在《增支部》中
Aṅguttaranikāye
《二集》的复注
Dukanipāta-ṭīkā
初五十经
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ
1. 业刑罚品
1. Kammakāraṇavaggo
《跋耆经》的注释
1. Vajjasuttavaṇṇanā
1《二集》第一经中,“pahārasādhanatthaṃ”意为“为了打击的成就”,即为了让棍棒打击顺利成功。“kañjiyaṃ”指由米汤发酵而成的酸粥,也称“bilaṅga”。用来浇灌酸粥的罐子称为“酸粥罐”或“酸粥壶”,与此相似的刑罚便称为“酸粥壶刑”。“揭开头盖骨”是指在头盖骨上开凿可放入铁球的孔洞。“螺剃头刑”是指如同用螺壳刮剃一般的刑罚。“罗睺口刑”则指如同被罗睺口吞食的太阳那样的刑罚。
1. Dukanipātassa paṭhame pahārasādhanatthanti daṇḍappahārassa sukhasiddhi-atthaṃ. Kañjito nibbattaṃ kañjiyaṃ, āranālaṃ, yaṃ bilaṅgantipi vuccati, taṃ yattha siñcati, sā kañjiyaukkhalikā bilaṅgathālikā, taṃsadisaṃ kāraṇaṃ bilaṅgathālikaṃ. Sīsakaṭāhaṃ uppāṭetvāti ayoguḷappavesappamāṇaṃ chiddaṃ katvā. Saṅkhamuṇḍakammakāraṇanti saṅkhaṃ viya muṇḍakaraṇaṃ kammakāraṇaṃ. Rāhumukhakammakāraṇanti rāhumukhagatasūriyasadisakammakāraṇaṃ.
“火焰环刑”指带有火环的刑罚。“手烛刑”指烧灼手部的刑罚。“伊罗迦轮刑”指如同伊罗迦轮那样从身上剥下皮条的刑罚。“树皮衣刑”指将剥下的皮条像树皮衣一样套在受刑者身上的刑罚。行刑时,有的从颈部开始切割皮条,垂至腰间放置;也有的从脚踝开始切割,同样垂至腰间放置。然而,《义注》中则说:“从腰部切割皮条,垂至脚踝放置。”“伊内亚兽刑”指如同伊内亚羚羊般的刑罚。“套上铁环之后”指套上铁环。“钉铁桩”指在肘尖和膝盖尖钉入铁桩。这七种刑罚便是如此施行的。
Jotimālikanti jotimālavantaṃ kammakāraṇaṃ. Hatthapajjotikanti hatthassa pajjotanakammakāraṇaṃ. Erakavattakammakāraṇanti erakavattasadise sarīrato cammavatte uppāṭanakammakāraṇaṃ. Cīrakavāsikakammakāraṇanti sarīrato uppāṭitavattacīrakehi nivāsāpanakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā yathā gīvato paṭṭhāya vaddhe kantitvā kaṭiyaṃ ṭhapenti, evaṃ gopphakato paṭṭhāya kantitvāpi kaṭiyameva ṭhapenti. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘kaṭito paṭṭhāya kantitvā gopphakesu ṭhapentī’’ti vuttaṃ. Eṇeyyakakammakāraṇanti eṇimigasadisakammakāraṇaṃ. Ayavalayāni datvāti ayavalayāni paṭimuñcitvā. Ayasūlāni koṭṭentīti kapparajaṇṇukakoṭīsu ayasūlāni pavesenti. Tanti taṃ tathākatakammakāraṇaṃ sattaṃ.
“钩肉刑”指以钩撕扯人肉的刑罚。“金钱刑”指将身体切成金钱大小的刑罚。“捶打”意为切断。“碱水泼刑”指先削薄身体再浇淋碱水的刑罚。“杵翻转刑”指如同杵一般翻转绞压的刑罚。他们以铁桩钉入身体,使其固定成一体。“稻草座刑”指如同压紧稻草座那样绞压身体的刑罚。“刑吏”指执行死刑的人。“如同制作稻草束一般”的意思是:如同制作稻草座时,先将稻草捆成束,再通过绞压反复捆卷一样,他们也是如此行刑。“用饿狗”指使用体型小的良种饿狗,因为这些狗强壮、敏捷且凶猛。“千金囊刑”指价值千金的钱囊。
Baḷisamaṃsikanti balisehi maṃsuppāṭanakammakāraṇaṃ. Kahāpaṇikanti kahāpaṇamattaso chindanakammakāraṇaṃ. Koṭṭentīti chindanti. Khārāpatacchikanti tacchetvā khārāpasiñcanakammakāraṇaṃ. Palighaparivattikanti palighassa viya parivattanakammakāraṇaṃ. Ekābaddhaṃ karonti ayasūlassa koṭṭanena. Palālapīṭhakanti palālapīṭhassa viya sarīrassa saṃvellanakammakāraṇaṃ. Kāraṇikāti ghātanakārakā. Palālavaṭṭiṃ viya katvāti yathā palālapīṭhaṃ karontā palālaṃ vaṭṭiṃ katvā saṃvellanavasena puna veṭhenti, evaṃ karontīti attho. Chātakasunakhehīti khuddakehi koleyyakasunakhehi. Te hi balavantā javayogā sūrā ca honti. Sahassabhaṇḍikanti sahassatthavikaṃ.
