2. 车匠品显示巴利原文
2. Rathakāravaggo
1. 《Ñātasutta》注释显示巴利原文
1. Ñātasuttavaṇṇanā
11 第二经的第一问中,因“ñāta”即“paññāta”,故说“已知的、被了知的”。问“不适合谁”时,答“教法的”,意指对教法而言是不适合、不相称的。今为显示“不随顺”一词的词源,乃说:“不顺随,故称不随顺。”又,“sāsanassa”指教法。教法不顺随,即是不随顺——此处应如此理解其关系。“同类与异类”指依特征而区分的同类与异类。说“于异补特伽罗”,即未从特征同类中加以区分而径直说。他发疯了:据说,他出家后坐在房门紧闭的屋内床上,以妻子为对象修习慈心,结果慈心中生起贪欲,此贪欲令他失去理智。他想去找妻子,却全未注意那扇门,甚至想破墙而出,便使劲敲打墙壁,整夜都在打墙。其余内容此处容易了解。显示巴利原文
11. Dutiyassa paṭhame ñātoyeva paññātoti āha ‘‘ñāto paññāto’’ti. Kassa ananulomiketi āha ‘‘sāsanassā’’ti, sāsanassa ananulomike appatirūpeti attho. Idāni ananulomikasaddassa nibbacanaṃ dassento ‘‘na anulometīti ananulomika’’nti āha . Sāsanassāti vā sāsananti attho. Sāsanaṃ na anulometīti ananulomikanti evamettha sambandho daṭṭhabbo. Sabhāgavisabhāganti liṅgato sabhāgavisabhāgaṃ. ‘‘Viyapuggale’’ti āhāti liṅgasabhāgehi avisesetvā āha. Ummādaṃ pāpuṇīti so kira sīlaṃ adhiṭṭhāya pihitadvāragabbhe sayanapiṭṭhe nisīditvā bhariyaṃ ārabbha mettaṃ bhāvento mettāmukhena uppannena rāgena andhīkato bhariyāya santikaṃ gantukāmo dvāraṃ asallakkhetvā bhittiṃ bhinditvāpi nikkhamitukāmatāya bhittiṃ paharanto sabbarattiṃ bhittiyuddhamakāsi. Sesamettha suviññeyyameva.
2. 《Sāraṇīyasutta》注释显示巴利原文
2. Sāraṇīyasuttavaṇṇanā
12 在第二经中,“四遍清净戒也是依于出家的”——这显示:刚一出家,四遍清净戒便同时被受持。“它们确实是以道为依止的”,意思是:为了证得道而应当修习,因此遍处预备等修行确实以道为依止。所以,提及“道”时,也就包含了它们;因为离开了这些修行,道的证得便不可能。这便是其意趣所在。显示巴利原文
12. Dutiye catupārisuddhisīlampi pabbajjānissitamevāti iminā pabbajjūpagatasamanantarameva catupārisuddhisīlampi samādinnameva hotīti dasseti. Maggasannissitāneva hontīti maggādhigamatthāya paṭipajjitabbattā kasiṇaparikammādīni maggasannissitāneva honti, tasmā maggaggahaṇeneva tesampi gahaṇaṃ veditabbaṃ, tehi vinā maggādhigamassa asambhavatoti adhippāyo.
由于证得最上道,不迷乱的通达达到极致,因此在果法中与在道法中一样,都具有殊胜的不迷乱,故说「自己证知」,意为自己了知。而这样的了知,于他即是亲证、自证,故说「作证后」。因此,注疏说:“以自己最殊胜的智慧,亲自证知后。”又因这样的亲证已在他自身中获得,故说「具足」,即“获得后”。显示巴利原文
Aggamaggādhigamena asammohappaṭivedhassa sikhāpattattā maggadhammesu viya phaladhammesupi sātisayo asammohoti ‘‘sayaṃ abhiññā’’ti vuttaṃ, sāmaṃ jānitvāti attho. Tathā jānanā panassa sacchikaraṇaṃ attapaccakkhakiriyāti ‘‘sacchikatvā’’ti vuttaṃ. Tenāha ‘‘attanāva abhivisiṭṭhāya paññāya paccakkhaṃ katvā’’ti. Tathā sacchikiriyā cassa attani paṭilābhoti ‘‘upasampajjā’’ti vuttanti āha ‘‘paṭilabhitvā’’ti.
《Āsaṃsasutta》的注释显示巴利原文
3. Āsaṃsasuttavaṇṇanā
13 在第三经中,“santo”:此词在“dīghaṃ santassa yojanaṃ”等语句中,表示“疲倦”之义。在“Ayañca vitakko, ayañca vicāro santo honti samitā”等中,表示“已灭”之义。在“Adhigato kho myāyaṃ dhammo, gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto”等中,表示“寂静智所行境”之义。在“Upasantassa sadā satimato”等中,表示“烦恼寂止”之义。在“Santo have sabbhi pavedayanti”等中,表示“善人”之义。在“Pañcime, bhikkhave, mahācorā santo saṃvijjamānā”等中,表示“有”之义。此处也作“有”的意思,因此说“santo”意为“有、可得”。其中,“有”是依世间假说而存在。此处此“有”是结合补特伽罗而言的,因此应知这只是依世间的通称,而非依胜义谛来说。显示巴利原文
13. Tatiye santoti ettha santa-saddo ‘‘dīghaṃ santassa yojana’’ntiādīsu (dha. pa. 60) kilantabhāve āgato. ‘‘Ayañca vitakko, ayañca vicāro santo honti samitā’’tiādīsu (vibha. 576) niruddhabhāve. ‘‘Adhigato kho myāyaṃ dhammo, gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto’’tiādīsu (dī. ni. 2.67; ma. ni. 1.281; saṃ. ni. 1.172; mahāva. 7-8) santañāṇagocaratāyaṃ. ‘‘Upasantassa sadā satimato’’tiādīsu (udā. 27) kilesavūpasame. ‘‘Santo have sabbhi pavedayantī’’tiādīsu (dha. pa. 151) sādhūsu. ‘‘Pañcime, bhikkhave, mahācorā santo saṃvijjamānā’’tiādīsu (pārā. 195) atthibhāve. Idhāpi atthibhāveyevāti āha ‘‘santoti atthi upalabbhantī’’ti. Tattha atthīti lokasaṅketavasena saṃvijjanti. Atthibhāvo hettha puggalasambandhena vuttattā lokasamaññāvaseneva veditabbo, na paramatthavasena. Atthīti cetaṃ nipātapadaṃ daṭṭhabbaṃ ‘‘atthi imasmiṃ kāye kesā’’tiādīsu (ma. ni. 1.110) viya.
