第四 业品
(24) 4. Kammavaggo
第一 略说经注释
1. Saṃkhittasuttavaṇṇanā
232232. 第四品第一经中,“黑”是指黑暗的十不善业道业。“黑果”指因生于恶趣而成为黑暗的果报。“白”是指白净的善业道业。“白果”指因生于天界而成为白净的果报。“黑白”是指杂业。“黑白果”指苦乐夹杂的果报。因为造下杂业之后,有些人因不善业生于畜生道中的吉祥象等,又因善业而在生命中感受乐;有些人因善业生于王族,又因不善业而在生命中感受苦。“非黑非白”是指能灭尽诸业的四道智,这即是此处所指。因为若是黑,则会给与黑果;若是白,则会给与白果。然而,由于它不给予这两种果报,所以此处称为“非黑非白”,这便是此处的义理。
232. Catutthassa paṭhame kaṇhanti kāḷakaṃ dasaakusalakammapathakammaṃ. Kaṇhavipākanti apāye nibbattanato kāḷakavipākaṃ. Sukkanti paṇḍarakaṃ kusalakammapathakammaṃ . Sukkavipākanti sagge nibbattanato paṇḍarakavipākaṃ. Kaṇhasukkanti missakakammaṃ. Kaṇhasukkavipākanti sukhadukkhavipākaṃ. Missakakammañhi katvā akusalena tiracchānayoniyaṃ maṅgalahatthiṭṭhānādīsu uppanno kusalena pavatte sukhaṃ vediyati. Kusalena rājakulepi nibbatto akusalena pavatte dukkhaṃ vediyati. Akaṇhaṃ asukkanti kammakkhayakaraṃ catumaggañāṇaṃ adhippetaṃ. Tañhi yadi kaṇhaṃ bhaveyya, kaṇhavipākaṃ dadeyya. Yadi sukkaṃ bhaveyya, sukkavipākaṃ dadeyya. Ubhayavipākassa pana appadānato akaṇhaṃ asukkanti ayamettha attho.
第二 广说经注释
2. Vitthārasuttavaṇṇanā
233233. 第二经中,“有恼”指有嗔。“身行”指身门的思。“造作”指造作、积集。其余两项也依此理解。“有恼的世间”指有苦的世间。“有恼的触”指苦的果报触。“感受有恼的受”指感受有逼迫的果报受。“纯苦”指全然是苦,无任何乐夹杂。其中,在“正如地狱生有情”这句中,“正如”是一个举例指示词,仅用来指示地狱众生,其他类似的实例并不存在。以此方法,应当通晓各处剩余的义理。然而,在“正如人”等例子中,人类则是有时生起乐受,有时生起苦受。在“又有某些天”这句中,应当视其为欲界天。因为他们见到更有大威力的天神时,会从座起身、上衣垂下、合掌等,因此有时会生起苦;而在享受天界成就时,有时便生起乐。在“又有某些堕恶处者”这句中,应当视其为宫殿饿鬼。他们不间断地交替感受着:一时感受乐,一时感受苦。至于龙、金翅鸟、象、马等,则如同人一样,是苦乐混杂的。在“为断除而有的思”这句中,应知是指趋向出离的道思,因为它能导向业的灭尽。
233. Dutiye sabyābajjhanti sadosaṃ. Kāyasaṅkhāranti kāyadvāracetanaṃ. Abhisaṅkharotīti āyūhati sampiṇḍeti. Sesadvayepi eseva nayo. Sabyābajjhaṃ lokanti sadukkhaṃ lokaṃ. Sabyābajjhā phassāti sadukkhā vipākaphassā. Sabyābajjhaṃ vedanaṃ vediyatīti sābādhaṃ vipākavedanaṃ vediyati. Ekantadukkhanti ekanteneva dukkhaṃ, na sukhasammissaṃ. Seyyathāpi sattā nerayikāti ettha seyyathāpīti nidassanatthe nipāto. Tena kevalaṃ nerayikasatte dasseti, aññe pana taṃsarikkhakā nāma natthi. Iminā upāyena sabbattha attho veditabbo. Seyyathāpi manussātiādīsu pana manussānaṃ tāva kālena sukhā vedanā uppajjati, kālena dukkhā vedanā. Ekacceca devāti ettha pana kāmāvacaradevā daṭṭhabbā. Tesañhi mahesakkhatarā devatā disvā nisinnāsanato vuṭṭhānaṃ, pārutauttarāsaṅgassa otāraṇaṃ, añjalipaggaṇhanantiādīnaṃ vasena kālena dukkhaṃ uppajjati, dibbasampattiṃ anubhavantānaṃ kālena sukhaṃ. Ekacce ca vinipātikāti ettha vemānikapetā daṭṭhabbā. Te nirantarameva ekasmiṃ kāle sukhaṃ, ekasmiṃ kāle dukkhaṃ vediyanti. Nāgasupaṇṇahatthiassādayo pana manussā viya vokiṇṇasukhadukkhāva honti. Pahānāya yā cetanāti ettha vivaṭṭagāminī maggacetanā veditabbā. Sā hi kammakkhayāya saṃvattatīti.
