17. 第二 行道品
(17) 2. Paṭipadāvaggo
1. 《简略经》释义
1. Saṃkhittasuttavaṇṇanā
161161. 在第二(经)的第一部分,“苦行道迟通达”等,应按照经文中出现的方式来理解其含义。
161. Dutiyassa paṭhame dukkhāpaṭipadā dandhābhiññātiādīsu pāḷiyā āgatanayena attho veditabbo. Tathā hi –
其中,何谓「苦行道迟通达的慧」?即:那些以艰难、困苦的方式生起定,且缓慢了知彼境界的人,所生起的慧、了知……乃至……无痴、择法、正见。这称为苦行道迟通达的慧。其中,何谓「苦行道速通达的慧」?即:那些以艰难、困苦的方式生起定,却能快速了知彼境界的人,所生起的慧、了知……乃至……正见。这称为苦行道速通达的慧。其中,何谓「乐行道迟通达的慧」?即:那些不以艰难、不以困苦的方式生起定,却缓慢了知彼境界的人,所生起的慧、了知……乃至……正见。这称为乐行道迟通达的慧。其中,何谓「乐行道速通达的慧」?即:那些不以艰难、不以困苦的方式生起定,且快速了知彼境界的人,所生起的慧、了知……乃至……正见。这称为乐行道速通达的慧。(《分别论》801)——这就是此处的经文。
‘‘Tattha katamā dukkhapaṭipadā dandhābhiññā paññā? Kicchena kasirena samādhiṃ uppādentassa dandhaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassa yā uppajjati paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati dukkhapaṭipadā dandhābhiññā paññā. Tattha katamā dukkhapaṭipadā khippābhiññā paññā? Kicchena kasirena samādhiṃ uppādentassa khippaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassa yā uppajjati paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati dukkhapaṭipadā khippābhiññā paññā. Tattha katamā sukhapaṭipadā dandhābhiññā paññā? Akicchena akasirena samādhiṃ uppādentassa dandhaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassa yā uppajjati paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati sukhapaṭipadā dandhābhiññā paññā. Tattha katamā sukhapaṭipadā khippābhiññā paññā? Akicchena akasirena samādhiṃ uppādentassa khippaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassa yā uppajjati paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati sukhapaṭipadā khippābhiññā paññā’’ti (vibha. 801) – ayamettha pāḷi.
其中,「以艰难、困苦生起定的人」是指:在前行、加行阶段,以艰难、困苦的方式,通过辛勤用力,镇伏烦恼后,生起出世间定的人。「缓慢地了知彼境界」的意思是:烦恼被镇伏之后,长久地安住于随顺观,然后缓慢、渐渐地了知、彻悟、到达那个被称作出世间定的境界。而「这称为」是指:如此生起的这种慧,由于镇伏烦恼的行道是苦的,而它相应观的慧又是迟钝的,因此,即使它是在道心生起的那一刹那所生的慧,也依于加行的缘故而称为「苦行道迟通达」。对其余三种,也应以这个道理来理解。
Tattha kicchena kasirena samādhiṃ uppādentassāti pubbabhāge āgamanakāle kicchena kasirena dukkhena sasaṅkhārena sappayogena kilese vikkhambhetvā lokuttarasamādhiṃ uppādentassa. Dandhaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassāti vikkhambhitesu kilesesu vipassanāparivāse ciraṃ vasitvā taṃ lokuttarasamādhisaṅkhātaṃ ṭhānaṃ dandhaṃ saṇikaṃ abhijānantassa paṭivijjhantassa, pāpuṇantassāti attho. Ayaṃ vuccatīti yā esā evaṃ uppajjati, ayaṃ kilesavikkhambhanappaṭipadāya dukkhattā, vipassanāparivāsapaññāya ca dandhattā maggakāle ekacittakkhaṇe uppannāpi paññā āgamanavasena ‘‘dukkhapaṭipadādandhābhiññā nāmā’’ti vuccati. Upari tīsu padesupi iminā nayena attho veditabbo.
