiyā honti nimittassa avaṭṭhānato, na tathā kulavijjāmadāti khattiyabrāhmaṇakulānaṃ pabbajitānampi jātivijjā nissāya mānajappanaṃ duppajahanti āha ‘‘yebhuyyena hi…pe… mānaṃ karontī’’ti. Vijātitāyāti nihīnajātitāya. Patiṭṭhātuṃ na sakkontīti suvisuddhaṃ katvā sīlaṃ rakkhituṃ na sakkonti. Sīlavasena hi sāsane patiṭṭhahanti. Patiṭṭhātunti vā saccappaṭivedhena lokuttarāya patiṭṭhāya patiṭṭhātuṃ. Yebhuyyena hi upanissayasampannā sujātāyeva honti, na dujjātā.
「清净」:因此辞显示贪等烦恼之彻底断除,故以无烦恼状态而完全清净。「获得信」:指依凡夫之信而信受。因有智之人,其信心之成就,必先领悟法之殊胜,此乃他们以法为准则、对法清净信之故。「夫妻」:指女主人与男主人。虽“夫妻”一词指女主人与男主人二人,然若一男有多妻,又如何称说?为显示即使仅与一人共住亦为逼窄、拥挤,故说“二”。因具贪等而为“有所”,因有田地、屋舍等而为“有障碍”,且亦为贪尘等侵入之路径与生起之处;故此二种解说,文字虽异,其义同一。所谓“以不执著义”,即不粘著、不系缚。如是,以不善法与善法之生起为处所,显示了居家之逼窄与出家之开阔;今为更进一层,唯以善法之生起而区分处所与非处所,故说“再者”……等。
Parisuddhanti rāgādīnaṃ accantameva pahānadīpanato nirupakkilesatāya sabbaso visuddhaṃ. Saddhaṃ paṭilabhatīti pothujjanikasaddhāvasena saddahati. Viññujātikānañhi dhammasampattiggahaṇapubbikā saddhāsiddhi dhammappamāṇadhammappasannabhāvato. Jāyampatikāti gharaṇipatikā. Kāmaṃ ‘‘jāyampatikā’’ti vutte gharasāmikagharasāminivasena dvinnaṃyeva gahaṇaṃ viññāyati, yassa pana purisassa anekā pajāpatiyo honti, tattha kiṃ vattabbanti ekāyapi saṃvāso sambādhoti dassanatthaṃ ‘‘dve’’ti vuttaṃ. Rāgādinā sakiñcanaṭṭhena, khettavatthuādinā sapalibodhaṭṭhena rāgarajādīnaṃ āgamanapathatāpi uppajjanaṭṭhānatā evāti dvepi vaṇṇanā ekatthā, byañjanameva nānaṃ. Alagganaṭṭhenāti asajjanaṭṭhena appaṭibaddhabhāvena. Evaṃ akusalakusalappavattīnaṃ ṭhānabhāvena gharāvāsapabbajjānaṃ sambādhabbhokāsataṃ dassetvā idāni kusalappavattiyāyeva aṭṭhānaṭṭhānabhāvena tesaṃ taṃ dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi vuttaṃ.
「略说」:即不逐一单独提取词句,而简要解释其义。「即使一日」:哪怕仅只一日。「令无缺」:即连恶作亦不违犯,令其保持无缺。「不被烦恼垢秽所染」:即以渴爱染污等方式,而不被染著。「穿着」:即穿上内衣并披上外衣。「居家」:此词省略后分,意为能令家增长、对家有益。
Saṅkhepakathāti visuṃ visuṃ paduddhāraṃ akatvā saṅkhepato atthavaṇṇanā. Ekampi divasanti ekadivasamattampi. Akhaṇḍaṃ katvāti dukkaṭamattassapi anāpajjanena akhaṇḍitaṃ katvā. Kilesamalena amalinanti taṇhāsaṃkilesādivasena asaṃkiliṭṭhaṃ katvā. Paridahitvāti nivāsetvā ceva pārupitvā ca. Agāravāso agāraṃ uttarapadalopena, tassa vaḍḍhiāvahaṃ agārassa hitaṃ.
「财富蕴」:就是财富的积聚,一堆财富。「以结缚义」:指像儿子、孙子等,通过爱著和分限所产生的束缚之义。「亲戚」:因为知道是“我的”,所以称为亲戚。「眷属」:指由祖父、父亲、儿子等不断交替转生这一轮转关系。即使“学”这个词是通用的,但由于靠近“活命”一词,并且考虑到后面将要说明的差别,它就成了一个特称,因此说“那是比丘们的增上戒学”。「学」以应当学习为含义,与它一起生活者,就是“同活”。「以学处的行持」:指以学习与同活之学的方式而行持。「圆满学处者」:指圆满防护戒律。「且不违犯同活」:就是不违犯所谓“名身、句身、语身、音节身”的各个学处,以及世尊的言教。这也就是所谓的“学习”,其中,不违犯同活是圆满学处的条件。因为由此直至证道,学处得以圆满。
Bhogakkhandhoti bhogarāsi bhogasamudāyo. Ābandhanaṭṭhenāti putto nattātiādinā pemavasena saparicchedavasena bandhanaṭṭhena. Amhākameteti ñāyantīti ñātī, pitāmahapituputtādivasena parivattanaṭṭhena parivaṭṭo. Sāmaññavācīpi sikkhā-saddo ājīvasaddasannidhānato uparivuccamānavisesāpekkhāya ca visesaniviṭṭhova hotīti vuttaṃ ‘‘yā bhikkhūnaṃ adhisīlasaṅkhātā sikkhā’’ti. Sikkhitabbaṭṭhena sikkhā, saha ājīvanti etthāti sājīvo. Sikkhanabhāvenāti sikkhāya sājīve ca sikkhanabhāvena. Sikkhaṃ paripūrentoti sīlasaṃvaraṃ paripūrento. Sājīvañca avītikkamantoti ‘‘nāmakāyo, padakāyo, niruttikāyo, byañjanakāyo’’ti (pārā. aṭṭha. 1.39) vuttaṃ sikkhāpadaṃ bhagavato ca vacanaṃ avītikkamanto hutvāti attho. Idameva ca ‘‘sikkhana’’nti vuttaṃ, tattha sājīvānaṃ avītikkamo sikkhāpāripūriyā paccayo. Tato hi yāva maggā sikkhāpāripūrī hotīti.
“随助施者”:指随力施与之人,或随顺而施与之人。那么,是对谁随顺与施与呢?因前文已说“对和合者”,故知是对和合者,因此称“对和合者的随助施者”。又,以随顺的方式对和合者施与,即是摄持、守护或令其坚固,所以才有“见两人和合”等说。“在此感到愉悦,故称乐住”:指能愉悦安住之处。即使没有前缀“ā”,此义也能成立,故说“巴利文中亦有‘samaggarāmo’(和合乐住者),正是此义”。
Anuppadātāti anubalappadātā, anuvattanavasena vā padātā. Kassa pana anuvattanaṃ padānañcāti? ‘‘Sahitāna’’nti vuttattā sandhānassāti viññāyati. Tenāha ‘‘sandhānānuppadātā’’ti. Yasmā pana anuvattanavasena sandhānassa padānaṃ ādhānaṃ ārakkhanaṃ vā daḷhakaraṇaṃ hoti, tena vuttaṃ ‘‘dve jane samagge disvā’’tiādi. Āramanti etthāti ārāmo, ramitabbaṭṭhānaṃ. Yasmā pana ā-kārena vināpi ayamattho labbhati, tasmā vuttaṃ ‘‘samaggarāmotipi pāḷi, ayamevattho’’ti.
“在此”:即指下文所说。
Etthāti –
一辆肢体无瑕、白篷为盖、独辐的车,正在行进;
「请看那位无恼者前来,他已断尽诸流,无有系缚。」(相应部.4.347;优陀那.65;系要.25)
‘‘Nelaṅgo setapacchādo, ekāro vattatī ratho; Anīghaṃ passa āyantaṃ, chinnasotaṃ abandhana’’nti. (saṃ. ni. 4.347; udā. 65; peṭako. 25) –
在这首偈颂中,所说的「美肢」就是指戒。所以他引述:“质多居士,尊者,所谓‘美肢’正是诸戒的同义语。”「柔软」:因为不粗糙,所以轻柔。「这是彼城的……」:这里的“城”这个词应理解为指城中居民,就像“村子来了”这样的用法。因此他说“即对城市居民”。「让心满足、令心增长,所以称为可意」:所以被说成“令心增长者”。
Imissā gāthāya. Sīlañhettha nelaṅganti vuttaṃ. Tenevāha – ‘‘citto gahapati, nelaṅganti kho, bhante, sīlānametaṃ adhivacana’’nti (saṃ. ni. 4.347). Sukumārāti appharusatāya mudukā. Purassa esāti ettha pura-saddo tannivāsivācako daṭṭhabbo – ‘‘gāmo āgato’’tiādīsu viya. Tenevāha ‘‘nagaravāsīna’’nti. Manaṃ appāyati vaḍḍhetīti manāpo. Tena vuttaṃ ‘‘cittavuḍḍhikarā’’ti.
