1. 现前经注释
1. Sammukhībhāvasuttavaṇṇanā
41在第五经的第一句中,“现前”是指:他以此而现前,故称“现前”,即在面前呈现之义,所以说“由现前”。“福业”即布施所摄的福业。有两种法容易获得,因为属于外在,各依其缘和合而可得。然而“信”则难得,因为大多数人不能安住于应做之事。因此他说“凡夫”等。
41. Pañcamassa paṭhame sammukho bhavati yena so sammukhībhāvo, purato vijjamānatā, tasmā sammukhībhāvā. Puññakammanti dānasaṅkhātaṃ puññakammaṃ. Dve dhammā sulabhā bāhirattā yathāsakaṃ paccayasamavāyena labbhanato. Saddhā pana dullabhā pacurajanassa anavaṭṭhitakiccattā. Tenevāha ‘‘puthujjanassā’’tiādi.
2. 处经注释
2. Tiṭhānasuttavaṇṇanā
42在第二经中:悭吝本身即是垢秽,故称“悭吝垢”;因为它令心的本性变得染污。此处,悭吝垢已离去,故为“已离悭吝垢”。由于没有贪著,一般人在给出某物时,仍不舍对其的执著;但此人并非如此,故说“放舍的施与者”。犹如手不净之人,因为心不清净;犹如手已洗净之人,能以净手完成应作之事。因此说:“心清净时,诸行清净,此为大仙所说。”堪受乞求,因能满足乞求者的愿望。与乞求相应,因与那些精勤行乞的乞求者善巧相应。具足此者,方名为乐于此,并非仅凭心意,故说“乐于布施……”。
42. Dutiye macchariyameva malaṃ macchariyamalaṃ, cittassa malīnasabhāvāpādanato vigataṃ macchariyamalaṃ etthāti vigatamacchariyamalaṃ. Gedhābhāvena koci kiñci dentopi tattha āsattiṃ na vissajjeti, ayaṃ pana na tādisoti āha ‘‘vissaṭṭhacāgo’’ti. Malīnahatthova cittavisuddhiyā abhāvato. Dhotahatthova dhotahatthena kātabbakiccasādhanato. Tena vuttaṃ – ‘‘citte suddhe visujjhanti, iti vuttaṃ mahesinā’’ti. Yācituṃ yutto yācakānaṃ manorathapūraṇato. Yācayogo payogāsahehi yācakehi suṭṭhu yuttabhāvato. Taṃsamaṅgī eva tattha rato nāma, na cittamattenevāti āha ‘‘dānaṃ…pe… rato nāma hotī’’ti.
他说了“尊者,太高了”之后,担心对方心想“此人是在说我个子太高”,便又补充“你们并不太高”,意指身体上并不太高。“深色者”指带有蓝色光泽者。“他询问”即比丘们询问。起初他躺在床上,随后起身在地上划线而坐,心想:“就让他们以为我是漏尽者吧。”正因为这样,国王一听到漏尽者的名头……就折返回去了。“犹如举旗者”即像高举旗帜一样。“石塔处”指在塔庙园和大塔庙之间用石材所建之塔的所在地。塔于该处……而立,世尊将那声闻塔视同“尖顶屋”一般。
‘‘Uccā, bhante’’ti vatvā ayaṃ maṃ uccato vadatīti cinteyyāti puna ‘‘nātiuccā tumhe’’ti āha, sarīrenāti adhippāyo. Mecakavaṇṇassāti nīlobhāsassa. Pucchīti bhikkhū pucchi. Bhūmiyaṃ lekhaṃ likhanto acchīti paṭhamaṃ mañce nipajjitvā uṭṭhāya bhūmiyaṃ lekhaṃ likhanto acchi ‘‘akhīṇāsavoti maññanā hotū’’ti. Tathā hi rājā khīṇāsavassa nāma…pe… nivatti. Dhajapaggahitāvāti paggahitadhajāva. Silācetiyaṭṭhānanti thūpārāmassa ca mahācetiyassa ca antare silāya katacetiyaṭṭhānaṃ. Cetiyaṃ…pe… aṭṭhāsi sāvakassa taṃ kūṭāgāranti katvā.