2. 《广说经》释义
2. Vitthārasuttavaṇṇanā
162162. 在第二经中,「未安立加行的人」,是指未作努力、未积累修行资粮的人。「色遍知」,是从色法的相状等各方面加以区分后,对色法生起的把握与了知。「在三时中感到疲倦」,是指对过去、未来、过去与未来这三方面感到疲倦。「在五种智中」,是指对色遍知等五种智。「在九种观智中」,是指生灭等九种观智。此处其余之义皆易了知。
162. Dutiye akatābhinivesoti akatādhikāro. Rūpānaṃ lakkhaṇādīhi paricchinditvā gahaṇaṃ rūpapariggaho. Tīsu addhāsu kilamatīti pubbante aparante pubbantāparanteti evaṃ tīsu padesesu kilamati. Pañcasu ñāṇesūti rūpapariggahādīsu pañcasu ñāṇesu. Navasu vipassanāñāṇesūti udayabbayādinavavipassanāñāṇesu. Sesamettha uttānameva.
3. 《不净经》释义
3. Asubhasuttavaṇṇanā
163在第三经中,以“如同那个,这个也是如此”(yathā etaṃ, tathā idaṃ)这一方式所说明的是——
163. Tatiye ‘‘yathā etaṃ, tathā ida’’nti iminā nayenāti etena –
如同这个,那个也是如此;如同那个,这个也是如此;
对于内在与外在,对于身体的贪欲,应当离染。
‘‘Yathā idaṃ tathā etaṃ, yathā etaṃ tathā idaṃ; Ajjhattañca bahiddhā ca, kāye chandaṃ virājaye’’ti. (su. ni. 205); –
这一开示方式的含义是:如同现在这具尚有识的不净身,因寿命与识尚未离去,故能行走、站立、坐下、躺卧;同样,那具如今躺在坟场的无识尸体,在过去,当那些法——寿命与识——尚未离去时,也曾是如此。又如同现在那具尸体,因那些法已离去,便不能行走、站立、坐下、躺卧;同样,这具有识之身,在将来那些法离去后,也将变得如此。又如现在这具有识之身,并不像如今躺在坟场的死尸那样,尚未进入膨胀等状态;同样,那具现在的尸体,在过去也并非如此——那时它同样有识,尚未膨胀。然而,正如现在那具无识的不净尸体躺在坟场中,已进入膨胀等状态;同样,这具有识之身,将来也必将变成那样。此处,‘如此这正如那’是把自己类比为死尸,以此舍断对外在的嗔恨;‘如此那正如这’是将死尸类比为自己,以此舍断对内在的贪爱。经由这样将两者视为同等,具足正知的人便舍断了对这两者的愚痴。
Imaṃ desanānayaṃ saṅgaṇhāti. Tassattho – yathā idaṃ saviññāṇakāsubhaṃ āyuusmāviññāṇānaṃ anapagamā carati tiṭṭhati nisīdati sayati, tathā etaṃ etarahi susāne sayitaṃ aviññāṇakampi pubbe tesaṃ dhammānaṃ anapagamā ahosi. Yathā ca etaṃ etarahi matasarīraṃ tesaṃ dhammānaṃ apagamā na carati na tiṭṭhati na nisīdati na seyyaṃ kappeti, tathā idaṃ saviññāṇakampi tesaṃ dhammānaṃ apagamā bhavissati. Yathā ca idaṃ saviññāṇakaṃ netarahi susāne mataṃ seti na uddhumātakādibhāvamupagataṃ, tathā etaṃ etarahi matasarīrampi pubbe ahosi. Yathā panetaṃ etarahi aviññāṇakāsubhaṃ matakasusāne seti uddhumātakādibhāvañca upagataṃ, tathā idaṃ saviññāṇakampi bhavissatīti. Tattha yathā idaṃ tathā etanti attanā matasarīrassa samānabhāvaṃ karonto bāhire dosaṃ pajahati. Yathā etaṃ tathā idanti matasarīrena attano samānabhāvaṃ karonto ajjhattike rāgaṃ pajahati. Yenākārena ubhayaṃ samaṃ karoti, taṃ sampajānanto ubhayattha mohaṃ pajahati.
