恐怖经注疏
1. Bhayasuttavaṇṇanā
1在三集的第一经中,「恐怖」指心的惊恐,故说「心之惊惧」。「灾患」是障碍。因其能导致散乱,故说「心不专一的状态」。「灾祸」意为逼近,指因天神加害等而遭到的无法抵抗的损毁之灾。然而,当人因毫无抵抗而受苦、无能为力、陷入消沉时,这种灾祸便是消沉之因,故说「处处粘着的样子」。「在所说的那天他们没有回来」指的是在约定的日子,他们欺骗后便未归来。「在门口放了火」意为在门口放了火,以阻挡他们出去。
1. Tikanipātassa paṭhame bhayanti bhīti cetaso byadhoti āha ‘‘cittutrāso’’ti. Upaddavoti antarāyo. Tassa pana vikkhepakāraṇattā vuttaṃ ‘‘anekaggatākāro’’ti. Upasaggoti upasajjanaṃ, devatopapīḷādinā appaṭikāravighātāpatti. Sā pana yasmā paṭikārābhāvena vihaññamānassa kiñci kātuṃ asamatthassa osīdanakāraṇaṃ, tasmā vuttaṃ ‘‘tattha tattha lagganākāro’’ti. Yathāvutte divase anāgacchantesūti vañcetvā āgantuṃ niyamitadivase anāgacchantesu. Dvāre aggiṃ datvāti bahi anikkhamanatthāya dvāre aggiṃ datvā.
「以芦苇覆盖而遮蔽」:用芦苇——即以草盖的方式——覆盖顶部,并按照木屋的样式,四周也用这些芦苇加以遮蔽。「同样的方法」:以此指出,其余部分用草覆盖,其余构件则是木制的。
Naḷehichannapaṭicchannāti naḷehi tiṇacchadanasaṅkhepena upari chādetvā tehiyeva dārukuṭikaniyāmena paritopi chāditā. Eseva nayoti iminā tiṇehi channataṃ sesasambhārānaṃ rukkhamayatañca atidisati.
「寡妇之子」是对最后有的描述。因为他们没有父亲,未受调伏、无有节制,什么事都干得出来。此处的其余内容十分明白。
Vidhavaputteti antabhāvopalakkhaṇaṃ. Te hi nippitikā avinītā asaṃyatā yaṃ kiñci kārino. Sesamettha uttānameva.
相经注疏
2. Lakkhaṇasuttavaṇṇanā
2在第二经中,“被标知”(lakkhīyati)意为“藉由它而知道‘这是愚者’”,故称其为“相”(lakkhaṇa)。业即是此相,因此名为“业相”(kammalakkhaṇa),故有“依身门等所起之业”等语。“依处”(apadāna)意为:藉由它而防护过失、得受保护,或藉由它割断、截断过失,亦即众生的正行或邪行之造作。以此而为庄严,故称“依处庄严”(apadānasobhanī)。因此接着言及“所谓慧”等。“唯以自修行”即指仅依止于自己的修行。此处其余文义甚为明了。
2. Dutiye lakkhīyati bālo ayanti ñāyati etenāti lakkhaṇaṃ, kammaṃ lakkhaṇametassāti kammalakkhaṇoti āha ‘‘kāyadvārādipavattaṃ kamma’’ntiādi. Apadīyanti dosā etena rakkhīyanti, lūyanti chijjanti vāti apadānaṃ, sattānaṃ sammā, micchā vā pavattappayogo. Tena sobhatīti apadānasobhanī. Tenāha ‘‘paññā nāmā’’tiādi. Attano caritenevāti attano cariyāya eva. Sesamettha uttānameva.
《思经》等的注疏
3-4. Cintīsuttādivaṇṇanā
3-4第三、四经中,“依这些”即指依邪思维等。此句表明了“相”一词的皈依义。“他们即是”指那些相本身。“属彼”指属于愚者的。通过这些可以衡量、识别出“这是愚者”,故称为“愚者征相”。“依处”即指著名的业;而邪思维等,正因其为愚者所特有,故成其为众所周知。因此说“愚者的著名依处”。被贪欲等所染污、所毁坏的思维,即是“邪思维”,造作这种思维的人,便是“邪思维者”。依于贪等所染污的言语而说妄语等,便是“恶语者”。依于这些染污而行应作的恶业,如杀生等,其作者便是“恶业行者”。由此而有“在思维时”等语。依所述而说:随着“这是愚者”等已说出的义理文句,以“通过这些被标知为‘这是智者’”等来随念。以意善行等来说:如同“在思维时,基于无贪、无嗔、正见,唯作正思维”等,应结合三种意善行来进行解说。第四经义已由前述方法阐明,故文义易了。
3-4. Tatiye etehīti duccintitacintitādīhi. Etena lakkhaṇasaddassa saraṇatthatamāha. Tānevāti lakkhaṇāni eva. Assāti bālassa. Bālo ayanti nimīyati sañjānīyati etehīti bālanimittāni. Apadānaṃ vuccati, vikhyātaṃ kammaṃ, duccintitacintitādīni ca bāle vikhyātāni asādhāraṇabhāvena. Tasmā ‘‘bālassa apadānānī’’ti. Abhijjhādīhi duṭṭhaṃ dūsitaṃ cintitaṃ duccintitaṃ, taṃ cintetīti duccintitacintī. Lobhādīhi duṭṭhaṃ bhāsitaṃ musāvādādiṃ bhāsatīti dubbhāsitabhāsī. Tesaṃyeva vasena kattabbato dukkaṭakammaṃ pāṇātipātādiṃ karotīti dukkaṭakammakārī. Tenāha ‘‘cintayanto’’tiādi. Vuttānusārenāti ‘‘bālo aya’’ntiādinā vuttassa atthavacanassa ‘‘paṇḍito ayanti etehi lakkhīyatī’’tiādinā anussaraṇena. Manosucaritādīnaṃ vasenāti ‘‘cintayanto anabhijjhābyāpādasammādassanavasena sucintitameva cintetī’’tiādinā manosucaritādīnaṃ tiṇṇaṃ sucaritānaṃ vasena yojetabbāni. Catutthaṃ vuttanayattā uttānatthameva.