「应时语者」等,是显示远离杂秽语者的行持。因为即使是有意义的话,若在不适当的时机说,也可能不带来利益,反而随顺无义之语。所以,为了断除杂秽语,应避免非时语,故说「应时语者」。即使应时而说,为了避免两种无义,也应避免说不实的话,因此说「实语者」。即使说真实语,为了显示只说能成就此世与他世利益的话,因此说「义利语者」。即使说义利,为了显示不应只依据世间法而说,而应依据出世间法而说,因此说「法语者」。为了说明义利如何是依据出世间法的,因此说「律语者」。因为通过五种防护律仪和五种断除律仪所宣说的义利,是证得涅槃的因,所以是依据出世间法的。这样,只有具足殊胜功德的义利,在具备说法善巧时,才显得光耀而有作用,否则不然。为显示这一点,所以说「宣说有藏持之语」。现在为了阐明这一说法善巧,于是说了「于应时」等句。意思是:他以提问等方式,对于所涉及的话题,善加观察哪些应作肯定回答、哪些应反问、哪些应搁置、哪些应分别分析;并引用理由、示范比喻等,随着适当的时机,以有限定范围的语句,或者用极广大、甚深、崇高、第一义的详细解说总体把握,依自己的智慧力,令他人如实安立于法中,这样的人便被称为「说法善巧者」——应知这是此处义理的连贯理解。
Kālavādītiādi samphappalāpā paṭiviratassa paṭipattidassanaṃ. Atthasaṃhitāpi hi vācā ayuttakālappayogena atthāvahā na siyāti anatthaviññāpanavācaṃ anulometi, tasmā samphappalāpaṃ pajahantena akālavāditā pariharitabbāti vuttaṃ ‘‘kālavādī’’ti. Kālena vadantenapi ubhayānatthasādhanato abhūtaṃ parivajjetabbanti āha ‘‘bhūtavādī’’ti. Bhūtañca vadantena yaṃ idhalokaparalokahitasampādakaṃ, tadeva vattabbanti dassetuṃ ‘‘atthavādī’’ti vuttaṃ. Atthaṃ vadantenapi lokiyadhammasannissitameva avatvā lokuttaradhammasannissitaṃ katvā vattabbanti dassanatthaṃ ‘‘dhammavādī’’ti vuttaṃ. Yathā ca attho lokuttaradhammasannissito hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘vinayavādī’’ti vuttaṃ. Pañcannañhi saṃvaravinayānaṃ pañcannañca pahānavinayānaṃ vasena vuccamāno attho nibbānādhigamanahetubhāvato lokuttaradhammasannissito hotīti. Evaṃ guṇavisesayuttova attho vuccamāno desanākosalle sati sobhati, kiccakaro ca hoti, na aññathāti dassetuṃ ‘‘nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā’’ti vuttaṃ. Idāni taṃ desanākosallaṃ vibhāvetuṃ ‘‘kālenā’’tiādimāha. Pucchādivasena hi otiṇṇavācāvatthusmiṃ ekaṃsādibyākaraṇavibhāgaṃ sallakkhetvā ṭhapanāhetūdāharaṇasandassanādiṃ taṃtaṃkālānurūpaṃ vibhāventiyā parimitaparicchinnarūpāya vipulataragambhīrodāraparamatthavitthārasaṅgāhikāya kathāya ñāṇabalānurūpaṃ pare yāthāvato dhamme patiṭṭhāpento ‘‘desanākusalo’’ti vuccatīti evamettha atthayojanā veditabbā.
如此依次解释了七条根本学处之后,为了透过断除贪欲等、防护根门与勤修警寤来阐明义理,便将这部分内容引出以开示其义。因此说到「伤害种子与植物之行」等,其目的在于说明,该段文句是专门为开示正行戒而施设的。其中,「种子村」是指种子的聚集、种子的集合。「已生村」是指已经出生、已经长成、已经形成的树木、灌木、藤蔓等植物的集合。问:但是,树木等因为无心,所以并非有情;这由它们没有动作、被砍伐后还能再生、具有不同类别、以及不属于四种出生方式,便可了知。而生长现象在珊瑚、石头、盐等物上也有,故不能作为它们是有情的理由;至于它们能感知外境,那也仅是一种假想,如同梦境,亦如金合欢树等植物有求愿现象一般。既然如此,为何要远离对种子村和已生村的伤害呢?答:既是为了符合沙门的身分,也是为了保护依附在植物上的众生。因此世尊说:「愚痴之人!因为人们对树木怀有生命想」等等(波逸提89)。
Evaṃ paṭipāṭiyā satta mūlasikkhāpadāni vibhajitvā abhijjhādippahānaṃ indriyasaṃvarajāgariyānuyogehi vibhāvetuṃ tampi nīharitvā ācārasīlasseva vibhajanavasena pāḷi pavattāti tadatthaṃ vivarituṃ ‘‘bījagāmabhūtagāmasamārambhā’’tiādi vuttaṃ. Tattha bījānaṃ gāmo samūho bījagāmo. Bhūtānaṃ jātānaṃ nibbattānaṃ rukkhagacchalatādīnaṃ samūho bhūtagāmo. Nanu ca rukkhādayo cittarahitatāya na jīvā, cittarahitatā ca paripphandābhāvato chinne viruhanato visadisajātibhāvato catuyoniapariyāpannato ca veditabbā, vuddhi pana pavāḷasilālavaṇānampi vijjatīti na tesaṃ jīvabhāve kāraṇaṃ, visayaggahaṇañca nesaṃ parikappanāmattaṃ supanaṃ viya ciñcādīnaṃ, tathā dohaḷādayo, atha kasmā bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirati icchitāti? Samaṇasāruppato tannivāsisattānurakkhaṇato ca. Tenevāha – ‘‘jīvasaññino hi moghapurisa manussā rukkhasmi’’ntiādi (pāci. 89).
「根种子」,指根本身即是种子;或者「以根为种子」也可称为根种子。其余各项,亦以同样方式理解。「茎种子」即指节种子。通常,「种子」一词专门指那些因缘和合时能生长出同类果实、具有生长能力的实体种子。但依据其含义,有时亦转用于根等某些对象上。因此,为将这些与根等区别开来,特用一个「种子」词加以简别,而说「种子之种子」,如同说「色之色」、「苦之苦」(《相应部》4.327)。问:既然如此,为何此处要将种子村与已生村分开,而只标示「种子村」呢?答:不应这样理解。我们不是已经说过:「根本身就是种子,称为根种子;或者,以根为种子的,也称为根种子」吗?此处,依前一种解释标示「种子村」;依后一种解释标示「已生村」。当知二者是以总称或省略概括的方式,被合在一起标示为「根种子及以根为种子者」。因此他说「有五类」等。「青草、树木等」,指鲜活的草及鲜活的树木等。此处「等」字包含药草、灌木、藤蔓等。
Mūlameva bījaṃ mūlabījaṃ, mūlaṃ bījaṃ etassātipi mūlabījaṃ. Sesesupi eseva nayo. Phaḷubījanti pabbabījaṃ. Paccayantarasamavāye sadisaphaluppattiyā visesakāraṇabhāvato viruhanasamatthe sāraphale niruḷho bīja-saddo tadatthasaṃsiddhiyā mūlādīsupi kesuci pavattatīti mūlādito nivattanatthaṃ ekena bīja-saddena visesetvā vuttaṃ ‘‘bījabīja’’nti ‘‘rūparūpaṃ, dukkhadukkha’’nti (saṃ. ni. 4.327) ca yathā. Kasmā panettha bījagāmabhūtagāmaṃ uddharitvā bījagāmo eva niddiṭṭhoti? Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ, nanu avocumhā ‘‘mūlameva bījaṃ mūlabījaṃ, mūlaṃ bījaṃ etassātipi mūlabīja’’nti. Tattha purimena bījagāmo niddiṭṭho, dutiyena bhūtagāmo. Duvidhopesa mūlabījañca mūlabījañca mūlabījanti sāmaññaniddesena, ekasesanayena vā uddiṭṭhoti veditabbo. Tenevāha ‘‘pañcavidhassā’’tiādi. Nīlatiṇarukkhādikassāti allatiṇassa ceva allarukkhādikassa ca. Ādi-saddena osadhigacchalatādīnaṃ saṅgaho.
吃一顿饭,称为「一座食」;有此习惯者,称为「一座食者」。然而,他可能还会吃夜食,为遮止这种情况,又说「夜食禁绝者」。即便如此,他仍可能在午后进食并自认是一座食者,为遮止此点,又说「远离非时食者」。从曙光初现直至日正中天的这段时间,是诸佛、圣者们惯常遵循的正式进食时间;此外的时间,称为「非时」。然而,在注疏中,由于第二个词已经遮止了夜食,故解释道:「过了日中,直至日落时分,这段时间里的进食,称为非时食。」
Ekaṃ bhattaṃ ekabhattaṃ, taṃ assa atthīti ekabhattiko. So pana rattibhojanenapi siyāti tannivattanatthaṃ āha ‘‘rattūparato’’ti. Evampi aparaṇhabhojīpi siyā ekabhattikoti tannivattanatthaṃ ‘‘virato vikālabhojanā’’ti vuttaṃ. Aruṇuggamanato paṭṭhāya yāva majjhanhikā ayaṃ buddhādīnaṃ ariyānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo bhojanassa kālo nāma, tadañño vikālo. Aṭṭhakathāyaṃ pana dutiyapadena rattibhojanassa paṭikkhittattā ‘‘atikkante majjhanhike yāva sūriyatthaṅgamanā bhojanaṃ vikālabhojanaṃ nāmā’’ti vuttaṃ.
