(十)5. 盐喻品
(10) 5. Loṇakapallavaggo
1. 《紧急经》的注释
1. Accāyikasuttavaṇṇanā
9393. 在第五经的第一部分中:「紧急的」是指需要迅速处理的事。而「应作的」一词,此处应将后缀(anīya)理解为“必要”之义,故解释为「必要的事务」。「已长出白色幼芽的」是指从种子中冒出了白色的嫩芽。此处其余内容都很清楚。
93. Pañcamassa paṭhame atipātikānīti sīghaṃ pavattetabbāni. Karaṇīyānīti ettha avassake anīyasaddo daṭṭhabboti āha ‘‘avassakiccānī’’ti. Nikkhantasetaṅkurānīti bījato nikkhantasetaṅkurāni. Sesamettha uttānameva.
2. 《远离经》的注释
2. Pavivekasuttavaṇṇanā
94在第二经中,由麻与韧皮制成的衣服,即是「麻衣」。「混麻衣」则指粗硬、不柔软的那种。说到「依拉草等」时,“等”字含摄了阿卡玛卡支卡达利韧皮等。正因为用依拉草等所制之物是低劣、下等的布料,才得称为「卑贱者之衣」。「米糠」是指较细的米末。「五种无道德」即杀生等。「四漏」即欲漏等四种漏。「以戒成就者」,是指凭戒达到顶端,或在戒方面已达最高水平的人。
94. Dutiye sāṇehi vākehi nibbattitāni sāṇāni. Missasāṇāni masāṇāni na bhaṅgāni. Erakatiṇādīnīti ādi-saddena akkamakacikadalivākādīnaṃ saṅgaho. Erakādīhi katāni hi chavāni lāmakāni dussānīti ‘‘chavadussānī’’ti vattabbataṃ labhanti. Kuṇḍakanti tanutaraṃ taṇḍulappakaraṇaṃ. Pañca dussīlyānīti pāṇātipātādīni pañca. Cattāro āsavāti kāmāsavādayo cattāro āsavā. Sīlaggappattoti sīlena, sīlassa vā aggappatto.
3. 《秋空经》的注释
3. Saradasuttavaṇṇanā
95在第三经中,「已远离的」意指变得遥远。这种遥远是因为雨云消散而显现的,故说「因雨云消散而远离」。正因如此,才称为「已远离、无云的」。「升向天空的」意思是凌越虚空。这标示了初升太阳之相:当太阳尚未升高时,即称为“初升太阳”。「两种结都不存在」是说:证得初禅的圣弟子,既无下分结,也无上分结。然而,为何说他的上分结也不存在呢?此处其实仅在说明断除了下分结,因此接着说「另一种……」——意即另一种上分结,由于它无力再以结生的方式将他牵引回此世间,故说为不存在。因为所有获得禅那的圣者,即使生于梵天界,也不会再出生在下界;纵使一再向上投生,到达韦哈巴喇天、阿迦腻吒天乃至有顶之后,便不在别处结生,即在彼处证得阿拉汉果而入般涅槃。因此,在这部经中,讲说的是所谓「禅那不还者」。依禅那之力而不再来到下界,故名禅那不还者。
95. Tatiye viddheti dūrībhūte. Dūrabhāvo ca ākāsassa valāhakavigamena hotīti āha ‘‘valāhakavigamena dūrībhūte’’ti. Teneva hi ‘‘viddhe vigatavalāhake’’ti vuttaṃ. Nabhaṃ abbhussakkamānoti ākāsaṃ abhilaṅghanto. Iminā taruṇasūriyabhāvo dassito. Nātidūrodite hi ādicce taruṇasūriyasamaññā. Duvidhamevassa saṃyojanaṃ natthīti orambhāgiyauddhambhāgiyavasena duvidhampi saṃyojanaṃ assa paṭhamajjhānalābhino ariyasāvakassa natthi. Kasmā panassa uddhambhāgiyasaṃyojanampi natthīti vuttaṃ. Orambhāgiyasaṃyojanānameva hettha pahānaṃ vuttanti āha ‘‘itarampī’’tiādi, itaraṃ uddhambhāgiyasaṃyojanaṃ puna imaṃ lokaṃ paṭisandhivasena ānetuṃ asamatthatāya natthīti vuttanti attho. Jhānalābhino hi sabbepi ariyā brahmalokūpapannā heṭṭhā na uppajjanti, uddhaṃ uddhaṃ uppajjantāpi vehapphalaṃ akaniṭṭhaṃ bhavaggañca patvā na punaññattha jāyanti, tattha tattheva arahattaṃ patvā parinibbāyanti. Tenevāha ‘‘imasmiṃ sutte jhānānāgāmī nāma kathito’’ti. Jhānavasena hi heṭṭhā na āgacchatīti jhānānāgāmī.