“外所见”是指于外部,例如坟场等处,所看见的膨胀相等十种不净相。为什么说“依九种不净”呢?难道不也应从以下这些角度来审察食物的不净吗:因为乞食是一切谋生方式中最末端的;因为对于团食的得不到与得到会产生恐惧、贪着等;因为食物会造成饱胀感;因为会滋长虫类等。正如经中所说:“比丘们!这是所有生计中的终极,即乞食;这是世间最卑下的事,即手持钵盂游走乞食。”得不到团食时心生恐惧,得到团食后便贪着、迷恋、耽溺,不见过患,无有出离的智慧而受用。而吃下的食物,有时会带来死亡或濒死的痛苦。
Bahiddhā diṭṭhānanti bahiddhā susānādīsu diṭṭhānaṃ uddhumātakādidasannaṃ asubhānaṃ. ‘‘Navannaṃ pāṭikulyānaṃ vasenā’’ti kasmā vuttaṃ, nanu antimajīvikābhāvato piṇḍapātassa alābhalābhesu paritassanagedhādisamuppattito bhattassa sammadajananato kimikulasaṃvaddhanatoti evamādīhipi ākārehi āhārepaṭikūlatā paccavekkhitabbā. Vuttañhetaṃ – ‘‘antamidaṃ, bhikkhave, jīvikānaṃ yadidaṃ piṇḍolyaṃ atipāpoyaṃ lokasmiṃ yadidaṃ piṇḍolyo vicarati pattapāṇīti (saṃ. ni. 3.80; itivu. 91). Aladdhā ca piṇḍapātaṃ paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṃ gadhito mucchito ajjhopanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjatīti (a. ni. 3.124). Bhutto ca āhāro kassaci kadāci maraṇaṃ vā maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ āvahatī’’ti.
若有人问:“那么,像辣虫等分属三十二类的虫,它们是依此人而活吗?”答复如下:首先,为了净化内心的染污而投身业处时,应当事先作意最低劣的活命方式,即这样想:“我不要变得像火葬的薪柴那般无用。”同样,为了避免在得不到团食或得到团食时产生恐惧、贪着等,也应事先努力防范,因为一位戒行极清净、善于简择的人,便不会出现那些情况。至于饭食带来的饱胀感,那并非在此之外另有,它在受用时即已被包含,应如此了知。而滋长虫类这一项,应当收摄在内;或者说,因为“依九种不净”的说法未作限定,所以它自然已被包含。同理,其余那些观察角度,在此处也应视为已被包含,因为这里的用意正是为了审察不净。
Kaṭukīṭakādayo dvattiṃsakulappabhedā kimiyo naṃ upanissāya jīvantīti? Vuccate – antimajīvikābhāvo tāva cittasaṃkilesavisodhanatthaṃ kammaṭṭhānābhinivesanato pageva manasi kātabbo ‘‘māhaṃ chavālātasadiso bhaveyya’’nti. Tathā piṇḍapātassa alābhalābhesu paritassanagedhādisamuppattinivāraṇaṃ pageva anuṭṭhātabbaṃ suparisuddhasīlassa paṭisaṅkhānavato tadabhāvato. Bhattasammado anekantiko paribhoge antogadhovāti veditabbo. Kimikulasaṃvaddhanaṃ pana saṅgahetabbaṃ, saṅgahitameva vā ‘‘navannaṃ pāṭikulyānaṃ vasenā’’ti ettha niyamassa akatattā. Iminā vā nayena itaresampettha saṅgaho daṭṭhabbo yathāsambhavamettha paṭikūlatāpaccavekkhaṇassa adhippetattā.
依此而行后,《清净道论》(1.294-295)中说:应以十种方式了知不净。即:从行乞、从寻求、从受用、从住处、从储藏、从未熟、从已熟、从果报、从排泄、从涂抹。如此,虽以十种方式言说不净,此处说“九种”亦无矛盾,因为涂抹已含摄于受用等中,故未单独列出。而《清净道论》(1.304)中,涂抹虽亦能摄入受用等,但为特显从涂抹而有极不净,故将其置于最后。
Evañca katvā visuddhimagge (visuddhi. 1.294-295) dasahi ākārehi paṭikūlatā veditabbā. Seyyathidaṃ – gamanato, pariyesanato, paribhogato, āsayato, nidhānato, aparipakkato, paripakkato, phalato, nissandato, sammakkhanatoti. Evaṃ dasannaṃ vasena pāṭikulyavacanenapi idha ‘‘navanna’’nti vacanaṃ na virujjhati, sammakkhanassa paribhogādīsu labbhamānabhāvā visuṃ taṃ aggahetvā na vadanti. Visuddhimagge (visuddhi. 1.304) pana sammakkhanaṃ paribhogādīsu labbhamānampi nissandavasena visesato paṭikūlanti dassetuṃ sabbapacchā ṭhapitā.
