二、《诉讼品》注释
2. Adhikaraṇavaggavaṇṇanā
11“无审察时不动摇”:审察力,是审察慧的称谓。“修习力”,是指以精进为首修习七觉支时所生起的力量。因得精进助成,善法的修习便有力而坚固;由此生起的有力善修习中,七觉支也就被称为强有力的觉支。就义理而言,即以精进觉支为首而有七觉支。经中亦曾这样说:“其中,何等为修习力?即亲近善法、修习、多修习,此称为修习力。七觉支亦为修习力。”(《法集论》1361)
11. Dutiyavaggassa paṭhame appaṭisaṅkhāne na kampatīti paṭisaṅkhānabalaṃ, upaparikkhanapaññāyetaṃ nāmaṃ. Vīriyasīsena satta bojjhaṅge bhāventassa uppannaṃ balaṃ bhāvanābalaṃ. Vīriyupatthambhena hi kusalabhāvanā balavatī thirā uppajjati, tathā uppannā balavatī kusalabhāvanā balavanto satta bojjhaṅgātipi vuccanti. Atthato vīriyasambojjhaṅgasīsena satta bojjhaṅgā honti. Vuttampi cetaṃ – ‘‘tattha katamaṃ bhāvanābalaṃ? Yā kusalānaṃ dhammānaṃ āsevanā bhāvanā bahulīkammaṃ, idaṃ vuccati bhāvanābalaṃ. Sattapi bojjhaṅgā bhāvanābala’’nti (dha. sa. 1361).
“不可动摇义”指不被敌对法所动摇之义。“难征服义”指难以被征服之义。“不可压伏义”指不能被压倒、不能镇伏之义。“这些”即指前述两种力。“被称为最上”:意为“比丘们,此二力中,修习力为最上”,如是,于此处它被说为最上。
Akampiyaṭṭhenāti paṭipakkhehi akampanīyaṭṭhena. Durabhibhavanaṭṭhenāti durabhibhavanīyaṭṭhena. Anajjhomaddanaṭṭhenāti adhibhavitvā anavamaddanaṭṭhena. Etānīti etāni yathāvuttāni dvepi balāni. Etadaggaṃ nāgatanti ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, dvinnaṃ balānaṃ yadidaṃ bhāvanābala’’nti evamettha etadaggaṃ nāgatanti attho.
12第二经中,所谓「依远离」,即依止于远离。就像依于远离而转起的禅那被称为“远离所生”那样,依于远离而转起的念觉支也应被视作「依远离」。而「依止」的含义,应依观、道、果来理解;或者,即使没有前后因果关系,如同「缘起」中依缘而生起一般,作为不分离的法之运作,「依止」的状态也可以成立。在阐述了“依彼分断、依断断、依出离的远离”之后,并未说到“依止息远离”,因为此处借由“修习念觉支”等所要说明的,是应当修习的觉支。应当修习的觉支,便是应当证得的强力觉支,它们的作用正是止息远离。就意向而言,由于生起“我将证得涅槃”的意向,即使在观的刹那,心虽以行为所缘,但因见行的过患,心便倾向于行的对立面——涅槃,因此从意向上说,便成为依出离的远离,正如被热苦所迫的人,其心倾向于清凉一样。
12. Dutiye vivekaṃ nissitanti vivekanissitaṃ, yathā vā vivekavasena pavattaṃ jhānaṃ ‘‘vivekaja’’nti vuttaṃ, evaṃ vivekavasena pavatto satisambojjhaṅgo ‘‘vivekanissito’’ti daṭṭhabbo. Nissayaṭṭho ca vipassanāmaggānaṃ vasena maggaphalānaṃ veditabbo, asatipi vā pubbāparabhāve ‘‘paṭiccasamuppādo’’ti ettha paccayena samuppādanaṃ viya avinābhāvidhammabyāpārā nissayanabhāvanā sambhavantīti. ‘‘Tadaṅgasamucchedanissaraṇavivekanissita’’nti vatvā paṭippassaddhivivekanissitassa avacanaṃ ‘‘satisambojjhaṅgaṃ bhāvetī’’tiādinā idha bhāvetabbānaṃ sambojjhaṅgānaṃ vuttattā. Bhāvitabojjhaṅgassa hi sacchikātabbā balabojjhaṅgā, tesaṃ kiccaṃ paṭippassaddhiviveko. Ajjhāsayatoti ‘‘nibbānaṃ sacchikarissāmī’’ti pavattaajjhāsayato. Yadipi hi vipassanākkhaṇe saṅkhārārammaṇaṃ cittaṃ, saṅkhāresu pana ādīnavaṃ disvā tappaṭipakkhe nibbāne ninnatāya ajjhāsayato nissaraṇavivekanissito hoti uṇhābhibhūtassa puggalassa sītaninnacittatā viya.
在说了“也有五种依远离,这是一些人的看法”之后,为了从中抽出不同于前述三种远离的另外两种远离来显示,便说“那些人说”等语。这里,在禅那的刹那,首先由于作用而依伏断的远离;在观的刹那,由于意向而依止息的远离来修习。应当如此理解,因为在“我将如此成就无上的解脱而住”这一表述中,存在着倾向于彼的意向。因此说“所以依他们的见解”等等。通过下文说到遍处禅那,也应知道包含了无色界,所以“这些禅那”的说法也摄入了它们。因为正如舍断律一样,离贪和灭与这里所说的远离在意义上并无差别,所以说“这个道理也同样适用于‘依离贪’等表述”。因此,“远离的意义实际上就是离贪等”。
‘‘Pañcavidhavivekanissitampīti eke’’ti vatvā tattha yathāvuttavivekattayato aññaṃ vivekadvayaṃ uddharitvā dassetuṃ ‘‘te hī’’tiādi vuttaṃ. Tattha jhānakkhaṇe tāva kiccato vikkhambhanavivekanissitaṃ, vipassanākkhaṇe ajjhāsayato paṭippassaddhivivekanissitaṃ bhāvetīti vattabbaṃ ‘‘evāhaṃ anuttaraṃ vimokkhaṃ upasampajja viharissāmī’’ti tattha ninnajjhāsayatāya. Tenāha ‘‘tasmā tesaṃ matenā’’tiādi. Heṭṭhā kasiṇajjhānaggahaṇena āruppānampi gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ, tasmā ‘‘etesaṃ jhānāna’’nti imināpi tesaṃ saṅgaho veditabbo. Yasmā pahānavinayo viya virāganirodhāpi idhādhippetavivekena atthato nibbisiṭṭhā, tasmā vuttaṃ ‘‘esa nayo virāganissitantiādīsū’’ti. Tenāha ‘‘vivekatthā eva hi virāgādayo’’ti.
「舍」这个字有“丢弃”和“跳入”两种意思,因此说「舍」有两种性质。所谓“舍离”,即指断除,以及以被释放的状态跳入灭。因此,在观刹那,以彼分断的方式;在道刹那,以断断的方式,舍弃对立者,这便是「舍」。同样,在观刹那,以倾向于彼的方式;在道刹那,以彼为所缘的方式,由于具有被释放的自性,也应知是「舍」。因此说“其中,这是丢弃的舍”等等。此念觉支,即以兼摄的方式所说的念觉支。通过以上所说的方式,也就是彼分断和断断的方式,以及倾向于彼、以彼为所缘的方式。因为前面已经说明了“舍”字的意义,所以说“用完整的词语来表达”。正在转变者:在观刹那,通过彼分断及倾向彼的方式而正在转变。已经转变者:在道刹那,通过断除及以彼为所缘的方式而已经转变。这里的“转变”即是成熟,所以说“正在遍熟及已经遍熟”。而成熟,是藉由反复修习而得力,能舍弃烦恼、跳入涅槃,达到锐利明净的状态。因此说“因为这(念觉支)”等等。这一理趣,就如同在「依远离」等中对于念觉支所说明的那样,对于其余的法择觉支等,也应当如此理解。
Vossagga-saddo pariccāgattho pakkhandanattho cāti vossaggassa duvidhatā vuttā. Vossajjanañhi pahānaṃ vissaṭṭhabhāvena nirodhanapakkhandanampi ca . Tasmā vipassanākkhaṇe tadaṅgavasena maggakkhaṇe samucchedavasena paṭipakkhassa pahānaṃ vossaggo, tathā vipassanākkhaṇe tanninnabhāvena, maggakkhaṇe ārammaṇakaraṇena vissaṭṭhasabhāvatā vossaggoti veditabbaṃ. Tenevāha ‘‘tattha pariccāgavossaggo’’tiādi. Ayaṃ satisambojjhaṅgoti ayaṃ missakavasena vutto satisambojjhaṅgo. Yathāvuttena pakārenāti tadaṅgappahānasamucchedappahānappakārena tanninnatadārammaṇappakārena ca. Pubbe vossaggavacanasseva atthassa vuttattā āha ‘‘sakalena vacanenā’’ti. Pariṇamantanti vipassanākkhaṇe tadaṅgatanninnappakārena pariṇamantaṃ. Pariṇatanti maggakkhaṇe samucchedatadārammaṇappakārena pariṇataṃ. Pariṇāmo nāma idha paripākoti āha ‘‘paripaccantaṃ paripakkañcā’’ti. Paripāko ca āsevanalābhena laddhasāmatthiyassa kilese pariccajituṃ nibbānaṃ pakkhandituṃ tikkhavisadabhāvo. Tenāha ‘‘ayañhī’’tiādi. Esa nayoti yvāyaṃ nayo ‘‘vivekanissita’’ntiādinā satisambojjhaṅge vutto, sesesu dhammavicayasambojjhaṅgādīsupi eseva nayo, evaṃ tattha netabbanti attho.
在指出“依远离”等所包含的共同义理之后,现在为了说明此处所指的意旨,而说“但在这里”等。其中,“从一切有为”即是从一切由缘所生的法。“一切”是指有为法。“以远离为所缘”,即是以称为涅槃的远离作为所缘。“而那正是”,就是指这念觉支本身。
‘‘Vivekanissita’’ntiādīsu labbhamānamatthaṃ sāmaññato dassetvā idāni idhādhippetamatthaṃ dassento ‘‘idha panā’’tiādimāha. Tattha sabbasaṅkhatehīti sabbehi paccayasamuppannadhammehi. Sabbesanti saṅkhatadhammānaṃ. Vivekaṃ ārammaṇaṃ katvāti nibbānasaṅkhātaṃ vivekaṃ ārammaṇaṃ katvā. Tañca khoti tadeva satisambojjhaṅgaṃ.