第5至10经:《非如理作意经》等的注释
5-10. Ayonisosuttādivaṇṇanā
5-10第五至第十经中,诸如“有多少随念处呢”等内容,将在第六经中显现。如此思维,即是不如理作意。他将“此即是个非问题的问题”误以为是“这非问题确是个问题”,并以此作答,从而讲述了“非问题的问题”。不失十种言词觉知而说:
5-10. Pañcame kati nu kho anussatiṭṭhānānītiādi chakke āvi bhavissatīti. Evaṃ cintitanti ayoniso cintitaṃ. Apañhameva pañhanti kathesīti apañhameva pañho ayanti maññamāno vissajjesi. Dasavidhaṃ byañjanabuddhiṃ aparihāpetvāti –
轻音、重音,长音、短音,紧音、松音,随韵音,连接音、确定音、解脱音——这十种即是音节觉知的分类。
——《长部注疏》1.190,《中部注疏》2.291,《无碍解道注疏》485,《分别论注疏》252。
‘‘Sithilaṃ dhanitañca dīgharassaṃ, garukaṃ lahukañca niggahītaṃ; Sambandhaṃ vavatthitaṃ vimuttaṃ, dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedo’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.190; ma. ni. aṭṭha. 2.291; pari. aṭṭha. 485; vi. saṅga. aṭṭha. 252) –
如此,他便不会退失所说的十种音节觉知。
Evaṃ vuttaṃ dasavidhaṃ byañjanabuddhiṃ aparihāpetvā.
其中,发音部位与方式松缓而出声的音,称为“轻音”;这些部位紧张、不松缓而出声的音,称为“重音”。持续两个摩呾时间的,是“长音”;只持续一个摩呾时间的,是“短音”。“紧音”即指长音本身,或如“尊者觉护长老”中那样,以后随结合音的方式说出的音;“松音”即指短音本身,或如“尊者觉护长老”中那样,不以后随结合音的方式说出的音。“随韵”是以发音部位收摄、不释放、不开口而带鼻音的方式应说出的音。“连接”是指与后一词相连,说成“tuṇhassā”那样的方式。“确定”是指不与后一词相连,分隔开来说成“tuṇhī assā”那样的方式。“解脱”是指发音部位不收摄、释放,以开口且不带鼻音的方式说出的音。对音节觉知的十种分类,即是依轻音等所做的十种划分,此划分是对生起音声之心识的分类。因为一切音声皆从心生,并能随所欲表达的义理。
Tattha ṭhānakaraṇāni sithilāni katvā uccāretabbaṃ akkharaṃ sithilaṃ, tāniyeva dhanitāni asithilāni katvā uccāretabbaṃ akkharaṃ dhanitaṃ. Dvimattakālaṃ dīghaṃ, ekamattakālaṃ rassaṃ. Garukanti dīghameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitattherassā’’ti saṃyogaparaṃ katvā vuccati, lahukanti rassameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitatherassā’’ti evaṃ visaṃyogaparaṃ katvā vuccati. Niggahītanti yaṃ karaṇāni niggahetvā avissajjetvā avivaṭena mukhena sānunāsikaṃ katvā vattabbaṃ. Sambandhanti yaṃ parapadena sambandhitvā ‘‘tuṇhassā’’ti vuccati. Vavatthitanti yaṃ parapadena asambandhaṃ katvā vicchinditvā ‘‘tuṇhī assā’’ti vuccati. Vimuttanti yaṃ karaṇāni aniggahetvā vissajjetvā vivaṭena mukhena sānunāsikaṃ akatvā vuccati. Dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedoti evaṃ sithilādivasena byañjanabuddhiyā akkharuppādakacittassa dasappakārena pabhedo. Sabbāni hi akkharāni cittasamuṭṭhānāni yathādhippetatthabyañjanato byañjanāni ca.
“贤友舍利弗,这确实是非处”等内容,将在第五经中出现。而“阿难,有多少随念处呢”等内容,则将在第六经中出现。至于第六经以后,便无需再述。
‘‘Aṭṭhānaṃkho etaṃ, āvuso sāriputtā’’tiādi pañcake āvi bhavissati. ‘‘Kati nu kho, ānanda, anussatiṭṭhānānī’’tiādi pana chakke āvi bhavissati. Chaṭṭhādīsu natthi vattabbaṃ.