5. 赤马天子品
5. Rohitassavaggo
第一 定修习经注
1. Samādhibhāvanāsuttavaṇṇanā
41「现法乐住」:即于现生之身中安住于快乐,由于无烦恼,以无染着的快乐而住,这是它的含义。这说明了漏尽者的四种果等至禅那,以及在证得漏尽之后所获得的色界与无色界禅那。「为获得天眼智见」:即是为了获得天眼智。因为天眼智能见到色界天的众生及其他众生,就“见”的角度,这里称之为“智见”。「作光明想」:无论是白昼还是夜晚,从太阳、灯、月亮、摩尼珠、火炬、闪电等所得的光明,在白昼与夜晚所体验的无有不同;即如所体验的那样,取光明相,安置于心中。如此取相后,就如善巧修习光明遍的人,其光明遍相能在夜晚随其所欲、任意长久地现前;依此光明,他于彼处安立“昼想”,犹如白昼,灭除昏沉与睡眠。因此说“如昼,夜亦如是”。
41. Pañcamassa paṭhame diṭṭhadhammasukhavihārāyāti imasmiṃyeva attabhāve sukhavihāratthāya, nikkilesatāya nirāmisena sukhena viharaṇatthāyāti attho. Iminā cattāri phalasamāpattijjhānāni khīṇāsavassa āsavakkhayādhigamato aparabhāge adhigatarūpārūpajjhānāni ca kathitāni. Dibbacakkhuñāṇadassanappaṭilābhāyāti dibbacakkhuñāṇappaṭilābhatthāya. Dibbacakkhuñāṇañhi rūpagatassa dibbassa itarassa ca dassanaṭṭhena idha ‘‘ñāṇadassana’’nti adhippetaṃ. Ālokasaññaṃ manasi karotīti divā vā rattiṃ vā sūriyadīpacandamaṇiukkāvijjulatādīnaṃ āloko divā rattiñca upaladdho, yathāladdhavaseneva ālokaṃ manasi karoti citte ṭhapeti, tathā ca naṃ manasi karoti, yathāssa subhāvitālokakasiṇassa viya kasiṇāloko yathicchakaṃ yāvadicchakañca so āloko rattiyaṃ upatiṭṭhati , yena tattha divāsaññaṃ ṭhapeti, divā viya vigatathinamiddho hoti. Tenāha ‘‘yathā divā tathā ratti’’nti.
「如于白昼作光明想,同样地,他于夜间也作此想」:即如同白昼所见的光明,他在夜晚也作同样的想。在「如夜,如是昼」这一句中,理则同前:即如同在夜晚所见到的月光等光明,他也以同样的方式在白昼作光明想,安放心间。「以开放的心」:即以无遮的心,也就是不被昏沉睡眠之盖所封闭的心。「无周围覆盖」:即从一切方面不被缠绕、不被遮蔽。「彻底地……」等文,同样是在阐明前述之义:即依“如昼,夜亦如是”等方式,造作出类似光明的相,这就是它的含义。
Yathā divā ālokasaññā manasi katā, tatheva naṃ rattimpi manasi karotīti yathā divā diṭṭho āloko, tatheva taṃ rattiṃ manasi karoti. Dutiyapadeti ‘‘yathā rattiṃ tathā divā’’ti imasmiṃ vākye. Esa nayoti iminā yathā rattiyaṃ candālokādi āloko diṭṭho, evameva rattiṃ diṭṭhākāreneva divā taṃ ālokaṃ manasi karoti citte ṭhapetīti imamatthaṃ atidisati. Iti vivaṭena cetasāti evaṃ apihitena cittena, thinamiddhāpidhānena apihitacittenāti vuttaṃ hoti. Apariyonaddhenāti samantato anaddhena asañchāditena. Kiñcāpītiādinā attanā vuttamevatthaṃ samattheti. Ālokasadisaṃ kataṃ ‘‘yathā divā tathā ratti’’ntiādinā.