“以后方”指说法长老的背后一侧。“圆轮蛇”是一种圆轮形状的蛇。它心想:“要是妨碍了听法,就会障碍很多人获得通往天界的道路”,于是下定决心:“我绝不做出障碍听法的事。”“抑制毒”指以观的力量抑制毒的作用。“千偈”指包含一千个偈颂的篇幅。“于创始偈”指最开头的那个偈颂。他只是明确了……末偈,未将中间所讲的内容确定下来,因为身体已经疲倦了。“诵声”指傍晚的说法。“举者”意为将法清晰地置于面前并牢牢执持,也就是恭敬地聆听。在说法的那一天,为了避免说法者劳累,具有信心的近事男们会供养滋润的食物和蜜饮;为了让声音变得甘甜,还会供养酥、蜜、油等药物。因此他说:“我将说圣族”等等。“以四牙咬啮”指紧紧地咬住。“我将行”的意思是“我将尊敬他”,也就是我将恭敬地聆听。“揉碎”指把它碾碎之后移除。
Pacchābhāgenāti dhammakathikassa therassa piṭṭhipassena. Gonasoti maṇḍalasappo. Dhammassavanantarāya bahūnaṃ saggamaggappaṭilābhantarāyo bhaveyyāti adhippāyena ‘‘dhammassavanantarāyaṃ na karissāmī’’ti cintesi. Visaṃ vikkhambhetvāti vipassanātejena visavegaṃ vikkhambhetvā. Gāthāsahassanti gāthāsahassavantaṃ. Paṭṭhānagāthāyāti paṭṭhāpanagāthāya, ādigāthāyāti attho. Paṭṭhāna…pe… avasānagāthaṃ eva vavatthapesi, na dvinnaṃ antare vuttaṃ kilantakāyattā. Sarabhāṇaṃ sāyanhadhammakathā. Paggaṇhātīti paccakkhaṃ karontī gaṇhāti, sakkaccaṃ suṇātīti attho. Dhammakathanadivase dhammakathikānaṃ akilamanatthaṃ saddhā upāsakā siniddhabhojanaṃ madhupānakañca denti sarassa madhurabhāvāya sappimadhukatelādiñca bhesajjaṃ. Tenāha ‘‘ariyavaṃsaṃ kathessāmī’’tiādi. Catūhi dāṭhāhi ḍaṃsitvāti daḷhadaṭṭhabhāvadassanaṃ. Carissāmīti sammānessāmi, sakkaccaṃ suṇissāmīti attho. Nimmathetvāti nimmadditvā, apanetvāti attho.
3. 《义利经》注释
3. Atthavasasuttavaṇṇanā
43在第三经中,“义”指果报。“义利”是说这果报属于他,故为“义利”。另外,“义”也指原因:因为具有意义,故称为“义”,因此他说“三种义,三种理由”。所谓说法,是以最胜义说阐明四圣谛,故说“开示四谛法”。“以智感知注疏”是指对于经文的义理,以注释的智慧一一体会,即“这是此句的意义”的行者。这是在阐明义无碍解的作用。“感知经典法”是指对于经典的传承、经文与词句解释,一一通晓的行者。这是在阐明法无碍解的作用。
43. Tatiye attho nāma phalaṃ, taṃ etassa vasoti atthavaso. Hetu, attho etassa atthīti attho, so evāti āha ‘‘tayo atthe tīṇi kāraṇānī’’ti. Dhammadesanā nāma ukkaṭṭhaniddesena catunnaṃ ariyasaccānaṃ pakāsanāti āha ‘‘catusaccadhammaṃ pakāsetī’’ti. Aṭṭhakathaṃ ñāṇena paṭisaṃvedīti pāḷipadānaṃ atthaṃ vivaraṇañāṇena paṭi paṭi saṃvedanasīlo ‘‘ayaṃ imassa bhāsitassa attho’’ti. Etena atthapaṭisambhidābyāpāramāha. Pāḷidhammaṃ paṭisaṃvedīti pāḷigatiṃ pāḷiṃ padavivaraṇaṃ paṭi paṭi saṃvedanasīlo. Etena dhammapaṭisambhidābyāpāramāha.
4. 《说法转起经》的注释
4. Kathāpavattisuttavaṇṇanā
44在第四经中,“能转起”指直至达成所希求的意义为止,无间断地转起。“无碍”是因为没有障碍。“能导出”且“有神变”。
44. Catutthe pavattinīti yāva adhippetatthanigamanā avicchedena pavattinī. Paṭighātābhāvena appaṭihatā. Niyyānikā sappāṭihīrakā.