“具厌离想者”:指对于三有,由于不喜爱、不乐著而生起的观慧者。这即是“厌离随观”,只是借“想”的名目来宣说罢了。其余的意义于此甚为明了。
Ukkaṇṭhitasaññāya samannāgatoti tīsu bhavesu aruccanavasena pavattāya vipassanāpaññāya samannāgato. Nibbidānupassanā hesā saññāsīsena vuttā. Sesamettha uttānameva.
4-6. 《第一堪忍经》等注疏
4-6. Paṭhamakhamasuttādivaṇṇanā
164-166164-166. 在第四颂中,于精勤修习时,不能忍受、无法忍耐寒冷等,故称“不堪忍”。能忍受、能忍耐、能克服,故称“堪忍”。调伏诸根称为“调伏”。如“不忍受已生之欲寻”等(《中部》1.26;《增支部》4.14; 6.58)的方式,平息诸寻,故说为“等”,即“平息不善寻之道”。此为举例,实际上,凡为平息一切烦恼而修的践行之道,皆可称为“等”。第五、第六颂之义,亦甚明显。
164-166. Catutthe padhānakaraṇakāle sītādīni nakkhamati na sahatīti akkhamā. Khamati sahati abhibhavatīti khamā. Indriyadamanaṃ damā. ‘‘Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī’’tiādinā (ma. ni. 1.26; a. ni. 4.14; 6.58) nayena vitakkasamanaṃ samāti āha ‘‘akusalavitakkānaṃ vūpasamanapaṭipadā’’ti. Nidassanamattañcetaṃ, sabbesampi kilesānaṃ samanavasena pavattā paṭipadā samā. Pañcamachaṭṭhāni uttānatthāneva.
第七、第八:《大目犍连经》等注疏
7-8. Mahāmoggallānasuttādivaṇṇanā
167-168167–168. 第七、第八两首偈颂中,以“大目犍连长老……”等文句宣说了大目犍连长老前三道为乐行道、迟通达,阿拉汉道则为苦行道、速通达;而舍利弗长老前三道为乐行道、迟通达,阿拉汉道则为乐行道、速通达。然而《清净道论》(Visuddhimagga 2.801)却说:“诸佛的四道全部是乐行道、速通达,法将(舍利弗)的四道同样如此。大目犍连长老的第一道是乐行道、速通达,上三道则是苦行道、迟通达。”《阿毗达摩义广释》(Atthasālinī 1476)中又说:“如来与舍利弗长老的四道都是乐行道、速通达,大目犍连长老的第一道是乐行道、速通达,上三道是苦行道、速通达。”所有这些说法彼此都不一致,与这里的巴利经文以及本注释书也不相契合,因此应加以审察。或许可以这样理解:这些不同的说法,是依据各方诵者的见解而分别记述的。
167-168. Sattamaṭṭhamesu mahāmoggallānattherassātiādinā moggallānattherassa heṭṭhā tiṇṇaṃ maggānaṃ sukhapaṭipadadandhābhiññabhāvo, arahattamaggassa dukkhapaṭipadakhippābhiññabhāvo vutto, sāriputtattherassa pana heṭṭhimānaṃ tiṇṇaṃ maggānaṃ sukhapaṭipadadandhābhiññabhāvo, arahattamaggassa ca sukhapaṭipadakhippābhiññabhāvo dassito. Yaṃ pana vuttaṃ visuddhimagge (visuddhi. 2.801) ‘‘buddhānaṃ pana cattāropi maggā sukhapaṭipadakhippābhiññāva ahesuṃ, tathā dhammasenāpatissa. Mahāmoggallānattherassa pana paṭhamamaggo sukhapaṭipadakhippābhiñño ahosi, upari tayo dukkhapaṭipadadandhābhiññā’’ti. Yañca vuttaṃ aṭṭhasāliniyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1476) ‘‘tathāgatassa hi sāriputtattherassa ca cattāropi maggā sukhapaṭipadakhippābhiññāva ahesuṃ, mahāmoggallānattherassa pana paṭhamamaggo sukhapaṭipadakhippābhiñño upari tayo dukkhapaṭipadakhippābhiññā’’ti, taṃ sabbaṃ aññamaññaṃ nānulometi. Imāya pāḷiyā imāya ca aṭṭhakathāya na sameti, tasmā vīmaṃsitabbametaṃ. Taṃtaṃbhāṇakānaṃ vā matena tattha tattha tathā tathā vuttanti gahetabbaṃ.
