(7)2. 得业品
(7) 2. Pattakammavaggo
1-4.《得业经》等释义
1-4. Pattakammasuttādivaṇṇanā
61-6461-64. 在第二品第一经中,那些不是不可意的,即被意指为可意的,因此说:「通过遮止不可意,即是可意。」而所谓「可意」,无论是否已被遍求,其意思都是指成为可意的所缘。即使已被寻得者也可称为可意,但这并非此处的意思。Maneti(意)是指在心意之中。Kantā(堪忍)即令心喜爱,意思是应当被欲求的。「令意增广」:以可意的状态令心意增长。此处「受用」(bhoga)一词,是就作业成就而言,因此说「受用即是应被受用的事物」等。「对法造成损害」:即违害了法,排除了善法。因为「应当在乐与苦中近察」,所以称为「亲教师」(upajjhāyā),意思是当乐苦生起时,应当随念。「仅见者与共育者」:在这里,「仅见者」(sandiṭṭhā)是指各处聚集、仅仅见过面而不太牢固的朋友;「共育者」(sambhattā)是指被悉心养育、有深厚感情、关系非常牢固的朋友。
61-64. Dutiyassa paṭhame ye aniṭṭhā na honti, te iṭṭhāti adhippetāti āha ‘‘aniṭṭhapaṭikkhepena iṭṭhā’’ti. Iṭṭhāti ca pariyiṭṭhā vā hotu mā vā, iṭṭhārammaṇabhūtāti attho. Gavesitampi hi iṭṭhanti vuccati, taṃ idha nādhippetaṃ. Maneti manasmiṃ. Kantāti vā kamanīyā, kāmetabbāti attho. Manaṃ appāyantīti iṭṭhabhāvena manaṃ vaḍḍhenti. Kammasādhano idha bhoga-saddoti āha ‘‘bhogāti bhuñjitabbā’’tiādi. Dhammūpaghātaṃ katvā kusaladhammaṃ vinodetvā. Upanijjhāyīyantīti upajjhāyāti āha ‘‘sukhadukkhesu upanijjhāyitabbattā’’ti, sukhadukkhesu uppannesu anussaritabbattāti attho. Sandiṭṭhasambhattehīti ettha tattha tattha saṅgamma diṭṭhamattā nātidaḷhamittā sandiṭṭhā, suṭṭhu bhattā sinehavanto daḷhamittā sambhattā.
「不平坦的贪」:指强烈的贪。「快乐者」:指已生起快乐。「满足者」:指被滋养、安乐的人。然而,那样的人因为具足力量,所以说“令他具足力量”。
Visamalobhanti balavalobhaṃ. Sukhitanti sañjātasukhaṃ. Pīṇitanti dhātaṃ suhitaṃ. Tathābhūto pana yasmā balasampanno hoti, tasmā ‘‘balasampannaṃ karotī’’ti vuttaṃ.
“喜好庄严身业、语业者”称为「善者」(sūrata),这是把u音拉长了。这种状态就叫作「柔和」(soracca),也就是身与语的不违犯。而这种品质在义理上就是具足善戒的状态,因此说「住立于忍与柔和之中」,就是指住立于堪忍的安忍与善戒性之中。「单一的我自己」:意思是一心。因为对贪等烦恼的前分调伏等,是需要各别去希求的,并非像在道刹那那样,以简择观照的方式一次性全部断除。或者,“单一的我自己”是指由于远离而成为单独、独处的自己。因此这么说:“单一,就是自身的有身”等等。“上上地”:指在称为六欲天界中,不断向上的妙欲地。业的果被称为“最上”,而在这里,因为是指去往更高处,所以说“这是它向上的最上果”。“致力于善生天者”:即致力于善生天,或者说以善生天为目标者。「十种差别」:指天的寿命、容貌、名声、快乐、自在力等,以及可意的色等果报的差别。此处的“容貌”一词,包含了自己有身的容貌;“色”一词,则包含了外部的色所缘。第二、第三、第四篇的意义都很明显。
Sobhane kāyikavācasikakamme ratoti sūrato ukārassa dīghaṃ katvā, tassa bhāvo soraccaṃ, kāyikavācasiko avītikkamo. So pana atthato susīlabhāvoti āha ‘‘khantisoracce niviṭṭhāti adhivāsanakkhantiyañca susīlatāya ca niviṭṭhā’’ti. Ekamattānanti ekaṃ cittanti attho. Rāgādīnañhi pubbabhāgiyaṃ damanādi paccekaṃ icchitabbaṃ, na maggakkhaṇe