3. 补特伽罗品
3. Puggalavaggo
1. 三弥提经注
1. Samiddhasuttavaṇṇanā
21第三经的第一问中,“喜欢”:指在身证者等补特伽罗当中,某一种因其极为美好、更为殊胜而令心生出喜爱,因此问哪一种为人所喜。他以信根为导,以信为先导安立于道,因而更问其余诸根如何,故说“其余的”等。“所通达之道”:三位长老各自只说了自己通达的阿拉汉果之道,因此不易决断,于是回答:“这位……更殊胜……”等。这仅是就位次的差别而言:“这三种补特伽罗中,处在最上道的那一位更为殊胜。”
21. Tatiyassa paṭhame ruccatīti kāyasakkhiādīsu puggalesu ativiya sundaratarapaṇītatarabhāvena te cittassa abhiruciuppādako katamoti pucchati. Saddhindriyaṃ dhuraṃ ahosi saddhādhuraṃ maggavuṭṭhānanti katvā, sesindriyāni pana kathanti āha ‘‘sesānī’’tiādi. Paṭividdhamaggovāti tīhipi therehi attano attano paṭividdhaarahattamaggo eva kathito, tasmā na sukaraṃ ekaṃsena byākātuṃ ‘‘ayaṃ…pe… paṇītataro cā’’ti. Bhummantareneva kathesi ‘‘tīsupi puggalesu aggamaggaṭṭhova paṇītataro’’ti.
2. 病经注
2. Gilānasuttavaṇṇanā
22第二经中,“有益的”:指堪能的。“能增进的”:指能增进健康等。“适合的”:指与看护行为相顺应的。“由于风病与癫痫病”:指因风病及癫痫病,或因风为因的癫痫病。“决断为终期的病人”:指已断定“患此病不久将死”的病人。“名为丢弃的”:指呕病。“疥癣”:指大疥癣病。“草花热”:是由非时风触所生之病。“对于那些”:指对于哪些疾病。“以照料”:指仅以治疗。“轻快”:即由疾病止息而身得轻安。因了知病因与根源,故称“智者”;因能恰当进行治疗,故称“善巧”;因具足发起精进,故称“勤勉”。
22. Dutiye hitānīti bhabyāni. Vuddhikarānīti ārogyādivuddhikarāni. Anucchavikanti upaṭṭhānakiriyāya anurūpaṃ. Vātāpamārarogenāti vātarogena ca apamārarogena ca, vātanidānena vā apamārarogena. Niṭṭhappattagilānoti ‘‘iminā rogena na cirasseva marissatī’’ti niṭṭhaṃ patto gilāno. Khipitakaṃ nāma vamathurogo. Kacchūti thullakacchuābādho. Tiṇapupphakajaro visamavātasamphassajarogo. Yesanti yesaṃ rogānaṃ. Paṭijagganenāti paṭikāramattena. Phāsukanti byādhivūpasamanena sarīrassa phāsubhāvo. Byādhinidānasamuṭṭhānajānanena paṇḍito, paṭikārakiriyāya yuttakāritāya dakkho, uṭṭhānavīriyasampattiyā analaso.
随句行补特伽罗被说为不适宜证入正性决定者。他不能通过听闻如来所开示的法与律而进入正性,不能于诸善法中进入正性,乃至不能证悟辟支菩提。“yanti”意为“由于”。“得到教诫”指仅仅得到关于律仪行持方面的教诫。即使这么少许,对他也有利益。“依止于彼”指依止于能解了详尽解说之人。应当反复教导他,因为他适宜进入正性决定。
Padaparamopuggalo kathito sammattaniyāmokkamanassa ayoggabhāvato. Alabhantova tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savanāya okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ paccekabodhiṃ. Yanti, yato. Ovādaṃ labhitvāti ābhisamācārikavattaṃ ovādamattaṃ. Ettakopi hi tassa hitāvahoti. Tannissitovāti vipañcitaññunissitova hoti. Punappunaṃ desetabbova sammattaniyāmokkamanassa yoggabhāvato.