5. 《贤者经》的注释
5. Paṇḍitasuttavaṇṇanā
45在第五经中,“贤者所施设”是指被贤者们最先施设的。“被善说”是指被较胜而说。“大人”指佛陀与菩萨。“悲”指悲心解脱。“前分”指其近行。“自制”指根律仪,即“调御包括意根在内的六根”。“自我调御”指调伏内心。在《富楼那教诫》(中部 3.396)中说:“富楼那,你以此自制与寂静,必将…”,因此忍辱也称为“自制”。而在《旷野经》(相应部 1.246; 经集 190)的“以谛、自制、施…”等偈颂中,所说的智慧,于本经中亦可称为“自制”。“保护”是指保护父母免于人与非人带来的灾祸;“守护”是指守护他们免于疾病等无义之灾;“看护”是指以提供食物、衣物等服务而照料。所谓“寂静者”,因为一切烦恼的躁扰与热恼都已止息,身语行为已调柔寂静。“以最高义称为寂静者”指因敬待母亲等最高尚的意义而被称为寂静者。
45. Pañcame paṇḍitapaññattānīti paṇḍitehi paṭhamaṃ paññattāni. Kathitānīti seyyaso kathitāni. Mahāpurisehīti buddhabodhisattehi. Karuṇāti karuṇācetovimutti vuttā. Pubbabhāgoti tassa upacāro. Damoti indriyasaṃvaro ‘‘manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ damana’’nti katvā. Attadamananti cittadamanaṃ. Puṇṇovāde (ma. ni. 3.396) ‘‘sakkhissasi kho, tvaṃ puṇṇa, iminā damūpasamenā’’ti āgatattā damoti vuttā khantipi. Āḷavake āḷavakasutte (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 190) ‘‘saccā damā cāgā’’ti evaṃ vuttā paññāpi imasmiṃ sutte ‘‘damo’’ti vattuṃ vaṭṭati. Rakkhanaṃ gopanaṃ paṭijaggananti mātāpitūnaṃ manussāmanussakatūpaddavato rakkhanaṃ, byādhiādianatthato gopanaṃ, ghāsacchādanādīhi veyyāvaccakaraṇena paṭijagganaṃ. Santo nāma sabbakilesadarathapariḷāhūpasamena upasantakāyavacīsamācāratāya ca. Uttamaṭṭhena santānanti matteyyatādīhi seṭṭhaṭṭhena santānaṃ.
「这里,通过修习这三种处」:是指通过修习本经所说的这三种处,即由此而生起。「这些……即是原因」:指侍奉母亲与侍奉父亲,这二者是成为上等人的原因。正是因为践行了最高的职责,侍奉父母者才被称为「上等人」。因此经中说「父母……被如此宣说」。由于无有灾患,故名为安稳。
Idha imesaṃyeva tiṇṇaṃ ṭhānānaṃ karaṇenāti imasmiṃ sutte āgatānaṃ tiṇṇaṃ ṭhānānaṃ karaṇena nibbattanena. Etāni…pe… kāraṇānīti mātupaṭṭhānaṃ pitupaṭṭhānanti etāni dve uttamapurisānaṃ kāraṇāni. Uttamakiccakaraṇena hi mātāpituupaṭṭhākā ‘‘uttamapurisā’’ti vuttā. Tenāha ‘‘mātāpitu…pe… vutto’’ti. Anupaddavabhāvena khemaṃ.
6. 《持戒者经》的义注
6. Sīlavantasuttavaṇṇanā
4646. 第六经中,「世间与出世间相混合」:此处因说「人们积累福德」时未加简别而普遍称述,故而也涵盖了修所成的福德,由此应知,出世间福德亦可能生起。
46. Chaṭṭhe lokiyalokuttaramissakanti ettha ‘‘manussā puññaṃ pasavantī’’ti avisesena vuttattā bhāvanāmayassapi puññassa saṅgaṇhanato lokuttarassapi sambhavo daṭṭhabbo.
