3. 律摄类
3. Vinayapeyyālaṃ
201“Atthavasa(义利)”:指增长上的殊胜、功德上的殊胜。由于它们是制立学处的两种原因,所以说到“以二种因”。或者将“attho”理解为目的,则“atthavaso”即目的所在——两个目的就是两种原因。另一种解释:“attho”是果,果依因生,故“atthavaso”即指原因。此处应如此理解其义。正如所谓“无贪法句”中,“无贪”是法的一部分;同样,这里的“学处”也是学的一部分,属于修学的一个方面。因此,“学处已施设”即学的一部分已经确立。
201.Atthavaseti vuddhivisese ānisaṃsavisese. Tesaṃ pana sikkhāpadapaññattikāraṇattā āha ‘‘dve kāraṇāni sandhāyā’’ti. Atthoyeva vā atthavaso, dve atthe dve kāraṇānīti vuttaṃ hoti. Atha vā attho phalaṃ tadadhīnavuttitāya vaso etassāti atthavaso, kāraṇanti evampettha attho daṭṭhabbo. Yathā ‘‘anabhijjhā dhammapada’’nti vutte anabhijjhā eko dhammakoṭṭhāsoti attho hoti. Evamidhāpi sikkhāpadanti sikkhākoṭṭhāso sikkhāya eko padesoti ayamettha attho daṭṭhabboti āha ‘‘sikkhāpadaṃ paññattanti sikkhākoṭṭhāso ṭhapito’’ti.
“Saṅghasuṭṭhu”指僧团的善妙状态,如同“善哉,诸天!”(suṭṭhu devā)这一出处中的用法,也如同“善哉,尊者!”这种表示认同的话语。因此说“为僧团善妙故”(saṅghasuṭṭhutāya),即为了僧团的善妙状态等。
“为调伏刚强者”:“刚强者”(dummaṅkū)指那些无德的补特伽罗。他们即使遭遇令人羞耻之事,也难以生起惭耻;在违犯学处时,或违犯之后,亦不会感到羞愧。此举正是为了调伏这类人。若没有学处,他们便会逼恼僧团,质问:“你们看见了什么?听到了什么?我做了什么?你们凭什么判定我犯戒而来责罚我?”然而,当学处存在时,僧团便可出示学处,依于法、依于律、依于导师的教法而来调伏他们。因此说“为调伏刚强者”。
Saṅghasuṭṭhu nāma saṅghassa suṭṭhubhāvo ‘‘suṭṭhu devā’’ti (pārā. aṭṭha. 39) āgataṭṭhāne viya ‘‘suṭṭhu, bhante’’ti vacanasampaṭicchanabhāvo. Tenāha ‘‘saṅghasuṭṭhutāyāti saṅghassa suṭṭhubhāvāyā’’tiādi. Dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāyāti dummaṅkū nāma dussīlapuggalā. Ye maṅkutaṃ āpādiyamānāpi dukkhena āpajjanti, vītikkamaṃ karontā vā katvā vā na lajjanti, tesaṃ niggahatthāya. Te hi sikkhāpade asati ‘‘kiṃ tumhehi diṭṭhaṃ, kiṃ sutaṃ, kiṃ amhehi kataṃ, katarasmiṃ vatthusmiṃ katamaṃ āpattiṃ ropetvā amhe niggaṇhathā’’ti saṅghaṃ viheṭhessanti, sikkhāpade pana sati tesaṃ saṅgho sikkhāpadaṃ dassetvā dhammena vinayena satthusāsanena niggahessati. Tena vuttaṃ ‘‘dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāyā’’ti.