3. 行经注
3. Saṅkhārasuttavaṇṇanā
2323. 第三经中:以种种方式加以逼恼,故称为“逼恼”,也就是身苦与心苦。与逼恼一起活动,称为“有逼恼”。因此说“有苦”。“思积集”是指前思等的积集。让思一次又一次地转起,故说为“作积集、作聚合”。“有苦”指无间断的苦。因此说“有损害、没有滋味”。“有”:因为不能说“没有直接的苦受”,所以这样说。由于它的本质是不可意的,所缘也是不可意的,所以应当把它视为属于苦的一边。因为在不善异熟中绝对没有可意的,而善异熟中的舍受在那里力量也很微弱。不过注书中说:由于地狱之苦占多数,且苦在那里势力极强,所以它被摆在非显著的位置。为了说明一般情况,举出譬喻来指出差异,例如“像铁球一样的色”等。“对等譬喻”就是“影像譬喻”。
23. Tatiye vividhehi ākārehi ābādhanato byābādhova byābajjhaṃ, kāyikaṃ cetasikañca dukkhaṃ. Saha byābajjhena vattatīti sabyābajjhaṃ. Tenāha ‘‘sadukkha’’nti. Cetanārāsinti pubbacetanādirāsiṃ. Cetanaṃ punappunaṃ pavattento ‘‘rāsiṃ karoti piṇḍaṃ karotī’’ti ca vutto. Sadukkhanti nirantaradukkhaṃ. Tenāha ‘‘sābādhaṃ nirassāda’’nti. Atthīti ujukaṃ dukkhavedanā natthīti avattabbattā vuttaṃ. Aniṭṭhasabhāvattā aniṭṭhārammaṇattā ca dukkhapakkhikāva sā daṭṭhabbā. Na hi akusalavipākā iṭṭhā nāma atthī, kusalavipākā pana upekkhāvedanā tattha appāvasarā. Aṭṭhakathāyaṃ pana nirayassa dukkhabahulattā dukkhassa ca tattha balavatāya sā abbohārikaṭṭhāne ṭhitāti vuttaṃ. Upamaṃ katvā āhaṭo viseso viya sāmaññassa yathā ayopiṇḍirohino viya rūpānanti. Paṭibhāgaupamāti paṭibimbaupamā.
“Te aggahetvā”:指不执取之后,即不执取低下的梵天界之后。“Vomissakasukhadukkha”意为夹杂的乐与苦,因其与喜悦混杂之故。“Kamma”是指恶业。这是以业为首来解说果报。在此,虽然提到了“往生无恼害界”,但根据“无恼害之触来接触”这句话,出世间之触也被包含在内,故说“三种善行,是世间与出世间混在一起说的”。
Te aggahetvāti heṭṭhimabrahmaloke aggahetvā. Vomissakasukhadukkhanti vimissakasukhadukkhaṃ pītimissakabhāvato. Kammanti pāpakammaṃ. Kammasīsena phalaṃ vadati. Kāmañcettha ‘‘abyābajjhaṃ lokaṃ upapajjatī’’ti āgataṃ, ‘‘abyābajjhā phassā phusantī’’ti pana vacanena lokuttaraphassāpi saṅgayhantīti ‘‘tīṇi sucaritāni lokiyalokuttaramissakāni kathitānī’’ti vuttaṃ.