13在第三经中,“为了心一境性”即是为了令心等持,意思是现法乐住。因为以心一境性为首,故说现法乐住。这是就纯观漏尽者而言的。他们证得后,心想:“我们以专一之心,将安乐地度过一日”,如此仅作遍处准备,便生起八等至。然而对于“为了观的基础”等,有学与凡夫从等至出定后,心想:“以等持之心修观”,如此生起时,便是为了观的基础而修习。
13. Tatiye cittekaggatthāyāti cittasamādhānatthāya, diṭṭhadhamme sukhavihārāyāti attho. Cittekaggatāsīsena hi diṭṭhadhammasukhavihāro vutto. Sukkhavipassakakhīṇāsavānaṃ vasena hetaṃ vuttaṃ. Te hi samāpajjitvā ‘‘ekaggacittā sukhaṃ divasaṃ viharissāmā’’ti icceva kasiṇaparikammaṃ katvā aṭṭha samāpattiyo nibbattenti. Vipassanāpādakatthāyātiādīsu pana sekkhaputhujjanā ‘‘samāpattito vuṭṭhāya samāhitena cittena vipassāmā’’ti nibbattentā vipassanāpādakatthāya bhāventi.
有些人证得八等至后,进入神通基础禅那,从等至出定,期望成就如“一身变多身”等所说的神通,如此生起,便是为了神通的基础而修习。有些人证得八等至后,进入灭尽定,心想:“七日间无心,于现法证得灭、证得涅槃之后,我们便安乐而住”,如此生起,便是为了灭尽的基础而修习。又有些人证得八等至后,心想:“不离禅那者将生于梵天界”,如此生起,便是为了胜生而修习。
Ye pana aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā samāpattito vuṭṭhāya ‘‘ekopi hutvā bahudhā hotī’’ti (dī. ni. 1.238; ma. ni. 1.147; saṃ. ni. 2.70; 5.834, 842) vuttanayā abhiññāyo patthentā nibbattenti, te abhiññāpādakatthāya bhāventi. Ye aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā ‘‘sattāhaṃ acittā hutvā diṭṭheva dhamme nirodhaṃ nibbānaṃ patvā sukhaṃ viharissāmā’’ti nibbattenti, te nirodhapādakatthāya bhāventi. Ye pana aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā ‘‘aparihīnajjhānā brahmaloke uppajjissāmā’’ti nibbattenti, te bhavavisesatthāya bhāventi.
首先,就心一境性而言,如果说为了殊胜生存而作为目的,以及为了观的基础而作为目的,是四种禅那所共通的,因此依此而说“四种禅那”,这还算合理。然而,为了神通的基础而作为目的,以及为了灭尽的基础而作为目的,这只是第四禅特有的,怎么可以说为四种禅那所共通呢?这是因为依相续而安立的状态。近因的近因也被称为近因,即因之因,犹如说“因草而饭成”一样。
Yuttaṃ tāva cittekaggatāya bhavavisesatthatā viya vipassanāpādakatthatāpi catukkajjhānasādhāraṇāti tesaṃ vasena ‘‘cattāri jhānānī’’ti vacanaṃ, abhiññāpādakatthatā pana nirodhapādakatthatā ca catutthasseva jhānassa āveṇikā, sā kathaṃ catukkajjhānasādhāraṇā vuttāti? Paramparādhiṭṭhānabhāvato. Padaṭṭhānapadaṭṭhānampi hi padaṭṭhānanti vuccati kāraṇakāraṇanti yathā ‘‘tiṇehi bhattaṃ siddha’’nti.
14第四项中,“犹如兔子的跳跃”,即如同厌恶大地的兔子那样跳起。这里有一则说明含义的比喻——据说,大地对兔子说:“喂,兔子!”兔子问:“你是谁?”(大地说:)“你在我上面做一切威仪,排泄粪尿,怎么会不认识我?”(兔子说:)“我早被你看透了!我被你踩踏的地方,不过像被脚趾碰触处那么小;你排出的水很少,粪便只有迦多迦果那么大。然而,被象、马等践踏的地方却很大,它们的尿有一罐之多,粪便也有后分果那么大。你对我来说已经足够了!”说完便跳起,落在另一处。于是大地说:“啊!你即便去了远处,不还是落在我的上面吗?”兔子厌恶大地,再次跳起落于别处。如此跳起落下,纵使经过一千年,兔子也无法到达大地的边际。“没有终点”即是指没有前际。其余的则是为广慧者、可引导者与以文句为最上者而说的。
14. Catutthe sasakassa uppatanaṃ viya hotīti pathavijigucchanasasakassa uppatanaṃ viya hoti. Tatthāyaṃ atthasallāpikā upamā – pathavī kira sasakaṃ āha – ‘‘he sasakā’’ti. Sasako āha – ‘‘ko eso’’ti. Kasmā mameva upari sabbairiyāpathe kappento uccārapassāvaṃ karonto maṃ na jānāsīti? Suṭṭhu tayā ahaṃ diṭṭho, mayā akkantaṭṭhānañhi aṅgulaggehi phuṭṭhaṭṭhānaṃ viya hoti, vissaṭṭhaudakaṃ appamattakaṃ, karīsaṃ kaṭakaphalamattaṃ, hatthiassādīhi pana akkantaṭṭhānampi mahantaṃ, passāvopi nesaṃ ghaṭamatto, uccāropi pacchimatto hoti, alaṃ mayhaṃ tayāti uppatitvā aññasmiṃ ṭhāne patito. Tato naṃ pathavī āha – ‘‘aho dūraṃ gatopi nanu mayhaṃyeva upari patitosī’’ti? So puna taṃ jigucchanto uppatitvā aññattha patito. Evaṃ vassasahassampi uppatitvā uppatitvā patamāno sasako neva pathaviyā antaṃ pāpuṇituṃ sakkoti. Na koṭinti na pubbakoṭiṃ. Itaresanti vipañcitaññuneyyapadaparamānaṃ.
15第五项中,由诸止息法而裁决、平息,故为“诤事”。基于十八种破僧事而生起的争论,即是争论诤事。“在此,比丘们因戒过失而指控比丘”等,基于四种过失而生起的指控,即是指控诤事。五罪聚即是罪诤事。依“七罪聚也是罪诤事”之语,罪本身就是罪诤事。“凡僧团有应作性、应办性,即白羯磨、白二甘马、白四甘马”,由此而来的四种僧团事务,应知为事务诤事。此中其余之义是明显的。
15. Pañcame samathehi adhikarīyati vūpasammatīti adhikaraṇaṃ, aṭṭhārasa bhedakaravatthūni nissāya uppanno vivādoyeva vivādādhikaraṇaṃ. ‘‘Idha bhikkhū bhikkhuṃ anuvadanti sīlavipattiyā vā’’tiādinā (cūḷava. 215) catasso vipattiyo nissāya uppanno anuvādoyeva anuvādādhikaraṇaṃ. Pañcapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ. ‘‘Sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇa’’nti (cūḷava. 215) vacanato āpattiyeva āpattādhikaraṇaṃ. ‘‘Yā saṅghassa kiccayatā karaṇīyatā apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakamma’’nti (cūḷava. 215) evamāgataṃ catubbidhaṃ saṅghakiccaṃ kiccādhikaraṇanti veditabbaṃ. Sesamettha uttānameva.
16第六项中,“不显名”指诸如“西罗”“究罗檀头”等不为人知者。“或者由于某种原因”:此处的工具格用于表示原因。因为因的含义是行为的原因,不像工具格那样直接表示行为本身;此处的“近行”这一行为是为了证得种种功德殊胜,因此工具格适用于因义,正如“以食而住”“以咒而住”等例,并不适用于工具义,因为不合,故说“或者由于某种原因”。世尊被喻为一棵恒常结果、果实甘美的果树,所结即无上甘甜、丰沛甘露法味的正法果实。仅凭欲享用甘美果实的意图,便已把握了此树果实甘美之意。“已近行”即已近往。因为怀着欲求到达之心前往某处,越过各处而临近,故得“已近去”之称。所以说“已去”即表示“已到达”的意思。“近行后”指示的是先前的行为,故说“表明近行的终结”。“从那里”指到达那个被称为“近行”之处,也就是从已到达之处。
16. Chaṭṭhe apākaṭanāmoti ‘‘selo, kūṭadanto’’tiādinā anabhiññāto. Yena vā kāraṇenāti hetumhi idaṃ karaṇavacanaṃ. Hetuattho hi kiriyākāraṇaṃ, na karaṇaṃ viya kiriyattho, tasmā nānappakāraguṇavisesādhigamatthā idha upasaṅkamanakiriyāti ‘‘annena vasati, ajjhenena vasatī’’tiādīsu viya hetuatthamevetaṃ karaṇavacanaṃ yuttaṃ, na karaṇatthaṃ tassa ayujjamānattāti vuttaṃ ‘‘yena vā kāraṇenā’’ti. Avibhāgato satataṃ pavattitaniratisayasāduvipulāmatarasasaddhammaphalatāya sāduphalaniccaphalitamahārukkhena bhagavā upamito. Sāduphalūpabhogādhippāyaggahaṇeneva hi rukkhassa sāduphalatā gahitāti. Upasaṅkamīti upasaṅkanto. Sampattakāmatāya hi kiñci ṭhānaṃ gacchanto taṃtaṃpadesātikkamanena upasaṅkami, upasaṅkantoti ca vattabbataṃ labhati. Tenāha ‘‘gatoti vuttaṃ hotī’’ti, upagatoti attho. Upasaṅkamitvāti pubbakālakiriyāniddesoti āha ‘‘upasaṅkamanapariyosānadīpana’’nti. Tatoti yaṃ ṭhānaṃ patto ‘‘upasaṅkamī’’ti vutto, tato upagataṭṭhānato.
正如世尊以“婆罗门,您是否堪忍?是否尚能维持?”等语询问堪忍等事,由此与那位婆罗门因先前的对谈而共相喜悦;同样,那位婆罗门也仿效世尊,与之共相喜悦。这是其中的关联。为以比喻说明这种共相喜悦,便说“如同凉水”等语。其中,“已交好”意为已经交融。“达成一致”:即通过交好的行为而达到平等。“是否能承受”:询问这个四轮九门的身体,因其充满痛苦、本性难忍,您是否能承受?“是否能维持”:询问依赖饮食等维生、被称为长时相续的维持,您是否能维持?“是否少病”:因无头痛等疾病。“是否无患”:因无痛苦的生活。“是否轻快”:因做各种事务时起身轻松。“是否有气力”:因拥有相应的体力。“是否有安住轻利”:因有安住轻利的存在。在所有这些处所,皆应加上“是否”一词来理解。
Yathā khamanīyādīni pucchantoti yathā bhagavā ‘‘kacci te, brāhmaṇa, khamanīyaṃ, kacci yāpanīya’’ntiādinā khamanīyādīni pucchanto tena brāhmaṇena saddhiṃ samappavattamodo ahosi pubbabhāsitāya, evaṃ sopi brāhmaṇo tadanukaraṇena bhagavatā saddhiṃ samappavattamodo ahosīti yojanā. Taṃ pana samappavattamodataṃ upamāya dassetuṃ ‘‘sītodakaṃ viyā’’tiādi vuttaṃ. Tattha sammoditanti saṃsanditaṃ. Ekībhāvanti sammodanakiriyāya samānataṃ. Khamanīyanti ‘‘idaṃ catucakkaṃ navadvāraṃ sarīrayantaṃ dukkhabahulatāya sabhāvato dussahaṃ, kacci khamituṃ sakkuṇeyya’’nti pucchati. Yāpanīyanti āhārādippaṭibaddhavuttikaṃ cirappabandhasaṅkhātāya yāpanāya kacci yāpetuṃ sakkuṇeyyaṃ. Sīsarogādiābādhābhāvena kacci appābādhaṃ. Dukkhajīvikābhāvena kacci appātaṅkaṃ. Taṃtaṃkiccakaraṇe uṭṭhānasukhatāya kacci lahuṭṭhānaṃ. Tadanurūpabalayogato kacci balaṃ. Sukhavihārasambhavena kacci phāsuvihāro atthīti sabbattha kacci-saddaṃ yojetvā attho veditabbo.
