(9) 4. 沙门品
(9) 4. Samaṇavaggo
1-5. 沙门经等的注释
1-5. Samaṇasuttādivaṇṇanā
82-8682-86. 第四品第一经中,正确的执持、纳受即为正受持,故说“受持即是执持”。殊胜、特异的戒,称为“增上戒”。世间戒的增上戒义是依通途而说,为明示此乃究竟之说,故言“又,一切世间戒”等语。“应当修学”,谓应当反复修习而行。五戒也好,十戒也好,皆名为戒;唯巴帝摩卡律仪乃称为“增上戒”,以其能毫无例外地成为防护身与心所法的状态,并为道戒的立足处。八种等至为心,作为观之基础的禅那称为“增上心”,以其为道定的立足处。业自属智为慧,观则称为“增上慧”,以其为道慧的立足处。再者,彼希求证悟涅槃者所受持的五戒乃至十戒,亦可径直称为增上戒,因为是证悟涅槃的缘。彼希求证悟涅槃者所证入的八等至,亦可径直称为增上心。
82-86. Catutthassa paṭhame sammā ādānaṃ gahaṇaṃ samādānanti āha ‘‘samādānaṃ vuccati gahaṇa’’nti. Adhikaṃ visiṭṭhaṃ sīlanti adhisīlaṃ. Lokiyasīlassa adhisīlabhāvo pariyāyenāti nippariyāyameva taṃ dassetuṃ ‘‘apica sabbampi lokiyasīla’’ntiādi vuttaṃ. Sikkhitabbatoti āsevitabbato. Pañcapi dasapi vā sīlāni sīlaṃ nāma, pātimokkhasaṃvaro adhisīlaṃ nāma anavasesakāyikacetasikasaṃvarabhāvato maggasīlassa padaṭṭhānabhāvato ca. Aṭṭha samāpattiyo cittaṃ, vipassanāpādakajjhānaṃ adhicittaṃ maggasamādhissa adhiṭṭhānabhāvato. Kammassakatañāṇaṃ paññā, vipassanā adhipaññā maggapaññāya adhiṭṭhānabhāvato. Apica nibbānaṃ patthayantena samādinnaṃ pañcasīlaṃ dasasīlampi adhisīlameva nibbānādhigamassa paccayabhāvato. Nibbānaṃ patthayantena samāpannā aṭṭha samāpattiyopi adhicittameva.
「行善者得善报,作恶者得恶报;
他承受这两种果报,因为业因紧紧相随。」——
‘‘Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ; Anubhoti dvayametaṃ, anubandhañhi kāraṇa’’nti. –
同样地,由观察过去与未来轮回根本之苦,成为生起悚惧事、成为期求解脱之缘的业自属智,他们也称之为增上慧。第二、第三、第四、第五经的义理浅显易解。
Evaṃ atīte anāgate ca vaṭṭamūlakadukkhasallakkhaṇavasena saṃvegavatthutāya vimuttiākaṅkhāya paccayabhūtā kammassakatapaññāpi adhipaññāti vadanti. Dutiyatatiyacatutthapañcamāni uttānatthāneva.
6. 第一修学经的注释
6. Paṭhamasikkhāsuttavaṇṇanā
87在第六经中,「圆满行者」:指他具足无亏欠、圆满的方式。对于诸学处的‘小’与‘更小’的区分,是由观待而成立,因此他说‘其中,桑喀地谢沙算是小……’等。「持用增支部大集用语的老师们」:即奉持《增支部》的老师们,也就是增支部诵者。「不犯世间所呵之罪」:因为导致违犯世间所呵学处的烦恼执取,已被他完全断除。「唯犯所制之罪」:即便是出于无知,也可能因违犯佛陀所制而犯戒。若以心犯戒,即指‘受取金银’等一类犯行:这是通过心中默许与实际接受的方式而犯的。
87. Chaṭṭhe samattakārīti anūnena paripūrena ākārena samannāgato. Sikkhāpadānaṃ khuddānukhuddakattaṃ apekkhāsiddhanti āha ‘‘tatrāpi saṅghādisesaṃ khuddaka’’ntiādi. Aṅguttaramahānikāyavaḷañjanakaācariyāti aṅguttaranikāyaṃ pariharantā ācariyā, aṅguttarabhāṇakāti vuttaṃ hoti. Lokavajjaṃ nāpajjati lokavajjasikkhāpadānaṃ vītikkamasādhakassa kilesagahanassa sabbaso pahīnattā. Paṇṇattivajjameva āpajjati paṇṇattivītikkamaṃ vā ajānatopi āpattisambhavato. Cittena āpajjanto rūpiyappaṭiggahaṇaṃ āpajjatīti upanikkhittasādiyena āpajjati.