4. 《众会经》的注疏
4. Parisāsuttavaṇṇanā
96在第四经中,「资具丰富者」:指耽著于衣服等资具之丰富的人。因为他们未离渴爱,获取、积攒种种物品,故称为“多”,此类人便是“丰富者”,其构词类似“venayiko”一词。他们系心于资具的丰富,因此说他们是投入到衣服等资具之丰富性中的人。由于对学处缺乏恭敬,他们松散、不紧密地受持,故称为「松懈者」。此处“松弛”是对中性名词的说明。应知「松懈者」一词,是由与“松弛”同义的“松懈”派生而来。「向下堕落」:即向下沉沦,属于下劣分的意思。「放弃责任者」:是放下重担、舍弃精进的人。依止远离即是涅槃。两种精进:指身精进与属于心所法的精进。
96. Catutthe paccayabāhullikāti cīvarādibāhullāya paṭipannā. Avītataṇhatāya hi taṃ taṃ parikkhārajātaṃ bahuṃ lanti ādiyantīti bahulā, te eva bāhulikā yathā ‘‘venayiko’’ti (ma. ni. 1.246; a. ni. 8.11; pārā. 8). Te paccayabāhullāya yuttappayuttā hontīti cīvarādibāhullāya paṭipannā nāma honti. Sikkhāya agāravabhāvato sithilaṃ agāḷhaṃ gaṇhantīti sāthalikā. Sithilanti ca bhāvanapuṃsakaniddeso. Sithilasaddena samānatthassa sathalasaddassa vasena sāthalikāti padasiddhi veditabbā. Avagamanaṭṭhenāti adhogamanaṭṭhena, orambhāgiyabhāvenāti attho. Nikkhittadhurāti oropitadhurā ujjitussāhā. Upadhiviveko nibbānaṃ. Duvidhampi vīriyanti kāyikaṃ cetasikañca vīriyaṃ.
“争吵发生者”(bhaṇḍanajātā),意为“这些人身上发生了争吵”,这是修饰词后置的用法。而在注释书中,为了显示修饰词前置的意义,则说为“生起争吵者”(jātabhaṇḍanā)。同样,“诤论发生者”(kalahajātā)意为“这些人身上发生了诤论”,也应如此理解。诤论的前阶段,是指作为诤论原因的对抗行为,以及与它类似、不可意的行为。所谓“以牵手等方式”,就是指生气之后互相抓住对方的手,进而争吵、抢夺等行为。借由“这是法,这不是法”等言论,陷入相反之争,即为“陷入争论者”(vivādapannā),因此他说“陷入相反言论”。在这里,由于语言依止于嘴巴,便以“口”来指代语言,所以说“粗恶语就是口舌”(pharusā vācā mukhasattiyo)。
Bhaṇḍanaṃ jātaṃ etesanti bhaṇḍanajātā. Visesanassa paranipātavasena cetaṃ vuttaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana visesanassa pubbanipātavaseneva atthaṃ dassento ‘‘jātabhaṇḍanā’’ti āha. Kalaho jāto etesanti kalahajātāti etthāpi eseva nayo. Kalahassa pubbabhāgoti kalahassa hetubhūtā paṭibhāgā taṃsadisī ca aniṭṭhakiriyā. Hatthaparāmāsādivasenāti kujjhitvā aññamaññassa hatthe gahetvā palapanaacchindanādivasena. ‘‘Ayaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo’’tiādinā viruddhavādabhūtaṃ vivādaṃ āpannāti vivādapannā. Tenāha ‘‘viruddhavādaṃ āpannā’’ti. Mukhasannissitatāya vācā idha ‘‘mukha’’nti adhippetāti āha ‘‘pharusā vācā mukhasattiyo’’ti.
虽然这两种聚合体在究竟意义上有所差别,但对多数人而言却极难了知其中的差异,它们犹如乳水交融一般,极其混合而安住,所以说他们“有如牛奶与水一般”(khīrodakaṃ viya bhūtā)。意思是:如同牛奶和水相互交融,不显分离,彷佛成为一体;同样地,他们以团结一致为性,心也趋向同一。“他们以极为寂静的慈眼”(upasantehi mettacakkhūhi):由于以现前的慈心进行观察的眼睛,就犹如同一双眼睛,所以称为“眼”。显示可爱状态的眼睛就是“慈眼”(piyacakkhūni)。喜悦的人会生起喜,这说的是由喜悦为缘而生起的强力喜。喜有五种生起,即分为小喜等五种差别。“喜心者”(pītimanassā):即其心被那种喜所滋润的人,意思是,被那种能引生轻安的广大喜的冲动浸润于心的人。“离热恼”(vigatadaratho):因为烦恼的炽热已远离,热恼便寂止了。
Satipi ubhayesaṃ kalāpānaṃ paramatthato bhede pacurajanehi pana duviññeyyanānattaṃ khīrodakasammoditaṃ accantametaṃ saṃsaṭṭhaṃ viya hutvā tiṭṭhatīti āha ‘‘khīrodakaṃ viya bhūtā’’ti. Yathā khīrañca udakañca aññamaññaṃ saṃsandati, visuṃ na hoti, ekattaṃ viya upeti, evaṃ sāmaggivasena ekattūpagatacittuppādāti attho. Mettacittaṃ paccupaṭṭhāpetvā olokanaṃ cakkhūni viya cakkhūni nāmāti āha ‘‘upasantehi mettacakkhūhī’’ti. Piyabhāvadīpakāni hi cakkhūni piyacakkhūni. Pamuditassa pīti jāyatīti pamodapaccayabalavapītimāha. Pañcavaṇṇā pīti uppajjatīti khuddikādibhedena pañcappakārā pīti uppajjati. Pītimanassāti tāya pītiyā pīṇitamanassa, passaddhiāvahehi uḷārehi pītivegehi tintacittassāti attho. Vigatadarathoti kilesapariḷāhānaṃ dūrībhāvena vūpasantadaratho.