“存在的”(saṃvijjamānā)即“可得”。凡是存在的,便是可得的。因此说“存在的”即是它的同义语。“无渴望者”(anāso)指远离渴望之人,因此说“无希求的”。渴望、希求,称为“渴望者”(āsaṃso)。用竹篾、藤条等制作簸箕一类用具的人,名为“竹藤匠”(vilīvakārakā)。因伏击鹿、鱼等而称为“猎人”(nesādā),即捕鹿者、捕鱼者等。因用皮革包裹战车,故称为“造车者”(rathakārā),又作“法造者”。“腐”(pūti)是粪便的名称,去除粪便的人名为“清洁工”(pukkusā),即弃花者。显示巴利原文
Saṃvijjamānāti upalabbhamānā. Yañhi saṃvijjati, taṃ upalabbhati. Tenāha ‘‘saṃvijjamānāti tasseva vevacana’’nti. Anāsoti patthanārahito. Tenāha ‘‘apatthano’’ti. Āsaṃsati patthetīti āsaṃso. Veṇuvettādivilīvehi suppādibhājanakārakā vilīvakārakā. Migamacchādīnaṃ nisādanato nesādā, māgavikamacchabandhādayo. Rathesu cammena nahanakaraṇato rathakārā, dhammakārā. Puiti karīsassa nāmaṃ, taṃ kusenti apanentīti pukkusā, pupphacchaḍḍakā.
“丑陋的”(dubbaṇṇa)意指畸形的。“低下的”(okoṭimaka)是指由于缺乏高度而显得低矮,即身体短小之意,因此说“侏儒的”(lakuṇḍaka)。如同小块、小瓶般行走转动,所以称为侏儒的,即是矮小。闭眼名为“瞎”(kāṇo)。这种闭眼可发生于一只眼或两只眼,因此说“独眼瞎或双眼瞎”。手的缺陷称为“kuṇo”,具此缺陷者是为“手残者”(kuṇī)。脚的缺陷则称“跛者”(khañjo)。身体的一半称为“侧”(pakkha),这一侧被毁坏的人称为“侧毁者”(pakkhahato),因此说“凳行者”。对于灯火,需要取用的器具名为“灯器”(padīpeyya),即油等用具。显示巴利原文
Dubbaṇṇoti virūpo. Okoṭimakoti ārohābhāvena heṭṭhimako, rassakāyoti attho. Tenāha ‘‘lakuṇḍako’’ti. Laku viya ghaṭikā viya ḍeti pavattatīti hi lakuṇḍako, rasso. Kaṇati nimīlatīti kāṇo. Taṃ panassa nimīlanaṃ ekena akkhinā dvīhipi cāti āha ‘‘ekakkhikāṇo vā ubhayakkhikāṇo vā’’ti. Kuṇanaṃ kuṇo, hatthavekallaṃ. Taṃ etassa atthīti kuṇī. Khañjo vuccati pādavikalo. Heṭṭhimakāyasaṅkhāto sarīrassa pakkho padeso hato assāti pakkhahato. Tenāha ‘‘pīṭhasappī’’ti. Padīpe padīpane etabbaṃ netabbanti padīpeyyaṃ, telādiupakaraṇaṃ.
“不怀渴望”(Āsaṃ na karoti):于灌顶为王时,弟弟不作希求,因为有兄长在,弟弟没有资格。堪受灌顶者称为“应灌顶者”(abhisekāraho),而具有独眼、手残等缺陷者,则非应灌顶者。显示巴利原文
Āsaṃ na karotīti rajjābhiseke kaniṭṭho patthanaṃ na karoti jeṭṭhe sati kaniṭṭhassa anadhikārattā. Abhisekaṃ arahatīti abhisekāraho, na abhisekāraho kāṇakuṇiādidosasamannāgato.
并没有所谓的“恶戒”,因此,此处的前缀 du- 表示“没有”之义,故说“无戒者”(nissīlo)。正如“恶因恶而易作”等句中,“恶”(pāpa)是下劣的同义词,故说“低劣法者”(pāpadhammo)。或者,因戒的违犯而成为“恶戒者”(dussīlo);因见的违犯而成为“恶法者”(pāpadhammo)。或者,因身、语防护的毁坏而成为恶戒者;因意防护的毁坏,或因念防护等的毁坏而成为恶法者。因行不清净而成为恶戒者;因意乐不清净而成为恶法者。因缺乏善戒而成为恶戒者;因具备不善戒而成为恶法者。“不净的”(asucīhi)意思是“不清净的”。“应被疑念记起的行仪”(saṅkāhi saritabbasamācāro):即“这个人大概做了这件事”——像这样,他人可通过疑念而记起其行仪。因此说“任何……等等”。或者,行仪应被自己通过疑念而记起,这也表明了“疑念”(saṅkā)与“行仪”(samācāro)二词的造业(主动)意义。又或者,从主动意义来看:他见到两三个人在交谈,便怀显示巴利原文
Sīlassa duṭṭhu nāma natthi, tasmā abhāvattho idha du-saddoti āha ‘‘nissīlo’’ti. ‘‘Pāpaṃ pāpena sukara’’ntiādīsu (udā. 48; cūḷava. 343) viya pāpa-saddo nihīnapariyāyoti āha ‘‘lāmakadhammo’’ti. Sīlavipattiyā vā dussīlo. Diṭṭhivipattiyā pāpadhammo. Kāyavācāsaṃvarabhedena vā dussīlo, manosaṃvarabhedena, satisaṃvarādibhedena vā pāpadhammo. Asuddhappayogatāya dussīlo, asuddhāsayatāya pāpadhammo. Kusalasīlavirahena dussīlo, akusalasīlasamannāgamena pāpadhammo. Asucīhīti aparisuddhehi. Saṅkāhi saritabbasamācāroti ‘‘imassa maññe idaṃ kamma’’nti evaṃ parehi saṅkāya saritabbasamācāro. Tenāha ‘‘kiñcidevā’’tiādi. Attanāyeva vā saṅkāhi saritabbasamācāroti etenapi kammasādhanataṃyeva saṅkassarasaddassa dasseti. Attano saṅkāya paresaṃ samācārakiriyaṃ sarati āsaṅkati vidhāvatītipi saṅkassarasamācāroti evamettha kattusādhanatāpi daṭṭhabbā. Tassa hi dve tayo jane kathente disvā ‘‘mama dosaṃ maññe kathentī’’ti tesaṃ samācāraṃ saṅkāya sarati dhāvati.
“如是自称者”(evaṃpaṭiñño):在领取筹签等场合,当开始计算“寺中有多少沙门?”时,他先承诺“我也是沙门,我也是沙门”,再领取筹签等,故称“如是自称沙门者”。“持素钵者”(sumbhakapattadharo):意思是持陶钵的人。“以腐烂业”(pūtinā kammena):指以染污的业,或者因为无功德、缺乏功德精髓而内心腐烂。他生起了污秽,所以称为“污秽生者”(kasambujāto),意指生起了贪等污秽。或者,还有另一种解释:“污物”(kasambu)是指混有腐尸的臭水;在这教法中,恶戒者因为可厌离,就如同混有腐尸的臭水,因此像污物一样生起,即“污秽生者”。“由于缺乏出世间法的亲依止”:意指因为所依处被破坏了——如果安立于该所依处,本来是可以证得阿拉汉果的,正因为那所依处遭到破坏,才这样说。“大戒的圆满行”:即若有此所依处,他便能依大戒的圆满行而证得阿拉汉果。显示巴利原文
Evaṃpaṭiññoti salākaggahaṇādīsu ‘‘kittakā vihāre samaṇā’’ti gaṇanāya āraddhāya ‘‘ahampi samaṇo, ahampi samaṇo’’ti paṭiññaṃ datvā salākaggahaṇādīni karotīti samaṇo ahanti evaṃsamaṇappaṭiñño. Sumbhakapattadhareti mattikāpattadhare. Pūtinā kammenāti saṃkiliṭṭhakammena, nigguṇatāya vā guṇasāravirahitattā antopūti. Kasambukacavaro jāto sañjāto assāti kasambujātoti āha ‘‘sañjātarāgādikacavaro’’ti. Atha vā kasambu vuccati tintakuṇapakasaṭaṃ udakaṃ, imasmiñca sāsane dussīlo nāma jigucchanīyattā tintakuṇapaudakasadiso, tasmā kasambu viya jātoti kasambujāto. Lokuttaradhammaupanissayassa natthitāyāti yattha patiṭṭhitena sakkā bhaveyya arahattaṃ laddhuṃ, tassā patiṭṭhāya bhinnattā vuttaṃ. Mahāsīlasmiṃ paripūrakāritāyāti yattha patiṭṭhitena sakkā bhaveyya arahattaṃ pāpuṇituṃ, tasmiṃ paripūrakāritāya.
