(6) 1. 婆罗门品
(6) 1. Brāhmaṇavaggo
1. 第一双婆罗门经注疏
1. Paṭhamadvebrāhmaṇasuttavaṇṇanā
5252.《婆罗门品》第一经中,“因老而衰”:指因衰老而衰损,并非因病等其他原因呈现衰相而称为衰。“年长”:是因为年岁增长而达到年长,并非指于戒德等有所增长。“久存”:是因为出身尊贵、历世长久,故称为久存。“已超三时”:即已度过初、中、后三个生命阶段。“已达第三年龄”:亦即已达前述之最后年龄。“未作怖畏救护”:怖畏救护即是从恶趣怖畏中救护的福业,他们没有造作这样的福业,故说未作怖畏救护。“建立业”:指能带来善趣安立之处的业。“被汇集”:即被达成、被聚集。说“被引导”时,是什么被什么引导?世尊解释说:“这个世间被出生导向衰老”等。此处的“这个”指世间。已出生的众生,并不能只停留在出生的状态,此后即被导向衰老,又从衰老被导向疾病。如此从一处到另一处,所导向的纯然是苦。
52. Brāhmaṇavaggassa paṭhame jarājiṇṇāti jarāvasena jiṇṇā, na byādhiādīnaṃ vasena jiṇṇasadisattā jiṇṇā. Vayovuddhāti vayaso vuddhippattiyā vuddhā, na sīlādivuddhiyā. Jātimahallakāti jātiyā mahantatāya cirarattaññutāya jātimahallakā. Tayo addhe atikkantāti paṭhamo, majjhimo, pacchimoti tayo addhe atītā. Tatiyaṃ vayaṃ anuppattāti tato eva pacchimaṃ vayaṃ anuppattā. Akatabhayaparittāṇāti ettha bhayaparittāṇanti duggatibhayato parittāyakaṃ puññaṃ, taṃ akataṃ etehīti akatabhayaparittāṇā. Patiṭṭhākammanti sugatisaṅkhātappatiṭṭhāvahaṃ kammaṃ. Upasaṃharīyatīti sampāpīyati. ‘‘Upanīyatī’’ti vuttaṃ, kiṃ kena upanīyatīti āha ‘‘ayañhi jātiyā jaraṃ upanīyatī’’tiādi. Ayanti loko. Jāto na jātabhāveneva tiṭṭhati, atha kho tato paraṃ jaraṃ pāpīyati, jarāya byādhiṃ pāpīyati. Evaṃ parato paraṃ dukkhameva upanīyati.
“救护”义:即保护义。“隐藏”义:即作为隐藏处之义。“建立”义:即作为安立基础之义。“依靠”义:即应当被依赖、被投靠之义。“最上趣”义:即作为最上趣之义。
Tāyanaṭṭhenāti rakkhanaṭṭhena. Nilīyanaṭṭhenāti nilīnaṭṭhānabhāvena. Patiṭṭhānaṭṭhenāti patiṭṭhānabhāvena. Avassayanaṭṭhenāti avassayitabbabhāvena. Uttamagativasenāti paramagatibhāvena.
2. 第二双婆罗门经注疏
2. Dutiyadvebrāhmaṇasuttavaṇṇanā
5353.第二经中,“容器”:由应被分受、应被他人分受的意义,称为容器,也就是器具。
53. Dutiye bhajitabbaṭṭhena paresaṃ bhājitabbaṭṭhena bhājanaṃ, bhaṇḍakaṃ.
3-4. 某婆罗门经等注疏
3-4. Aññatarabrāhmaṇasuttādivaṇṇanā
54-55在第三经中,由于未断贪等而有自害等产生,由于已断则不生。如此,断除贪等的圣法,因有大威力与大利益,应当亲自体证,故名「现见」。依此道理,对其余的语句,亦应随宜引出而说明。其词义则当依《清净道论复注》中所说的道理来理解。第四经的意义显而易见。
54-55. Tatiye yesaṃ rāgādīnaṃ appahānena purisassa attabyābādhādīnaṃ sambhavo, pahānena asambhavoti evaṃ rāgādīnaṃ pahāyako ariyadhammo mahānubhāvatāya mahānisaṃsatāya ca sāmaṃ passitabboti sandiṭṭhiko. Iminā nayena sesesu padesupi yathārahaṃ nīharitvā vattabbo. Saddattho pana visuddhimaggasaṃvaṇṇanāsu (visuddhi. mahāṭī. 1.147) vuttanayena veditabbo. Catutthaṃ uttānatthameva.
5. 寂灭经注疏
5. Nibbutasuttavaṇṇanā
56在第五经中,「不应于时间间隔中获得」的意思是:当通达四谛时,当下即获证,所以并非须于时间间隔中获得。由于须以道智引入,故说「应引入的」。「应引入的」即是「应趣向的」,因此说「应通过修行而趣向」。
56. Pañcame na kālantare pattabbanti yadā saccappaṭivedho, tadā eva laddhabbattā na kālantare pattabbaṃ. Maggañāṇena upanetabbattā upaneyyaṃ. Upaneyyameva opaneyyikanti āha ‘‘paṭipattiyā upagantabba’’nti.
6. 败坏经注疏
6. Palokasuttavaṇṇanā
57在第六经中,「师与师之师」是指老师的老师。「地狱生有情密密充满」是说造作地狱之业者极多,故地狱生有情密密满满。「此两者」即指所说的那两种含义。「密集居住」指村庄的密集聚居。完全是「非正法」,因为它以不如理作意为因、以无义为因,故必定是非正法。所谓「非非法贪」,并非指‘非法的贪’,而是意在说明‘不像贪求他人资具那样有大过恶’。事实上,对自己资具所起的贪,如同平贪,并不必然导致堕入恶趣。对他人资具所起的贪,因有大过恶,才是非法贪。贪并没有像身恶行等那样同时生起的时机,因为它是由不如理作意引发的。此处的‘这’是指那种劣恶之法。所谓「平贪」,是因为它没有不平贪的相状。因此,由它所生起的行为不称为邪行。所谓「以非基处受用」,是指在世间善士所认可的贪的对象之外,于其他对象上而作受用。
57. Chaṭṭhe ācariyapācariyānanti ācariyānampi ācariyānaṃ. Nirantaraphuṭo nerayikasattehi nirayagāmikammassa kārakānaṃ bahubhāvā. Ubhayampetanti yathāvuttaṃ atthadvayaṃ. Ghananivāsatanti gāmānaṃ ghanasannivāsataṃ. Ekanteneva adhammoti ayonisomanasikārahetukattā anatthahetutāya ca niyameneva adhammo. Na adhammarāgoti adhippetoti paraparikkhāresu rāgo viya na mahāsāvajjoti katvā vuttaṃ. Tathā hi sakasakaparikkhāravisayo rāgo visamalobho viya na ekantato apāyuppattijanako. Paraparikkhāresu uppajjamānassa mahāsāvajjatāya adhammarāgatā. Lobhassa samakālo nāma natthi kāyaduccaritādīnaṃ viya ayonisomanasikārasamuṭṭhānattā. Esāti eso pāpadhammo. Samalobho visamalakkhaṇābhāvato. Tathā hi taṃsamuṭṭhāno payogo micchācāroti na vuccati. Avatthupaṭisevanasaṅkhātenāti yaṃ lokiyasādhusamanuññātaṃ rāgassa vatthuṭṭhānaṃ, tato aññasmiṃ vatthusmiṃ paṭisevanasaṅkhātena.
“种种谷物”指稻米、小麦等各类谷物。“坏谷”指因缘破坏而受损的谷物。“正在成就时”指在成熟之前,即籽粒增大之时。“虫类”即蝗虫等昆虫。“降落”指落到谷物顶端。“仅成细杆”指虽已生长,却无法结成籽粒,只长成细杆状。“他们”指暴恶的人。“得到机会”指得到夜叉主等的允许而获得机会。
Vividhasassānanti sālivīhiādinānappakārasassānaṃ. Dussassanti paccayadūsena dūsitaṃ sassaṃ. Sampajjamāneti nipphajjanato pageva gabbhaparivuddhikāle. Pāṇakāti salabhādipāṇakā. Patantīti sassānaṃ matthake patanti. Salākāmattameva sampajjatīti vaḍḍhitvā gabbhaṃ gahetuṃ asamatthaṃ sampajjati. Teti vāḷaamanussā. Laddhokāsāti yakkhādhipatīhi anuññātattā laddhokāsā.