达到强盛的喜就是喜。初生的喜是欢悦。“能生起欢喜”即“令欢喜的”,也就是“应欢喜的”。为了显示“应欢喜的”这个词的意思是“适合欢喜的”,所以说“由于适合欢喜的状态”。“由于应忆念的状态”即由于应随念的状态。原本应说“saraṇīya(应忆)”,而将元音延长说成“sāraṇīya”。“由于听闻时的快乐”是指入耳时的甜美;“由于随念时的快乐”是指审察时的愉悦。“由于音节的清净”是指该言语具有自性词源,也就是言辞巧妙。“由于义理的清净”是指含义的无烦恼。“以种种方式”即种种原因。
Balappattā pīti pītiyeva. Taruṇapīti pāmojjaṃ. Sammodaṃ janeti karotīti sammodanīkaṃ, tadeva sammodanīyaṃ. Sammoditabbato sammodanīyanti imaṃ pana atthaṃ dassetuṃ ‘‘sammodituṃ yuttabhāvato’’ti āha. Saritabbabhāvatoti anussaritabbabhāvato. ‘‘Saraṇīya’’nti vattabbe dīghaṃ katvā ‘‘sāraṇīya’’nti vuttaṃ. Suyyamānasukhatoti āpāthagatamadhurataṃ āha, anussariyamānasukhatoti vimaddaramaṇīyataṃ. Byañjanaparisuddhatāyāti sabhāvaniruttibhāvena tassā kathāya vacanacāturiyamāha. Atthaparisuddhatāyāti atthassa nirupakkilesataṃ. Anekehi pariyāyehīti anekehi kāraṇehi.
通过遮止“过远”与“过近”,而确立了“不远不近”。这一距离,从最低限度来说,即是两人伸直手臂能互相碰触的程度。“伸出脖子”:以转动脖子的方式伸出脖子。
Atidūraaccāsannappaṭikkhepena nātidūraṃ naccāsannaṃ nāma gahitaṃ, taṃ pana avakaṃsato ubhinnaṃ pasāritahatthāsaṅghaṭṭanena daṭṭhabbaṃ. Gīvaṃ pasāretvāti gīvaṃ parivaṭṭanavasena pasāretvā.
“说了此”:即说了“尊者,是什么因……”等问话。由此,“说了此”一词被引出,用以说明“有两种提问”等提问的分类。其中,与在家生活相应、由在家人所提出的问题,名为“在家者提问”;与在家人有别、属于出家者的问题,名为“非在家者提问”。虽然在别处,因与缘被分别解释,例如“能生为因,能持为缘;不共为因,共为缘;同类为因,异类为缘;前时为因,俱时为缘”等,但在此处,如同“比丘们,四大种是因,四大种是缘,为了安立色蕴”等经文中那样,因与缘是同一意义,因此这里说“这两者都是因的同义词”。“邪行”是以抽象名词的中性形式来表示的。
Etadavocāti etaṃ ‘‘ko nu kho, bhante, hetū’’tiādipucchāvacanaṃ avoca. Teneva ‘‘etadavocā’’ti padaṃ uddharitvā duvidhā hi pucchātiādinā pucchāvibhāgaṃ dasseti. Tattha agāre niyutto agāriko, tassa pucchā agārikapucchā. Agārikato añño anagāriko pabbajjūpagato, tassa pucchā anagārikapucchā. Kiñcāpi aññattha ‘‘janako hetu, paggāhako paccayo. Asādhāraṇo hetu, sādhāraṇo paccayo. Sabhāgo hetu, asabhāgo paccayo. Pubbakāliko hetu, sahapavatto paccayo’’tiādinā hetupaccayā vibhajja vuccanti. Idha pana ‘‘cattāro kho, bhikkhave, mahābhūtā hetu cattāro mahābhūtā paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāyā’’tiādīsu (ma. ni. 3.86) viya hetupaccayasaddā samānatthāti dassento ‘‘ubhayampetaṃ kāraṇavevacanamevā’’ti āha. Visamacariyāti bhāvanapuṃsakaniddeso.
“已过”:即已超越、已离去,故说表示“灭尽”。正如上文所说“初夜分已过”。“极其美妙”:即极为可爱、令人愉悦,如是则为善好、吉祥,故说表示“美好”。“谁”:在天神、龙、夜叉、乾闼婆等之中,是哪一位?“我”:即我的。“足”:指双足。“以神通”:即以这些天神通。“以随从”:即以这些随从与界限。“照耀”:即闪耀着。“以极其美妙的”:指极为可爱、令人愉悦、端正的。“容色”:指肤色,即身体颜色的光辉。“照亮一切方向”:即照耀十方,如同月亮与太阳那样,使一切成为一片光辉、一片光明。这是偈颂的含义。“于端正者”:指具有崇高、具足之相者。
Abhikkantāti atikkantā, vigatāti atthoti āha ‘‘khaye dissatī’’ti. Tathā hi ‘‘nikkhanto paṭhamo yāmo’’ti upari vuttaṃ. Abhikkantataroti ativiya kantataro manoramo, tādiso ca sundaro bhaddako nāma hotīti āha ‘‘sundare dissatī’’ti. Koti devanāgayakkhagandhabbādīsu ko katamo? Meti mama. Pādānīti pāde. Iddhiyāti imāya evarūpāya deviddhiyā. Yasasāti iminā edisena parivārena paricchedena ca. Jalanti vijjotamāno. Abhikkantenāti ativiya kantena kamanīyena abhirūpena. Vaṇṇenāti chavivaṇṇena sarīravaṇṇanibhāya. Sabbā obhāsayaṃ disāti dasa disā pabhāsento, cando viya sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekālokaṃ karontoti gāthāya attho. Abhirūpeti uḷārarūpe sampannarūpe.
“叠词”的运用:在恐惧时,会说“贼,贼;蛇,蛇”等;在愤怒时,会说“射击,射击;打击,打击”等;在赞叹时,会说“善哉,善哉”等;在急促时,会说“去,去;割,割”等;在好奇时,会说“来,来”等;在惊讶时,会思维“佛,佛”等;在欢笑时,会说“来啊,各位尊者,来啊,各位尊者”等;在忧伤时,会说“我的独子在哪里,我的独子在哪里”等;在欢喜时,会说“啊,快乐,啊,快乐”等。这里的“而”字,是为了包括没有列举的情况。因此,也应知道它含摄了指责、轻视等情形。其中,指责时说“恶人,恶人”等,轻视时说“小可爱,小可爱”等。
‘‘Coro, coro; sappo, sappo’’tiādīsu bhaye āmeḍitaṃ. ‘‘Vijjha, vijjha; pahara, paharā’’tiādīsu kodhe. ‘‘Sādhu, sādhū’’tiādīsu (ma. ni. 327.saṃ. ni. 2.127; 3.35; 5.1085) pasaṃsāyaṃ. ‘‘Gaccha, gaccha; lunāhi, lunāhī’’tiādīsu turite. ‘‘Āgaccha, āgacchā’’tiādīsu kotūhale. ‘‘Buddho, buddhoti cintento’’tiādīsu (bu. vaṃ. 2.44) acchare. ‘‘Abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto’’tiādīsu hāse. ‘‘Kahaṃ ekaputtaka, kahaṃ ekaputtakā’’tiādīsu (ma. ni. 2.353; saṃ. ni. 2.63) soke. ‘‘Aho sukhaṃ, aho sukha’’ntiādīsu (udā. 20; dī. ni. 3.305; cūḷava. 332) pasāde. Ca-saddo avuttasamuccayatto. Tena garahāasammānādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Tattha ‘‘pāpo, pāpo’’tiādīsu garahāyaṃ. ‘‘Abhirūpaka, abhirūpakā’’tiādīsu asammāne daṭṭhabbaṃ.
这并不是以叠词的方式重复说两次,而是基于两种不同的含义而说。为阐明此义,故说“或者”(atha vā)等。“殊妙”(abhikkanta)一词,是着眼于(世尊的)话语,而依中性词性表述的;然而世尊的话语正是对法的开示,因此便将其说为“乔达摩尊者的说法”。第二句也同此理。“以断除过患”是指摧毁贪等烦恼;“以获得功德”是指成就戒等功德。在说明所证得之功德的开示中,为首先突显核心,而说“以生信,以生慧”。因为,以信居首的是世间功德,以慧居首的是出世间功德。
Nayidaṃ āmeḍitavasena dvikkhattuṃ vuttaṃ, atha kho atthadvayavasenāti dassento ‘‘atha vā’’tiādimāha. ‘‘Abhikkanta’’nti vacanaṃ apekkhitvā napuṃsakavasena vuttaṃ, taṃ pana bhagavato vacanaṃ dhammassa desanāti katvā tathā vuttaṃ ‘‘bhoto gotamassa dhammadesanā’’ti. Dutiyapadepi eseva nayo. Dosanāsanatoti rāgādikilesavidhamanato. Guṇādhigamanatoti sīlādiguṇānaṃ sampāpanato. Ye guṇe desanā adhigameti, tesu padhānabhūte tāva dassetuṃ ‘‘saddhājananato paññājananato’’ti vuttaṃ. Saddhāpamukhā hi lokiyā guṇā, paññāpamukhā lokuttarā .