第九 《有行经》的注释
9. Sasaṅkhārasuttavaṇṇanā
169169. 第九经中,“有行般涅槃者”是指:透过有所行,即以痛苦、艰难、付出极大努力而令烦恼般涅槃的人。“无行般涅槃者”则是指:透过无所行,即以微小的精进、不费太大力气而令烦恼般涅槃的人。应知,随法行者在趋向圣道的过程中镇伏烦恼时,只须微少的苦痛,不觉艰难,亦不疲劳;而随信行者则需要经历痛苦、艰难,并感到疲惫,才能镇伏烦恼。因此,在趋向圣道的前分道刹那,随法行者断除烦恼的智慧锐利、不迟钝,勇健地发挥作用。正如有人以利剑砍伐芭蕉树,切口平滑,动作极快,不出声响,也不费大力——随法行者的前分修习也是如此。而随信行者于前分道刹那,断除烦恼的智慧变得迟钝、不锋利、不勇健。恰似以钝剑砍伐芭蕉树,切口不平,动作迟缓,会出声响,且须极费力气——随信行者的前分修习便是这样。纵然如此,二者在烦恼的灭尽上并无差别,烦恼皆是彻底灭尽的。
169. Navame sasaṅkhārena dukkhena kasirena adhimattapayogaṃ katvāva kilesaparinibbānadhammoti sasaṅkhāraparinibbāyī. Asaṅkhārena appayogena adhimattapayogaṃ akatvāva kilesaparinibbānadhammoti asaṅkhāraparinibbāyī. Dhammānusārī puggalo hi āgamanamhi kilese vikkhambhento appadukkhena akasirena akilamantova vikkhambhetuṃ sakkoti. Saddhānusārī puggalo pana dukkhena kasirena kilamanto hutvā vikkhambhetuṃ, tasmā dhammānusārissa pubbabhāgamaggakkhaṇe kilesacchedakaṃ ñāṇaṃ adandhaṃ tikhiṇaṃ sūraṃ hutvā vahati. Yathā nāma tikhiṇena asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ maṭṭhaṃ hoti, atisīghaṃ vahati, saddo na suyyati, balavavāyāmakiccaṃ na hoti, evarūpā dhammānusārino pubbabhāgabhāvanā hoti. Saddhānusārino pana pubbabhāgakkhaṇe kilesacchedakaṃ ñāṇaṃ dandhaṃ atikhiṇaṃ asūraṃ hutvā vahati. Yathā nāma kuṇṭhena asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ na maṭṭhaṃ hoti, atisīghaṃ na vahati, saddo suyyati, balavavāyāmakiccaṃ icchitabbaṃ hoti, evarūpā saddhānusārino pubbabhāgabhāvanā hoti. Evaṃ santepi nesaṃ kilesakkhaye nānattaṃ natthi, anavasesāva kilesā khīyanti.
