1. 轮经注释
1. Cakkasuttavaṇṇanā
31于第四品第一经中,解说“四轮”时,此“轮”共有五种:木轮、宝轮、法轮、威仪轮、成就轮。其中,“朋友,那位造车匠以六月少六夜竣工之轮”(《增支部》3.15),此指木轮。“随转而转父之轮”,此指宝轮。“我所转之轮”,此指法轮。“四轮九门”,此指威仪轮。“诸比丘,有此四轮,具足此轮之天与人,其四轮便得转起”(《增支部》4.31),此指成就轮。本经所指正是此成就轮,故诸论师说“四成就轮转起”。“于适当处”:指与福业、正行相应之处所。“亲近”:指适时前往拜访。“敬奉”:指以饮食等资具奉侍。“善安立自我”:指如理地将自己的心相续安放。关于“于”
31. Catutthassa paṭhame cattāri cakkānīti ettha cakkaṃ nāma dārucakkaṃ, ratanacakkaṃ, dhammacakkaṃ, iriyāpathacakkaṃ, sampatticakkanti pañcavidhaṃ. Tattha ‘‘yaṃ panidaṃ, samma, rathakāracakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ chārattūnehī’’ti (a. ni. 3.15) idaṃ dārucakkaṃ. ‘‘Pitarā pavattitaṃ cakkaṃ anuvattetī’’ti (saṃ. ni. 1.215) idaṃ ratanacakkaṃ. ‘‘Mayā pavattitaṃ cakka’’nti (su. ni. 562; bu. vaṃ. 27.17; jā. 1.1.104; 1.5.100, 103) idaṃ dhammacakkaṃ. ‘‘Catucakkaṃ navadvāra’’nti (saṃ. ni. 1.29, 109) idaṃ iriyāpathacakkaṃ. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, cakkāni yehi samannāgatānaṃ devamanussānaṃ catucakkaṃ pavattatī’’ti (a. ni. 4.31) idaṃ sampatticakkaṃ. Idhāpi etadeva adhippetanti āha ‘‘cattāri sampatticakkāni vattantī’’ti. Anucchavike deseti puññakiriyāya sammāpaṭipattiyā anurūpadese. Sevanaṃ kālena kālaṃ upasaṅkamanaṃ. Bhajanaṃ bhattivasena payirupāsanaṃ. Attano sammā ṭhapananti attano cittasantānassa yoniso ṭhapanaṃ. Saddhādīsu nivesananti āha ‘‘sace’’tiādi. Idameva cettha pamāṇanti idameva pubbekatapuññatāsaṅkhātaṃ sampatticakkaṃ eva etesu sampatticakkesu pamāṇabhūtaṃ itaresaṃ kāraṇabhāvato . Tenāha ‘‘yena hī’’tiādi. So eva ca katapuñño puggalo attānaṃ sammā ṭhapeti akatapuññassa tadabhāvato.
2. 摄经注释
2. Saṅgahasuttavaṇṇanā
32在第二经中,解说“应施予他之物”时:对出家者,应施给出家资具,如钵、衣等;对在家者,应施给在家资具,如衣物、武器、车乘、卧具等。“一切”:指一切助益。“以贬损而毁坏”:指处于贬损的状态而加以毁坏。“如油涂物”:犹如以百次精炼之油涂物一般。“增长利益之语”:指能带来利益的言语。此处所举“听闻言语”仅为一例,实则凡能利益他人之身行,亦属利行。不过,在义注中,利行是专就语行而说的。“平等性”:指状态相似,也就是将对方置于平等的地位。而这种平等的安置,是通过让自己与他人趋于一致,以达到受用上的共同。当自己获得安乐而他人正遭受痛苦时,便以此苦使自己与他人同受,故说“同乐同苦的状态”
32. Dutiye tassa dānameva dātabbanti pabbajitassa pabbajitaparikkhāraṃ pattacīvarādi, gihino gihiparikkhāraṃ vatthāvudhayānasayanādi dātabbaṃ. Sabbanti sabbaṃ upakāraṃ. Makkhetvā nāseti makkhibhāve ṭhatvā. Telena viya makkhetīti satadhotatelena makkheti viya. Atthavaḍḍhanakathāti hitāvahakathā. Kathāgahaṇañcettha nidassanamattaṃ, paresaṃ hitāvaho kāyappayogopi atthacariyā. Aṭṭhakathāyaṃ pana vacippayogavaseneva atthacariyā vuttā. Samānattatāti sadisabhāvo, samānaṭṭhāne ṭhapanaṃ, taṃ panassa samānaṭṭhapanaṃ attasadisatākaraṇamukhena ekasambhogatā. Attano sukhuppattiyaṃ tassa ca dukkhuppattiyaṃ tena dukkhena attanā ekasambhogatāti āha ‘‘samānasukhadukkhabhāvo’’ti. Sā ca samānasukhadukkhatā ekato nisajjādinā pākaṭā hotīti dassento ‘‘ekāsane’’tiādimāha.
其中,种姓低而财富胜者,难摄。因其种姓低劣,不能与之共受用;若不如此行,彼又以财富超胜而心生忿怒,故此人难摄。财富低而种姓胜者,亦难摄。彼思“我是高种姓者”,欲与财富具足者共受用,不遂心意便生忿怒。种姓与财富两者俱低者,则易摄。因其种姓低劣,故不怀共受用之期待;又因财富低劣,纵使无法共受用,亦不生忿怒。两者俱相似者,亦为易摄。因状态相似,本有共受用之期许,即便未能共受用,亦不因此忿怒。恶戒比丘,是难摄者。因不能与之共受用,不遂其意便生忿怒。然而,持戒比丘,是易摄者。于持戒者,纵你丝毫无所给予,任何美味饮食都不予,也不以事摄益,彼亦不嗔;即便他人不与其共受用,彼因行止优雅,亦不会以恶心视之。正因如此,与如是之人共受用亦容易做到。是故,在家人方面,是二者相似;出家人方面,则是有戒者。应当以此平等性行摄受。故说:“如果”
Tattha jātiyā hīno bhogena adhiko dussaṅgaho hoti. Na hi sakkā tena saddhiṃ ekaparibhogo kātuṃ jātiyā hīnattā. Tassa tathā akariyamāne ca so kujjhati bhogena adhikattā, tasmā so dussaṅgaho. Bhogena hīno jātiyā adhikopi dussaṅgaho hoti. So hi ‘‘ahaṃ jātimā’’ti bhogasampannena saddhi ekaparibhogaṃ icchati, tasmiṃ akariyamāne kujjhati. Ubhohipi hīno susaṅgaho hoti. Na hi so itarena saddhiṃ ekaparibhogaṃ icchati jātiyā hīnabhāvato, na akariyamāno kujjhati bhogena hīnabhāvato. Ubhohi sadisopi susaṅgahoyeva. Sadisabhāveneva itarena saha ekaparibhogassa paccāsīsāya, akaraṇe ca tassa kujjhanassa abhāvato. Bhikkhu dussīlo dussaṅgaho hoti. Na hi sakkā tena saddhiṃ ekaparibhogaṃ kātuṃ, akariyamāne ca kujjhati. Sīlavā pana susaṅgaho hoti. Sīlavā hi adīyamānepi kismiñci āmise akariyamānepi saṅgahe na kujjhati, aññaṃ attanā saddhiṃ paribhogaṃ akarontampi na pāpakena cittena passati pesalabhāvato. Tato eva paribhogopi anena saddhiṃ sukaro hoti, tasmā gihi ce, ubhohi sadiso. Pabbajito ce, sīlavā puggalo . Evaṃ samānattatāya saṅgahetabbo. Tenevāha ‘‘so sace gahaṭṭhassa jātiyā pabbajitassa sīlena sadiso hoti, tassāyaṃ samānattatā kātabbā’’ti. Sesaṃ suviññeyyameva.
3. 狮子经注释
3. Sīhasuttavaṇṇanā
33第三经中,「狮子」:因能忍受危难与摧破敌对者,故名「狮子」,为众兽之王。「四」:虽同属狮子种类,但因颜色等殊胜差别而有四类狮子。今为从名称、颜色、饮食方面指出,且多方面阐明此处所指的狮子,故说「草狮子」等。「草狮子」:吃草的狮子,此为前分省略后分的说法,如「枝干为大地主」那样的省略。因颜色黑而称「黑狮子」。同理,黄褐色者称「黄褐狮子」。所以说「像黑色公牛,像黄叶色的公牛」。「具鬃者」:有鬃毛和颊毛,鬃毛颊毛如同红毯一般,故称「具鬃者」。又说「足端边际犹如以紫胶工艺装饰过一般」。
33. Tatiye sīhoti parissayasahanato paṭipakkhahananato ca ‘‘sīho’’ti laddhanāmo migādhipati. Cattāroti samānepi sīhajātibhāve vaṇṇavisesādisiddhena visesena cattāro sīhā. Te idāni nāmato vaṇṇato āhārato dassetvā idhādhippetasīhaṃ nānappakārato vibhāvetuṃ ‘‘tiṇasīho’’tiādi āraddhaṃ. Tiṇabhakkho sīho tiṇasīho purimapade uttarapadalopena yathā ‘‘sākapatthivo’’ti (pāṇini 2.1.60). Kāḷavaṇṇatāya kāḷasīho. Tathā paṇḍusīho. Tenāha ‘‘kāḷagāvisadiso, paṇḍupalāsavaṇṇagāvisadiso’’ti ca. Rattakambalassa viya kesaro kesarakalomo etassa atthīti kesarī. Lākhāparikammakatehi viya pādapariyantehīti ca yojanā.
它依业力成就而有增上大威神力,为一切兽群之王。「从金窟出来」等,是考虑到「狮子的住处等行状即是如此」而说的。
Kammānubhāvasiddhaadhipaccamahesakkhatāhi sabbamigagaṇassa rājā. Suvaṇṇaguhato vātiādi ‘‘sīhassa vihāro kiriyā evaṃ hotī’’ti katvā vuttaṃ.
「均平地安置」:令各部分均衡地安置于地上。「拉向前」:向前拉近。「取近前」:领至面前。「破坏」:摧毁。「二十处骨」:指肩胛骨。
Samaṃ patiṭṭhāpetvāti sabbabhāgehi samameva bhūmiyaṃ patiṭṭhāpetvā. Ākaḍḍhitvāti purato ākaḍḍhitvā. Abhiharitvāti abhimukhaṃ haritvā. Saṅghātanti vināsaṃ. Vīsatiyaṭṭhikaṃ ṭhānaṃ usabhaṃ.