「木钱」:指那些进入交易流通的物品——「iti」一词显示了这一类东西。在他人递交及存放时的认可中,也能获得「接受」之义,故说「他不拿取此物,不令他拿取,也不认可寄存之物」。或者,接受有三种:以身、以语、以意。其中,以身接受即是「拿取」,以语接受即是「令他拿取」,以意接受即是「认可」。将这三种接受统合为一而称为「接受」,因此说「他不拿取此物」等。此理也适用于「接受生谷」等处。因为稷米等次级谷物已包含在稻米等主要谷物中,所以说「有七种」。由于说「诸比丘,我允许五种兽脂:熊脂、鱼脂、鳄脂、猪脂、驴脂」(《大品》262),因此这称为「特定开许」。然而,又因为说「在适时接受」(《大品》262),所以其接受唯有在具备因缘时才被允许,因此说「除特定开许者外」。
Dārumāsakoti ye vohāraṃ gacchantīti iti-saddena evaṃpakāre dasseti. Aññehi gāhāpane upanikkhittasādiyane ca paṭiggahaṇattho labbhatīti ‘‘neva taṃ uggaṇhāti, na uggahāpeti, na upanikkhittaṃ sādiyatī’’ti vuttaṃ. Atha vā tividhaṃ paṭiggahaṇaṃ kāyena, vācāya, manasāti. Tattha kāyena paṭiggahaṇaṃ uggaṇhanaṃ, vācāya paṭiggahaṇaṃ uggahāpanaṃ, manasā paṭiggahaṇaṃ sādiyananti tividhampi paṭiggahaṇaṃ ekajjhaṃ gahetvā paṭiggahaṇāti vuttanti āha ‘‘neva taṃ uggaṇhātī’’tiādi. Esa nayo āmakadhaññapaṭiggahaṇātiādīsupi. Nīvārādiupadhaññassa sāliādimūladhaññantogadhattā vuttaṃ ‘‘sattavidhassā’’ti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañca vasāni bhesajjāni acchavasaṃ, macchavasaṃ, susukāvasaṃ, sūkaravasaṃ, gadrabhavasa’’nti (mahāva. 262) vuttattā idaṃ odissa anuññātaṃ nāma. Tassa pana ‘‘kāle paṭiggahita’’nti (mahāva. 262) vuttattā paṭiggahaṇaṃ vaṭṭati sati paccayeti āha ‘‘aññatra odissa anuññātā’’ti.
「形态诡诈」:以看似合适的方式进行欺骗,此为其义。「肢体诡诈」:以自己身体的肢体进行欺骗。「执取诡诈」:以拿取的方式进行欺骗。「隐蔽诡诈」:以隐蔽的方式进行欺骗。「压迫」(akkamati)即是挤压;其关联义为在前阶段所行的压迫。「心」(hadaya)是指肠管等量器的内部。在用这些量器测量油等时,被升起的顶端犹如尖顶,破坏这一顶端即是「尖顶破坏」(sikhābheda)。「有些人」(keci)是指精要派论师及北寺住众。
Sāruppena vañcanaṃ rūpakūṭaṃ, patirūpena vañcanāti attho. Aṅgena attano sarīrāvayavena vañcanaṃ aṅgakūṭaṃ. Gaṇhanavasena vañcanaṃ gahaṇakūṭaṃ. Paṭicchannaṃ katvā vañcanaṃ paṭicchannakūṭaṃ. Akkamatīti nippīḷeti, pubbabhāge akkamatīti sambandho. Hadayanti nāḷiādimānabhājanānaṃ abbhantaraṃ. Telādīnaṃ nāḷiādīhi minanakāle ussāpitā sikhāyeva sikhābhedo, tassā hāpanaṃ. Kecīti sārasamāsācariyā uttaravihāravāsino ca.
「杀害」(vadha)是指以拳打、掌掴等方式进行伤害,即「恼害」之义。「杀害」一词在「把自己杀害又杀害而哭泣」等语句中,也可看到具有恼害之义。正如虽然在不持有的共相上,为了向出家人显示不应持有的特定物品差别,而分别列出了女人、少女、女奴、男奴等;同样,虽然「不与取」在侵占他物的共相上,为了显示不与取的特定差别,而分别列出了秤诡诈等。然而,对于作为杀生异门语的「杀害」,再次提及并无必要;也不能说「那里是自作,这里是他作」,因为论中说「由身语业行之发动所产生的思,有六种业行」(《长部义注》1.10),因此如上所述的意义在此处才是合理的。然而在义注中说:「杀害即是杀」。这也可以理解为是指打击,因为「杀」一词也有恼害之义,是可以了解的。
Vadhoti muṭṭhippahārakasātāḷanādīhi hiṃsanaṃ, viheṭhananti attho. Viheṭhanatthopi hi vadha-saddo dissati ‘‘attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodatī’’tiādīsu. Yathā hi apaṭiggahabhāvasāmaññe satipi pabbajitehi appaṭiggahitabbavatthuvisesabhāvasandassanatthaṃ itthikumāridāsidāsādayo vibhāgena vuttā, evaṃ parassaharaṇabhāvato adinnādānabhāvasāmaññe satipi tulākūṭādayo adinnādānavisesabhāvadassanatthaṃ vibhāgena vuttā. Na evaṃ pāṇātipātapariyāyassa vadhassa puna gahaṇe payojanaṃ atthi, tattha sayaṃkāro, idha paraṃkāroti ca na sakkā vattuṃ ‘‘kāyavacippayogasamuṭṭhāpikā cetanā chappayogā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.10) vacanato, tasmā yathāvutto evamettha attho yutto. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘vadhoti māraṇa’’nti vuttaṃ. Tampi pothanameva sandhāyāti ca sakkā viññātuṃ māraṇasaddassa vihiṃsanepi dissanato.
为了说明衣与食次第仅为护身与充腹,而在此通说中,八种资具亦有其相应用途,因此他说「所有那些」等。此「这些也」是指九种资具等,他们也是少欲与知足的。正因仅此而已,并不成为多欲与不知足。
Cīvarapiṇḍapātānaṃ yathākkamaṃ kāyakucchipariharaṇamattajotanāyaṃ avisesato aṭṭhannaṃ parikkhārānaṃ tappayojanatā sambhavatīti dassento ‘‘te sabbepī’’tiādimāha. Etepīti navaparikkhārikādayopi appicchā ca santuṭṭhā ca. Na hi tattakena mahicchatā asantuṭṭhitā hotīti.
他于四方安乐而住,此四方正是其安乐住处,故称「向四方者」。于中,他不因怖畏而违拒有情或诸行,故为「无违拒」。依十二种知足而知足,故为「知足者」。「以任何资具」,即以随得的高下资具。因克服了外在的狮子、老虎等险难,以及内在的贪欲等对身心的逼恼,故为「堪忍险难者」。因无有束缚与恐怖的状态,故为「不惊惧」。他是独自一人,无伴侣。正因如此,他如犀牛角般独一无二,即应如犀牛角独自而行。
Catūsu disāsu sukhaṃ viharati, tato eva sukhavihāraṭṭhānabhūtā catasso disā assa santīti cātuddiso. Tattha cāyaṃ satte vā saṅkhāre vā bhayena nappaṭihaññatīti appaṭigho. Dvādasavidhassa santosassa vasena santussanato santussamāno. Itarītarenāti uccāvacena parissayānaṃ bāhirānaṃ sīhabyagghādīnaṃ, abbhantarānañca kāmacchandādīnaṃ kāyacittūpaddavānaṃ abhibhavanato parissayānaṃ sahitā. Bandhanabhāvakarabhayābhāvena acchambhi. Eko asahāyo. Tato eva khaggamigasiṅgasadisatāya khaggavisāṇakappo careyyāti attho.
断翅或未生翅之鸟无法飞行,因此为以「翅」字简别,经中才说「鸟」,故他说「具翅之鸟」。为显示那种既无任何应储存的受用物,亦无有希求而存放之物的比丘,他说「此中略义」等。「圣」:即从那些过失离去,或远离那些过失,故「以圣」即是「无过失」。「内」:即在自己之中。「无过失之乐」:即无漏之乐,以其远离烦恼故。
Chinnapakkho, asañjātapakkho vā sakuṇo gantuṃ na sakkotīti pakkhi-saddena visesetvā sakuṇo pāḷiyaṃ vuttoti āha ‘‘pakkhayutto sakuṇo’’ti. Yassa sannidhikāraparibhogo kiñci ṭhapetabbaṃ sāpekkhāṭhapanañca natthi, tādiso ayaṃ bhikkhūti dassento ‘‘ayametthasaṅkhepattho’’tiādimāha. Ariyanti apenti tato dosā, tehi vā ārakāti ariyoti āha ‘‘ariyenāti niddosenā’’ti. Ajjhattanti attani. Niddosasukhanti nirāmisasukhaṃ kilesavajjarahitattā.