第四《转轮王经》注疏显示巴利原文
4. Cakkavattisuttavaṇṇanā
14 十四、第四经:“以四摄事”,即布施、爱语、利行、同事这四种摄受因。“转动轮”:指转动命令之轮。或者,这里的“轮”应理解为宝轮。因为“轮”(cakka)一词出现在成就、相、车轮、威仪、布施、宝轮、法轮、刀轮等义项中。例如,在“比丘们,有此四轮,凡具足的天与人……”(A.4.31)中,指成就;在“脚掌生有千辐轮”(D.2.35;3.204)中,指相;在“如轮随运即安住”(Dhp.1)中,指车轮;在“四轮九门”(S.1.29)中,指威仪;在“施与享用莫放逸,转动轮于一切生”(Jā.1.7.149)中,指布施;在“天宝轮出现”(D.2.243)中,指宝轮;在“我所转动的法轮”(Sn.562)中,指法轮;在“贪欲之人,轮在头顶旋转”(Jā.1.5.103)中,指剃刀轮;在“以轮周边刀削”(D.1.166)中,指武器轮;在“霹雳轮”(D.3.61)中,指霹雳环。但在此处,应视为宝轮。显示巴利原文
14. Catutthe catūhi saṅgahavatthūhīti dānapiyavacanaatthacariyāsamānattatāsaṅkhātehi catūhi saṅgahakāraṇehi. Cakkaṃ vattetīti āṇācakkaṃ pavatteti. Cakkanti vā idha ratanacakkaṃ veditabbaṃ. Ayañhi cakkasaddo sampattiyaṃ, lakkhaṇe, rathaṅge, iriyāpathe, dāne, ratanadhammakhuracakkādīsu ca dissati. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, cakkāni, yehi samannāgatānaṃ devamanussāna’’ntiādīsu (a. ni. 4.31) hi sampattiyaṃ dissati. ‘‘Pādatalesu cakkāni jātānī’’ti (dī. ni. 2.35; 3.204) ettha lakkhaṇe. ‘‘Cakkaṃva vahato pada’’nti (dha. pa. 1) ettha rathaṅge. ‘‘Catucakkaṃ navadvāra’’nti (saṃ. ni. 1.29) ettha iriyāpathe. ‘‘Dadaṃ bhuñja mā ca pamādo, cakkaṃ vattaya sabbapāṇina’’nti (jā. 1.7.149) ettha dāne. ‘‘Dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosī’’ti (dī. ni. 2.243) ettha ratanacakke. ‘‘Mayā pavattitaṃ cakka’’nti (su. ni. 562) ettha dhammacakke. ‘‘Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake’’ti (jā. 1.5.103) ettha khuracakke. ‘‘Khurapariyantena cakkenā’’ti (dī. ni. 1.166) ettha paharaṇacakke. ‘‘Asanivicakka’’nti (dī. ni. 3.61) ettha asanimaṇḍale. Idha panāyaṃ ratanacakke daṭṭhabbo.
怎样才称为“转轮王”呢?宝轮只要升上天空,即便仅有一两个指节的高度,并转动起来,他便成为转轮王。因为所有转轮王都是如此:从座位起身,走到宝轮旁边,举起如象鼻般的金瓶,用洒净水洒过后说:“宝轮尊,请征服吧!”话音刚落,宝轮便升上天空转动。就在宝轮开始转动的刹那,这位国王就成了转轮王。显示巴利原文
Kittāvatā panāyaṃ cakkavattī nāma hoti? Ekaṅguladvaṅgulamattampi cakkaratanaṃ ākāsaṃ abbhuggantvā pavattati. Sabbacakkavattīnañhi nisinnāsanato uṭṭhahitvā cakkaratanasamīpaṃ gantvā hatthisoṇḍasadisapanāḷiṃ suvaṇṇabhiṅgāraṃ ukkhipitvā udakena abbhukkiritvā ‘‘abhivijinātu bhavaṃ cakkaratana’’nti vacanasamanantarameva vehāsaṃ abbhuggantvā cakkaratanaṃ pavattatīti. Yassa pavattisamakālameva, so rājā cakkavattī nāma hoti.
“法”:指十善业道法,或转轮王的十种义务。因他致力于这十种善法或无可指责的王法,故称为“法者”;又以这法使整个世界喜悦,故称为“法王”;或因依法获得王位,故称“法王”。转轮王依法、依正理获得王位,不依非法。这十种转轮王义务,即转轮王的十种义务。显示巴利原文
Dhammoti dasakusalakammapathadhammo, dasavidhaṃ vā cakkavattivattaṃ. Dasavidhe vā kusaladhamme agarahite vā rājadhamme niyuttoti dhammiko. Tena ca dhammena sakalalokaṃ rañjetīti dhammarājā. Dhammena vā laddharajjattā dhammarājā. Cakkavattīhi dhammena ñāyena rajjaṃ adhigacchati, na adhammena. Dasavidhena cakkavattivattenāti dasappabhedena cakkavattīnaṃ vattena.