“为清净比丘安住轻利”(pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya):就是为了爱乐戒律、喜好善法的比丘们安住轻利。爱乐戒律的比丘,若不知应做与不应做、犯与不犯、时节与界限,在精勤圆满三学时,便会过分辛劳、受到压制;若了知应做不应做、犯与不犯、时节界限之后,再精勤圆满三学,便不会辛劳,也不受压制。因此为他们制立学处,即能导向安住轻利。另外,调伏倔强之人对他们来说也是安住轻利。因为若依于无德者,布萨便不能举行,自恣不能进行,僧团羯磨不得成办,和合便不存,比丘们也就无法专心致力于教示、遍问、业处等的修习。调伏无德者之后,这一切过患便不会发生,于是清净比丘即能安乐而住。如此,“为清净比丘安住轻利”这句话,应从这两方面来理解其意义。
Pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāyāti pesalānaṃ piyasīlānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihāratthāya. Piyasīlā hi bhikkhū kattabbākattabbaṃ sāvajjānavajjaṃ velaṃ mariyādaṃ ajānantā sikkhattayapāripūriyā ghaṭamānā kilamanti, ubbāḷhā honti, kattabbākattabbaṃ pana sāvajjānavajjaṃ velaṃ mariyādañca ñatvā sikkhattayapāripūriyā ghaṭentā na kilamanti, na ubbāḷhā honti. Tena tesaṃ sikkhāpadappaññāpanā phāsuvihārāya saṃvattati. Yo vā dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggaho, sveva etesaṃ phāsuvihāro. Dussīlapuggale nissāya hi uposatho na tiṭṭhati, pavāraṇā na tiṭṭhati, saṅghakammāni nappavattanti, sāmaggī na hoti, bhikkhū anekaggā uddesaparipucchākammaṭṭhānādīni anuyuñjituṃ na sakkonti. Dussīlesu pana niggahitesu sabbopi ayaṃ upaddavo na hoti, tato pesalā bhikkhū phāsu viharanti. Evaṃ ‘‘pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāyā’’ti ettha dvidhā attho veditabbo.
“纯陀,我并非仅仅为了抑制现世的漏而说法”(Na vo ahaṃ, cunda, diṭṭhadhammikānaṃyeva āsavānaṃ saṃvarāya dhammaṃ desemī,《长部》3.182)——在此处,“漏”是指作为争论根源的烦恼。
‘‘Na vo ahaṃ, cunda, diṭṭhadhammikānaṃyeva āsavānaṃ saṃvarāya dhammaṃ desemī’’ti (dī. ni. 3.182) ettha vivādamūlabhūtā kilesā āsavāti āgatā.
凭此功德,我投生天界,或为乾闼婆,或为有翅之鸟;
由此功德,我当得夜叉之身,弃舍人身;
那些漏,我已灭尽、已粉碎、已彻底根除。(《增支部·4.36》)
‘‘Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihaṅgamo; Yakkhattaṃ yena gaccheyyaṃ, manussattañca abbaje; Te mayhaṃ āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā’’ti. (a. ni. 4.36) –
在前面的偈颂中,“漏”指三界的一切业以及其余的不善法。而在此处经文中,则将诽谤他人、追悔、杀戮、捆绑等,以及种种属于恶趣的痛苦灾患称为“漏”。因此,世尊说:“于现生,即于此自身,因违犯为缘可招感的……”等等。因为,假如世尊未制学处,那么由于随行罪法、不与取、杀生等缘,便会生起诽谤等种种现世的过患;且以此为因,堕入地狱等处后,将次第遭受五种捆绑、刑罚等,领受大苦——这是种种未来世的过患。正是为了能够制止这些现世漏、防护来世漏,才说“为制止现世漏故,为防护来世漏故”。其中,“现世”指能够直接感知的这一期生命,属于此世的漏即名“现世漏”;“来世”指此后必须经历、死后将前往的他方世界,属于来世的漏即名“来世漏”。
Ettha tebhūmakaṃ kammaṃ avasesā ca akusalā dhammā. Idha pana parūpavādavippaṭisāravadhabandhanādayo ceva apāyadukkhabhūtā ca nānappakārā upaddavā āsavāti āha – ‘‘diṭṭhadhamme imasmiṃyeva attabhāve vītikkamapaccayā paṭiladdhabbāna’’ntiādi. Yadi hi bhagavā sikkhāpadaṃ na paññāpeyya, tato asaddhammappaṭisevanaadinnādānapāṇātipātādihetu ye uppajjeyyuṃ parūpavādādayo diṭṭhadhammikā nānappakārā anatthā, ye ca tannimittameva nirayādīsu nibbattassa paññavidhabandhanakammakāraṇādivasena mahādukkhānubhavanappakārā anatthā, te sandhāya idaṃ vuttaṃ ‘‘diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāyā’’ti. Diṭṭhadhammo vuccati paccakkho attabhāvo, tattha bhavā diṭṭhadhammikā. Samparetabbato pecca gantabbato samparāyo, paraloko, tattha bhavā samparāyikā.