“同等狮子”:指出身相同、威力同等的狮子。“我是同等的”只是一种说示,因威力同等,所以不害怕。所谓“有身见强而有力”,是指那种以“还有谁比我们更殊胜?我们才是大有力者”的力量与傲慢为相、以我执为因的有身见,由此而变得强而有力;而由于已断除有身见,无有我执,对自身的爱恋已彻底拔除,故不害怕。
Samasīhoti samajātiko samappabhāvo ca sīho. Samānosmīti desanāmattaṃ, samappabhāvatāya eva na bhāyati. Sakkāyadiṭṭhibalavatāyāti ‘‘ke aññe amhehi uttaritarā, atha kho mayameva mahābalā’’ti evaṃ balātimānanimittāya ahaṃkārahetubhūtāya sakkāyadiṭṭhiyā balavabhāvena. Sakkāyadiṭṭhiyā pahīnattāti nirahaṃkārattā attasinehassa suṭṭhu samugghātattā na bhāyati.
“说那样那样”:指以与狮子相似等各种方式讲述自己。为了将此义揭示清楚,接着说了“所谓‘狮子’……”等。
Tathātathāti sīhasadisatādinā tena tena pakārena attānaṃ kathesīti vatvā tamatthaṃ vivaritvā dassetuṃ ‘‘sīhoti kho’’tiādi vuttaṃ.
对于已发宏愿的世间怙主,因他必定证得菩提、必定成佛,所以正等觉之前的事迹,诸如“住于三座宫殿的时期”、“向摩揭陀王许诺的时期”、“享用乳粥的时期”等,也被显示为与狮子相似。因为世俗的语言习惯中,也有以未来的状态指称已存在事物的用法。从“明”的存在共通性来说,把两明及其他明总括为一,基于对缘起的思察,将其说成好像先前就已成就,于是说“净化了三明”。依顺逆缘起之智的力量,说“以双智之搅拌”。
Katamahābhinīhārassa lokanāthassa bodhiyā niyatabhāvappattiyā ekantabhāvī buddhabhāvoti katvā ‘‘tīsu pāsādesu nivāsakālo , magadharañño paṭiññādānakālo, pāyāsassa paribhuttakālo’’tiādinā abhisambodhito purimāvatthāpi sīhasadisā katvā dassitā. Bhāvini bhūtūpacāropi hi lokavohāro. Vijjābhāvasāmaññato dvivijjaṃ itaravijjampi ekajjhaṃ gahetvā paṭiccasamuppādasammasanato taṃ puretarasiddhaṃ viya katvā āha ‘‘tisso vijjā sodhetvā’’ti. Anulomapaṭilomato pavattañāṇassa vasena ‘‘yamakañāṇamanthanenā’’ti vuttaṃ.
“在那里居住”:指在阿惹巴拉榕树下居住。“在第十一日”:指七个七日过后的第十一天。“不动结跏趺坐”:指在仙人堕处为了转法轮而结跏趺就座的坐姿。因为那是为了不可退转地转法轮而安坐的,所以也如同金刚座一样,称为“不动结跏趺坐”。而在此句以及“比丘们,有这些二边……”等所开示的这正法部分中,法音……乃至……以“愿一切安住者都能听闻”的决意,遍满一万世界。以十六行相遍知:即遍知苦、断除集、证得灭、修习道,于每一个道中各以四行相,总计十六行相。
Tattha viharantassāti ajapālanigrodhamūle viharantassa. Ekādasame divaseti sattasattāhato paraṃ ekādasame divase. Acalapallaṅketi isipatane dhammacakkappavattanatthaṃ nisinnapallaṅke. Tampi hi kenaci appaṭivattiyaṃ dhammacakkappavattanatthaṃ nisajjāti katvā vajirāsanaṃ viya acalapallaṅkaṃ vuccati. Imasmiñca pana padeti ‘‘dveme, bhikkhave, antā’’tiādinayappavatte ca imasmiṃ saddhammakoṭṭhāse. Dhammaghoso…pe… dasasahassilokadhātuṃ paṭicchādesi ‘‘sabbattha ṭhitā suṇantū’’ti adhiṭṭhānena. Soḷasahākārehīti dukkhapariññā, samudayappahānaṃ, nirodhasacchikiriyā, maggabhāvanāti ekekasmiṃ magge cattāri cattāri katvā soḷasahi ākārehi.
以第一种方式,将正觉之前的一切事迹都视为必然,从而显示了与狮子的相似性之后,现在为了显示仅限于已正觉时的狮子相似性,便开始宣说“另一种方式”等。以八种原因:即“如此来故为如来,如此去故为如来,通达真实相故为如来,如实觉悟诸法故为如来,具足如实见故为如来,具足如实说故为如来,具足如实作故为如来,以超胜之理故为如来”(长部注1.7;中部注1.12;相应部注2.3.78;增支部注1.1.170;优陀那注18;如是语注38;长老偈注1.3;佛种姓注1.2因缘品;大义注14;无碍解道1.37),以此八种成就如来之理故。世尊确实在菩提座上结跏趺坐的当下便成为正自觉者,而非在此之后;但也可说,正是依此座安坐,断尽一切障难而成为正自觉者。因此,彼座被称为“未伏座”,故在说了“乃至从菩提座”后,又因不满足于此而说了“乃至从阿拉汉道智”。
Paṭhamena nayena abhisambodhito purimatarāvatthāpi avassaṃbhāvitāya gahetvā sīhasadisataṃ dassetvā idāni abhisambuddhāvatthāsu eva sīhasadisataṃ dassetuṃ ‘‘aparo nayo’’tiādi āraddhaṃ. Aṭṭhahi kāraṇehīti ‘‘tathā āgatoti tathāgato, tathā gatoti tathāgato, tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato, tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato, tathadassitāya tathāgato, tathavāditāya tathāgato, tathākāritāya tathāgato, abhibhavanaṭṭhena tathāgato’’ti (dī. ni. aṭṭha. 1.7; ma. ni. aṭṭha. 1.12; saṃ. ni. aṭṭha. 2.3.78; a. ni. aṭṭha. 1.1.170; udā. aṭṭha. 18; itivu. aṭṭha. 38; theragā. aṭṭha. 1.3; bu. vaṃ. aṭṭha. 1.2 nidānakathā; mahāni. aṭṭha. 14; paṭi. ma. 1.37) evaṃ vuttehi aṭṭhahi tathāgatasādhakehi kāraṇehi. Yadipi bhagavā bodhipallaṅke nisinnamatteva abhisambuddho na jāto, tathāpi tāya nisajjāya nisinnova panujja sabbaṃ parissayaṃ abhisambuddho jāto. Tathā hi taṃ ‘‘aparājitapallaṅka’’nti vuccati, tasmā ‘‘yāva bodhipallaṅkā vā’’ti vatvā tena aparitussanto ‘‘yāva arahattamaggañāṇā vā’’ti āha.
“如是身”这一句中,“iti”一词是举示的含义。由此,从自相、量、分齐三个方面显示了身,所以宣说了“此身”等句。以“此身”从自相方面显示了五取蕴。以“这些身”从量方面展示了它们。为了显示其量的绝对性,而说“身无有更超胜此者”。从自性,即从自相的角度;从自事,即从自作用的角度;从终限,即从量的边际的角度;从界限,即就其活动范围进行区分的角度;从周圆,即就最终活动的角度而言。如此,以所说的类别,显示了所有一切的五取蕴。“这是身的集”,指这些以食等为代表的,就是身的集,因此说“至此”等。“灭”指灭尽。“由食集起,由食灭”这是取不共的,而用“等”字收摄其余。
Itisakkāyoti ettha itisaddo nidassanattho. Tena sakkāyo sarūpato parimāṇato paricchedato ca dassitoti āha ‘‘ayaṃ sakkāyo’’tiādi. ‘‘Ayaṃ sakkāyo’’ti iminā pañcupādānakkhandhā sarūpato dassitā. ‘‘Ettako sakkāyo’’ti iminā te parimāṇato dassitā. Tassa ca parimāṇassa ekantikabhāvaṃ dassentena ‘‘na ito bhiyyo sakkāyo atthī’’ti vuttaṃ. Sabhāvatoti salakkhaṇato. Sarasatoti sakiccato. Pariyantatoti parimāṇapariyantato. Paricchedatoti yattake ṭhāne tassa pavattitassa paricchindanato. Parivaṭumatoti pariyosānappavattito. Sabbepi pañcupādānakkhandhā dassitā honti yathāvuttena vibhāgena. Ayaṃ sakkāyassa samudayo nāmāti ayaṃ āhārādisakkāyassa samudayo nāma. Tenāha ‘‘ettāvatā’’tiādi. Atthaṅgamoti nirodho. ‘‘Āhārasamudayā āhāranirodhā’’ti ca asādhāraṇameva taṃ gahetvā sesesu ādi-saddena saṅgaṇhāti.
“以五十相庄严”:由于把握了集、灭与道,故以五十种生灭相为庄严。“达到阿拉汉果”:意为烦恼彻底灭尽、无余灭尽。即使是不来者,也没有恐惧和怖畏。智的悚惧,即怖畏现起智。而“其余的天神”,是指针对那些尚未漏尽的天神而言。“bhoti dhammālapanamattam”:那只是对法的称谓而已。
Paṇṇāsalakkhaṇapaṭimaṇḍitanti paṇṇāsaudayavayalakkhaṇavibhūsitaṃ samudayatthaṅgamaggahaṇato. Khīṇāsavattāti anavasesaṃ sāvasesañca āsavānaṃ parikkhīṇattā. Anāgāmīnampi hi bhayaṃ cittutrāsañca na hotīti. Ñāṇasaṃvego bhayatupaṭṭhānapaññā. Itarāsaṃ pana devatānanti akhīṇāsavadeve sandhāya vadati. Bhoti dhammālapanamattanti sabhāvakathanamattaṃ.