那么,那十种转轮王义务具体是什么呢?答曰:显示巴利原文
Kiṃ pana taṃ dasavidhaṃ cakkavattivattanti? Vuccate –
“大王,什么是那圣转轮王的行为呢?那么,孩子,你应当唯依止于法,恭敬法、尊重法、敬重法、崇奉法、尊仰法,以法为幢、以法为旗、以法为增上,依法妥善安排对宫内眷属、军队、刹帝利、随从、婆罗门与居士、城镇乡村住民、沙门婆罗门乃至飞禽走兽的守护、防护与保护。孩子,在你的疆域内,不要使任何非法行为发生。孩子,在你的疆域内,若有贫穷之人,你应当施予他们财物。孩子,在你的疆域内,若有那些已远离放逸与骄慢、安住于忍辱与柔和、各自调伏、各自寂静、各自臻于完全涅槃的沙门与婆罗门,你应当适时前往拜访,并请问他们:‘尊者,什么是善?什么是不善?什么是有过?什么是无过?什么是应亲近的?什么是不应亲近的?什么若为我所作,将带来长夜的无益与苦?又什么若为我所作,将带来长夜的利益与乐?’听闻他们所说之后,凡是不善的,你应当彻底舍弃;凡是善的,你应当受持奉行。孩子,这就是那圣转轮王的行为。”显示巴利原文
‘‘Katamaṃ pana taṃ, deva, ariyaṃ cakkavattivattanti? Tena hi tvaṃ, tāta, dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahassu antojanasmiṃ balakāyasmiṃ khattiyesu anuyantesu brāhmaṇagahapatikesu negamajānapadesu samaṇabrāhmaṇesu migapakkhīsu. Mā ca te, tāta, vijite adhammakāro pavattittha. Ye ca te, tāta, vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi. Ye ca te, tāta, vijite samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti, ekamattānaṃ samenti, ekamattānaṃ parinibbāpenti. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripuccheyyāsi pariggaṇheyyāsi – ‘kiṃ, bhante, kusalaṃ kiṃ akusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ kiṃ anavajjaṃ, kiṃ sevitabbaṃ kiṃ na sevitabbaṃ, kiṃ me kariyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya assa, kiṃ vā pana me kariyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya assā’ti. Tesaṃ sutvā yaṃ akusalaṃ, taṃ abhinivajjeyyāsi, yaṃ kusalaṃ, taṃ samādāya vatteyyāsi. Idaṃ kho, tāta, taṃ ariyaṃ cakkavattivatta’’nti –
如此,依《转轮王经》(长部3.84)所述的方法:对宫内眷属为一,对军队为一,对刹帝利为一,对随从为一,对婆罗门与居士为一,对城镇乡村住民为一,对沙门婆罗门为一,对飞禽走兽为一,遮止非法行为为一,施财与无财者为一,拜访请问沙门婆罗门为一——这样,那转轮王的行为便成为十种。然而,若将居士与鸟类分开计算,则为十二种。显示巴利原文
Evaṃ cakkavattisutte (dī. ni. 3.84) āgatanayena antojanasmiṃ balakāye ekaṃ, khattiyesu ekaṃ, anuyantesu ekaṃ, brāhmaṇagahapatikesu ekaṃ, negamajānapadesu ekaṃ, samaṇabrāhmaṇesu ekaṃ, migapakkhīsu ekaṃ, adhammakārappaṭikkhepo ekaṃ, adhanānaṃ dhanānuppadānaṃ ekaṃ, samaṇabrāhmaṇe upasaṅkamitvā pañhapucchanaṃ ekanti evamevaṃ taṃ cakkavattivattaṃ dasavidhaṃ hoti. Gahapatike pana pakkhijāte ca visuṃ katvā gaṇhantassa dvādasavidhaṃ hoti.
“那个法”是他的依处,所以称为“以此为依处的”,即以此为依处的心。“恭敬”的意思是以尊重的行为去做,因此说“如”等。“尊重”的意思是以如同对待石伞盖一般的敬重方式来做,因此说“于彼产生敬重故”。“以法为增上、已到达的状态故”——以此说明所述的法具有最上性,以及他过去已善积的恭敬状态。“且以法之力而行一切所作故”——以此说明在行住坐卧中,其心倾向于所述的法、趣向于法、倾斜于法。“防护、保护”的“护”。“保护他人”的意思是保护他人免于现世等无义。正是通过这种保护他人的成就,也就是忍辱等功德,他同样也保护了自己。“慈心”的意思是慈心的状态。衣服、房屋等由于能抵御冷热等,所以称为“防护”。显示巴利原文
Aññathā vattituṃ adento so dhammo adhiṭṭhānaṃ etassāti tadadhiṭṭhānaṃ. Tena tadadhiṭṭhānena cetasā. Sakkarontoti ādarakiriyāvasena karonto. Tenāha ‘‘yathā’’tiādi. Garuṃ karontoti pāsāṇacchattaṃ viya garukaraṇavasena garuṃ karonto. Tenevāha ‘‘tasmiṃ gāravuppattiyā’’ti. Dhammādhipatibhūtāgatabhāvenāti iminā yathāvuttadhammassa jeṭṭhakabhāvena purimataraṃ attabhāvesu sakkaccaṃ samupacitabhāvaṃ dasseti. Dhammavaseneva ca sabbakiriyānaṃ karaṇenāti etena ṭhānanisajjādīsu yathāvuttadhammaninnapoṇapabbhārabhāvaṃ dasseti. Assāti rakkhāvaraṇaguttiyā. Paraṃ rakkhantoti aññaṃ diṭṭhadhammikādianatthato rakkhanto. Teneva pararakkhasādhanena khantiādiguṇena attānaṃ tato eva rakkhati. Mettacittatāti mettacittatāya. Nivāsanapārupanagehādīni sītuṇhādippaṭibāhanena āvaraṇaṃ.
“于家人中”:指属于自己内部的妻子、儿女等眷属。“使他安住于戒律的防护中”——这是显示守护。“并给予他衣服、香、花鬘等”——这是显示遮护,而前者显示保护。“并给予……”中的“并”字,是将安住于戒律防护等意思总括起来。后面各个条目中用到“并”字时,亦是同样的道理。“以城镇为住处者”即住在城镇的人。同样地,“乡村的居民”也应这样理解,所以说“同样地,住在城镇的人”等。显示巴利原文
Antojanasminti abbhantarabhūte puttadārādijane. Sīlasaṃvare patiṭṭhāpentoti iminā rakkhaṃ dasseti. Vatthagandhamālādīni cassa dadamānoti iminā āvaraṇaṃ, itarena guttiṃ. Sampadānenapīti pi-saddena sīlasaṃvaresu patiṭṭhāpanādīnaṃ sampiṇḍeti. Esa nayo paresupi pi-saddaggahaṇe. Nigamo nivāso etesanti negamā. Evaṃ jānapadāti āha ‘‘tathā nigamavāsino’’tiādinā.
于身业等的守护、遮护、保护中,妥善安排即是“安立”,那正是对此的教导,因此说“讲述之后”。“在这些当中”:指经中所说的沙门等。“不可能逆转”:因为已断尽的烦恼不会再重新生起。这里其余的内容都很容易了知。显示巴利原文
Rakkhāvaraṇaguttiyā kāyakammādīsu saṃvidahanaṃ ṭhapanaṃ nāma tadupadesoyevāti vuttaṃ ‘‘kathetvā’’ti. Etesūti pāḷiyaṃ vuttesu samaṇādīsu. Paṭivattetuṃ na sakkā khīṇānaṃ kilesānaṃ puna anuppajjanato. Sesamettha suviññeyyameva.
5. 《有思经》注释显示巴利原文
5. Sacetanasuttavaṇṇanā
15 第五部经中:“仙人堕处”——仙人坠落、聚集之处,故称“仙人堕处”。于是说“指佛陀、独觉佛等”。“准备好一切工具”:国王命令的当天,就把所有用于砍伐、刨削树木等工具都准备好了。“以此而产生差异”即“差异性”,也就是种种不同的状态,因此说“种种不同”。而“不是这个”的说法,是省略了字母r的表达,所以说“不是这个”。“有那个意义”也是同样的构造,所以说“存在这个”。“为发起而造作”即是“行”,它的趋向、以力量运行,称为“持续作用”。对此,他解释为“精勤运行”。显示巴利原文
15. Pañcame isayo patanti sannipatanti etthāti isipatananti āha ‘‘buddhapaccekabuddhasaṅkhātāna’’ntiādi. Sabbūpakaraṇāni sajjetvāti sabbāni rukkhassa chedanatacchanādisādhanāni upakaraṇāni raññā āṇattadivaseyeva sajjetvā. Nānā karīyati etenāti nānākaraṇaṃ, nānābhāvoti āha ‘‘nānatta’’nti. Nesanti saralopenāyaṃ niddesoti āha ‘‘na esa’’nti. Tathā atthesanti etthāpīti āha ‘‘atthi esa’’nti. Pavattanatthaṃ abhisaṅkharaṇaṃ abhisaṅkhāro, tassa gati vegasā pavatti. Taṃ sandhāyāha ‘‘payogassa gamana’’nti.