4. 多益经注
4. Bahukārasuttavaṇṇanā
24第二十四经中,“avassayaṃ gato”是说“为从轮回苦中解脱而依靠我”,他依皈依的方式已来至我处。“Satantika”是指“连同教法的法”。“Aggahitasaraṇapubbassa”指先前未曾执取皈依的人。“依未作胜解而说”:他在那个有身中尚未发起皈依的胜解,故称未作胜解者,是就此人而说。固然前文也将给予皈依的人称为皈依施与者,给予出家的人亦是皈依施与者。然而,前面是着眼于成就近事男身份,而特以皈依施与者为意趣。但此处所讲,是已受取出家者的皈依。因为出家本身即是一种特别殊胜的皈依,所以又说给予出家的人。这些是指给予出家者等。以两种方式而被限定:成就世间法者与成就出世间法者,这是依两种类型来限定;或者依已作胜解与未作胜解的方式来限定。“上方”是指从初道再往上。“Neva sakkotī”意思是无力做到,因为老师所施的恩惠具有大神力,对于那样的回报,是根本做不来的。
24. Catutthe avassayaṃ gatoti vaṭṭadukkhaparimuttiyā avassayo mayhanti saraṇagamanakkamena upagato hoti. Satantikanti sapariyattidhammaṃ. Aggahitasaraṇapubbassāti aggahitapubbasaraṇassa. Akatābhinivesassa vasena vuttanti tasmiṃ attabhāve na kato saraṇagamanābhiniveso yenāti akatābhiniveso, tassa vasena vuttaṃ. Kāmaṃ pubbepi saraṇadāyako ācariyo vutto, pabbajjādāyakopi saraṇadāyakova. Pubbe pana upāsakabhāvāpādakavasena saraṇadāyako adhippeto. Idaṃ pana gahitapabbajjassa saraṇagamanaṃ. Pabbajā hi savisesaṃ saraṇagamananti pabbajjādāyako puna vutto. Eteti pabbajjādāyakādayo. Duvidhena paricchinnāti lokiyadhammasampāpako lokuttaradhammasampāpakoti dvippakārena paricchinnā, katābhinivesaakatābhinivesavasena vā. Uparīti paṭhamamaggato upari. Neva sakkotīti ācariyena katassa upakārassa mahānubhāvattā tassa patikāraṃ nāma kātuṃ na sakkoti.
5. 金刚譬喻经注
5. Vajirūpamasuttavaṇṇanā
25在第五经中,「aru」指旧有的恶疮。而「ka」音是连接词。所谓「疮譬喻的心」,是指此人的心有如恶疮,因为他连微小的苦都不能忍受。其余两句的解释也依循同样的道理。「短暂光辉」:意思是由于没有智慧的光芒,那时间极为短暂。「执著」:是以忿怒的执著来理解,此人在面前时便恼怒,在背后时也以「你说什么?」之类的方式怀着怨恨而执著,并非以渴爱的方式执著。「忿怒」就是生气。「恼害」就是心变得充满瞋害。「变得僵硬」:指连一点点柔软的状态都没有了。「恶疮」:是由于肌肉和血液败坏,舍弃了正常状态而存在的恶性疮伤。也有读作「duṭṭhārutā」的版本,这里「tā」音同样是连接词。
25. Pañcame aruiti purāṇaṃ duṭṭhavaṇaṃ vuccati. Ka-kāro padasandhikaroti arukūpamaṃ cittaṃ etassāti arukūpamacitto appamattakassapi dukkhassa asahanato. Sesapadadvayepi eseva nayo. Ittarakālobhāsenāti parittameva kālo ñāṇobhāsavirahena. Lagatīti kodhāsaṅgavasena kuppanto puggalo sammukhā, ‘‘kiṃ vadasī’’tiādinā parammukhā ca upanayhanavasena lagati, na taṇhāsaṅgavasena. Kuppatīti kujjhati. Byāpajjatīti vipannacitto hoti. Thaddhabhāvaṃ āpajjati īsakampi muduttābhāvato. Duṭṭhārukoti maṃsalohitānaṃ duṭṭhabhāvena pakatibhāvaṃ jahitvā ṭhito duṭṭhavaṇo. ‘‘Duṭṭhārutā’’tipi paṭhanti, tatthāpi tākāro padasandhikaro.
「tassā」是指那恶疮的。「savana」是指流出不净之物。「犹如膨胀者」:就像因忿怒而不断向上膨胀的人,因其忿怒与苦恼未曾放下。「愤慨者」也就是恼怒的人。在这里,虽然那些能被下位道断除的烦恼,已因他们道的力量而达到了永不再生的状态,所以说它们已断除,但在那个相续中,由于最上道尚未生起,那些虽未被断除、却尚未被彻底破坏的烦恼依然存在。因此,说这些人的智慧犹如闪电,并不是说那些已被道断除的烦恼仍然存在,这一点应当如此理解。
Tassāti duṭṭhārukassa. Savananti asucivisandanaṃ. Uddhumātassa viyāti kodhena uddhaṃ uddhaṃ dhumātakassa viya kodhūpāyāsassa avissajjanato. Caṇḍikatassāti kupitassa. Ettha ca kiñcāpi heṭṭhimamaggavajjhāpi kilesā tehi anuppattidhammataṃ āpāditattā samucchinnā, tathāpi tasmiṃ santāne aggamaggassa anuppannattā tattha appahīnāpi kilesā atthevāti katvā tesaṃ ñāṇānaṃ vijjūpamatā vuttā, na tehi maggehi pahīnānaṃ kilesānaṃ atthibhāvatoti daṭṭhabbaṃ.