“Yāhanti”即“yaṃ ahaṃ”,意为“我所”。“yaṃ”是表示原因的格。因此说“yena ahaṃ”,意为“因为那样我”。“Chinnamūlaketi”指“已断根者”:因为已断除渴爱之根,故称已断根者。
Yāhanti yaṃ ahaṃ. Yanti ca kāraṇavacanaṃ. Tenāha ‘‘yena aha’’nti. Chinnamūlaketi taṇhāmūlassa ucchinnattā sañchinnamūlake.
2. 《精进经》注释
2. Padhānasuttavaṇṇanā
2“如同进入双方排阵会战的中央那样”,意为:为了作战而进入双方各自列阵的四支军队中央,与此相似。又说布施与战争是相同的,在此,这两者如何相同呢?因为害怕丧失生命的人不能作战,害怕耗尽财富的人不能布施。若有人想“我既要作战,又要保全性命”,这样便不能作战;而放下了对生命的执著,心想“即便手足等被切断,乃至丧命,我也要取得那份自在”,如此奋力者才能作战。同样,若想“我要布施,又要保住财富”,这样的人也不会布施;只有放下对财富的执著,发起“我要作大布施”之心,如此奋力者才能布施。这样,布施与战争便相同。更甚者:如同战争中少数勇士能战胜众多懦夫,同样,具足信心等的人即使作少许布施,也能战胜贪、嗔、嫉妒、悭吝、见、疑等种种对立之敌,并获得广大的布施果报。就这一点而言,布施与战争也是相同的。因此说:“即使少许,若有信心而行布施,由此他就在来世得到快乐。”
2. Dutiye ubhatobyūḷhasaṅgāmappavesanasadisanti yuddhatthāya ubhatorāsikatacaturaṅginisenāmajjhappavesanasadisaṃ. Dānañca yuddhañca samānamāhūti ettha kathaṃ panīdamubhayaṃ samānaṃ? Jīvitavināsabhīruko hi yujjhituṃ na sakkoti, bhogakkhayabhīruko dānaṃ dātuṃ na sakkoti. ‘‘Jīvitañca rakkhissāmi, yujjhissāmī’’ti hi vadanto na yujjhati, jīvite pana ālayaṃ vissajjetvā ‘‘hatthapādādicchedo vā hotu maraṇaṃ vā, gaṇhissāmetaṃ issariya’’nti ussahantova yujjhati . ‘‘Bhoge ca rakkhissāmi, dānañca dassāmī’’ti vadantopi na dadāti, bhogesu pana ālayaṃ pissajjetvā ‘‘mahādānaṃ dassāmī’’ti ussahantova deti. Evaṃ dānañca yuddhañca samaṃ hoti. Kiñca bhiyyo – appāpi santā bahuke jinanti, yathā ca yuddhe appakāpi vīrapurisā bahuke bhīrupurise jinanti, evaṃ saddhādisampanno appakampi dānaṃ dadanto bahuvidhaṃ lobhadosaissāmacchariyadiṭṭhivicikicchādibhedaṃ tappaṭipakkhaṃ abhibhavati, bahuñca dānavipākaṃ adhigacchati. Evampi dānañca yuddhañca samānaṃ. Tenāha ‘‘appampi ce saddahāno dadāti, teneva so hoti sukhī paratthā’’ti.