“不善怨”是指杀生等五种恶行。这些行为因为是怨产生的因由,故称为“怨”;然而,当它们在个人心中生起时,便是真正的怨。或者,它们也就是前面所说的“苦法”,即杀戮、捆绑等事。“为截断彼党”:就是为了截断那些邪欲者的朋党,而制定了类似“群食”那样的学处。“有智人”是指世间善于审察的人们。由于学处的制定,或因为了知学处的制定,或见到比丘们依制而行,他们便生起净信——如同一个怀有邪见的吠陀婆罗门,因见到律藏的书本而生信一般。他们心想:“世间大众所贪着、染污、愚痴的那些事物,这些释迦子的沙门竟能远远地远离,真是难行,真是重任!”“为层层增上清净”:是为了令净信层层增上。因为即使在教法中本已具足净信的善男子,若了知学处的制定,或见到比丘们依制而行,也会想:“啊,尊者们!真是行难行之事的人!他们终其一生,日唯一食,修持梵行,持守律仪,守护防护。”于是净信愈加深厚。
Akusalaverānanti pāṇātipātādipañcaduccaritānaṃ. Tāni verakāraṇattā ‘‘verānī’’ti vuccanti, puggalesu pana uppajjamānāni verāni. Te eva vā dukkhadhammāti heṭṭhā vuttā vadhabandhanādayo. Tesaṃ pakkhupacchedanatthāyāti tesaṃ pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya gaṇabhojanasadisaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Paṇḍitamanussānanti lokiyaparikkhakajanānaṃ. Te hi sikkhāpadapaññattiyā sati sikkhāpadapaññattiṃ ñatvā vā yathāpaññattaṃ paṭipajjamāne bhikkhū disvā vā – ‘‘yāni vata loke mahājanassa rajjanadussanamuyhanaṭṭhānāni, tehi ime samaṇā sakyaputtiyā ārakā viharanti, dukkaraṃ vata karonti, bhāriyaṃ vata karontī’’ti pasādaṃ āpajjanti vinayapiṭake potthakaṃ disvā micchādiṭṭhikatavedibrāhmaṇo viya. Uparūparipasādabhāvāyāti bhiyyo bhiyyo pasāduppādanatthaṃ. Yepi hi sāsane pasannā kulaputtā, tepi sikkhāpadapaññattiṃ vā ñatvā yathāpaññattaṃ paṭipajjamāne bhikkhū vā disvā ‘‘aho, ayyā, dukkarakārino, ye yāvajīvaṃ ekabhattaṃ brahmacariyaṃ vinayasaṃvaraṃ anupālentī’’ti bhiyyo bhiyyo pasīdanti.
“为了正法久住”,是指为使三种正法——教法正法、行道正法、证得正法——得以长久安住。其中,所有收摄于三藏中的佛语,名为教法正法;十三头陀功德、十四犍度行仪、八十二大行仪,以及戒、定、观,名为行道正法;四圣道、四种沙门果及涅槃,名为证得正法。当学处被制定时,比丘们便会学习学处、其分别,以及阐明其义理的其他佛语;他们依制而行,圆满行道之后,便证得由行道所应证得的出世间法。因此,正是由于学处的制定,这一切正法得以久住。
Saddhammassaciraṭṭhitatthanti pariyattisaddhammo, paṭipattisaddhammo, adhigamasaddhammoti tividhassapi saddhammassa ciraṭṭhitatthaṃ. Tattha piṭakattayasaṅgahitaṃ sabbampi buddhavacanaṃ pariyattisaddhammo nāma. Terasa dhutaguṇā, cuddasa khandhakavattāni, dveasīti mahāvattāni, sīlasamādhivipassanāti ayaṃ paṭipattisaddhammo nāma. Cattāro ariyamaggā cattāri ca sāmaññaphalāni nibbānañcāti ayaṃ adhigamasaddhammo nāma. So sabbo yasmā sikkhāpadapaññattiyā sati bhikkhū sikkhāpadañca tassa vibhaṅgañca tadatthajotanatthaṃ aññañca buddhavacanaṃ pariyāpuṇanti, yathāpaññattañca paṭipajjamānā paṭipattiṃ pūretvā paṭipattiyā adhigantabbaṃ lokuttaradhammaṃ adhigacchanti, tasmā sikkhāpadapaññattiyā ciraṭṭhitiko hoti.