“有瘤节的”:指大大小小的瘤节。因此他说“具有凹凸不平之处”。“含有杂质的”:指里面夹杂着瑕疵。因此他说“以腐烂的树心为核”等。同样地,“由于德行的丧失而堕落”:就像一个轮子因轮辋、轮辐、轮毂有缺陷而无法安立,有些补特伽罗由于身行歪斜等过失,德行丧失而堕落,不能安住于自身之处。于此,应知粗恶语等也能导致堕入恶趣,唯有证得入流道时才被彻底断除。显示巴利原文
Sagaṇḍāti khuddānukhuddakagaṇḍā. Tenāha ‘‘uṇṇatoṇataṭṭhānayuttā’’ti. Sakasāvāti sakasaṭā. Tenāha ‘‘pūtisārenā’’tiādi. Evaṃ guṇapatanena patitāti yathā taṃ cakkaṃ nābhiaranemīnaṃ sadosatāya na patiṭṭhāsi, evamekacce puggalā kāyavaṅkādivasena sadosatāya guṇapatanena patitā sakaṭṭhāne na tiṭṭhanti. Ettha ca pharusavācādayopi apāyagamanīyā sotāpattimaggeneva pahīyantīti daṭṭhabbā.
6. 《真实经》注释显示巴利原文
6. Apaṇṇakasuttavaṇṇanā
16 在第六经中,所谓会失败的行为,由于将来还需再受持,如同受持了必定无误的方便;而不会失败的行为,由于将来无需再受持,故无缺失。因此,具足此状态的人称为“必定无误者”,其状态即是“必定无误性”。故说“必定无误道即无失败道”等。由于此道以达成所期目标而成为决定性的,能从轮回中导出;且于此道中,合理、无谬、不相违、不敌对、随顺、成为法随法,故说为“决定道”等。并非以纯粹推论执取,也非以理趣推断执取——即:修行此必定无误道者,并不是以纯粹推论的方式而行,也不是以理趣推断的方式而行。其中,“以纯粹推论执取”是指未遇老师,仅凭自己的推论而执取:“我这样做将会得生善趣或证涅槃”。“以理趣推断执取”是指不依现量亲见,而通过理趣、比量来执取。如此执取而修行,即是仅凭推论或理趣推断而修行。如同明智的商队首领,不会失去种种成就。显示巴利原文
16. Chaṭṭhe virajjhanakiriyā nāma pacchā samādātabbatāya apaṇṇakappayogasamādānā viya hoti, avirajjhanakiriyā pana pacchā asamādātabbatāya anūnāti taṃsamaṅgipuggalo apaṇṇako, tassa bhāvo apaṇṇakatāti āha ‘‘apaṇṇakapaṭipadanti aviraddhapaṭipada’’ntiādi. Yasmā sā adhippetatthasādhanena ekaṃsikā vaṭṭato niyyānāvahā, tattha ca yuttiyuttā asārāpagatā aviruddhatāya apaccanīkā anulomikā anudhammabhūtā ca, tasmā vuttaṃ ‘‘ekaṃsapaṭipada’’ntiādi. Na takkaggāhena vā nayaggāhena vāti takkaggāhena vā paṭipanno na hoti nayaggāhena vā apaṇṇakapaṭipadaṃ paṭipanno. Tattha takkaggāhena vāti ācariyaṃ alabhitvā ‘‘evaṃ me sugati, nibbānaṃ vā bhavissatī’’ti attano takkaggahaṇamattena. Nayaggāhenāti paccakkhato adisvā nayato anumānato gahaṇena. Evaṃ gahetvā paṭipannoti takkamattena, nayaggāhena vā paṭipanno. Paṇḍitasatthavāho viya sampattīhi na parihāyatīti yojanā.
这是针对退失与不退失,在《本生经》中所说。现在来解释这个偈颂的意思:有些以菩萨为首的智者,执取了必定无误处——即无失败、能导出生死的因。而那些以愚商主之子为首的推论者们,执取了第二种有过失、不确定、不能导出生死的因,他们行于黑道。在此,白道即不退失道,黑道即退失道。因此,行于白道者,不退失而达安稳;行于黑道者,退失而遭遇不幸与灾难。世尊对给孤独居士宣说了这个义理之后,进一步说了此偈:‘有智慧的人,了知此已,应当执取那必定无误的。’显示巴利原文
Yaṃ sandhāya vuttanti parihānañca aparihānañca sandhāya jātake (jā. 1.1.1) vuttaṃ. Ayaṃ panettha gāthāya atthayojanā – apaṇṇakaṃ ṭhānaṃ aviraddhakāraṇaṃ niyyānikakāraṇaṃ eke bodhisattappamukhā paṇḍitamanussā gaṇhiṃsu. Ye pana te bālasatthavāhaputtappamukhā takkikā āhu, te dutiyaṃ sāparādhaṃ anekaṃsikaṃ ṭhānaṃ aniyyānikaṃ kāraṇaṃ aggahesuṃ, te kaṇhapaṭipadaṃ paṭipannā. Tattha sukkapaṭipadā aparihānipaṭipadā, kaṇhapaṭipadā parihānipaṭipadā, tasmā ye sukkapaṭipadaṃ paṭipannā, te aparihīnā sotthibhāvaṃ pattā. Ye pana kaṇhapaṭipadaṃ paṭipannā, te parihīnā anayabyasanaṃ āpannāti imamatthaṃ bhagavā anāthapiṇḍikassa gahapatino vatvā uttari idamāha ‘‘etadaññāya medhāvī, taṃ gaṇhe yadapaṇṇaka’’nti.
其中,“有智慧的人了知此已”:这是指具足名为“慧”的清净无上智慧的善男子,了知这必定无误之处与另一处——即在非推论执取与推论执取两处中,了知功德与过失、增长与衰退、利益与非利。“应当执取那必定无误的”:即那必定无误、决定、属白道所摄、不退失道所摄、能导出生死之因,只应执取此。何以故?正因其为决定性等。另一者则不应执取。何以故?正因其为不确定等。显示巴利原文
Tattha etadaññāya medhāvīti medhāti laddhanāmāya visuddhāya uttamāya paññāya samannāgato kulaputto etaṃ apaṇṇakaṃ ṭhānaṃ dutiyañcāti dvīsu atakkaggāhatakkaggāhasaṅkhātesu ṭhānesu guṇadosaṃ vuddhihāniṃ atthānatthaṃ ñatvāti attho. Taṃ gaṇhe yadapaṇṇakanti yaṃ apaṇṇakaṃ ekaṃsikaṃ sukkapaṭipadāaparihāniyapaṭipadāsaṅkhātaṃ niyyānikakāraṇaṃ, tadeva gaṇheyya. Kasmā? Ekaṃsikādibhāvatoyeva. Itaraṃ pana na gaṇheyya. Kasmā? Anekaṃsikādibhāvatoyeva.
