11. 1. 《难舍欲品》的注疏显示巴利原文
(11) 1. Āsāduppajahavaggavaṇṇanā
119 在第三五十篇的第一经中,“当以苦断除”的意思是“难断”。“难舍”等词,道理相同。如何了知两种欲求的难舍性呢?首先,以“于利养欲求”等语,阐明利养欲求的难舍性。“两边聚集”是指为了战斗而从两方会集。“冲入”是指进入。接着,以“由于生命欲求难断之故”等语,阐明生命欲求的难舍性。显示巴利原文
119. Tatiyapaṇṇāsakassa paṭhame dukkhena pajahitabbāti duppajahā. Duccajātiādīsupi eseva nayo. Dvinnaṃ āsānaṃ duccajabhāvo kathaṃ jānitabboti paṭhamaṃ tāva lābhāsāya duccajabhāvaṃ vibhāveti ‘‘lābhāsāyā’’tiādinā. Ubhatobyūḷhanti yuddhatthāya ubhato sannipatitaṃ. Pakkhandantīti anuppavisanti. Jīvitāsāya duppajahattātiādinā jīvitāsāya duccajabhāvaṃ vibhāveti.
120 在第二经中,“难得”是指不容易得到。“我负债”而作想——如此作想的人,便如同此说,这是它的意思。而此处只说这么多:“先行恩者”是首先施恩的人。“知恩与知报者”是了知其所施的恩之后,随后再行回报的人。他们之中,先行恩者生起‘我负债’之想,随后回报者生起‘我令负债消减’之想,此处只说到这些。然而在《人施设论》的注释(第83节)中则说:显示巴利原文
120. Dutiye dullabhāti na sulabhā. Iṇaṃ demīti saññaṃ karotīti evaṃ saññaṃ karonto viya hotīti attho. Ettha ca ‘‘pubbakārīti paṭhamaṃ upakārassa kārako. Kataññū katavedīti tena kataṃ ñatvā pacchā kārako. Tesu pubbakārī ‘iṇaṃ demī’ti saññaṃ karoti, pacchā kārako ‘iṇaṃ jīrāpemī’ti saññaṃ karotī’’ti ettakameva idha vuttaṃ. Puggalapaṇṇattisaṃvaṇṇanāyaṃ (pu. pa. aṭṭha. 83) pana –
“先行恩者”即首先施恩的人。“知报者”即了知所施之恩,令其显明、彰显。他们应当以在家人与出家人来说明:在在家人中,父母称为先行恩者;而子女们赡养父母,对他们行问讯等事时,便称为知报者。在出家人中,戒师与亲教师称为先行恩者;弟子与同住比丘照料戒师与亲教师,对他们行问讯等事时,便称为知报者。为阐明此义,应当讲述奉侍亲教师的首那长老等的事迹。显示巴利原文
‘‘Pubbakārīti paṭhamameva kārako. Katavedīti kataṃ vedeti, viditaṃ pākaṭaṃ karoti. Te agāriyānagāriyehi dīpetabbā. Agārikesu hi mātāpitaro pubbakārino nāma, puttadhītaro pana mātāpitaro paṭijaggantā abhivādanādīni tesaṃ kurumānā katavedino nāma. Anagāriyesu ācariyupajjhāyā pubbakārino nāma, antevāsikasaddhivihārikā ācariyupajjhāye paṭijaggantā abhivādanādīni ca tesaṃ kurumānā katavedino nāma. Tesaṃ āvibhāvatthāya upajjhāyaposakasoṇattherādīnaṃ vatthūni kathetabbāni.