因具足戒等义利,而称为“有义”(sāttha);因具足本语之自然表述,而称为“有文”(sabyañjana)。因用词易于明了,而称为“显了句”(uttānapada);因义理柔和细密、难以彻底了解,而称为“甚深义”(gambhīrattha)。因用词滑柔、甜美,而称为“悦耳”(kaṇṇasukha);因义理广大、清净、可爱,而称为“摄心”(hadayaṅgama)。因摧破了慢与过慢,而“不自赞”(anattukkaṃsana);因压伏了顽固与忿怒,而“不毁他”(aparavambhana)。因出于利益之动机而转起,能息灭他人贪欲等热恼,故称为“悲愍清凉”(karuṇāsītala);因能破除烦恼的黑暗,故称为“慧明净”(paññāvadāta)。如迦陵频伽鸟声般优雅,故称为“现前可乐”(āpātharamaṇīya);前后不相违、义理极为纯净,故称为“堪任思择”(vimaddakkhama)。因为“现前可乐”,所以听闻时便生安乐;因为“堪任思择”且是出于利益心而转起,所以听闻者得以生信、生慧。
Sīlādiatthasampattiyā sātthato, sabhāvaniruttisampattiyā sabyañjanato. Suviññeyyasaddappayogatāya uttānapadato, saṇhasukhumabhāvena duviññeyyatthatāya gambhīratthato. Siniddhamudumadhurasaddappayogatāya kaṇṇasukhato, vipulavisuddhapemanīyatthatāya hadayaṅgamato. Mānātimānavidhamanena anattukkaṃsanato, thambhasārambhanimmaddanena aparavambhanato. Hitādhippāyappavattiyā paresaṃ rāgapariḷāhādivūpasamanena karuṇāsītalato, kilesandhakāravidhamanena paññāvadātato. Karavīkarutamañjutāya āpātharamaṇīyato, pubbāparāviruddhasuvisuddhatthatāya vimaddakkhamato. Āpātharamaṇīyatāya evaṃ suyyamānasukhato, vimaddakkhamatāya hitajjhāsayappavattitatāya ca vīmaṃsiyamānahitato. Evamādīhīti ādi-saddena saṃsāracakkanivattanato, saddhammacakkappavattanato, micchāvādavigamanato, sammāvādapatiṭṭhāpanato, akusalamūlasamuddharaṇato, kusalamūlasaṃropanato, apāyadvārapidhānato, saggamokkhadvāravivaraṇato, pariyuṭṭhānavūpasamanato, anusayasamugghātanatoti evamādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.
「置於下向者」(Adhomukhaṭṭhapitanti):指被某人放置成口朝下之物。「本性口朝下者」(Heṭṭhāmukhajātanti):指原本自然就是口朝下者。「口向上者」(Uparimukhanti):指口朝上者。「应翻开者」(Ugghāṭeyyāti):指应当将其打开。执手(Hatthe gahetvāti):不是说“朝东走、朝北走”等,而是捉住他的手说:“无疑这就是道路,应这样走。”「黑分十四日」(Kāḷapakkhacātuddasīti):指在黑分(月亏分)中的第十四日。
Adhomukhaṭṭhapitanti kenaci adhomukhaṃ ṭhapitaṃ. Heṭṭhāmukhajātanti sabhāveneva heṭṭhāmukhajātaṃ. Uparimukhanti uddhaṃmukhaṃ. Ugghāṭeyyāti vivaṭaṃ kareyya. Hatthe gahetvāti ‘‘puratthābhimukho uttarābhimukho vā gacchā’’tiādīni avatvā hatthe gahetvā ‘‘nissandehaṃ esa maggo, evaṃ gaccheyyā’’ti vadeyya. Kāḷapakkhacātuddasīti kāḷapakkhe cātuddasī.
「倒覆者」(Nikkujjitaṃ):指不能作为盛物之器的容器,通过令其成为容器而将它翻正过来。由于“本性口朝下”,故背离正法;由于“置於下向”,故陷入非正法。这两句应按意义来配合,而非按排列顺序机械对应。即使贪欲等因障碍性而成为遮盖,但邪见尤其具有遮盖性,能令有情执取邪见,故说“被邪见稠林所覆盖”。因此世尊说:“比丘们,我说邪见为最恶。”一切导向恶趣之道即是邪道,因其是鄙恶之道。与正见等正面相对的,即是邪见等八种邪行法,此即邪道。正因如此,就这两者的对治而言,才说“开显天界与解脱之道”。依酥油等而燃的灯,不如依油燃的灯那样明亮,因此这里特别选取了“油灯”的说法。「以这些方法」(Etehi pariyāyehīti):指通过这些譬喻——如倒覆翻正、遮盖开显等——所喻示的理趣。
Nikkujjitaṃ ādheyyassa anādhārabhūtaṃ bhājanaṃ ādhārabhāvāpādanavasena ukkujjeyya. Heṭṭhāmukhajātatāya saddhammavimukhaṃ, adhomukhaṭhapitatāya asaddhamme patitanti evaṃ padadvayaṃ yathārahaṃ yojetabbaṃ, na yathāsaṅkhyaṃ. Kāmaṃ kāmacchandādayopi paṭicchādakā nīvaraṇabhāvato, micchādiṭṭhi pana savisesaṃ paṭicchādikā satte micchābhinivesanavasenāti āha ‘‘micchādiṭṭhigahanapaṭicchanna’’nti. Tenāha bhagavā ‘‘micchādiṭṭhiparamāhaṃ, bhikkhave, vajjaṃ vadāmī’’ti (a. ni. 1.310). Sabbo apāyagāmimaggo kummaggo ‘‘kucchito maggo’’ti katvā. Sammādiṭṭhiādīnaṃ ujupaṭipakkhatāya micchādiṭṭhiādayo aṭṭha micchattadhammā micchāmaggo. Teneva hi tadubhayappaṭipakkhataṃ sandhāya ‘‘saggamokkhamaggaṃ āvikarontenā’’ti vuttaṃ. Sappiādisannissayo padīpo na tathā ujjalo, yathā telasannissayoti telapajjotaggahaṇaṃ.Etehi pariyāyehīti etehi nikkujjitukkujjanappaṭicchannavivaraṇādiupamopamitabbākārehi.
「净信所作」(Pasannakāranti):指由具足净信者所应行的恭敬供养。「皈依」(Saraṇanti):即依怙、归投处。因此说「归趣」(parāyaṇaṃ)。归趣的性质,体现在遮止无义之事与成就真舍利益,所以说:“诸子,它是苦与利益的成就者。”此处的“苦”(aghassa)指痛苦,亦有说指恶,后义更为合宜。此处是属格(表示“为……”的意义)。在此语境中,表“皈依”的词不像“引导”等词那样可以带两个宾语,因此不能像说“把羊带到村子”那样说“我皈依世尊”,而应表达为“我皈依(以世尊为皈依处)”。这里的“iti”字(所谓)虽被省略,但实际意义是:表明“皈依即是归向,以及依此意图而亲近或了知”,故说“以此意图”等。其中,“亲近”(bhajāmi)等前一词是后一词的意义解释。或者,“亲近”即依皈依的意图而接近;“侍奉”(sevana)即近身相处;“承事”(payirupāsana)即通过履行义务来侍奉。如此,在一切情况中都只显示没有其他皈依处。有人问:“我皈
Pasannakāranti pasannehi kātabbaṃ sakkāraṃ. Saraṇanti paṭisaraṇaṃ. Tenāha ‘‘parāyaṇa’’nti. Parāyaṇabhāvo ca anatthanisedhanena atthasampaṭipādanena ca hotīti āha ‘‘aghassa, tātā, hitassa ca vidhātā’’ti. Aghassāti dukkhatoti vadanti, pāpatoti pana attho yutto. Nissakke cetaṃ sāmivacanaṃ. Ettha ca nāyaṃ gami-saddo nī-saddādayo viya dvikammako, tasmā yathā ‘‘ajaṃ gāmaṃ netī’’ti vuccati, evaṃ ‘‘bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti vattuṃ na sakkā. ‘‘Saraṇanti gacchāmī’’ti pana vattabbaṃ. Iti-saddo cettha luttaniddiṭṭho. Tassa cāyamattho – gamanañca tadadhippāyena bhajanaṃ jānanaṃ vāti dassento ‘‘iti iminā adhippāyenā’’tiādimāha. Tattha bhajāmītiādīsu purimassa purimassa pacchimaṃ pacchimaṃ atthavacanaṃ. Bhajanaṃ vā saraṇādhippāyena upasaṅkamanaṃ. Sevanaṃ santikāvacaratā. Payirupāsanaṃ vattappaṭivattakaraṇena upaṭṭhānanti evaṃ sabbathāpi anaññasaraṇataṃyeva dīpeti. ‘‘Gacchāmī’’ti padassa bujjhāmīti ayamattho kathaṃ labbhatīti āha ‘‘yesaṃ hī’’tiādi.
“已得道、已证灭”这两句,显示的唯是果位者,并非道位者。为显示道位者,故说“及依教奉行者”。难道善凡夫不也依教奉行吗?虽这么说,但依严格义,唯道位者方可那样说,其余则不然,因为他们未入正性决定。因此,正是他们被说为“令不堕恶趣而持”。由于进入正性决定,才有从恶趣解脱的可能。在“说”(akkhāyatīti)一词中,“iti”字是“等等”的意思,或者是“方式”的意思。由此,它涵盖了“诸比丘,所有有为或无为法,离贪在其中被说为最上”的经文,或者以“广说”来涵盖。在这里,圣道因为具有导出性,涅槃作为证得彼义的因,所以两者依严格义都被说为法。涅槃作为所缘缘而被获得,圣道使彼义成就;尽管如此,根据圣果所说的“彼信未寂静”等,道所断的烦恼,有寂止断的作用,随顺出离,而且是出离的究竟。而教法,因为是证得出离法的因,依这种方式,也获得了“法”的意义。为了显示此义已载于文中,所以说了“非唯……”等。
Adhigatamagge sacchikatanirodheti padadvayenapi phalaṭṭhā eva dassitā, na maggaṭṭhāti te dassento ‘‘yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne cā’’ti āha. Nanu ca kalyāṇaputhujjanopi yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjatīti vuccatīti? Kiñcāpi vuccati, nippariyāyena pana maggaṭṭhā eva tathā vattabbā, na itare sammattaniyāmokkamanābhāvato. Tathā hi te eva vuttā ‘‘apāyesu apatamāne dhāretī’’ti. Sammattaniyāmokkamanena hi apāyavinimuttisambhavo. Akkhāyatīti ettha iti-saddo ādyattho, pakārattho vā. Tena ‘‘yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ aggamakkhāyatī’’ti (itivu. 90; a. ni. 4.34) suttapadaṃ saṅgaṇhāti, ‘‘vitthāro’’ti vā iminā. Ettha ca ariyamaggo niyyānikatāya, nibbānaṃ tassa tadatthasiddhihetutāyāti ubhayameva nippariyāyena dhammoti vutto. Nibbānañhi ārammaṇapaccayabhūtaṃ labhitvā ariyamaggo tadatthasiddhiyā saṃvattati, tathāpi yasmā ariyaphalānaṃ ‘‘tāya saddhāya avūpasantāyā’’tiādivacanato maggena samucchinnānaṃ kilesānaṃ paṭippassaddhippahānakiccatāya niyyānānuguṇatāya niyyānapariyosānatāya ca. Pariyattidhammassa pana niyyānikadhammasamadhigamahetutāyāti iminā pariyāyena vuttanayena dhammabhāvo labbhati eva. Svāyamattho pāṭhāruḷho evāti dassento ‘‘na kevala’’ntiādimāha.
