(16)1. 《1. 根品》
(16) 1. Indriyavaggo
1-5. 《根经》等注释
1-5. Indriyasuttādivaṇṇanā
151-155第四集中的初经等,其义显明,无需解释。
151-155. Catutthassa paṭhamādīni uttānāneva.
6-8. 《劫经》等注释
6-8. Kappasuttādivaṇṇanā
156-158第六经中,「坏」即坏灭,指毁灭;从坏灭之后如此安住,名为「住于坏灭中」。「成」即生成,指出生或增长。有人说,依坏灭界限的次第,本应说「火坏、水坏、风坏」,却没有那样说,而说「水坏、火坏、风坏」,这是依坏灭大种的说法次第。另有人说,这是依坏灭发生的次第。因水而坏灭,故为「水坏」。坏灭界限,即坏灭的范围。坏灭,即被毁灭。「恒常地」指一切时,即使在三类坏灭中也是如此。「一个佛土毁坏」——此中,佛土有三种:生土、教令土与境土。
156-158. Chaṭṭhe saṃvaṭṭanaṃ vinassanaṃ saṃvaṭṭo, saṃvaṭṭato uddhaṃ tathā ṭhāyī saṃvaṭṭaṭṭhāyī. Vivaṭṭanaṃ nibbattanaṃ, vaḍḍhanaṃ vā vivaṭṭo. ‘‘Tejosaṃvaṭṭo, āposaṃvaṭṭo, vāyosaṃvaṭṭoti evaṃ saṃvaṭṭasīmānukkamena saṃvaṭṭesu vattabbesu tathā avatvā āposaṃvaṭṭo, tejosaṃvaṭṭo, vāyosaṃvaṭṭoti vacanaṃ saṃvaṭṭamahābhūtadesanānupubbiyā’’ti keci. ‘‘Bhāvīsaṃvaṭṭānupubbiyā’’ti apare. Āpena saṃvaṭṭo āposaṃvaṭṭo. Saṃvaṭṭasīmāti saṃvaṭṭanamariyādā. Saṃvaṭṭatīti vinassati. Sadāti sabbakālaṃ, tīsupi saṃvaṭṭakālesūti attho. Ekaṃ buddhakkhettaṃ vinassatīti ettha buddhakkhettaṃ nāma tividhaṃ hoti jātikkhettaṃ, āṇākkhettaṃ, visayakkhettañca.
其中,生土的范围以一万轮围界为限,如来入胎、结生等时,此土便震动。教令土以百千亿轮围界为限,在这一范围内,《宝经》、《蕴护卫》、《幢顶护卫》、《阿咤那胝护卫》、《孔雀护卫》等护卫的威力能起作用。境土无量无边,即所谓「乃至他所愿意之处」。在此当中,如来愿意什么,便能了知什么。如此,在这三种佛土中,当一个教令土毁坏时,彼处的生土也已毁坏;而且,毁坏时是同一处毁坏,安立时也是同一处安立。其余未说明的,应依《清净道论》注释所说之理来把握。第七、第八经的含义是显而易见的。
Tattha jātikkhettaṃ dasasahassacakkavāḷapariyantaṃ hoti, tathāgatassa paṭisandhiggahaṇādīsu kampati. Āṇākkhettaṃ koṭisatasahassacakkavāḷapariyantaṃ, yattha ratanasuttaṃ (khu. pā. 6.1 ādayo; su. ni. 224 ādayo) khandhaparittaṃ (a. ni. 4.67; cūḷava. 251) dhajaggaparittaṃ (saṃ. ni. 1.249) āṭānāṭiyaparittaṃ (dī. ni. 3.277-278) moraparittanti (jā. 1.2.17-18) imesaṃ parittānaṃ ānubhāvo vattati. Visayakkhettaṃ anantāparimāṇaṃ, yaṃ ‘‘yāvatā vā panākaṅkheyyā’’ti (a. ni. 3.81) vuttaṃ. Tattha yaṃ yaṃ tathāgato ākaṅkhati, taṃ taṃ jānāti. Evametesu tīsu buddhakkhettesu ekaṃ āṇākkhettaṃ vinassati , tasmiṃ pana vinassante jātikkhettaṃ vinaṭṭhameva hoti, vinassantañca ekatova vinassati, saṇṭhahantañca ekatova saṇṭhahati. Sesamettha visuddhimaggasaṃvaṇṇanāsu (visuddhi. mahāṭī. 2.404) vuttanayeneva gahetabbaṃ. Sattamaṭṭhamāni uttānatthāneva.