对在家人而言,以耕田、护牛等为利益的是家居事,这里没有那些,所以称为无家事,即是出家。为了‘舍弃一切依着’而修行。这里,‘依着’有四种:欲依、蕴依、烦恼依、行依。因为即使是对欲乐,也如《增支部》所说:‘缘于五欲功德而生起的乐与喜悦,这是欲乐之味。’由于这种乐或乐所缘的相成为苦的依止处,依此‘乐’之义,便称为‘依着’。蕴是蕴所生苦的依止处,烦恼是恶趣苦的依止处,行是存有之苦的依止处,所以都称为‘依着’。弃舍、断除一切依着之处,就是‘一切依着的舍弃’,也就是涅槃。因此说:‘为了舍弃一切依着……乃至……证得涅槃。’
Agārassa hitaṃ kasigorakkhādi agāriyaṃ, taṃ natthi etthāti anagāriyaṃ, pabbajjāti āha ‘‘agārassa…pe… anagāriyaṃ pabbajja’’nti. Sabbūpadhipaṭinissaggatthāyāti ettha cattāro upadhī – kāmupadhi, khandhupadhi, kilesupadhi, abhisaṅkhārupadhīti. Kāmāpi hi ‘‘yaṃ pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ kāmānaṃ assādo’’ti (a. ni. 9.34) evaṃ vuttassa sukhassa, tadassādanimittassa vā dukkhassa adhiṭṭhānabhāvato upadhīyati ettha sukhanti iminā vacanatthena ‘‘upadhī’’ti vuccanti. Khandhāpi khandhamūlakassa dukkhassa adhiṭṭhānabhāvato, kilesāpi apāyadukkhassa adhiṭṭhānabhāvato, abhisaṅkhārāpi bhavadukkhassa adhiṭṭhānabhāvato ‘‘upadhī’’ti vuccanti. Sabbesaṃ upadhīnaṃ paṭinissaggo pahānaṃ etthāti sabbūpadhipaṭinissaggaṃ, nibbānaṃ. Tenāha ‘‘sabbesaṃ khandhūpadhi…pe… nibbānassa atthāyā’’ti.
3. 《热恼经》注释
3. Tapanīyasuttavaṇṇanā
3在第三经中,「应热恼者」:此处-anīya后缀表能作义,故说「应热恼者」即能热恼者。‘能热恼’意为逼恼、损害。或者,‘热恼’即苦,因为它们在此生及来世能生苦并助长苦,所以称为「应热恼者」。又或者说,依此而热恼,名为‘热恼’,即懊悔、忧悔之意。因为这些法是此热恼之因,故称「应热恼者」。「他随忧」的意思是:陷于忧悔,随念已做与未做之事而忧愁。因为忧愁既可以从已做之事生起,也可以从未做之事生起,这在经文中已分别说明。由于难陀药叉等的事迹广为人知,举出它们后,为了显示两兄弟的事迹,才说‘据说他们……’等。其中,‘他们’即指两兄弟。‘你还寻求什么?’意思是:你还希望什么?
3. Tatiye tapanīyāti ettha kattuatthe anīya-saddoti āha ‘‘tapantīti tapanīyā’’ti. Tapantīti vibādhenti, viheṭhentīti attho. Tapanaṃ vā dukkhaṃ, diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca tassa uppādanena ceva anubalappadānena ca hitāti tapanīyā. Atha vā tapanti tenāti tapanaṃ, anutāpo, vippaṭisāroti attho. Tassa hetubhāvato hitāti tapanīyā. Anusocatīti vippaṭisārī hutvā katākataṃ anugamma socati. Socanañhi katattā ca hoti akatattā ca. Tathā ceva pāḷiyaṃ vibhattaṃ. Nandayakkhādīnaṃ vatthūni pākaṭānīti tāni adassetvā dvebhātikavatthuṃ dassento ‘‘te kirā’’ti ādimāha. Tattha teti dve bhātaro. Puna kiṃ maggasīti puna kiṃ icchasi.
5. 《已生起经》注释
5. Upaññātasuttavaṇṇanā
5第五经中,「此法对」:于善法知不满足,及于精进中不退缩,这称为法对。‘由此’即通过‘于善法不满足’这句话。而‘说明此法’是以‘只要它生起,我即不满足’为限,来显示下文将要阐述的意义。‘于精进’指在精勤努力之中。‘此义’指‘又于精进’等所表达的含义。在精进之流持续进行时,从中间折返、退缩、退转,即称为‘退转’;有此退转者名为‘退转者’;无此退转者名为‘不退转者’;此不退转的状态就是‘不退转性’,也就是不退缩,所以解释说:‘不退转性即不折返、不退缩’。这里,不退缩就是‘不退转’。
5. Pañcame imañhi dhammadvayanti kusalesu dhammesu asantuṭṭhitā, padhānasmiṃ anosakkanasaṅkhātaṃ dhammadvayaṃ. Imināti ‘‘asantuṭṭhitā kusalesu dhammesū’’ti vacanena. Imaṃ dīpetīti ‘‘yāva so uppajjati, na tāvāhaṃ santuṭṭho ahosi’’nti etaṃ pariyantaṃ katvā vakkhamānatthaṃ dīpeti. Padhānasminti vīriyārambhe. Imamatthanti ‘‘padhānasmiñcā’’tiādinā vuttamatthaṃ. Vīriyappavāhe vattamāne antarā eva paṭigamanaṃ nivattanaṃ paṭivānaṃ, tadassa atthīti paṭivānī, na paṭivānī appaṭivānī, tassa bhāvo appaṭivānitā, anosakkanāti āha ‘‘appaṭivānitāti appaṭikkamanā anosakkanā’’ti. Tattha anosakkanāti appaṭinivatti.