如前述,唯有在戒防护中安稳立足之人,方应希求根律仪的防护。因为根律仪以戒防护为依止,同时亦是戒防护的守护者,故经中说“比丘成就了这圣戒蕴”。对于其余诸句,即“不执取相”等,此处略义如下——“不执取相”:不执取作为烦恼所依的诸相,如男相、女相或净妙相等,心仅安住于单纯的看。“不执取随形好”:不执取因随烦恼辗转显现而变得显著的所谓“随形好”,诸如手、脚、微笑、谈笑、顾视等样态,对他们唯如实了知。在“以何为因缘……”等句中,意为:不以正念之闩防护眼根、不关闭眼门而安住者,以此因缘,贪欲等法便不断流注、相续生起。他为防护眼根而修习,即为以正念之闩关闭眼根而修习。能如是修行者,即名为“守护眼根”“于眼根成就防护”。在“以耳闻声之后……”等句中,理亦同此。总之,当知于色法等所缘,以舍弃能系缚烦恼的相与随形好之执取为特征的戒,即是根律仪戒。
Yathāvutte sīlasaṃvare patiṭṭhitasseva indriyasaṃvaro icchitabbo tadadhiṭṭhānato tassa ca paripālakabhāvatoti vuttaṃ ‘‘so iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato bhikkhū’’ti. Sesapadesūti ‘‘na nimittaggāhī hotī’’tiādipadesu. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – na nimittaggāhīti itthipurisanimittaṃ vā subhanimittādikaṃ vā kilesavatthubhūtaṃ nimittaṃ na gaṇhāti, diṭṭhamatteyeva saṇṭhāti. Nānubyañjanaggāhīti kilesānaṃ anu anu byañjanato pākaṭabhāvakaraṇato anubyañjanantiladdhavohāraṃ hatthapādasitahasitakathitavilokitādibhedaṃ ākāraṃ na gaṇhāti. Yaṃ tattha bhūtaṃ, tadeva gaṇhāti. Yatvādhikaraṇamenantiādimhi yaṃkāraṇā yassa cakkhundriyāsaṃvarassa hetu etaṃ puggalaṃ satikavāṭena cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ apihitacakkhudvāraṃ hutvā viharantaṃ ete abhijjhādayo dhammā anvassaveyyuṃ anuppabandheyyuṃ. Tassa saṃvarāya paṭipajjatīti tassa cakkhundriyassa satikavāṭena pidahanatthāya paṭipajjati. Evaṃ paṭipajjantoyeva ca ‘‘rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatī’’ti vuccati. Sotena saddaṃ sutvātiādīsupi eseva nayo. Evamidaṃ saṅkhepato rūpādīsu kilesānubandhanimittādiggāhaparivajjanalakkhaṇaṃ indriyasaṃvaraṃ sīlaṃ veditabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimaggasaṃvaṇṇanāsu (visuddhi. mahāṭī. 1.13) vuttanayeneva veditabbo. Kilesehi anavasittasukhantiādīsu rūpādīsu nimittādiggāhaparivajjanalakkhaṇattā indriyasaṃvarassa kilesehi anavasittasukhatā avikiṇṇasukhatā cassa vuttā.
“阿毗康摩”(abhikkamana)即前进,指向前方移动。“帕提康摩”(paṭikkamana)即退回,指向后移动。此二者在四威仪中皆可得见。先就行走而言:将身体移向前方,名为前进;转身返行,名为退回。于站立时:身虽不动而身体前倾,亦名前进;身体后仰,亦名退回。于端坐时:在座上移身向前座,名为前进;缩身向后座,名为退回。于躺卧时,其理亦同。
Abhikkamanaṃ abhikkanto, purato gamanaṃ. Paṭikkamanaṃ paṭikkanto, paccāgamanaṃ. Tadubhayampi catūsu iriyāpathesu labbhati. Gamane tāva purato kāyaṃ abhiharanto abhikkamati nāma, paṭinivattento paṭikkamati nāma. Ṭhānepi ṭhitakova kāyaṃ purato oṇamanto abhikkamati nāma, pacchato apanāmento paṭikkamati nāma. Nisajjāyapi nisinnakova āsanassa purimaaṅgābhimukho saṃsaranto abhikkamati nāma, pacchimaṃ aṅgappadesaṃ paccāsaṃsaranto paṭikkamati nāma. Nipajjāyapi eseva nayo.
于“有益正知”等中:“萨般若诺”(sampajāno)者,谓能以种种行相、种种方式,或以卓越、殊胜的方式而了知;彼了知之状态即名“正知”(sampajañña),亦即如是生起之智。与法之增长——即真舍利益——俱行,名为“有益”(sātthaka);对于前进等行为是否具有此利益之正知,即为“有益正知”。对于是否“适当”(sappāya)、是否能利益自身之正知,即为“适当正知”。于前进等过程中,在托钵行处范围内及一切余处,皆不远离业处(所缘行处)之正知,即为“行处正知”。于前进等时,毫无迷惑之正知,即为“无痴正知”。于此(长部义注1.214;中部义注1.109),当欲前进之心生起时,不单随心而行,而是先把握:“我如此而行,是有利益,抑或无利益?”如是把握利益,即是有益正知。此中所言“利益”,指通过瞻仰佛塔、瞻仰菩提树、瞻仰僧众、瞻仰长老、观察不净等,而获得法上之增长。因瞻见佛塔或菩提树已,即以佛陀为所缘;瞻见僧众已,即以僧众为所缘……
Sātthakasampajaññantiādīsu samantato pakārehi, pakaṭṭhaṃ vā savisesaṃ jānātīti sampajāno, sampajānassa bhāvo sampajaññaṃ, tathāpavattaṃ ñāṇaṃ. Dhammato vaḍḍhisaṅkhātena saha atthena vattatīti sātthakaṃ, abhikkantādisātthakassa sampajaññaṃ sātthakasampajaññaṃ. Sappāyassa attano upakārāvahassa sampajaññaṃ sappāyasampajaññaṃ. Abhikkamādīsu bhikkhācāragocare, aññatthāpi pavattesu avijahitakammaṭṭhānasaṅkhāte gocare sampajaññaṃ gocarasampajaññaṃ. Abhikkamādīsu asammuyhanameva sampajaññaṃ asammohasampajaññaṃ. Tattha (dī. ni. aṭṭha. 1.214; ma. ni. aṭṭha. 1.109) abhikkamanacitte uppanne cittavaseneva agantvā ‘‘kinnu me ettha gatena attho atthi natthī’’ti atthānatthaṃ pariggahetvā atthapariggahaṇaṃ sātthakasampajaññaṃ. Tattha ca atthoti cetiyadassanabodhidassanasaṅghadassanatheradassanaasubhadassanādivasena dhammato vaḍḍhi. Cetiyaṃ vā bodhiṃ vā disvāpi hi buddhārammaṇaṃ, saṅghadassanena saṅghārammaṇaṃ pītiṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. There disvā tesaṃ ovāde patiṭṭhāya asubhaṃ disvā tattha paṭhamajjhānaṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti, tasmā etesaṃ dassanaṃ ‘‘sātthaka’’nti vuttaṃ. Keci pana ‘‘āmisatopi vaḍḍhi atthoyeva taṃ nissāya brahmacariyānuggahāya paṭipannattā’’ti vadanti.
然而,对于此番行程,先审察适宜与不适宜之后,再抉择适宜者,这便是“适宜正知”。具体而言:诸如瞻仰佛塔,这当然是有利益的。然而,假如遇上为佛塔举办大供养时,方圆十由旬乃至十二由旬内的大众云集而至,男女信众皆依凭各自的能力盛装打扮,如活动的彩绘画像一般穿梭往来。在此类场合中,若对可意境生起贪欲,对不可意境生起嗔恚,对未加如实观察的所缘生起愚痴,或因身体接触而违犯戒律,又或给自身的梵行与生命带来障难——如是等处便为不适宜;若能免除前述诸般障难,则为适宜。瞻仰菩提树的道理亦复如是。拜见僧众是有利益的。然而,假如在村落中搭起大帐棚,大众彻夜闻法,同样形成了如前所述的大众聚集并伴随种种障难,这样的处所便不适宜;若无障难,则为适宜。前往拜见那些拥有诸多随众围绕的长老,其道理亦复如是。观察不净也是有益的,因其为证得道果的因缘。在此,应当述及那位为取齿木而携带沙弥同行的年轻比丘的故事。是故,虽为有益之行,但对于男子而言,观想女子的不净相便不适宜;对于女子而言,观想男子的不净相亦不适宜。
Tasmiṃ pana gamane sappāyāsappāyaṃ pariggahetvā sappāyapariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ. Seyyathidaṃ – cetiyadassanaṃ tāva sātthaṃ. Sace pana cetiyassa mahāpūjāya dasadvādasayojanantare parisā sannipatanti, attano vibhavānurūpaṃ itthiyopi purisāpi alaṅkatapaṭiyattā cittakammarūpakāni viya sañcaranti. Tatra cassa iṭṭhe ārammaṇe lobho, aniṭṭhe paṭigho, asamapekkhane moho uppajjati, kāyasaṃsaggāpattiṃ vā āpajjati, jīvitabrahmacariyānaṃ vā antarāyo hoti. Evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ hoti, vuttappakāraantarāyābhāve sappāyaṃ. Bodhidassanepi eseva nayo. Saṅghadassanampi sātthaṃ. Sace pana antogāme mahāmaṇḍapaṃ kāretvā sabbarattiṃ dhammassavanaṃ karontesu manussesu vuttappakāreneva janasannipāto ceva antarāyo ca hoti. Evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ, antarāyābhāve sappāyaṃ. Mahāparisāparivārānaṃ therānaṃ dassanepi eseva nayo. Asubhadassanampi sātthaṃ maggaphalādhigamahetubhāvato. Dantakaṭṭhatthāya sāmaṇeraṃ gahetvā gatadaharabhikkhuno vatthupettha kathetabbaṃ. Evaṃ sātthampi panetaṃ purisassa mātugāmāsubhaṃ asappāyaṃ, mātugāmassa ca purisāsubhaṃ. Sabhāgameva sappāyanti evaṃ sappāyapariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ nāma.