「七处行者」:即是为了成就经中所说的“于前进时、返回时能保持正知”等七处念与正知。「由于已把握事与所缘」:是因为如实了知了事与所缘。正如寻找蛇的人,一旦知道了蛇的巢穴,凭借着咒语和药物的力量,就能轻易地了知并抓住那条蛇;同样,当受的依处——事与所缘被知道以后,即便是初学者,也能了知受、把握受,因为从它的自相与共相去把握就变得容易了。更不用说那些已遍知事处的漏尽者了。对于漏尽者,在受生起的刹那、住立的刹那、坏灭的刹那,受都清晰地被了知,正如“那些受如此生起”等语所说。不仅受,这里提及的想、寻等,以及经中未直接说到的思等,也都在被了知的状态中生起、住立和灭去。这只是举例说明,即经中以受、想、寻为代表。由此显示,一切法就其生起等方面,皆被无余地了知。
Sattaṭṭhānikassāti ‘‘abhikkante paṭikkante sampajānakārī hotī’’tiādinā (dī. ni. 1.214; 2.376; ma. ni. 1.109) vuttassa sattaṭṭhānikassa satisampajaññassa atthāya. Pariggahitavatthārammaṇatāyāti vatthuno ārammaṇassa ca yāthāvato viditabhāvena. Yathā hi sappaṃ pariyesantena tassa āsaye vidite sopi vidito gahito eva ca hoti mantāgadabalena tassa gahaṇassa sukarattā, evaṃ vedanāya āsayabhūte vatthumhi ārammaṇe ca vidite ādikammikassapi vedanā viditā gahitā eva hoti salakkhaṇato sāmaññalakkhaṇato ca tassā gahaṇassa sukarattā. Pageva pariññātavatthukassa khīṇāsavassa. Tassa hi uppādakkhaṇepi ṭhitikkhaṇepi bhaṅgakkhaṇepi vedanā viditā pākaṭā honti ‘‘tā vedanā evaṃ uppajjitvā’’tiādinā. Na kevalañca vedanā eva, idha vuttā saññādayopi avuttā cetanādayopi viditāva uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca nirujjhanti ca. Nidassanamattañhetaṃ, yadidaṃ pāḷiyaṃ vedanāsaññāvitakkaggahaṇaṃ. Tena anavasesato sabbadhammānampi uppādādito viditabhāvaṃ dasseti.
又,受的生起了知,现起了知,灭去了知。如何了知受的生起呢?无明集起则受集起;渴爱集起则业集起;触集起则受集起——见到生起之相时,即是见到了受蕴的集起。如此,受的生起了知。如何了知受的现起呢?若作意无常,则了知衰变之现起;若作意苦,则了知怖畏之现起;若作意无我,则了知空之现起。如此,从衰变、怖畏、空三方面了知受的现起。如何了知受的灭去呢?无明灭则受灭……(略)……如此,受的灭去了知。应以此方法了知此处所说的义理。
Apica vedanāya uppādo vidito hoti, upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti, atthaṅgamo vidito hoti. Kathaṃ vedanāya uppādo vidito hoti ? Avijjāsamudayā vedanāsamudayo, taṇhāsamudayā kammasamudayo, phassasamudayā vedanāsamudayoti nibbattilakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa samudayaṃ passati. Evaṃ vedanāya uppādo vidito hoti. Kathaṃ vedanāya upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti? Aniccato manasikaroto khayatupaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti, dukkhato manasikaroto bhayatupaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti, anattato manasikaroto suññatupaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti. Evaṃ vedanāya upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti. Iti khayato bhayato suññato jānāti. Kathaṃ vedanāya atthaṅgamo vidito hoti? Avijjānirodhā vedanānirodho…pe… evaṃ vedanāya atthaṅgamo vidito hoti. Imināpi nayenettha attho veditabbo.