“应行道”(āgamanīyapaṭipadā):即所谓止观的前行道。因为殊胜的证得由此而来,或者说通过它而证得殊胜,故称“应至”;它本身就是应当修习之道,故称“应行道”。“不退转精进”(appaṭivānapadhānaṃ):指无退缩的精进,意思是在中途毫不退转、策励不息的精进。
Āgamanīyapaṭipadāti samathavipassanāsaṅkhātā pubbabhāgapaṭipatti. Sā hi āgacchanti visesamadhigacchanti etāya, āgacchati vā visesādhigamo etāyāti āgamanīyā, sā eva paṭipajjitabbato paṭipadāti āgamanīyapaṭipadā. Appaṭivānapadhānanti osakkanārahitappadhānaṃ, antarā anosakkitvā katavīriyanti attho.
6. 《结经》注释
6. Saṃyojanasuttavaṇṇanā
6第六经中,诸结以缘的状态而成为其因,故称“可结法”,即三地诸法。因此他说“十结”等。以戒为所缘而观察可结法中的乐味者,称为“乐味随观者”;其状态即“乐味随观性”。“厌离随观性”也是如此。这是以厌离的方式,即对可结法、三地诸法生起厌离。生即是生起,即诸蕴的显现,所以说“由生,即从诸蕴的生起”,意思是在种种有中不断生起诸蕴。蕴的成熟,指属于同一有的诸蕴变老。以属于同一有的命根相续断绝,导致诸蕴崩解,此处称为死,所以说“由死,即从诸蕴的崩解”。内心焦灼即心的热恼。“悲叹”是指遭受亲属衰损等打击者的哀号。而悲叹以忧为生起因,所以说“依止于忧、以哀号为特征的悲叹”。哀号即言语无序,其本质只是声音而已。
6. Chaṭṭhe saṃyojanānaṃ hitā paccayabhāvenāti saṃyojaniyā, tebhūmakā dhammā. Tenāha ‘‘dasannaṃ saṃyojanāna’’ntiādi. Saṃyojaniye dhamme assādato anupassati sīlenāti assādānupassī, tassa bhāvo assādānupassitā. Nibbidānupassitāti etthāpi eseva nayo. Ukkaṇṭhanavasenāti saṃyojaniyesu tebhūmakadhammesu nibbindanavasena. Jananaṃ jāti, khandhānaṃ pātubhāvoti āha ‘‘jātiyāti khandhanibbattito’’ti, khandhānaṃ tattha tattha bhave aparāparaṃ nibbattitoti attho. Khandhaparipāko ekabhavapariyāpannānaṃ khandhānaṃ purāṇabhāvo. Ekabhavapariyāpannajīvitindriyappabandhavicchedavasena khandhānaṃ bhedo idha maraṇanti āha ‘‘maraṇenāti khandhabhedato’’ti. Antonijjhānaṃ cittasantāpo. Paridevo nāma ñātibyasanādīhi phuṭṭhassa vācāvippalāpo. So ca sokasamuṭṭhānoti āha ‘‘tannissitalālappitalakkhaṇehi paridevehī’’ti. Lālappitaṃ vācāvippalāpo, so ca atthato saddoyeva.
