(十九)第四 婆罗门品
(19) 4. Brāhmaṇavaggo
一、《战士生计经》注释
1. Yodhājīvasuttavaṇṇanā
181181. 第四经之初。“处所善巧”:谓依于某个位置,站立时能准确射中目标而不偏离,即于彼处名为善巧。其余之义,皆应如前文所说之法而了知。
181. Catutthassa paṭhame ṭhānakusaloti yena ṭhānena ṭhito avirādhetvā vijjhituṃ sakkoti, tasmiṃ ṭhāne kusalo. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.
二、《担保人经》注释
2. Pāṭibhogasuttavaṇṇanā
182182. 第二经。“没有任何担保人”:谓根本不存在能作如是担保之人,即无人能言“我为汝担保”的情况。“老法”:指老之自性、本质。此释义通于一切处。
182. Dutiye natthi koci pāṭibhogoti ahaṃ te pāṭibhogoti evaṃ pāṭibhogo bhavituṃ samattho nāma natthi. Jarādhammanti jarāsabhāvaṃ. Esa nayo sabbattha.
三、《所闻经》注释
3. Sutasuttavaṇṇanā
183第三经。“从此没有过失”:意指在其中并不存在所谓的过失。
183. Tatiye natthi tato dosoti tasmiṃ doso nāma natthīti attho.
四、《无畏经》注释
4. Abhayasuttavaṇṇanā
184第四经。由于令人生困苦的缘故,病本身即称为“病苦”。“被触者”:即被该病苦所触之人。“捶胸而哭”:捶打胸口而哭泣。在“未作善者”等中:善是指福德业,若此人尚未作此善,便称为“未作善者”。其余诸词,亦可依此类推。正因福德业由善巧所生,故称为“善”;又因它对于恐惧者乃是庇护所,故称为“怖畏庇护”。在“已作恶者”等中:恶是指低劣的不善业。“粗暴”:即粗猛的行为。“污垢”:即有垢染的不清净业。“成为有疑者”:即对于佛陀、法、僧的功德,以及学处、前际、后际、前后际,还有缘起——此八事,他生起疑惑。“疑惑者”:具有疑惑,对于教法中的正法尚未决断,未能通过领受与遍学而达到确定。依此方法,一切处的义理皆应如此理解。
184. Catutthe kicchājīvitakāraṇaṭṭhena rogova rogātaṅko nāma. Phuṭṭhassāti tena rogātaṅkena samannāgatassa. Urattāḷiṃ kandatīti uraṃ tāḷetvā rodati. Akatakalyāṇotiādīsu kalyāṇaṃ vuccati puññakammaṃ , taṃ akataṃ etenāti akatakalyāṇo. Sesapadesupi eseva nayo. Puññakammameva hi kosallasambhūtattā kusalaṃ, bhītassa parittāyakattā bhīruttāṇanti vuccati. Katapāpotiādīsu pāpaṃ vuccati lāmakaṃ akusalakammaṃ. Luddanti kakkhaḷakammaṃ. Kibbisanti samalaṃ aparisuddhakammaṃ. Kaṅkhī hotīti buddhadhammasaṅghaguṇesu ceva sikkhāya ca pubbante ca aparante ca pubbantāparante ca paṭiccasamuppāde cāti aṭṭhasu ṭhānesu kaṅkhāya samannāgato hoti. Vicikicchīti vicikicchāya samannāgato sāsanasaddhamme na niṭṭhaṃ gato, uggahaparipucchāvasena niṭṭhaṃ gantuṃ na sakkoti. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo.