「如是色」:此中‘如是’一词为无余显示色的自相,故说‘这是色’,此为总说自相;而‘唯此色’则为无遗余表明‘除此之外再无其他色’,即否定此外另有色。于「如是受」等,亦同此理:这是受,唯此受,除此之外再无其他受;这是想……这些行……这是识,唯此识,除此之外再无其他识。应作如是理解,故于此处说‘于受等也是如此’。
Iti rūpanti ettha itisaddo anavasesato rūpassa sarūpanidassanatthoti tassa idaṃ rūpanti etena sādhāraṇato sarūpanidassanamāha, ettakaṃ rūpanti etena anavasesato, na ito paraṃ rūpaṃ atthīti tabbinimuttassa aññassa abhāvaṃ. Iti vedanātiādīsupi ayaṃ vedanā, ettakā vedanā, ito paraṃ vedanā natthi. Ayaṃ saññā…pe… ime saṅkhārā…pe… idaṃ viññāṇaṃ, ettakaṃ viññāṇaṃ, ito paraṃ viññāṇaṃ natthīti evamattho daṭṭhabboti āha ‘‘vedanādīsupi eseva nayo’’ti.
「以智了知胜下」:「胜下」是胜与下的合称,指殊胜与低下,即于他身、自身等之中的优越与低劣者。
「颤动」:指贪爱与邪见的躁动。
「无恼」:指远离了贪等烦恼的逼恼。
「他渡越了」:如是的阿拉汉已渡越了生与老。
Ñāṇena jānitvā paroparāni. Paroparānīti parāni ca oparāni ca. Uttamādhamānīti parattabhāvasakattabhāvādīni uttamādhamāni. Calitanti taṇhādiṭṭhivipphanditaṃ. Anīghoti rāgādiīgharahito. Atāri soti so evarūpo arahā jātijaraṃ atari.
《问解答经》等经典的注释(第二至第四)。
2-4. Pañhabyākaraṇasuttādivaṇṇanā
42-44对这些问题的解答:指对一向解答、分别解答、反问解答、搁置解答这四种问题的解答。他能于每一相应场合知道如何作答。例如,若有人问:“眼是无常吗?”即用一向解答直接回答:“是无常。”若问:“眼可称为无常吗?”则应分别解答:“并非只有眼无常,耳也是无常。”若问:“如同眼,耳也是如此;如同耳,眼也是如此吗?”则应反问他:“你从什么角度问?”若对方说:“我从能见色的功能角度问。”便答:“不是。”若对方说:“我从无常这一特性角度问。”便答:“是的。”若被问“命即是身吗?”等类问题,则应搁置说:“世尊对此类问题不予记说。”即他知道此问题不应回答。“通过义的和合”:指通过获得所应得的义,以理应获得的方式来领会。“和合、集合、结合”即是“时”,也就是获得。这“时”本身就是现观;或从直接朝向的角度,“时”即是“现观”——此处应如此理解该词的含义。其余内容容易明了。第三和第四项意义浅显。
42-44. Dutiye etesaṃ pañhānanti ekaṃsabyākaraṇādīnaṃ catunnaṃ pañhānaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne byākaraṇaṃ jānātīti ‘‘cakkhuṃ anicca’’nti puṭṭhe ‘‘anicca’’nti ekaṃseneva byākātabbaṃ. ‘‘Aniccā nāma cakkhu’’nti puṭṭhe pana ‘‘na kevalaṃ cakkhumeva, sotampi anicca’’nti evaṃ vibhajitvā byākātabbaṃ. ‘‘Yathā cakkhuṃ tathā sotaṃ, yathā sotaṃ tathā cakkhu’’nti puṭṭhe ‘‘kenaṭṭhena pucchasī’’ti paṭipucchitvā ‘‘dassanaṭṭhena pucchāmī’’ti vutte ‘‘na hī’’ti byākātabbaṃ. ‘‘Aniccaṭṭhena pucchāmī’’ti vutte ‘‘āmā’’ti byākātabbaṃ. ‘‘Taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’ntiādīni puṭṭhena pana ‘‘abyākatametaṃ bhagavatā’’ti ṭhapetabbo, esa pañho na byākātabboti evaṃ jānātīti attho. Atthasamāgamenāti atthassa paṭilābhena laddhabbena. Samiti saṅgati samodhānanti samayo, paṭilābho. Samayo eva abhisamayo, abhimukhabhāvena vā samayo abhisamayoti evamettha padattho veditabbo. Sesaṃ suviññeyyameva. Tatiyacatutthāni uttānatthāneva.