第十 《双连经》的注释
10. Yuganaddhasuttavaṇṇanā
170170. 第十经中,“修习止为先的观”一句是借助止乘者而言说的。他首先生起近行定或安止定,这就是“止”;此后以无常等观察那个定以及与定相应的法,这就是“观”。如此先有止,后有观,因此被称为“修习止为先的观”。而“修习观为先的止”则是借助观乘者而言说的。他并未成就前述的那种止,便直接以无常等观察五取蕴。接下来“第一出世间道生起”这一句,是指预流道;或者,也可依世间道的层面来理解这段经文的意义。如何理解?“道生起”是指前分的世间道生起。“修习”是指以厌离随观而修习。“修习”是指以欲解脱而修习。“多修习”是指以审察随观而多修习。又或者,“修习”是指以怖畏现起等智而修习;“修习”是指以欲解脱等智而修习;“多修习”是指以出起随观而多修习。结被断除,随眠被消灭,也就是依照道的次第而得以断除、消灭。
170. Dasame samathapubbaṅgamaṃ vipassanaṃ bhāvetīti idaṃ samathayānikassa vasena vuttaṃ. So hi paṭhamaṃ upacārasamādhiṃ vā appanāsamādhiṃ vā uppādeti, ayaṃ samatho. So tañca taṃsampayutte ca dhamme aniccādīhi vipassati, ayaṃ vipassanā, iti paṭhamaṃ samatho, pacchā vipassanā. Tena vuccati ‘‘samathapubbaṅgamaṃ vipassanaṃ bhāvetī’’ti. Vipassanāpubbaṅgamaṃ samathaṃ bhāvetīti idaṃ pana vipassanāyānikassa vasena vuttaṃ. So taṃ vuttappakāraṃ samathaṃ asampādetvā pañcupādānakkhandhe aniccādīhi vipassati. Paṭhamo lokuttaramaggo nibbattatīti sotāpattimaggaṃ sandhāya vadati, lokiyamaggavaseneva vā imissā pāḷiyā attho veditabbo. Kathaṃ? Maggo sañjāyati, pubbabhāgiyo lokiyamaggo uppajjati. Āsevati nibbidānupassanāvasena. Bhāveti muccitukamyatāvasena. Bahulīkaroti paṭisaṅkhānupassanāvasena. Āsevati vā bhayatupaṭṭhānādiñāṇavasena. Bhāveti muccitukamyatādiñāṇavasena. Bahulīkaroti vuṭṭhānagāminivipassanāvasena. Saṃyojanāni pahīyanti. Anusayā byantī hontīti maggappaṭipāṭiyā pahīyanti byantī honti.
所谓“被法掉举所执取的心”,是指于光明等境界中生起“此是圣法”之想所产生的掉举与散乱,此即“法掉举”。由于此法掉举从观修之道途中生起,令心颠倒执取而持续运作,故称“被法掉举所执取的心”。此即经中所说:
Dhammuddhaccaviggahitamānasanti obhāsādīsu ariyadhammoti pavattaṃ uddhaccaṃ vikkhepo dhammuddhaccaṃ , tena dhammuddhaccena vipassanāvīthito uggamanena virūpaṃ gahitaṃ pavattiyamānaṃ dhammuddhaccaviggahitamānasaṃ. Vuttañhetaṃ –
“他的心为法掉举所执取。当他作意无常时,光明生起,他便转向光明,以为‘光明即是法’,由此生起散乱——即掉举。由于心被该掉举所执取,他不能如实了知无常之现起;不能如实了知苦之现起……不能如实了知无我之现起。同样地,当他作意无常时,智生起……喜、轻安、乐、胜解、精进、现起、舍、欲喜亦生起,他转向欲喜,认为‘欲喜即是法’,由此产生散乱即掉举。由于心被该掉举所执取,他不能如实了知无常之现起;不能如实了知苦之现起……不能如实了知无我之现起。”(《无碍解道》2.6)其余内容浅显易明。
‘‘Dhammuddhaccaviggahitamānasaṃ hoti, aniccato manasi karoti, obhāso uppajjati, obhāso dhammoti obhāsaṃ āvajjati, tato vikkhepo uddhaccaṃ, tena uddhaccena viggahitamānaso aniccato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Dukkhato…pe… anattato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Tathā aniccato manasikaroto ñāṇaṃ uppajjati…pe… pīti passaddhi sukhaṃ adhimokkho paggaho upaṭṭhānaṃ upekkhā nikanti uppajjati, nikanti dhammoti nikantiṃ āvajjati, tato vikkhepo uddhaccaṃ, tena uddhaccena viggahitamānaso aniccato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Dukkhato…pe… anattato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānātī’’ti (paṭi. ma. 2.6). Sesamettha uttānameva.