梵行之始,称为「初始梵行」,这些也就是「初始梵行学处」,正如‘律就是调伏者’的说法,此处说「道梵行」等。「四重大戒学处」:这是指四波罗夷。对立诸法无余地流走、漏出,故称为「流」,也就是圣道,因此说「以称为流的道」。「堕落」:意为‘以丑陋、痛苦、忧恼的方式令他坠落’,故称堕落,即将其掷入恶趣之苦中。「法」:即自性。他不具堕落的法,称为「不退堕法」;意思是,他没有将自己抛入恶趣的那种自性。何以故?因为那些导致投生恶趣的法都已被断除。因此他说:「不退堕法:即于四恶趣中,无投生之自性。」其中,‘无投生之自性’:指不再有生起的可能。由入流道的决定力而成为「决定」:因为证得更高的圣道是必然的,故称决定。所以他接着说:「以菩提道为归宿」。或者,从最低限度说,由于他最多再经七次生命,此后便不再有生起的性质,因此也称为决定。「菩提」:即能正确觉知,指圣道。然而,因为初道已经证得,剩余的道也应以必将证得的心态去渴求,因此……
Brahmacariyassa ādibhūtāni ādibrahmacariyāni, tāni eva ādibrahmacariyakāni yathā ‘‘vinayo eva venayiko’’ti āha ‘‘maggabrahmacariyassā’’tiādi. Cattāri mahāsīlasikkhāpadānīti cattāri pārājikāni sandhāya vadati. Paṭipakkhadhammānaṃ anavasesato savanato paggharaṇato soto, ariyamaggoti āha ‘‘sotasaṅkhātena maggenā’’ti. Vinipāteti virūpaṃ sadukkhaṃ saupāyāsaṃ nipātetīti vinipāto, apāyadukkhe khipanako. Dhammoti sabhāvo. Nāssa vinipāto dhammoti avinipātadhammo, na attānaṃ apāyesu vinipātanasabhāvoti vuttaṃ hoti. Kasmā? Ye dhammā apāyagamanīyā, tesaṃ pahīnattā. Tenāha ‘‘avinipātadhammoti catūsu apāyesu apatanasabhāvo’’ti. Tattha apatanasabhāvoti anuppajjanasabhāvo. Sotāpattimagganiyāmenaniyatoti uparimaggādhigamassa avassaṃbhāvībhāvato niyato. Tenevāha ‘‘sambodhiparāyaṇo’’ti. Heṭṭhimantato sattamabhavato upari anuppajjanadhammatāya vā niyato. Sambujjhatīti sambodhi, ariyamaggo. So pana paṭhamamaggassa adhigatattā avasiṭṭho ca adhigantabbabhāvena icchitabboti uparimaggattayasaṅkhātā sambodhi paraṃ ayanaṃ parā gati assāti sambodhiparāyaṇo. Tenāha ‘‘uparimaggattayasambodhiparāyaṇo’’ti.