“轮”即大师的教令之轮。然而,此轮由法而来,故称“法轮”。其中,对圣弟子而言,由通达之法而来,故为“法轮”;对其余人而言,由教说之法而来,故亦为“法轮”。于两种智中,智为上首,故以智为首而说“通达智与教说智”。今为显示彼智之自相,而说“名为通达智”等。世尊以通达智通达后,能向受教化者宣示六十千种理趣。因此,为显示那六十千种理趣与彼智同时成就,说“以六十千种理趣而通达”。三转即:“这是苦”、“应遍知”、“已遍知”,如此三转,即是十二行相。那是指教说智。此是世尊。“无敌者”:指没有能与之匹敌或替代者。“与无等者相等者”:指与无变异的诸佛相等者。
Cakkanti satthu āṇācakkaṃ. Taṃ pana dhammato āgatanti dhammacakkaṃ. Tattha ariyasāvakānaṃ paṭivedhadhammato āgatanti dhammacakkaṃ. Itaresaṃ desanādhammato āgatanti dhammacakkaṃ. Duvidhepi ñāṇaṃ padhānanti ñāṇasīsena vuttaṃ ‘‘paṭivedhañāṇampi desanāñāṇampī’’ti. Idāni taṃ ñāṇaṃ sarūpato dassetuṃ ‘‘paṭivedhañāṇaṃ nāmā’’tiādi vuttaṃ. Yasmā tassa ñāṇassa paṭividdhattā bhagavā tāni saṭṭhi nayasahassāni veneyyānaṃ dassetuṃ samattho ahosi, tasmā tāni saṭṭhi nayasahassāni tena ñāṇena saddhiṃyeva siddhānīti katvā dassento ‘‘saṭṭhiyā ca nayasahassehi paṭivijjhī’’ti āha. Tiparivaṭṭanti ‘‘idaṃ dukkha’’nti ca ‘‘pariññeyya’’nti ca ‘‘pariññāta’’nti ca evaṃ tiparivaṭṭaṃ, taṃyeva dvādasākāraṃ. Tanti desanāñāṇaṃ. Esa bhagavā. Appaṭipuggaloti paṭinidhibhūtapuggalarahito. Ekasadisassāti nibbikārassa.
4. 《最胜净信经》注释
4. Aggapasādasuttavaṇṇanā
3434. 在第四经中,“于诸最上之净信”是指对于最胜者的净信。或者,“它们自身即是最上的净信”,也就是作为最胜者的净信。在这里,“最上”一词表达的正是“最胜”的意思。在前一种义解中,“最上”一词指佛、法、僧三宝。其中,世尊首先以无等之义、功德殊胜之义,以及无同等者的含义,而被称为最上。因为他从发大愿、遍寻十种波罗蜜开始,凭借其所具备的菩提资粮的功德与佛陀的功德,以及在利益他人方面,都与其他人截然不同,所以以无等之义也是最上。而他那些以大悲为首的功德,与其他众生的功德相比都更为殊胜,以此殊胜之义,也由于他是一切众生的最上者,而被称为最上。此外,过去的正自觉者虽然与一切众生都不可等同,而这位世尊的色身功德和法身功德却与他们相等,因此以“无同等者”的含义,他也是最上。同样地,由于他稀有地出现于世、是具有稀有特质的人、为多人带来利益和安乐、没有同伴、没有助手等特质,世尊在世间被称为最上。正如所说的:
34. Catutthe aggesu pasādāti seṭṭhesu pasādā. Aggā vā pasādāti seṭṭhabhūtā pasādā. Seṭṭhavacano hettha aggasaddo. Purimasmiṃ atthavikappe aggasaddena buddhādiratanattayaṃ vuccati. Tesu bhagavā tāva asadisaṭṭhena, guṇavisiṭṭhaṭṭhena, asamasamaṭṭhena ca aggo. So hi mahābhinīhāraṃ dasannaṃ pāramīnaṃ pavicayañca ādiṃ katvā bodhisambhāraguṇehi ceva buddhaguṇehi ca payojanehi ca sesajanehi asadisoti asadisaṭṭhenapi aggo. Ye cassa te guṇā mahākaruṇādayo, tehi sesasattānaṃ guṇehi visiṭṭhaṭṭhenapi sabbasattuttamatāya aggo. Ye pana purimakā sammāsambuddhā sabbasattehi asamā, tehi saddhiṃ ayameva rūpakāyaguṇehi ceva dhammakāyaguṇehi ca samoti asamasamaṭṭhenapi aggo. Tathā dullabhapātubhāvato acchariyamanussabhāvato bahujanahitasukhāvahato adutiyaasahāyādibhāvato ca bhagavā loke aggoti vuccati. Yathāha –
“诸比丘!有一种人的出现,在世间极为稀有。是哪一种人呢?就是如来、阿拉汉、正自觉者。诸比丘!有一种人生于世间,是作为稀有之人而出现的。诸比丘!有一种人生于世间,是为利乐多数人……乃至……作为正自觉者而出现的。诸比丘!有一种人生于世间,无伴侣、无助伴、无人匹敌、无可比拟、无与等者、无等、无同等者,为两足众生中之最上者。是哪一种人呢?就是如来、阿拉汉、正自觉者。”
‘‘Ekapuggalassa, bhikkhave, pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Katamassa ekapuggalassa? Tathāgatassa arahato sammāsammuddhassa. Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati acchariyamanusso. Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujana…pe… sammāsambuddho. Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati adutiyo asahāyo appaṭimo appaṭibhāgo appaṭipuggalo asamo asamasamo dvipadānaṃ aggo. Katamo ekapuggalo? Tathāgato arahaṃ sammāsambuddho’’ti (a. ni. 1.171-173).
“法”与“僧伽”:因与其他法、僧伽不相似,又具有功德殊胜、出现稀有等义,故称为“最上”。确实,由于它们具有善说、善行道等功德殊胜,其他堪与相似的法与僧伽极为稀少,连下劣者也未曾有,何况更胜?它们纯然凭借自身的功德殊胜,即是“最上”。同样,它们也具备出现稀有、奇妙、广利大众、无伴侣、无助伴等义。因为世尊有多稀有,法和僧伽就有多稀有;奇妙等方面也是同理。因此,“最胜净信”就是指在这些最上、最胜、最崇高、最殊胜、功德卓越者中所生的净信。
Dhammasaṅghā aññadhammasaṅghehi asadisaṭṭhena visiṭṭhaguṇatāya dullabhapātubhāvādinā ca aggā. Tathā hi tesaṃ svākkhātatādisuppaṭipannatādiguṇavisesehi aññe dhammasaṅghasadisā appataraṃ nihīnā vā natthi, kuto seṭṭhā. Sayameva tehi visiṭṭhaguṇatāya seṭṭhā. Tathā dullabhuppādaacchariyabhāvabahujanahitasukhāvahaadutiyāsahāyādisabhāvā ca te. Yadaggena hi bhagavā dullabhapātubhāvo, tadaggena dhammasaṅghāpīti. Acchariyādīsupi eseva nayo. Evaṃ aggesu seṭṭhesu uttamesu pavaresu guṇavisiṭṭhesu pasādāti aggappasadā.
第二种意义:于前述那些最上者——佛陀等中所生的净信,其本身即为最上,故称“最胜净信”。凡是依圣道而证得的不坏净信,由于它们必定是最上的净信,因此也叫“最胜净信”。正如经中所说:“诸比丘!于此,圣弟子对佛陀具足不坏净信……”等(相应部5相应1037-1038)。再者,因为这些净信能带来最上的果报,故也称“最胜净信”。对此也有经文:“凡于最上者生起净信之人,便得最上的果报。”(增支部4集34;如是语90)
Dutiyasmiṃ panatthe yathāvuttesu aggesu buddhādīsu uppattiyā aggabhūtā pasādā aggappasādā. Ye pana ariyamaggena āgatā aveccappasādā, te ekanteneva aggabhūtā pasādāti aggappasādā. Yathāha – ‘‘idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hotī’’tiādi (saṃ. ni. 5.1037-1038). Aggavipākattāpi cete aggappasādā. Vuttampi cetaṃ – ‘‘agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko’’ti (a. ni. 4.34; itivu. 90).
在“或无足者……”等句中,“vā”字表合集义,而非选择义。例如:“未生的欲漏生起,或已生的欲漏增长”中,“或”即“未生的和已生的”;又如“为已生有情的安住,或为未生者的扶持”中,“或”即“为已生者和未生者”;再如“从火或从水或由离间”中,“或”即“从火、从水以及由离间”。同样地,在此处“或无足者……乃至……如来被宣说为最上者”中,也应依总集方式,理解为“无足者、两足者及……”。因此,“vā”字表合集义,而非选择义。
Apadā vātiādīsu vā-saddo samuccayattho, na vikappattho. Yathā ‘‘anuppanno vā kāmāsavo uppajjati, uppanno vā kāmāsavo pavaḍḍhatī’’ti (ma. ni. 1.17) ettha anuppanno ca uppanno cāti attho. Yathā ca ‘‘bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāyā’’ti ettha bhūtānañca sambhavesīnañcāti attho. Yathā ca ‘‘aggito vā udakato vā mithubhedato vā’’ti (dī. ni. 2.152) ettha aggito ca udakato ca mithubhedato cāti attho, evaṃ ‘‘apadā vā…pe… aggamakkhāyatī’’ti (a. ni. 4.34; itivu. 90) etthāpi apadā ca dvipadā cāti sampiṇḍanavasena attho daṭṭhabbo. Tena vuttaṃ ‘‘vā-saddo samuccayattho, na vikappattho’’ti.
“有色的”指有色身者,“非有色的”指无色身者,“有想的”指有想者,“非有想的”指无想者。而“无足的”等一切词,旨在毫无遗漏地涵盖九有中的众生,即:欲有、色有、无色有、一蕴有、四蕴有、五蕴有、有想有、无想有、非想非非想有。其中,“有色的”一词显示了欲有、色有、五蕴有及一蕴有;“非有色的”显示了无色有和四蕴有;有想有等则依其自身形态显示;而“无足的”等词,则仅显示了欲有、五蕴有和有想有的一部分。
Rūpinoti rūpavanto. Na rūpinoti arūpino. Saññinoti saññavanto. Na saññinoti asaññino. ‘‘Apadā vā’’tiādisabbapadehi kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo, ekavokārabhavo, catuvokārabhavo, pañcavokārabhavo, saññibhavo, asaññibhavo, nevasaññināsaññibhavoti navavidhepi bhave sattepi anavasesato pariyādiyitvā dasseti. Ettha hi rūpiggahaṇena kāmabhavo, rūpabhavo, pañcavokārabhavo, ekavokārabhavo ca dassito, arūpiggahaṇena arūpabhavo, catuvokārabhavo ca dassito, saññibhavādayo pana sarūpeneva dassitā. Apadādiggahaṇena kāmabhavapañcavokārabhavasaññibhavānaṃ ekadesova dassito.