“苦”(dukkha):此指身苦,故说“以压迫身体之苦”。“能伤害意之忧”(manovighātadomanassehi):指能伤害意的忧。因为忧与嗔恚相应,具有恼害心的作用。“大愁恼”(upāyāsa):正如“强执取名为执取”之说,它是剧烈的愁恼。其本质是遭受亲属衰损等打击者由极度的意苦所引发的嗔恚本身。由于嗔恚以逼迫身心的方式现行,故称愁恼,它属于行蕴。有些人认为,它是不同于十四不善心所的另一个心所。而持“沮丧”说者则另有观点。
Dukkhanti idha kāyikaṃ dukkhaṃ adhippetanti āha ‘‘kāyapaṭipīḷanadukkhehī’’ti. Manovighātadomanassehīti manaso vighātakarehi domanassehi. Byāpādasampayogena manaso vihananarasañhi domanassaṃ. Bhuso āyāso upāyāso yathā ‘‘bhusamādānaṃ upādāna’’nti, so ca atthato ñātibyasanādīhi phuṭṭhassa adhimattacetodukkhappabhāvito dosoyeva. Kāyacittānañhi āyāsanavasena dosasseva pavattiākāro upāyāsoti vuccati saṅkhārakkhandhapariyāpanno. Taṃ cuddasahi akusalacetasikehi añño eko cetasikadhammoti eke. Yaṃ visādoti ca vadanti.
7. 《黑经》注释
7. Kaṇhasuttavaṇṇanā
7第七经中,犹如“黑牛”等词,具备黑色者被称为“黑”,但诸法并非因黑色而称为“黑”。为说明它们由于是黑类生起之因,或因能令其不光耀而称为“黑”,故说“非因黑色”等。“因黑性”即因黑类性。“黑类”指恶趣及人中卑劣者。“以自性”即以本质。不厌恶、不惭愧即是无惭,指人、心或相应法聚。其状态应称为ahirikkanti,省略一k音后说为ahirikanti,故说“ahirika即无惭状态”。不畏惧即无愧,指人或如前所述法聚,其状态即无愧,故说为“无愧之状态”。
7. Sattame yathā ‘‘kaṇhā gāvī’’tiādīsu kāḷavaṇṇena samannāgatā ‘‘kaṇhā’’ti vuccati, na evaṃ kāḷavaṇṇatāya dhammā ‘‘kaṇhā’’ti vuccanti, atha kho kaṇhābhijātinibbattihetuto appabhassarabhāvakaraṇato vā ‘‘kaṇhā’’ti vuccantīti dassento ‘‘na kāḷavaṇṇatāyā’’tiādimāha. Kaṇhatāyāti kaṇhābhijātitāya. Kaṇhābhijātīti ca apāyā vuccanti manussesu ca dobhaggiyaṃ. Sarasenāti sabhāvena. Na hirīyati na lajjatīti ahiriko, puggalo, cittaṃ, taṃ sampayuttadhammasamudāyo vā. Tassa bhāvo ahirikkanti vattabbe ekassa ka-kārassa lopaṃ katvā ahirikanti vuttanti āha ‘‘ahirikanti ahirikabhāvo’’ti. Na ottappatīti anottāpī, puggalo, yathāvuttadhammasamudāyo vā, tassa bhāvo anottappanti āha ‘‘anottāpibhāvo’’ti.
8. 《白经》注释
8. Sukkasuttavaṇṇanā
8在第八项中,不像「白衣」等词那样,诸法并非因色泽而成为白,而是因为它们是导致白类出生的原因,以及能令变得光耀。为了显示这点,才说了「非因色泽白」等。「白性」即白类的性质。「惭」把恶法看成是粪便一样,从而厌恶它,所以说「惭的特征是厌恶恶」。「愧」把那些恶法看成是炽热的东西一样,从而害怕它,所以说「愧的特征是畏惧」。这惭和愧,彼此是不分离的,在面对恶的时候会一同现起。因此,它们的差别是这样的:惭是由内在因素生起的,愧是由外在因素生起的。惭是以自我为增上的,愧是以世间为增上的。惭是建立在羞耻本质上的,愧是建立在恐惧本质上的。惭的特征是具有尊重的态度,愧的特征是畏惧罪过、见到怖畏之相。
8. Aṭṭhame ‘‘sukkaṃ vattha’’ntiādīsu viya na vaṇṇasukkatāya dhammānaṃ sukkatā, atha kho sukkābhijātihetuto pabhassarabhāvakaraṇato cāti dassento ‘‘na vaṇṇasukkatāyā’’tiādimāha. Sukkatāyāti sukkābhijātitāya. Hirī pāpadhamme gūthaṃ viya passantī jigucchatīti āha ‘‘pāpato jigucchanalakkhaṇā hirī’’ti. Ottappaṃ te uṇhaṃ viya passantaṃ tato bhāyatīti vuttaṃ ‘‘bhāyanalakkhaṇaṃ otappa’’nti. Idañca hirottappaṃ aññamaññavippayogī pāpato vimukhabhūtañca, tasmā nesaṃ idaṃ nānākaraṇaṃ – ajjhattasamuṭṭhānā hirī, bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ. Attādhipati hirī, lokādhipati otappaṃ. Lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī, bhayasabhāvasaṇṭhitaṃ ottappaṃ. Sappatissavalakkhaṇā hirī, vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappanti.