“欲贪、有贪”等种种差别的贪,一切贪都由此离染、断除,因此称为“离贪”——这就是道。对于称为“动”的渴爱和具有内在烧灼相的愁,在它们的生起中一切都已尽,因此称为“无动无愁”——这就是果。“无违逆”,是表明没有矛盾,不违逆任何事物,是可意、殊胜的意思。由于以熟练的状态转起,或者为了显示殊胜功德,所以称为“熟练”。一切法蕴都已说了,这是结合。
Kāmarāgo bhavarāgoti evamādibhedo sabbopi rāgo virajjati pahīyati etenāti rāgavirāgoti maggo kathito. Ejāsaṅkhātāya taṇhāya antonijjhānalakkhaṇassa sokassa ca taduppattiyaṃ sabbaso parikkhīṇattā anejamasokanti phalaṃ kathitaṃ. Appaṭikūlanti avirodhadīpanato kenaci aviruddhaṃ, iṭṭhaṃ paṇītanti vā attho. Paguṇarūpena pavattitattā, pakaṭṭhaguṇavibhāvanato vā paguṇaṃ. Sabbadhammakkhandhā kathitāti yojanā.
“以见与戒集合”(Diṭṭhisīlasaṅghātenāti),即如所说的“那种圣出离见,能引导实行者正确地灭尽苦,具足这样的见而以同见住”,以及“那些戒,无缺损、无穿漏、无污秽、无杂污、自在、智者所称赞、不执取、能导向定,具足这样的戒而以同戒住”。按照这些所说,见与戒合聚在一起,即见戒同分的意思。“合聚”(saṃhato)就是结合、同一的意思。因为圣者们无论在任何地方,由于自身功德的聚集,实际上是合聚的。八人、法见者——以“双人”来说有四种,以“个人”来说有八人,因为现见了圣法,所以称为法见。三事皈依:通过一次皈依和三次皈依而成为三皈依。“表示”(Paṭivedesīti),就是已经进入自己心中,以语言表达出来。
Diṭṭhisīlasaṅghātenāti ‘‘yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharatī’’ti (dī. ni. 3.324, 357; ma. ni. 1.492; 3.54; a. ni. 6.12; pari. 274) evaṃ vuttāya diṭṭhiyā, ‘‘yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharatī’’ti (dī. ni. 3.324; ma. ni. 1.492; 3.54; a. ni. 6.12; pari. 274) ca evaṃ vuttānaṃ sīlānañca saṃhatabhāvena, diṭṭhisīlasāmaññenāti attho. Saṃhatoti ghaṭito, sametoti attho. Ariyapuggalā hi yattha katthaci dūre ṭhitāpi attano guṇasāmaggiyā saṃhatā eva. Aṭṭha ca puggala dhammadasā teti te purisayugavasena cattāropi puggalavasena aṭṭheva ariyadhammassa paccakkhadassāvitāya dhammadasā. Tīṇi vatthūni saraṇanti gamanena tikkhattuṃ gamanena ca tīṇi saraṇagamanāni. Paṭivedesīti attano hadayagataṃ vācāya pavedesi.
正如为了善巧了解皈依所缘的差别、果、染污与破坏而作辨别,对能皈依者的辨别在其中也有善巧,因此说:“皈依、皈依的行为、皈依者、皈依的种类、皈依的果、染污、破坏——这一理趣应当了知。”若没有此,皈依本身便不成立。然而,为何此处不取清净呢?难道对清净的辨别在那方面没有善巧吗?确实有善巧,但因为取了染污,义理上便已显示出清净,所以不取。因为那些染污之因,即无知等,令未生者不生、已生者断除,这便是清净。
Saraṇagamanassa visayappabhedaphalasaṃkilesabhedānaṃ viya kattuvibhāvanā tattha kosallāya hotīti saraṇagamanesu atthakosallatthaṃ ‘‘saraṇaṃ, saraṇagamanaṃ, yo ca saraṇaṃ gacchati, saraṇagamanappabhedo, saraṇagamanaphalaṃ, saṃkileso, bhedoti ayaṃ vidhi veditabbo’’ti vuttaṃ tena vinā saraṇagamanasseva asambhavato. Kasmā panettha vodānaṃ na gahitaṃ, nanu vodānavibhāvanāpi tattha kosallāya hotīti? Saccametaṃ, taṃ pana saṃkilesaggahaṇena atthato dīpitaṃ hotīti na gahitaṃ. Yāni hi nesaṃ saṃkilesakāraṇāni aññāṇādīni, tesaṃ sabbena sabbaṃ anuppannānaṃ anuppādanena, uppannānañca pahānena vodānaṃ hotīti.
应当依词根有“伤害”之义来理解此语,故说“因为伤害,所以是皈依”。为澄清“伤害谁?如何伤害?是谁所伤害?”的问难,而说“对已皈依者”等。其中,“怖畏”指轮回的怖畏,“恐惧”指内心的战栗,“苦”因取心所苦而指身苦。“恶趣杂染”即属于恶趣的一切苦,这些都将由后面的果论来阐明。“此”,即这个“皈依”一词。如是,从非简别的角度显示了皈依一词的句义之后,现在从简别的角度显示,故说“或又”等。以“诸比丘,具戒而住”等语,在义利中运作,便是劝导修习义利;以“杀生者未来得恶异熟”等语,通过见过患等方式,遮止非义。能伤害怖畏者:佛通过阻止在利益与非利益中不善运作之因的灾患,而摧毁怖畏;法通过渡越有之旷野的道,而伤害怖畏;僧通过给予安息,而伤害有情的怖畏——即通过令供养得广大果报而伤害有情的怖畏,因为僧是无上应供者,这是意旨所在。“以此方法”,即以此分别所说的道理。
Hiṃsatthassa dhātusaddassa vasenetaṃ padaṃ daṭṭhabbanti ‘‘hiṃsatīti saraṇa’’nti vatvā taṃ pana hiṃsanaṃ kesaṃ, kathaṃ, kassa vāti codanaṃ sodhento ‘‘saraṇagatāna’’ntiādimāha. Tattha bhayanti vaṭṭabhayaṃ. Santāsanti cittutrāsaṃ. Teneva cetasikadukkhassa gahitattā dukkhanti kāyikaṃ dukkhaṃ. Duggatiparikilesanti duggatipariyāpannaṃ sabbampi dukkhaṃ. Tayidaṃ sabbaṃ parato phalakathāya āvi bhavissati. Etanti saraṇanti padaṃ. Evaṃ avisesato saraṇasaddassa padatthaṃ dassetvā idāni visesato dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Hite pavattanenāti ‘‘sampannasīlā, bhikkhave, viharathā’’tiādinā (ma. ni. 1.64, 69) atthe niyojanena. Ahitā nivattanenāti ‘‘pāṇātipātassa kho pāpako vipāko abhisamparāya’’ntiādinā ādīnavadassanādimukhena anatthato nivattanena. Bhayaṃ hiṃsatīti hitāhitesu appavattippavattihetukaṃ byasanaṃ appavattikaraṇena vināseti buddho. Bhavakantārā uttāraṇena maggasaṅkhāto dhammo. Itaro assāsadānena sattānaṃ bhayaṃ hiṃsatīti yojanā. Kārānanti dānavasena pūjāvasena ca upanītānaṃ sakkārānaṃ. Vipulaphalappaṭilābhakaraṇena sattānaṃ bhayaṃ hiṃsati saṅgho anuttaradakkhiṇeyyabhāvatoti adhippāyo. Imināpi pariyāyenāti imināpi vibhajitvā vuttena kāraṇena.
“正自觉者世尊、善说法、善行道僧”,缘此三宝,内心生起净信,即“彼净信”;彼三宝即此人尊重的对象,故称“彼所尊”;此状态名为“彼所尊性”。彼净信与彼所尊性合为“彼净信所尊性”。具足这些“彼净信所尊性”者,因已断除见、疑、痴、不信等,故为“摧破烦恼者”。彼三宝是归趣、趣、救护、避难所,以如此生起的皈依处性等行相而转起的心,便是皈依,即“以此而去”之义。“具彼者”,即具足如前所述之心生起。“如是近”,即如是亲近、侍奉、承事,或如是了知、觉了,应如此理解。
‘‘Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho’’ti evaṃ pavatto tattha ratanattaye pasādo tappasādo, tadeva rattanattayaṃ garu etassāti taggaru, tabbhāvo taggarutā, tappasādo ca taggarutā ca tappasādataggarutā. Tāhi tappasādataggarutāhi. Vidhutadiṭṭhivicikicchāsammohaassaddhiyāditāya vihatakileso. Tadeva ratanattayaṃ parāyaṇaṃ gati tāṇaṃ leṇanti evaṃ pavattiyā tapparāyaṇatākārappavatto cittuppādosaraṇagamanaṃ saraṇanti gacchati etenāti. Taṃsamaṅgīti tena yathāvuttacittuppādena samannāgato. Evaṃ upetīti evaṃ bhajati sevati payirupāsati, evaṃ vā jānāti bujjhatīti evamattho veditabbo.
此处,由‘信’的把握而说世间皈依,因为此中以信为主。由‘尊重’的把握而说出世间皈依。圣者们由于彻知三宝功德,将其视作如同石伞一般可爱与尊重的对象;因此,通过那种信,以镇伏的方式断除烦恼;通过那种尊重,以正断的方式断除,应当如此连结——因为不恭敬的成因已被切断。而这里所说的‘以其为皈依处性’,即是‘以其为趣向性’,因此,即将解说的四种皈依都被含摄其中,应如此看待。再者,由于不加以分别地说明了信与尊重,所以由信的把握可以涵盖不坏净信等信,同样地,由尊重的把握也可涵盖两者,故由两者皆可结合两种皈依。
Ettha ca pasādaggahaṇena lokiyasaraṇagamanamāha. Tañhi pasādappadhānaṃ. Garutāgahaṇena lokuttaraṃ. Ariyā hi ratanattayaguṇābhiññatāya pāsāṇacchattaṃ piya garuṃ katvā passanti, tasmā tappasādena vikkhambhanavasena vihatakileso, taggarutāya samucchedavasenāti yojetabbaṃ agāravakaraṇahetūnaṃ samucchindanato. Tapparāyaṇatā panettha taggatikatāti tāya catubbidhampi vakkhamānaṃ saraṇagamanaṃ gahitanti daṭṭhabbaṃ. Avisesena vā pasādagarutā jotitāti pasādaggahaṇena aveccappasādassa itarassa ca gahaṇaṃ, tathā garutāgahaṇenāti ubhayenapi ubhayaṃ saraṇagamanaṃ yojetabbaṃ.