那么,为何此处不像《无侣经》那样,仅取“两足的”而说“在诸两足者中最上”,却取了“无足的”等呢?答:在《无侣经》中,为彰显最殊胜义,故仅取“两足的”。因为于此世间,所谓的最胜者降生时,不会生于无足、四足、多足之类,唯生于两足之中。两足又有哪两类?人类与天界。若生于人类,则成为能调御全世界的佛陀;若生于天界,则成为统领一万世界的大梵天,作为佛陀的护持者或侍者。因此,彼经亦依最殊胜之理而说“在诸两足者中最上”。而此处,为毫无遗漏地穷尽一切,故说:“诸比丘!一切众生,无论是无足的……乃至……非想非非想者,如来皆称为他们中最上者。”此中属格表简别,“ma”字为连音词,分解句意为“最上者(aggo)被宣说(akkhāyati)”。因此说“以功德……为最上者”等。
Kasmā panettha yathā adutiyasutte ‘‘dvipadānaṃ aggo’’ti dvipadā eva gahitā, evaṃ dvipadaggahaṇameva akatvā apadādiggahaṇaṃ katanti? Vuccate – adutiyasutte tāva seṭṭhataravasena dvipadaggahaṇameva kataṃ. Imasmiñhi loke seṭṭho nāma uppajjamāno apadacatuppadabahupadesu na uppajjati, dvipadesuyeva uppajjati. Kataresu dvipadesu? Manussesu ceva devesu ca. Manussesu uppajjamāno sakalalokaṃ vase vattetuṃ samattho buddho hutvā uppajjati, devesu uppajjamāno dasasahassilokadhātuṃ vase vattanako mahābrahmā hutvā uppajjati, so tassa kappiyakārako vā ārāmiko vā sampajjati. Iti tatopi seṭṭhataravasenesa dvipadānaṃ aggoti tattha vuttaṃ. Idha pana anavasesapariyādānavasena evaṃ vuttaṃ ‘‘yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā…pe… nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyatī’’ti . Niddhāraṇe cetaṃ sāmivacanaṃ. Ma-kāro padasandhikaro, aggo akkhāyatīti padavibhāgo. Tenevāha ‘‘guṇehi aggo’’tiādi.
“有最上的果”(aggo vipāko hoti):对于那些于最上者——正自觉者生起净信的人,其净信即是最上、最胜、达到最极殊胜的,因此,此信的果报亦是最上、最胜、达到最极殊胜,更为超胜、更为殊妙。这种净信又可别为世间与出世间两类。其中,世间净信的果报——
Aggo vipāko hotīti agge sammāsambuddhe pasannānaṃ yo pasādo aggo seṭṭho uttamakoṭibhūto vā, tasmā tassa vipākopi aggo seṭṭho uttamakoṭibhūto uḷāratamo paṇītatamo hoti. So pana pasādo duvidho lokiyalokuttarabhedato. Tesu lokiyassa tāva –
称颂「佛陀」时,身中所生之喜,
那喜乐确实最为殊胜,胜过统御整个赡部洲。
一百头象、一百匹马、一百辆骡车,
万千佩戴宝珠、耳环的少女,
这一切,尚不及一步之行的功德的十六分之一。
‘‘Ye keci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse, Na te gamissanti apāyabhūmiṃ; Pahāya mānusaṃ dehaṃ, Devakāyaṃ paripūressanti. (dī. ni. 2.332; itivu. aṭṭha. 90; saṃ. ni. 1.37); ‘‘Buddhoti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti; Varameva hi sā pīti, kasiṇenapi jambudīpassa. (dī. ni. aṭṭha. 1.6; itivu. aṭṭha. 90); ‘‘Sataṃ hatthī sataṃ assā, sataṃ assatarīrathā; Sataṃ kaññāsahassāni, āmukkamaṇikuṇḍalā; Ekassa padavītihārassa, kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ’’. (cūḷava. 305);
善哉,帝释!皈依佛陀实为殊胜。帝释,正因皈依佛陀的因缘,有些众生在身坏命终之后,得以投生善趣、生于天界。他们以十处胜过其他天神:天寿、天容、天乐、天誉、天威、天色、天声、天香、天味、天触。
‘‘Sādhu kho, devānaminda, buddhaṃ saraṇagamanaṃ hoti, buddhaṃ saraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhiggaṇhanti dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī’’ti (saṃ. ni. 4.341) –
应依如是等经文语句,了知净信果报的殊胜关联。因此当知,此信心不仅能遮止恶趣之苦,亦于诸胜有中,给予殊胜快乐。
Evamādīnaṃ suttapadānaṃ vasena pasādaphalavisesayogo veditabbo, tasmā so apāyadukkhavinivattanena saddhiṃ sampattibhavesu sukhavisesadāyakova daṭṭhabbo.
然而,出世间法才是沙门果的施予者、轮回苦的遮止者。而且,这一切的净信,亦皆辗转相续而能遮止轮回之苦。正如所说:
Lokuttaro pana sāmaññaphalavipākadāyako vaṭṭadukkhavinivattako. Sabbopi cāyaṃ pasādo paramparāya vaṭṭadukkhaṃ vinivattetiyeva. Vuttañhetaṃ –
“比丘们,当圣弟子随念自己的信心时,那时,他的心不被贪欲所缠缚,不被嗔恚所缠缚……乃至……不被愚痴所缠缚;那时,他的心只是正直的。心正直者便生起欢悦,欢悦者便生起喜……乃至……他彻知:‘不受后有。’”
‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, ariyasāvako attano saddhaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ…pe… na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, ujugatacittassa pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati…pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī’’ti.
“法”:指具有自性的法。“有为”:由于是由诸缘和合、共同造作而成,故称“有为”,即是有缘法。“无为”:指不由任何因缘所造作者,因非造作故,是为无为,也就是无因缘的涅槃。由于它是诸有为的终尽,故以“无为”之别称而说。“离贪是他们中的最上者”,即:于他们有为法与无为法之中,彼名为“离贪”的无为法,由于本性微细、柔软、寂静、殊胜、甚深,并能摧伏骄醉等,故被称为最上、最胜、最优、最殊胜。“即此”是不变词,意思是“那就是”。“摧伏骄醉”等一切说法都是涅槃的异名。因此说:“离贪等都只是涅槃的名称。”“贪醉等”的“等”字包含了慢醉、人醉等。“一切渴爱”:指以欲贪与渴爱为首的一切渴爱。“一切着皆完全断除”:即欲着等一切执着,全部彻底断除。“诸轮”:指业轮与果报轮。“渴爱”:指具有一百零八种分类的一切渴爱。
Dhammāti sabhāvadhammā. Saṅkhatāti samecca sambhūya paccayehi katāti saṅkhatā, sapaccayā dhammā. Hetūhi paccayehi ca na kehici katā saṅkhatāti asaṅkhatā, apaccayo nibbānaṃ. Saṅkhatānaṃ pariyositabhāvena ‘‘asaṅkhatā’’ti puthuvacanaṃ. Virāgo tesaṃ aggamakkhāyatīti tesaṃ saṅkhatāsaṅkhatadhammānaṃ yo virāgasaṅkhāto asaṅkhatadhammo, so sabhāveneva saṇhasukhumabhāvato santatarapaṇītatarabhāvato gambhīrādibhāvato madanimmadanādibhāvato aggaṃ seṭṭhaṃ uttamaṃ pavaranti vuccati. Yadidanti nipāto, yo ayanti attho. Madanimmadanotiādīni sabbāni nibbānavevacanāni. Tenevāha ‘‘virāgotiādīni nibbānasseva nāmānī’’ti. Rāgamadādayoti ādi-saddena mānamadapurisamadādike saṅgaṇhāti . Sabbā pipāsāti kāmapipāsādikā sabbā pipāsā. Sabbe ālayā samugghātaṃ gacchantīti kāmālayādikā sabbepi ālayā samugghātaṃ yanti. Vaṭṭānīti kammavaṭṭavipākavaṭṭāni. Taṇhāti aṭṭhasatappabhedā sabbāpi taṇhā.
「最上之果」的意义,在此处也是如此:
Aggo vipāko hotīti etthāpi –
「凡以法为皈依者……(中略)……」 (《长部》2.332;《相应部》1.37)
「称扬法时,身中所生之喜……(中略)……」 (《长部注疏》1.6;《如是语注疏》90)
‘‘Ye keci dhammaṃ saraṇaṃ gatāse…pe…’’. (dī. ni. 2.332; saṃ ni. 1.37); ‘‘Dhammoti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti…pe…’’. (dī. ni. aṭṭha. 1.6; itivu. aṭṭha. 90);
“帝释,皈依法确实是善的!帝释,正是由于皈依法的缘故,在此世间便有众生……(中略)……乃至天界的触境。”(《相应部》4.341)——
‘‘Sādhu kho, devānaminda, dhammaṃ saraṇagamanaṃ hoti, dhammaṃ saraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce…pe… dibbehi phoṭṭhabbehī’’ti (saṃ. ni. 4.341) –
应知如是依据这些经文语句,去理解因对法生起净信而获殊胜果报的关联。
Evamādīnaṃ suttapadānaṃ vasena dhamme pasādassa phalavisesayogo veditabbo.
「僧众或群体」指世间所称的一切大众聚集体。「如来弟子僧」则指由见与戒的共性而和合、名为八种圣者集合的如来弟子僧。「被称为最胜」是说,以其戒、定、慧、解脱等功德殊胜,于一切僧众中被誉为最上、最胜、最妙、最殊胜者。「此」即指此。「四对男子」:依配对而言,住于第一道者与住于第一果者为一对,乃至住于第四道者与住于第四果者为一对,如是为四对男子。「八种人补特伽罗」:依补特伽罗的差别,一人住于第一道,一人住于第一果,如是,成八种人补特伽罗。此处,「人」与「补特伽罗」同义,仅是随应所化者而宣说。「此是世尊的弟子僧」:凡此以配对而成四对,及以个别而成八种人补特伽罗,此即为世尊的弟子僧。「应请」等义如前所述,此处亦然。
Saṅghā vā gaṇā vāti janasamūhasaṅkhātā yāvatā loke saṅghā vā gaṇā vā. Tathāgatasāvakasaṅghoti aṭṭhaariyapuggalasamūhasaṅkhāto diṭṭhisīlasāmaññena saṃhato tathāgatassa sāvakasaṅgho. Aggamakkhāyatīti attano sīlasamādhipaññāvimuttiādiguṇavisesena tesaṃ saṅghānaṃ aggo seṭṭho uttamo pavaroti vuccati. Yadidanti yāni imāni. Cattāri purisayugāni yugaḷavasena, paṭhamamaggaṭṭho paṭhamaphalaṭṭhoti idamekaṃ yugaḷaṃ, yāva catutthamaggaṭṭho catutthaphalaṭṭhoti idamekaṃ yugaḷanti evaṃ cattāri purisayugāni. Aṭṭha purisapuggalāti purisapuggalavasena eko paṭhamamaggaṭṭho, eko paṭhamaphalaṭṭhoti iminā nayena aṭṭha purisapuggalā. Ettha ca purisoti vā puggaloti vā ekatthāni etāni padāni, veneyyavasena panevaṃ vuttaṃ. Esa bhagavato sāvakasaṅghoti yānimāni yugaḷavasena cattāri yugāni pāṭiyekkato aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho. Āhuneyyotiādīni vuttatthāneva. Idhāpi –
“凡皈依僧伽者……”(《长部》2.332;《相应部》1.37)
“称扬僧伽时,身中所生之喜……”(《长部注》1.6;《如是语注》90)
‘‘Ye keci saṅghaṃ saraṇaṃ gatāse…pe…’’. (dī. ni. 2.332; saṃ. ni. 1.37); ‘‘Saṅghoti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti…pe…’’. (dī. ni. aṭṭha. 1.6; itivu. aṭṭha. 90);
“帝释,皈依僧伽实为善哉!帝释,因皈依僧伽故……(中略)……天界诸触等。”(《相应部》4.341)——
‘‘Sādhu kho, devānaminda, saṅghaṃ saraṇagamanaṃ hoti, saṅghaṃ saraṇagamanahetu kho, devānaminda…pe… dibbehi phoṭṭhabbehī’’ti (saṃ. ni. 4.341) –
应依据开头等经文语句,了知对僧伽生起净信的殊胜果报关联,及其最胜的果报性。同样地,获证无上法、从第七有起始便断尽轮回之苦、证得无上安乐——应通过这些广大果报的成就,了知其最胜的果报性。
Ādīnaṃ suttapadānaṃ vasena saṅghe pasādassa phalavisesayogo tassa aggavipākatā ca veditabbā. Tathā anuttariyapaṭilābho sattamabhavādito paṭṭhāya vaṭṭadukkhasamucchedo anuttarasukhādhigamoti evamādiuḷāraphalanipphādanavasena aggavipākatā veditabbā.
