55. 业品义注
(24) 4. Kammavaggo
19 段
1. 《略说经》的注释
1. Saṃkhittasuttavaṇṇanā
232232. 在第四品的第一经中,“黑”指的是黑暗的十不善业道之业。“黑报”指的是因为投生于恶趣而成为黑暗的果报。“白”指的是白净的善业道之业。“白报”指的是因为投生于天界而成为白净的果报。“黑白”指的是混杂的业。“黑白报”指的是苦乐夹杂的果报。因为造了混杂的业之后,有人因不善业而投生在畜生道中吉祥象等处境里,又因善业而在现世生活中感受快乐;有人因善业而投生在王族之中,又因不善业而在现世生活中感受痛苦。“非黑非白”指的是能灭尽诸业的四道智,这才是这里所要表达的。因为它如果是黑的,就会给出黑报;如果是白的,就会给出白报。然而由于它不产生这两种果报,所以称为“非黑非白”,这就是这里的含义。
232. Catutthassa paṭhame kaṇhanti kāḷakaṃ dasaakusalakammapathakammaṃ. Kaṇhavipākanti apāye nibbattanato kāḷakavipākaṃ. Sukkanti paṇḍarakaṃ kusalakammapathakammaṃ . Sukkavipākanti sagge nibbattanato paṇḍarakavipākaṃ. Kaṇhasukkanti missakakammaṃ. Kaṇhasukkavipākanti sukhadukkhavipākaṃ. Missakakammañhi katvā akusalena tiracchānayoniyaṃ maṅgalahatthiṭṭhānādīsu uppanno kusalena pavatte sukhaṃ vediyati. Kusalena rājakulepi nibbatto akusalena pavatte dukkhaṃ vediyati. Akaṇhaṃ asukkanti kammakkhayakaraṃ catumaggañāṇaṃ adhippetaṃ. Tañhi yadi kaṇhaṃ bhaveyya, kaṇhavipākaṃ dadeyya. Yadi sukkaṃ bhaveyya, sukkavipākaṃ dadeyya. Ubhayavipākassa pana appadānato akaṇhaṃ asukkanti ayamettha attho.
2. 详细经的注释
2. Vitthārasuttavaṇṇanā
233233. 第二经中,“有恼”指与嗔相应。“身行”指身门的思。“造作”指努力、积集。其余两项也按同样方式理解。“有恼的世间”指有苦的世间。“有恼的触”指苦的果报触。“感受有恼的受”指感受有逼迫的果报受。“纯苦”指完全只有苦,不与乐混杂。在“正如地狱众生”这句中,“正如”是表示举例的虚词。它只是用来指出地狱众生,此外并没有其他类似的存在。按这个方法,应当理解各处剩余的义理。然而在“正如人”等例子中,人类的乐受有时生起,苦受有时生起。在“又有某些天”这句中,应当理解为欲界天。因为他们见到更有大威力的天神时,会从座位上起身、上衣垂下、合掌等,由此有时生起苦;而在享受天界成就时,有时生起乐。在“又有某些堕恶处者”这句中,应当理解为宫殿饿鬼。他们不间断地一时感受乐,一时感受苦。至于龙、金翅鸟、象、马等,则和人一样,是苦乐混杂的。在“为断除而有的思”这句中,应知是指趣向出离的道思,因为它能导向业的灭尽。
233. Dutiye sabyābajjhanti sadosaṃ. Kāyasaṅkhāranti kāyadvāracetanaṃ. Abhisaṅkharotīti āyūhati sampiṇḍeti. Sesadvayepi eseva nayo. Sabyābajjhaṃ lokanti sadukkhaṃ lokaṃ. Sabyābajjhā phassāti sadukkhā vipākaphassā. Sabyābajjhaṃ vedanaṃ vediyatīti sābādhaṃ vipākavedanaṃ vediyati. Ekantadukkhanti ekanteneva dukkhaṃ, na sukhasammissaṃ. Seyyathāpi sattā nerayikāti ettha seyyathāpīti nidassanatthe nipāto. Tena kevalaṃ nerayikasatte dasseti, aññe pana taṃsarikkhakā nāma natthi. Iminā upāyena sabbattha attho veditabbo. Seyyathāpi manussātiādīsu pana manussānaṃ tāva kālena sukhā vedanā uppajjati, kālena dukkhā vedanā. Ekacceca devāti ettha pana kāmāvacaradevā daṭṭhabbā. Tesañhi mahesakkhatarā devatā disvā nisinnāsanato vuṭṭhānaṃ, pārutauttarāsaṅgassa otāraṇaṃ, añjalipaggaṇhanantiādīnaṃ vasena kālena dukkhaṃ uppajjati, dibbasampattiṃ anubhavantānaṃ kālena sukhaṃ. Ekacce ca vinipātikāti ettha vemānikapetā daṭṭhabbā. Te nirantarameva ekasmiṃ kāle sukhaṃ, ekasmiṃ kāle dukkhaṃ vediyanti. Nāgasupaṇṇahatthiassādayo pana manussā viya vokiṇṇasukhadukkhāva honti. Pahānāya yā cetanāti ettha vivaṭṭagāminī maggacetanā veditabbā. Sā hi kammakkhayāya saṃvattatīti.