“为了摄受五种律”,是指以彼分律等而分的五种律。然而在《律注释》中说,由于学处的制定被确立,防护律、断除律、止息律、制定律这四种律便都得到摄受、支持和充分的支撑。因此,他说“为了摄受律”。这其中,“防护律”:即戒防护、念防护、智防护、忍防护、精进防护这五种防护。由于它们能以各自的方式防护应防护的身恶行等,并能调伏它们,故名为防护;以调伏的意义,即为律。“断除律”:即彼分断、镇伏断、正断、止息断、出离断这五种断。因为从舍断的意义说为“断”,从调伏的意义说为“律”,所以称为断除律。“止息律”:即七种灭诤法。“制定律”:即指学处本身。因为唯有学处的制定存在,学处方能生起,因此,学处的制定摄受了名为“制定律”的律。
Pañcavidhassapivinayassāti tadaṅgavinayādivasena pañcappakārassa vinayassa. Vinayaṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 39) pana sikkhāpadapaññattiyā sati saṃvaravinayo ca pahānavinayo ca samathavinayo ca paññattivinayo cāti catubbidhopi vinayo anuggahito hoti upatthambhito supatthambhito. Tena vuttaṃ ‘‘vinayānuggahāyā’’ti. Tattha saṃvaravinayoti sīlasaṃvaro, satisaṃvaro, ñāṇasaṃvaro, khantisaṃvaro, vīriyasaṃvaroti pañcavidhopi saṃvaro yathāsakaṃ saṃvaritabbānaṃ vinetabbānañca kāyaduccaritādīnaṃ saṃvaraṇato saṃvaro, vinayanato vinayoti vuccati. Pahānavinayoti tadaṅgappahānaṃ, vikkhambhanappahānaṃ, samucchedappahānaṃ, paṭippassaddhippahānaṃ, nissaraṇappahānanti pañcavidhampi pahānaṃ yasmā cāgaṭṭhena pahānaṃ, vinayanaṭṭhena vinayo, tasmā pahānavinayoti vuccati. Samathavinayoti satta adhikaraṇasamathā. Paññattivinayoti sikkhāpadameva. Sikkhāpadapaññattiyā hi vijjamānāya eva sikkhāpadasambhavato sikkhāpadasaṅkhāto paññattivinayoti sikkhāpadapaññattiyā anuggahito hoti.
202-230“比丘们的五种”,是指以因缘、波罗夷、桑喀地谢沙、不定、广说为分类的五种比丘诵出。“比丘尼们的四种”,则是在上述比丘们的诵出中,除去不定诵之后,剩下的四种。
202-230.Bhikkhūnaṃ pañcāti nidānapārājikasaṅghādisesāniyatavitthāruddesavasena pañca bhikkhūnaṃ uddesā. Bhikkhunīnaṃ cattāroti bhikkhūnaṃ vuttesu aniyatuddesaṃ ṭhapetvā avasesā cattāro.
“善来比丘具足戒”,是指仅凭一句“来,比丘”便得成立的具足戒。世尊见到具足善来比丘因缘的人,即从红色粪扫衣中伸出金黄色的右手,发出梵音说:“来,比丘,行梵行,为彻底尽灭诸苦。”
Ehibhikkhūpasampadāti ‘‘ehi bhikkhū’’ti vacanamattena paññattaupasampadā. Bhagavā hi ehibhikkhubhāvāya upanissayasampannaṃ puggalaṃ disvā rattapaṃsukūlantarato suvaṇṇavaṇṇaṃ dakkhiṇahatthaṃ nīharitvā brahmaghosaṃ nicchārento ‘‘ehi bhikkhu, cara brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti vadati. Tassa saheva bhagavato vacanena gihiliṅgaṃ antaradhāyati, pabbajjā ca upasampadā ca ruhati, bhaṇḍu kāsāvavasano hoti – ekaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā ekaṃ aṃse ṭhapetvā vāmaaṃsakūṭe āsattanīluppalavaṇṇamattikāpatto.