“生”:因为通过生,有情虽彼此不混杂,却因同种类出生而显得混杂,故称为“生”。此“生”在意义上,即卵生等出生处的差别,也是诸蕴分位生起的差别,因此说“蕴的部分名为生”。因也被称为生:所谓“生”,即彼彼果报,对于未积集智慧资粮者,因其难以通达的差别而显得混杂。由此,愚人以单一之理执取“此即是彼”,生起邪执。尿道亦名为生,因为通过它,有情以生的关联而混杂。以精进策励,以反复修习而圆满。显示巴利原文
Yavanti tāya sattā amissitāpi samānajātitāya missitā viya hontīti yoni. Sā pana atthato aṇḍādiuppattiṭṭhānavisiṭṭho khandhānaṃ bhāgaso pavattivisesoti āha ‘‘khandhakoṭṭhāso yoni nāmā’’ti. Kāraṇaṃ yoni nāma, yonīti taṃ taṃ phalaṃ anupacitañāṇasambhārehi duravagādhabhedatāya missitaṃ viya hotīti. Yato ekattanayena so evāyanti bālānaṃ micchāgāho. Passāvamaggo yoni nāma yavanti tāya sattā yonisambandhena missitā hontīti. Paggahitā anuṭṭhānena, punappunaṃ āsevanāya paripuṇṇā.
在“从眼……”等句中,虽然在眼识等心路及随之的意识心路中,确有善等法的活动,但只有欲漏等,如疮流脓般,以能流漏的不净性而流漏,故唯有它们被称为“漏”。盖于流漏不净中,“漏”字已成惯用语。从法的角度说,乃至种姓心为止,因为此后于道果中不再活动。这些漏以作所缘的方式行于法时,不越此而行。若问:岂非此后亦行于有分等?答:不然,因为它们亦唯于先前所缘取的世间法中,以有漏性而被包摄,故无“此后”之义。此处,以“种姓”一词,当知亦指种姓、清净、果定、等至的前行遍作等。或唯取初道之前的种姓作为界限的标示,此后,由于道果的等同性,于其他道的道心路、等至心路,以及灭尽定之后生起的果与涅槃中,漏的活动已被遮止,当如是知。“流漏”即去往,以作所缘的方式活动,此为义。“ā”字为界限义,界限有边界与涵盖二种。其中,边界是将动作置于外而活动,如“雨下至华氏城外”。涵盖则遍包动作而活动,如“世尊的荣名遍至有顶”。此处“ā”字取涵盖义,故说“内作义”。显示巴利原文
‘‘Cakkhutopī’’tiādimhi pana cakkhuviññāṇādivīthīsu tadanugatamanoviññāṇavīthīsu ca kiñcāpi kusalādīnaṃ pavatti atthi, kāmāsavādayo eva pana vaṇato yūsaṃ viya paggharanakaasucibhāvena sandanti, tasmā te eva ‘‘āsavā’’ti vuccanti. Tattha hi paggharanakaasucimhi āsavasaddo niruḷhoti. Dhammato yāva gotrabhūti tato paraṃ maggaphalesu appavattanato vuttaṃ. Ete hi ārammaṇakaraṇavasena dhamme gacchantā tato paraṃ na gacchanti. Nanu tato paraṃ bhavaṅgādīnipi gacchantīti ce? Na, tesampi pubbe ālambitesu lokiyadhammesu sāsavabhāvena antogadhattā tato paratābhāvato. Ettha ca gotrabhuvacanena gotrabhuvodānaphalasamāpattipurecārikaparikammāni vuttānīti veditabbāni. Paṭhamamaggapurecārikameva vā gotrabhu avadhinidassanabhāvena gahitaṃ, tato paraṃ pana maggaphalasamānatāya aññesu maggesu maggavīthiyaṃ samāpattivīthīyaṃ nirodhānantarañca pavattamānesu phalesu nibbāne ca āsavānaṃ pavatti nivāritāti veditabbaṃ. Savantīti gacchanti, ārammaṇakaraṇavasena pavattantīti attho. Avadhiattho ā-kāro, avadhi ca mariyādābhividhibhedato duvidho. Tattha mariyādaṃ kiriyaṃ bahi katvā pavattati yathā ‘‘āpāṭalīputtaṃ vuṭṭho devo’’ti. Abhividhi pana kiriyaṃ byāpetvā pavattati yathā ‘‘ābhavaggaṃ bhagavato yaso pavattatī’’ti. Abhividhiattho cāyamā-kāro idha gahitoti vuttaṃ ‘‘antokaraṇattho’’ti.
“酒等”:以“等”字,应知包含了信度酒、迦丹波利迦酒、波提迦酒等。“长时相伴”的意思,即长久共住,指其久远。在“无明不曾有”等句中,以“等”字包含了“比丘们,有爱的起始不可知”(《增支部》10.62)这部经。当开示了无明漏与有漏的长时相伴性,其同体的欲漏的长时相伴性也随之开示。再者,当其他如前所述的诸法——即以它们为处所、为所缘而生起慢等——存在时,便以执取我、我所等方式遍取,因其能令人沉醉而具有漏的特质,这纯粹是这些烦恼的独特性质,并非其他法所有,因此应了知,“漏”一词于这些烦恼适用,乃成惯用语。“长远的”,即无始以来的。“它们流出”,即产出果报。诚然,没有任何轮回之苦能离于诸漏而生起。此中,前三种:在这四种意义分别中,前三种意义。何在?于彼经及论藏之文句。于彼处,唯适用于烦恼,因前述三种意义方得存立。最后一种亦适用于业:最后一种解释——“流向或令长远的轮回苦生起”,亦适用于业,因产生苦乃烦恼与业之共法。显示巴利原文
Madirādayoti ādi-saddena sindhavakādambarikāpotikādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Cirapārivāsiyaṭṭho ciraparivuṭṭhatā purāṇabhāvo. Avijjā nāhosītiādīti ettha ādi-saddena ‘‘purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāyā’’ti (a. ni. 10.62) idaṃ suttaṃ saṅgahitaṃ. Avijjāsavabhavāsavānaṃ ciraparivuṭṭhatāya dassitāya tabbhāvabhāvino kāmāsavassa ciraparivuṭṭhatā dassitāva hoti. Aññesu ca yathāvutte dhamme okāsañca ārammaṇaṃ katvā pavattamānesu mānādīsu vijjamānesu attattaniyādiggāhavasena abhibyāpanaṃ madakaraṇavasena āsavasadisatā ca etesaṃyeva, na aññesanti etesveva āsavasaddo niruḷhoti daṭṭhabbo. Āyataṃ anādikālikattā. Pasavantīti phalanti. Na hi kiñci saṃsāradukkhaṃ atthi, yaṃ āsavehi vinā uppajjeyya. Purimāni cetthāti etesu catūsu atthavikappesu purimāni tīṇi. Yatthāti yesu suttābhidhammappadesesu. Tattha yujjanti kilesesuyeva yathāvuttassa atthattayassa sambhavato. Pacchimaṃ kammepīti pacchimaṃ ‘‘āyataṃ vā saṃsāradukkhaṃ savanti pasavantī’’ti vuttanibbacanaṃ kammepi yujjati dukkhappasavanassa kilesakammasādhāraṇattā.