7. 婆蹉经注疏
7. Vacchagottasuttavaṇṇanā
5858. 在第七经中,“大果报”指广大的果报,即多果报。“法”指所说的言说,因它能安立利益。“随法”指随答,因它随顺于法。“与法共”即是共法,也就是共法者。此处的“法”字是原因的同义词,故说“有因的”。“论说”指言语。“随入”指随后生起。
58. Sattame mahāvipākanti uḷāraphalaṃ bahuvipākaṃ. Dhammo nāma kathitakathā ‘‘atthaṃ dahati vidahatī’’ti katvā. Anudhammo nāma paṭikathanaṃ ‘‘taṃ anugato dhammo’’ti katvā. Saha dhammenāti sahadhammo, so eva sahadhammiko. Dhammasaddo cettha kāraṇapariyāyoti āha ‘‘sakāraṇo’’ti. Vādassāti vacanassa. Anupāto anupacchā pavatti.
“障碍者”:因立于险难处,故为障碍者。“拦路贼”:因立于道路,断取他人财物,故为拦路贼。如果说省察智本身是无学的,那它又如何是无学的呢?因此说“由于这是无学者所生起的”。“其他的”指戒蕴等。而“自亦”中的“pi”字,则总结“无学者所生起的”这一意义。
Paripanthe tiṭṭhatīti pāripanthiko. Panthe ṭhatvā paresaṃ sāpateyyaṃ chindanato panthadūhanacoro. Yadi paccavekkhaṇañāṇaṃ, kathaṃ taṃ asekkhanti āha ‘‘asekkhassa pavattattā’’ti. Itarānīti sīlakkhandhādīni. Sayampīti pi-saddo ‘‘asekkhassa pavattā cā’’ti imamatthaṃ sampiṇḍeti.
「离依附者」:即远离依附,无有违逆的状态。「不审察」:即不推度。「生者」:趣向、到达出生的状态,意即“已生”。因此说“无论生于何种家族”。
Nibbisevanoti visevanarahito vigatavilomabhāvo. Na upaparikkhantīti na vicārenti. Jātiṃ nibbattiṃ yāti upagacchatīti jātiyo, jātoti attho. Tenāha ‘‘yattha katthaci kulajāte’’ti.
「遍满者」:即遍满,意思是圆满。故说“与圆满状态相应”。这是“遍满者”一词。「自证智彼岸」:即自证的彼岸。由于到达了边际,故为到彼岸者。这一解释方式也适用于其余的词。「远离对福田抉择的听闻」:即“这些具足戒等功德者,在含天神的世间中是福德之田,其他人则非田”,像这样远离了对福田抉择的听闻。
Kevalīti kevalavā, pāripūrimāti attho. Tenāha ‘‘paripuṇṇabhāvena yutto’’ti. Etaṃ kevalīti padaṃ. Abhiññāpāranti abhijānassa pāraṃ. Pariyantaṃ gatattā pāragū. Esa nayo sesapadesupi. Khettavinicchayasavanenāti ‘‘imehi sīlādiguṇasampannā sadevake loke puññassa khettaṃ, tadañño na khetta’’nti evaṃ khettavinicchayasavanena rahitā.
第八经,《三明经》的注释
8. Tikaṇṇasuttavaṇṇanā
59在第八经中:「难近者」(durāsadā)即难以靠近者。「免受指责」(garahā muccissati)意思是:当我这样讲说时,沙门乔达摩或许会说些什么,我连一句话也得不到——如此便免于指责。「智者」(paṇḍitā):具备智慧。「坚定者」(dhīrā):具备坚定。「辩才者」(byattā):具备能摧破他论的辩才。「多闻者」(bahussutā):广学多闻。「论者」(vādin):精通论辩之道。「公认者」(sammatā):受大众称善。「智者等行相的限定」(paṇḍitādiākāraparicchedaṃ):即对三明师的智者等行相特征的界定。「行相」(ākāra)一词是「原因」的同义词,「限定」(pariccheda)有衡量之义,故说「凭借这些原因」(ettakena kāraṇena)。
59. Aṭṭhame durāsadāti durupasaṅkamanā. Garahā muccissatīti mayi evaṃ kathente samaṇo gotamo kiñci kathessati, evaṃ me vacanamattampi na laddhanti ayaṃ garahā muccissatīti. Paṇḍitāti paṇḍiccena samannāgatā. Dhīrāti dhitisampannā. Byattāti paravādamaddanasamatthena veyyattiyena samannāgatā. Bahussutāti bāhusaccavanto. Vādinoti vādimaggakusalā. Sammatāti bahuno janassa sādhusammatā. Paṇḍitādiākāraparicchedanti tesaṃ tevijjānaṃ paṇḍitākārādiākāraparicchedaṃ. Ākārasaddo kāraṇapariyāyo, paricchedasaddo parimāṇatthoti āha ‘‘ettakena kāraṇenā’’ti.
「如」(yathā):意思是「以那样的方式」(yenākārena)、「以那样的原因」(yena kāraṇena),所以注释中说「如(yathā)是表示原因的词」。说「从两方」(dvīhipi pakkhehi)后,为了具体显示这两方,而说「从母方与从父方」。为了显示依此两方而来的清净出身,而说「若其母……」等。在世间,即便不是亲生父母,也可被称为父母,但此处特指亲生子(orasaputta),故提到「清净受胎者」(saṃsuddhagahaṇiko)。「执持」(gahaṇī):指执持胎儿、孕育胎儿的所在,即名为「胎藏」(gabbhāsaya)的母腹部位。由于它通过消化食物而执持(营养)不泻弃,故称为「执持」,即业生的火界(kammajatejodhātu)。
Yathāti yenākārena, yena kāraṇenāti attho. Tenāha ‘‘yathāti kāraṇavacana’’nti. ‘‘Dvīhipi pakkhehī’’ti vatvā te pakkhe sarūpato dassento ‘‘mātito ca pitito cā’’ti āha. Tesaṃ pakkhānaṃ vasenassa sujātataṃ dassetuṃ ‘‘yassa mātā’’tiādi vuttaṃ. Janakajanikābhāvena vināpi loke mātāpitusamaññā dissati, idha pana sā orasaputtavaseneva icchitāti dassetuṃ ‘‘saṃsuddhagahaṇiko’’ti vuttaṃ. Gabbhaṃ gaṇhāti dhāretīti gahaṇī, gabbhāsayasaññito mātukucchippadeso. Yathābhuttassa āhārassa vipācanavasena gaṇhanato achaḍḍanato gahaṇī, kammajatejodhātu.
父与母合称「父母」(pitaro),父母的父亲称为「祖父」(pitāmahā),他们的组合称为「祖父之对」(pitāmahayugo)。因此,这里的含义应理解为:「直到第七代祖父之对,即祖父的双数」(yāva sattamā pitāmahayugā pitāmahadvandā)。然而《义注》不取双数,而说「yuga」指寿命的长度,并对「yuga」一词解释为:「祖父即祖父的一代」(pitāmahoyevapitāmahayuga)。「先人」(pubbapurisā):此处说「男子」,应知是以简略的方式(ukkaṭṭhaniddesavasena)指称,这样才能与经文中「从母方」的说法相符。「被诽谤」(akkhitto)即诽谤(akkhepo)。「不被抛弃」(anavakkhitto)是指在净信供养(saddhathālipāka)等场合不被遗弃。为了显示「以种姓之说」(jātivādena)是表示原因的具格,而说「以什么原因」等。在此,通过「从两方……祖父七代」之语,表明了这位婆罗门的清净出身。
Pitā ca mātā ca pitaro, pitūnaṃ pitaro pitāmahā, tesaṃ yugo pitāmahayugo, tasmā ‘‘yāva sattamā pitāmahayugā pitāmahadvandā’’ti evamettha attho daṭṭhabbo. Aṭṭhakathāyaṃ pana dvandaṃ aggahetvā ‘‘yuganti āyuppamāṇaṃ vuccatī’’ti vuttaṃ. Yuga-saddassa ca atthakathā dassitā ‘‘pitāmahoyevapitāmahayuga’’nti. Pubbapurisāti purisaggahaṇañcettha ukkaṭṭhaniddesavasena katanti daṭṭhabbaṃ. Evañhi ‘‘mātito’’ti pāḷivacanaṃ samatthitaṃ hoti. Akkhittoti akkhepo. Anavakkhittoti saddhathālipākādīsu anavakkhitto na chaḍḍito. Jātivādenāti hetumhi karaṇavacananti dassetuṃ ‘‘kena kāraṇenā’’tiādi vuttaṃ. Ettha ca ‘‘ubhato…pe… pitāmahayugā’’ti etena brāhmaṇassa yonidosābhāvo dassito saṃsuddhagahaṇikatākittanato. ‘‘Akkhitto’’ti iminā kiriyāparādhābhāvo. Saṃsuddhajātikāpi hi sattā kiriyāparādhena khepaṃ pāpuṇanti. ‘‘Anupakkuṭṭho’’ti iminā ayuttasaṃsaggābhāvo. Ayuttasaṃsaggañhi paṭicca sattā suddhajātikā kiriyāparādharahitāpi akkosaṃ labhanti.