五、婆罗门谛经注释
5. Brāhmaṇasaccasuttavaṇṇanā
185第五经。“婆罗门真理”:指婆罗门们所说真实、如实的那些道理。“他因此不认为自己是沙门”:那位漏尽者由于此真理,不会以渴爱、慢、邪见而生起“我是沙门”之想。其余诸句,亦可依此类推。“凡在那里的真理,他便证知”:意即,于其中,通过“一切众生不应杀害”的实践,有一个真实、如实、无颠倒的真理。如此便包含了世俗的言语真实,进而指出胜义谛的真理——涅槃。“证知它”:即以殊胜的智慧了知此二种真理。“出于怜悯、出于慈愍而行道”:为了怜悯与慈愍的缘故,他践行了那条道,亦即圆满地安住于那条道上。其余诸道,亦可依此类推。
185. Pañcame brāhmaṇasaccānīti brāhmaṇānaṃ saccāni tathāni. So tena na samaṇoti maññatīti so khīṇāsavo tena saccena ‘‘ahaṃ samaṇo’’ti taṇhāmānadiṭṭhīhi na maññati. Sesapadesupi eseva nayo. Yadeva tattha saccaṃ, tadabhiññāyāti yaṃ tattha ‘‘sabbe pāṇā avajjhā’’ti paṭipattiyā saccaṃ tathaṃ aviparītaṃ. Iminā vacīsaccaṃ abbhantaraṃ katvā paramatthasaccaṃ nibbānaṃ dasseti. Tadabhiññāyāti taṃ ubhayampi abhivisiṭṭhāya paññāya jānitvā. Anuddayāya anukampāya paṭipanno hotīti anuddayatthāya ca anukampatthāya ca yā paṭipadā, taṃ paṭipanno hoti, pūretvā ṭhitoti attho. Sesapaṭipadāsupi eseva nayo.
「一切欲」:指一切事欲与烦恼欲。「当这样说时,婆罗门说了真实」:如此说时,这位漏尽婆罗门的确说了真实。「一切有」:指欲有等三种有。于「我不在任何处」一句,则说明了四种角度的空性。所谓「我不在任何处」,即不在任何处见到自我;所谓「对于任何人的任何所有物」,即不将他人视为自己的任何所有物而加以归附,换言之,不在兄弟处见兄弟,不在朋友处见朋友,不在资具处见资具而生归附。于「任何处亦无有我的什么」中,先搁置「我的」一词,其义为:不在任何处见到他人的自我可成为我的所有物。再将「我的」引入:于一切处不见有任何属于「我的」之物,亦即不将他人之自我视为可在何处成为自己所有物:不在兄弟处见兄弟,不在朋友处见朋友,不在资具处见资具——不见他人的自我应以这种所有物的方式被归附为「我的」。如是,他既不在任何处见到自我,也不见有可归附为他人的所有物;既不见他人的自我,亦不见他人的自我可被归附为自己的所有物。
Sabbe kāmāti sabbe vatthukāmakilesakāmā. Iti vadaṃ brāhmaṇo saccamāhāti evampi vadanto khīṇāsavabrāhmaṇo saccameva āha. Sabbe bhavāti kāmabhavādayo tayopi. Nāhaṃ kvacanīti ettha pana catukkoṭikasuññatā kathitā. Ayañhi ‘‘nāhaṃ kvacanī’’ti kvaci attānaṃ na passati, kassaci kiñcanatasminti attano attānaṃ kassaci parassa kiñcanabhāve upanetabbaṃ na passati, bhātiṭṭhāne bhātaraṃ, sahāyaṭṭhāne sahāyaṃ, parikkhāraṭṭhāne vā parikkhāraṃ maññitvā upanetabbaṃ na passatīti attho. Na ca mama kvacanīti ettha mamasaddaṃ tāva ṭhapetvā ‘‘na ca kvacani parassa ca attānaṃ kvaci na passatī’’ti ayamattho. Idāni ‘‘mamasaddaṃ āharitvā mama kismiñci kiñcanaṃ natthī’’ti so parassa attā mama kismiñci kiñcanabhāve atthīti na passati, attano bhātiṭṭhāne bhātaraṃ, sahāyaṭṭhāne sahāyaṃ, parikkhāraṭṭhāne vā parikkhāranti kismiñci ṭhāne parassa attānaṃ iminā kiñcanabhāvena upanetabbaṃ na passatīti attho. Evamayaṃ yasmā neva katthaci attānaṃ passati, na taṃ parassa kiñcanabhāve upanetabbaṃ passati, na parassa attānaṃ passati, na parassa attānaṃ attano kiñcanabhāve upanetabbaṃ passatīti. Iti vadaṃ brāhmaṇoti evaṃ catukkoṭikaṃ suññataṃ vadantopi khīṇāsavabrāhmaṇo tassā paṭipadāya sammā paṭividdhattā saccameva āha, na musāti sabbesupi vāresu maññanānaṃ pahīnattāyeva na maññatīti ca attho veditabbo. Ākiñcaññaṃyevapaṭipadanti kiñcanabhāvavirahitaṃ nippalibodhaṃ niggahaṇameva paṭipadaṃ paṭipanno hoti pūretvā ṭhito.