在偈颂中,“最胜者”指最胜的三宝,或指那些因最胜性而生起净信的人们。“最胜法”指具有最胜自性的佛陀正觉、法的正法性、僧伽的善行道,即三宝不共的最上自性;或指十力等善说之法、善行道等功德的本质。“了知者”即那些了知的人们。如此从共通的角度说明最胜净信的对象之后,为从不共的角度以分类加以说明,而说“于最胜佛”等。其中,“已净信者”指以不动净信及其他净信而净信、已生起信解的人们。“离贪与寂止”指在离贪与寂止中,即是作为一切贪、一切烦恼彻底离贪之因、彻底寂止之因。“乐”指由于轮回之苦灭尽的乐,以及行蕴寂止之乐的状态而有的乐。
Gāthāsu aggatoti agge ratanattaye, aggabhāvato vā pasannānaṃ. Aggaṃ dhammanti aggasabhāvaṃ buddhasubodhiṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiṃ, ratanattayassa anaññasādhāraṇaṃ uttamasabhāvaṃ, dasabalādisvākkhātatādisuppaṭipannatādiguṇasabhāvaṃ vā. Vijānatanti vijānantānaṃ. Evaṃ sādhāraṇato aggappasādavatthuṃ dassetvā idāni asādhāraṇato taṃ vibhāgena dassetuṃ ‘‘agge buddhe’’tiādi vuttaṃ. Tattha pasannānanti aveccappasādena ca itarappasādena ca pasannānaṃ adhimuttānaṃ. Virāgūpasameti virāge upasame ca, sabbassa rāgassa sabbesaṃ kilesānaṃ accantavirāgahetubhūte accantaupasamahetubhūte cāti attho. Sukheti vaṭṭadukkhakkhayabhāvena saṅkhārūpasamasukhabhāvena sukhe.
“施于最胜者”指在最胜的三宝处行布施、舍弃应施物的人们。其中,对住世的世尊以四种资具奉侍、供养、尊敬;对已般涅槃的世尊,为忆念世尊而以舍利塔等行奉侍、供养、尊敬,这称为于佛陀行布施。怀着“我们将供养法”的心,对持法之人以四种资具奉侍、供养、尊敬,并令法长久住世,这称为于法行布施。同样地,对圣僧伽以四种资具奉侍、供养、尊敬;为僧伽而在其它处也如此行持,这称为于僧伽行布施。“最胜福增长”:像这样,以对三宝净信的心,作广大舍弃、广大供养与尊敬的人们,日复一日地积聚起最胜的广大善业。接着,为了显示此福所感得的最胜果报之最胜性,而说“最胜的寿命”等。其中,“寿”指在天界或人间最胜、广大、至极的寿命增长,日趋殊胜。“色”指容貌的圆满。“名声”指眷属的圆满。“称誉”指赞誉之声。“乐”指身心的快乐。“力”指身力与慧力。
Aggasmiṃ dānaṃ dadatanti agge ratanattaye dānaṃ dadantānaṃ deyyadhammaṃ pariccajantānaṃ. Tattha dharamānaṃ bhagavantaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahantā pūjentā sakkarontā, parinibbutaṃ bhagavantaṃ uddissa dhātucetiyādike upaṭṭhahantā pūjentā sakkarontā buddhe dānaṃ dadanti nāma. ‘‘Dhammaṃ pūjessāmā’’ti dhammadhare puggale catūhi paccayehi upaṭṭhahantā pūjentā sakkarontā dhammañca ciraṭṭhitikaṃ karontā dhamme dānaṃ dadanti nāma. Tathā ariyasaṅghaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahantā pūjentā sakkarontā taṃ uddissa itarasmimpi tathā paṭipajjantā saṅghe dānaṃ dadanti nāma. Aggaṃ puññaṃ pavaḍḍhatīti evaṃ ratanattaye pasannena cetasā uḷāraṃ pariccāgaṃ uḷārañca pūjāsakkāraṃ pavattentānaṃ divase divase aggaṃ uḷāraṃ kusalaṃ upacīyati. Idāni tassa puññassa aggavipākatāya aggabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘aggaṃ āyū’’tiādi vuttaṃ. Tattha āyūti dibbaṃ vā mānusaṃ vā aggaṃ uḷāraṃ paramaṃ āyu pavaḍḍhati uparūpari brūhati. Vaṇṇoti rūpasampadā. Yasoti parivārasampadā. Kittīti thutighoso. Sukhanti kāyikaṃ cetasikañca sukhaṃ. Balanti kāyabalañceva ñāṇabalañca.
「施与最胜者」:指布施最胜三宝的人。或者,将最胜应施物的布施做得极为广大,从而在其中转起福德的人。「最胜法所等持者」:指以最胜的净信之法以及布施等法而相应、具足,成就不动净信的人;或者,由其果报而具足为众人所喜爱等法的人。「得最胜者而欢喜」:无论投生于哪一有情界,皆处处获得最胜地位、最上之位者;或者,证得最胜的出世间道果者,欢喜、愉悦、满足。
Aggassa ratanattayassa dānaṃ dātā. Atha vā aggassa deyyadhammassa dānaṃ uḷāraṃ katvā tattha puññaṃ pavattetā. Aggadhammasamāhitoti aggena pasādadhammena dānādidhammena ca saṃhito samannāgato acalappasādayutto, tassa vā vipākabhūtehi bahujanassa piyamanāpatādidhammehi yutto. Aggappatto pamodatīti yattha yattha sattanikāye uppanno, tattha tattha aggabhāvaṃ seṭṭhabhāvaṃ adhigato, aggabhāvaṃ vā lokuttaramaggaphalaṃ adhigato pamodati abhiramati paritussatīti.
五、《雨行者经》释义
5. Vassakārasuttavaṇṇanā
35第五经中的「圣正理」:由于远离染污,故为圣、无过失、清净;由于是能导致出离的法,故为正理,即因的意思。因为圣道决定地走向涅槃,或者涅槃通过此道而被了知、被证得,所以称为正理,也就是圣道。又因它是令证得涅槃的因,故也称为因。但此处特指伴随着观的圣道,所以说为「具观之道」。在偈颂中解释「正理法」时,也应采用同样的方法。
35. Pañcame ariye ñāyeti saṃkilesato ārakattā ariye niddose parisuddhe niyyānikadhammabhāvato ñāye kāraṇeti attho. Ñāyati nicchayena kamati nibbānaṃ, taṃ vā ñāyati paṭivijjhīyati etenātī ñāyo, ariyamaggo. So eva ca sampāpakahetubhāvato kāraṇanti vuccati. Idha pana saha vipassanāya ariyamaggo adhippetoti āha ‘‘sahavipassanake magge’’ti. Gāthāsu ‘‘ñāyaṃ dhamma’’nti etthāpi eseva nayo.
六、《头那经》释义
6. Doṇasuttavaṇṇanā
3636. 第六经中,「ukkāhi dhāriyamānāhī」意为被举着的火炬,即被点亮的灯炬所持着。意思是:那座城市正是在吉祥日、吉时,为了不错过吉星,于夜间人人高举火炬之时建造的。因「在火炬(ukkā)中建立(ṭhāti)」,故称为「Ukkaṭṭhā」;须知此词的构词依「mūlavibhujādi」等词缀规则(Pāṇini 3.2.5)而成立。或者,依语源学解释:当诸火炬被安置时,此城得以建立,故称Ukkaṭṭhā。又有些人说:「因为此城在地利、人众、资具等各方面成就卓越,功德殊胜,故获得Ukkaṭṭhā之名。」Setabya是其城名。它又是过去迦叶佛的诞生城,因而说「过去迦叶佛的出生城」。
36. Chaṭṭhe ukkāhi dhāriyamānāhīti dīpikāhi dhāriyamānāhi, daṇḍadīpikāsu jāletvā dhāriyamānāsu māpitattāti vuttaṃ hoti. Tañhi nagaraṃ ‘‘maṅgaladivase sukhaṇe sunakkhattaṃ mā atikkamī’’ti rattimpi ukkāsu dhāriyamānāsu māpitaṃ. Ukkāsu ṭhāti ukkaṭṭhā, ukkāsu vijjotayantīsu ṭhitā patiṭṭhitāti mūlavibhūjādipakkhepena (pāṇini 3.2.5) saddasiddhi veditabbā. Niruttinayena vā ukkāsu ṭhitāsu ṭhitā āsīti ukkaṭṭhā. Apare pana bhaṇanti ‘‘bhūmibhāgasampattiyā manussasampattiyā upakaraṇasampattiyā ca sā nagarī ukkaṭṭhaguṇayogato ukkaṭṭhāti nāmaṃ labhatī’’ti. Setabyanti tassa nagarassa nāmaṃ. Taṃ pana kassapadasabalassa jātanagaranti āha ‘‘atīte kassapasammāsambuddhassa jātanagara’’nti.