所谓「薄弱」:是由现行烦恼力弱,以及仅是偶尔生起这两个原因而变得薄弱。这种薄弱应从两种原因理解:偶尔生起,以及现行烦恼力弱。于一来者,烦恼不会如随轮回流转的凡夫大众那般频繁生起,而仅是偶尔生起,呈极为稀有的状态,犹如在耕得极稀疏的田地里,偶尔冒出几株幼苗。纵使生起,也不会像随轮回流转的大众那样,以强烈逼恼、遍满、覆盖和制造内心黑暗的方式生起;而是缓慢、温和地生起,显得微弱,犹如轻薄的云层或苍蝇的翅膀。对此,有些长老评论道:‘一来者的烦恼,虽间隔很久才生起,但生起时却很深厚,因为确实能见到他有儿女。’然而,此说不成立。因为有儿女,也可能仅缘于对身体部分的接触而发生。只能依据那两种原因来理解他烦恼的薄弱:即偶尔生起,以及现行烦恼力弱。
Tanubhāvāti pariyuṭṭhānamandatāya ca kadāci karahaci uppattiyā ca tanubhāvena. Tanuttañhi dvīhi kāraṇehi veditabbaṃ adhiccuppattiyā ca pariyuṭṭhānamandatāya ca. Sakadāgāmissa hi vaṭṭānusārimahājanassa viya kilesā abhiṇhaṃ na uppajjanti, kadāci karahaci uppajjanti viraḷākārā hutvā viraḷavāpite khette aṅkurā viya. Uppajjamānāpi ca vaṭṭānusārimahājanasseva maddantā pharantā chādentā andhakāraṃ karontā na uppajjanti, mandamandā uppajjanti tanukākārā hutvā abbhapaṭalamiva makkhikāpattamiva ca. Tattha keci therā bhaṇanti ‘‘sakadāgāmissa kilesā kiñcāpi cirena uppajjanti, bahalāva uppajjanti. Tathā hissa puttā ca dhītaro ca dissantī’’ti. Etaṃ pana appamāṇaṃ. Puttadhītaro hi aṅgapaccaṅgaparāmasanamattenapi hontīti. Dvīhiyeva kāraṇehissa kilesānaṃ tanuttaṃ veditabbaṃ adhiccuppattiyā ca pariyuṭṭhānamandatāya cāti.
「下分」一词中,「下」指广大地(色界、无色界)以下,即欲界。由于这些法是下分(欲有)的缘,能助益下分,故称「下分」;也即,它们是诸下分法,被执取为欲有之缘。「结」即连结、捆绑,意谓将(今生的)蕴、趣、有等与(来生的)蕴、趣、有等相连结,或将业与果报连结,故称「结即是系缚」。对于未断贪等者,现在的蕴等与未来的蕴等之间确实存在连结;而已断贪等者则无此连结,因为即使造了业,由于贪等已断,业也失去了感果的能力。如此,从烦恼的随顺与相违两方面,成立了「结」的含义。「由灭尽」即由断除。
Heṭṭhābhāgiyānanti ettha heṭṭhāti mahaggatabhūmito heṭṭhā, kāmabhūmiyanti attho. Tesaṃ paccayabhāvena heṭṭhābhāgassa hitāti heṭṭhābhāgiyā, tesaṃ heṭṭhābhāgiyānaṃ, heṭṭhābhāgassa kāmabhavassa paccayabhāvena gahitānanti attho. Saṃyojenti bandhanti khandhagatibhavādīhi khandhagatibhavādayo, kammaṃ vā phalenāti saṃyojanānīti āha ‘‘saṃyojanānanti bandhanāna’’nti. Asamucchinnarāgādikassa hi etarahi khandhādīnaṃ āyatiṃ khandhādīhi sambandho, samucchinnarāgādikassa pana taṃ natthi, katānampi kammānaṃ asamatthabhāvāpattito rāgādīnaṃ anvayato byatirekato ca saṃyojanaṭṭho siddho. Parikkhayenāti samucchedena.
「化生者」:指以化生方式诞生者,善能化生。此语遮遣其余诸生,由此说明无有住胎之苦。其中,「般涅槃者」一词说明无有其余诸苦。为显其于欲界般涅槃,乃因五蕴种子不复还来,故说「不还法」。「就在其上」:即就在梵天界。「不还法」:指从彼梵天界不再以结生方式还来之性。因此说:「就趣与生而言,是不还之法。」
Opapātikoti upapātikayoniko upapatane sādhukārī. Sesayonipaṭikkhepavacanametaṃ. Tena gabbhavāsadukkhābhāvamāha. Tattha parinibbāyīti iminā sesadukkhābhāvaṃ. Tattha parinibbāyitā cassa kāmaloke khandhabījassa apunāgamanavasenevāti dassetuṃ ‘‘anāvattidhammo’’ti vuttaṃ. Upariyevāti brahmalokeyeva. Anāvattidhammoti tato brahmalokā punappunaṃ paṭisandhivasena na āvattanadhammo. Tenāha ‘‘yonigativasena anāgamanadhammo’’ti.