「诸游行沙门,此四种婆罗门之真实乃我自证知、现证后所宣说」:你们所称的那些自称婆罗门者的真实,与我所说的这四种真实不同。这是已摒弃诸恶的婆罗门之四种真实,我由四种道、依十六种方式的作用,亲自了知并现证后,方予宣说、开示、阐明。如是,于此经中,此四处所说皆为漏尽者的言语真实。
Imāni kho paribbājakā cattāri brāhmaṇasaccāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditānīti yāni tumhe bhovādibrāhmaṇānaṃ saccāni vadetha, tehi aññāni mayā imāni bāhitapāpabrāhmaṇassa cattāri saccāni catūhi maggehi soḷasavidhena kiccena jānitvā paccakkhaṃ katvā paveditāni desitāni jotitānīti attho. Iti imasmiṃ sutte catūsupi ṭhānesu khīṇāsavassa vacīsaccameva kathitanti.
六、《邪道经》注释
6. Ummaggasuttavaṇṇanā
186第六经。「被牵引」:即被拖拽。「邪道」:指浮现,意为智慧的现起;或以浮现之义,智慧本身即称为邪道。此智慧因具足辩才之义,即名「辩才」。「随已生起之心势力而转」:此处应知,唯指那些随心势力而转之人。「了知义与了知法」:即了知意义与圣典文句。「法随法行道」:即修习与出世间法相应、含摄戒在内的前行之道。「有决择慧」:即具有穿透洞察的智慧。「这是苦」:除了爱之外,其余三地五蕴,他闻知此即是苦。「以慧」:以道慧。「这是苦集」:那作为轮回根本的爱,即是此苦之集,他如此闻知。余二谛亦可依此类推。应知,以第四问答,已显明阿拉汉果。
186. Chaṭṭhe parikassatīti ākaḍḍhiyati. Ummaggoti ummujjanaṃ, paññāgamananti attho. Paññā eva vā ummujjanaṭṭhena ummaggoti vuccati. Sāva paṭibhānaṭṭhena paṭibhānaṃ. Cittassauppannassa vasaṃ gacchatīti ye cittassa vasaṃ gacchanti, tesaṃyevettha gahaṇaṃ veditabbaṃ. Atthamaññāya dhammamaññāyāti atthañca pāḷiñca jānitvā. Dhammānudhammappaṭipanno hotīti lokuttaradhammassa anucchavikadhammaṃ saha sīlena pubbabhāgappaṭipadaṃ paṭipanno hoti. Nibbedhikapaññoti nibbijjhanakapañño. Idaṃ dukkhanti ṭhapetvā taṇhaṃ sesaṃ tebhūmakakkhandhapañcakaṃ dukkhanti sutaṃ hoti. Paññāyāti maggapaññāya. Ayaṃ dukkhasamudayoti vaṭṭamūlakataṇhā tassa dukkhassa samudayoti sutaṃ hoti. Iminā upāyena sesadvayepi attho veditabbo. Catutthapañhavissajjanena arahattaphalaṃ kathitanti veditabbaṃ.