“那”(taṃ):指责备的话语。“转动咒语”(mante parivattetī):指念诵吠陀,亦即学习。“持守咒语”(mante dhāreti):指对所学的咒语牢记不忘,安放在心中。
Tanti garahāvacanaṃ. Mante parivattetīti vede sajjhāyati, pariyāpuṇātīti attho. Mante dhāretīti yathāadhīte mante asammuṭṭhe katvā hadaye ṭhapeti.
“通过口唇的动作”(oṭṭhapahatakaraṇavasena):即通过确定词义的方式。“具有词汇集与仪轨的”(sanighaṇḍukeṭubhānaṃ):在此,通过能诠与所诠的关系,将意义与声音加以分析、分解、分别显示,这便称为“词汇集”(nikhaṇḍu)。此处将kha音转为gha音,因此称为“nighaṇḍu”(词汇集)。“仪轨”(keṭubha):由于“kiṭati”是令遍行、令了知动作等分类,或者因为它毫无遗漏地遍取而使之圆满,故称keṭubha。它是同义语的阐明者(vevacanappakāsaka),即显示同义词的论说,也就是对每一个意义,能显示多种同义表达。这仅为举例,因为这部著作也以显示一词多义的方式存在。“动词分别”(kiriyākappo):其特相为言语的分裂等,依此对动词进行安排与分别,故称动词分别;又因它根据音素、词、关联、词义等种种分类而有许多分别,故说“动词分别的种种”(kiriyākappavikappo)。这是指根本的《动词分别论》,该论范本亦复如是宣说。
Oṭṭhapahatakaraṇavasenāti atthāvadhāraṇavasena. Sanighaṇḍukeṭubhānanti ettha vacanīyavācakabhāvena atthaṃ saddañca khaṇḍati bhindati vibhajja dassetīti nikhaṇḍu, so eva idha kha-kārassa gha-kāraṃ katvā ‘‘nighaṇḍū’’ti vutto. Kiṭati gameti kiriyādivibhāgaṃ, taṃ vā anavasesapariyādānato gamento pūretīti keṭubhaṃ. Vevacanappakāsakanti pariyāyasaddadīpakaṃ, ekekassa atthassa anekapariyāyavacanavibhāvakanti attho. Nidassanamattañcetaṃ anekesampi atthānaṃ ekasaddavacanīyatāvibhāvanavasenapi tassa ganthassa pavattattā. Vacībhedādilakkhaṇā kiriyā kappīyati vikappīyati etenāti kiriyākappo, so pana vaṇṇapadasambandhapadatthādivibhāgato bahukappoti āha ‘‘kiriyākappavikappo’’ti. Idañca mūlakiriyākappaganthaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi mahāvisayo satasahassaparimāṇo namācariyādippakaraṇaṃ. Ṭhānakaraṇādivibhāgato nibbacanavibhāgato ca akkharā pabhedīyanti etehīti akkharappabhedā, sikkhāniruttiyo. Etesanti catunnaṃ vedānaṃ.
“句”(pada)有四种,或五种。讲解(kāyati)这些句的人称为“阐句者”(padako);或者在吠陀中逐句讲解的人,也称为“阐句者”。“其余”(tadavasesa):指上述之外的其他文句。至此,说完关于声音的语法(saddabyākaraṇa)之后,再就“语法”(byākaraṇa)一词说明意义的解释(atthabyākaraṇa)。凭藉它来解析、说明各种声音及其意义的,即是“语法”(byākaraṇa),也就是声音之学(saddasattha)。“顺世论”(lokāyata):因为人们计着它能带来来世的利益,世间便不再依此精勤、依此努力;实则,依止这种论说,众生连修福的心都不会生起。
Padanti catubbidhaṃ, pañcavidhaṃ vā padaṃ, taṃ padaṃ kāyatīti padako, teyeva vā vede padaso kāyatīti padako. Tadavasesanti vuttāvasesaṃ vākyaṃ. Ettāvatā saddabyākaraṇaṃ vatvā puna ‘‘byākaraṇa’’nti atthabyākaraṇamāha. Taṃ taṃ saddaṃ tadatthañca byākaroti byācikkhati etenāti byākaraṇaṃ, saddasatthaṃ. Āyatiṃ hitaṃ tena loko na yatati na īhatīti lokāyataṃ. Tañhi ganthaṃ nissāya sattā puññakiriyāya cittampi na uppādenti.
八十大声闻为:阿若憍陈如、跋波、跋提、摩诃男、阿说示、那罗迦、耶舍、离婆多、须跋陀、富楼那、憍梵波提、优楼频螺迦叶、那提迦叶、伽耶迦叶、舍利弗、大目犍连、大迦叶、大迦旃延、摩诃俱絺罗、大劫宾那、大纯陀、阿那律、迦匊罗婆多、阿难、难陀迦、跋古、难提、金毗罗、跋提、罗睺罗、尸婆离、优波离、达婆、优波斯那、迦提罗卫雅·离婆多、满愿子·曼达尼子、富楼那·苏那巴兰答、苏那·俱胝耳、苏那·拘利婆逹、罗陀、须菩提、央掘魔罗、跋迦利、伍达夷、大优陀夷、毕陵达瓦洽、须跋、童子迦叶、罗吒波罗、鹏耆舍、沙毗耶、悉罗、优波摩那、弥醯、沙伽多、那提迦、小贤跋提、宾头卢·颇罗堕、大般陀、周利槃陀伽、婆具罗、军头波陀、达路吉里、耶输陀、阿耆多、提舍弥勒、富隣尼迦、弥勒、头陀迦、优波斯那、难陀、希摩迦、都提耶、劫波、阇都干耳、善臂、优陀耶、普沙罗、摩伽罗阇、宾祇耶。以上是为八十大声闻。
Asīti mahāsāvakāti aññāsikoṇḍañño, vappo, bhaddiyo, mahānāmo, assaji, nāḷako, yaso, vimalo, subāhu, puṇṇaji, gavampati, uruvelakassapo, nadīkassapo, gayākassapo, sāriputto, mahāmoggallāno, mahākassapo, mahākaccāno, mahākoṭṭhiko, mahākappino, mahācundo, anuruddho, kaṅkhārevato, ānando, nandako, bhagu, nandiyo, kimilo, bhaddiyo, rāhulo, sīvali, upāli, dabbo, upaseno, khadiravaniyarevato, puṇṇo mantāniputto, puṇṇo sunāparantako, soṇo kuṭikaṇṇo, soṇo koḷiviso, rādho, subhūti, aṅgulimālo, vakkali, kāḷudāyī, mahāudāyī, pilindavaccho, sobhito, kumārakassapo, raṭṭhapālo, vaṅgīso, sabhiyo, selo, upavāṇo, meghiyo, sāgato, nāgito, lakuṇḍakabhaddiyo, piṇḍolo bhāradvājo, mahāpanthako, cūḷapanthako, bākulo, kuṇḍadhāno, dārucīriyo, yasojo, ajito , tissametteyyo, puṇṇako, mettagu, dhotako, upasīvo, nando, hemako, todeyyo, kappo, jatukaṇṇī, bhadrāvudho, udayo, posalo, mogharājā, piṅgiyoti ete asīti mahāsāvakā nāma.