“被水切割开来的山域”:由此而说“名为峡谷”等。由于水向低处流动而形成河流,因此也称为“河曲”。有漩涡的河流是“裂口”。“八个月”:依冬季和热季,指八个月。小的水流犹如树枝,故为“枝流”。小的水池:即“小池沼”,是将字母“o”转为“u”而说的。水从高处涌来并停驻、流动之处,那些就是小池沼,也就是小的坑洞。“小河”:指从山脚等处流出的小河流。
Kena udakena dārito pabbatappadesoti katvā āha ‘‘kandaro nāmā’’tiādi. Udakassa yathāninnaṃ pavattiyā nadinibbattanabhāvena ‘‘nadikuñjo’’tipi vuccati. Sāvaṭṭā nadiyo padarā. Aṭṭha māseti hemantagimhautuvasena aṭṭha māse. Khuddakā udakavāhiniyo sākhā viyāti sākhā. Khuddakasobbhā kusubbhā okārassa ukāraṃ katvā. Yattha upari unnatappadesato udakaṃ āgantvā tiṭṭhati ceva sandati ca, te kusubbhā khuddakaāvāṭā. Khuddakanadiyoti pabbatapādādito nikkhantā khuddakā nadiyo.
第一良马经等注释
5-7. Paṭhamaājānīyasuttādivaṇṇanā
97-99第五经中,「适合的」:指适合国王受用的。由于手足等肢节匀称,或因为是国王军队的一部分,所以称为「国王的肢体」。「应取来供养的」即是“供施”,与“供养”含义相同,因此说“称为供施的团食”。这是指从远方取来后,应供养持戒者的物品的名称。这里的“团食”仅为举例,因为对于衣服等四种资具,同样是应取来供养的,这个词就是“供施”。能受此供施者,即是「应受供施者」。或者,堪受此供施者即是「应受供施者」——如此连结释意:由能令其成为大果报,所以他值得接受。
97-99. Pañcame anucchavikoti rañño paribhuñjanayoggo. Hatthapādādiaṅgasamatāyāti hatthapādādiavayavasamatāya, rañño vā senāya aṅgabhūtattā rañño aṅganti vuccati. Ānetvā hunitabbanti āhunaṃ, āhutīti atthato ekanti āha ‘‘āhutisaṅkhātaṃ piṇḍapāta’’nti. Dūratopi ānetvā sīlavantesu dātabbassetaṃ adhivacanaṃ. Piṇḍapātanti ca nidassanamattaṃ. Ānetvā hunitabbānañhi cīvarādīnaṃ catunnaṃ paccayānametaṃ adhivacanaṃ āhunanti. Taṃ arahatīti āhuneyyo. Paṭiggahetuṃ yuttoti tassa mahapphalabhāvakaraṇato paṭiggaṇhituṃ anucchaviko.
「客供食」:是指为从四面八方到来、可爱悦意的亲戚朋友,恭敬备办的客供食。将此搁置一旁,而对这样的客僧团作布施才合适,唯有僧团堪受此供。因为没有像僧团这样的客人。确实,他要在经过一个佛出世间隔之后才出现,有时甚至要经过无量劫才出现。并且他恒时不断地具备可爱、悦意等法。因此,对他布施客供是合适的,接受客供也是合适的,故称为「应受客供者」。这里的意趣是:“亲戚朋友离别不久便再相见,他们之间的爱乐并不稳固;而圣僧团则不如此,因此唯有僧团是应受客供者。”
Pāhunakabhattassāti disavidisato āgatānaṃ piyamanāpānaṃ ñātimittānaṃ atthāya sakkāre paṭiyattassa āgantukabhattassa. Tañhi ṭhapetvā te tathārūpe pāhunake saṅghasseva dātuṃ yuttaṃ, saṅghova taṃ paṭiggahetuṃ yutto. Saṅghasadiso hi pāhunako natthi. Tathā hesa ekasmiṃ buddhantare vītivatte dissati, kadāci asaṅkhyeyyepi kappe vītivatte. Abbokiṇṇañca piyamanāpatādikarehi dhammehi samannāgato. Evaṃ pāhunamassa dātuṃ yuttaṃ, pāhunañca paṭiggahetuṃ yuttoti pāhuneyyo. Ayañhettha adhippāyo ‘‘ñātimittā vippavuṭṭhā na cirasseva samāgacchanti, anavaṭṭhitā ca tesu piyamanāpatā, na evamariyasaṅgho, tasmā saṅghova pāhuneyyo’’ti.
「布施」:众生凭此随所期望的成就而增长,故为“布施”,即相信他世而作的施舍。能受此布施者,或因布施而得益,由能令布施成为大果报而清净,故为「应受布施者」。
Dakkhanti etāya sattā yathādhippetāhi sampattīhi vaḍḍhantīti dakkhiṇā, paralokaṃ saddahitvā dānaṃ. Taṃ dakkhiṇaṃ arahati, dakkhiṇāya vā hito yasmā mahapphalakaraṇatāya visodhetīti dakkhiṇeyyo.
求福德者应在此处合掌,故称「应合掌处」。或者,一切世间将双手置于头顶所行的合掌之礼,此处堪受,故亦称「应受合掌者」。由此经中说“适合合掌者”。
Puññatthikehi añjali karaṇīyo etthāti añjalikaraṇīyo. Ubho hettha sirasi patiṭṭhāpetvā sabbalokena kayiramānaṃ añjalikammaṃ arahatīti vā añjalikaraṇīyo. Tenāha ‘‘añjalipaggahaṇassa anucchaviko’’ti.