“现法”指现前存在的诸蕴,存于现法者称为现法所摄。“成为争论根本的”,即作为争论根本因的忿、恨、覆、恼、嫉、悭、诳、谄、固执、好诤、慢、过慢。“我以此漏而得生天”,即以此业与烦恼性质的漏,“我将在诸天中受生”,应如此连接词句。“乾闼婆或飞鸟等虚空行者”,则应转换格位以连接。在此,除夜叉与乾闼婆之外,一切天神皆摄于“天”一词中。“根”称为“那罗”,故“除其根”即断除其根,断除其根本,此为义理。“而其余的不善法”,指不善业所摄之外的那些不善法,亦归入漏中,应如此连接。显示巴利原文
Diṭṭhadhammā vuccanti paccakkhabhūtā khandhā, diṭṭhadhamme bhavā diṭṭhadhammikā. Vivādamūlabhūtāti vivādassa mūlakāraṇabhūtā kodhūpanāhamakkhapalāsaissāmacchariyamāyāsāṭheyyathambhasārambhamānātimānā. Yena devūpapatyassāti yena kammakilesappakārena āsavena devesu upapatti nibbatti assa mayhanti sambandho. Gandhabbo vā vihaṅgamo ākāsacārī assanti vibhattiṃ vipariṇāmetvā yojetabbaṃ. Ettha ca yakkhagandhabbavinimuttā sabbā devatā devaggahaṇena gahitā. Naḷo vuccati mūlaṃ, tasmā vinaḷīkatāti vigatanaḷā vigatamūlā katāti attho. Avasesā ca akusalā dhammāti akusalakammato avasesā akusalā dhammā āsavāti āgatāti sambandho.
“为对治”,即为了遮止。“诽谤他人……诸难”等句:此谓,若世尊不制立学处,由此行非法、不与取、杀生等因缘,当会产生的诽谤他人等种种现世之不利,及以此因投生地狱等趣,遭受五种系缚劳作等而领受大苦之种种不利。此事正为此而说。显示巴利原文
Paṭighātāyāti paṭisedhanāya. Parūpavāda…pe… upaddavāti idaṃ yadi bhagavā sikkhāpadaṃ na paññāpeyya, tato asaddhammappaṭisevanaadinnādānapāṇātipātādihetu ye uppajjeyyuṃ parūpavādādayo diṭṭhadhammikā nānappakārā anatthā, ye ca tannimittameva nirayādīsu nibbattassa pañcavidhabandhanakammakāraṇādivasena mahādukkhānubhavādippakārā anatthā, te sandhāya vuttaṃ.
“它们被称为这些”,指的是那些由欲贪等烦恼、三地之业及诽谤他人等过患所构成的漏。“在何处”,指在律藏等圣典的文段中。“以何种方式”,指以二种等方式;在其余经典中则以三种方式出现——应如此连接。“导致地狱的”,即导致地狱趣之业。“在《六集》中”,指《六集·应供经》(增支部6.58),因为漏在那里是以六种方式出现的。显示巴利原文
Tepaneteti ete kāmarāgādikilesatebhūmakakammaparūpavādādiuppaddavappakārā āsavā. Yatthāti yasmiṃ vinayādipāḷippadese. Yathāti yena duvidhādippakārena avasesesu ca suttantesu tidhā āgatāti sambandho. Nirayaṃ gamentīti nirayagāminiyā. Chakkanipāteti chakkanipāte āhuneyyasutte (a. ni. 6.58). Tattha hi āsavā chadhā āgatā.
“自性坏灭”:指刹那灭。“灭尽相”:指彻底灭尽。“漏尽”:漏依此道而灭尽、被舍断,故称漏尽,这是指道;于漏灭尽时它生起,故称漏尽,这是指果;透过漏尽而可证得,诸漏于其中灭尽,故称漏尽,这是指涅槃。这在《清净道论》中已详细阐述,因此应依据该论及其注释中的解说而理解。显示巴利原文
Sarasabhedoti khaṇikanirodho. Khīṇākāroti accantāya khīṇatā. Āsavā khīyanti pahīyanti etenāti āsavakkhayo, maggo. Āsavānaṃ khayante uppajjanato āsavakkhayo, phalaṃ. Āsavakkhayena pattabbato āsavā khīyanti etthāti āsavakkhayo, nibbānaṃ. Visuddhimagge (visuddhi. 2.557-560) vitthārito, tasmā tattha, taṃ saṃvaṇṇanāya ca vuttanayena veditabbo.
“这样”:借此引述《清净道论》中详细阐述的内容。“障碍”:障碍、阻止善行者。“依先前活动之力”:指在进入睡眠之前,依靠之前修习业处的力量。“安住后”:犹如放下手中之物一般,以念正知安住于业处,便只专注业处而进入睡眠;正如入禅那等至者,于预定时刻醒来时,便在安立业处之处执取业处而醒。因此说:“因此……就叫做……”。“根本业处”:指从一开始就持续守护的业处。“依持取业处之力”:指在躺卧就寝时,持取业处作意的力量。然而这应通过界作意来达成,故说了“这就是……”等语。显示巴利原文
Tathāti iminā visuddhimagge vitthāritataṃ upasaṃharati. Kusalappavattiṃ āvaranti nivārentīti āvaraṇīyā. Purimappavattivasenāti niddokkamanato pubbe kammaṭṭhānassa pavattivasena. Ṭhapetvāti hatthagataṃ kiñci ṭhapento viya kammaṭṭhānaṃ satisampajaññavasena ṭhapetvā kammaṭṭhānameva manasikaronto niddaṃ okkamati, jhānasamāpanno viya yathāparicchinneneva kālena pabujjhamāno kammaṭṭhānaṃ ṭhapitaṭṭhāne gaṇhantoyeva pabujjhati nāma. Tena vuttaṃ ‘‘tasmā…pe… nāma hotī’’ti. Mūlakammaṭṭhāneti ādito paṭṭhāya parihariyamānakammaṭṭhāne. Pariggahakammaṭṭhānavasenāti sayanaṃ upagacchantena pariggahamānakammaṭṭhānamanasikāravasena. So pana dhātumanasikāravasena icchitabboti dassetuṃ ‘‘ayaṃ hī’’tiādi vuttaṃ.
7. 《自害经》注释显示巴利原文
7. Attabyābādhasuttavaṇṇanā
17 第十七经中,“损害”即“令人痛苦”,因此说“为了自害”即是“为了自苦”。道果心的生起也摄在身善行等之中,所以称为“并不障碍”。显示巴利原文
17. Sattame byābādhanaṃ dukkhāpananti āha ‘‘attabyābādhāyāti attadukkhāyā’’ti. Maggaphalacittuppādāpi kāyasucaritādisaṅgaho evāti āha ‘‘avāritānevā’’ti.