“Vijjantarikāya”指闪电放射的刹那。“Antarato”指在心中。“Antarā”指开始与产生之间的中间状态。“Antarikāya”指于间隙之中。此处,正如“tadantaraṃ ko jāneyya(于此间隔中,谁能了知?)”、“etesaṃ antarā kappā gaṇanato asaṅkhyeyyā(于此诸有之间,劫数不可称计)”、“antarantarā kathaṃ opapātetī(于诸有之间,如何化生?)”等例所示,此处所应援引者,乃是于诸因之中间生起的“antarā”一词,而非在诸心识刹那的间隙中生起的“antara”、“antarikā”等词。以上便是对“antarā”一词的义理抉择。
Vijjantarikāyāti vijjuniccharaṇakkhaṇe. Antaratoti hadaye. Antarāti ārambhanibbattīnaṃ vemajjhe. Antarikāyāti antarāḷe. Ettha ca ‘‘tadantaraṃ ko jāneyya (a. ni. 6.44; 10.75), etesaṃ antarā kappā gaṇanato asaṅkhyeyyā (bu. vaṃ. 28.3), antarantarā kathaṃ opapātetī’’ti (ma. ni. 2.426) ca ādīsu viya kāraṇavemajjhesu vattamānā antarāsaddā eva udāharitabbā siyuṃ, na pana cittakkhaṇavivaresu vattamānā antaraantarikasaddā. Antarāsaddassa hi ayamatthuddhāroti.
然而,此处可作如是理解其中的意趣:因为“antara”一词可用于“antarā”一词所适用的一切场合,两者意义相通,故此处举出“antara”一词,用以表示其在“antarā”词义上的用法。又或者,可将“yassantarato”这一句中的“antarā”理解为:为偈颂音韵之和谐,而将其缩略为短音形式。再者,“antarā”一词加上“ika”这一音节扩展词形后,便说为“antarikā”。如是观察,此处所引的例证与所应引用的例证之间,实无矛盾。当这些词未被关联时,宾格是无法成立的;但因为此处是根据“antarā”一词的关联,故期望使用宾格。因此才说:“由于与‘antarā’一词相连接,所以用了宾格。”
Ayaṃ panettha adhippāyo siyā – yesu antarāsaddo vattati, tesu antarasaddopi vattatīti samānatthattā antarāsaddatthe vattamāno antarasaddo udāhaṭo. Antarāsaddo eva vā ‘‘yassantarato’’ti ettha gāthāsukhatthaṃ rassaṃ katvā vuttoti daṭṭhabbaṃ. Antarāsaddo eva pana ikasaddena padaṃ vaḍḍhetvā ‘‘antarikā’’ti vuttoti evamettha udāharaṇodāharitabbānaṃ virodhābhāvo daṭṭhabbo. Ayojiyamāne upayogavacanaṃ na pāpuṇāti sāmivacanassa pasaṅge antarāsaddayogena upayogavacanassa icchitattā. Tenevāha ‘‘antarāsaddena pana yuttattā upayogavacanaṃ kata’’nti.
“平息了整个赡部洲所生起的大纷争”:世尊般涅槃后,其余诸王为了争夺舍利,将军队驻扎在拘尸那罗城外,将其团团围住,并与拘尸那罗的末罗人发生争执,宣称“要么交出属于我们的那份舍利,要么就开战”。而多那婆罗门平息了这场纠纷。据说,那位婆罗门听闻了他们的争执后,心想:“这些国王竟于世尊般涅槃之地大动干戈,实为不妥。这样的争吵应当止息,我当前往平息。”于是,他来到一处高地,立于其上,诵出了一段篇幅长达两个诵分、名为“多那之吼”的偈颂。在他诵出第一个诵分时,在场的众人连一个字都无法理解。而当他诵完第二个诵分,众人纷纷议论道:“这声音真像我的老师!这声音真像我的老师!”随后,全场便沉默了下来。据说在赡部洲大陆上,那些出身良家豪门的人,大多都曾是他的弟子。当他了知在场众人听闻其言说后皆已沉默静住时,便继续说了下去。
Sakalajambudīpe uppannaṃ mahākalahaṃ vūpasametvāti parinibbute bhagavati dhātūnaṃ atthāya kusināranagaraṃ parivāretvā ṭhitehi sesarājūhi ‘‘amhākaṃ dhātuyo vā dentu yuddhaṃ vā’’tiādinā kosinārakehi mallehi saddhiṃ kataṃ vivādaṃ vūpasametvā. So kira brāhmaṇo tesaṃ vivādaṃ sutvā ‘‘ete rājāno bhagavato parinibbutaṭṭhāne vivādaṃ karonti, na kho panetaṃ patirūpaṃ, alaṃ iminā kalahena, vūpasamessāmi na’’nti gantvā unnate padese ṭhatvā dvebhāṇavāraparimāṇaṃ doṇagajjitaṃ nāma avoca. Tattha paṭhamabhāṇavāre tāva ekapadampi te na jāniṃsu. Dutiyabhāṇavārapariyosāne ca ‘‘ācariyassa viya bho saddo, ācariyassa viya bho saddo’’ti sabbe niravā ahesuṃ. Jambudīpatale kira kulaghare jāto yebhuyyena tassa na-antevāsiko nāma natthi, atha kho so attano vacanaṃ sutvā nirave tuṇhībhūte viditvā puna –
诸位尊者,请听我一言,
我们的佛陀是宣说忍辱者;
对于这位无上士——
若在舍利分配上发生武力冲突,实为不善,不应为之。
诸贤者,愿我等悉皆团结一致,和合无诤,
欢喜融洽地,将舍利分作八份。
「令众人净信于具眼者」:让众多的人们,对于佛陀——那位「具眼者」生起清净的信心。
‘‘Suṇantu bhonto mama ekavācaṃ, Amhāka buddho ahu khantivādo; Na hi sādhuyaṃ uttamapuggalassa, Sarīrabhāge siyā sampahāro. ‘‘Sabbeva bhonto sahitā samaggā, Sammodamānā karomaṭṭhabhāge; Vitthārikā hontu disāsu thūpā, Bahū janā cakkhumato pasannā’’ti. (dī. ni. 2.237) –
他说完这两首偈颂,平息了那场诤论,将舍利分作八份而施与。正是就此而言:‘平息了整个赡部洲所兴起的大诤论后,便会分配舍利。’‘轮相’:即两足掌上的两个轮相。
Imaṃ gāthādvayaṃ vatvā taṃ kalahaṃ vūpasametvā dhātuyo aṭṭhadhā bhājetvā adāsi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘sakalajambudīpe uppannaṃ mahākalahaṃ vūpasametvā dhātuyo bhājessatī’’ti. Lakkhaṇacakkānīti dvīsu pādatalesu dve lakkhaṇacakkāni.
「以漏」(Āsavena):是指以业与烦恼为因的“漏”。在此,三界一切的业,以及其余的不善法,都称为“漏”。「投生为天」(Devūpapattīti):即在诸天中的投生与出生。此处,除了夜叉与乾闼婆这两类之外,一切天众皆被“天”这个词所涵盖。或者说,乾闼婆是有翼、行于空中的众生。「我」(Ahanti):应配合格位的变化来理解,即表示“对我而言”等意思。
Āsavenāti kammakilesakāraṇena āsavena. Ettha hi tebhūmakañca kammaṃ, avasesā ca akusalā dhammā ‘‘āsavā’’ti vuttā. Devūpapattīti devesu uppatti nibbatti. Ettha ca yakkhagandhabbatāya vinimuttā sabbe devā devaggahaṇena gahitā. Gandhabbo vā vihaṅgamo ākāsacārī. Ahanti vibhattivipariṇāmena yojetabbaṃ.
7. 不退法经注疏
7. Aparihāniyasuttavaṇṇanā
3737. 第七经中:「行于涅槃之近处」(nibbānasantikeyeva carati):意指那比丘行于烦恼的涅槃与无取著般涅槃的近处,因为他思惟“不久就将证得”的缘故。偈颂中「乐于不放逸」(appamādarato):是指乐于止与观的不放逸修习,且极为欢喜;其含义是:专以不放逸度过日日夜夜。「见放逸为恐怖者」(Pamādaṃ bhayato passanto):即由于见到投生地狱等怖畏,而将放逸本身视为恐怖。「不能退堕」(Abhabbo parihānāya):像这样的一位比丘,不可能从止观等法,或从道与果退堕。因为对于已由止观到达的成就,他不会退失;而对于那些尚未到达的其他法,他也都能一一证得。
37. Sattame nibbānasantikeyeva caratīti kilesanibbānassa anupādāparinibbānassa ca santikeyeva carati ‘‘na cirasseva adhigamissatī’’ti katvā . Gāthāya appamādaratoti samathavipassanāya appamajjane rato abhirato, appamādeneva rattindivaṃ vītināmentoti attho. Pamādaṃ bhayato passantoti nirayūpapattiādibhayahetuto pamādaṃ bhayato passanto. Abhabbo parihānāyāti so evarūpo samathavipassanādhammehi maggaphalehi vā parihānāya abhabbo. Samathavipassanāto hi sampattato na parihāyati, itarāni ca appattāni pāpuṇātīti.