经中虽称“无上”,无上即指没有比此更高、更殊胜的。为显明连与其相等者亦无,注释说“无与伦比的”,即“无等”。如同种子被撒入后,以长养大果的作用而守护,或因种子播撒于此,故称为“田”,如稻田等。如田一般,此处是功德的田,故为“福田”。正如国王或大臣的稻谷、大麦生长之处被称为“国王的稻田”等,僧伽即是一切世间功德生长之处。依于僧伽,世间生长种种能引生利益安乐的功德,故僧伽是世间无上的福田。其余义理易明,第六、第七经的义理也显而易见。
Yadipi pāḷiyaṃ ‘‘anuttara’’nti vuttaṃ, natthi ito uttaraṃ visiṭṭhanti hi anuttaraṃ, samampissa pana natthīti dassento ‘‘asadisa’’nti āha. Khittaṃ vuttaṃ bījaṃ mahapphalabhāvakaraṇena tāyati rakkhati, khipanti vapanti ettha bījānīti vā khettaṃ, kedārādi, khettaṃ viya khettaṃ, puññānaṃ khettaṃ puññakkhettaṃ. Yathā hi rañño vā amaccassa vā sālīnaṃ vā yavānaṃ vā viruhanaṭṭhānaṃ ‘‘rañño sālikkhetaṃ yavakkheta’’nti vuccati, evaṃ saṅgho sabbalokassa puññānaṃ viruhanaṭṭhānaṃ. Saṅghaṃ nissāya hi lokassa nānappakārahitasukhasaṃvattanikāni puññāni viruhanti, tasmā saṅgho anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Sesaṃ suviññeyyameva. Chaṭṭhasattamāni uttānatthāneva.
书经注释
8. Potthakasuttavaṇṇanā
100第八经中,“新的”指新织的,故注释说“是就制作而说”。“麻布衣”指用麻等织成的布衣。“色恶”指颜色暗劣。“触苦”指触感粗糙。“价值少”即不值钱,极贵时也仅值一个迦哈巴那。就受用时间而言,它属于“中等”。因为这种布过了崭新时期、尚未进入老损阶段,正处受用中期,此时也是色恶、触苦、不值钱的。极贵时值半个迦哈巴那,到老损时则值半个摩沙迦或一个迦迦尼迦。“黑臼擦布”即擦拭黑臼的布。即使是新学比丘,只要受具足戒未满五年,即使生年已六十,也仍是“新的”。“色恶故”:从身色或从德色而言,皆是色恶。因为无德比丘在大众中毫无威光,身色也不圆满;就德色而言,更是无从谈起。注释书中说:所谓身色恶,实即因缺乏德色而致色恶。
100. Aṭṭhame navoti navavāyimo. Tenāha ‘‘karaṇaṃ upādāya vuccatī’’ti. Vākamayavatthanti sāṇādivākasāṭakaṃ. Dubbaṇṇoti vivaṇṇo. Dukkhasamphassoti kharasamphasso. Appaṃ agghatīti appaggho. Atibahuṃ agghanto kahāpaṇagghanako hoti. Paribhogamajjhimoti paribhogakālavasena majjhimo. So hi navabhāvaṃ atikkamitvā jiṇṇabhāvaṃ appatto majjhe paribhogakālepi dubbaṇṇo ca dukkhasamphasso ca appagghoyeva hoti. Atibahuṃ agghanto aḍḍhaṃ agghati, jiṇṇakāle pana aḍḍhamāsakaṃ vā kākaṇikaṃ vā agghati. Ukkhaliparipuñchananti kāḷukkhaliparipuñchanaṃ. Navotipi upasampadāya pañcavassakālato heṭṭhā jātiyā saṭṭhivassopi navoyeva. Dubbaṇṇatāyāti sarīravaṇṇenapi guṇavaṇṇenapi dubbaṇṇatāya. Dussīlassa hi parisamajjhe nittejatāya sarīravaṇṇopi na sampajjati, guṇavaṇṇena vattabbameva natthi. Aṭṭhakathāyaṃ pana sarīravaṇṇena dubbaṇṇatāpi guṇavaṇṇassa abhāvena dubbaṇṇatāyāti vuttaṃ.
“凡是他的”:指这位比丘的侍者、亲戚或朋友等亲近他的人。“对于他们”:指那些亲近此人的人,如同亲近六师外道的邪见者,又如瞿迦梨等人亲近提婆达多一样,这种亲近会长时间带来不利与痛苦。“中等”:从五岁到九岁之间,称为中等。“长老”:从十岁开始,称为长老。“他们这样说”:即这样的言论。“你的愚者所说,有什么意义?”意思是,你这些愚痴的言论有何意义?“那种”:指那样的性质与状态,成为应行举罪甘马的原因。
Ye kho panassāti ye kho pana tassa upaṭṭhākā vā ñātimittādayo vā etaṃ puggalaṃ sevanti. Tesanti tesaṃ puggalānaṃ cha satthāre sevantānaṃ micchādiṭṭhikānaṃ viya. Devadatte sevantānaṃ kokālikādīnaṃ viya ca taṃ sevanaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti. Majjhimoti pañcavassakālato paṭṭhāya yāva navavassakālā majjhimo nāma. Theroti dasavassato paṭṭhāya thero nāma. Evamāhaṃsūti evaṃ vadanti. Kiṃ nu kho tuyhanti tuyhaṃ bālassa bhaṇitena ko atthoti vuttaṃ hoti. Tathārūpanti tathājātikaṃ tathāsabhāvaṃ ukkhepanīyakammassa kāraṇabhūtaṃ.