如此把握了“有益”与“适宜”之后,从三十八种业处之中,选取契合自己心意的那一个——即名为“业处”的行境,并在托钵乞食的行程中,始终持守此行处而行,这便称为“行处正知”。
Evaṃ pariggahitasātthakasappāyassa pana aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu attano cittaruciyaṃ kammaṭṭhānasaṅkhātaṃ gocaraṃ uggahetvā bhikkhācāragocare taṃ gahetvāva gamanaṃ gocarasampajaññaṃ nāma.
再者,于前进等一切动作中不陷于迷惑,便是“无痴正知”。应当如此了知:此处,比丘在前进或后退之时,并不像愚昧的凡夫那样,在前进等行动中产生如此迷执:“是‘我’在行进,行进是由‘我’所造作的”,或“我在行进,行进是由我所造作的”。他并非如此迷惑。实际上,当“我在行进”这样的心念生起时,伴随着该心,由心所生的风界便引发(身)表色。正是凭借心所引生的风界的推动力,这个被命名为“身体”的骨骸堆聚之物,方才产生前行的动作。当比丘如此前行时,在每一脚抬起的刹那,地界与水界偏弱、低劣,其余二界则偏胜、强而有力;在移出与移过的刹那,情形亦复如是。在放脚的刹那,火界与风界偏弱、低劣,其余二界则偏胜、强而有力;在踩下与压踏的刹那,情形亦复如是。而且,在抬脚时生起的色法与非色法,不会抵达移出阶段;同样,移出时生起的诸法,不会抵达移过阶段;移过时生起的诸法,不会抵达放脚阶段;放脚时生起的诸法,不会抵达踩下阶段;踩下时生起的诸法,不会抵达压踏阶段。它们就在各自的节点、连接处,一段一段地,犹如把芝麻撒在热锅上一般,啪啪作声地纷纷散灭。
Abhikkamādīsu pana asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ. Taṃ evaṃ veditabbaṃ – idha bhikkhu abhikkamanto vā paṭikkamanto vā yathā andhaputhujjanā abhikkamādīsu ‘‘attā abhikkamati, attanā abhikkamo nibbattito’’ti vā, ‘‘ahaṃ abhikkamāmi, mayā abhikkamo nibbattito’’ti vā sammuyhanti, tathā asammuyhanto ‘‘abhikkamāmī’’ti citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānā vāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati, iti cittakiriyavāyodhātuvipphāravasena ayaṃ kāyasammato aṭṭhisaṅghāṭo abhikkamati, tassevaṃ abhikkamato ekekapaduddharaṇe pathavīdhātu, āpodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo. Tathā atiharaṇavītiharaṇesu. Vossajjane tejodhātu, vāyodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā balavatiyo. Tathā sannikkhepanasannirumbhanesu. Tattha uddharaṇe pavattā rūpārūpadhammā atiharaṇaṃ na pāpuṇanti, tathā atiharaṇe pavattā vītiharaṇaṃ, vītiharaṇe pavattā vossajjanaṃ, vossajjane pavattā sannikkhepanaṃ, sannikkhepane pavattā sannirumbhanaṃ na pāpuṇanti. Tattha tattheva pabbapabbaṃ sannisandhi odhiodhi hutvā tattakapāle pakkhittatilaṃ viya paṭapaṭāyantā bhijjanti. Tattha ko eko abhikkamati, kassa vā ekassa abhikkamanaṃ? Paramatthato hi dhātūnaṃyeva gamanaṃ, dhātūnaṃ ṭhānaṃ, dhātūnaṃ nisajjanaṃ, dhātūnaṃ sayanaṃ. Tasmiṃ tasmiñhi koṭṭhāse saddhiṃ rūpena –
此心生起时,彼心便灭去;
「无间地相续,就像河流一样,持续不断地流转着。」(长部义注1.214;中部义注1.109;相应部义注3.5.368)
‘‘Aññaṃ uppajjate cittaṃ, aññaṃ cittaṃ nirujjhati; Avīcimanusambandho, nadīsotova vattatī’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.214; ma. ni. aṭṭha. 1.109; saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.368);
如此,于前进等时不迷惑,即名为“无痴正知”。“资具成就”指资具的圆满。这四种——戒律守护、知足、根律仪、念正知——是住于林野的四种资具。“成为可非难者”:指因被人诽谤而成为可指责者,如说“某比丘在林野中,犹如畜生或林中游荡者一般,只是住在那裡,并无任何与林野居住相应的正道修行”;或指林野居住者自身采取了与畜生、林中游荡者相似的邪道,因而成为可非难者。他们发出恐怖的声音,对即便如此仍不逃跑者,还会用手击打其头等。因似黑点,故称“黑点”,指犯戒等大过失,即粗重罪。因似痣,故称“痣”,指邪思维等小过失,即微细罪。“那种喜悦”:它以极其明显的方式现前,从彻底灭尽的角度去观照。
Evaṃ abhikkamādīsu asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ nāmāti. Paccayasampattinti paccayapāripūriṃ. Ime cattāroti sīlasaṃvaro, santoso, indriyasaṃvaro, satisampajaññanti ime cattāro araññavāsassa sambhārā . Vattabbataṃ āpajjatīti ‘‘asukassa bhikkhuno araññe tiracchānagatānaṃ viya vanacarakānaṃ viya ca nivāsamattameva, na araññavāsānucchavikā kāci sammāpaṭipattī’’ti apavādavasena vattabbataṃ, āraññakehi vā tiracchānagatehi vanacarakavisabhāgajanehi vippaṭipattivasena vatthabbataṃ āpajjati. Bheravasaddaṃ sāventi, tāvatā apalāyantānaṃ hatthehi sīsaṃ…pe… karonti. Kāḷakasadisattā kāḷakaṃ, vītikkamasaṅkhātaṃ thullavajjaṃ. Tilakasadisattā tilakaṃ, micchāvitakkasaṅkhātaṃ aṇumattavajjaṃ. Tanti pītiṃ. Vibhūtabhāvena upaṭṭhānato khayato sammasanto.
「远离」指远离人群,因此称为「空」。这种空,因无人声的喧闹,当知是为了远离声音——禅那之刺,故说「少声、少喧闹」,即指无声的状态。「精舍」:是以围墙围起来的整个居住区域。「半圆屋」:是长形殿堂,也有称作金翅鸟形殿堂的。「殿堂」:是方形殿堂。「楼阁」:是平顶殿堂。「台」:是能防御敌国国王,有四层或五层的特殊歇息处。「亭」:是只有单顶、带有众多顶角的特殊歇息处。另一种说法:「精舍」指大门朝长的殿堂;「半圆屋」指一面有遮盖的坐卧具,据说此建筑一边高一边低,因此成为一面遮盖的样子;「殿堂」指宽广的方形殿堂;「楼阁」指平顶并带有月台的殿堂;「窟」专指山中的洞穴;「洞」是装有门的洞窟;「茅蓬」是用树枝搭成的棚子。作为住所的卧坐具,因有应当居住的含义,称为「精舍卧坐具」。如门闩这类床
Vivittanti janavivittaṃ. Tenāha ‘‘suñña’’nti. Taṃ pana janasaddanigghosābhāvena veditabbaṃ saddakaṇṭakattā jhānassāti āha ‘‘appasaddaṃ appanigghosanti attho’’ti. Etadevāti nissaddataṃyeva. Vihāro pākāraparicchinno sakalo āvāso. Aḍḍhayogo dīghapāsādo, ‘‘garuḷasaṇṭhānapāsādo’’tipi vadanti. Pāsādo caturassapāsādo. Hammiyaṃ muṇḍacchadanapāsādo. Aṭṭo paṭirājūnaṃ paṭibāhanayoggo catuppañcabhūmako patissayaviseso. Māḷo ekakūṭasaṅgahito anekakoṇavanto patissayaviseso. Aparo nayo – vihāro nāma dīghamukhapāsādo. Aḍḍhayogo ekapassacchadanakasenāsanaṃ. Tassa kira ekapasse bhitti uccatarā hoti, itarapasse nīcā. Etena taṃ ekapassacchadanakaṃ hoti. Pāsādo nāma āyatacaturassapāsādo. Hammiyaṃ muṇḍacchadanaṃ candikaṅgaṇayuttaṃ. Guhā nāma kevalā pabbataguhā. Leṇaṃ dvārabaddhaṃ pabbhāraṃ. Maṇḍapoti sākhāmaṇḍapo. Āvasathabhūtaṃ senāsanaṃ viharitabbaṭṭhena vihārasenāsanaṃ. Masārakādi mañcapīṭhaṃ tattha attharitabbabhisi upadhānañca mañcapīṭhasambandhato mañcapīṭhasenāsanaṃ. Cimilikādi bhūmiyaṃ santharitabbatāya santhatasenāsanaṃ. Abhisaṅkhatābhāvato kevalaṃ sayanassa nisajjāya ca okāsabhūtaṃ rukkhamūlādi paṭikkamitabbaṭṭhānaṃ okāsasenāsanaṃ. Senāsanaggahaṇena gahitamevāti ‘‘vivittaṃ senāsana’’nti iminā senāsanaggahaṇena gahitameva sāmaññajotanābhāvato.