在这里,由内在生起的「惭」,是通过观察四种原因而生起的:观察出身、观察年龄、观察勇健的气概、观察多闻。具体是怎样呢?「做恶事这件事,不是出身高贵的人的行为,而是出身卑贱的人,如渔夫等人的行为。像我这样出身高贵的人,去做这种事是不合适的。」像这样,先观察出身而不作恶,这就是生起了惭。同样地,「做恶事这件事,是年轻人该做的事。像我这样到了这般年纪的人,去做这种事是不合适的。」像这样,观察年龄而不作恶,这就生起了惭。同样地,「做恶事这件事,是生性虚弱的人的行为。像我这样具足勇健气概的人,去做这种事是不合适的。」像这样,观察勇健而不作恶,这就生起了惭。同样地,「这恶业,是盲目愚人的行为,不是智者的行为。像我这样有智慧、多闻的人,去做这种事是不合适的。」像这样,观察多闻而不作恶,这就生起了惭。如此,由内在生起的惭,就是通过这四种原因生起的,而且它在生起的时候,是依凭惭而不做恶业。
Tattha ajjhattasamuṭṭhānaṃ hiriṃ catūhi kāraṇehi samuṭṭhāpeti jātiṃ paccavekkhitvā, vayaṃ, sūrabhāvaṃ, bāhusaccaṃ paccavekkhitvā. Kathaṃ? ‘‘Pāpakaraṇaṃ nāmetaṃ na jātisampannānaṃ kammaṃ, hīnajaccānaṃ kevaṭṭādīnaṃ kammaṃ, mādisassa jātisampannassa idaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ tāva jātiṃ paccavekkhitvā pāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā ‘‘pāpakaraṇaṃ nāmetaṃ daharehi kattabbaṃ kammaṃ, mādisassa vaye ṭhitassa idaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ vayaṃ paccavekkhitvā pāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā ‘‘pāpakaraṇaṃ nāmetaṃ dubbalajātikānaṃ kammaṃ, mādisassa sūrabhāvasampannassa idaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ sūrabhāvaṃ paccavekkhitvā pāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā ‘‘pāpakammaṃ nāmetaṃ andhabālānaṃ kammaṃ, na paṇḍitānaṃ, mādisassa paṇḍitassa bahussutassa idaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ bāhusaccaṃ paccavekkhitvā pāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Evaṃ ajjhattasamuṭṭhānaṃ hiriṃ catūhi kāraṇehi samuṭṭhāpeti, samuṭṭhāpento ca hiriṃ nissāya pāpakammaṃ na karoti.
那么,什么是由外生起的愧呢?“如果你造作恶业,在四众当中便会受到呵责,那些具戒的同梵行者也会因此避开你。”这样观察之后,他依凭这由外生起的愧,便不去造作恶业。这即是由外生起的愧。
Kathaṃ bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ? ‘‘Sace tvaṃ pāpakammaṃ karissasi, catūsu parisāsu garahappatto bhavissasi, tato taṃ sīlavanto sabrahmacārī vivajjissantī’’ti paccavekkhitvā bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ nissāya pāpakammaṃ na karoti. Evaṃ bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ.
什么是自增上的惭呢?有一类善男子以自己为增上、为尊长,这样想:“像我这样凭信心出家、多闻而又持守头陀行的人,行恶是不合适的。”因此他不去造作恶业。这就是自增上的惭。所以世尊说:“他以自己为增上后,断除不善,修习善法,断除有过的,修习无过的,守护自身清净。”
Kathaṃ attādhipati hirī? Idhekacco kulaputto attānaṃ adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ katvā ‘‘mādisassa saddhāpabbajitassa bahussutassa dhutadharassa na yuttaṃ pāpakammaṃ kātu’’nti pāpaṃ na karoti. Evaṃ attādhipati hirī. Tenāha bhagavā ‘‘so attānaṃyeva adhipatiṃ karitvā akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharatī’’ti (a. ni. 3.40).