‘于道刹那成就’应如此连结。所谓‘成为以涅槃为所缘’,由此显示:就义理而言,四谛的证得本身就是出世间皈依。因为在此中,涅槃法通过作证现观而被通达,道法通过修习现观而被通达,正在通达之时即成就皈依性;而佛陀的功德作为声闻行境,是通过遍知现观而被通达的,同样,圣僧伽的功德也是如此。因此说:‘从作用上说,整个三宝都能成就。’而此成就乃是同时成就,不像世间皈依那样次第成就,这是因为以无迷乱通达而通达的缘故,此为意旨。然而,那些声称‘皈依并非以涅槃为所缘而生起,但由于道已证得,就如某些三明者等具有世间明等一样,是已证得的’的人,他们只会有世间皈依,而非出世间皈依,这是不合理的,因为应承认有两种皈依。
Maggakkhaṇe ijjhatīti yojanā. Nibbānārammaṇaṃ hutvāti etena atthato catusaccādhigamo eva lokuttarasaraṇagamananti dasseti. Tattha hi nibbānadhammo sacchikiriyābhisamayavasena, maggadhammo bhāvanābhisamayavasena paṭivijjhiyamānoyeva saraṇagamanattaṃ sādheti, buddhaguṇā pana sāvakagocarabhūtā pariññābhisamayavasena, tathā ariyasaṅghaguṇā. Tenāha ‘‘kiccato sakalepi ratanattaye ijjhatī’’ti. Ijjhantañca saheva ijjhati, na lokiyaṃ viya paṭipāṭiyā asammohappaṭivedhena paṭividdhattāti adhippāyo. Ye pana vadanti ‘‘na saraṇagamanaṃ nibbānārammaṇaṃ hutvā pavattati, maggassa adhigatattā pana adhigatameva hoti ekaccānaṃ tevijjādīnaṃ lokiyavijjādayo viyā’’ti, tesaṃ lokiyameva saraṇagamanaṃ siyā, na lokuttaraṃ, tañca ayuttaṃ duvidhassapi icchitabbattā.
‘那’是指世间皈依。‘获得信’即生起‘世尊是正自觉者’等信念。‘以信为根本’是说以前述之信为前导。所谓‘正见’,是指依靠对世间的觉解,通过正确的道理,如实见知佛陀的善自觉性、法的善法性、僧的善行道性。而‘以信为根本的正见’这一表述,则显示了以信为依托、具备上述特征的智慧,即是世间皈依。因此,说‘称为见正直业’。意思是,见本身被其因缘所正直化,故称‘见正直业’;或者,通过此而使得见正直,故名‘见正直业’,它指的正是那样生起的心。如此理解之后,‘以皈依处性之相而生起的心’这句话也就能成立了;但应明白,之所以说‘以信为前导的正见’,是因为在这心中,信是主导的。通过‘获得信’一词,显示了如同被母亲等鼓励的孩童那般,不与智慧相应的皈依;通过‘正见’一词,则显示了与智慧相应的皈依。
Tanti lokiyasaraṇagamanaṃ. Saddhāpaṭilābho ‘‘sammāsambuddho bhagavā’’tiādinā. Saddhāmūlikāti yathāvuttasaddhāpubbaṅgamā. Sammādiṭṭhi buddhasubuddhataṃ, dhammasudhammataṃ, saṅghasuppaṭipattiñca lokiyāvabodhavaseneva sammā ñāyena dassanato. Saddhāmūlikā ca sammādiṭṭhīti etena saddhūpanissayā yathāvuttalakkhaṇā paññā lokiyasaraṇagamananti dasseti. Tenāha ‘‘diṭṭhijukammanti vuccatī’’ti. Diṭṭhiyeva attano paccayehi uju karīyatīti katvā , diṭṭhi vā uju karīyati etenāti diṭṭhijukammaṃ, tathāpavatto cittuppādo. Evañca katvā ‘‘tapparāyaṇatākārappavatto cittuppādo’’ti idañca vacanaṃ samatthitaṃ hoti, saddhāpubbaṅgamasammādiṭṭhiggahaṇaṃ pana cittuppādassa tappadhānatāyāti daṭṭhabbaṃ. Saddhāpaṭilābhoti iminā mātādīhi ussāhitadārakādīnaṃ viya ñāṇavippayuttaṃ saraṇagamanaṃ dasseti, sammādiṭṭhīti iminā ñāṇasampayuttaṃ saraṇagamanaṃ.
这是世间皈依。“自我施与”是指藉由它,将自己完全交付、投入、舍弃——也就是前面所说的见正直业。“以之为皈依处者”是指那人或那心生起,以三宝为最终归宿与庇护,此状态即“以其为皈依处性”,其实正是前面所说的见正直业。怀着皈依的心意,通过它进入弟子角色、学童角色的,称为“进入弟子状态”。怀着皈依的心意,通过它来行礼致敬的,称为“顶礼”。在所有这些地方,都应理解为以所说的见正直业为核心而建立的意义。“自己的舍弃”是为出离轮回苦,舍弃对自己生命状态的执著,其余各处同理。“唯对佛等”这一确定判断,在“自我施与”等每一处都应相应加入,因为这样做,便排除了对其他对象的执取。
Tayidaṃ lokiyaṃ saraṇagamanaṃ. Attā sanniyyātīyati appīyati pariccajīyati etenāti attasanniyyātanaṃ, yathāvuttaṃ diṭṭhijukammaṃ. Taṃ ratanattayaṃ parāyaṇaṃ paṭisaraṇaṃ etassāti tapparāyaṇo, puggalo cittuppādo vā, tassa bhāvo tapparāyaṇatā, yathāvuttaṃ diṭṭhijukammameva. Saraṇanti adhippāyena sissabhāvaṃ antevāsikabhāvaṃ upagacchati etenāti sissabhāvūpagamanaṃ. Saraṇagamanādhippāyeneva paṇipatati etenāti paṇipāto. Sabbattha yathāvuttadiṭṭhijukammavaseneva attho veditabbo. Attapariccajananti saṃsāradukkhanissaraṇatthaṃ attano atthabhāvassa pariccajanaṃ. Esa nayo sesesupi. Buddhādīnaṃyevāti avadhāraṇaṃ attasanniyyātanādīsupi tattha tattha vattabbaṃ. Evañhi tadaññanivattanaṃ kataṃ hoti.
如是,从一个方面说明了“自我施与”等义之后,为从其他方面加以说明,便开始了“再者”等内容的讲说。这显示出:通过不同的理路,“自我施与”等核心意义依然完全相同,因为义理并无差别。“阿罗婆迦等”,应知“等”字包含了萨吒山、雪山等处的夜叉。有人会问:这些阿罗婆迦等夜叉,不都是依圣道而获得皈依的吗?为何说他们的皈依是“以皈依处性为皈依”?回答是:即使他们是依圣道获得皈依的圣者,因为也表明了以皈依处性为相的心,例如他们曾说:“我将游方……乃至……善法性”“我们将游方,从村到村,从城到城……乃至……善法性”,正因如此,才这样说。
Evaṃ attasanniyyātanādīni ekena pakārena dassetvā idāni aparehipi pakārehi dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi āraddhaṃ. Tena pariyāyantarehipi attasanniyyātanaṃ katameva hoti atthassa abhinnattāti dasseti. Āḷavakādīnanti ādi-saddena sātāgirihemavatādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Nanu cete āḷavakādayo maggeneva āgatasaraṇagamanā, kathaṃ tesaṃ tapparāyaṇatāsaraṇagamanaṃ vuttanti? Maggenāgatasaraṇagamanehipi ‘‘so ahaṃ vicarissāmi…pe… sudhammataṃ (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 194). Te mayaṃ vicarissāma, gāmā gāmaṃ nagā nagaṃ…pe… sudhammata’’nti (su. ni. 182) ca tehi tapparāyaṇatākārassa paveditattā tathā vuttaṃ.
然而,这种……是以亲属等为缘的。此处,“以亲属为缘”“以怖畏为缘”“以师长为缘”“以应供者为缘”,应各自与“为缘”一词连接理解。其中,“以亲属为缘”即以亲属关系为缘,其余类推。“对应供者的顶礼”,意为以应供者这一特性为因而行顶礼。为区别于前三种以亲属性等为因生起的顶礼,故说“从其余三种”。为了详细展开略说的意义,接着说了“因此”等。“礼敬”一词,是对顶礼行相的描述。“这样的”是指现法利益。其用意在于:一个期望获得导向出离或不导向出离的来世教诫的人,只会去做对应供者的顶礼。“皈依的分类”即指皈依的种种差别。
So panesa ñāti…pe… vasenāti ettha ñātivasena, bhayavasena, ācariyavasena, dakkhiṇeyyavasenāti paccekaṃ ‘‘vasenā’’ti padaṃ yojetabbaṃ. Tattha ñātivasenāti ñātibhāvavasena. Evaṃ sesesupi . Dakkhiṇeyyapaṇipātenāti dakkhiṇeyyatāhetukena paṇipatanenāti attho. Itarehīti ñātibhāvādivasappavattehi tīhi paṇipātehi. Itarehītiādinā saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘tasmā’’tiādi vuttaṃ. Vandatīti paṇipātassa lakkhaṇavacanaṃ . Evarūpanti diṭṭhadhammikaṃ sandhāya vadati. Samparāyikañhi niyyānikaṃ vā aniyyānikaṃ vā anusāsaniṃ paccāsīsanto dakkhiṇeyyapaṇipātameva karotīti adhippāyo. Saraṇagamanappabhedoti saraṇagamanavibhāgo.
圣道本身就是出世间的皈依,因此说:「四沙门果是它的异熟果。」「一切苦尽」,是指整个轮回中所有的苦都彻底不再生起的寂灭。「此」即指那句话——「以正慧观见四圣谛」,也就是见圣谛。
Ariyamaggo eva lokuttaraṃ saraṇagamananti āha ‘‘cattāri sāmaññaphalāni vipākaphala’’nti. Sabbadukkhakkhayoti sakalassa vaṭṭadukkhassa anuppādanirodho. Etanti ‘‘cattāri ariyasaccāni, sammappaññāya passatī’’ti (dha. pa. 190) evaṃ vuttaṃ ariyasaccānaṃ dassanaṃ.
