(16)1. 《根相应品》
(16) 1. Indriyavaggo
1-5. 《根经》等注释
1-5. Indriyasuttādivaṇṇanā
151-155151-155. 第四集中的初经等,其义显明,无需解释。
151-155. Catutthassa paṭhamādīni uttānāneva.
6-8. 《劫经》等注释
6-8. Kappasuttādivaṇṇanā
156-158156-158. 第六经中,「坏」即坏灭,指毁灭;从坏灭之后如此安住,名为「住于坏灭中」。「成」即生成,指出生或增长。有人说,依坏灭界限的次第,本应说「火坏、水坏、风坏」,却没有那样说,而说「水坏、火坏、风坏」,这是依坏灭大种的说法次第。另有人说,这是依坏灭发生的次第。因水而坏灭,故为「水坏」。坏灭界限,即坏灭的范围。坏灭,即被毁灭。「恒常地」指一切时,即使在三类坏灭中也是如此。「一个佛土毁坏」——此中,佛土有三种:生土、教令土与境土。
156-158. Chaṭṭhe saṃvaṭṭanaṃ vinassanaṃ saṃvaṭṭo, saṃvaṭṭato uddhaṃ tathā ṭhāyī saṃvaṭṭaṭṭhāyī. Vivaṭṭanaṃ nibbattanaṃ, vaḍḍhanaṃ vā vivaṭṭo. ‘‘Tejosaṃvaṭṭo, āposaṃvaṭṭo, vāyosaṃvaṭṭoti evaṃ saṃvaṭṭasīmānukkamena saṃvaṭṭesu vattabbesu tathā avatvā āposaṃvaṭṭo, tejosaṃvaṭṭo, vāyosaṃvaṭṭoti vacanaṃ saṃvaṭṭamahābhūtadesanānupubbiyā’’ti keci. ‘‘Bhāvīsaṃvaṭṭānupubbiyā’’ti apare. Āpena saṃvaṭṭo āposaṃvaṭṭo. Saṃvaṭṭasīmāti saṃvaṭṭanamariyādā. Saṃvaṭṭatīti vinassati. Sadāti sabbakālaṃ, tīsupi saṃvaṭṭakālesūti attho. Ekaṃ buddhakkhettaṃ vinassatīti ettha buddhakkhettaṃ nāma tividhaṃ hoti jātikkhettaṃ, āṇākkhettaṃ, visayakkhettañca.
其中,生土的范围以一萬輪圍界為限,如來入胎、結生等時,此土便震動。教令土以百千億輪圍界為限,在這一範圍內,《寶經》、《蘊護衛》、《幢頂護衛》、《阿吒那胝護衛》、《孔雀護衛》等護衛的威力能起作用。境土無量無邊,即所謂「乃至他所願意之處」。在此當中,如來願意什麼,便能了知什麼。如此,在這三種佛土中,當一個教令土毀壞時,彼處的生土也已毀壞;而且,毀壞時是同一處毀壞,安立時也是同一處安立。其餘未說明的,應依《清淨道論》注釋所說之理來把握。第七、第八經的含義是顯而易見的。
Tattha jātikkhettaṃ dasasahassacakkavāḷapariyantaṃ hoti, tathāgatassa paṭisandhiggahaṇādīsu kampati. Āṇākkhettaṃ koṭisatasahassacakkavāḷapariyantaṃ, yattha ratanasuttaṃ (khu. pā. 6.1 ādayo; su. ni. 224 ādayo) khandhaparittaṃ (a. ni. 4.67; cūḷava. 251) dhajaggaparittaṃ (saṃ. ni. 1.249) āṭānāṭiyaparittaṃ (dī. ni. 3.277-278) moraparittanti (jā. 1.2.17-18) imesaṃ parittānaṃ ānubhāvo vattati. Visayakkhettaṃ anantāparimāṇaṃ, yaṃ ‘‘yāvatā vā panākaṅkheyyā’’ti (a. ni. 3.81) vuttaṃ. Tattha yaṃ yaṃ tathāgato ākaṅkhati, taṃ taṃ jānāti. Evametesu tīsu buddhakkhettesu ekaṃ āṇākkhettaṃ vinassati , tasmiṃ pana vinassante jātikkhettaṃ vinaṭṭhameva hoti, vinassantañca ekatova vinassati, saṇṭhahantañca ekatova saṇṭhahati. Sesamettha visuddhimaggasaṃvaṇṇanāsu (visuddhi. mahāṭī. 2.404) vuttanayeneva gahetabbaṃ. Sattamaṭṭhamāni uttānatthāneva.