三衣、钵、剃刀、针与腰带;
连同滤水囊,此八事,即为策励修行的比丘所应具备者。
‘‘Ticīvarañca patto ca, vāsi sūci ca bandhanaṃ; Parissāvanena aṭṭhete, yuttayogassa bhikkhuno’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.215; ma. ni. aṭṭha. 1.294; 2.349; a. ni. aṭṭha. 2.4.198; pārā. aṭṭha. 45 padabhājanīyavaṇṇanā; apa. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā; bu. vaṃ. aṭṭha. 27.avidūrenidānakathā; jā. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā; mahāni. aṭṭha. 206) –
将这八种资具如斯佩戴在身上,他便如同戒腊百年的长老,具足威仪。身为佛陀的弟子、以佛陀为亲教师,他恭敬地站立着,礼拜正自觉者。
Evaṃ vuttehi aṭṭhahi parikkhārehi sarīre paṭimukkehiyeva vassasatikatthero viya iriyāpathasampanno buddhācariyako buddhupajjhāyako sammāsambuddhaṃ vandamānoyeva tiṭṭhati.
「皈依具足戒」:指以“我皈依佛”等方式,将话语分三遍说出,藉由这三种皈依而获准的具足戒。「教诫具足戒」:指接受教诫的具足戒。也就是:“因此,迦叶,你应当这样学:‘于我,对长老、新学、中座,强烈的惭与愧将现起。’迦叶,你应当这样学。因此,迦叶,你应当这样学:‘无论我听到任何与善相应的法,我都将倾耳聆听、作意思惟、全心专注,对这一切法骨血般地(彻底)作意。’迦叶,你应当这样学。因此,迦叶,你应当这样学:‘伴随喜乐的身至念将不离我。’迦叶,你应当这样学。”(《相应部》2.154)大迦叶尊者就是通过接受这段教诫,获准了具足戒。
Saraṇagamanūpasampadāti ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’tiādinā nayena tikkhattuṃ vācaṃ bhinditvā vuttehi tīhi saraṇagamanehi anuññātaupasampadā. Ovādūpasampadāti ovādappaṭiggahaṇaupasampadā. Sā ca ‘‘tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘tibbaṃ me hirottappaṃ, paccupaṭṭhitaṃ bhavissati theresu navesu majjhimesū’ti. Evañhi te, kassapa, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘yaṃ kiñci dhammaṃ suṇissāmi kusalūpasaṃhitaṃ, sabbaṃ taṃ aṭṭhiṃ katvā manasi karitvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇissāmī’ti, evañhi te, kassapa, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘sātasahagatā ca me kāyagatāsati na vijahissatī’ti, evañhi te, kassapa, sikkhitabba’’nti (saṃ. ni. 2.154) iminā ovādappaṭiggahaṇena mahākassapattherassa anuññātaupasampadā.
“问题解答具足戒”:指为苏巴卡沙弥所开许的具足戒。据说,世尊在东园经行时,向苏巴卡沙弥问道:“苏巴卡,所谓‘肿胀想’与‘色想’这些法,是义异而文句亦异,还是义同而仅文句有别?”以这样的方式,世尊就十种不净所依的问题提出询问。他一一作答。世尊称赞之后问道:“苏巴卡,你多大年纪了?”“世尊,我七岁。”世尊说:“苏巴卡,你竟能以契合我一切知智的方式回答这些问题!”于是心生欢喜,以此因缘便允许他受具足戒。这便是“问题解答具足戒”。
Pañhabyākaraṇūpasampadā nāma sopākassa anuññātaupasampadā. Bhagavā kira pubbārāme anucaṅkamantaṃ sopākasāmaṇeraṃ ‘‘uddhumātakasaññāti vā, sopāka, rūpasaññāti vā ime dhammā nānatthā nānābyañjanā, udāhu ekatthā byañjanameva nāna’’nti dasa asubhanissite pañhe pucchi. So byākāsi. Bhagavā tassa sādhukāraṃ datvā ‘‘kativassosi, tvaṃ sopākā’’ti pucchi. Sattavassohaṃ bhagavāti. Sopāka, tvaṃ mama sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsanditvā pañhe byākāsīti āraddhacitto upasampadaṃ anujāni. Ayaṃ pañhabyākaraṇūpasampadā.