为什么这些长老被称为“大声闻”呢?因为他们的“胜愿”极为广大。实际上,两位上首弟子也属于“大声闻”之列。他们虽因声闻波罗蜜智达到顶峰,在声闻中证得最上法而居于最高位,但在“胜愿广大”这一共通处上与其余大声闻一致,故也称为“大声闻”。而其余长老相比普通声闻,则拥有更为超胜的广大胜愿。正如他们在莲华上佛时代便已发愿,从而具有超胜的神通与四无碍解。当然,一切阿拉汉皆圆满了戒清净等,于四念处善巧安立其心,如实证修七觉支,依道次第无余断尽一切烦恼,住于最上果位。然而,如同信解脱者与见至者之间,以及慧解脱者与俱分解脱者之间,由于前分修习的差别而成就道修习的差别一样,由于胜愿之广大与过去世累积修行的广大,在其相续中便产生了更超胜的功德差别。因此,以戒等功德而成为广大的声闻弟子,就称为“大声闻”。在这些大声闻中,为菩提分法所主导的正见、正思惟等,都由相应的胜愿所引发。
Kasmā panete eva therā ‘‘mahāsāvakā’’ti vuccantīti? Abhinīhārassa mahantabhāvato. Tathā hi dve aggasāvakāpi mahāsāvakesu antogadhā. Te hi sāvakapāramiñāṇassa matthakappattiyā sāvakesu aggadhammādhigamena aggaṭṭhāne ṭhitāpi abhinīhāramahantatāsāmaññena ‘‘mahāsāvakā’’tipi vuccanti, itare pana pakatisāvakehi sātisayaṃ mahābhinīhārā. Tathā hi te padumuttarassa bhagavato kāle katapaṇidhānā, tato eva sātisayaṃ abhiññāsamāpattīsu vasino pabhinnappaṭisambhidā ca. Kāmaṃ sabbepi arahanto sīlavisuddhiādike sampādetvā catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā maggappaṭipāṭiyā anavasesato kilese khepetvā aggaphale patiṭṭhahanti, tathāpi yathā saddhāvimuttato diṭṭhippattassa, paññāvimuttato ca ubhatobhāgavimuttassa pubbabhāgabhāvanāvisesasiddho maggabhāvanāviseso, evaṃ abhinīhāramahantattapubbayogamahantattā hi sasantāne sātisayassa guṇavisesassa nipphāditattā sīlādīhi guṇehi mahantā sāvakāti mahāsāvakā. Tesuyeva pana ye bodhipakkhiyadhammesu pāmokkhabhāvena dhurabhūtānaṃ sammādiṭṭhisaṅkappādīnaṃ sātisayaṃ kiccānubhāvanipphattiyā kāraṇabhūtāya tajjābhinīhārābhinīhaṭāya sakkaccaṃ nirantaraṃ cirakālasambhāvitāya sammāpaṭipattiyā yathākkamaṃ paññāya samādhismiñca ukkaṭṭhapāramippattiyā savisesaṃ sabbaguṇehi aggabhāve ṭhitā, te sāriputtamoggallānā. Itare aṭṭhasattati therā sāvakapāramiyā matthake sabbasāvakānaṃ aggabhāvena aṭṭhitattā ‘‘mahāsāvakā’’icceva vuccanti. Pakatisāvakā pana abhinīhāramahantattābhāvato pubbayogamahantattābhāvato ca ‘‘satthusāvakā’’icceva vuccanti. Te pana aggasāvakā viya mahāsāvakā viya ca na parimitā, atha kho anekasatā anekasahassā.
“编织”一词即指“年龄”。其意为:在最初、中间与最后的阶段,于任何处都不疲倦、不停滞,将那些教法典籍延续、引导下去,这就是编织。为表明“两个否定词会回归其本义”,在说了“不成为无有年龄”后,为更进一步解释“不成为无有年龄”的含义,又补充道:“所谓无有年龄……是不能做到的……”。
Vayatīti vayo, ādimajjhapariyosānesu katthaci aparikilamanto avitthāyanto te ganthe santāneti paṇetīti attho. Dve paṭisedhā pakatiṃ gamentīti dassetuṃ ‘‘avayo na hotī’’ti vatvā tattha avayaṃ dassetuṃ ‘‘avayo nāma…pe… na sakkotī’’ti vuttaṃ.
“于此”(idha),即指此经。“此”(etaṃ),指“远离诸欲……”等文。为证得第三明的修行次第,于《清净道论》中已有极为详尽的阐述。此处,既不愿广说,又欲作简略,如《怖畏经》等中所为,故而仅说“二明”。
Idhāti imasmiṃ sutte. Etanti ‘‘vivicceva kāmehī’’tiādivacanaṃ. Tatiyavijjādhigamāya paṭipattikkamo visuddhimagge (visuddhi. 1.70) sātisayaṃ vitthārito, tathā idha avattukāmatāya bhayabheravasuttādīsu (ma. ni. 1.34 ādayo) viya saṅkhepato ca vattukāmatāya ‘‘dvinnaṃ vijjāna’’micceva vuttaṃ.
“明”(vijjā):也指照破那覆盖宿住随念的愚痴蕴聚之意义,故称为明。愚痴因有覆盖义,故称为“暗”(tamo),即视之如黑暗。“应被造作故为作”(karaṇa),如同光明般的作即是“光明作”(obhāsakaraṇa),意思是:应借由自身诸缘所生的光明体性而令生起。此义——即此正是所欲表达的意义。“称叹语”(pasaṃsāvacana):即对此义的称叹之语,因其能令了解对治、摧破、转起等殊胜之处。“连接”(yojanā):即依称叹而说的诸词,与为显示意义而说的词,两者间的意义连接。由“无明已被摧破”一句,应知“以照破为含义而称为明”这一意义也被揭示。由“明已生起”一句,显示明的对立面是无明,而此对立即以无明为所断、明为能断的方式显示。其余两句——“暗已被摧破,光明已生起”也是如此。“正是这个道理”(eseva nayo):即指如前所述的连接方式。于此,连接如下——对于如是证得明者,暗已被摧破、消灭。何以故?因为光明已生起,智慧之光已显现。(对于已派遣其心者……)
Vijjāti pubbenivāsappaṭicchādakassa mohakkhandhassa vijjanaṭṭhenapi vijjā. Moho paṭicchādakaṭṭhena tamoti vuccati tamo viyāti katvā. Kātabbato karaṇaṃ, obhāsova karaṇaṃ obhāsakaraṇaṃ, attano paccayehi obhāsabhāvena nibbattetabbaṭṭhenāti attho. Ayaṃ atthoti ayameva adhippetattho. Pasaṃsāvacananti tasseva atthassa thomanāvacanaṃ paṭipakkhavidhamanapavattivisesānaṃ bodhanato. Yojanāti pasaṃsāvasena vuttapadānaṃ atthadassanavasena vuttapadassa ca yojanā. Avijjā vihatāti etena vijjanaṭṭhena vijjāti ayampi attho dīpitoti daṭṭhabbaṃ. Yasmā vijjā uppannāti etena vijjāpaṭipakkhā avijjā, paṭipakkhatā cassā pahātabbabhāvena vijjāya ca pahāyakabhāvenāti dasseti. Itarasmimpi padadvayeti ‘‘tamo vihato, āloko uppanno’’ti padadvayepi. Eseva nayoti yathāvuttayojanaṃ atidisati. Tatthāyaṃ yojanā – evaṃ adhigatavijjassa tamo vihato viddhasto. Kasmā? Yasmā āloko uppanno ñāṇāloko pātubhūtoti. Pesitattassāti yathādhippetatthasiddhippattiṃ vissaṭṭhacittassa, paṭhamavijjādhigamāya pesitacittassāti vuttaṃ hoti.
“以观为基础”(vipassanāpādaka):以此说明此禅那心属于顺抉择分。观有三种,依修观者的类别而区分。大菩萨与辟支菩萨的观,因由思所成智增长,故成自觉智;其余(声闻)则由闻所成智增长,故从他教而生。此观在《清净道论》中,以“除非想非非想处,从其余色界、无色界禅那之任一种出定后……”等,通过无色门、或由所述诸界把握门之任一门,以种种方式详细阐明。然而大菩萨们的观,以二十四万亿百千种门类而分类,具多种方式,能使作为一切知智之所依、圣道智之近依的前分智之核心成熟,此观极其甚深、微细、极微妙,不共于他人,在注疏中被称为“大金刚智”。由此观现起之分类,以二十四万亿百千种分类之观为基础而入定,即称为世尊每日所运用、数目达二十四万亿百千种的等至。此诸佛的观行之理,于《胜义灯》之《清净道论》复注中已有开示,有意者当从彼处了知。而此处,是就声闻的观行而说“以观为基础”。
Vipassanāpādakanti iminā tassa jhānacittassa nibbedhabhāgiyatamāha. Vipassanā tividhā vipassakapuggalabhedena. Mahābodhisattānañhi paccekabodhisattānañca vipassanā cintāmayañāṇasaṃvaḍḍhitattā sayambhuñāṇabhūtā, itaresaṃ sutamayañāṇasaṃvaḍḍhitattā paropadesasambhūtā. Sā ‘‘ṭhapetvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ avasesarūpārūpajjhānānaṃ aññatarato vuṭṭhāyā’’tiādinā anekadhā arūpamukhavasena catudhātuvavatthāne vuttānaṃ tesaṃ tesaṃ dhātupariggahamukhānaṃ aññataramukhavasena ca anekadhāva visuddhimagge (visuddhi. 1.306) nānānayato vibhāvitā. Mahābodhisattānaṃ pana catuvīsatikoṭisatasahassamukhena pabhedagamanato nānānayaṃ sabbaññutaññāṇasannissayassa ariyamaggañāṇassa adhiṭṭhānabhūtaṃ pubbabhāgañāṇagabbhaṃ gaṇhāpentaṃ paripākaṃ gacchantaṃ paramagambhīraṃ saṇhasukhumataraṃ anaññasādhāraṇaṃ vipassanāñāṇaṃ hoti, yaṃ aṭṭhakathāsu ‘‘mahāvajirañāṇa’’nti vuccati. Yassa ca pavattivibhāgena catuvīsatikoṭisatasahassappabhedassa pādakabhāvena samāpajjiyamānā catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā devasikaṃ satthu vaḷañjanakasamāpattiyo vuccanti, svāyaṃ buddhānaṃ vipassanācāro paramatthamañjūsāyaṃ visuddhimaggasaṃvaṇṇanāyaṃ (visuddhi. mahāṭī. 1.144) dassito, atthikehi tato gahetabboti. Idha pana sāvakānaṃ vipassanācāraṃ sandhāya ‘‘vipassanāpādaka’’nti vuttaṃ.