第三 梭那迦亚那经注释
3. Soṇakāyanasuttavaṇṇanā
234234. 第三经中,“顶髻目犍连”指在头顶正中竖有大髻的、目犍连氏族的婆罗门。“先前”是指从紧接的过去一日起算的先前;若从第二日等起算,则应知为更先前。“梭那迦亚那”是这位婆罗门的弟子。“业为本性的此世间”是说:“朋友,此世间以业为自性。”“依业等起而住者”是指依靠业等起而安住。意思是,若正在造业,他便存在;若不造业,他便灭尽。其余部分如前文所述方法相同。
234. Tatiye sikhāmoggallānoti sīsamajjhe ṭhitāya mahatiyā sikhāya samannāgato moggallānagotto brāhmaṇo. Purimānīti atītānantaradivasato paṭṭhāya purimāni, dutiyādito paṭṭhāya purimatarāni veditabbāni. Soṇakāyanoti tasseva antevāsiko. Kammasaccāyaṃ bho lokoti bho ayaṃ loko kammasabhāvo. Kammasamārambhaṭṭhāyīti kammasamārambhena tiṭṭhati. Kammaṃ āyūhantova tiṭṭhati, anāyūhanto ucchijjatīti dīpeti. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
第四至第九 学处经等注释
4-9. Sikkhāpadasuttādivaṇṇanā
235235. 第四经等意义明显。然而在道支中,由于以念安住之后,以慧决断,故此二者皆算为业;其余仅是支而非业,故如此说。于觉支中,道理亦然。但在阿毗达摩中,这一切皆无简别地被解释为“与思相应的业事”。
235. Catutthādīnipi uttānatthāneva. Maggaṅgesu pana yasmā satiyā upaṭṭhapetvā paññāya paricchindati, tasmā ubhayameva kammaṃ. Sesā aṅgāneva honti, no kammanti vuttaṃ. Bojjhaṅgesupi eseva nayo. Abhidhamme pana sabbampetaṃ avisesena cetanāsampayuttakammanteva vaṇṇitaṃ.
第十 沙门经注释
10. Samaṇasuttavaṇṇanā
241241. 第十经中,“唯在此处”指唯在此教法之中。这一规则也当知适用于其余语句。因为第二等沙门亦唯在此处,不在他方。“空”指空虚、虚无。“外道议论”指四种常见论、四种一分常见论、四种有边无边论、四种诡辩论、两种无因生论、十六种有想论、八种无想论、八种非想非非想论、七种断灭论、五种见法般涅槃论——这一切即《梵网经》中所记载的六十二见,是外道之论,故称外道议论。它们都为这四位果位沙门所空,因为他们并不存在于此处。不仅为这些沙门所空,也为四位道位沙门、为证四道而精勤修观者等十二种沙门所空。世尊在《大般涅槃经》中正是针对此义而说:
241. Dasame idhevāti imasmiṃyeva sāsane. Ayaṃ pana niyamo sesapadesupi veditabbo. Dutiyādayopi hi samaṇā idheva, na aññattha. Suññāti rittā tucchā. Parappavādāti cattāro sassatavādā, cattāro ekaccasassatikā, cattāro antānantikā, cattāro amarāvikkhepikā, dve adhiccasamuppannikā, soḷasa saññivādā, aṭṭha asaññivādā, aṭṭha nevasaññināsaññivādā, satta ucchedavādā, pañca diṭṭhadhammanibbānavādāti ime sabbepi brahmajāle āgatadvāsaṭṭhidiṭṭhiyo ito bāhirānaṃ paresaṃ pavādā parappavādā nāma. Te sabbepi imehi catūhi phalaṭṭhakasamaṇehi suññā. Na hi te ettha santi. Na kevalañca eteheva suññā , catūhi pana maggaṭṭhakasamaṇehipi, catunnaṃ maggānaṃ atthāya āraddhavipassakehipīti dvādasahipi samaṇehi suññā eva. Idameva atthaṃ sandhāya bhagavatā mahāparinibbāne (dī. ni. 2.214) vuttaṃ –
须跋陀罗,我年二十九,
出家寻求何者为善;
已历五十余载,
须跋陀,从我出家以来,已过五十余年;
于这正法的领域内游化,
在此之外,别无沙门。
‘‘Ekūnatiṃso vayasā subhadda, Yaṃ pabbajiṃ kiṃkusalānuesī; Vassāni paññāsa samādhikāni, Yato ahaṃ pabbajito subhadda; Ñāyassa dhammassa padesavattī, Ito bahiddhā samaṇopi natthi’’.
“第二名沙门也没有,第三名沙门也没有,第四名沙门也没有;外道诸论中,都没有其他沙门。”这里所说的“教区之内”(padesavattī),是指已着手修观的人。因此,将入流道的勤修观者、道位者、果位者这三种人合在一起,说“沙门也没有”;将一来道的勤修观者、道位者、果位者这三种人合在一起,说“第二名沙门也没有”。对剩下的两种道,也是同样的道理。第十一经义浅显易懂。
‘‘Dutiyopi samaṇo natthi, tatiyopi samaṇo natthi, catutthopi samaṇo natthi, suññā parappavādā samaṇehi aññehī’’ti . Ettha hi padesavattīti āraddhavipassako adhippeto. Tasmā sotāpattimaggassa āraddhavipassakaṃ maggaṭṭhaṃ phalaṭṭhanti tayopi ekato katvā ‘‘samaṇopi natthī’’ti āha, sakadāgāmimaggassa āraddhavipassakaṃ maggaṭṭhaṃ phalaṭṭhanti tayopi ekato katvā ‘‘dutiyopi samaṇo natthī’’ti āha. Itaresupi dvīsu eseva nayo. Ekādasamaṃ uttānatthamevāti.