7. 《有为相经》的义注
7. Saṅkhatalakkhaṇasuttavaṇṇanā
4747. 第七经:由众多因缘和合共同造作而成的,名为「有为」。「诸相」指用来认知有为法的特征。在因缘和合时生起,称为「生」,即获得其自体。「灭」即是坏灭。「住者」指从生起刹那之后,达到了住立刹那的状态。而那一状态,因为不同于生起的状态,故称为「变异」及「老」。若以为一个现象在正生起时即会坏灭,则生与灭便成同一刹那,这并不合理。因此应知,「老」是指与生起状态相异、朝向坏灭的状态。然而,那些说「诸行无有住立」的人,其说为谬。正如对于一个现象,我们既许有与生起状态相异的坏灭状态,若不如是,便会招致「一个生起,另一个坏灭」的过失;同样地,对于正生起的现象,也应承认有一个朝向坏灭的状态。那便是住立刹那。因为不可认为现象在正生起时即坏灭。
47. Sattame samecca sambhūya paccayehi kataṃ saṅkhataṃ. Nimittānīti sañjānanassa nimittāni. Hetupaccayasamavāye uppajjanaṃ uppādo, attalābho. Vayoti bhaṅgo. Ṭhitassāti uppādakkhaṇato uddhaṃ ṭhitikkhaṇapattassa. Sā panassa avatthā uppādāvatthāya bhinnāti katvā aññathattaṃ jarāti ca vuttā. Yasmā dhammo uppajjamāno eva bhijjati, tathā sati uppādabhaṅgā samānakkhaṇā siyuṃ, na ca taṃ yujjati, tasmā uppādāvatthāya bhinnā bhaṅgābhimukhāvatthā jarāti veditabbā. Ye pana ‘‘saṅkhārānaṃ ṭhiti natthī’’ti vadanti, tesaṃ taṃ micchā. Yathā hi tasseva dhammassa uppādāvatthāya bhinnā bhaṅgāvatthā icchitā, aññathā ‘‘aññaṃ uppajjati, aññaṃ nirujjhatī’’ti āpajjati, evaṃ uppajjamānassa bhaṅgābhimukhā dhammā icchitabbā. Sā ca ṭhitikkhaṇo. Na hi uppajjamāno bhijjatīti sakkā viññātunti.
“有为”是指三界诸法,因为它们是由缘而生起的。如果这样,那道果诸法又如何呢?于是说:“然而道果……”等等。其实,讲述诸法的相,只是为了遍知而已。在生起的刹那,“生”的作用存在,而在住立与坏灭的刹那则没有。为什么?因为生与生起的刹那彼此互相限定。正如以“生”这种变化来限定生起的刹那,生起的刹那也同样限定了“生”。其余住与灭两种,道理相同。对于时间的表述,只是随顺世间的通称,依诸法的流转而说。所谓“相”不是有为,有为不是相,这是为了显示它们的差别。因为具有分位的法,其分位本身即各不相同。说到“被限定”:这里,有为法确实被生和灭所限定,但又怎么说它被“老”所限定呢?所谓限定,并不仅仅依前际、后际的方式,而是基于自性的区分,所以没有过失。有为法这一类法是被限定的,那类法便叫作“有为”;正因为这类法不存在,涅槃便以“无为”为相,从而变得可被认知、可被识别。现在,“正如……”等,是以比喻来说明刚才所说的道理。
Saṅkhatanti tebhūmakā dhammā paccayasamuppannattā. Yadi evaṃ maggaphaladhammā kathanti āha ‘‘maggaphalāni panā’’tiādi. Lakkhaṇakathā hi yāvadeva sammasanatthā. Uppādakkhaṇe uppādo, na ṭhānabhaṅgakkhaṇesu. Kasmā? Uppādauppādakkhaṇānaṃ aññamaññaṃ paricchinnattā. Yathā hi uppādasaṅkhātena vikārena uppādakkhaṇo paricchinno, evaṃ uppādakkhaṇenapi uppādo paricchinno. Sesadvayepi eseva nayo. Dhammappavattimattatāyapi kālassa lokasamaññāvaseneva vuttaṃ. Lakkhaṇaṃ na saṅkhataṃ, saṅkhataṃ na lakkhaṇanti nesaṃ bhedadassanaṃ. Avatthāvato hi avatthā bhinnāvāti . Paricchinnanti ettha uppādavayehi tāva saṅkhataṃ paricchinnaṃ hotu, jarāya pana taṃ kathaṃ paricchinnanti vuccati? Na vuccati paricchedo pubbantāparantamattena, atha kho sabhāvabhedenāti nāyaṃ doso. Saṅkhataṃ dhammajātaṃ paricchinnaṃ tabbantaṃ dhammajātaṃ saṅkhatanti paññāyati evaṃ tesaṃ abhāvena nibbānametanti lakkhitabbato sañjānitabbato. Idāni ‘‘yathā hī’’tiādinā yathāvuttamattaṃ upamāhi vibhāveti.
8. 「无为相经」的注疏
8. Asaṅkhatalakkhaṇasuttavaṇṇanā
4848. 第八经。“无为”即按前述道理,并非有为。因此说:“由诸缘……”等等。正如由于生等诸相的存在,有为法这一类别被认知为“有为”;同样,由于那些相的不存在,涅槃便被认知为“无为”。
48. Aṭṭhame asaṅkhatassāti vuttanayena na saṅkhatassa. Tenāha ‘‘paccayehī’’tiādi. Yathā uppādādīnaṃ bhāvena saṅkhatadhammajātaṃ saṅkhatanti paññāyati, evaṃ tesaṃ abhāvena nibbānaṃ asaṅkhatanti paññāyati.