“白四甘马具足戒”:即现今比丘们所受的具足戒。“重法具足戒”:指通过接受重法而获得的具足戒,也就是摩诃波阇波提通过接受八重法而获准的具足戒。“二部僧具足戒”:是指比丘尼先在比丘尼僧团以白四甘马,再于比丘僧团以白四甘马,藉由这两重羯磨而获准的八语具足戒。“使者具足戒”:指为半迦尸妓女所开许的具足戒。
Ñatticatutthaupasampadā nāma bhikkhūnaṃ etarahi upasampadā. Garudhammūpasampadāti garudhammappaṭiggahaṇena upasampadā. Sā ca mahāpajāpatiyā aṭṭhagarudhammappaṭiggahaṇena anuññātā . Ubhatosaṅghe upasampadā nāma bhikkhuniyā bhikkhunisaṅghato ñatticatutthena, bhikkhusaṅghato ñatticatutthenāti imehi dvīhi kammehi anuññātā aṭṭhavācikūpasampadā. Dūtena upasampadā nāma aḍḍhakāsiyā gaṇikāya anuññātā upasampadā.
“白事通达九处”:即白事所能达成的九种处所。哪九种?唤入、遣出、布萨、自恣、选任、施与、接受、唤出,以及第九项——业相本身。这便是所说的通达九处。其中,“尊者僧伽,请听我说:某甲希望从具寿某乙处受具足戒,我已教诫过某甲。若僧伽应机,可令某甲前来,应告知:‘汝来!’”(《大品》126)像这样,为令求受具足戒者前来而作的白事,即称为“唤入”。
Ñattikammaṃnava ṭhānāni gacchatīti katamāni nava ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ, nissāraṇaṃ, uposatho, pavāraṇā, sammuti, dānaṃ, paṭiggahaṃ, paccukkaḍḍhanaṃ, kammalakkhaṇaññeva navamanti evaṃ vuttāni nava ṭhānāni gacchati. Tattha ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, anusiṭṭho so mayā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo āgaccheyya, āgacchāhīti vattabbo’’ti (mahāva. 126) evaṃ upasampadāpekkhassa osāraṇā osāraṇā nāma.
“遣出”指:“诸尊者,请听:此某甲比丘自许说法,然彼既不通晓经,亦不通达经之分别;未善察义理,反以辞句之影障蔽义理。若诸尊者以为合宜,可令此比丘退出,余众当共平息此诤事。”于乌跋希伽判事中,如此将说法比丘遣出,即名为“遣出”。
‘‘Suṇantu me, āyasmantā, ayaṃ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko, imassa neva suttaṃ āgacchati, no suttavibhaṅgo, so atthaṃ asallakkhetvā byañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhati. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, itthannāmaṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpetvā avasesā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmā’’ti evaṃ ubbāhikavinicchaye dhammakathikassa bhikkhuno nissāraṇā nissāraṇā nāma.
“布萨”指:“尊者僧,请听:今日是十五布萨日。若僧以为适时,僧应行布萨。”如此,依布萨羯磨所立之动议,即名为“布萨”。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ajjuposatho pannaraso. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyyā’’ti evaṃ uposathakammavasena ṭhapitā ñatti uposatho nāma.
“自恣”指:“尊者僧,请听:今日是十五自恣日。若僧以为适时,僧应行自恣。”如此,依自恣羯磨所立之动议,即名为“自恣”。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ajja pavāraṇā pannarasī. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti evaṃ pavāraṇākammavasena ṭhapitā ñatti pavāraṇā nāma.
“尊者僧伽,请听:某某人期望从某某尊者受具足戒。若僧伽认为合宜,我即教诫某某人。”“若僧伽认为合宜,某某人应教诫某某人。”“若僧伽认为合宜,我当询问某某人有关障碍法。”“若僧伽认为合宜,某某人当询问某某人有关障碍法。”“若僧伽认为合宜,我当询问某某人有关律。”“若僧伽认为合宜,某某人当询问某某人有关律。”“若僧伽认为合宜,我被某某人询问律后,便作解答。”“若僧伽认为合宜,某某人被某某人询问律后,便作解答。”像这样,为委任自己或委任他人而确立的动议,便称为「委任」。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ anusāseyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ anusāseyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ vinayaṃ puccheyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ vinayaṃ puccheyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyyā’’ti evaṃ attānaṃ vā paraṃ vā sammannituṃ ṭhapitā ñatti sammuti nāma.