8. 《天界经》注释显示巴利原文
8. Devalokasuttavaṇṇanā
18 第八经中,“iti”是一个虚词,用以表示语句的衔接与音节的流畅;也就是说,由于前面的词语与后面的词语在意义上彼此联结,而且音节和语句通顺流畅,因此用它来表明。显示巴利原文
18. Aṭṭhame itīti padasandhibyañjanasiliṭṭhatāti purimapadānaṃ pacchimapadehi atthato sahitatāya byañjanānaṃ vākyānaṃ siliṭṭhatāya dīpane nipāto.
《第一商人经》注释显示巴利原文
9. Paṭhamapāpaṇikasuttavaṇṇanā
19 第九项中:“打开”是指打开座位门和货包。“不亲自从事”指不亲自参与种种买卖的交易。“白天时”即正午时分。“没有主人”意指在三时中都得不到已获得的利益。不受风侵雨扰之处为夜宿地,有树荫和水之处为昼宿地。“观亦适用”,指的是修观的行者;因为即便对修观者而言,也应在令诸根锐利的九种方式的三次导入中执取定相;而观相,则是通过观察入定之相来辨明的。显示巴利原文
19. Navame ugghāṭetvāti āsanadvārañceva bhaṇḍapasibbake ca vivaritvā. Nādhiṭṭhātīti taṃtaṃkayavikkaye attanā voyogaṃ nāpajjati. Divākāleti majjhanhikasamaye. Assāmiko hoti tīsupi kālesu laddhabbalābhassa alabhanato. Apativātābādhaṃ rattiṭṭhānaṃ. Chāyudakasampannaṃ divāṭṭhānaṃ. Vipassanāpi vaṭṭati vipassanākammikoyeva. Tenapi hi navadhā indriyānaṃ tikkhattaṃ āpādentena samādhinimittaṃ gahetabbaṃ, vipassanānimittaṃ samāhitākārasallakkhaṇāya.
《第二商人经》注释显示巴利原文
10. Dutiyapāpaṇikasuttavaṇṇanā
20 在第十项中,「具胜重任者」是指具足胜重任与精进者。因为义利的成就是随智慧与精进而转的,所以他说「最上重任」等。「应卖的货物」是指待出售的货物。「以储存的财富」是指以蓄积而存的财富。「以日日受用」是指以每日布施与受用的方式可以支配的财富。「以受用资具的用品」是指作为受用与资具的用品。「令堕落」是指他们以自己执取财富的方式令那些人堕入堕落的生活,因此说「招请」。显示巴利原文
20. Dasame visiṭṭhadhuroti visiṭṭhadhurasampaggāho vīriyasampanno. Ñāṇavīriyāyattā hi atthasiddhiyo. Tenāha ‘‘uttamadhuro’’tiādi. Vikkāyikabhaṇḍanti vikkayetabbabhaṇḍaṃ. Nikkhittadhanenāti nidahitvā ṭhapitadhanavasena. Vaḷañjanakavasenāti divase divase dānūpabhogavasena vaḷañjitabbadhanavasena. Upabhogaparibhogabhaṇḍenāti upabhogaparibhogūpakaraṇena. Nipatantīti nipātenti, attano dhanaggahena nipātavuttike karonti. Tenāha ‘‘nimantentī’’ti.
「以智慧之力」是指以智慧的稳固性。「以智慧的精进」是指以与智慧俱行的精进。因为现法利益、来世利益与究竟义的差别,正是依所听闻的教法而成就的,那所听闻的教法即称为『闻』。世尊以殊胜的解说显示而说:「精通一部……乃至……多闻者」。「来」是指以善巧行持的状态而善来,因此说「纯熟、已转起」。在阿毗达摩中所说的善等诸法,依蕴等差别而区分,它们也汇入经藏之中,所以说「持法者即是持经藏者」。因为,若没有阿毗达摩的素养,是不可能从不了义中通达经藏的。「持二母者」:有人认为是指依比丘与比丘尼论母而持二母者,但「持律藏与阿毗达摩论母者」才是恰当的解释。「遍问」是指遍问一切应问之处,因此说「问义与非义、因与非因」。「遍摄」是指审察。显示巴利原文
Ñāṇathāmenāti ñāṇassa thirabhāvena. Ñāṇaparakkamenāti ñāṇasahitena vīriyena. Diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthabhedañhi yena sutena ijjhati, taṃ sutaṃ nāma. Ukkaṭṭhaniddesena dassento ‘‘ekanikāya…pe… bahussutā’’ti āha. Āgatoti suppavattibhāvena svāgato. Tenāha ‘‘paguṇo pavattito’’ti. Abhidhamme āgatā kusalādikkhandhādibhedabhinnā dhammā suttantapiṭakepi otarantīti ‘‘dhammadharāti suttantapiṭakadharā’’icceva vuttaṃ. Na hi ābhidhammikabhāvena vinā nippariyāyato suttantapiṭakaññutā sambhavati. Dvemātikādharāti bhikkhubhikkhunimātikāvasena dvemātikādharāti vadanti, ‘‘vinayābhidhammamātikādharā’’ti yuttaṃ. Paripucchatīti sabbabhāgena pucchitabbaṃ pucchati. Tenāha ‘‘atthānatthaṃ kāraṇākāraṇaṃ pucchatī’’ti. Pariggaṇhātīti vicāreti.
「不应如此见义」:不应依这样的开示次第来把握义理。因为开示的次第是随应度者的意乐而转起的,这是一回事;修行的次第则是另一回事。「或以较低的部分来限定」:在戒、定、慧这三部分当中,有时应依较低层次的开示,理解为以戒来限定;有时应依较高层次的部分,以慧来限定;有时应依两者,以戒与慧来限定。然而在此经中,说明应以较高的部分来理解此限定,为了显示这一点而说「因此」等。或者,世尊随应度者的意乐,首先开示善知识,宣说阿罗汉果;接着为了显示「此阿罗汉果由此发勤精进而成就」,而宣说发勤精进;然后为了显示「此发勤精进由此善知识依止而成就」,而宣说依止成就。应知这与下文所显示的次第相符。显示巴利原文
Na evaṃ attho daṭṭhabboti evaṃ desanānukkamena attho na gahetabbo. Añño hi desanākkamo veneyyajjhāsayavasena pavattanato, añño paṭipattikkamo. Heṭṭhimena vā paricchedoti sīlasamādhipaññāsaṅkhātesu tīsu bhāgesu katthaci heṭṭhimanayena desanāya paricchedaṃ veditabbaṃ sīlena, katthaci uparimena bhāgena paññāya, katthaci dvīhipi bhāgehi sīlapaññāvasena. Idha pana sutte uparimena bhāgena paricchedo veditabboti vatvā taṃ dassento ‘‘tasmā’’tiādimāha. Yasmā vā bhagavā veneyyajjhāsayavasena paṭhamaṃ kalyāṇamittaṃ dassento arahattaṃ pavedetvā ‘‘tayidaṃ arahattaṃ imāya āraddhavīriyatāya hotī’’ti dassento vīriyārambhaṃ pavedetvā ‘‘svāyaṃ vīriyārambho iminā kalyāṇamittasannissayena bhavatī’’ti dassento nissayasampattiṃ pavedeti heṭṭhā dassitanidassanānurūpanti daṭṭhabbaṃ.