9. 《山王经》的注疏
9. Pabbatarājasuttavaṇṇanā
4949. 第九经。此处“sāla”一词是树的一般通称,并非特指某一种树,所以说“大sālā即大树”。“Kulajeṭṭhaka”是指在家族中年纪最长、拥有主权的那一位。所说的楼阁是石造的,并非沙土所造,也有混合建造的。除了村落和村落的近郊,其余一切都算作阿兰若,因此说“在阿兰若中”,即指没有村落的地方。大山的“山”——这是意义上的连接。
49. Navame idha sāla-saddo rukkhasāmaññapariyāyo, na rukkhavisesapariyāyoti āha ‘‘mahāsālāti mahārukkhā’’ti. Kulajeṭṭhakanti tasmiṃ kule jeṭṭhabhūtaṃ sāmibhūtaṃ. Silāmayo na paṃsumayo missako ca. Gāmaṃ gāmūpacārañca ṭhapetvā sabbaṃ araññanti āha ‘‘araññasminti agāmakaṭṭhāne’’ti. Mahanto pabbato seloti yojanā.
第10. 应作勤经的注释
10. Ātappakaraṇīyasuttavaṇṇanā
50「sarīrasambhavānaṃ」意指从身体所生的。「dukkhānaṃ」指不可意的。「bahalānaṃ」意指因持续不断地生起,故非偶尔、非稀疏的。「tāpanavasena」即是以令其炽热的方式,也就是造成痛苦的方式。「tibbānaṃ」指粗猛、剧烈的。对于如上所述的这类苦受,以安忍的状态予以弃舍,这种弃舍实即「堪忍」,故说“为堪忍故”。“āṇāpetvā”意谓依据诸如来所教敕的“应行精勤”而得令信。因为此处论及的是带有资粮的道法,所以在这里既宣说了世俗法,也宣说了出世间法。
50. Dasame sarīrasambhavānanti sarīre sambhūtānaṃ. Dukkhānanti aniṭṭhānaṃ. Bahalānanti nirantarappavattiyā aviraḷānaṃ. Tāpanavasenāti dukkhāpanavasena. Tibbānanti kurūrānaṃ. Tāsaṃ yathāvuttānaṃ adhivāsanāya pahātabbadukkhavedanānaṃ pajahanaṃ nāma khamanamevāti āha ‘‘khamanatthāyā’’ti . Āṇāpetvāti ‘‘ātappaṃ karaṇīya’’nti buddhāṇaṃ vidhāya. Lokiyalokuttaramissakā kathitā sasambhārānaṃ maggadhammānaṃ kathitattā.
第11. 大贼经的注释
11. Mahācorasuttavaṇṇanā
51「具大力的贼」即是大贼,故说“大力之贼”。而「大力贼」应理解为具有大力量、大随众以及堪行大贼事者。对广大村落、城镇的掠夺,即是「大掠夺」。“将彼彼事由放入”:即是将并非真正的原因当作原因,并放进与此相关的叙述之中。“将解释义理”:即他们也会解说各个相应的意义。「harantā」指正在夺取、拿走。「具足十事者」指依止于“世间是常住”等十种事的见解。「执取极端、固执的见解」:即是执取了常等极端,不肯放舍而坚执的见解。
51. Ekādasame mahābalavacoro mahācoroti āha ‘‘mahanto balavacoro’’ti. Balavacoroti ca mahāthāmatāya mahāparivāratāya mahācoriyakammasamatthatāya ca veditabbo. Mahataṃ gāmanigamānaṃ viluppanaṃ mahāvilopo. Taṃ taṃ kāraṇaṃ pakkhipitvāti taṃ taṃ akaraṇameva kāraṇaṃ katvā tappaṭibaddhāya kathāya pakkhipitvā. Atthaṃ kathayissantīti tassa tassa atthañca kathayissanti. Harantāti apanentā pariharantā. Dasavatthukāyāti ‘‘sassato loko’’ti (ma. ni. 1.269) ādidasavatthusannissitāya. Antaṃ gahetvā ṭhitadiṭṭhiyāti tameva sassatādiantaṃ gahetvā avissajjetvā ṭhitadiṭṭhiyā.
第二集五十经
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