《应亲近经》的注释
6. Sevitabbasuttavaṇṇanā
26关于第六项,「upasaṅkamitabbo」指应当适时地去亲近。「Allīyitabbo」指应当像影子不离身体一般,不舍修习而紧密依随。「Punappunaṃ upāsitabbo」指应当反复地亲近、依止。「Anuddayā」是慈心的前行阶段。整句「Upasaṅkamituṃ vaṭṭatī」的意思是:怀着“借此能让他的戒得以增长”的利益之心去亲近、侍奉等,是合适的。
26. Chaṭṭhe upasaṅkamitabboti kālena kālaṃ upasaṅkamitabbo. Allīyitabboti chāyāya viya vinā bhāvanāya nillīyitabbo. Punappunaṃ upāsitabboti abhiṇhaso upanisīditabbo. Anuddayāti mettāpubbabhāgo. Upasaṅkamituṃ vaṭṭatīti ‘‘etassa sīlena abhivuddhi bhavissatī’’ti upakāratthaṃ upasevanādi vaṭṭati.
「Na paṭihaññissatī」意为:不会遭到抗拒。因为喜爱戒的缘故,不至于出现“走开,要这人有什么用?”这样的拒绝,所以不会被抗拒。「Phāsu bhavissatī」意为:会感到愉悦自在。两位持戒者中,当一位讲述戒的功德时,另一位便随喜。因此,他们的交谈既愉悦,也容易持续下去。但若有一个无戒者在场,关于无戒者的戒论便成了糟糕的谈论,那根本不是戒论,既不愉悦,也无法持续。对无戒者来说,戒论会变得令人不快。有关戒论所说的这个道理,同样适用于定论和慧论,即“定论和慧论的道理也是如此”。因为两位得定者谈论定,或有智慧者谈论慧时,甚至专注得忘了时间流逝,不知白天黑夜已过。
Na paṭihaññissatīti ‘‘apehi, kiṃ etenā’’ti paṭikkhepābhāvato piyasīlattā na paṭihaññissati. Phāsu bhavissatīti dvīsu hi sīlavantesu ekena sīlassa vaṇṇe kathite itaro anumodati. Tena tesaṃ kathā phāsu ceva hoti pavattinī ca. Ekasmiṃ pana dussīle sati dussīlassa sīlakathā dukkathā, neva sīlakathā hoti, na phāsu hoti, na pavattinī. Dussīlassa hi sīlakathā aphāsu bhavissati. Sīlakathāya vuttamatthaṃ samādhipaññākathāsupi atidisati ‘‘samādhipaññākathāsupi eseva nayo’’ti. Dve hi samādhilābhino samādhikathaṃ sappaññā ca paññākathaṃ kathentā rattiṃ vā divasaṃ vā atikkamantampi na jānanti.
「Tattha tattha paññāya anuggahessāmīti」意为:在诸所应摄受之处,凭借依增上戒而生起的智慧,去净化、增长那些应以智慧净化与增长之法,这就是“以智慧去摄受”。而这种摄受,是通过舍离对戒不适且无益的法,并修习其对立之法来达成的,因此提到“戒的不适宜”等。“对戒不适且无益的法”,指不善行、不适当的所缘行境等;与之相反的有益之法应当了知。“在那些地方”,即指每一学处、每一字句之处。通过不毁坏、不染污的方式去持守,这称为“anuggaṇhāti”,就像染布工人所用的、能过滤碱水等杂质的滤布一样。“hāyati”意为从戒等功德上退减。“Seṭṭhaṃ puggalaṃ”指在戒等种种功德上最为殊胜、超越、最上等的人。
Tattha tattha paññāya anuggahessāmīti tasmiṃ tasmiṃ anuggahetabbe paññāya sodhetabbe vaḍḍhetabbe ca adhikasīlaṃ nissāya uppannapaññāya anuggahessāmīti attho. Tañca anuggaṇhanaṃ sīlassa asappāyānupakāradhamme vajjetvā tappaṭipakkhasevanena hotīti āha ‘‘sīlassa asappāye’’tiādi. Sīlassa asappāyānupakāradhammā nāma anācārāgocarādayo, tappaṭipakkhato upakāradhammā veditabbā. Tasmiṃ tasmiṃṭhāneti taṃtaṃsikkhākoṭṭhāsapadaṭṭhāne. Anuggaṇhāti nāmāti abhinnaṃ asaṃkiliṭṭhaṃ katvā anuggaṇhāti nāma. Khāraparissāvaneti rajakānaṃ ūsakhārādikhāraparissāvanapaṭe. Hāyatīti sīlādinā parihāyati. Seṭṭhaṃ puggalanti sīlādiguṇehi seṭṭhaṃ uttaritaraṃ uttamaṃ puggalaṃ.