7. 《瓦沙卡拉经》注释
7. Vassakārasuttavaṇṇanā
187第七经。「托黛雅的」:指住在杜提村的那一位。「于集会中」:在大众聚集之处。「议论他人的过失」:即指说他人的不是、挑人过失。「这位国王是愚人」等语,是为了显示他们所议论的过失。「对沙门罗摩子」:即对在水中修行的罗摩之子。「极度净信」:超越了寻常程度的净信。「行最高恭敬」:指做出最为卑下、随侍服劳的姿态。「仆役」:即随身服侍的人。「亚玛加」等是他们的名字。其中一人名亚玛加,一位名摩咖拉,一位名乌咖,一位名那温达基,一位名乾闼婆,一位名阿基卫沙。「他们还……」:此处的「还」只是一个语气小品词,意在说明“他们坐在自己的集会中”。「以此方式引导」:即以此道理令人了知、领悟。「于应作与更应作之事」:在智者当行及更当行之事上。「于应说与更应说之语」:在当说及更当说的言语上。「以极能见义者」:此处「能见义者」指具备见义能力的人;「极能见义者」则是更加超胜的;「以那些极能见义者」即指依止这些极能见义的人。他问道:“比极能见义者更为超胜的,也就是比善巧者更善巧、比智者更明智的人是谁?”他如此发问。于是那些人便回应……
187. Sattame todeyyassāti tudigāmavāsikassa. Parisatīti sannipatitāya parisāya. Parūpārambhaṃ vattentīti paragarahaṃ pavattenti kathenti. Bālo ayaṃ rājātiādi yaṃ te upārambhaṃ vattenti, tassa dassanatthaṃ vuttaṃ. Samaṇe rāmaputteti udake rāmaputte. Abhippasannoti atikkamma pasanno. Paramanipaccakāranti uttamanipātakiriyaṃ nīcavuttiṃ. Parihārakāti paricārakā. Yamakotiādīni tesaṃ nāmāni. Tesu hi eko yamako nāma, eko moggallo nāma, eko uggo nāma, eko nāvindakī nāma, eko gandhabbo nāma, eko aggivesso nāma. Tyāssudanti ettha assudanti nipātamattaṃ, te attano parisati nisinneti attho. Iminā nayena netīti iminā kāraṇena anuneti jānāpeti. Karaṇīyādhikaraṇīyesūti paṇḍitehi kattabbakiccesu ca atirekakattabbakiccesu ca. Vacanīyādhivacanīyesūti vattabbesu ca atirekavattabbesu ca. Alamatthadasatarehīti ettha atthe passituṃ samatthā alamatthadasā, te atisitvā ṭhitā alamatthadasatarā, tehi alamatthadasatarehi. Alamatthadasataroti alamatthadasatāya uttaritaro, chekehi chekataro paṇḍitehi paṇḍitataroti pucchanto evamāha. Athassa te paṭipucchantā evaṃ bhotiādimāhaṃsu. Iti brāhmaṇo attano sappurisatāya taṃ eḷeyyarājānampi tassa parivārikepi udakampi rāmaputtaṃ pasaṃsi. Andho viya hi asappuriso, cakkhumā viya sappuriso. Yathā andho neva anandhaṃ na andhaṃ passati, evaṃ asappuriso neva sappurisaṃ na asappurisaṃ jānāti. Yathā cakkhumā andhampi anandhampi passati, evaṃ sappuriso sappurisampi asappurisampi jānāti. Todeyyopi sappurisatāya asappurise aññāsīti imamatthavasaṃ paṭicca tuṭṭhamānaso brāhmaṇo acchariyaṃ bho, gotamātiādīni vatvā tathāgatassa bhāsitaṃ anumoditvā pakkāmi.
8.《优波迦经》的注释
8. Upakasuttavaṇṇanā
188第八经。「优波迦」是他的名字。「曼谛迦之子」:即曼谛迦的儿子。「前去拜访」:据说他是提婆达多的侍者,心里思量:“世尊在我到他跟前时,会称赞我,还是会说我不善?”为了试探而去。又有人说,他听了“提婆达多是地狱众生、劫住者、不可救疗者”这样的说法,想故意去惹恼世尊,所以才去拜访。「议论他人的过失」:即批评他人。「这一切,他都不能使其成办」:他完全不能令善法生起,或者说,他无法让自己的话语成立,不能自圆其说。「不能成办者,便应受呵责」:既不能令善法生起,也不能让自己所说的话有理有据、站得住脚的人,就应该受到呵责。「应被非难」:即该受指责,或者说是有过失、有缺陷。
188. Aṭṭhame upakoti tassa nāmaṃ. Maṇḍikāputtoti maṇḍikāya putto. Upasaṅkamīti so kira devadattassa upaṭṭhāko, ‘‘kiṃ nu kho satthā mayi attano santikaṃ upagate vaṇṇaṃ kathessati, udāhu avaṇṇa’’nti pariggaṇhanatthaṃ upasaṅkami. ‘‘Nerayiko devadatto kappaṭṭho atekiccho’’ti (cūḷava. 348) vacanaṃ sutvā satthāraṃ ghaṭṭetukāmo upasaṅkamītipi vadanti. Parūpārambhaṃ vattetīti paragarahaṃ katheti. Sabbo so na upapādetīti sabbopi so kusaladhammaṃ na uppādeti, attano vā vacanaṃ upapādetuṃ anucchavikaṃ kātuṃ na sakkoti. Anupapādento gārayho hotīti kusalaṃ dhammaṃ uppādetuṃ asakkonto attano ca vacanaṃ upapannaṃ anucchavikaṃ kātuṃ asakkonto gārayho hoti. Upavajjoti upavaditabbo ca hoti, vajjena vā upeto hoti, sadoso hotīti attho.