9. 《比丘尼经》的注释
9. Bhikkhunīsuttavaṇṇanā
159在第九經中,「緣於如此生起的現前渴愛」:是指當人藉由「我何時才能斷盡諸漏」等方式,而對無上解脫生起希求時,即為緣於已生起的渴愛。然而,緣於出世間法怎麼會生起希求呢?對此不應如此看待。因為希求並非以出世間法為所緣而生起,這是由於出世間法並非此人的境界,此人尚未證得。但是,當他依傳聞而得知無上解脫,並為此生起渴望時,這就稱為「對此生起渴望」。「不會牽引」:由於未達到業道的程度,所以不引生結生。其餘的很容易理解。
159. Navame evaṃ pavattaṃ paccuppannataṇhaṃ nissāyāti ‘‘kudāssu nāmāhampi āsavānaṃ khayā’’tiādinā nayena anuttare vimokkhe pihaṃ uppādentassa uppannataṇhaṃ nissāya. Kathaṃ pana lokuttaradhamme ārabbha āsā uppajjatīti? Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ, na ārammaṇakaraṇavasena tattha pihā pavattati avisayattā puggalassa ca anadhigatabhāvato. Anussavūpaladdhe pana anuttaravimokkhe uddissa pihaṃ uppādento tattha pihaṃ uppādeti nāma. Nākaḍḍhatīti kammapathabhāvaṃ appattatāya paṭisandhiṃ na deti. Sesaṃ suviññeyyameva.
10. 《善逝律经》的注释
10. Sugatavinayasuttavaṇṇanā
160在第十經中,「受用」:是指他們既誦習,又背誦熟記並受持。由於渴愛未斷,他們拿取種種大量的資生用具,故稱為「多者」;他們即是「多物者」,如同說「離貪者」那樣。而他們由於資具眾多,即名為相應資具者,所以說「行於資具之多」。「鬆緩地執取」:即「懈怠者」,意思是說,由於對修學沒有恭敬、尊重,故而鬆緩、不牢固地執取。「鬆緩」:這是以動作名詞的陰性形式來指示,或者應知由同義的「鬆緩」一詞,依「懈怠者」的構詞來理解。「由於趣向下劣」:即由於向下走,意思是屬於下劣的部分。「無精進」:即捨棄了精勤,不為證得它而發起精進。
160. Dasame vaḷañjentīti sajjhāyanti ceva vācuggataṃ karontā dhārenti ca. Avigatataṇhatāya taṃ taṃ parikkhārajātaṃ bahumpi ādiyantīti bahulā, te eva bāhulikā yathā ‘‘venayiko’’ti (ma. ni. 1.246; a. ni. 8.11; pārā. 8). Te pana yasmā paccayabahulabhāvā yuttappayuttā nāma honti, tasmā āha ‘‘paccayabāhullāya paṭipannā’’ti. Sithilaṃ gaṇhantīti sāthalikā, sikkhāya ādaragāravābhāvena sithilaṃ adaḷhaṃ gaṇhantīti attho. Sithilanti ca bhāvanapuṃsakaniddeso, sithila-saddena vā samānatthassa sāthalasaddassa vasena sāthalikāti padasiddhi veditabbā. Avagamanatoti adhogamanato, orambhāgiyabhāvatoti attho. Nibbīriyāti ujjhitussāhā tadadhigamāya ārambhampi akurumānā.