《应被厌恶者经》的注释
7. Jigucchitabbasuttavaṇṇanā
27第七经中的「abbhuggacchatī」:此处为呼应abhi前缀,故以“naṃ”作为属格意义的宾格,说为“assā(它的)”,正如“taṃ kho pana bhavantaṃ”等用法。“pāpako kittisaddo”意指因其低劣而招致的恶名声。“gūthakūpo viya dussīlyaṃ”:以此譬喻显示,无戒者正如粪坑一般。“vacanaṃ”指不可意的言语。依前所说之理,即“如粪坑般的无戒”等已作解说。“sucimitto”:因其戒行皆清净,故为清净之友。“sahagāmino”:源自“saha ayanti pavattantīti(共同行走之人)”,故说为“同伴同行者”。
27. Sattame abbhuggacchatīti ettha abhi-saddāpekkhāya ‘‘na’’nti sāmiatthe upayogavacananti āha ‘‘assā’’ti ‘‘taṃ kho pana bhavanta’’ntiādīsu viya. Pāpako kittisaddoti lāmakabhāvena kathetabbasaddo. Gūthakūpo viya dussīlyanti etena dussīlassa gūthasadisattameva dasseti. Vacananti aniṭṭhavacanaṃ. Purimanayenevāti ‘‘gūthakūpo viya dussīlya’’ntiādinā pubbe vuttanayena. Sucimittoti sīlācārasuddhiyā sucimitto. Saha ayanti pavattantīti sahāyāti āha ‘‘sahagāmino’’ti.
《粪语者经》的注释
8. Gūthabhāṇīsuttavaṇṇanā
28第八经中,「gūthabhāṇī」:因其言语如同粪便,故称粪语者。正如粪便令大众生厌,此人之言语亦为天人众生所厌恶。「duggandhakathanti」:意指因烦恼不净所染,犹如粪便般散发恶臭的言论。「pupphabhāṇī」:因其言语如同花朵,故称花语者。正如盛开的佳花素馨等,令大众悦意可爱,此人之言语亦为天人众生所悦意可爱。「pupphāni viyāti」:犹如占巴花、素馨花等芳香之花朵。「sugandhakathanti」:意指无有烦恼恶臭,散发清净香气的言论。「madhubhāṇī」:此处亦有读为“mudubhāṇī”者,二者皆指甘美之语。譬如名为“四甜”的甘美之物,此人之言语亦为天人众生所觉甘甜。「madhurakathanti」:意指因音声义理悦耳可意,而具足甜美性质的言论。「attahetu vāti」:指因自己手脚等被割截、带走之故。「parahetu vāti」:于此亦是同理。因此说:
28. Aṭṭhame gūthabhāṇīti gūthasadisavacanattā gūthabhāṇī. Yathā hi gūthaṃ nāma mahājanassa aniṭṭhaṃ hoti, evameva imassa puggalassa vacanaṃ devamanussānaṃ aniṭṭhaṃ hoti. Duggandhakathanti kilesāsucisaṃkiliṭṭhatāya gūthaṃ viya duggandhavāyanakathaṃ. Pupphabhāṇīti supupphasadisavacanattā pupphabhāṇī . Yathā hi phullāni vassikāni vā adhimuttikāni vā mahājanassa iṭṭhāni kantāni honti, evameva imassa puggalassa vacanaṃ devamanussānaṃ iṭṭhaṃ hoti kantaṃ. Pupphāni viyāti campakasumanādisugandhapupphāni viya. Sugandhakathanti sucigandhavāyanakathaṃ kilesaduggandhābhāvato. Madhubhāṇīti ettha ‘‘mudubhāṇī’’tipi paṭhanti. Ubhayatthāpi hi madhuravacanoti attho. Yathā hi catumadhuraṃ nāma madhuraṃ paṇītaṃ, evameva imassa puggalassa vacanaṃ devamanussānaṃ madhuraṃ hoti. Madhurakathanti kaṇṇasukhatāya pemanīyatāya ca saddato atthato ca madhurasabhāvakathaṃ. Attahetu vāti attano vā hatthapādādicchedanaharaṇahetu. Parahetu vāti etthāpi eseva nayo. Tenāha ‘‘attano vā’’tiādi.