「以不执取为常等方式」是指以不执取为常等方式。其中,「非处」是排除了原因;「无机会」是排除了条件。两者都是在否定原因本身。这里的「y」,指的就是那个原因。「具见者」是指具备了道正见的圣者,也就是入流者。所谓的「任何行」,是指在四地中,任何一个属于有为法的“行”。「以常执取」是指把它执取为恒常的。「以乐执取」是针对那种依我见而生起的乐执,正如外道所说“自我是纯粹快乐的、无病的,死后也是如此”。不过,如果是以不与邪见相应的心,圣弟子为了平息身心的热恼,就像那个被疯象惊吓而躲进粪坑的朱克婆罗门一样,也可能会把某个“行”执取为乐。在关于“自我”的章节里,为了把遍处等概念施设也包含进来,所以不说「行」,而说「任何法」。在这些地方,也应当理解,其范围或是依四地来划分,或是仅依三地来划分。因为,只要是凡夫以执取心去执取的对象,圣弟子就会从那些对象上一一解开执取。
Niccato anupagamanādivasenāti niccanti aggahaṇādivasena. Aṭṭhānanti hetuppaṭikkhepo. Anavakāsoti paccayappaṭikkhepo. Ubhayenapi kāraṇameva paṭikkhipati. Yanti yena kāraṇena. Diṭṭhisampannoti maggadiṭṭhiyā samannāgato sotāpanno. Kañci saṅkhāranti catubhūmakesu saṅkhatasaṅkhāresu ekasaṅkhārampi. Niccato upagaccheyyāti niccoti gaṇheyya. Sukhato upagaccheyyāti ‘‘ekantasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti (dī. ni. 1.76, 79) evaṃ attadiṭṭhivasena sukhato gāhaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Diṭṭhivippayuttacittena pana ariyasāvako pariḷāhavūpasamanatthaṃ mattahatthiparitāsito viya cokkhabrāhmaṇo ukkārabhūmiṃ kañci saṅkhāraṃ sukhato upagacchati. Attavāre kasiṇādipaññattisaṅgahatthaṃ ‘‘saṅkhāra’’nti avatvā ‘‘kañci dhamma’’nti vuttaṃ. Imesupi ṭhānesu catubhūmakavaseneva paricchedo veditabbo tebhūmakavaseneva vā. Yaṃ yañhi puthujjano gāhavasena gaṇhāti, tato tato ariyasāvako gāhaṃ viniveṭheti.
在「对母亲」等这些文字里,亲生母亲就是「母」,亲生父亲就是「父」,作为人而诸漏已尽的阿拉汉就是所指的对象。难道圣弟子会去夺取其他众生的生命吗?这也是绝对不可能发生的事。这里之所以这样说,完全是为了显示凡夫状态的巨大过患,以及圣者状态的殊胜功德。「意欲伤害」是指内心生起了杀人的念头,怀着这样的恶心。「出佛身血」是指在一个活着的如来身体上,造作出哪怕只够一只小苍蝇啜饮那么少血的伤害。「破僧」是指通过“以羯磨、以教诫、以宣布、以唱说、以筹”这五种所说的方式,来分裂那些同住在一起、在同一个界内的僧团。「认其他外道师」是指去执取别的外道导师,心里想着“这是我的老师”,这种事是绝对不存在的。
Mātarantiādīsu janikā mātā, janako pitā, manussabhūto khīṇāsavo arahāti adhippeto. Kiṃ pana ariyasāvako aññaṃ jīvitā voropeyyāti? Etampi aṭṭhānaṃ, puthujjanabhāvassa pana mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ ariyabhāvassa ca phaladassanatthaṃ evaṃ vuttaṃ. Paduṭṭhacittoti vadhakacittena paduṭṭhacitto. Lohitaṃ uppādeyyāti jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ uppādeyya. Saṅghaṃ bhindeyyāti samānasaṃvāsakaṃ samānasīmāyaṃ ṭhitaṃ saṅghaṃ ‘‘kammena uddesena voharanto anussāvanena salākaggāhenā’’ti (pari. 458) evaṃ vuttehi pañcahi kāraṇehi bhindeyya. Aññaṃ satthāranti aññaṃ titthakaraṃ ‘‘ayaṃ me satthā’’ti evaṃ gaṇheyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti attho.
“他们将不往恶道”的意思是:那些已皈依佛的人,绝不因皈依佛的功德因缘而堕入恶道,反而将充满在天界之中。“以十事”是指以十种原因。“胜过”是指超越、超胜。
Na tegamissanti apāyanti te buddhaṃ saraṇaṃ gatā tannimittaṃ apāyaṃ na gamissanti, devakāyaṃ pana paripūressantīti attho. Dasahi ṭhānehīti dasahi kāraṇehi. Adhigaṇhantīti adhibhavanti.
“依《韦拉摩经》等」:此经阐明了这样的义理:韦拉摩婆罗门曾行大布施,连续七年零七个月不间断地供养——八万四千只金钵、银钵、铜钵,每只钵的容量为迦利沙的四分之一,这些钵依次装满了银、金、金钱,且皆以各种庄严具装饰;又供养了八万四千头大象、八万四千匹马、八万四千辆战车、八万四千头乳牛、八万四千位少女、八万四千张铺设结跏趺座的床座、八万四千俱胝衣物,以及无量的嚼食、啖食等食物。然而,与韦拉摩的这次大布施相比,供养一位‘具见者’的布施,果报更大;与供养一百位具见者相比,供养一位‘一来者’的布施,果报更大;与供养一位一来者相比,供养一位‘不来者’的布施,果报更大;与供养一位不来者相比,供养一位‘阿拉汉’的布施,果报更大;与供养一位阿拉汉相比,供养一位‘独觉佛’的布施,果报更大;与供养一位独觉佛相比,供养‘正自觉者’的布施,果报更大;与供养正自觉者相比,供养以佛陀为上首的僧团的布施,果报更大;与供养僧团相比,为四方僧团建造精舍,果报更大;与建造精舍相比,「
Velāmasuttādivasenāti ettha ‘‘karīsassa catutthabhāgappamāṇānaṃ caturāsītisahassasaṅkhānaṃ suvaṇṇapātirūpiyapātikaṃsapātīnaṃ yathākkamaṃ rūpiyasuvaṇṇahiraññapūrānaṃ sabbālaṅkārappaṭimaṇḍitānaṃ caturāsītiyā hatthisahassānaṃ, caturāsītiyā assasahassānaṃ, caturāsītiyā rathasahassānaṃ, caturāsītiyā dhenusahassānaṃ, caturāsītiyā kaññāsahassānaṃ, caturāsītiyā pallaṅkasahassānaṃ, caturāsītiyā vatthakoṭisahassānaṃ, aparimāṇassa ca khajjabhojjādibhedassa āhārassa pariccajanavasena sattamāsādhikāni satta saṃvaccharāni nirantaraṃ pavattavelāmamahādānato ekassa sotāpannassa dinnadānaṃ mahapphalataraṃ. Tato sataṃ sotāpannānaṃ dinnadānato ekassa sakadāgāmino, tato ekassa anāgāmino, tato ekassa arahato, tato ekassa paccekabuddhassa, tato sammāsambuddhassa, tato buddhappamukhassa saṅghassa dinnadānaṃ mahapphalataraṃ, tato cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa vihārakaraṇaṃ, tato saraṇagamanaṃ mahapphalatara’’nti imamatthaṃ pakāsentassa velāmasuttassa (a. ni. 9.20) vasena. Vuttañhetaṃ ‘‘yaṃ, gahapati, velāmo brāhmaṇo dānaṃ adāsi mahādānaṃ, yo ekaṃ diṭṭhisampannaṃ bhojeyya, idaṃ tato mahapphalatara’’ntiādi (a. ni. 9.20). Velāmasuttādīti ādi-saddena aggappasādasuttādīnaṃ (a. ni. 4.34; itivu. 90) saṅgaho daṭṭhabbo.
“无知”:即对三所依的功德不了知,于彼处有愚昧。“疑”:即犹豫不决的疑惑,如“这是不是佛陀?”等。“邪智”:即由将功德设想为无功德而生起的颠倒执取。以“等”字含摄不恭敬、不尊重之言说。“无大光明”:即不闪耀,意为不清净、不洁白。“无大遍照”:即不广大。“有过失”:即依止邪见、渴爱等而有垢秽。世间的皈依,如同受持学处,以未执取(皈依)为界限,仅持续至命终,因此随着诸蕴的坏灭而坏灭,故说“于命终时无过失”。此“无过失”是指皈依虽然坏灭却没有过失。虽然无过失,但不产生可爱的果报,故说“无果”。何以故?因为它没有异熟。但它确实不是不善法。
Aññāṇaṃ vatthuttayassa guṇānaṃ ajānanaṃ tattha sammoho, ‘‘buddho nu kho, na nu kho’’tiādinā vicikicchā saṃsayo. Micchāñāṇaṃ tassa guṇānaṃ aguṇabhāvaparikappanena viparītaggāho. Ādi-saddena anādarāgāravādīnaṃ saṅgaho. Na mahājutikanti na ujjalaṃ, aparisuddhaṃ apariyodātanti attho. Na mahāvipphāranti anuḷāraṃ. Sāvajjoti diṭṭhitaṇhādivasena sadoso. Lokiyaṃ saraṇagamanaṃ sikkhāsamādānaṃ viya aggahitakālaparicchedaṃ jīvitapariyantameva hoti, tasmā tassa khandhabhedena bhedoti āha ‘‘anavajjo kālakiriyāyā’’ti. Soti anavajjo saraṇagamanabhedo. Satipi anavajjatte iṭṭhaphalopi na hotīti āha ‘‘aphalo’’ti. Kasmā? Avipākattā. Na hi taṃ akusalanti.
“谁是优婆塞?”这是对本质的提问,因此意即:“具备何种特征的才是优婆塞?”“何以故?”是对原因的提问,它显示:由于何种原因,即凭借何种表现特征,“优婆塞”一词得以固定地用于此人。因此说:“为何被称为优婆塞?”词语所指的意义是表现特征,而此意义得以成立的实质因即是该特征。“其戒如何?”意即:此优婆塞的戒是什么样的?即具足多少戒,才被称为“戒具足者”?“其命如何?”意即:他的正命是什么?然而,正命是由断除邪命而成立的,故而这也被分别解说。“何谓坏失?”意即:什么是戒的坏失或命的坏失?因为紧接前文,或为规定,或为遮止。“何谓成就?”此处同理。
Ko upāsakoti sarūpapucchā, tasmā ‘‘kiṃlakkhaṇo upāsako’’ti vuttaṃ hoti. Kasmāti hetupucchā. Tena kena pavattinimittena upāsakasaddo tasmiṃ puggale niruḷhoti dasseti . Tenāha ‘‘kasmā upāsakoti vuccatī’’ti. Saddassa abhidheyyo pavattinimittaṃ tadatthassa tabbhāvakāraṇaṃ. Kimassa sīlanti kīdisaṃ assa upāsakassa sīlaṃ, kittakena sīlenāyaṃ sīlasampanno nāma hotīti attho. Ko ājīvoti ko assa sammāājīvo? So pana micchājīvassa parivajjanena hotīti sopi vibhajīyatīti. Kā vipattīti kā sīlassa, ājīvassa vā vipatti. Anantarassa hi vidhi vā paṭisedho vāti. Kā sampatīti etthāpi eseva nayo.