接着,世尊捉住他的说法,就像将对方的话套回对方脖子上一样,说了“议论他人的过失……”等语。「恰如刚把头从水里抬起」:即好比一个人刚从水里抬起头来。在“那里,有着不可计量的语句”等表述中,当世尊开示“这是不善”时,所使用的词句、文字和说法,都是不可计量的。「这也是不善」:即“这也是不善,这也是不善,由此缘由、彼缘由而成为不善”——在这些关于“不善”的施设中,出现的语词也是无法计量的。而且,假如如来以另一种方式来解说这个法,他的说法同样会无穷无尽。正如经中所说:“如来的说法不会穷尽,法句与音节亦无穷尽。”这个方法适用于所有类似的文句。「真是个毁德的人哪」:意思是,这人真是毁坏功德。「制盐村童」:即制盐村的小孩子。「他竟会以为……」:他竟以为可以冒犯。「滚开」:走开,别站在我面前。说完这话,便令人抓住他的脖子,把他撵了出去。
Atha bhagavā tassa vādaṃ gahetvā tasseva gīvāya paṭimuñcanto parūpārambhantiādimāha. Ummujjamānakaṃyevāti udakato sīsaṃ ukkhipantaṃyeva. Tattha aparimāṇā padātiādīsu tasmiṃ akusalanti paññāpane padānipi akkharānipi dhammadesanāpi aparimāṇāyeva. Itipidaṃakusalanti idampi akusalaṃ idampi akusalaṃ imināpi kāraṇena imināpi kāraṇena akusalanti evaṃ akusalapaññattiyaṃ āgatānipi aparimāṇāni. Athāpi aññenākārena tathāgato taṃ dhammaṃ deseyya, evampissa desanā aparimāṇā bhaveyya. Yathāha – ‘‘apariyādinnāvassa tathāgatassa dhammadesanā, apariyādinnaṃ dhammapadabyañjana’’nti (ma. ni. 1.161). Iminā upāyena sabbavāresu attho veditabbo. Yāva dhaṃsī vatāyanti yāva guṇadhaṃsī vata ayaṃ. Loṇakāradārakoti loṇakāragāmadārako. Yatra hi nāmāti yo hi nāma. Āsādetabbaṃ maññissatīti ghaṭṭetabbaṃ maññissati. Apehīti apagaccha, mā me purato aṭṭhāsi. Evañca pana vatvā gīvāya gaṇhāpetvā nikkaḍḍhāpesiyevāti.
9.《应作证经》的注释
9. Sacchikaraṇīyasuttavaṇṇanā
189第九经中,「以身」是指以名身。「应作证」:即应当现前亲证。「以念」:是凭借宿住随念的忆念力。「以眼」:指以天眼。「以慧」:指应以禅那慧与观慧来作证;以观慧作证道慧,以道慧作证果慧,以果慧作证省察慧——意思就是“应当被证得”。至于那名为漏灭尽的阿拉汉果,则是依省察的作用,以省察慧来作证的。
189. Navame kāyenāti nāmakāyena. Sacchikaraṇīyāti paccakkhaṃ kātabbā. Satiyāti pubbenivāsānussatiyā. Cakkhunāti dibbacakkhunā. Paññāyāti jhānapaññāya vipassanāpaññā sacchikātabbā, vipassanāpaññāya maggapaññā, maggapaññāya phalapaññā, phalapaññāya paccavekkhaṇapaññā sacchikātabbā, pattabbāti attho. Āsavānaṃ khayasaṅkhātaṃ pana arahattaṃ paccavekkhaṇavasena paccavekkhaṇapaññāya sacchikaraṇīyaṃ nāmāti.