「部分行者成就部分」:为了圆满戒蕴等,下分三道即是「部分」;修习此部分者,即成就相应的下分三果——令其获得、生起。因此说:「名为部分行者的人,即入流者等。」「圆满行者成就圆满」:由戒蕴及信根等完全遍满而圆成的阿罗汉道,名为「圆满」;修习、生起此圆满者,即成就圆满的阿罗汉果——令其获得、生起。因此说:「名为圆满行者的人,即阿罗汉等。」
Padesaṃpadesakārī ārādhetīti sīlakkhandhādīnaṃ pāripūriyā ekadesabhūtaṃ heṭṭhimamaggattayaṃ padeso, taṃ karonto padesaṃ ekadesabhūtaṃ heṭṭhimaṃ phalattayameva ārādheti, nipphādetīti attho. Tenāha ‘‘padesakārī puggalo nāma sotāpanno’’tiādi. Paripūraṃ paripūrakārīti sīlakkhandhādīhi saddhindriyādīhi ca parito pūraṇena paripūrasaṅkhātaṃ arahattamaggaṃ karonto nibbattento paripūraṃ arahattaphalaṃ ārādheti, nipphādetīti attho. Tenāha ‘‘paripūrakārī nāma arahā’’tiādi.
7-10. 《第二学经等注》
7-10. Dutiyasikkhāsuttādivaṇṇanā
88-91第七种为“家家”:即从一家到另一家流转。“二有或三有”:即指人或天中的二有或三有,这是依混合有而说。此处“二或三”仅是言说,即使流转至第六有,他仍为家家。因此说:“此人确实于二有……如此于此应知其分别。”在此,“家”亦可指大族,从家至家而行者即家家。因为自证得入流果起,便不再生于低贱家族,唯生于大财富家族,这是其义。因为“家”一词本身即指大族,如同“善男子”等语。“一籽者”:此处指蕴籽,即结生识。若入流者唯有一蕴籽、一取有,便名为一籽者。因此说:“他唯有一有的种子,故为一籽者。”而此处“人的有”仅是言说,说“令天有生起”也完全成立。
88-91. Sattame kulā kulaṃ gamanakoti kulato kulaṃ gacchanto. Dve vā tayo vā bhaveti devamanussavasena dve vā tayo vā bhave. Missakabhavavasena hetaṃ vuttaṃ. Desanāmattameva cetaṃ ‘‘dve vā tīṇi vā’’ti. Yāva chaṭṭhabhavā saṃsarantopi kolaṃkolova hoti. Tenevāha ‘‘ayañhi dve vā bhave…pe… evamettha vikappo daṭṭhabbo’’ti. Uḷārakulavacano vā ettha kulasaddo, kulato kulaṃ gacchatīti kolaṃkolo. Sotāpattiphalasacchikiriyato paṭṭhāya hi nīcakule uppatti nāma natthi, mahābhogakulesu eva nibbattatīti attho. Kevalo hi kulasaddo mahākulameva vadati ‘‘kulaputto’’tiādīsu viya. Ekabījīti ettha khandhabījaṃ nāma kathitaṃ, khandhabījanti ca paṭisandhiviññāṇaṃ vuccati. Yassa hi sotāpannassa ekaṃ khandhabījaṃ atthi, ekaṃ bhavaggahaṇaṃ, so ekabījī nāma. Tenāha ‘‘ekasseva bhavassa bījaṃ etassa atthīti ekabījī’’ti. ‘‘Mānusakaṃ bhava’’nti idaṃ panettha desanāmattameva, ‘‘devabhavaṃ nibbattetī’’tipi pana vattuṃ vaṭṭatiyeva.