9. 《比丘尼经》的注释
9. Bhikkhunīsuttavaṇṇanā
159在第九经中,「缘于如此生起的现前渴爱」:是指当人借由「我何时才能断尽诸漏」等方式,而对无上解脱生起希求时,即为缘于已生起的渴爱。然而,缘于出世间法怎么会生起希求呢?对此不应如此看待。因为希求并非以出世间法为所缘而生起,这是由于出世间法并非此人的境界,此人尚未证得。但是,当他依传闻而得知无上解脱,并为此生起渴望时,这就称为「对此生起渴望」。「不会牵引」:由于未达到业道的程度,所以不引生结生。其余的很容易理解。
159. Navame evaṃ pavattaṃ paccuppannataṇhaṃ nissāyāti ‘‘kudāssu nāmāhampi āsavānaṃ khayā’’tiādinā nayena anuttare vimokkhe pihaṃ uppādentassa uppannataṇhaṃ nissāya. Kathaṃ pana lokuttaradhamme ārabbha āsā uppajjatīti? Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ, na ārammaṇakaraṇavasena tattha pihā pavattati avisayattā puggalassa ca anadhigatabhāvato. Anussavūpaladdhe pana anuttaravimokkhe uddissa pihaṃ uppādento tattha pihaṃ uppādeti nāma. Nākaḍḍhatīti kammapathabhāvaṃ appattatāya paṭisandhiṃ na deti. Sesaṃ suviññeyyameva.
10. 《善逝律经》的注释
10. Sugatavinayasuttavaṇṇanā
160在第十经中,「受用」:是指他们既诵习,又背诵熟记并受持。由于渴爱未断,他们拿取种种大量的资生用具,故称为「多者」;他们即是「多物者」,如同说「离贪者」那样。而他们由于资具众多,即名为相应资具者,所以说「行于资具之多」。「松缓地执取」:即「懈怠者」,意思是说,由于对修学没有恭敬、尊重,故而松缓、不牢固地执取。「松缓」:这是以动作名词的阴性形式来指示,或者应知由同义的「松缓」一词,依「懈怠者」的构词来理解。「由于趣向下劣」:即由于向下走,意思是属于下劣的部分。「无精进」:即舍弃了精勤,不为证得它而发起精进。
160. Dasame vaḷañjentīti sajjhāyanti ceva vācuggataṃ karontā dhārenti ca. Avigatataṇhatāya taṃ taṃ parikkhārajātaṃ bahumpi ādiyantīti bahulā, te eva bāhulikā yathā ‘‘venayiko’’ti (ma. ni. 1.246; a. ni. 8.11; pārā. 8). Te pana yasmā paccayabahulabhāvā yuttappayuttā nāma honti, tasmā āha ‘‘paccayabāhullāya paṭipannā’’ti. Sithilaṃ gaṇhantīti sāthalikā, sikkhāya ādaragāravābhāvena sithilaṃ adaḷhaṃ gaṇhantīti attho. Sithilanti ca bhāvanapuṃsakaniddeso, sithila-saddena vā samānatthassa sāthalasaddassa vasena sāthalikāti padasiddhi veditabbā. Avagamanatoti adhogamanato, orambhāgiyabhāvatoti attho. Nibbīriyāti ujjhitussāhā tadadhigamāya ārambhampi akurumānā.