viya ekajjhaṃ paṭisaṅkhānamukhena pajahanato. Ekamattānanti vā vivekavasena ekaṃ ekākinaṃ attānaṃ. Tenevāha ‘‘ekaṃ attanova attabhāva’’ntiādi. Uparūparibhūmīsūti chakāmasaggasaṅkhātāsu uparūparikāmabhūmīsu. Kammassa phalaṃ aggaṃ nāma. Taṃ panettha uccagāmīti āha ‘‘uddhamaggamassā’’ti. Suvagge niyuttā, suvaggappayojanāti vā sovaggikā. Dasannaṃ visesānanti dibbaāyuvaṇṇayasasukhaādhipateyyānañceva iṭṭharūpādīnañca phalavisesānaṃ. Vaṇṇaggahaṇena cettha sako attabhāvavaṇṇo gahito, rūpaggahaṇena bahiddhā rūpārammaṇaṃ. Dutiyatatiyacatutthāni uttānatthāneva.
5.色经注
5. Rūpasuttavaṇṇanā
6565.第五经中,所谓「量」(pamāṇa),即能借此了知广大等差别,故称为量。色身就是他的量,这样的人称为「以色为量者」(rūpappamāṇo)。正因如此,由于对色净信,所以称为「对色净信者」(rūpappasanno)。这里的「声音」(ghoso)是指称赞的声音。「粗劣」(lūkha)是指资具的粗劣。「法」(dhammā)是指戒等功德法。然而,这四种人的差别,在经文中已经说明了。那里这样说道:
65. Pañcame paminoti uḷāratādivisesaṃ etenāti pamāṇaṃ, rupakāyo pamāṇaṃ etassāti rūpappamāṇo. Tato eva rūpe pasannoti rūpappasanno. Ghosoti cettha thutighoso. Lūkhanti paccayalūkhatā. Dhammāti sīlādayo guṇadhammā adhippetā. Imesaṃ pana catunnaṃ puggalānaṃ nānākaraṇaṃ pāḷiyaṃyeva āgataṃ. Vuttañhetaṃ –
什么样的人是“以色为量、对色净信的人”?此处,有一类人见到对方的身高、体围、形体或圆满,便以此为准绳而生起净信。这样的人名为“以色为量、对色净信的人”。
‘‘Katamo ca puggalo rūpappamāṇo rūpappasanno? Idhekacco puggalo ārohaṃ vā passitvā pariṇāhaṃ vā passitvā saṇṭhānaṃ vā passitvā pāripūriṃ vā passitvā tattha pamāṇaṃ gahetvā pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati puggalo rūpappamāṇo rūpappasanno.
什么样的人是“以声音为量、对声音净信的人”?此处,有一类人由于听到他人的称赞、赞美、称扬,或辗转相传的他人赞誉,便以此声音为准绳而生起净信。这样的人名为“以声音为量、对声音净信的人”。
‘‘Katamo ca puggalo ghosappamāṇo ghosappasanno? Idhekacco puggalo paravaṇṇanāya parathomanāya parapasaṃsanāya paravaṇṇahārikāya tattha pamāṇaṃ gahetvā pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati puggalo ghosappamāṇo ghosappasanno.
什么样的人是“以粗劣为量、对粗劣净信的人”?此处,有一类人见到粗劣的袈裟,或见到粗劣的钵,或见到粗劣的坐卧具,或见到种种苦行,便以此为量而生起净信。这样的人名为“以粗劣为量、对粗劣净信的人”。
‘‘Katamo ca puggalo lūkhappamāṇo lūkhappasanno? Idhekacco puggalo cīvaralūkhaṃ vā passitvā pattalūkhaṃ vā passitvā senāsanalūkhaṃ vā passitvā vividhaṃ vā dukkarakārikaṃ passitvā tattha pamāṇaṃ gahetvā pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati puggalo lūkhappamāṇo lūkhappasanno.