由于向上流注的性质,即向上的渴爱之流或轮转之流,故为“上流”;又因向上行进后当能证得,即向上的道流,故为“上流”。以结生而前往阿迦腻吒有,故为“往阿迦腻吒者”。“某处某处”:即在无烦天等处的某处。“以相应努力”:即以观智行等所构成的努力,指以大观努力。“Upahacca”之义为“靠近此”,以此包含越过中间而般涅槃及寿尽命终,因此,越过寿命中间而般涅槃者,名为“生般涅槃者”。所以说:“然而,在寿千劫的无烦天中……”等。他分为三种:依智的利、中、钝而分为三种。因此说:“在寿千劫的……”等。
Uddhaṃvāhibhāvena uddhamassa taṇhāsotaṃ vaṭṭasotaṃ vāti uddhaṃsoto, uddhaṃ vā gantvā paṭilabhitabbato uddhamassa maggasotanti uddhaṃsoto. Paṭisandhivasena akaniṭṭhabhavaṃ gacchatīti akaniṭṭhagāmī. Yattha katthacīti avihādīsu yattha katthaci. Sappayogenāti vipassanāñāṇābhisaṅkhārasaṅkhātena payogena saha, mahatā vipassanāpayogenāti attho. Upahaccāti etassa upagantvāti attho. Tena vemajjhātikkamo kālakiriyāpagamanañca saṅgahitaṃ hoti, tasmā āyuvemajjhaṃ atikkamitvā parinibbāyanto upahaccaparinibbāyī nāma hotīti āha ‘‘yo pana kappasahassāyukesu avihesū’’tiādi. So tividho hotīti ñāṇassa tikkhamajjhamudubhāvena tividho hoti. Tenāha ‘‘kappasahassāyukesū’’tiādi.
以信为主而决意:即“若以信能令出世间道生起,我当令其生起”,如此依信为主的方面决意后,再建立起观。以慧为主而决意:即“若以慧能令出世间道生起,我当令其生起”,如此以慧为主而决意。当指出“家家”与“极七返有”同样有八种时,说:“如是,家家与极七返有。”依所说的方法,即成为八种家家、八种极七返有。
Saddhādhurenaabhinivisitvāti ‘‘sace saddhāya sakkā nibbattetuṃ, nibbattessāmi lokuttaramagga’’nti evaṃ saddhādhuravasena abhinivisitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā. Paññādhurena abhiniviṭṭhoti ‘‘sace paññāya sakkā, nibbattessāmi lokuttaramagga’’nti evaṃ paññādhuraṃ katvā abhiniviṭṭho. Yathāvuttameva aṭṭhavidhattaṃ kolaṃkolasattakkhattuparamesu atidisanto ‘‘tathā kolaṃkolā sattakkhattuparamā cā’’ti āha. Vuttanayeneva aṭṭha kolaṃkolā, aṭṭha sattakkhattuparamāti vuttaṃ hoti.
在此,“极七返有”指他最多还有七次于有中投生、取蕴身,此后不再取第八有,故称极七返有。这些名称仅是世尊所安立,犹如父母为生于圣族的童子取名一般。达到此位者即名一籽者,达到此位者即名家住者,达到此位者即名极七返有——世尊为他们取了这些名。然而,并未固定说“此人是一籽者,此人是家家住者,此人是极七返有”。那么,是谁决定了这些差别呢?有些长老说“由前因决定”,有的说由初道决定,有的说由上面三道决定,还有的说由三道的观决定。
Tattha sattakkhattuṃ paramā bhavūpapatti attabhāvaggahaṇaṃ assa, tato paraṃ aṭṭhamaṃ bhavaṃ nādiyatīti sattakkhattuparamo. Bhagavatā gahitanāmavaseneva cetāni ariyāya jātiyā jātānaṃ tesaṃ nāmāni jātāni kumārānaṃ mātāpitūhi gahitanāmāni viya. Ettakañhi ṭhānaṃ gato ekabījī nāma hoti, ettakaṃ kolaṃkolo, ettakaṃ sattakkhattuparamoti bhagavatā etesaṃ nāmaṃ gahitaṃ. Niyamato pana ayaṃ ekabījī, ayaṃ kolaṃkolo, ayaṃ sattakkhattuparamoti natthi. Ko pana nesaṃ etaṃ pabhedaṃ niyametīti? Keci tāva therā ‘‘pubbahetu niyametī’’ti vadanti, keci paṭhamamaggo, keci upari tayo maggā, keci tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāti.
对此,在“前因决定”的主张中,初道便成了有亲依止缘的,如此便会引出“上面三道无亲依止缘而生起”的说法。在“初道决定”的主张中,则会导致上面三道毫无意义。在“上面三道决定”的主张中,又会变成初道尚未生起,上面三道便已生起。而“三道之观决定”的主张才是合理的。因为,若上三道的观力强,便称为一籽者;较之稍弱,称为家家;更弱,则称为七返有。
Tattha ‘‘pubbahetu niyametī’’ti vāde paṭhamamaggassa upanissayo kato nāma hoti, ‘‘upari tayo maggā nirupanissayā uppannā’’ti vacanaṃ āpajjati. ‘‘Paṭhamamaggo niyamehī’’ti vāde upari tiṇṇaṃ maggānaṃ niratthakatā āpajjati. ‘‘Upari tayo maggā niyamentī’’ti vāde paṭhamamagge anuppanneyeva upari tayo maggā uppannāti āpajjatīti. ‘‘Tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā niyametī’’ti vādo pana yujjati. Sace hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā balavatī hoti, ekabījī nāma hoti, tato mandatarāya kolaṃkolo, tato mandatarāya sattakkhattuparamoti.