诚然,较低位的道智也都是断除诸漏之智,然而,无余断尽诸漏唯由最上道智成就,故说「为了阿拉汉道智的缘故」(arahattamaggañāṇatthāya)。「由灭尽诸漏故」(āsavavināsanato):即由彻底无余地断尽诸漏故。为说明「于漏灭尽之智即是漏尽智」,先说「于此,有此智」(tatra cetaṃ ñāṇa),再说明「khaye」是依处第七格,而非所缘,故说「因包含于彼中故」(tattha pariyāpannattā)。「引导向面前」(abhinīharati):即引出面前,令听闻朝向彼转起,以便道现观得以发生。「此是苦」:显示彼比丘已亲证把握苦圣谛。「此是苦之量」:显示对其作了界定性把握。「无过于此」:显示对其作了无余把握。因此说「一切苦谛……」等。「以通达自相、特性故」(saralakkhaṇapaṭivedhena):即以不谬而通达称为自性的特性。而「不谬通达」是指:当彼智生起后,于苦谛的自相等辨别中无有迷谬,如是转起。因此说「如实地了知」。
Kāmaṃ heṭṭhimamaggañāṇānipi āsavānaṃ khepanañāṇāni eva, anavasesato pana tesaṃ khepanaṃ aggamaggañāṇenevāti āha ‘‘arahattamaggañāṇatthāyā’’ti. Āsavavināsanatoti āsavānaṃ nissesaṃ samucchindanato. Āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ āsavakkhayañāṇanti dassento ‘‘tatra cetaṃ ñāṇa’’nti vatvā ‘‘khaye’’ti ādhāre bhummaṃ, na visayeti dassento ‘‘tattha pariyāpannattā’’ti āha. Abhinīharatīti abhimukhaṃ nīharati, yathā maggābhisamayo hoti, savanaṃ tadabhimukhaṃ pavatteti. Idaṃ dukkhanti dukkhassa ariyasaccassa tadā bhikkhunā paccakkhato gahitabhāvadassanaṃ. Ettakaṃ dukkhanti tassa paricchijja gahitabhāvadassanaṃ. Na ito bhiyyoti tassa anavasesato gahitabhāvadassanaṃ. Tenāha ‘‘sabbampi dukkhasacca’’ntiādi. Sarasalakkhaṇapaṭivedhenāti sabhāvasaṅkhātassa lakkhaṇassa asammohato paṭivijjhanena. Asammohapaṭivedhoti ca yathā tasmiṃ ñāṇe pavatte pacchā dukkhasaccassa sarūpādiparicchede sammoho na hoti, tathā pavatti. Tenevāha ‘‘yathābhūtaṃ pajānātī’’ti. Dukkhaṃ samudeti etasmāti dukkhasamudayo. Yaṃ ṭhānaṃ patvāti yaṃ nibbānaṃ maggassa ārammaṇapaccayaṭṭhena kāraṇabhūtaṃ āgamma. Patvāti ca tadubhayavato puggalassa pavattiyāti katvā vuttaṃ. Patvāti vā pāpuṇanahetu. Appavattinti appavattinimittaṃ. Te vā na pavattanti etthāti appavatti, nibbānaṃ. Tassāti dukkhanirodhassa. Sampāpakanti sacchikiriyāvasena sammadeva pāpakaṃ.
「依烦恼的缘故」(kilesavasena):即依被称为漏的烦恼的缘故。因为诸漏有苦谛的一面,以其归属于苦谛,其余诸谛也有以漏为因等的一面,故说「从侧面」(pariyāyato)。「显示诸谛」(dassento saccāni):此是句义连接。此处举出诸漏,是因为开头即提出「为了漏尽智」。实际上,如「心从欲漏解脱」等,仅以漏解脱之名,即说一切烦恼的解脱。由「如实地了知『这是苦』」等,这里说的是与观混合的道,故说「讲述了伴随观而达顶点的道」。「对于了知者、看见者」(jānato passato):以此说明遍知现观、作证现观与修习现观。「解脱」:以此说明断现观,故说「以此显示了道刹那」。或者,「对于了知者、看见者」是表原因的说明:以了知为因,心从欲漏解脱,此是句义连接。因为诸法虽同时,在俱生刹那中,亦可成立缘与缘所生法的关系。在此,仅举「有漏」,犹如包含有贪,亦含摄有见,故应知见漏亦被含摄在内。
Kilesavasenāti āsavasaṅkhātakilesavasena. Yasmā āsavānaṃ dukkhasaccapariyāyo tappariyāpannattā sesasaccānañca taṃsamudayādipariyāyo atthi, tasmā vuttaṃ ‘‘pariyāyato’’ti. Dassento saccānīti yojanā. Āsavānañcettha gahaṇaṃ ‘‘āsavānaṃ khayañāṇāyā’’ti āraddhattā. Tathā hi ‘‘kāmāsavāpi cittaṃ vimuccatī’’tiādinā āsavavimuttisīseneva sabbakilesavimutti vuttā. ‘‘Idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānātī’’tiādinā missakamaggo idha kathitoti ‘‘saha vipassanāya koṭippattaṃ maggaṃ kathesī’’ti vuttaṃ. Jānato passatoti iminā pariññāsacchikiriyābhāvanābhisamayā vuttā. Vimuccatīti iminā pahānābhisamayo vuttoti āha ‘‘iminā maggakkhaṇaṃ dassetī’’ti. Jānatopassatoti vā hetuniddeso. Yaṃ jānanahetu kāmāsavāpi cittaṃ vimuccatīti yojanā. Dhammānañhi samānakālikānampi paccayapaccayuppannatā sahajātakoṭiyā labbhati. Bhavāsavaggahaṇeneva ettha bhavarāgassa viya bhavadiṭṭhiyāpi samavarodhoti diṭṭhāsavassapi saṅgaho daṭṭhabbo.
由「生已尽」等文字。「它的」(tassā):指省察智的。「地」(bhūmi):即转起之处。为了阐明以「那么,他有什么」等问难的意图,开显说「不是他……」。其中,意谓并非他过去的生因修道而灭尽。其理由说为「因为早先已灭尽」。省略而连接的意思为:亦非他未来的生被灭尽。而说「不是未来的」,是就未来之共同性,以略说问难。因此说「因为在未来没有努力」。然而此处指特定的未来,为断除彼,确有努力。因此说「然而,属于道的……」等。于「一蕴有、四蕴有、五蕴有中」:如前举三有之理,为显示无余灭尽生。「那个」(taṃ):即如上所说的生。「他」(so):即漏尽比丘。
Khīṇā jātītiādīhi padehi. Tassāti paccavekkhaṇañāṇassa. Bhūminti pavattiṭṭhānaṃ. Yenādhippāyena ‘‘katamā panassā’’tiādinā codanā katā, taṃ vivaranto ‘‘na tāvassā’’tiādimāha . Tattha na tāvassa atītā jāti khīṇā maggabhāvanāyāti adhippāyo. Tattha kāraṇamāha ‘‘pubbeva khīṇattā’’ti. Na anāgatā assa jāti khīṇāti yojanā. Na anāgatāti ca anāgatabhāvasāmaññaṃ gahetvā lesena codeti. Tenāha ‘‘anāgate vāyāmābhāvato’’ti. Anāgataviseso panettha adhippeto, tassa khepane vāyāmo labbhateva. Tenāha ‘‘yā pana maggassā’’tiādi. Ekacatupañcavokārabhavesūti bhavattayaggahaṇaṃ vuttanayena anavasesato jātiyā khīṇabhāvadassanatthaṃ. Tanti yathāvuttaṃ jātiṃ. Soti khīṇāsavo bhikkhu.
「梵行住」在此即指道之梵行的生起,所以说「已住」。正见于四谛中,依成就遍知等作用而转起;正思惟等于苦谛中,亦随顺于遍知现观而转起;于其余诸谛,他们依断除现观等而转起,此义显然。故说:「于四谛中,由四道,以遍知、断除、作证、修习之现观而转」。「凡夫善人等」的「等」字,含摄七种有学。
Brahmacariyavāso nāma idha maggabrahmacariyassa nibbattanamevāti āha ‘‘parivuttha’’nti. Sammādiṭṭhiyā catūsu saccesu pariññādikiccasādhanavasena pavattamānāya sammāsaṅkappādīnampi dukkhasacce pariññābhisamayānuguṇā pavatti, itaresu ca saccesu nesaṃ pahānābhisamayādivasena pavatti pākaṭā eva. Tena vuttaṃ ‘‘catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyābhāvanābhisamayavasenā’’ti. Puthujjanakalyāṇakādayoti ādi-saddena sattasekhaṃ saṅgaṇhāti.