《赤马天子经》等经典的注释(第五至第六)。
5-6. Rohitassasuttādivaṇṇanā
45-46“在一处”:指在被称为轮围世界边际的那个点上。“处所格”:表示处所的语法格,即“于何处”中的处所格。虽然表面上是一种通称,但从“那是世界的尽头”这句话,可知它指向特定的范围。先说了“不生,也不死”,之后为什么又说“不退失,不转生”呢?这是为了从多方面反复说明……而作如此把握。“以步行”:指以一步步行走的方式。世尊是就“行世界”的边际而说的,因为他要在后面阐明一切。而行世界的边际,即是涅槃。
45-46. Pañcame (saṃ. ni. ṭī. 1.1.107) ekokāseti cakkavāḷassa pariyantasaññite ekasmiṃ okāse. Bhummanti ‘‘yatthā’’ti idaṃ bhummavacanaṃ. Sāmaññato vuttampi ‘‘so lokassa anto’’ti vacanato visiṭṭhavisayameva hoti. ‘‘Na jāyati, na mīyatī’’ti vatvā puna ‘‘na cavati, na upapajjatī’’ti kasmā vuttanti āha ‘‘idaṃ aparāparaṃ…pe… gahita’’nti. Padagamanenāti padasā gamanena. Satthā saṅkhāralokassa antaṃ sandhāya vadati upari sabbāni pakāsetukāmo. Saṅkhāralokassa hi anto nibbānaṃ.
“持坚固弓者”:拥有坚固、强韧之弓的人,他也被称为“持坚固法者”,故说“持坚固弓者”。所谓最高标准,是指“千力弓”。之所以称为“弓箭手”,是因为心意专注于弓箭术的技艺,并非仅能持弓而已,故说“弓箭手即弓术老师”。先说“弓箭手”,再说“已修学”,可知是于弓箭学处修学圆满的人。而修学需经如此长的时间方达极致,故说“十二年修学弓箭技艺”。“一牛吼地量”:指二十拃为一牛吼地,即于那样范围之内。“毛尖”:指毛发的尖端。“熟练手”:指手已练熟。“已作护靶”:为向他人展示固定靶与移动靶而修习护靶,因此说“已展示技艺”,也有说“已作调练”。“矢”:用它射掷,故称为矢,也就是箭。“棕榈荫覆处”:指棕榈树的荫下,那荫处仅有宝珠般大小,约一拃又四指宽。
Daḷhaṃ thiraṃ dhanu etassāti daḷhadhanvā, so eva ‘‘daḷhadhammā’’ti vutto. Tenāha ‘‘daḷhadhanū’’ti. Uttamappamāṇaṃ nāma sahassathāmadhanu. Dhanuggaṇhanasippacittakatāya dhanuggaho, na dhanuggahaṇamattenāti āha ‘‘dhanuggahoti dhanuācariyo’’ti. ‘‘Dhanuggaho’’ti vatvā ‘‘sikkhito’’ti vutte dhanusikkhāya sikkhitoti viññāyati. Sikkhā ca ettakena kālena sikkhantassa ukkaṃsagatā hotīti āha ‘‘dvādasa vassāni dhanusippaṃ sikkhito’’ti. Usabhappamāṇeti vīsati yaṭṭhiyo usabhaṃ, tasmiṃ usabhappamāṇe padese. Vālagganti vālakoṭiṃ. Katahatthoti paricitahattho. Katasarakkhepoti thiralakkhe ca calalakkhe ca paresaṃ dassanavasena sarakkhepassa katāpī. Tenāha ‘‘dassitasippo’’ti, ‘‘katayoggo’’ti keci. Asanti etenāti asanaṃ, kaṇḍo. Tālacchādinti tālacchāyaṃ. Sā pana ratanamattā vidatthicaturaṅgulā.