另一种解释方法:即使他人未施恩,也不顾念自己已施之恩而行利益者,为先行恩者,犹如父母及戒师、亲教师。由于众生被渴爱所征服,故此人难得。随顺他人所施之恩而行合宜之报,了知并觉受自己所受之恩为恩惠者,是知恩知报者,犹如于父母、戒师、亲教师处正行奉养者。由于众生被无明所征服,故此人亦难得。再者,无因之慈是先行恩者,有因之慈是知恩知报者。不怀‘他将为我做事’等动机而行动者,是先行恩者;怀‘他将为我做事’等动机而行动者,是知恩知报者。以暗趋明为依归者,是先行恩者;以明趋明为依归者,是知恩知报者。能教导者,是先行恩者;能践行者,是知恩知报者。在含天世间中,阿拉汉、正自觉者是先行恩者,圣弟子是知恩知报者。”此即所说。显示巴利原文
‘‘Aparo nayo – parena akateyeva upakāre attani kataṃ upakāraṃ anapekkhitvā kārako pubbakārī, seyyathāpi mātāpitaro ceva ācariyupajjhāyā ca. So dullabho sattānaṃ taṇhābhibhūtattā. Parena katassa upakārassa anurūpappavattiṃ attani kataṃ upakāraṃ upakārato jānanto vediyanto kataññukatavedī seyyathāpi mātāpituācariyupajjhāyesu sammāpaṭipanno. Sopi dullabho sattānaṃ avijjābhibhūtattā. Apica akāraṇavacchalo pubbakārī, sakāraṇavacchalo kataññukatavedī. ‘Karissati me’ti evamādikāraṇanirapekkhakiriyo pubbakārī, ‘karissati me’ti evamādikāraṇasāpekkhakiriyo kataññukatavedī. Tamojotiparāyaṇo pubbakārī, jotijotiparāyaṇo kataññukatavedī. Desetā pubbakārī, paṭipajjitā kataññukatavedī. Sadevake loke arahaṃ sammāsambuddho pubbakārī, ariyasāvako kataññukatavedī’’ti vuttaṃ.
其中,无须任何缘由便生起利他之心者,为“无因慈爱”。期待未来利益,以“他将为我做事”等心先行执取如是行为者,仅成知恩者,而非先行恩者——本着此意趣,故说“期待‘他将为我做事’等理由而行动者,是知恩知报者”。“以暗趋明为依归”之人,不依赖福果而唯修福德,故说为“先行恩者”。因为依赖福果而活者,即住于知恩者的范畴。显示巴利原文
Tattha kāraṇena vinā pavattahitacitto akāraṇavacchalo. Anāgatamhi payojanaṃ apekkhamāno ‘‘karissati me’’tiādinā cittena paṭhamaṃ gahitaṃ tādisaṃ kataṃ upādāya kataññū eva nāma hoti, na pubbakārīti adhippāyena ‘‘karissati meti evamādikāraṇasāpekkhakiriyo kataññukatavedī’’ti vuttaṃ. Tamojotiparāyaṇo puññaphalāni anupajīvanto eva puññāni karotīti ‘‘pubbakārī’’ti vutto. Puññaphalaṃ upajīvanto hi kataññupakkhe tiṭṭhati.