「如此状态」:这些行相名为如此,彼之存有即是如此状态,这是说为了此义。而这些行相,正是指圣道所行之业——遍知等,于此即为所指,故说「以如是十六种所作之业的状态」。因为当观察道时,由于道的威力,它们变得明显而现起;于遍知等诸业中,断除乃是首要,其余则为成就彼之目的,故说「或为烦恼灭尽故」。或者,这是就观察已断烦恼而说。第二种解释中,「从此状态」是依格表示来源,故说「从此状态」。「以后」即指未来。而这些即是所谓最后有者的五蕴。「已遍知而住」,以此显示他们无有立足之处。因为立足处实以未遍知为其根本。正如所说:「诸比丘,若于段食有贪、有喜、有爱,识便于彼处立足、增长」等。因此说「如截根之多罗树」等。
Itthattāyāti ime pakārā itthaṃ, tabbhāvo itthattaṃ, tadatthanti vuttaṃ hoti. Te pana pakārā ariyamaggabyāpārabhūtā pariññādayo idhādhippetāti āha ‘‘evaṃsoḷasavidhakiccabhāvāyā’’ti. Te hi maggaṃ paccavekkhato maggānubhāvena pākaṭā hutvā upaṭṭhahanti, pariññādīsu ca pahānameva padhānaṃ tadatthattā itaresanti āha ‘‘kilesakkhayāya vā’’ti. Pahīnakilesapaccavekkhaṇavasena vā etaṃ vuttaṃ. Dutiyavikappe itthattāyāti nissakke sampadānavacananti āha ‘‘itthabhāvato’’ti . Aparanti anāgataṃ. Ime pana carimakattabhāvasaṅkhātā pañcakkhandhā. Pariññātā tiṭṭhantīti etena tesaṃ appatiṭṭhataṃ dasseti. Apariññāmūlakā hi patiṭṭhā. Yathāha ‘‘kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandī, atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ viruḷha’’ntiādi (saṃ. ni. 2.64; kathā. 296; mahāni. 7). Tenevāha – ‘‘chinnamūlakā rukkhā viyā’’tiādi.
「谁的」:此指凡夫。因为凡夫的戒时而增长,时而退减。有学于诸戒则为圆满行者,至于无学,更是无庸赘言。因此说「漏尽者的」等。「达到自在」:即达到自在的状态。「极善等持」:以最胜果定而彻底地等持。「具足坚固慧」:具足最胜果位之慧。「弃舍死魔而住」:因于未来不再有后有,故如此说。何以故?经文说:「弃舍一切不善法而住」。由于一切可知之法皆摄入四谛,故说「佛陀即是觉了四谛者」。「佛陀的声闻」:作为声闻的觉者尚且礼敬,何况其余大众?因为其余大众甚至连声闻也应当礼敬。如是,先依正自觉者的角度解释了偈颂之义。
Yassāti puthujjanassa. Tassa hi sīlaṃ kadāci vaḍḍhati, kadāci hāyati. Sekkhāpi pana sīlesu paripūrakārinova, asekkhesu vattabbameva natthi. Tenāha ‘‘khīṇāsavassā’’tiādi. Vasippattanti vasībhāvappattaṃ. Suṭṭhu samāhitanti aggaphalasamādhinā sammadeva samāhitaṃ. Dhitisampannanti aggaphaladhitiyā samannāgataṃ. Maccuṃ jahitvā ṭhitanti āyatiṃ punabbhavābhāvato vuttaṃ. Kathaṃ punabbhavābhāvoti āha ‘‘sabbe pāpadhamme pajahitvā ṭhita’’nti. Sabbassapi ñeyyadhammassa catusaccantogadhattā vuttaṃ ‘‘buddhanti catusaccabuddha’’nti. Buddhasāvakāti sāvakabuddhā namassanti, pageva itarā pajā. Itarā hi pajā sāvakepi namassanti. Iti ettakena ṭhānena sammāsambuddhassa vasena gāthānaṃ atthaṃ vatvā idāni sāvakassapi vasena atthaṃ yojetvā dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Sāvakopi gotamo mukhanibbattena sampattena sambandhena, yato sabbepi ariyasāvakā bhagavato orasaputtāti vuccantīti.
「已住」(nivussatīti):就是住(nivāso),已经安住的蕴相续,所以说「已住的蕴相续」(nivutthakkhandhaparamparanti)。「知」(aveti)、「了知」(avedī),这两种读法都只是显示宿住智的作用成就。由于在同一身、同一想状态(ekattakāyaekattasaññibhāvasāmaññato)上有共通性,韦哈巴喇天也被包含在这里,所以只说「六欲界,九梵天」(cha kāmāvacare, nava brahmaloke icceva vuttaṃ)。其余的天由于数量少,所以不特别说。也应该知道,因为对于某些人来说它们不是所缘境,所以不提及。「生灭尽」(jāti khīyati etenāti jātikkhayo):就是指阿拉汉果,所以说「证得阿拉汉果」(arahattaṃ patto)。原本应该说「以通智」(abhiññāyāti),省略了半元音而说成「通智」(abhiññāti),因此解释为「知已」(jānitvāti)。「以作用终了故」(kiccavosānenāti):即通过四种道所应作的十六种作用到达终点。「已究竟」(vositoti):就是终结、完毕的意思。「具足牟尼行」(moneyyena samannāgatoti):以身牟尼等而具足。「说已说」(lapitaṃ lapatīti lapitalāpano):就是宣说已经说过的。「从自证知故」(attapaccakkhato ñatvāti):以此表明他们获得了明。
Nivussatīti nivāso, nivuttho khandhasantānoti āha ‘‘nivutthakkhandhaparampara’’nti. Aveti, avedīti pāṭhadvayenapi pubbenivāsañāṇassa kiccasiddhiṃyeva dasseti. Ekattakāyaekattasaññibhāvasāmaññato vehapphalāpi ettheva saṅgahaṃ gacchantīti ‘‘cha kāmāvacare, nava brahmaloke’’icceva vuttaṃ. Itare pana apacurabhāvato na vuttā. Ekaccānaṃ avisayabhāvato ca avacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Jāti khīyati etenāti jātikkhayo, arahattanti āha ‘‘arahattaṃ patto’’ti. ‘‘Abhiññāyā’’ti vattabbe yakāralopena ‘‘abhiññā’’ti niddeso katoti āha ‘‘jānitvā’’ti. Kiccavosānenāti catūhi maggehi kattabbassa soḷasavidhassa kiccassa pariyosānena. Vositoti pariyosito, niṭṭhitoti attho. Moneyyena samannāgatoti kāyamoneyyādīhi samannāgato. Lapitaṃ lapatīti lapitalāpano. Attapaccakkhato ñatvāti iminā tesaṃ vijjānaṃ paṭiladdhabhāvaṃ dīpeti.
第九 生闻经注疏
9. Jāṇussoṇisuttavaṇṇanā
60「这是应施法的名称」:是指在举行供养时,针对所应施的应施物而说,因为经中他处以「应施法」一词已涵盖了它。「亡者食」:即为亡者特别准备而应施的食物,也就是所说的祖先祭食。「殊胜人」:即殊胜的人,意为上人。「这一切都是布施」:是指前面所说的那一类布施,即以祭祀、信心等为布施。
60. Navame deyyadhammassetaṃ nāmanti yāgaṃ karontena dātabbadeyyadhammaṃ sandhāya vadati tadaññassa pāḷiyaṃ deyyadhammaggahaṇeneva gahitattā. Matakabhattanti matake uddissa dātabbabhattaṃ, pitupiṇḍanti vuttaṃ hoti. Varapurisānanti visiṭṭhapurisānaṃ, uttamapurisānanti attho. Sabbametaṃ dānanti yathāvuttabhedaṃ yaññasaddhādidānaṃ.