“以三根棉线纺成纱而织的布”:即取三根棉线,以所纺之纱织成的细布。此布新织时称为无价,受用的中期约值两万或三万,老损时值八千或一万。
Tīhi kappāsaaṃsūhi suttaṃ kantitvā katavatthanti tayo kappāsaaṃsū gahetvā kantitasuttena vāyitaṃ sukhumavatthaṃ, taṃ navavāyimaṃ anagghaṃ hoti, paribhogamajjhimaṃ vīsampi tiṃsampi sahassāni agghati, jiṇṇakāle, aṭṭhapi dasapi sahassāni agghati.
“对于他们,那是”:指对于他们,这种亲近会长时间带来利益与安乐,如同亲近正自觉者等人一样。因为仅依靠一位正自觉者,直至最后时刻,由此解脱的有情数量便无法计算;同样,依靠舍利弗尊者、大目犍连尊者及其余八十位大弟子而生于天界的有情数量也无法计算;至于那些直至最后时刻随顺他们、依教奉行的有情,数量更是不计其数。“应被安放”:大长老以此为根据的言教,应如香匣中的迦尸衣被珍藏安置一般,安放在最尊贵的处所——头顶与心中。
Tesaṃtaṃ hotīti tesaṃ sammāsambuddhādayo sevantā viya taṃ sevanaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hoti. Sammāsambuddhañhi ekaṃ nissāya yāvajjakālā muccanakasattānaṃ pamāṇaṃ natthi, tathā sāriputtattheramahāmoggallānatthere avasese ca asīti mahāsāvake nissāya saggagatasattānaṃ pamāṇaṃ natthi, yāvajjakālā tesaṃ diṭṭhānugatiṃ paṭipannasattānampi pamāṇaṃ natthiyeva. Ādheyyaṃ gacchatīti tassa mahātherassa taṃ atthanissitaṃ vacanaṃ yathā gandhakaraṇḍake kāsikavatthaṃ ādhātabbataṃ ṭhapetabbataṃ gacchati, evaṃ uttamaṅge sirasmiṃ hadaye ca ādhātabbataṃ ṭhapetabbataṃ gacchati.
第九 《盐喻经》注释
9. Loṇakapallasuttavaṇṇanā
101第九经中,“yathā yathā kammaṃ karoti(以何种方式造业)”是指:以任何方式造作杀生等恶业。“Vipākaṃ paṭisaṃvediyateva(必定会感受异熟果)”以强调词说明,在业成就时,其异熟果不可能不出现。因此他说:“na hi sakkā(因为不可能)”等。“Evaṃ santi(如此存在)”,他说“evaṃ sante(如此存在时)”,这是将业格用于处格。“Abhisaṅkhāraviññāṇanirodhena(行识灭尽)”的意思是:以令业识于未来不再生起之性。
101. Navame yathā yathā kammaṃ karotīti yena yena pakārena pāṇaghātādipāpakammaṃ karoti. Vipākaṃ paṭisaṃvediyatevāti avadhāraṇena kammasiddhiyaṃ tabbipākassa appavatti nāma natthīti dīpeti. Tenevāha ‘‘na hi sakkā’’tiādi. Evaṃ santanti bhummatthe upayogavacananti āha ‘‘evaṃ sante’’ti. Abhisaṅkhāraviññāṇanirodhenāti kammaviññāṇassa āyatiṃ anuppattidhammatāpajjanena.
“此身也具如此法性、如此状态、如此不会超越”等,通过这些,观察身体的不净、无常等行相,即是“身修习”(kāyabhāvanā)。因此他说:“以那名为‘身随观’(kāyānupassanā)的修习”。“贪等(Rāgādīnaṃ)”——应知“等”字含摄嗔与痴。因为(经中)说:“贤友,贪是显示尺度者,嗔是显示尺度者,痴是显示尺度者;这些在漏尽比丘中已断除,根已断,如截断的棕榈树顶,不再存在,于未来不再生起。”
‘‘Ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatīto’’tiādinā kāyassa asubhāniccādiākāraanupassanā kāyabhāvanāti āha ‘‘kāyānupassanāsaṅkhātāya tāya bhāvanāyā’’ti. Rāgādīnanti ādi-saddena dosamohānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. ‘‘Rāgo kho, āvuso, pamāṇakaraṇo, doso pamāṇakaraṇo, moho pamāṇakaraṇo, te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā’’ti (ma. ni. 1.459) hi vuttaṃ.