什么样的人是「以法为量、于法净信之人」?世间有一类人,或见戒,或见定,或见慧,便以此为衡量准绳而生起净信。这样的人便称为以法为量、于法净信之人。
‘‘Katamo ca puggalo dhammappamāṇo dhammappasanno? Idhekacco puggalo sīlaṃ vā passitvā samādhiṃ vā passitvā paññaṃ vā passitvā tattha pamāṇaṃ gahetvā pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati puggalo dhammappamāṇo dhammappasanno’’ti (pu. pa. 171-172).
其中,「身高」指高度,应知在相应时节中是合乎分寸的。「体围」指不瘦不胖的丰满形体。「形体」指各部分肢节的端严匀称,在该长、该短、该圆等处都恰到好处。「圆满」指全身各部分的完全无缺。「在那里取得度量」意为:于那样的色身、色身的成就中,以相貌的殊胜作为准则。「生净信」意为:生起、产生胜解。
Tattha ārohanti uccataṃ. Sā ca kho tasmiṃ tasmiṃ kāle pamāṇayuttā daṭṭhabbā. Pariṇāhanti nātikisathūlatāvasena pīṇataṃ. Saṇṭhānanti tesaṃ tesaṃ aṅgapaccaṅgānaṃ susaṇṭhitataṃ dīgharassavaṭṭādiyuttaṭṭhānesu tathābhāvaṃ. Pāripūrinti sabbesaṃ sarīrāvayavānaṃ paripuṇṇataṃ avikalataṃ. Tattha pamāṇaṃ gahetvāti tasmiṃ rūpe rūpasampattiyaṃ pamāṇabhāvaṃ upādāya. Pasādaṃ janetīti adhimokkhaṃ janeti uppādeti.
「称赞他人」指以‘某甲如是、某甲这般’等语,说他人的功德。「赞美他人」指面对他人、以能引发赞叹的颂扬之辞,亦即依于他人而作的称叹;以偈颂等结撰方式所说的赞美,即为此义。「称扬他人」指面对他人,宣说其功德。「辗转传送他人称赞的」指层层传递他人的赞美之语,也就是辗转传达称扬其名声的声音。所谓「那里」,即指在那赞美之声中。
Paravaṇṇanāyāti ‘‘asuko ediso ca ediso cā’’ti parassa guṇavacanena. Parathomanāyāti parammukhā parassa silāghuppādakena abhitthavanena parena thutivasena, gāthādiupanibandhanena vuttāya thomanāyāti vuttaṃ hoti. Parapasaṃsanāyāti parammukhā parassa guṇasaṃkittanena. Paravaṇṇahārikāyāti paramparavaṇṇahārikāya paramparāya parassa kittanasaddassa upasaṃhārena. Tatthāti tasmiṃ thutighose.
「粗劣的衣」:指厚重、破旧、多处缝补等衣的粗劣。「粗劣的钵」:指有许多结补、辗转传来等钵的粗劣。或者「种种难行」:指依头陀支等而转起的各种难行。「或见戒」:指以智眼见到由戒圆满而清净的身语善行,或见到由禅那等证得而清净的定,或见到称为观与神通的慧。这便是义理。
Cīvaralūkhanti thūlajiṇṇabahutunnakatādicīvarassa lūkhabhāvaṃ. Pattalūkhanti anekaganthikāhaṭatādipattassa lūkhabhāvaṃ. Vividhaṃ vā dukkarakārikanti dhutaṅgādivasena pavattanānāvidhaṃ dukkaracariyaṃ. Sīlaṃ vā passitvāti sīlapāripūrivasena visuddhaṃ kāyavacīsucaritaṃ ñāṇacakkhunā passitvā, jhānādiadhigamasuddhisamādhiṃ vā vipassanābhiññāsaṅkhātaṃ paññaṃ vā passitvāti attho.