第十 伤歌逻经注疏
10. Saṅgāravasuttavaṇṇanā
61「旧修整」:对旧的象棚等修葺复原,使其恢复原状,这就是「旧修整」;做此工作的人称为「旧修整作者」。「于外道教法」:指在世尊教法之外的其他外道教法中。「一切四杀」等:在一切二足、四足等各类众生中,每一种各杀四个生物来祭祀的牺牲,即称为「一切四杀」。其余术语也应如此理解。「谁的或者谁的」:这是一个处格形式,故意为「从谁或从谁」。「如是此者」:在此「如是」只是语气词,故意思是「即便如此」。
61. Dasame jiṇṇānaṃ hatthisālādīnaṃ paṭisaṅkharaṇaṃ puna pākatikakaraṇaṃ jiṇṇapaṭisaṅkharaṇaṃ , tassa kārako jiṇṇapaṭisaṅkharaṇakārako. Bāhirasamayeti satthusāsanato bāhire aññatitthiyasamaye. Sabbacatukkenātiādīsu sabbesu dvipadacatuppadādibhedesu pāṇesu ekekasmiṃ cattāro cattāro pāṇe vadhitvā yajitabbaṃ yaññaṃ sabbacatukkaṃ nāma. Sesesupi iminā nayena attho veditabbo. Yassa vā tassa vāti nissakke sāmivacananti āha ‘‘yasmā vā tasmā vā’’ti. Evamassāyanti ettha assūti nipātamattanti āha ‘‘evaṃ santepi aya’’nti.
「增长(Vaḍḍhento)」意指施设、确立。此为「道梵行(Maggabrahmacariyassa)」所摄、作为根本与依止的「梵行所摄(brahmacariyogadhaṃ)」。因此说「称为阿拉汉道的(arahattamaggasaṅkhātassā)」等。此处应以胜说而理解成唯取阿拉汉道。它以所缘亲依止的方式,成为最高的依止。
Vaḍḍhentoti paṭṭhapento. Maggabrahmacariyassa ogadhaṃ mūlaṃ patiṭṭhābhūtaṃ brahmacariyogadhaṃ. Tenāha ‘‘arahattamaggasaṅkhātassā’’tiādi. Ukkaṭṭhaniddesena cettha arahattamaggasseva gahaṇaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. Uttamaṃ patiṭṭhābhūtaṃ ārammaṇūpanissayabhāvena.
「少侍奉(appaṭṭhā)」指出于“由少的服务者等而有利益”(appehi veyyāvaccakarādīhi attho etissāti appaṭṭhā),将 th 转作 ṭha 而构成。因此说「在那里,很多……(yattha bahū)」等。「在那里(yattha)」即于彼行道。「少勤勇(appasamārambho)」指此道所需精进极少。「应称赞(pāsaṃsā)」即值得称赞。「我将唯说此(etaṃ yeva kathāpessāmi)」意为我将借由这位婆罗门而开演。
Appehi veyyāvaccakarādīhi attho etissāti appaṭṭhā ttha-kārassa ṭṭha-kāraṃ katvā. Tenāha ‘‘yattha bahū’’tiādi. Yatthāti yassaṃ paṭipadāyaṃ . Appo samārambho etassāti appasamārambho. Pāsaṃsāti pasaṃsārahā. Etaṃ yeva kathāpessāmīti eteneva brāhmaṇena kathāpessāmi.
「以睡眠(soppenāti niddāya)」。关于「以放逸(pamādenāti)」,因于警寤等事未加勤修,指具有“忘失正念”特征的放逸。「以对治消除的方式(paccanīkapaṭiharaṇavasenāti)」指除去敌对法的方式。同样,世尊与教法的对立者是外道们;由于遣除了他们,故称「神变」。因为他们通过见的遣除,以及无力开显其见,为神通、告知、教诫所去除、所瓦解。或者,“paṭi”一词在某些经中,如“在他进入时,另一位婆罗门来了”,意为“之后”;因此,心已得定、已远离随烦恼、所作已办的,其后应当行持、转起,故称「教诫神变(paṭihāriyaṃ)」。或者,在自己的随烦恼被第四禅那与道去除之后,随后的去除即是教诫神变。神通、告知、教诫,乃是已离随烦恼、所作已办者为利益众生而再次转起;在去除了自己的随烦恼之后,又成为去除其他众生随烦恼的行持,因此称为教诫神变。教诫神变即是教诫神变本身。或者,在神通、告知、教诫的集合中,每一者皆是教诫神变。
Soppenāti niddāya. Pamādenāti jāgariyādīsu ananuyuñjanato sativippavāsalakkhaṇena pamādena. Paccanīkapaṭiharaṇavasenāti paṭipakkhāpanayanavasena. Tathā hi bhagavato ca sāsanassa ca paṭipakkhā titthiyā, tesaṃ haraṇato paṭihāriyaṃ. Te hi diṭṭhiharaṇavasena diṭṭhippakāsane asamatthabhāvena ca iddhiādesanānusāsanīhi haritā apanītā hontīti. ‘‘Paṭī’’ti vā ayaṃ saddo ‘‘pacchā’’ti etassa atthaṃ bodheti ‘‘tasmiṃ paṭipaviṭṭhasmiṃ, añño āgañchi brāhmaṇo’’tiādīsu (su. ni. 985; cūḷani. vatthugāthā 4) viya, tasmā samāhite citte vigatūpakkilese katakiccena pacchā haritabbaṃ pavattetabbanti paṭihāriyaṃ, attano vā upakkilesesu catutthajjhānamaggehi haritesu pacchāharaṇaṃ paṭihāriyaṃ, iddhiādesanānusāsaniyo ca vigatūpakkilesena katakiccena ca sattahitatthaṃ puna pavattetabbā, haritesu ca attano upakkilesesu parasattānaṃ upakkilesaharaṇāni hontīti paṭihāriyāni bhavanti, paṭihāriyameva pāṭihāriyaṃ. Paṭihāriye vā iddhiādesanānusāsanisamudāye bhavaṃ ekekaṃ pāṭihāriyanti vuccati. Paṭihāriyaṃ vā catutthajjhānaṃ maggo ca paṭipakkhaharaṇato, tattha jātaṃ nimittabhūte, tato vā āgatanti pāṭihāriyaṃ.
“以到来的相(āgatanimittenāti)”,指通过觉知来相而觉察。此理亦适用于其余各处。“一位国王(eko rājāti)”,指统治南方摩度罗国的一位般度王。“你的心也是如此(evampi te mano)”,意思是你的心正以此方式运转。由于它如此运转,故说“或喜悦……(somanassito vā)”等。这是为了以普遍说明安立特殊情形而这样说。“你的心如此(evaṃ tava mano)”,只是显示了心的喜悦等状态,并非在显示为何喜悦或忧伤。在此,取喜悦,即显示了伴随喜悦的贪等及信等;取忧,则显示了嗔等。“第二句(dutiyanti)”,指“此亦你的心(itthampi te mano)”这一句。“iti”一词,如在“迦旃延,此是一端”等经文中那样,是表示示例的意义,因此说“思惟此义及彼义(imañca imañca atthaṃ cintayamāna)”。“pi”一词是总结所述义理的意思。
Āgatanimittenāti āgatākārasallakkhaṇavasena. Esa nayo sesesupi. Eko rājāti dakkhiṇamadhurādhipati eko paṇḍurājā. Evampi te manoti iminā ākārena tava mano pavattoti attho. Tena pakārena pavattoti āha ‘‘somanassito vā’’tiādi. Sāmaññajotanā visese avatiṭṭhatīti adhippāyenevaṃ vuttaṃ. ‘‘Evaṃ tava mano’’ti idañca manaso somanassitatādimattadassanaṃ, na pana yena so somanassito vā domanassito vā, taṃdassanaṃ. Somanassaggahaṇena cettha tadekaṭṭhā rāgādayo saddhādayo ca dassitā honti, domanassaggahaṇena dosādayo. Dutiyanti ‘‘itthampi te mano’’ti padaṃ. Itipīti ettha iti-saddo nidassanattho ‘‘atthīti kho, kaccāna, ayameko anto’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.15; 3.90) viya. Tenāha ‘‘imañca imañca atthaṃ cintayamāna’’nti. Pi-saddo vuttatthasampiṇḍanattho.
“听了正在说话者的(kathentānaṃ sutvāti)”,指听到他们说话的声音。“根据那个(tassa vasenāti)”,指依据其所思维的内容。“以判决者(aṭṭakārakenāti)”,指作出裁决的人。
Kathentānaṃ sutvāti kathentānaṃ saddaṃ sutvā. Tassa vasenāti tassa vitakkitassa vasena. Aṭṭakārakenāti vinicchayakārakena.