若是这样,为何又说「林野」呢?于是说道:「然而对于此」等。「依比丘尼们而来的」:这是指在律藏中所说的那样,而在阿毗达摩(《分别论》529)中也有:「林野者,出界桩之外,一切皆名林野」。其中,凡不摄属于村落范围者,便以绝对的意义称为林野。在头陀支解说(《清净道论》1.31)中所说才是恰当的,因此,此处的意思是:应依头陀支解说中所讲来理解。「树下」:指树的附近。即所谓:「正午时,树荫完全覆蔽四周,无风时树叶能飘落的范围,那就是树下」。石头一词,因为是山的同义词,未作特别区分,故说「山即是石头」,并非只指岩石构成的。因为不论由土、石等构成,这三种都称为山。「空隙」:指两座靠近的山之间,如同内室般的空隙;或者仅在一座山内部。像隧道一样,就是指极难通行的地下通道之类。「非人行处」:指以人们平常的往来方式,不应有人行走的地方。“等”字包含此巴利文句:「林丛,是这些坐卧具的别名。林丛,是令人恐惧的坐卧具的别
Yadi evaṃ kasmā ‘‘arañña’’nti vuttanti āha ‘‘imassa panā’’tiādi. Bhikkhunīnaṃ vasena āgatanti idaṃ vinaye tathā āgataṃ sandhāya vuttaṃ , abhidhammepi (vibha. 529) pana ‘‘araññanti nikkhamitvā bahi indakhilā sabbametaṃ arañña’’nti āgatameva. Tattha hi yaṃ na gāmappadesantogadhaṃ, taṃ araññanti nippariyāyavasena tathā vuttaṃ. Dhutaṅganiddese (visuddhi. 1.31) yaṃ vuttaṃ, taṃ yuttaṃ, tasmā tattha vuttanayena gahetabbanti adhippāyo. Rukkhamūlanti rukkhasamīpaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘yāvatā majjhanhike kāle samantā chāyā pharati, nivāte paṇṇāni patanti, ettāvatā rukkhamūla’’nti. Sela-saddo avisesato pabbatapariyāyoti katvā vuttaṃ ‘‘pabbatanti sela’’nti, na silāmayameva. Paṃsumayādiko hi tividhopi pabbato evāti. Vivaranti dvinnaṃ pabbatānaṃ mitho āsannatare ṭhitānaṃ ovarakādisadisaṃ vivaraṃ. Ekasmiṃyeva vā pabbate. Umaṅgasadisanti suduṅgāsadisaṃ. Manussānaṃ anupacāraṭṭhānanti pakatisañcāravasena manussehi na sañcaritabbaṭṭhānaṃ. Ādi-saddena ‘‘vanapatthanti vanasaṇḍānametaṃ senāsanānaṃ adhivacanaṃ. Vanapatthanti bhiṃsanakānametaṃ. Vanapatthanti salomahaṃsānametaṃ. Vanapatthanti pariyantānametaṃ. Vanapatthanti na manussūpacārānametaṃ senāsanānaṃ adhivacana’’nti (vibha. 531) imaṃ pāḷippadesaṃ saṅgaṇhāti. Acchannanti kenaci chadanena antamaso rukkhasākhāyapi na chāditaṃ. Nikkaḍḍhitvāti nīharitvā. Pabbhāraleṇasadiseti pabbhārasadise, leṇasadise vā.
寻求团食即是团食,因省略了后分,故说「从寻求团食返回」。「结跏趺座」:此处「pari-」一词有周遍、全部的意思,因此将左腿与右腿平放,两脚互相连结而坐,便称为结跏趺座,故说「周遍缚腿的坐姿」。以缚腿的方式坐下,即是结跏趺座。而「弯曲收拢后」是指:为了成就结跏趺座的姿势,如此将两脚弯曲收拢。而那就是两脚如此连结的行为,故又说「系缚后」。下半身安立正直,已由「坐下」一词表明,因此「端正其身」中的「身」指上半身,故说「将上半身正直地安立好」。为显示那正直安立的具体状态与目的,便说了「十八」等。「不前倾」:即不向前弯腰。「不后仰」:即不向后倾倒,不偏离正轨,不逾越界限,由此,因前后差异的获得,所缘的业处便能增长、广大。「面现前」:此处「pari-」与「abhi-」同义,故说「令业处现前」,意思是遮止外在种种不同的所缘,只将业处置于面前,这就是它的含义。或者为了显示「pari-」字有“附近”
Piṇḍapātapariyesanaṃ piṇḍapāto uttarapadalopenāti āha ‘‘piṇḍapātapariyesanato paṭikkanto’’ti. Pallaṅkanti ettha pari-saddo samantatoti etasmiṃ atthe, tasmā vāmoruṃ dakkhiṇoruñca samaṃ ṭhapetvā ubho pāde aññamaññaṃ sambandhe katvā nisajjā pallaṅkanti āha ‘‘samantato ūrubaddhāsana’’nti. Ūrūnaṃ bandhanavasena nisajjā pallaṅkaṃ. Ābhujitvāti ca yathā pallaṅkavasena nisajjā hoti, evaṃ ubho pāde ābhujite samiñjite katvā. Taṃ pana ubhinnaṃ pādānaṃ tathāsambandhatākaraṇanti āha ‘‘bandhitvā’’ti. Heṭṭhimakāyassa anujukaṃ ṭhapanaṃ nisajjāvacaneneva bodhitanti ujuṃ kāyanti ettha kāya-saddo uparimakāyavisayoti āha ‘‘uparimasarīraṃ ujukaṃ ṭhapetvā’’ti. Taṃ pana ujukaṃ ṭhapanaṃ sarūpato payojanato ca dassetuṃ ‘‘aṭṭhārasā’’tiādi vuttaṃ. Na paṇamantīti na oṇamanti. Na paripatatīti na vigacchati vīthiṃ na laṅgheti, tato eva pubbenāparaṃ visesasampattiyā kammaṭṭhānaṃ vuddhiṃ phātiṃ gacchati. Parimukhanti ettha pari-saddo abhi-saddena samānatthoti āha ‘‘kammaṭṭhānābhimukha’’nti, bahiddhā puthuttārammaṇato nivāretvā kammaṭṭhānaṃyeva purakkhatvāti attho. Samīpattho vā pari-saddoti dassento ‘‘mukhasamīpe vā katvā’’ti āha. Ettha ca yathā ‘‘vivittaṃ senāsanaṃ bhajatī’’tiādinā bhāvanānurūpaṃ senāsanaṃ dassitaṃ, evaṃ nisīdatīti iminā alīnānuddhaccapakkhiyo santo iriyāpatho dassito. ‘‘Pallaṅkaṃ ābhujitvā’’ti iminā nisajjāya daḷhabhāvo. ‘‘Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti iminā ārammaṇapariggahūpāyo.
“pari”有“遍摄取”之义,如“遍引导”(《法集论》16,20)等词中所用。“mukha”有“出离”之义,如“空解脱门”等词中所用。从对立面出离,即是出离的涵义。因此,“遍摄取而出离的念”,意谓:以一切方式把握而不忘失,作已舍弃忘失状态的念,安立于最上念与慧。这便是它的意思。
Parīti pariggahaṭṭho ‘‘pariṇāyikā’’tiādīsu (dha. sa. 16, 20) viya. Mukhanti niyyānaṭṭho ‘‘suññatavimokkhamukha’’ntiādīsu viya. Paṭipakkhato niggamanaṭṭho hi niyyānaṭṭho, tasmā pariggahitaniyyānaṃ satinti sabbathā gahitāsammosaṃ pariccattasammosaṃ satiṃ katvā, paramasatinepakkaṃ upaṭṭhapetvāti attho.