什么是世间增上的愧呢?有一类善男子以世间为增上、为尊长,这样想:“如果你造作恶业,同梵行者们首先就会知道,世间那些有大神通、大威力的沙门、婆罗门和天神们也会知道,那样的话,你行恶便不合适。”因此他不去造作恶业。正如经文所说:“然而,世间的大聚是广大的。在这广大的世间大聚中,有具足神通、获得天眼、了知他心的沙门和婆罗门。他们于远处也能看见,于近处亦不隐藏,以心了知他心,他们也会这样了知我:‘诸位请看,这位善男子凭信心从在家而出家为比丘后,却混杂地安住于恶不善法之中。’也有具足神通、获得天眼、了知他心的女天神,她们于远处也能看见,于近处亦不隐藏,以心了知他心,她们也会这样了知我……他便以世间为增上后,断除不善……守护自身。”这就是世间增上的愧。
Kathaṃ lokādhipati ottappaṃ? Idhekacco kulaputto lokaṃ adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ katvā ‘‘sace kho tvaṃ pāpakammaṃ kareyyāsi, sabrahmacārino tāva taṃ jānissanti, mahiddhikā mahānubhāvā loke ca samaṇabrāhmaṇā devatā ca, tasmā te na yuttaṃ pāpaṃ kātu’’nti pāpakammaṃ na karoti. Yathāha – ‘‘mahā kho panāyaṃ lokasannivāso, mahantasmiṃ kho pana lokasannivāse santi samaṇabrāhmaṇā iddhimanto dibbacakkhukā paracittaviduno. Te dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṃ jānanti, tepi maṃ evaṃ jānissanti ‘passatha, bho, imaṃ kulaputtaṃ, saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī’ti. Santi devatā iddhimantiniyo dibbacakkhukā paracittaviduniyo, tā dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṃ jānanti, tāpi maṃ jānissanti ‘passatha, bho, imaṃ kulaputtaṃ, saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī’ti…pe… so lokaṃyeva adhipatiṃ karitvā akusalaṃ…pe… pariharatī’’ti. Evaṃ lokādhipati ottappaṃ.
「以惭为性而住」:此处,“惭”指羞耻的行相,以此自性而住即是惭。“怖”指对恶趣的怖畏,以此自性而住即是愧。这两者在遮止恶行时便显现出来。譬如两个铁球:一个冰冷,涂满粪便;一个炽热,烈火灼烧。智者因冷球沾着粪便而生厌恶,故不取;因热球灼烧可怖而怖畏,故不取。同样,智者因惭而生厌,不造恶;因愧而怖畏恶趣之苦,不造恶。如是,惭以惭为自性而住,愧以怖畏为自性而住。
Lajjāsabhāvasaṇṭhitāti ettha lajjāti lajjanākāro, tena sabhāvena saṇṭhitā hirī. Bhayanti apāyabhayaṃ, tena sabhāvena saṇṭhitaṃ ottappaṃ. Tadubhayaṃ pāpaparivajjane pākaṭaṃ hoti. Tattha yathā dvīsu ayoguḷesu eko sītalo bhaveyya gūthamakkhito, eko uṇho āditto. Tesu yathā sītalaṃ gūthamakkhitattā jigucchanto viññujātiko na gaṇhāti, itaraṃ ḍāhabhayena. Evaṃ paṇḍito lajjāya jigucchanto pāpaṃ na karoti, ottappena apāyabhayabhīto pāpaṃ na karoti, evaṃ lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī, bhayasabhāvasaṇṭhitaṃ ottappaṃ.
惭如何具有尊重与敬畏的行相?愧如何具有畏罪与怖畏的行相?有人通过省察出生的卓越、省察导师的卓越、省察遗产的卓越、省察同梵行者的卓越,以此四种理由,依恭敬令具尊重敬畏行相的惭生起,便不造恶。另有之人,因畏自我谴责、畏他人谴责、畏刑罚、畏恶趣,以此四种理由,怖畏罪过,现起具畏罪怖畏行相的愧,便不造恶。此处,各处虽从内发等面向对惭与愧加以剖析,但这不意味着它们有时会彼此离析。因为不存在离怖畏之惭,也不存在离惭之畏罪。当知此处详尽的义理解释。
Kathaṃ sappatissavalakkhaṇā hirī, vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappaṃ? Ekacco hi jātimahattapaccavekkhaṇā, satthumahattapaccavekkhaṇā, dāyajjamahattapaccavekkhaṇā, sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇāti evaṃ catūhi kāraṇehi tattha gāravena sappatissavalakkhaṇaṃ hiriṃ samuṭṭhāpetvā pāpaṃ na karoti. Ekacco attānuvādabhayaṃ, parānuvādabhayaṃ, daṇḍabhayaṃ, duggatibhayanti evaṃ catūhi kāraṇehi vajjato bhāyanto vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappaṃ paccupaṭṭhāpetvā pāpakammaṃ na karoti. Ettha ca ajjhattasamuṭṭhānāditā hirottappānaṃ tattha tattha pākaṭabhāvena vuttā, na pana nesaṃ kadāci aññamaññavippayogo. Na hi lajjanaṃ nibbhayaṃ, pāpabhayaṃ vā alajjanaṃ atthīti. Evamettha vitthārato atthavaṇṇanā veditabbā.