“东方大海”:指在一个轮围世界中的东方大海。“以海为首”,指东方轮围山的口沿。“西海”同理。“无繁复”:指未调伏者所造作的事物。“到达时”:指以那样的速度行进时抵达之时。“无热恼池”:此处也须带入“到达时”一词来关联;同样,“龙王蔓齿丛”处也是如此。“那时”:指那位探寻世界尽头者存在的时候。“长寿时代”:即寿命可达好几千岁的时代。“轮围世界”:词虽用单数,实指诸多个轮围世界。由于过去生中反复熏习而成的喜爱,他便在这同一个轮围世界中流转。
Puratthimā samuddāti ekasmiṃ cakkavāḷe puratthimā samuddā. Samuddasīsena puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ vadati. Pacchimasamuddoti etthāpi eseva nayo. Nippapañcatanti adantakāritaṃ. Sampatteti tādisena javena gacchantena sampatte. Anotatteti etthāpi ‘‘sampatte’’ti padaṃ ānetvā sambandho, tathā ‘‘nāgalatādantakaṭṭha’’nti etthāpi. Tadāti yadā so lokantagavesako ahosi, tadā. Dīghāyukakāloti anekavassasahassāyukakālo. Cakkavāḷalokassāti sāmaññavasena ekavacanaṃ, cakkavāḷalokānanti attho. Imasmiṃyeva cakkavāḷe nibbattipubbaparicayasiddhāya nikantiyā.
“在有想的有情中”:并非只是就色法而言,而是指五蕴和合体。“已寂灭诸恶”:指已经断除一切染污法的人。第六项含义浅显明白。
Sasaññimhi samanaketi na rūpadhammamattake, atha kho pañcakkhandhasamudāyeti dasseti. Samitapāpoti samucchinnasaṃkilesadhammo. Chaṭṭhaṃ uttānameva.
第七 《甚远经》注疏
7. Suvidūrasuttavaṇṇanā
47第七项中,“甚远”与“远”词义相同。此处独取一义来解说,是因为所要说明的“远”这一特质,需依凭对“远近”的待观才得以成立。为了以某种方式显示其“不接近”的性质,所以说“以某种方式,成为不接近的”等。其余部分皆浅显易懂。
47. Sattame suvidūravidūra-saddānaṃ samānatthānaṃyeva ekattha gahaṇaṃ idha niddeso dūrāsannabhāvassa apekkhāsiddhattā idhādhippetassa dūrabhāvassa kenaci pariyāyena anāsannabhāvadassanatthaṃ katanti āha ‘‘kenaci pariyāyena anāsannāni hutvā’’tiādi. Sesamettha uttānameva.
第八 《毗舍佉经》注疏
8. Visākhasuttavaṇṇanā
48第八经中:因精通语法而成就了言语殊胜之因,故为“纯正”;存在于纯正中者,即是“纯正”;以那纯正而说。因此说“以圆满的语言”,意思是词句和字母皆圆满的语言。“无滞著”,是指不被胆汁等所障碍、不为其所纠缠。“无瑕疵的”,是指无过失、不脱落,即无过失且词句与字母不脱落。因为长老说法时,词或字母皆不缺失,故说“‘无瑕疵的’即是既无过失又不脱落”等。其中,“无过失”指在义与字母两方面皆远离了过失;“词句和字母不脱落”指词句和字母不缺失。或者,“无瑕疵的”是指不流露过失者。并非如同迟钝之人,口流唾液而说话,而是以不间断、无瑕疵的语言——即无过失、清净的语言,这是其含义。开示还灭的语言,于一切时不舍弃还灭,因此说“属于还灭”,意思是它不舍离还灭而转起。因为开示还灭的语言,是在决断了还灭。
48. Aṭṭhame vākkaraṇacāturiyato vacanaguṇahetūnaṃ pūriyā porī, poriyaṃ bhavāti porī, tāya poriyā. Tenāha ‘‘paripuṇṇavācāyā’’ti, akkharapadaparipuṇṇāya vācāyāti attho. Apalibuddhāyāti pittādīhi na vibaddhāya ananubundhitāya. Anelagalāyāti anelāya agalāya niddosāya agaḷitapadabyañjanāya ca. Therassa hi kathayato padaṃ vā byañjanaṃ vā na parihāyati. Tenāha ‘‘anelagalāyāti niddosāya ceva agaḷitāya cā’’tiādi. Tattha niddosāyāti atthato ca byañjanato ca vigatadosāya. Apatitapadabyañjanāyāti avirahitapadabyañjanāya. Atha vā anelagalāyāti na elaṃ dosaṃ galatīti anelagalā. Avicchinnavācāya anelagalāya yathā dandhamanussā mukhena kheḷaṃ gaḷantena vācaṃ bhāsanti, na evarūpāya. Atha kho niddosāya visadavācāyāti attho. Vivaṭṭappakāsinī vācā na kadāci vivaṭṭamuttāti katvā āha ‘‘vivaṭṭapariyāpannāyā’’ti, vivaṭṭaṃ amuñcitvā pavattāyāti attho. Vivaṭṭappakāsinī hi vācā vivaṭṭaṃ paricchijja āpādentī pavattati. Navalokuttaradhammo sabbadhammehi samussitaṭṭhena abbhuggataṭṭhena ca dhajo nāmāti āha ‘‘abbhuggataṭṭhenā’’tiādi. Sesamettha suviññeyyameva.