第八篇:《远离经》的注释
8. Patilīnasuttavaṇṇanā
3838. 第八经中,「世间有边」:是指将向一个方向扩展的遍相执取为“世间”,或依推理而生起的见解。证得禅那眼者以禅那眼观见后执取,其他人则仅凭推理。「世间无边」:是指将向四方扩展的无量遍相执取为“世间”,或依推理而生起的见解。「命即是身」:即执命与身体为同一事物的见解。「已释放的」:由自己舍弃而释放。「已吐出的」:这是为显示不再执取的状态而说。因为有些人虽已舍弃,仍会再执取,为表明并非如此,故说“已吐出的”。凡是被吐出的东西,人不会再取回。但吐出的东西仍可能粘在相续上,为表明并非如此,故说“已解脱的”。因此说“已令结缚断尽”,意指由相续中解脱而令结缚断尽。解脱后尚可能如被解除束缚的果实停于某处,为表明并非如此,故说“已断除的”。正如有些未善巧舍离之物,人再次执取后,真正的舍离方称为“已彻底舍离”,同样,以观舍离的事物如同被执取之物,由道断除,即称为“已彻底舍离”。正是为了显示此义而说“已彻底舍离的”。
38. Aṭṭhame antavā lokoti ekapassena vaḍḍhitaṃ kasiṇanimittaṃ ‘‘loko’’ti gāhena vā takkena vā uppannadiṭṭhi. Lābhī hi jhānacakkhunā passitvā gaṇhāti, itaro takkamattena. Anantavāti samantato vaḍḍhitaṃ appamāṇaṃ kasiṇanimittaṃ ‘‘loko’’ti gāhena vā takkena vā uppannadiṭṭhi. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti jīvo sarīrañca ekameva vatthūti uppannadiṭṭhi. Vissaṭṭhānīti sakapariccajanavasena nissaṭṭhāni. Vantānīti idaṃ puna anādiyanabhāvadassanavasena vuttaṃ. Cattampi hi keci gaṇhanti, nayidamevanti dassanatthaṃ ‘‘vantānī’’ti vuttaṃ. Na hi yaṃ yena vantaṃ, na so taṃ puna ādīyati. Vantampi kiñci sasantatilaggaṃ siyā, nayidamevanti dassanatthaṃ ‘‘muttānī’’ti vuttaṃ. Tenevāha ‘‘chinnabandhanāni katānī’’ti, santatito vinimocanavasena chinnabandhanāni katānīti attho. Muttampi kiñci muttabandhanaṃ viya phalaṃ kuhiñci tiṭṭhati, na evamidanti dassanatthaṃ ‘‘pahīnānī’’ti vuttaṃ. Yathā kiñci dunnissaṭṭhaṃ puna ādāya sammadeva nissaṭṭhaṃ ‘‘paṭinissaṭṭha’’nti vuccati, evaṃ vipassanāya nissaṭṭhāni ādinnasadisāni maggena pahīnāni paṭinissaṭṭhāni nāma hontīti dassanatthaṃ ‘‘paṭinissaṭṭhānī’’ti vuttaṃ. Tenevāha ‘‘yathā na puna cittaṃ ārohanti, evaṃ paṭinissajjitānī’’ti.
「欲求」是对诸欲的寻求,或以欲为名的寻求。经中说:「其中,什么是欲求?即对于诸欲的欲贪、欲爱、欲喜、欲渴爱、欲痴迷、欲耽着,这称为欲求。」因此应知,欲贪就是「欲求」,故说「欲求……由不来道断除」。「有求」是对诸有的寻求。经中也说:「其中,什么是有求?即对于诸有的有贪……有耽着,这称为有求。」因此应知,有求的爱就是对色界及无色界有的希求,故说「有求则由阿拉汉道断除」。
Kāmesanāti kāmānaṃ esanā, kāmasaṅkhātā vā esanā kāmesanā. Vuttañhetaṃ ‘‘tattha katamā kāmesanā? Yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmapipāsā kāmamucchā kāmajjhosānaṃ, ayaṃ vuccati kāmesanā’’ti, tasmā kāmarāgo ‘‘kāmesanā’’ti veditabbo. Tenevāha ‘‘kāmesanā…pe… anāgāmimaggena pahīnā’’ti. Bhavānaṃ esanā bhavesanā. Vuttampi cetaṃ ‘‘tattha katamā bhavesanā? Yo bhavesu bhavacchando…pe… bhavajjhosānaṃ, ayaṃ vuccati bhavesanā’’ti, tasmā bhavesanarāgo rūpārūpabhavapatthanāti veditabbo. Tenevāha ‘‘bhavesanā pana arahattamaggena pahīyatī’’ti.
「梵行求」是对梵行的寻求。它有两种:对道梵行的寻求,以及对被见行者所认可的梵行的寻求。因此经文说「我将寻求梵行」等。因为寻求被见行者所认可的梵行,也可称为梵行求。经典中这样说:
Brahmacariyassa esanā brahmacariyesanā. Sā ca maggabrahmacariyassa, diṭṭhigatikasammatabrahmacariyassa ca gavesanavasena dvippakārāti āha ‘‘brahmacariyaṃ esissāmī’’tiādi. Diṭṭhigatikasammatassa brahmacariyassa esanāpi hi brahmacariyesanāti vuccati. Vuttampi cetaṃ –
「其中,什么是梵行求?即『世间是常』,或『世间是无常』,或『世间有边』,或『世间无边』,或『命即是身』,或『命异身异』,或『如来死后存在』,或『如来死后不存在』,或『如来死后既存在又不存在』,或『如来死后既非存在又非不存在』——像这样的见解、恶见、见丛林、见沙漠、见诤斗、见流转、见结、执取、执持、耽着、取着、邪道、邪路、邪性、外道处、颠倒执取,这称为梵行求。」
‘‘Tattha katamā brahmacariyesanā? Sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesaggāho, ayaṃ vuccati brahmacariyesanā’’ti (vibha. 919).
因此应知,对持见者所认可的梵行的寻求,即是“见梵行求”。故说:“而见梵行求唯依预流道方得止息。”至此,已说明贪爱与邪见即是寻求。又,不仅是贪爱与邪见为寻求,与它们俱起的业也是如此。经中亦说:
Tasmā diṭṭhigatikasammatassa brahmacariyassa esanā diṭṭhabrahmacariyesanāti veditabbā. Tenevāha ‘‘diṭṭhibrahmacariyesanā pana sotāpattimaggeneva paṭippassambhatī’’ti. Ettāvatā ca rāgadiṭṭhiyo esanāti dassitaṃ hoti. Na kevalañca rāgadiṭṭhiyo eva esanā, tadekaṭṭhaṃ kammampi. Vuttampi cetaṃ –
“其中,什么是欲求?欲贪及与之相应的不善身业、语业、意业,这称为欲求。其中,什么是有求?有贪及与之相应的不善身业、语业、意业,这称为有求。其中,什么是梵行求?边执见及与之相应的不善身业、语业、意业,这称为梵行求。”
‘‘Tattha katamā kāmesanā? Kāmarāgo tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ayaṃ vuccati kāmesanā. Tattha katamā bhavesanā? Bhavarāgo tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ayaṃ vuccati bhavesanā. Tattha katamā brahmacariyesanā? Antaggāhikā diṭṭhi tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ayaṃ vuccati brahmacariyesanā’’ti (vibha. 919).
“九种慢”,即“于胜者计我胜”等(《相应部》4.108;《法集论》1121;《分别论》866;《大义释》21)所述之九种慢。
Navavidhamānoti ‘‘seyyassa seyyohamasmī’’tiādinā (saṃ. ni. 4.108; dha. sa. 1121; vibha. 866; mahāni. 21) āgato navavidhamāno.
在「欲求」等偈颂中,「与梵行求俱」指与梵行求一起。这是省略格尾的表达,或此处的「俱」字表具格义。所说的是:「与梵行求一起,欲求、有求,即此三求。」为了从自性上显示梵行求,而说「如是真实执取,诸见处聚集」。意思是:如此执取「这就是真实的」,称为「如是真实执取」。这显示了「唯有此为真实,其余皆虚妄」的邪见运作方式。诸见本身是一切无益之事的因,故称「见处」。正如经中所说:「比丘们,我说邪见是最大的过失。」(《增支部》1.310)而且,那些见辗转增上,伴随着慢、贪等烦恼的积聚,以及轮回苦的积聚,所以称为「聚集」。也就是说,那些执取「唯有此为真实,其余虚妄」的邪见,是一切无益之事的因,是烦恼与苦的积集之因,这便称为梵行求。应知,通过这样的方式,已从行相与生起上显示了梵行求。
‘‘Kāmesanā’’tiādigāthāya pana brahmacariyesanā sahāti brahmacariyesanāya saddhiṃ. Vibhattilopena hi ayaṃ niddeso. Karaṇatthe vā etaṃ paccattavacanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘brahmacariyesanāya saddhiṃ kāmesanā bhavesanāti tisso esanā’’ti. Tāsu brahmacariyesanaṃ sarūpato dassetuṃ ‘‘itisaccaparāmāso, diṭṭhiṭṭhānā samussayā’’ti vuttaṃ. Tassattho – iti evaṃ saccanti parāmāso itisaccaparāmāso. Idameva saccaṃ moghamaññanti diṭṭhiyā pavattiākāraṃ dasseti. Diṭṭhiyo eva sabbānatthahetubhāvato diṭṭhiṭṭhānā. Vuttañhetaṃ – ‘‘micchādiṭṭhiparamāhaṃ, bhikkhave, vajjaṃ vadāmī’’ti (a. ni. 1.310). Tā eva ca uparūpari vuddhiyā mānalobhādikilesasamussayanena vaṭṭadukkhasamussayanena ca samussayā, ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti micchābhinivisamānā sabbānatthahetukā kilesadukkhūpacayato hetubhūtā ca diṭṭhiyo brahmacariyesanāti vuttaṃ hoti. Etena pavattiākārato nibbattito ca brahmacariyesanā dassitāti veditabbā.
「于一切爱已离贪者」:谓已远离一切欲爱、有爱之人。以此,于名为爱尽的涅槃中得解脱,故为爱尽解脱者,即阿拉汉。「诸求已彻底舍离」:欲求、有求皆已彻底舍离、断除。「诸见处已根除」:即名为梵行求的诸见处,已由初道彻底根除。应如此理解此偈的义理注释。其余文句容易了解。
Sabbarāgavirattassāti sabbehi kāmabhavarāgehi virattassa. Tato eva taṇhākkhayasaṅkhāte nibbāne vimuttattā taṇhākkhayavimuttino arahato. Esanā paṭinissaṭṭhāti kāmesanā, bhavesanā sabbaso nissaṭṭhā pahīnā. Diṭṭhiṭṭhānā samūhatāti brahmacariyesanāsaṅkhātā diṭṭhiṭṭhānā ca paṭhamamaggeneva samugghātitā. Evampi imissā gāthāya atthavaṇṇanā veditabbā. Sesaṃ suviññeyyameva.
9. 《伍基亚经》的注疏
9. Ujjayasuttavaṇṇanā
39「依随顺之施」,指顺应家族相续的次第而应给予的布施。因此他说:「我们……应依随顺家族的方式行施。」这是依照族谱传承,后来由贫困者所施的布施。这样的家族是向持戒者恒常施与的家族,即便家道中落,也不会中断布施。今举一事例:在给孤独长者家中,每日施舍五百筹码之饭。那时有五百象牙筹码。后来该家族渐趋贫困。族中有一少女,连超出一枚筹码的布施也无力为之。她后来前往娑多婆诃那国,打扫谷场,用所得谷物布施那枚筹码。一位长老将此事告知国王。国王将她迎入宫中,册立为王后。此后,她又恢复了五百筹码的布施。
39. Navame anukulayaññanti anukulaṃ kulānukkamaṃ upādāya dātabbadānaṃ. Tenāha ‘‘amhākaṃ…pe… kulānukulavasena yajitabba’’nti. Vaṃsaparamparāya pacchā duggatapurisehi padātabbadānaṃ. Evarūpaṃ kulaṃ sīlavante uddissa nibaddhadānaṃ, tasmiṃ kule daliddānipi na upacchindanti. Tatridaṃ vatthu – anāthapiṇḍikassa ghare pañca salākabhattasatāni dīyiṃsu. Dantamayasalākānaṃ pañcasatāni ahesuṃ. Atha taṃ kulaṃ anukkamena dāliddiyena abhibhūtaṃ. Ekā tasmiṃ kule dārikā ekasalākato uddhaṃ dātuṃ nāsakkhi. Sāpi pacchā sātavāhanaṃ raṭṭhaṃ gantvā khalaṃ sodhetvā laddhadhaññena taṃ salākaṃ adāsi. Eko thero rañño ārocesi. Rājā taṃ ānetvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sā tato paṭṭhāya puna pañcapi salākasatāni pavattesi.