“尊者僧伽,请听:此衣是比丘某某的应舍物,已舍与僧团。若僧伽认为合宜,僧团应将此衣给予比丘某某。”“若诸尊者认为合宜,诸尊者应将此衣给予比丘某某。”像这样,将已舍的衣、钵等物施与,便称为「施与」。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyā’’ti, ‘‘yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, āyasmantā imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyu’’nti evaṃ nissaṭṭhacīvarapattādīnaṃ dānaṃ dānaṃ nāma.
“尊者僧伽,请听:此比丘某某忆念罪过,发露、显明、忏悔。若僧伽认为合宜,我当接受比丘某某的罪过。”“若诸尊者认为合宜,我当接受比丘某某的罪过。”应如此问他:“你可看见了?”“是的,我看见了。”“以后应当防护。”像这样,接受罪过,便称为「接受」。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu āpattiṃ sarati vivarati uttāniṃ karoti deseti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭiggaṇheyya’’nti, ‘‘yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpatiṃ paṭiggaṇheyya’’nti, tena vattabbo ‘‘passasī’’ti? Āma passāmīti. ‘‘Āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti evaṃ āpattippaṭiggaho paṭiggaho nāma.
“诸位常住尊者请听,若诸尊者以为时机适宜,我等今应举行布萨,诵巴帝摩卡,于未来适当之时自恣。”诸比丘,若他们制造纷争、制造诤论、于僧团中诉讼之比丘届时仍留住处,即应由一位精明能干之常住比丘告知常住诸比丘:“诸位常住尊者请听,若诸尊者以为时机适宜,我等今应举行布萨,诵巴帝摩卡,于未来白半月自恣。”如此所行之自恣,即名为“提前自恣”。
‘‘Suṇantu me, āyasmantā āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame kāle pavāreyyāmā’’ti, te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā taṃ kālaṃ anuvaseyyuṃ, āvāsikena bhikkhunā byattena paṭibalena āvāsikā bhikkhū ñāpetabbā ‘‘suṇantu me, āyasmantā āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame juṇhe pavāreyyāmā’’ti evaṃ katā pavāraṇā paccukkaḍḍhanā nāma.
众人须共集一处,聚集之后,应由一位精明能干之比丘告知僧团:“尊者僧请听:我等生起纷争、生起诤论、陷入论诤而共住,多行非沙门之行为,言语交诤不休。若我等以这些罪过相互追究,此诉讼可能变得粗暴、尖锐,乃至导致分裂。若僧团视时机适宜,愿僧团以草覆地法平息此诉讼,但除去重大罪过,及涉及在家众之事。”如是,以草覆地法作平息时,最初那含摄一切之动议,即称为「业的相」。
Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbaṃ, sannipatitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahu assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ adhikaraṇaṃ tiṇavatthārakena vūpasameyya ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihipaṭisaṃyutta’’nti evaṃ tiṇavatthārakasamathe katā sabbapaṭhamā sabbasaṅgāhikañatti kammalakkhaṇaṃ nāma.
所谓「白二甘马通达七处」,是指通达哪七处?即:导入、导出、委任、施与、撤销、开示,以及业的相本身为第七项——这就是所说的通达七处。于此,《犍度》中基于对离车族人瓦德哈作“覆钵”而说「导出」,基于对其作“启钵”而说「导入」,当如是理解。当通过结界委任、不离三衣委任、敷具委任,以及分食人、分坐卧具人、管库人、接受袈裟人、分袈裟人、分粥人、分果人、分嚼食人、分配微小资具人、分衬衣人、分钵人、寺男派遣人、沙弥派遣人等的委任,来理解「委任」。当基于咖提那衣的施与及亡者衣的施与,来理解「施与」。当基于咖提那衣的撤销,来理解「撤销」。当基于小屋地及精舍地的开示,来理解「开示」。然于草覆地法平息中,除了一总摄动议,及于双方每一方各自一动议——如是三动议之外,复说于一方有一白二甘马语,于另一方有另一白二甘马语此二者。依这些,当知「业的相」。