第九 《行经》注释
9. Cariyasuttavaṇṇanā
9“世间”指有情世间。“护持”是由住持行仪而护持。“安置”是将其安置于界限之内。“守护”是由住持行仪、安立界限后加以守护。“不以尊重心显现”意为:作了尊重后,却不以心存尊重的方式显现;若如是,此行持便不可得。“或姨母”等处,“iti”声表“等”义,由此亦包含“或舅母”、“或师母”、“或尊长之妻”等。其中,母之姐妹为姨母;舅之妻为舅母;尊长之妻指祖父、叔父、长兄等应受尊敬者的妻子。至于“如同山羊、绵羊等”,略释为:正如山羊、绵羊等畜生无惭无愧,不存“母亲”想,界限坏灭,一切处杂乱交合;同样,若此人间世界无这些护世法,亦会一切处杂乱交合。然由这些护世法守护世间,故无此混杂。
9. Navame lokanti sattalokaṃ. Sandhārentīti ācārasandhāraṇavasena dhārenti. Ṭhapentīti mariyādāyaṃ ṭhapenti. Rakkhantīti ācārasandhāraṇena mariyādāyaṃ ṭhapetvā rakkhanti. Garucittīkāravasena na paññāyethāti garuṃ katvā citte karaṇavasena na paññāyetha, ayamācāro na labbheyya. Mātucchāti vāti ettha iti-saddo ādyattho. Tena mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṃ dārāti vāti ime saṅgaṇhāti. Tattha mātu bhaginī mātucchā. Mātulabhariyā mātulānī. Garūnaṃ dārā mahāpitucūḷapitujeṭṭhabhātuādīnaṃ garuṭṭhāniyānaṃ bhariyā. Yathā ajeḷakātiādīsu ayaṃ saṅkhepattho – yathā ajeḷakādayo tiracchānā hirottapparahitā mātāti saññaṃ akatvā bhinnamariyādā sabbattha sambhedena vattanti, evamayaṃ manussaloko yadi lokapāladhammā na bhaveyyuṃ, sabbattha sambhedena vatteyya. Yasmā panime lokapālakadhammā lokaṃ pālenti, tasmā natthi sambhedoti.
第十《雨安居起始经》注疏
10. Vassūpanāyikasuttavaṇṇanā
10第十经中,“未制立”指未被开许或未被制定。所说“雨期”指雨安居,“时节雨期”则指冬季。他们说“残害一根之有情”,是因对树木、藤蔓等起了“有命想”而这样说。而所谓“一根”,是他们认为其中有身根而说。“令和合体受损”即是令其毁坏。“将会混杂而住”是指他们将减少事务,固定安住。关于“应在已过之阿沙利月入”一句:此处“已过”是说已经过去之后,即于他日。因此,其义应理解为:须在阿沙利月满月过后第二日,即黑分之初日入。关于“应在一月已过之阿沙利月入”:此是说一月已过去,过去圆满,即满一月。因此,其义应理解为:须从阿沙利月满月算起,经一满月后,于其后第二日,即黑分初日入。
10. Dasame apaññattāti ananuññātā, avihitā vā. Vasseti vassārattaṃ sandhāya vadati, utuvasseti hemantaṃ sandhāya. Ekindriyaṃ jīvaṃ viheṭhentāti rukkhalatādīsu jīvasaññitāya evamāhaṃsu. Ekindriyanti ca kāyindriyaṃ atthīti maññamānā vadanti. Saṅghātaṃ āpādentāti vināsaṃ āpādentā. Saṃkasāyissantīti appossukkā nibaddhavāsaṃ vasissanti. Aparajjugatāya āsāḷhiyā upagantabbāti ettha aparajju gatāya assāti aparajjugatā, tassā aparajjugatāya atikkantāya, aparasmiṃ divaseti attho, tasmā āsāḷhipuṇṇamāya anantare pāṭipadadivase upagantabbāti evamettha attho daṭṭhabbo. Māsagatāya āsāḷhiyā upagantabbāti māso gatāya assāti māsagatā, tassā māsagatāya atikkantāya, māse paripuṇṇeti attho. Tasmā āsāḷhipuṇṇamato parāya puṇṇamāya anantare pāṭipadadivase upagantabbāti attho daṭṭhabbo.