3. 索纳咖亚那经的注释
3. Soṇakāyanasuttavaṇṇanā
234第三经中,“顶髻目犍连”指的是头顶正中有一个大髻、属于目犍连氏族的婆罗门。“先前”是指从紧挨着的过去那一天算起的先前;如果从第二天等算起,则应理解为更早的先前。“梭那迦亚那”是这位婆罗门的弟子。“业为本性的此世间”是说:贤者们,此世间以业为自性。“依业等起而住者”是指依靠业等起而安住。意思是,正在造业时他便存在,不造业时他便灭尽。其余部分与前面所说的方法相同。
234. Tatiye sikhāmoggallānoti sīsamajjhe ṭhitāya mahatiyā sikhāya samannāgato moggallānagotto brāhmaṇo. Purimānīti atītānantaradivasato paṭṭhāya purimāni, dutiyādito paṭṭhāya purimatarāni veditabbāni. Soṇakāyanoti tasseva antevāsiko. Kammasaccāyaṃ bho lokoti bho ayaṃ loko kammasabhāvo. Kammasamārambhaṭṭhāyīti kammasamārambhena tiṭṭhati. Kammaṃ āyūhantova tiṭṭhati, anāyūhanto ucchijjatīti dīpeti. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
4-9. 《学处经》等的注释
4-9. Sikkhāpadasuttādivaṇṇanā
235235. 第四经等的内容本身也很浅显。不过在道支当中,因为是先以念安住,再以慧加以判定,所以这两者都算作业;其余的就只是支而不是业,因此这样说。在觉支当中,道理也是一样。但在阿毗达摩里,这一切则不加区分地都被说成是与思相应的业事。
235. Catutthādīnipi uttānatthāneva. Maggaṅgesu pana yasmā satiyā upaṭṭhapetvā paññāya paricchindati, tasmā ubhayameva kammaṃ. Sesā aṅgāneva honti, no kammanti vuttaṃ. Bojjhaṅgesupi eseva nayo. Abhidhamme pana sabbampetaṃ avisesena cetanāsampayuttakammanteva vaṇṇitaṃ.
10. 沙门经的注释
10. Samaṇasuttavaṇṇanā
241241. 第十中“就在这里”是指就在这个教法之中。这个规则也应当理解为适用于其余的词句。因为第二等沙门也就在这里,不在别处。“空无”是指空虚、一无所有。“外道议论”是指:四种常住论、四种半常住论、四种有边无边论、四种不死矫乱论、两种无因生论、十六种有想论、八种无想论、八种非想非非想论、七种断灭论、五种现法涅槃论——所有这些在《梵网经》中出现的六十二种见解,都是外部的、他人的主张,所以叫外道议论。它们全都被这四位果位沙门所空无,因为它们在这里并不存在。不仅被这些沙门所空无,也被四位道位沙门、为四道而精勤修观的人等十二种沙门所空无。世尊在《大般涅槃经》中正是针对这个意思而说:
241. Dasame idhevāti imasmiṃyeva sāsane. Ayaṃ pana niyamo sesapadesupi veditabbo. Dutiyādayopi hi samaṇā idheva, na aññattha. Suññāti rittā tucchā. Parappavādāti cattāro sassatavādā, cattāro ekaccasassatikā, cattāro antānantikā, cattāro amarāvikkhepikā, dve adhiccasamuppannikā, soḷasa saññivādā, aṭṭha asaññivādā, aṭṭha nevasaññināsaññivādā, satta ucchedavādā, pañca diṭṭhadhammanibbānavādāti ime sabbepi brahmajāle āgatadvāsaṭṭhidiṭṭhiyo ito bāhirānaṃ paresaṃ pavādā parappavādā nāma. Te sabbepi imehi catūhi phalaṭṭhakasamaṇehi suññā. Na hi te ettha santi. Na kevalañca eteheva suññā , catūhi pana maggaṭṭhakasamaṇehipi, catunnaṃ maggānaṃ atthāya āraddhavipassakehipīti dvādasahipi samaṇehi suññā eva. Idameva atthaṃ sandhāya bhagavatā mahāparinibbāne (dī. ni. 2.214) vuttaṃ –
“苏跋达,我二十九岁出家,
寻求何为善法。
须跋陀啊,从我出家以来,
已过五十余年。
安住于正法的一部分者,
从这里往外,连一个沙门也没有。”
‘‘Ekūnatiṃso vayasā subhadda, Yaṃ pabbajiṃ kiṃkusalānuesī; Vassāni paññāsa samādhikāni, Yato ahaṃ pabbajito subhadda; Ñāyassa dhammassa padesavattī, Ito bahiddhā samaṇopi natthi’’.
“第二个沙门也没有,第三个沙门也没有,第四个沙门也没有;外道的种种主张都是空的,没有别的沙门。”这里说的“限于局部范围”,指的是已经开始修观的人。所以,对于入流道,把已开始修观的人、已站在道上的人、已站在果位上的人这三类合在一起,说“连一个沙门也没有”;对于一来道,把已开始修观的人、已站在道上的人、已站在果位上的人这三类合在一起,说“第二个沙门也没有”。剩下两种道也是同样的道理。第十一经的意思本身就很浅显易懂。
‘‘Dutiyopi samaṇo natthi, tatiyopi samaṇo natthi, catutthopi samaṇo natthi, suññā parappavādā samaṇehi aññehī’’ti . Ettha hi padesavattīti āraddhavipassako adhippeto. Tasmā sotāpattimaggassa āraddhavipassakaṃ maggaṭṭhaṃ phalaṭṭhanti tayopi ekato katvā ‘‘samaṇopi natthī’’ti āha, sakadāgāmimaggassa āraddhavipassakaṃ maggaṭṭhaṃ phalaṭṭhanti tayopi ekato katvā ‘‘dutiyopi samaṇo natthī’’ti āha. Itaresupi dvīsu eseva nayo. Ekādasamaṃ uttānatthamevāti.