所谓“马祭”等名称,据说在古昔国王时代,曾有四种摄事:谷祭、人祭、正套索、语甜蜜,国王以此摄护世间。其中,从成熟谷物中抽取十分之一,名为“谷祭”,意为于谷物成就上具足智慧;向大勇士们提供六个月的食物与酬劳,名为“人祭”,意为于摄受人上有智慧;从穷人手中取来借据,三年内免除利息,并给予约一千或两千的财物,名为“正套索”,因为它能如套索般正确地将人心系缚而安住;以“爸爸”、“舅舅”等柔和慈爱的话语交谈,名为“语甜蜜”,即可爱、令人愉悦的言语。如此以四事所摄受的国家,富足繁荣,饮食丰盈,安稳无患,人民欢喜悦乐,怀抱婴孩于胸前舞弄,门户不闭而生活。因门无横闩,故称为“无闩”。这是古代的传统。然而后来,至甘蔗王时代,婆罗门将这四种摄事及这些国家成就颠倒根除,建立了名为马祭、人祭等的五种祭祀。这正是世尊在《婆罗门法经》中所说的:
Assamedhantiādīsu porāṇakarājakāle kira sassamedhaṃ, purisamedhaṃ, sammāpāsaṃ, vācāpeyyanti cattāri saṅgahavatthūni ahesuṃ, yehi rājāno lokaṃ saṅgaṇhiṃsu. Tattha nipphannasassato dasamabhāgaggahaṇaṃ sassamedhaṃ nāma, sassasampādane medhāvitāti attho. Mahāyodhānaṃ chamāsikabhattavetanānuppadānaṃ purisamedhaṃ nāma, purisasaṅgaṇhane medhāvitāti attho. Daliddamanussānaṃ hatthe lekhaṃ gahetvā tīṇi vassāni vinā vaḍḍhiyā sahassadvisahassamattadhanānuppadānaṃ sammāpāsaṃ nāma. Tañhi sammā manusse pāseti hadaye bandhitvā viya ṭhapeti, tasmā sammāpāsanti vuccati. ‘‘Tāta, mātulā’’tiādinā pana saṇhavācābhaṇanaṃ vācāpeyyaṃ nāma, peyyavajjaṃ piyavacanatāti attho. Evaṃ catūhi vatthūhi saṅgahitaṃ raṭṭhaṃ iddhañceva hoti phītañca pahūtaannapānaṃ khemaṃ nirabbudaṃ, manussā mudā modanā ure putte naccentā apārutagharadvārā viharanti. Idaṃ gharadvāresu aggaḷānaṃ abhāvato niraggaḷanti vuccati. Ayaṃ porāṇikā paveṇī. Aparabhāge pana okkākarājakāle brāhmaṇā imāni cattāri saṅgahavatthūni imañca raṭṭhasampattiṃ parivattentā ummūlaṃ katvā assamedhaṃ purisamedhantiādike pañca yaññe nāma akaṃsu. Vuttañhetaṃ bhagavatā brāhmaṇadhammiyasutte –
“他们生起颠倒见,由微细见微细……;
他们在那里编集了咒语,便往诣甘蔗王那里。”(《经集》301-304)
‘‘Tesaṃ āsi vipallāso, disvāna aṇuto aṇuṃ…pe…; Te tattha mante ganthetvā, okkākaṃ tadupāgamu’’nti. (su. ni. 301-304);
现在,为说明他们辗转建立的义理,故说“马祭”等语。其中,“medhanti”意为“他们杀害”。“依两种附属祭”是指在大会祀的前分位与后分位所应举行的两种外围祭祀。“以五百九十七头牲畜被杀为怖畏者”:意即因杀害九十七头又加五百头,合计残杀五百九十七头牲畜,而显得可怖,令敬畏罪过者心生畏惧。正如他们所说——
Idāni tehi parivattetvā ṭhapitamatthaṃ dassento ‘‘assamedha’’ntiādimāha. Tattha medhantīti vadhenti. Dvīhi pariyaññehīti mahāyaññassa pubbabhāge pacchā ca pavattetabbehi dvīhi parivārayaññehi. Sattanavutipañcapasusataghātabhiṃsanassāti sattanavutādhikānaṃ pañcannaṃ pasusatānaṃ māraṇena bheravassa pāpabhīrukānaṃ bhayāvahassa. Tathā hi vadanti –
“六百头牲畜被系缚,于畜群中行杀戮;
此马祭之祀,尚阙三头畜。”(《相应部注疏》1.1.120)
‘‘Chasatāni niyujjanti, pasūnaṃ majjhime hani; Assamedhassa yaññassa, ūnāni pasūhi tīhī’’ti. (saṃ. ni. ṭī. 1.1.120);
“正套索”(samma)是指应插入轭孔中的小棍。“套索”(pāsantī)意为“他们投掷”。“可搬运的”(saṃhārimehi)指须以车辆运载之物。据说,从前有一位国王在莎罗莎伐底河边举行正套索祭祀,大地裂开一道口,他便沉没其中。而那些愚昧婆罗门人云亦云、盲从跟风,自己认定“这就是通往天界的道路”,于是就在那里设立了正套索祭祀。因此才说“从沉没处开始”。“无柱祭”是指仅需数日便可完成的祭祀,“有柱祭”则需多日,作为前导。以咒语加持过的酥和蜜,统称“力饮”。黄金、金钱、牛、水牛等,是十七种供施之物。在心材库、库藏等处,没有门闩,故称“无闩”。意思是,据说在那祭祀中,自己的财富被毫无保留、毫无隐藏地全部施舍了出去。
Sammanti yugacchidde pakkhipitabbadaṇḍakaṃ. Pāsantīti khipanti. Saṃhārimehīti sakaṭehi vahitabbehi. Pubbe kira eko rājā sammāpāsaṃ yajanto sarassatinaditīre pathaviyā vivare dinne nimuggoyeva ahosi, andhabālabrāhmaṇā gatānugatigatā ‘‘ayaṃ tassa saggagamanamaggo’’ti saññāya tattha sammāpāsayaññaṃ paṭṭhapenti. Tena vuttaṃ ‘‘nimuggokāsato pabhutī’’ti. Ayūpo appakadivaso yāgo, sayūpo bahudivasaṃ neyyo satrayāgoti. Mantapadābhisaṅkhatānaṃ sappimadhūnaṃ vājamiti samaññā. Hiraññasuvaṇṇagomahiṃsādi sattarasakadakkhiṇassa. Sāragabbhakoṭṭhāgārādīsu natthi ettha aggaḷanti niraggaḷo. Tattha kira yaññe attano sāpateyyaṃ anavasesato anigūhitvā niyyātīyati.
“大残害”:指杀害众多牲畜的业。然而,在义注中,因为将要说明“种种祭品在那里被杀”,所以先提出了第一种义理分别:“大事业、大应作”。而第二种义理分别,则是依据“大残害:因戏论而起的山羊、绵羊等”而说,因此才以“再者”等文句开始解释。至于“无残害”一词,其义理也应依前文所说的方式理解。问:杀生等不善业难道不是连微小的果报都没有吗?既然如此,为何不说“它们毫无果报”,而只说“它们没有大果报”呢?为了回答这个问题,他说:“在‘无残余’的意义上”等等。“随顺的家族”:意思是“随顺”,即随顺家族。那些人持续供养先人所设立的常食等布施,代代不绝,他们便被称为“随顺地祭祀”。因此,他说:“其他那些随顺祭祀的人”等等。
Mahārambhāti bahupasughātakammā. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘vividhā yattha haññare’’ti vakkhamānattā ‘‘mahākiccā mahākaraṇīyā’’ti paṭhamo atthavikappo vutto. Dutiyo pana atthavikappo ‘‘mahārambhāti papañcavasena ajeḷakā’’tiādi vuttanti adhippāyena ‘‘apicā’’tiādinā āraddho. Nirārambhāti etthāpi vuttanayena attho veditabbo. Nanu ca pāṇātipātādiakusalakammassa appamattakampi phalaṃ nupalabbhati, tasmā tassa nipphalabhāvaṃ avatvā ‘‘na te honti mahapphalā’’ti kasmā vuttanti āha ‘‘niravasesatthe’’tiādi. Anugataṃ kulanti anukulaṃ, kulānugatanti attho. Ye niccabhattādiṃ pubbapurisehi paṭṭhapitaṃ aparāparaṃ anupacchindantā manussā dadanti, te anukulaṃ yajanti nāma. Tenevāha ‘‘ye aññe anukulaṃ yajantī’’tiādi.
第十 优陀夷经注
10. Udāyisuttavaṇṇanā
40第十经:其中,“无杀生伤害”指没有杀害生命的行为。“无恼害、快乐的世间,智者往生到那里”:由于远离了欲贪等嗔恨,故为“无恼害”,即无苦。至于不恼害他人这一点,自不待言。由于禅那与等至具足众多快乐,故为“乐”,也就是绝对之乐的梵天世界,智者以禅那功德往生到那里;而以其他功德,智者、具慧者则往生到别处称为成就有的乐世界。其余文义甚明,不难了知。
40. Dasame pāṇasamārambharahitanti pāṇaghātarahitaṃ. Abyābajjhaṃ sukhaṃ lokaṃ, paṇḍito upapajjatīti kāmacchandādibyāpādavirahitattā abyābajjhaṃ niddukkhaṃ. Parapīḷābhāve pana vattabbaṃ natthi. Jhānasamāpattivasena sukhabahulattā sukhaṃ ekantasukhaṃ brahmalokaṃ jhānapuññena, itarapuññena pana tadaññasampattibhavasaṅkhātaṃ sukhaṃ lokaṃ paṇḍito sappañño upeti. Sesaṃ uttānameva.