121 第三经中,“满足”指已得善益、已达究竟,因所作已办而无希求。由功德圆满、完备、已达所欲,故此处说为“满足”。“令满足者”指也能令他人满足者。在此,关于“满足”,独觉佛与如来弟子诸漏尽者中,独觉佛凭九种出世间法自身满足、圆满,却不能令他人满足。因为独觉佛所说之法,无人能得通达;而弟子们说法时,则有无量天、人得以通达。然而,即便如此,这些弟子说法时并非依自所言,而是依佛陀所言;在座倾听的大众便生起净信:“这位比丘并非在开示自己所通达之法。”如是,此净信实则唯归于佛陀。因此,唯有正自觉者才真正可称“令满足者”。正如国王命人:“给某某这些物品。”虽由臣仆取来给予,然施主实为国王。受者也认为:“国王赐予了我地位,赐予了权力与财富。”而不去想“这是国王的臣仆给的”。应以此理,如上了知。显示巴利原文
121. Tatiye tittoti suhito pariyosito niṭṭhitakiccatāya nirussukko. Guṇapāripūriyā hi paripuṇṇo yāvadattho idha titto vutto. Tappetāti aññesampi tittikaro. Paccekabuddho ca tathāgatasāvako ca khīṇāsavo tittoti ettha paccekabuddho navalokuttaradhammehi sayaṃ titto paripuṇṇo, aññaṃ pana tappetuṃ na sakkoti. Tassa hi dhammakathāya abhisamayo na hoti, sāvakānaṃ pana dhammakathāya aparimāṇānaṃ devamanussānaṃ abhisamayo hoti. Evaṃ santepi yasmā te dhammaṃ desentā na attano vacanaṃ katvā kathenti, buddhānaṃ vacanaṃ katvā kathenti, sotuṃ nisinnaparisāpi – ‘‘ayaṃ bhikkhu na attanā paṭividdhaṃ dhammaṃ kathetī’’ti cittīkāraṃ karoti. Iti so cittīkāro buddhānaṃyeva hoti. Evaṃ tattha sammāsambuddhova tappetā nāma. Yathā hi ‘‘asukassa nāma idañcidañca dethā’’ti raññā āṇatte kiñcāpi ānetvā denti, atha kho rājāva tattha dāyako. Yehipi laddhaṃ hoti, te ‘‘raññā amhākaṃ ṭhānantaraṃ dinnaṃ, issariyavibhavo dinno’’tveva gaṇhanti, na ‘‘rājapurisehī’’ti evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ.
122 第四经中,“难令满足”意为无法满足,无人能令其满足。若有比丘依止护持者之家或亲族而住,当他人施与袈裟时,他却将袈裟收藏起来,并不使用;即使一再被给予,也只是收下存放。又有比丘以同样的方式,将每次所得都分发出去、施与他人,即便反复获得也依然如此。这两种人,即使用车乘运来资具,也无法令其满足,是故名为“难令满足”。显示巴利原文
122. Catutthe duttappayāti atappayā, na sakkā kenaci tappetuṃ. Yo hi upaṭṭhākakulaṃ vā ñātikulaṃ vā nissāya vasamāno cīvare jiṇṇe tehi dinnaṃ cīvaraṃ nikkhipati, na paribhuñjati . Punappunaṃ dinnampi gahetvā nikkhipateva. Yo ca teneva nayena laddhaṃ laddhaṃ vissajjeti, parassa deti, punappunaṃ laddhampi tatheva karoti. Ime dve puggalā sakaṭehipi paccaye upanentena tappetuṃ na sakkāti duttappayā.
123 第五项中,“不施舍”是指:不视其为己有,则不施与他人;然而若有剩余,他不储存,而是施与他人。因此经文说“完全不给予他人”等等。意思是:“若有比丘从护持者之家或亲族家得到旧袈裟布料,制成袈裟而自用,并不存放;即使安上纽扣穿着,当对方再次布施时,也不立即接受。又有比丘,每次所得都自己受用,不施与他人。这两种人都极易满足,故称为‘易令满足’。”显示巴利原文
123. Pañcame na vissajjetīti attano akatvā parassa na deti, atireke pana sati na nikkhipati, parassa deti. Tenevāha ‘‘sabbaṃyeva paresaṃ na detī’’tiādi. Idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘yo bhikkhu upaṭṭhākakulā vā ñātikulā vā jiṇṇacīvaro sāṭakaṃ labhitvā cīvaraṃ katvā paribhuñjati na nikkhipati, aggaḷaṃ datvā pārupantopi punapi diyyamāne sahasā nappaṭiggaṇhāti. Yo ca laddhaṃ laddhaṃ attanā paribhuñjati, paresaṃ na deti. Ime dvepi sukhena sakkā tappetunti sutappayā’’ti.
124-127 第六、第七等诸经,文义浅显易明。显示巴利原文
124-127. Chaṭṭhasattamādīni uttānatthāneva.
《Āsāduppajahavagga》品的注释结束了。显示巴利原文
Āsāduppajahavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.