正如山脚下枯叶上的一点积水,水色暗黑,在观看者看来,仿佛深达一臂之长;然而若以木棍或绳索去测量,却发现其深度尚不及脚背。同样地,某一类人,只要贪等烦恼尚未生起,他人便无法辨认他,他看似像一位入流者、一来者或不还者。可一旦他的贪等烦恼生起,他便显露为有贪、有嗔、有痴之人。因此,这些贪等烦恼在生起时,恰恰显示出此人的“斤两”,故称其为“显示尺度者”(pamāṇakaraṇā)。
Yathā hi pabbatapāde pūtipaṇṇassa udakaṃ nāma hoti, kāḷavaṇṇaṃ olokentānaṃ byāmasataṃ gambhīraṃ viya khāyati, yaṭṭhiṃ vā rajjuṃ vā gahetvā minantassa piṭṭhipādoddharaṇamattampi na hoti, evameva ekaccassa yāva rāgādayo nuppajjanti, tāva taṃ puggalaṃ sañjānituṃ na sakkā hoti, sotāpanno viya sakadāgāmī viya anāgāmī viya ca khāyati. Yadā panassa rāgādayo uppajjanti, tadā ratto duṭṭho mūḷhoti paññāyati. Iti te rāgādayo ‘‘ettako aya’’nti puggalassa pamāṇaṃ dassentāva uppajjantīti pamāṇakaraṇā nāma vuttā.
「令其输尽(Jāpetuṃ)」:意为令其输尽财产。「他(So)」:指国王或大臣。「对于他(Assa)」:指那位合掌乞求的人。其余语句在此容易理解。
Jāpetunti jinadhanaṃ kātuṃ. Soti rājā, mahāmatto vā. Assāti añjaliṃ paggahetvā yācantassa. Sesamettha uttānameva.
10. 《洗尘经》注释
10. Paṃsudhovakasuttavaṇṇanā
102在第十经中,「未去除垢秽(anīhatadosa)」:指尚未除去的粗大黑点。「未去除残渣(anapanītakasāva)」:指尚未除去的细微黑点。「仅被取出(pahaṭamatta)」:指仅仅被取出。
102. Dasame anīhatadosanti anapanītathūlakāḷakaṃ. Anapanītakasāvanti anapagatasukhumakāḷakaṃ. Pahaṭamattanti āhaṭamattaṃ.
依十善业道所生的心,只是凡常之心;而以观为近因的八等至心与观心,则是较彼更殊胜的心,故称为「增上心(adhicitta)」。因此他说:“增上心即指止观之心。”「致力于(Anuyuttassa)」:为令未生之善法生起、已生之善法安住,而持续不断地精勤于此,即是全心投入、努力不懈。在此,比丘于午前外出托钵,午后从托钵处返回,取好坐具,心中思惟:“我要到某棵树下、林间或山岩庇护处去修习沙门法。”当他如此外出时,即是在致力于增上心;到了那里,以手或脚清除坐处的草叶时,也是在致力于增上心;坐下后,洗净手足,取来根本业处着手修习,即使修习尚未达到安止定,他依然在致力于增上心,因其目的即在于此,故以“增上心”称之。「心具足者(Cittasampanno)」:由于具备了法心,故称心具足者。「贤善种姓者(Paṇḍitajātiko)」:指具有贤善本性的人。
Dasakusalakammapathavasena uppannaṃ cittaṃ cittameva, vipassanāpādakaaṭṭhasamāpatticittaṃ vipassanācittañca tato cittato adhikaṃ cittanti adhicittanti āha ‘‘adhicittanti samathavipassanācitta’’nti. Anuyuttassāti anuppannassa uppādanavasena uppannassa paṭibrūhanavasena anu anu yuttassa, tattha yuttappayuttassāti attho. Ettha ca purebhattaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto nisīdanaṃ ādāya ‘‘asukasmiṃ rukkhamūle vā vanasaṇḍe vā pabbhāre vā samaṇadhammaṃ karissāmī’’ti nikkhamantopi tattha gantvā hatthehi vā pādehi vā nisajjaṭṭhānato tiṇapaṇṇāni apanentopi adhicittaṃ anuyuttoyeva. Nisīditvā pana hatthapāde dhovitvā mūlakammaṭṭhānaṃ gahetvā bhāvanaṃ anuyuñjanto bhāvanāya appanaṃ appattāyapi adhicittamanuyuttoyeva tadatthenapi taṃsaddavohārato. Cittasampannoti dhammacittassa samannāgatattā sampannacitto. Paṇḍitajātikoti paṇḍitasabhāvo.
“关于欲”(Kāme ārabbha):指关于所缘之欲;或者,亦指与称为欲贪的欲相应之寻,即“欲寻”(kāmavitakko)。 “瞋恚”(Byāpādo):心因此受到恼害,故名瞋恚,亦即瞋。“加害”(Vihiṃsā):以此加害有情,或是对有情施以加害,故称为害;这是以恼害他人的方式运作,与悲心相对立的恶法之名。关于亲戚所生起的寻:指依托在家的亲爱,对亲戚生起的寻。关于地方所生起的寻,亦依同样的道理解释。以“啊,愿我……”等方式生起的寻:指心中生起这样的念头——“啊,愿他人不轻视我,不贬低我、不轻蔑我,而像对待石伞盖那样尊重我。”十种观随烦恼寻:指关于光明等十种观随烦恼而生起的寻。
Kāme ārabbhāti vatthukāme ārabbha. Kāmarāgasaṅkhātena vā kāmena paṭisaṃyutto vitakko kāmavitakko. Byāpajjati cittaṃ etenāti byāpādo, doso. Vihiṃsanti etāya satte, vihiṃsanaṃ vā tesaṃ etanti vihiṃsā, paresaṃ viheṭhanākārena pavattassa karuṇāpaṭipakkhassa pāpadhammassetaṃ adhivacanaṃ. Ñātake ārabbha uppanno vitakkoti ñātake ārabbha gehassitapemavasena uppanno vitakko. Janapadamārabbha uppanno vitakkoti etthāpi eseva nayo. Aho vata maṃ…pe… uppanno vitakkoti ‘‘aho vata maṃ pare na avajāneyyuṃ, na heṭṭhā katvā maññeyyuṃ, pāsāṇacchattaṃ viya garuṃ kareyyu’’nti evaṃ uppannavitakko. Dasavipassanupakkilesavitakkāti obhāsādidasavipassanupakkilese ārabbha uppannavitakkā.