“贪欲”:以此而贪求、渴望、希求,故称贪欲,即贪。坏灭之义,即破坏之义,谓于刹那刹那中坏灭,这是它的涵义。“以镇伏而”:此处,镇伏即是不令生起、不令转起,因已由对治法妥善断除。说“已断除”,是就其与断除相似的状态而言,因为尚未证得禅那。然而,这并非如眼识那样自性上已离贪欲,而是通过修习方为离贪。所以说“不像眼识那样”。同样的道理:正如眼识自性即离贪欲、无嗔恚,并非靠修习来镇伏,这里则不是如此。而是此心经由修习清净后,便无嗔恚、远离昏沉睡眠、不掉举、无有疑惑,这就是它的意思。“原本清净”:指其本性极其清净洁白。“昏沉是心的病,睡眠是心所的病”:因为在阿毗达摩中,对昏沉这样解说:“彼时,心之不可作业性”等(《法集论》1162;《分别论》546);对睡眠这样解说:“彼时,身之不可作业性”等(《法集论》1163;《分别论》546)。虽然昏沉与睡眠彼此不相离,恰如心的轻快性等同时存在于心与心所,但应这样看待:它们对心与心所各自令其不堪作业等,便依次成为各自的特相。
Abhijjhāyati gijjhati abhikaṅkhati etāyāti abhijjhā, lobho. Lujjanaṭṭhenāti bhijjanaṭṭhena, khaṇe khaṇe bhijjanaṭṭhenāti attho. Vikkhambhanavasenāti ettha vikkhambhanaṃ anuppādanaṃ appavattanaṃ paṭipakkhena suppahīnattā. Pahīnattāti ca pahīnasadisataṃ sandhāya vuttaṃ jhānassa anadhigatattā. Tathāpi nayidaṃ cakkhuviññāṇaṃ viya sabhāvato vigatābhijjhaṃ, atha kho bhāvanāvasena. Tenāha ‘‘na cakkhuviññāṇasadisenā’’ti. Eseva nayoti yathā cakkhuviññāṇaṃ sabhāvena vigatābhijjhaṃ abyāpannañca na bhāvanāya vikkhambhitattā, na evamidaṃ. Idaṃ pana cittaṃ bhāvanāya parisodhitattā abyāpannaṃ vigatathinamiddhaṃ anuddhataṃ nibbicikicchañcāti attho. Purimapakatinti parisuddhapaṇḍarasabhāvaṃ. ‘‘Yā tasmiṃ samaye cittassa akalyatā’’tiādinā (dha. sa. 1162; vibha. 546) thinassa, ‘‘yā tasmiṃ samaye kāyassa akalyatā’’tiādinā (dha. sa. 1163; vibha. 546) ca middhassa abhidhamme niddiṭṭhattā vuttaṃ ‘‘thinaṃ cittagelaññaṃ, middhaṃ cetasikagelañña’’nti. Satipi hi aññamaññaṃ avippayoge cittakāyalahutādīnaṃ viya cittacetasikānaṃ yathākkamaṃ taṃtaṃvisesassa yā tesaṃ akalyatādīnaṃ visesapaccayatā, ayametesaṃ sabhāvoti daṭṭhabbaṃ. Ālokasaññīti ettha atisayattavisiṭṭhaatthiatthāvabodhakoyamīkāroti dassento āha ‘‘rattimpi…pe… samannāgato’’ti. Idaṃ ubhayanti satisampajaññamāha.
“超越后”:即通过镇伏而舍弃。围绕着“这是怎样、这是怎样”而转起,称为“疑惑”,即疑。有此疑者为“有疑者”;非有疑者,即是“无疑惑者”。“由特相等的差别”:在此,“等”字应知包含了缘、退失、断除者等的分类。因为它们也应当从种种分别来看待。“令慧羸弱”:在此,断除与抛弃,意思是不给那些尚未生起的智慧以生起之机。因此,作为广大无上智慧及某种分小智慧不生起之因的盖障法,由于破坏了另一部分智慧的能力,故被称为“令慧羸弱”。“除去”:即是导出之义。
Atikkamitvāti vikkhambhanavasena pajahitvā. Kathamidaṃ kathamidanti pavattiyā kathaṃkathā, vicikicchā, sā etassa atthīti kathaṃkathī, na kathaṃkathīti akathaṃkathī, nibbicikiccho. Lakkhaṇādibhedatoti ettha ādi-saddena paccayaparihānappahāyakādīnampi saṅgaho daṭṭhabbo. Tepi hi pabhedato daṭṭhabbāti. Ucchinditvā pātentīti ettha ucchindanaṃ pātanañca tāsaṃ paññānaṃ anuppannānaṃ uppajjituṃ appadānameva. Iti mahaggatānuttarapaññānaṃ ekaccāya ca parittapaññāya anuppattihetubhūtā nīvaraṇadhammā itarāya ca samatthataṃ vihanantiyevāti ‘‘paññāya dubbalīkaraṇā’’ti vuttā. Appentoti nigamento.
9-10.《渴爱经》等(经)的注释
9-10. Taṇhāsuttādivaṇṇanā
199-200于第九经中,所谓“依内而有的十八种爱行”等所说,即指遍覆三有而住立的渴爱。此渴爱具有系属于各自部分的网,故称为“jālinī”(有网者)。因此说“或三有”等。彼处“tattha”一词,即指于一一有中,或于一一所缘中。进而以“apica”等词,依义释之理路显示visattikā一词的含义,并引述义释正文:“毒根”等。此处所引的义释正文(《大义释》3;《小义释》弥勒童子问经义释22,犀角经义释124)如下——
199-200. Navame tayo bhave ajjhottharitvā ṭhitaṃ ‘‘ajjhattikassa upādāya aṭṭhārasa taṇhāvicaritānī’’tiādinā vuttaṃ taṃ taṃ attano koṭṭhāsabhūtaṃ jālametissā atthīti jālinī. Tenāha ‘‘tayo vā bhave’’tiādi. Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ bhave, ārammaṇe vā. Apicātiādinā niddesanayena visattikāpadassa atthaṃ dassento niddesapāḷiyā ekadesaṃ dasseti ‘‘visamūlā’’tiādinā. Ayañhettha niddesapāḷi (mahāni. 3; cūḷani. mettagūmāṇavapucchāniddeso 22, khaggavisāṇasuttaniddeso 124) –
「Visattikā」:依何义而称为visattikā?〔答:〕因为是散布(visatā),故称为visattikā;因为是展延(visaṭā),故称为visattikā;因为是广大(visālā),故称为visattikā;能悸动(visakkatī),故称为visattikā;能牵挽(visaṃharatī),故称为visattikā;是欺诳(visaṃvādikā),故称为visattikā;以毒根(visamūlā)为根,故称为visattikā;以毒果(visaphalā)为果,故称为visattikā;以受用毒(visaparibhogā)为受用,故称为visattikā。又或,此渴爱于色、声、香、味、触,于家、群众、住处、利得、名声、称赞、乐,于袈裟、团食、坐卧具、病缘药资具等诸法;于欲界、色界、无色界;于欲有、色有、无色有;于有想有、无想有、非想非非想有;于一蕴有、四蕴有、五蕴有;于过去、未来、现在,
‘‘Visattikāti kenaṭṭhena visattikā? Visatāti visattikā, visaṭāti visattikā, visālāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā . Visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāya sukhe cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā rūpadhātuyā arūpadhātuyā kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññibhave asaññibhave nevasaññināsaññibhave ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave atīte anāgate paccuppanne diṭṭhasutamutaviññātabbesu visaṭā vitthatāti visattikā’’ti.
此处(《大义释》3;《相应部注》1.1.1《度流经》注释),“visatā”指展开(vitthatā),因其遍及色等三地诸法。“visaṭā”仅是将前词中之‘ta’转作‘ṭa’而说,义同。“visālā”指广大。“visakkatī”意为能忍受(parisahati)。因为染着者虽因所染之境而受他人打击,亦能忍受;或将悸动(vipphandana)称为‘visakkana’。“visaṃharatī”意指以种种方式展示诸欲之功德,用种种行相将心从向于出离(nekkhamma)的运作中收拢、聚敛;或者,‘visa’是毒、是苦,彼能带来、引生彼苦。执取无常等为常等,便是“欺诳(visaṃvādikā)”。由于彼是产生苦业之因,故为“毒根(visamūlā)”;或谓‘visa’(毒)即苦苦等受,以此为根,故为“毒根”。因为是苦之集,其果为毒,故是“毒果(visaphalā)”。于渴爱而言,色等诸法乃是苦之受用(paribhoga),而非不死之受用,故说为“受用毒(vis…)
Tattha (mahāni. aṭṭha. 3; saṃ. ni. ṭī. 1.1.1 oghataraṇasuttavaṇṇanā) visatāti vitthatā rūpādīsu tebhūmakadhammabyāpanavasena. Visaṭāti purimavacanameva ta-kārassa ṭa-kāraṃ katvā vuttaṃ. Visālāti vipulā. Visakkatīti parisahati. Ratto hi rāgavatthunā parena tāḷiyamānopi sahati, vipphandanaṃ vā ‘‘visakkana’’nti vadanti. Visaṃharatīti tathā tathā kāmesu ānisaṃsaṃ dassentī vividhehi ākārehi nekkhammābhimukhappavattito cittaṃ saṃharati saṃkhipati. Visaṃ vā dukkhaṃ, taṃ harati upanetīti attho. Aniccādiṃ niccādito gaṇhantī visaṃvādikā hoti. Dukkhanibbattakassa kammassa hetubhāvato visamūlā, visaṃ vā dukkhadukkhādibhūtā vedanā mūlaṃ etissāti visamūlā. Dukkhasamudayattā visaṃ phalaṃ etissāti visaphalā. Taṇhāya rūpādikassa dukkhassa paribhogo hoti, na amatassāti sā visaparibhogā vuttā. Sabbattha niruttivasena padasiddhi veditabbā. Yo panettha padhāno attho, taṃ dassetuṃ puna ‘‘visaṭā vā panā’’tiādi vuttaṃ.