确实,有些入流者乐着轮回、喜好轮回,他们一再地流转、显现于轮回之中。如给孤独长者、近事女毗舍佉、小车天子与大车天子、种种色天子、天帝释天王、那伽达多天子——这些人正是乐着轮回、喜好轮回的,他们将从一开始遍历六欲天,最终在色究竟天而立般涅槃,这些人不在本处所涵盖的范围内。不仅如此,即便那些只在人间流转七次后证得阿拉汉果的,或是生于天界后唯在天界中辗转七次而证得阿拉汉果的,这些人在本处也未被包含。本处所涵盖的,是时而在天、时而在人流转后证得阿拉汉果的一类。因此当知,“七返有”一名,是针对这里所说的第八入流者、混杂生趣者、干观者而安立的。
Ekacco hi sotāpanno vaṭṭajjhāsayo hoti vaṭṭābhirato, punappunaṃ vaṭṭasmiṃyeva carati sandissati. Anāthapiṇḍiko seṭṭhi, visākhā upāsikā, cūḷarathamahārathā devaputtā, anekavaṇṇo devaputto, sakko devarājā, nāgadatto devaputtoti ime hi ettakā janā vaṭṭajjhāsayā vaṭṭābhiratā ādito paṭṭhāya cha devaloke sodhetvā akaniṭṭhe ṭhatvā parinibbāyissanti, ime idha na gahitā. Na kevalañcimeva, yopi manussesuyeva sattakkhattuṃ saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti, yopi devaloke nibbatto devesuyeva sattakkhattuṃ aparāparaṃ saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti. Imepi idha na gahitā, kālena deve, kālena manusse saṃsaritvā pana arahattaṃ pāpuṇantova idha gahito, tasmā ‘‘sattakkhattuparamo’’ti idaṃ idhaṭṭhakavokiṇṇabhavūpapattikasukkhavipassakassa nāmaṃ kathitanti veditabbaṃ.
依据「唯一次来此世间」一句,五种一来者中,排除了四种,只包含一种。因为有一种一来者在此世证得一来果后,即于该世般涅槃;有一种在此世证得后,于天界般涅槃;有一种在天界证得后,即于彼处般涅槃;有一种在天界证得后,还生此世而般涅槃。这四种均非此处所摄。唯有那种在此世证得后,于天界尽其寿量而住,再还生此世而入般涅槃的,应知只有此一种方为此处所包含。
‘‘Sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā’’ti (pu. pa. 34) vacanato pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekova gahito. Ekacco hi idha sakadāgāmiphalaṃ patvā idheva parinibbāyati, ekacco idha patvā devaloke parinibbāyati , ekacco devaloke patvā tattheva parinibbāyati, ekacco devaloke patvā idhūpapajjitvā parinibbāyati. Ime cattāropi idha na gahitā. Yo pana idha patvā devaloke yāvatāyukaṃ vasitvā puna idhūpapajjitvā parinibbāyissati, ayaṃ ekova idha gahitoti veditabbo.
现为显示其分类,他说:「然而,在三解脱中」等。那么,这位一来者与「一籽者」有何差别呢?一籽者唯有一次结生,一来者则有两次结生,这就是他们的差别。依空解脱而解脱的漏尽者,由行道而有四种;同样,依无相、无愿解脱而解脱的漏尽者亦各有四种,如此便有十二种阿拉汉。因此他说:「然而,就如一来者那样,阿拉汉也当知有十二种。」第八、第九、第十等,其义易明。
Idāni tassa pabhedaṃ dassento ‘‘tīsu pana vimokkhesū’’tiādimāha. Imassa pana sakadāgāmino ekabījinā saddhiṃ kiṃ nānākaraṇanti? Ekabījissa ekāva paṭisandhi, sakadāgāmissa dve paṭisandhiyo, idaṃ tesaṃ nānākaraṇaṃ. Suññatavimokkhena vimuttakhīṇāsavo paṭipadāvasena catubbidho hoti, tathā animittaappaṇihitavimokkhehīti evaṃ dvādasa arahantā hontīti āha ‘‘yathā pana sakadāgāmino, tatheva arahanto dvādasa veditabbā’’ti. Aṭṭhamanavamadasamāni uttānatthāneva.