他尚有剩余的法寻思,故名“有余法寻思者”(avasiṭṭhadhammavitakko),即指观定。 “尚未达到专一状态”(Na ekaggabhāvappatto):即未达到专一。因为单一而现起(Eko udeti),故称“专一”(ekodi),意思是:不被对立面所征服,作为最上、最胜者显现。的确,世间最殊胜者亦被称为“一”,这是指心于一个所缘上安住而运作的状态。专一的状态(Ekodissa bhāvo),即名“专一性”(ekodibhāvo),这是心一境性的同义词。
Avasiṭṭhā dhammavitakkā etassāti avasiṭṭhadhammavitakko, vipassanāsamādhi. Na ekaggabhāvappatto na ekaggataṃ patto. Ekaṃ udetīti hi ekodi, paṭipakkhehi anabhibhūtattā aggaṃ seṭṭhaṃ hutvā udetīti attho. Seṭṭhopi hi loke ekoti vuccati, ekasmiṃ ārammaṇe samādhānavasena pavattacittassetaṃ adhivacanaṃ. Ekodissa bhāvo ekodibhāvo, ekaggatāyetaṃ adhivacanaṃ.
“Niyakajjhattaṃ”:这是自相续的同义语。“Gocarajjhattaṃ”:此处是指涅槃。因此说“只安住于一种涅槃所缘境中”。“Suṭṭhu nisīdati”:令与定对立的烦恼沉没,予以善安止。“Ekaggaṃ hoti”:因达到无涣散的状态而成为一境性。“Sammā ādhiyati”:如同在所缘上善安止那样,正确地、完全正确地专注于所缘。
Niyakajjhattanti attasantānassetaṃ adhivacanaṃ. Gocarajjhattanti idha nibbānaṃ adhippetaṃ. Tenāha ‘‘ekasmiṃ nibbānagocareyeva tiṭṭhatī’’ti. Suṭṭhu nisīdatīti samādhipaṭipakkhe kilese sannisīdento suṭṭhu nisīdati. Ekaggaṃ hotīti abyaggabhāvappattiyā ekaggaṃ hoti. Sammā ādhiyatīti yathā ārammaṇe suṭṭhu appitaṃ hoti, evaṃ sammā sammadeva ādhiyati.
关于“应依神通作证者”(abhiññāsacchikaraṇīyassa):这个词依语法本应说成“依神通而应作证者”(abhiññāya sacchikaraṇīyassa),但因省略了ya音,兼又用来指称命终,所以将它解释为“证知后所应亲证者”。或者,也可以这样理解:以神通(神变智等)作证——也就是体验神变等——所以叫作“依神通作证者”。至于“达到能作证性”这部分:其中,现前亲证的人称为“见证者”;而见证者所具有的可能状态便是“能作证性”,也就是能够作证的意思。既是见证者又具备能力的人,则为“能见证者”。此人对神变等既有能力,又在其中现前见证,因此是“能见证者”;这种状态即是“能作证性”,达到这种状态便是此处所要表达的意义。
Abhiññāsacchikaraṇīyassāti ettha ‘‘abhiññāya sacchikaraṇīyassā’’ti vattabbe ‘‘abhiññā’’ti ya-kāralopena pana puna kālakiriyāniddeso katoti āha ‘‘abhijānitvā paccakkhaṃ kātabbassā’’ti. Abhiññāya iddhividhādiñāṇena sacchikiriyaṃ iddhividhapaccanubhavanādikaṃ abhiññāsacchikaraṇīyanti evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo. Sakkhibhabbataṃ pāpuṇātīti ettha pana yassa paccakkhaṃ atthi, so sakkhī, sakkhino bhabbatā sakkhibhabbatā, sakkhibhavananti vuttaṃ hoti. Sakkhī ca so bhabbo cāti sakkhibhabbo. Ayañhi iddhividhādīnaṃ bhabbo tattha ca sakkhīti sakkhibhabbo, tassa bhāvo sakkhibhabbatā, taṃ pāpuṇātīti attho.
在“神通基础禅那等之区分”这一表述中,“神通基础”与“神通基础禅那”指的就是作为神通基础的诸禅那。应知,“等”字含摄了阿拉汉果以及导向阿拉汉果的观。正因如此,《中部注》(2.198)中说:
Abhiññāpādakajjhānādibhedeti ettha abhiññāpādā ca abhiññāpādakajjhānañca abhiññāpādakajjhānāni. Ādi-saddena arahattañca arahattassa vipassanā ca saṅgahitāti daṭṭhabbaṃ. Teneva majjhimanikāyaṭṭhakathāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 2.198) –
“‘念处’所指的就是念的因。那么,这里的因是什么呢?要么是神通,要么是神通基础禅那;而最终,则以阿拉汉果为因,或以导向阿拉汉果的观为因。应当这样了知。’”
‘‘Sati satiāyataneti sati satikāraṇe. Kiñcettha kāraṇaṃ? Abhiññā vā abhiññāpādakajjhānaṃ vā, avasāne pana arahattaṃ vā kāraṇaṃ arahattassa vipassanā vāti veditabba’’nti vuttaṃ.