Ñattidutiyaṃkammaṃ satta ṭhānāni gacchatīti katamāni satta ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ , nissāraṇaṃ, sammuti, dānaṃ, uddharaṇaṃ, desanaṃ, kammalakkhaṇaññeva sattamanti evaṃ vuttāni satta ṭhānāni gacchati. Tattha vaḍḍhassa licchavino pattanikkujjanavasena khandhake vuttā nissāraṇā, tasseva pataukkujjanavasena vuttā osāraṇā ca veditabbā. Sīmāsammuti ticīvarena avippavāsasammuti santhatasammuti bhattuddesakasenāsanaggāhāpakabhaṇḍāgārika- cīvarappaṭiggāhaka-cīvarabhājaka-yāgubhājaka-phalabhājaka-khajjabhājaka-appamattakavissajjaka- sāṭiyaggāhāpaka-pattaggāhāpaka-ārāmikapesaka-sāmaṇerapesakasammutīti etāsaṃ sammutīnaṃ vasena sammuti veditabbā. Kaṭhinacīvaradānamatakacīvaradānavasena dānaṃ veditabbaṃ. Kaṭhinuddhāraṇavasena uddhāro veditabbo. Kuṭivatthuvihāravatthudesanāvasena desanā veditabbā. Yā pana tiṇavatthārakasamathe sabbasaṅgāhikañattiñca ekekasmiṃ pakkhe ekekaṃ ñattiñcāti tissopi ñattiyo ṭhapetvā puna ekasmiṃ pakkhe ekā, ekasmiṃ pakkhe ekāti dvepi ñattidutiyakammavācā vuttā. Tāsaṃ vasena kammalakkhaṇaṃ veditabbaṃ.
“白四甘马通达七处”,是指通达哪七处呢?即:纳入、驱出、认可、给予、呵责、劝告,以及羯磨相本身——共为七处。其中,依呵责羯磨等七种羯磨而说,即是“驱出”;依这些羯磨的废止而说,即是“纳入”。依对教诫比丘尼者的认可而说,即是“认可”。依授予别住及授予敬悦而说,即是“给予”。依牵回本处羯磨而说,即是“呵责”。依被举者的随顺者、八种乃至三谏者、阿利吒、旃陀迦利等乃至三谏者的十一种劝告而说,即是“劝告”。依具足戒羯磨及出罪羯磨而说,即是“羯磨相”。
Ñatticatutthakammaṃ satta ṭhānāni gacchatīti katamāni satta ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ, nissāraṇaṃ, sammuti, dānaṃ, niggahaṃ, samanubhāsanaṃ, kammalakkhaṇaññeva sattamanti evaṃ vuttāni satta ṭhānāni gacchati. Tattha tajjanīyakammādīnaṃ sattannaṃ kammānaṃ vasena nissāraṇā, tesaṃyeva ca kammānaṃ paṭippassambhanavasena osāraṇā veditabbā. Bhikkhunovādakasammutivasena sammuti veditabbā. Parivāsadānamānattadānavasena dānaṃ veditabbaṃ. Mūlāyapaṭikassanakammavasena niggaho veditabbo. Ukkhittānuvattakā, aṭṭha yāvatatiyakā, ariṭṭho, caṇḍakāḷī ca imete yāvatatiyakāti imāsaṃ ekādasannaṃ samanubhāsanānaṃ vasena samanubhāsanā veditabbā. Upasampadakammaabbhānakammavasena kammalakkhaṇaṃ veditabbaṃ.
在“法现前”等词中,僧团依什么法、依什么律、依什么导师的教法而作羯磨,这便构成了“法现前”“律现前”“师教现前”的含义。其中,“法”指真实的事。“律”指举罪与忆念。“师教”指白文成就及甘马语成就。凡应参与羯磨的比丘皆已到场,应送交意欲者的意欲已经送达,在场者未表异议,这便是“僧现前”。僧团为之作羯磨的那人正立在面前,这便是“人现前”。其余此处未明说的内容,依前已说明的道理,其义应知。
Dhammasammukhatātiādīsu yena dhammena, yena vinayena, yena satthusāsanena saṅgho kammaṃ karoti, ayaṃ dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, satthusāsanasammukhatā. Tattha dhammoti bhūtavatthu. Vinayoti codanā ceva sāraṇā ca. Satthusāsanaṃ nāma ñattisampadā ceva anusāvanasampadā ca. Yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā nappaṭikkosanti, ayaṃ saṅghasammukhatā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti, tassa sammukhībhāvo puggalasammukhatā. Sesamettha vuttanayattā uttānatthameva.
在《增支部》
Aṅguttaranikāye
《三集》复注
Tikanipāta-ṭīkā
初五十篇
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