第九 颠倒经注
9. Vipallāsasuttavaṇṇanā
49第九经中:于无常等事物,颠倒执为常等,因不真实,故称为颠倒。想的颠倒,名为想颠倒;其余三者也是如此。如此,依四种事物而有四种颠倒;于此四种事物,依想等而有十二种颠倒。其中,八种由入流道所断除。“于不净执为净”的想颠倒与心颠倒,由斯陀含道而减弱,由阿那含道而断除;“于苦执为乐”的想颠倒与心颠倒,则由阿罗汉道所断除。当如是了知。其余此处所说,皆为易了。
49. Navame aniccādīni vatthūni niccantiādinā viparītato asantīti vipallāsā , saññāya vipallāso saññāvipallāso. Itaresupi tīsu eseva nayo. Evamete catunnaṃ vatthūnaṃ vasena cattāro, tesu vatthūsu saññādīnaṃ vasena dvādasa honti. Tesu aṭṭha sotāpattimaggena pahīyanti. Asubhe subhanti saññācittavipallāsā sakadāgāmimaggena tanukā honti, anāgāmimaggena pahīyanti. Dukkhe sukhanti saññācittavipallāsā arahattamaggena pahīyantīti veditabbā. Sesamettha uttānameva.
第十 染污经注
10. Upakkilesasuttavaṇṇanā
50第十经中:“由于造作染污之故”,意思是因造成了污秽。于“五种酒、四种迷丽耶”中,饼酒、粉酒、米饭酒、投酵酒、和合酒,此五种为酒;花酒、果酒、蜜酒、糖酒,此四种为迷丽耶。其中,将饼放入容器,加适量水,揉捏而成者,名为饼酒;其余类推。而“酵母”,即是指酒的种子。将那些也称为“甜丸”的投入而制成者,为投酵酒;与达他基酒等种种原料混合制成者,为和合酒。将甘草、棕榈、椰子等花的汁液久置而成者,为花酒;将波罗蜜等果实的汁液制成者,为果酒;以葡萄汁制成者,为蜜酒;以甘蔗汁制成者,为糖酒。
50. Dasame upakkiliṭṭhabhāvakaraṇenāti malīnabhāvakaraṇena. Pañcavidhāya surāya catubbidhassa ca merayassāti ettha pūvasurā, piṭṭhasurā, odanasurā, kiṇṇapakkhittā, sambhārasaṃyuttāti pañca surā. Pupphāsavo, phalāsavo, madhvāsavo, guḷāsavoti cattāro āsavā, catubbidhaṃ merayaṃ nāma. Tattha pūve bhājane pakkhipitvā tajjaṃ udakaṃ datvā madditvā katā pūvasurā. Evaṃ sesasurāpi. Kiṇṇāti pana tassā surāya bījaṃ vuccati. Ye surā ‘‘modakā’’tipi vuccanti, te pakkhipitvā katā kiṇṇapakkhittā. Dhātakiāsavādinānāsambhārehi saṃyojitā sambhārasaṃyuttā.Madhukatālanāḷikerādipuppharaso ciraparivāsito pupphāsavo. Panasādiphalaraso phalāsavo. Muddikāraso madhvāsavo. Ucchuraso guḷāsavo.
第二集五十经
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