经线(tanta)一词,是指织工为织布而绕在杆上张开的线束,因其“被伸展(tanīyati)”而得名。但此线绵延杂乱,故以杂乱为譬喻,由此说“如经线般成为杂乱(tantaṃ viya ākulajāto)”。为将略说的义理详细阐明,故说“如同”等。“samānetuṃ”意指使前后均齐,令其不歪斜、端正。又,经线的杂乱称为“tantākula”,生起如经线般杂乱的状态,便是“tantākulakajāto”。就编织而言,“gulā”——以阴性词称呼、织工所用的名为“guṇṭhika”的工具——因其杂乱,不论从顶端或根部都难以辨析的、缠绕成束的经线,故称“织工所用的粥线(khalibaddhatantasutta)为 gulāguṇṭhika”。
Tantaṃ vuccati (dī. ni. ṭī. 2.95 apasādanāvaṇṇanā; saṃ. ni. ṭī. 2.2.60) vatthavinanatthaṃ tantavāyehi daṇḍake āsañcitvā pasāritasuttavaṭṭi ‘‘tanīyatī’’ti katvā, taṃ pana suttaṃ santānākulatāya nidassanabhāvena ākulameva gahitanti āha ‘‘tantaṃ viya ākulajāto’’ti. Saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘yathā nāmā’’tiādi vuttaṃ. Samānetunti pubbenāparaṃ samaṃ katvā ānetuṃ, avisamaṃ ujuṃ kātunti attho. Tantameva vā ākulaṃ tantākulaṃ, tantākulaṃ viya jāto bhūtoti tantākulakajāto. Vinanato gulāti itthiliṅgavasena laddhanāmassa tantavāyassa guṇṭhikaṃ nāma ākulabhāvena aggato vā mūlato vā duviññeyyameva khalibaddhatantasuttanti āha ‘‘gulāguṇṭhikaṃ vuccati pesakārakañjiyasutta’’nti.
Sakuṇikā是一种名为“paṭapadasakuṇikā”的鸟。它的巢悬垂在树枝间。此鸟从各处衔来草、藤等物,如此编织,就像织工所用的粥线一样,无论以顶端对顶端、根部对根部,都无法整理清晰、无法分辨。因此说“如同”等。这两者,即被称为“gulāguṇṭhika”的“kañjiyasutta”与鸟巢(kulāvaka)。按照前文已说的方法——即“同样地,众生……”等。确实,文阇草(muñja)、灯心草(pabbaja)等,虽然天生就是长条状倒伏,在阿兰若处相互缠绕,杂乱纠结而存在,但不像搓成绳索那样难以解开。为了说明此义,所以说“如同那些”等。这里其余的内容,都如前文所说。
Sakuṇikāti paṭapadasakuṇikā. Sā hi rukkhasākhāsu olambanakuṭavā hoti. Tañhi sā kuṭavaṃ tato tato tiṇahīrādike ānetvā tathā vinati, yathā te pesakārakañjiyasuttaṃ viya aggena vā aggaṃ, mūlena vā mūlaṃ samānetuṃ vivecetuṃ vā na sakkā. Tenāha ‘‘yathā’’tiādi. Tadubhayampi ‘‘gulāguṇṭhika’’nti vuttaṃ kañjiyasuttaṃ kulāvakañca. Purimanayenevāti ‘‘evameva sattā’’tiādinā vuttanayeneva. Kāmaṃ muñjapabbajatiṇāni yathājātānipi dīghabhāvena patitvā araññaṭṭhāne aññamaññaṃ vinandhitvā ākulabyākulāni hutvā tiṭṭhanti, tāni pana na tathā dubbiveciyāni yathā rajjubhūtānīti dassetuṃ ‘‘yathā tānī’’tiādi vuttaṃ. Sesamettha heṭṭhā vuttanayameva.
“恶趣(apāyā)”意为不增长(avaḍḍhikā),即远离安乐,或远离安乐之因。因为是痛苦的趣处,乃恶趣之苦的流转之处。由于从乐的增长(sukhasamussaya)中坠落,故是邪恶地坠落,谓以彼有身而无法成就乐的增长,如是坠落。“其他(itaro)”指轮回。难道提及“恶趣”等,不也是指轮回吗?确实如此,然而为了彰显地狱等具有极重之苦,故特标“恶趣”等。应知此义如同“牛与公牛”的理趣。
Apāyāti avaḍḍhikā, sukhena, sukhahetunā vā virahitāti attho. Dukkhassa gatibhāvatoti āpāyikassa dukkhassa pavattiṭṭhānabhāvato. Sukhasamussayatoti abbhudayato. Vinipatitattāti virūpaṃ nipātattā, yathā tenattabhāvena sukhasamussayo na hoti, evaṃ nipatitattā. Itaroti saṃsāro. Nanu ‘‘apāya’’ntiādinā vuttopi saṃsāro evāti? Saccametaṃ, nirayādīnaṃ pana adhimattadukkhabhāvadassanatthaṃ apāyādiggahaṇaṃ. Gobalībaddañāyenāyamattho veditabbo.
「诸蕴的次第」(khandhānañca paṭipāṭī)是指五蕴以因果相续的方式,无间断地转现。「无间断地转起」即持续运作而无间隔。「那一切」(taṃ sabbampi)即前文所说之“恶趣”等,涵盖恶趣之苦与轮回之苦。「如同大海中被风吹动的船」这一譬喻,应知是为显示轮回之处的广大与轮回的不稳定性。而「如同被轭束缚的牛」这一譬喻,则应知是为显示无法自主、难以解脱的状况。
Khandhānañca paṭipāṭīti pañcannaṃ khandhānaṃ hetuphalabhāvena aparāparappavatti. Abbocchinnaṃ vattamānāti avicchedena vattamānā. Taṃ sabbampīti taṃ ‘‘apāya’’ntiādinā vuttaṃ sabbaṃ apāyadukkhañca vaṭṭadukkhañca. Mahāsamudde vātakkhittā nāvā viyāti idaṃ paribbhamanaṭṭhānassa mahantadassanatthañceva paribbhamanassa anavaṭṭhitatādassanatthañca upamā. Yante yuttagoṇo viyāti idaṃ pana avasībhāvadassanatthañceva duppamokkhabhāvadassanatthañcāti veditabbaṃ.
「总执(samūhaggāho)」:有人说这是渴爱、慢与见的共同执取。然而,不区分「这个、这样、那样」的差别而执取,才应视为总执。所谓「不作差别」,是指不作「无比较」与「平等与不平等的比较」这样的区分,也就是不加以分别。因为此处所说的「这个」(ittha)即是无比较,而「这样、那样」(evaṃ aññathā)则是指平等与不平等的比较。所谓「别种的行相」(aññaṃ ākāraṃ),是指属于其他相续的行相。
‘‘Samūhaggāhoti taṇhāmānadiṭṭhīnaṃ sādhāraṇaggāho’’ti vadanti, ‘‘itthaṃ evaṃ aññathā’’ti pana visesaṃ akatvā gahaṇaṃ samūhaggāhoti daṭṭhabbo. Visesaṃ akatvāti ca anupanidhānaṃ samato asamato ca upanidhānanti imaṃ vibhāgaṃ akatvāti attho. Itthanti hi anupanidhānaṃ kathitaṃ. Evaṃ aññathāti pana samato asamato ca upanidhānaṃ. Aññaṃ ākāranti parasantānagataṃ ākāraṃ.
“存在”(atthi)指恒常存在,此为词义(attho);“沉没”(sīdati)指消失。以疑惑、思虑的方式,是指“我究竟会成为什么,还是不会成为什么?”这样的思虑。以希求、构想的方式,是指“啊,但愿我能成为那样!”这样的希求与构想。“纯粹的区分头”(suddhasīsā)是指渴爱、慢与见所共通的分类头。正因不依赖所谓“这样、那样、别样”的差别,故称其为“纯粹的”。在此,以见之区分头显示当见被执取时,与之不相离的渴爱;以四个区分头及十二个以区分头为根本的慢与见,显示这本身就是渴爱,因此说:“如此,以这些……应知为渴爱所行之法。”然而,难道此处不也是以慢与见的执取为目的吗?注释书中有言:“以渴爱、慢、见的方式而有总执。”既然如此,为何说这是“渴爱所行”呢?答曰:即使是对见与慢,也称为“渴爱所行”,这是因为见与慢彼此不相离,且俱与渴爱不相离,以渴爱为根本、以渴爱为首要的缘故而作此说,应当如此理解。第十品,其义明了。
Atthīti sadā saṃvijjatīti attho. Sīdatīti nassati. Saṃsayaparivitakkavasenāti ‘‘kiṃ nu kho ahaṃ siyaṃ, na siya’’nti evaṃ parivitakkavasena. Patthanākappanavasenāti ‘‘api nāma sādhu panāhaṃ siya’’nti evaṃ patthanāya kappanavasena. Suddhasīsāti taṇhāmānadiṭṭhīnaṃ sādhāraṇā sīsā. ‘‘Itthaṃ evaṃ aññathā’’ti vuttassa visesassa anissitattā ‘‘suddhasīsā’’ti vuttā. Tattha diṭṭhisīsehi diṭṭhiyā gahitāya tadavinābhāvinī taṇhā dassitā, catūhi sīsehi dvādasahi ca sīsamūlakehi mānadiṭṭhīhi ayameva taṇhā dassitāti āha ‘‘evamete…pe… taṇhāvicaritadhammā veditabbā’’ti. Nanu ca mānadiṭṭhiggāhopi idhādhippeto, yato ‘‘taṇhāmānadiṭṭhivasena samūhaggāho’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, tasmā kathaṃ taṇhāvicaritānīti idaṃ vacanaṃ? Vuccate – diṭṭhimānesupi taṇhāvicaritānīti vacanaṃ aññamaññaṃ vippayogīnaṃ diṭṭhimānānaṃ taṇhāya avippayogānaṃ taṃmūlakattā tappadhānatāya katanti veditabbaṃ. Dasamaṃ uttānameva.
第五个五十品
5. Pañcamapaṇṇāsakaṃ