如此,在这四种衡量标准的世间共住中,对佛不净信者少,净信者多。对于以色为衡量标准者,再没有比佛陀的色身更能引发净信的色了。对于以声为衡量标准者,再没有比诸佛被称扬的名声更能引发净信的声音了。对于以粗劣为衡量标准者,世尊舍弃了迦尸绢衣、昂贵衣袍、金钵、适宜三季且具足一切圆满的华美殿堂,受用粪扫衣、石钵、树下等坐卧具,其粗劣之外,再没有更能引发净信的其他粗劣了。对于以法为衡量标准者,在包含天神的世间中,拥有不共戒等功德的如来,其戒等功德之外,再没有更能引发净信的其他戒等功德了。如此,世尊就好比把这四种衡量标准的世间共住尽握掌中而安住。
Evametasmiṃ catuppamāṇe lokasannivāse buddhesu appasannā mandā, pasannā bahukā. Rūpappamāṇassa hi buddharūpato uttari pasādāvahaṃ rūpaṃ nāma natthi. Ghosappamāṇassa buddhānaṃ kittighosato uttari pasādāvaho ghoso nāma natthi. Lūkhappamāṇassa kāsikāni vatthāni mahārahāni kañcanabhājanāni tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavike sabbasampattiyutte pāsādavare pahāya paṃsukūlacīvaraselamayapattarukkhamūlādisenāsanasevino buddhassa bhagavato lūkhato uttari pasādāvahaṃ aññaṃ lūkhaṃ nāma natthi. Dhammappamāṇassa sadevake loke asādhāraṇasīlādiguṇassa tathāgatassa sīlādiguṇato uttari pasādāvaho añño sīlādiguṇo nāma natthi. Iti bhagavā imaṃ catuppamāṇikaṃ lokasannivāsaṃ muṭṭhinā gahetvā viya ṭhitoti.
「他们量度」(pamāṇiṃsu):执取标准而衡量。「于自身中,他不了解他的功德」(niyakajjhatte tassa guṇaṃ na jānāti):即不了解那人内在生起的戒等功德。其余则容易理解。
Pamāṇiṃsūti pamāṇaṃ aggahesuṃ. Niyakajjhatte tassa guṇaṃ na jānātīti tassa abbhantare pavattamānaṃ sīlādiguṇaṃ na jānāti. Sesaṃ suviññeyyameva.
7.《蛇王经》注疏
7. Ahirājasuttavaṇṇanā
6767.在第七经中,「即咬毒蛇」是通过限定词,由此排除了见毒等毒蛇。因为木口等四种毒蛇——咬毒蛇、见毒蛇、触毒蛇、风毒蛇——每一种又分成四种,随毒发时的变化,总共有十六种。这里只取咬毒蛇而不取其余,正指明了这一点。其余内容很容易理解。
67. Sattame daṭṭhavisānevāti avadhāraṇena diṭṭhavisādayo nivatteti. Kaṭṭhamukhādayo hi cattāro āsīvisā daṭṭhaviso, diṭṭhaviso, phuṭṭhaviso, vātavisoti paccekaṃ catubbidhā hontīti visavegavikāravasena soḷasa vuttā. Tesu daṭṭhavisānaṃyeva idha gahaṇaṃ, na itaresanti dasseti. Sesaṃ suviññeyyameva.
8.《提婆达多经》注疏
8. Devadattasuttavaṇṇanā
6868.在第八经中,「时候到了」,指胎儿已经成熟,到了分娩的时刻。「幼崽」,指母驴马所生的仔。对于“果确实毁灭芭蕉……”等偈颂,因为花茎被切断,芭蕉一旦结果便走向衰败,所以偈颂说「果确实毁灭芭蕉」。所谓“kukkujaka”,就是指芭蕉的花茎。同样,因为结果成熟即是药草的终结,所以又说「果确实毁灭竹、芦苇」。这里的总义是:如同自己的果实会毁灭芭蕉、竹子和芦苇,胎儿也会毁灭母驴马;同样,恭敬利养如同自身之业,也会毁灭不善之人。
68. Aṭṭhame kāle sampatteti gabbhassa paripākagatattā vijāyanakāle sampatte. Potakanti assatariyā puttaṃ. ‘‘Phalaṃ ve kadaliṃ hantī’’tiādigāthāya kukkujakeneva pattavaṭṭipasavassa ucchinnattā phaluppatti kadaliyā parābhavāya hotīti āha ‘‘phalaṃ ve kadaliṃ hantī’’ti. Kukkujakaṃ nāma kadaliyā pupphanāḷaṃ. Tathā phalapākapariyosānattā osadhīnaṃ ‘‘phalaṃ veḷuṃ naḷa’’nti vuttaṃ. Ayaṃ panettha piṇḍattho – yathā attano phalaṃ kadaliveḷunaḷe vināseti, gabbho ca assatariṃ, evaṃ attano kammabhūto sakkāro asappurisaṃ vināsetīti.