“不知圣者(na ariyānanti)”,意为不知圣者所证得的道心与果心。由于他本人尚未证得,纵有他心智亦无法了知它;但其他一般的心则是能够了知的。诸如“下者不知上者之心”等说法,也应当知道都是就道心与果心而言。即使是入流者等,他们能以正确的他心通了知自己已证得的、以及由他人所生起的道与果,却无法了知自己尚未证得的。为了显示所有圣者都因已证得而能进入自己相应的果定,所以说“在这些之中……(etesu cā)”等。若圣者们进入自己已证得的果定,那么上者是否也能像进入世间定那样,由已证得而进入下果呢?或许会有人生起这样的疑惑,为排除此疑,才说“上者不入下者(uparimo heṭṭhimaṃ na samāpajjati)”。
Na ariyānanti ariyānaṃ maggaphalacittaṃ na jānātīti attho. Tañhi tena anadhigatattā cetopariyañāṇenapi na sakkā viññātuṃ, aññaṃ pana cittaṃ jānātiyeva. Heṭṭhimo uparimassa cittaṃ na jānātītiādīnipi maggaphalacittameva sandhāya vuttānīti veditabbāni. Sotāpannādayopi hi attanā adhigatameva maggaphalaṃ parehi uppāditaṃ sammā cetopariyañāṇena jānituṃ sakkonti, na attanā anadhigataṃ. Sabbepi ariyā attano phalaṃ samāpajjanti adhigatattāti dassento ‘‘etesu cā’’tiādimāha. Yadi ariyā attanā adhigataphalaṃ samāpajjanti, uparimāpi heṭṭhimaṃ phalaṃ samāpajjanti adhigatattā lokiyasamāpattiyo viyāti kassaci āsaṅkā siyā, tannivattanatthamāha ‘‘uparimo heṭṭhimaṃ na samāpajjatī’’ti.
「上者」指一来者等圣者。「下者」指入流果等。「不入」意谓即使已证得下果,亦不入其等至。何以故?释云:「以他们……」等,意思是:于一来者等上位圣者中,那些下下之果等至,唯于彼彼下位圣者中生起,非于上位者中生起。由此可知,下果之心不能于上位者心中生起。何以故?「以入补特伽罗间而止息故。」因此,所谓「上者圣者进入下果等至,犹如进入世间等至,因为已经证得」的理由,是不确定的。因为在世间禅那中,并不存在「入补特伽罗间」这回事,无有差别;然于此处,由于未断尽的业与烦恼的灭尽方式不同,如同凡夫,在入流者等与一来者等之间,存在着入补特伽罗间的差异。因此,那些下下之果法,被上上之道法所镇伏,犹如被对立法所征服,达到了不再转起的状态。故说「由止息故」。
Uparimoti sakadāgāmiādiariyapuggalo. Heṭṭhimanti sotāpattiphalādiṃ. Na samāpajjatīti satipi adhigatatte na samāpajjati. Kasmāti ce? Kāraṇamāha ‘‘tesañhī’’tiādi, tesaṃ sakadāgāmiādīnaṃ heṭṭhimā heṭṭhimā phalasamāpatti tesu tesuyeva heṭṭhimesu ariyapuggalesu pavattati, na uparimesūti attho. Iminā heṭṭhimaṃ phalacittaṃ uparimassa na uppajjatīti dasseti. Kasmāti ce? Puggalantarabhāvūpagamanena paṭippassaddhattā. Etena uparimo ariyo heṭṭhimaṃ phalasamāpattiṃ samāpajjati attanā adhigatattā yathā taṃ lokiyasamāpattinti evaṃ pavatto hetu byabhicāritoti daṭṭhabbaṃ. Na hi lokiyajjhānesu puggalantarabhāvūpagamanaṃ nāma atthi visesābhāvato, idha pana asamugghāṭitakammakilesanirodhanena puthujjanehi viya sotāpannassa sotāpannādīhi sakadāgāmiādīnaṃ puggalantarabhāvūpagamanaṃ atthi. Yato heṭṭhimā heṭṭhimā phaladhammā uparūparimaggadhammehi nivattitā paṭipakkhehi viya abhibhūtā appavattidhammataṃyeva āpannā. Teneva vuttaṃ ‘‘paṭippassaddhattā’’ti.
复次,善的转起是一回事,异熟的转起是另一回事;又由于出世间善是无间果的缘故,下位者与上位者之间便如同有隔世一般。诸圣者唯藉由各自相应的果而获得入流者等名称。若他们亦是成就其他果者,则他们入流者等的名称便不决定。又或者,因各位圣者各自的果皆属同类,故上位者成就下位果的丝毫可能都不存在,更遑论进入。应如是知。而下位者,如入流者等,亦不会进入上位者的一来果等,因为他们尚未证得。由于不可能进入尚未证得的等至,是故此处须得出如是结论:一切圣者皆唯进入属于自己的果等至。
Apica kusalakiriyappavatti nāma aññā, vipākappavatti ca aññāti anantaraphalattā ca lokuttarakusalānaṃ heṭṭhimato uparimo bhavantaragato viya hoti. Taṃtaṃphalavaseneva hi ariyānaṃ sotāpannādināmalābho. Te sace aññaphalasamaṅginopi honti, sotāpannādināmampi tesaṃ avavatthitaṃ siyā. Tassa tassa vā ariyassa taṃ taṃ phalaṃ sadisanti katvā na uparimassa heṭṭhimaphalasamaṅgitāya lesopi sambhavati, kuto tassā samāpajjananti daṭṭhabbaṃ. Heṭṭhimā ca sotāpannādayo uparimaṃ sakadāgāmiphalādiṃ na samāpajjanti anadhigatattā. Na hi anadhigataṃ samāpattiṃ samāpajjituṃ sakkā, tasmā sabbepi ariyā attanoyeva phalaṃ samāpajjantīti niṭṭhamettha gantabbaṃ.
「转起」:指成为转起者,以转起的方式,这就是它的意思。「这样」:是指对依照所教导、通过教诫的方式和遮止的方式而转起的行相之指称。而所谓的正思惟,则是通过显示邪思惟的转起行相而转起的。在此处,为了阐明功德与过患,是「无常想」,而非「常想」,这就是意思。「唯」字的使用,是为了遮遣相反的情况。此处取用「唯」字的含义与作用,也应依上述方式理解。对「此」的取用,也是同样道理。「五欲染」应当看作仅仅是一例,因为所欲断除的,是其它的贪、嗔等烦恼;而断除那些,正是以断除这些其它贪等为方便。正如所说,就像通过先排出腐败的血肉来释放坏血的方法一样。「唯出世间法」这一决定,由于是遮遣性的,应当理解为旨在遮止有过失的法,因为其它那些无过失的法,作为证得它的方便与功德,并不成为障碍。
Pavattentāti pavattakā hutvā, pavattanavasenāti attho. Evanti yathānusiṭṭhāya anusāsaniyā vidhivasena paṭisedhavasena ca pavattitākāraparāmasanaṃ. Sā ca sammāvitakkā nāma micchāvitakkānañca pavattiākāradassanavasena pavattati. Tattha ānisaṃsassa ādīnavassa ca vibhāvanatthaṃ aniccasaññameva, na niccasaññanti attho. Paṭiyoginivattanatthañhi eva-kāraggahaṇaṃ. Idhāpi evasaddaggahaṇassa attho payojanañca vuttanayeneva veditabbaṃ. Idaṃ-gahaṇepi eseva nayo. Pañcakāmaguṇarāganti nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ tadaññarāgassa dosādīnañca pahānassa icchitattā tappahānassa ca tadaññarāgādikhepassa upāyabhāvato. Tathā vuttaṃ duṭṭhalohitavimocanassa pubbaduṭṭhamaṃsakhepanūpāyatā viya. Lokuttaradhammamevāti avadhāraṇaṃ paṭikkhepabhāvato sāvajjadhammanivattanaparaṃ daṭṭhabbaṃ, tassa adhigamūpāyānisaṃsabhūtānaṃ tadaññesaṃ anavajjadhammānaṃ nānantariyabhāvato.
“类似如意宝珠的明咒”(cintāmaṇikavijjāsarikkhakatanti):这是为了说明,世间有一种名为“如意宝”的明咒,通过它能了知他人的心。据说,有些论师认为:成就此明咒的补特伽罗,在适当的地点、时间持诵咒语后,对于想要了知其心的人,便通过观察其可见的手相等特殊征相,推断其心的动向而说出。另一些论师则说:是让对方发出声音,再通过辨析其中的字相特征来了知。
Cintāmaṇikavijjāsarikkhakatanti iminā ‘‘cintāmaṇī’’ti evaṃ laddhanāmā loke ekā vijjā atthi, yāya paresaṃ cittaṃ vijānantīti dīpeti. ‘‘Tassā kira vijjāya sādhako puggalo tādise desakāle mantaṃ parijappitvā yassa cittaṃ jānitukāmo, tassa diṭṭhahatthādivisesasañjānanamukhena cittācāraṃ anuminanto kathetī’’ti keci. Apare ‘‘vācaṃ niccharāpetvā tattha akkharasallakkhaṇavasenā’’ti vadanti.
而这里所说的“这一切”,指的是以“尊敬的乔达摩体验了种种神通”等开示方式所展现的一切内容。
Idañcapana sabbanti ‘‘bhavaṃ gotamo anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhotī’’tiādinayappavattaṃ sabbampi.