经中有言:「Nelaṅgoti kho, bhante, sīlānametaṃ adhivacanaṃ(尊者,此乃是戒的同义语)。」因其出自经典,故说“如同此处所说的戒”。“pūreti”指成就诸功德的圆满。“sukumārā”意指因不粗硬而柔软、温和。“purassā”中的“pura”一词,应如“gāmo āgato(村来)”等用法,理解为指居住其中之人。因此他说“nagaravāsīnaṃ(城市居民)”。“manāpā”源自“manaṃ appāyati vaḍḍheti(令心增长)”,故他说“cittavuddhikarā(能令心增长)”。
‘‘Nelaṅgoti kho, bhante, sīlānametaṃ adhivacana’’nti sutte (saṃ. ni. 4.347) āgatattā vuttaṃ ‘‘ettha vuttasīlaṃ viyā’’ti. Pūreti guṇānaṃ pāripūriyaṃ. Sukumārāti apharusatāya mudukā komalā. Purassāti ettha pura-saddo tannivāsivācako daṭṭhabbo ‘‘gāmo āgato’’tiādīsu viya. Tenāha ‘‘nagaravāsīna’’nti. Manaṃ appāyati vaḍḍhetīti manāpā. Tenāha ‘‘cittavuddhikarā’’ti.
九、《盲者经》注疏
9. Andhasuttavaṇṇanā
29在第九经中,关于“盲者”等文句:第一类人因为缺乏能积蓄现法利益的慧眼,也缺乏能成就来世利益的慧眼,故被称为“盲者”;第二类也是如此;第三类人则具足这两种慧眼,故被称为“二眼者”。“慧眼”是指作为谋生善巧的慧眼。因此他说“可作增长”。“adhamuttame”是指下劣的与殊胜的。“由对立面故”是指基于对立面的存在。“白法相应者”应知就是与应断的白法相应者;“黑法相应者”应知就是与应断的黑法相应者。
29. Navame andhotiādīsu pāḷipadesu paṭhamo diṭṭhadhammikabhogasaṃharaṇapaññācakkhuno ca samparāyikatthasādhanapaññācakkhuno ca abhāvā ‘‘andho’’ti vuccati dutiyopi, tatiyo pana dvinnampi bhāvā ‘‘dvicakkhū’’ti vuccati. Paññācakkhūti āyakosallabhūtā paññācakkhu. Tenāha ‘‘phātiṃ kareyyā’’ti. Adhamuttameti adhame ceva uttame ca. Paṭipakkhavasenāti paṭipakkhassa atthitāvasena. Sukkasappaṭibhāgāti sukkadhammehi pahāyakehi sappaṭibhāgāti jāneyya. Kaṇhasappaṭibhāgāti kaṇhadhammehi pahātabbehi sappaṭibhāgāti jāneyya.