那些被称为‘能作证性’的神变体验等,它们的因是神通。若神变体验等本身就是神通,则神通的基础禅那是它们的因。最后,就第六神通而言,阿拉汉果是它的因,或者阿拉汉果的观是它的因。当阿拉汉果作为因时:有人在无上的解脱中生起如此的渴求——‘我何时才能像圣者们现今所证入、安住的那样,也证入并安住于彼境界呢?’(《中部》1.465;3.307),如此具足欲求而令神通生起,这时阿拉汉果便是因。但这并非普遍共通的情况;就普遍共通而言,阿拉汉果的观才是因。因为在这部经中,第六神通是就阿拉汉果而说的。因此,他说:‘此处的“诸漏灭尽”等,应当了知是从果等至的角度而说的。’
Yañhi taṃ tatra tatra sakkhibhabbatāsaṅkhātaṃ iddhividhapaccanubhavanādi, tassa abhiññā kāraṇaṃ . Atha iddhividhapaccanubhavanādi abhiññā, evaṃ sati abhiññāpādakajjhānaṃ kāraṇaṃ. Avasāne chaṭṭhābhiññāya pana arahattaṃ, arahattassa vipassanā vā kāraṇaṃ. Arahattañhi ‘‘kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi, yadariyā etarahi upasampajja viharantī’’ti (ma. ni. 1.465; 3.307) anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhapetvā abhiññā nibbattentassa kāraṇaṃ. Idañca sādhāraṇaṃ na hoti, sādhāraṇavasena pana arahattassa vipassanā kāraṇaṃ. Imasmiñhi sutte arahattaphalavasena chaṭṭhābhiññā vuttā. Tenevāha ‘‘āsavānaṃ khayātiādi cettha phalasamāpattivasena vuttanti veditabba’’nti.
11.《相经》注疏
11. Nimittasuttavaṇṇanā
103能令果生起,如同将种子投入生长之处一般,这些就称为‘相’。因此他说‘三种因’。关于‘时时’(kālena kālaṃ):这里的‘时’(kālena)是处格形式用作具格,‘时’(kālaṃ)则是业格,故解释为‘时时’(kāle kāle)。应作意:即于心中作意,也就是应令其生起的意思。以所观察到的等持之相来说,这里的‘定相’指的就是定本身,因此他说:‘在这里,一境性被称为定相。’关于‘此心有理由导致懈怠’:这里的‘有理由’(ṭhānaṃ)省略了‘有’(atthi)字。意思是:那修习的心会导向懈怠,存在如此导向的原因;或者说,那种作意的心会导向懈怠,这是有原因的。因此他说‘原因存在’等。智速:是指于诸行中以无常等观而运转的慧速。
103. Ekādasame yehi phalaṃ nimīyati, uppajjanaṭṭhāne pakkhipamānaṃ viya hoti, tāni nimittāni. Tenāha ‘‘tīṇi kāraṇānī’’ti. Kālena kālanti ettha kālenāti bhummatthe karaṇavacanaṃ. Kālanti ca upayogavacananti āha ‘‘kāle kāle’’ti. Manasi kātabbāti citte kātabbā, uppādetabbāti attho. Upalakkhitasamādhānākāro samādhiyeva idha samādhinimittanti āha ‘‘ekaggatā hi idha samādhinimittanti vuttā’’ti. Ṭhānaṃ taṃ cittaṃ kosajjāya saṃvatteyyāti ettha ṭhānaṃ atthīti vacanaseso. Taṃ bhāvanācittaṃ kosajjāya saṃvatteyya, tassa saṃvattanassa kāraṇaṃ atthīti attho. Taṃ vā manasikaraṇaṃ cittaṃ kosajjāya saṃvatteyya, etassa ṭhānaṃ kāraṇaṃ atthīti attho. Tenāha ‘‘kāraṇaṃ vijjatī’’tiādi. Ñāṇajavanti saṅkhāresu aniccādivasena pavattamānaṃ paññājavaṃ.
任何适合加热金子的炭容器,在这里称为‘火把’(ukkā),故他说‘炭盘’(aṅgārakapalla)。‘应准备好’(sajjeyya)指:如同投入其中的金子被加热那样,应当如此准备。‘应点燃’(ālimpeyya)指:应取来,即让它燃烧的意思。因此他说‘在那里将炭……点燃’。或者放入坩埚(mūsāya vā pakkhipeyya):指放入小陶器中。‘思考’(upadhāreti):即观察。
Yaṃ kiñci suvaṇṇatāpanayoggaaṅgārabhājanaṃ idha ‘‘ukkā’’ti adhippetanti āha ‘‘aṅgārakapalla’’nti. Sajjeyyāti yathā tattha pakkhittaṃ suvaṇṇaṃ tappati, evaṃ paṭiyādiyeyya. Ālimpeyyāti ādiyeyya, jaleyyāti attho. Tenāha ‘‘tattha aṅgāre…pe… gāhāpeyyā’’ti. Mūsāya vā pakkhipeyyāti tattake vā pakkhipeyya. Upadhāretīti sallakkheti.
第三五十品。
3. Tatiyapaṇṇāsakaṃ