第十一 僧迦婆娑经注疏
11. Saṅkavāsuttavaṇṇanā
92九十二、第十一经中,「荷负担者」:指担负与精舍相关的新建等事务负担的人。因此说:「他兴建新精舍,修葺旧精舍。」「学处」:应学故为‘学’,应调伏故,或依此而调伏故为‘句’;这些即是‘学’之句,称为学处。因此说:「以名为学的诸句。」「示现」:即令现前亲见,如同掌中庵摩罗果,使其清楚明白地开显。「令执持」:即令执持彼法,以意善安立、以见善通达,使其受持学习。「令策励」:即于定中生起精勤。「以已证得诸功德」:即通过那种开示,以及依止其开示各自精进力,为他们所证得的种种功德。「令纯净」:即令彼心相续,由舍离不信等烦恼垢而变得清净光辉。「为说微细、极微细」:即以极为微细的方式而说法。
92. Ekādasame vihārapaṭibaddhanavakammādibhāraṃ harati pavattetīti bhārahāro. Tenevāha ‘‘nave āvāse samuṭṭhāpeti, purāṇe paṭijaggatī’’ti. Sikkhitabbato sikkhā, pajjitabbato, pajjanti etehīti vā padāni, sikkhāyeva padāni sikkhāpadānīti āha ‘‘sikkhāsaṅkhātehi padehī’’ti. Dassetīti paccakkhato dasseti, hatthāmalakaṃ viya pākaṭe vibhūte katvā vibhāveti. Gaṇhāpetīti te dhamme manasā anupakkhite diṭṭhiyā suppaṭividdhe kārento uggaṇhāpeti. Samussāhetīti samādhimhi ussāhaṃ janeti. Paṭiladdhaguṇehīti tāya desanāya tannissayapaccattapurisakārena ca tesaṃ paṭividdhaguṇehi. Vodāpetīti tesaṃ cittasantānaṃ assaddhiyādikilesamalāpagamanena pabhassaraṃ karoti. Saṇhaṃ saṇhaṃ kathetīti ativiya sukhumaṃ katvā katheti.
「过失」:指逾越了善法的界限而违犯,故称「过失」。或由「越过」之义而称为「过」,即导致违犯的不善法。正是由此过失而犯罪,故称「罪过」,因为它压倒犯错之人而现行。因此说:「那已越过、已压倒而现行的事物。」「愿纳受」:即以认可之心全然接受,为此义而说「愿堪忍」。「与含天神的世界之出离」:因应被守护而称为「圣」,如来即是圣者,故说「在圣者的律中,在佛陀、世尊的教法中」。「以补特伽罗为增上而说」:虽然「这确实是增长」是依法增上而说的话语,然而其开示在以补特伽罗为增上说时,作「他得到防护」。如此连结。
Accayanaṃ sādhumariyādaṃ madditvā vītikkamanaṃ accayoti āha ‘‘aparādho’’ti. Acceti atikkamati etenāti vā accayo, vītikkamassa pavattanako akusaladhammo. So eva aparajjhati etenāti aparādho. So hi aparajjhantaṃ purisaṃ adhibhavitvā pavattati. Tenāha ‘‘atikkammaadhibhavitvā pavatto’’ti. Paṭiggaṇhātūti adhivāsanavasena sampaṭicchatūti atthoti āha ‘‘khamatū’’ti. Sadevakena lokena nissaraṇanti araṇīyato ariyo, tathāgatoti āha ‘‘ariyassa vinayeti buddhassa bhagavato sāsane’’ti. Puggalādhiṭṭhānaṃ karontoti kāmaṃ ‘‘vuddhi hesā’’ti dhammādhiṭṭhānavasena vākyaṃ āraddhaṃ, tathāpi desanaṃ pana puggalādhiṭṭhānaṃ karonto ‘‘saṃvaraṃ āpajjatī’’ti āhāti yojanā.