“如是种类”是指:纵然有子嗣、妻子、眷属、亲友、亲族等可用来令自己快乐、满足,像那样的财富他也未曾拥有。又“不作福德”是指不以款待沙门、婆罗门、穷困者、行乞者的方式作福德。“两处”是为了显示“在两处”或“有两种利益”的含义,所以说“于此世间”等。为了结合已说的义理来显示,所以说“如何”等。“于其处”就是指在那个地方。“不忧愁”是因为忧愁的因在那里不存在,所以不忧愁。
Tathājātikāti yādisehi saputtadāraparijanasañātimittabandhavaggaṃ attānaṃ sukheti pīṇeti, tādisā bhogāpi na santi. Puññāni ca na karotīti samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikayācakānaṃ santappanavasena puññāni na karoti. Ubhayatthāti ubhayasmiṃ loke, ubhayasmiṃ vā attheti viggahoti dassento ‘‘idhaloke’’tiādimāha. Ubhayenāti vuttamatthaṃ yojetvā dassetuṃ ‘‘katha’’ntiādi vuttaṃ. Yasmiṃ ṭhāneti yasmiṃyeva ṭhāne. Na socatīti sokahetūnaṃ tattha abhāvato na socati.
十、《覆智者经》注疏
10. Avakujjasuttavaṇṇanā
30在第十经中,“覆智者”就是倒覆慧者。因此他说“面朝下之慧者”。“前分筹备”是指最初的开始。“究竟决定”是指议论的终结。“安立”是指在开示中的确立。或者也可理解为“种种连结”。在“定”等当中,从究竟义来说,出世间法即是教法,而作为成就彼义之近因的定被称为它的开始;观(毗婆舍那)因为邻近它(出世间法);道因为作为它的根本、是它的一部分。
30. Dasame avakujjapaññoti nikkujjapañño. Tenāha ‘‘adhomukhapañño’’ti. Pubbapaṭṭhapanāti paṭhamārambho. Sanniṭṭhānanti kathāpariyosānaṃ. Appanāti desanāya niṭṭhāpanaṃ. Aneke vā anusandhiyoti yojetabbaṃ. Samādhi vātiādīsu lokuttaradhammā paramatthato sāsananti tadatthopādakasamādhi tassa ādīti vutto, tadāsannattā vipassanā, tassa mūlabhāvena ekadesattā maggo.
教法的圆满与清净,本是依导师所宣说的轨则而成就的;但在这里,为了显示应依讲述者的方式而把握,故说“无缺而开示”、“除结而开示”。其中,“无结”即无缠结、不混乱;“除结”即除去结缚之处,使之易于理解。
Sāsanassa pāripūrisuddhiyo nāma satthārā desitaniyāmeneva siddhā, tā panettha kathentassa vasena gahetabbāti dassetuṃ ‘‘anūnaṃ katvā desentī’’ti, ‘‘niggaṇṭhiṃ katvā desentī’’ti ca vuttaṃ. Tattha nijjaṭanti niggumbaṃ anākulaṃ. Niggaṇṭhinti gaṇṭhiṭṭhānarahitaṃ suviññeyyaṃ katvā.
“散置”的意思是散开、混杂地放置,因此他说“投入”。对于称为“膝上慧者”的人,应作如是观:因其慧犹如膝盖,故称“膝上慧者”。不仅其慧如膝盖,其人也如膝盖,这是就诸法在他那里不能久住的意趣而说的。正如其慧如同膝盖,也当知此慧如同倒覆之瓶。
Ākiṇṇānīti ākiritvā saṃkiritvā ṭhapitānīti attho. Tenāha ‘‘pakkhittānī’’ti. Ucchaṅgo viya ucchaṅgapañño puggalo daṭṭhabboti ucchaṅgasadisapaññatāya ucchaṅgapañño. Evaṃ paññā viya puggalopi ucchaṅgo viya hoti, tasmiṃ dhammānaṃ aciraṭṭhānatoti adhippāyena vuttaṃ. Yathā ca ucchaṅgasadisā paññā, evaṃ nikkujjakumbhasadisā paññā evāti daṭṭhabbā.
“缺乏安排之慧”,即缺乏能以“如此作则此将成就”的方式安排诸般事务的审察慧。“殊胜”即最胜、可称赞。“前分行道”是指为证得圣道,以心清净等为起始的前行修行。
Saṃvidahanapaññāyāti ‘‘evaṃ kate idaṃ nāma bhavissatī’’ti evaṃ taṃtaṃatthakiccaṃ saṃvidhātuṃ samatthatāya vicāraṇapaññāya rahito. Seyyoti seṭṭho pāsaṃso. Pubbabhāgapaṭipadanti cittavisuddhiādikaṃ ariyamaggassa adhigamāya pubbabhāgapaṭipattiṃ.