“任何一人”:即刹帝利等中的任何一人。以此显示,在此处,皈依本身即是标准,而非出身等的差别。“由于亲近”:即通过那种皈依本身,以及在彼处具足恭敬、尊重、推崇等殷重心而亲近。“由于远离”:所谓“怨对”即指杀生等恶戒;由于如灭除、摧毁、破坏怨敌般将其断除,故称“远离怨对”,即五种远离,因为此戒以远离为根本。因此说:“成为远离者”。
Yo kocīti khattiyādīsu yo koci. Tena saraṇagamanamevettha kāraṇaṃ, na jātiādivisesoti dasseti. Upāsanatoti teneva saraṇagamanena tattha ca sakkaccakiriyāya ādaragāravabahumānādiyogena payirupāsanato. Veramaṇiyoti veraṃ vuccati pāṇātipātādidussīlyaṃ, tassa maṇanato hananato vināsanato veramaṇiyo, pañca viratiyo viratippadhānattā tassa sīlassa. Tenevāha ‘‘paṭivirato hotī’’ti.
“邪命贩卖”:即非正命贩卖,不合理的贩卖,不适当的贩卖。“舍离”:即通过完全不做而舍离。“依法”:即不违离正法。以此也排除了其他不如法的谋生方式。“依平等”:即不偏邪。以此显示,在远离身邪行等恶行之后,以身正行等善行而谋生。“武器贩卖”:即自己制造或让人制造武器类商品,或取得已制成的武器后,将其售卖。“人口贩卖”:即贩卖人口。“肉贩卖”:即如屠夫等那样,饲养鹿、猪等,制成肉后售卖。“酒贩卖”:即调制任何种类的酒后,将其售卖。“毒贩卖”:即调制毒药或取得毒药后,将其售卖。其中,武器贩卖因是伤害他人的因缘故,被说为不应作;人口贩卖因造成无自由状态故;肉贩卖和毒贩卖因成为杀害的因由故;酒贩卖因成为放逸之处故。
Micchāvaṇijjāti na sammāvaṇijjā ayuttavaṇijjā asāruppavaṇijjā. Pahāyāti akaraṇeneva pajahitvā. Dhammenāti dhammato anapetena. Tena aññampi adhammikaṃ jīvikaṃ paṭikkhipati. Samenāti avisamena. Tena kāyavisamādiduccaritaṃ vajjetvā kāyasamādinā sucaritena ājīvaṃ dasseti. Satthavaṇijjāti āyudhabhaṇḍaṃ katvā vā kāretvā vā yathākataṃ vā paṭilabhitvā tassa vikkayo. Sattavaṇijjāti manussavikkayo. Maṃsavaṇijjāti sūnakārādayo viya migasūkarādike posetvā maṃsaṃ sampādetvā vikkayo. Majjavaṇijjāti yaṃ kiñci majjaṃ yojetvā tassa vikkayo. Visavaṇijjāti visaṃ yojetvā visaṃ gahetvā vā tassa vikkayo. Tattha satthavaṇijjā paroparodhanimittatāya akaraṇīyā vuttā. Sattavaṇijjā abhujissabhāvakaraṇato, maṃsavisavaṇijjā vadhahetuto, majjavaṇijjā pamādaṭṭhānato.
“彼之”:即上述以五离为特征的戒,以及以五邪命贩卖为特征的正命。“坏失”:即破坏与崩解。“以何”:即通过何种行持。……成为“贱民”,即优婆塞贱民;“垢”,即优婆塞垢;“恶贯”,即优婆塞卑劣者。对于佛等以及业与业果的信心颠倒,即是“无信”,为错误的胜解;具足该无信者,即为“无信者”。依上述戒坏失、命坏失而成为“恶戒者”。“异闻吉祥者”:即凡夫所构想、名为异闻,依于所见、所闻、所觉的祥瑞,心想“依此所见等,此即是吉祥”——具足此种异闻吉祥者,称为“异闻吉祥者”。“相信吉祥”:即相信所见吉祥等种种吉祥。“不信业”:即不信业是自作。“外于此”:即从此一切知佛陀的教法之外,于外道学说中。“寻求应供者”:即执恶行持者为应受供养者而寻求。“作先行”:即首先作布施、恭敬等善行。在此,应将寻求应供者与作先行合为一法,了知为五种法。
Tassevāti pañcaveramaṇilakkhaṇassa sīlassa ceva pañcamicchāvaṇijjālakkhaṇassa ājīvassa ca. Vipattīti bhedo pakopo ca. Yāyāti yāya paṭipattiyā. Caṇḍāloti upāsakacaṇḍālo. Malanti upāsakamalaṃ. Paṭikuṭṭhoti upāsakanihīno. Buddhādīsu kammakammaphalesu ca saddhāvipariyāyo assaddhiyaṃ micchādhimokkho, yathāvuttena assaddhiyena samannāgato assaddho. Yathāvuttasīlavipattiājīvavipattivasena dussīlo. ‘‘Iminā diṭṭhādinā idaṃ nāma maṅgalaṃ hotī’’ti – evaṃ bālajanaparikappitakotūhalasaṅkhātena diṭṭhasutamutamaṅgalena samannāgato kotūhalamaṅgaliko. Maṅgalaṃ paccetīti diṭṭhamaṅgalādibhedaṃ maṅgalameva pattiyāyati. No kammanti kammassakataṃ no pattiyāyati. Ito bahiddhāti ito sabbaññubuddhasāsanato bahiddhā bāhirakasamaye. Dakkhiṇeyyaṃ pariyesatīti duppaṭipannaṃ dakkhiṇārahasaññī gavesati. Pubbakāraṃ karotīti dānamānanādikaṃ kusalakiriyaṃ paṭhamataraṃ karoti. Ettha ca dakkhiṇeyyapariyesanapubbakāre ekaṃ katvā pañca dhammā veditabbā.
成就应依坏失中所说的相反来了解。然而,有一差别:因能令四众心生欢喜,故优婆塞自身即是宝,名为优婆塞宝。因其功德光辉、美名、令誉流芳,故优婆塞自身即是莲花,名为优婆塞莲花。同样地,名为优婆塞白莲花。
Vipattiyaṃ vuttavipariyāyena sampatti veditabbā. Ayaṃ pana viseso – catunnampi parisānaṃ ratijananaṭṭhena upāsakova ratanaṃ upāsakaratanaṃ. Guṇasobhākittisaddasugandhatāhi upāsakova padumaṃ upāsakapadumaṃ. Tathā upāsakapuṇḍarīko.
“于初”:即开始之义。“于终”:即边际的终点。“以精舍之最上分”:即指精舍的房间部分,如说“住于此房间者,得此名之果报”等,也就是依各各住处部分之义。“今日”:即今日之义。
Ādimhīti ādiatthe. Koṭiyanti pariyantakoṭiyaṃ. Vihāraggenāti ovarakakoṭṭhāsena, ‘‘imasmiṃ gabbhe vasantānaṃ idaṃ nāma phalaṃ pāpuṇātī’’tiādīnā taṃ taṃ vasanaṭṭhānakoṭṭhāsenāti attho. Ajjatanti ajja icceva attho.
“以生命皈依”——以此表明他的皈依是尽形寿的。在说完“在我的生命延续期间”等语之后,进而阐明:他以生命来敬奉那三依处,守护皈依。为显明那位婆罗门生起了这样的心意,故说“我确实……”等。所谓“以生命皈依”,即:只要我性命尚存,便一直皈依。并非只是口头上说说,也非暂时在心中想一想,而是尽形寿,乃至以舍命的方式去皈依。应如此理解此处之义。
Pāṇehiupetanti iminā tassa saraṇagamanassa āpāṇakoṭikataṃ dassento ‘‘yāva me jīvitaṃ pavattatī’’tiādīni vatvā puna jīvitenapi taṃ vatthuttayaṃ paṭipūjento saraṇagamanaṃ rakkhāmīti uppannaṃ tassa brāhmaṇassa adhippāyaṃ vibhāvento ‘‘ahañhī’’tiādimāha. Pāṇehi upetanti hi yāva me pāṇā dharanti, tāva saraṇaṃ upetaṃ. Upento ca na vācāmattena na ekavāraṃ cittuppādamattena, atha kho pāṇānaṃ pariccajanavasenapi yāvajīvaṃ upetanti evamettha attho veditabbo.
17-19第七经中,“生闻”——这不是他父母所取的名字,而是他获得职位后才得到的称呼。为说明这一点,才说“生闻,据说是一种职位”等。“一种职位”即指国师之位。据称,此尊称是与头巾等王权重器一同,由国王赐予的。因此说:“因从国王处获得了‘生闻’的尊称”。此处其余内容其义甚明。第八、第九经没有什么需要解释的。
17-19. Sattame jāṇussoṇīti netaṃ tassa mātāpitūhi kataṃ nāmaṃ, apica kho ṭhānantarappaṭilābhaladdhanti dassento āha ‘‘jāṇussoṇīti ṭhānantaraṃ kirā’’tiādi. Ekaṃ ṭhānantaranti ekaṃ purohitaṭṭhānaṃ. Uṇhīsaādikakudhabhaṇḍehi saddhiṃ laddhaṃ tathā cassa raññā dinnanti vadanti. Tenāha ‘‘rañño santike ca laddhajāṇussoṇisakkārattā’’ti. Sesamettha uttānameva. Aṭṭhamanavamesu natthi vattabbaṃ.
20-21第十经中,“恶放置”指错误地放置,亦即把词句的顺序弄颠倒后存于心中。因为通过它得以认知意义,故名“词”;因为能表达、显示意义,故名“文”,实则即是词本身。因此注释师说:“由于不按顺序……故称为文。”除了词的集合体之外,并无别单独的所谓圣典,故说:“这两者即是圣典的名称。”以诸多文句次第排列故,此排列之相续便称为圣典。此处余文及第十一经,其义甚明。
20-21. Dasame dunnikkhittanti duṭṭhu nikkhittaṃ padapaccābhaṭṭhaṃ katvā manasi ṭhapitaṃ. Pajjati ñāyati attho etenāti padaṃ, atthaṃ byañjayati pakāsetīti byañjanaṃ, padameva. Tenevāha ‘‘uppaṭipāṭiyā…pe… byañjananti vuccatī’’ti. Padasamudāyabyatirekena visuṃ pāḷi nāma natthīti āha ‘‘ubhayametaṃ pāḷiyāva nāma’’nti. Pakaṭṭhānañhi vacanappabandhānaṃ āḷiyeva pāḷīti vuccati. Sesamettha ekādasamañca uttānatthameva.