第九、《精勤经》的注疏
9. Padhānasuttavaṇṇanā
6969.在第九经中,「精勤」是指借着它们而精进努力。由于成就了殊胜的义利,所以它们是至上精进、最胜精进。「为了防护烦恼」:通过正念的现起,防护烦恼,令贪欲等不生起。「为了舍断」:为了去除欲寻等;为达成这种舍断而发起的精进即是‘精勤’。「为了增长善法」:为了增长觉支等善法;为达成这种增长而发起的精进即是‘精勤’。
69. Navame padahati etehīti padhānāni. Uttamavīriyāni seṭṭhavīriyāni visiṭṭhassa atthassa sādhanato. Kilesānaṃ saṃvaratthāyāti yathā abhijjhādayo na uppajjanti, evaṃ satiyā upaṭṭhānena kilesānaṃ saṃvaraṇatthāya. Pajahanatthāyāti kāmavitakkādīnaṃ vinodanatthāya. Padhānanti tasseva pajahanassa sādhanavasena pavattavīriyaṃ. Kusalānaṃ dhammānaṃ brūhanatthāyāti bojjhaṅgasaṅkhātānaṃ kusaladhammānaṃ vaḍḍhanatthāya. Padhānanti tasseva vaḍḍhanassa sādhanavasena pavattavīriyaṃ.
第十、《不如法经》的注疏
10. Adhammikasuttavaṇṇanā
70第十经中,「visamaṃ」是抽象名词的中性形式,故说“成为不平坦的”等。「非时」即不在适当的时候,此处的具格表示处所义。「胜道(pañjasā)」:“pa”表强调,“añjasa”为道路,故「pañjasā」指那些以此为道、已入正道而正修行者,亦即行于正道之人。「非胜道(apañjasā)」即不行于正道而步入邪道者。然而,正因他们偏离了道,故又称“偏离道”等。
70. Dasame visamanti bhāvanapuṃsakametaṃ. Tenāha ‘‘visamā hutvā’’ti. Asamayenāti akāle. Bhummatthe hetaṃ karaṇavacanaṃ. Pakaṭṭhaṃ padhānaṃ añjasaṃ etesanti pañjasā, añjasaṃ pagatā paṭipannāti vā pañjasā, pakatimaggagāmino. Na pañjasā apañjasā, amaggappaṭipannā. Te pana yasmā maggato apagatā nāma honti, tasmā vuttaṃ ‘‘maggato apagatā’’tiādi.
至于那些偈颂中,其关联应如此理解:「若牛群正匆忙」意指牛群正匆忙渡越汹涌的洪水。「领头的公牛走歪了」——如果作为牛群首领的公牛走了歪路。「所有那些母牛都走歪了」——所有母牛也都随之走歪。何以故?因为向导走歪了,由于它走歪的缘故。那头公牛是牛群的依怙,也是祸患的根源。同样地,在人类之中也正是如此:若那位被公认最精勤者行于非法,一切仰赖他生活的人也都将变成非法者。因为财富的丰裕会促成性行的成就。正因如此,若国王行于非法,整个国家便陷于苦难。
Gāthāsu pana evamettha sambandho veditabbo. Gunnaṃ ce taramānānanti gāvīsu mahoghaṃ tarantīsu. Jimhaṃ gacchati puṅgavoti yadi yūthapati usabho kuṭilaṃ gacchati. Sabbā tā jimhaṃ gacchantīti sabbā tā gāviyo kuṭilameva gacchanti. Kasmā? Nette jimhaṃ gate sati tassa kuṭilagatattā. So hi tāsaṃ paccayiko upaddavaharo ca. Evamevanti yathā cetaṃ, evameva yo manussesu padhānasammato, yadi so adhammacārī siyā, ye tassa anujīvino, sabbepi adhammikā honti. Sāmisampadā hi pakatisampadaṃ sampādeti. Yasmā etadevaṃ, tasmā sabbaṃ raṭṭhaṃ dukkhaṃ seti, rājā ce hoti adhammiko.