10.《布萨经》的注释
10. Uposathasuttavaṇṇanā
190第十经中,「保持静默」:无论他往哪里看,那里都处于静默。「告诉比丘们」:他以清净的眼环顾那些行道圆满的比丘,心中生起法喜,出于赞叹之心,才开口告诉他们。「不虚妄」:即没有虚假不实,其余的词句都是与它同义的说法。「清净」:指无有垢染。「安住于核心」:即安住在戒等诸法的最核心处。「足够」:表示合适、应当。「由旬的计数」:一由旬就称为一由旬,十由旬称为十由旬,此上的数目便称为“由旬的计数”。此处指的正是多达百由旬、千由旬的路程。「就算背着口粮也」:“口粮”指旅途食物。哪怕自己带着干粮前去,也是应当的。也有读作“肩囊”的,意思是:把包裹背在肩上就叫做“肩囊”,也就是说,哪怕用肩膀扛着口粮包裹,也应当能去。
190. Dasame tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtanti yato yato anuviloketi, tato tato tuṇhībhūtameva. Bhikkhū āmantesīti paṭipattisampanne bhikkhū pasannehi cakkhūhi anuviloketvā uppannadhammapāmojjo thometukāmatāya āmantesi. Apalāpāti palāparahitā. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Suddhāti nimmalā. Sāre patiṭṭhitāti sīlādisāre patiṭṭhitā. Alanti yuttaṃ. Yojanagaṇanānīti ekaṃ yojanaṃ yojanameva, dasapi yojanāni yojanāneva. Tato uddhaṃ ‘‘yojanagaṇanānī’’ti vuccati. Idha pana yojanasatampi yojanasahassampi adhippetaṃ. Puṭosenāpīti puṭosaṃ vuccati pātheyyaṃ, pātheyyaṃ gahetvāpi upasaṅkamituṃ yuttamevāti attho. Puṭaṃsenātipi pāṭho. Tassattho – puṭo aṃse assāti puṭaṃso, tena puṭaṃsena, aṃsena pātheyyapuṭaṃ vahantenāpīti vuttaṃ hoti.
现在,为了显示“这里有具备如是如是功德的比丘们”,而说“有比丘们”等。其中,「证得天者」:指通过能导致再生为天神的天住,并以天住证得阿拉汉果。「证得梵者」:指通过无过失意义上的、能成就梵的状态的梵住,并以梵住证得阿拉汉果。「证得不动者」:指通过能成就不动状态的不动住,并以不动住证得阿拉汉果。「证得圣者」:指超越了凡夫状态,达到了圣者的状态。而在“比丘们,就这样,比丘成为证得天者”等句中:安住于色界第四禅那,令心转向后证得阿拉汉果,名为「证得天者」;安住于四梵住,令心转向后证得阿拉汉果,名为「证得梵者」;安住于四无色禅那,令心转向后证得阿拉汉果,名为「证得不动者」。通过“这是苦”等四圣谛,宣说了四道与三果,因此,证得此圣法的比丘,名为「证得圣者」。
Idāni evarūpehi evarūpehi ca guṇehi samannāgatā ettha bhikkhū atthīti dassetuṃ santi bhikkhavetiādimāha. Tattha devappattāti upapattidevanibbattakaṃ dibbavihāraṃ dibbavihārena ca arahattaṃ pattā. Brahmappattāti niddosaṭṭhena brahmabhāvasādhakaṃ brahmavihāraṃ brahmavihārena ca arahattaṃ pattā. Āneñjappattāti aniñjanabhāvasādhakaṃ āneñjaṃ āneñjena ca arahattaṃ pattā. Ariyappattāti puthujjanabhāvaṃ atikkamma ariyabhāvaṃ pattā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu devappatto hotītiādīsu evaṃ rūpāvacaracatutthajjhāne ṭhatvā cittaṃ vivaṭṭetvā arahattaṃ patto devappatto nāma hoti , catūsu brahmavihāresu ṭhatvā cittaṃ vivaṭṭetvā arahattaṃ patto brahmappatto nāma, catūsu arūpajjhānesu ṭhatvā cittaṃ vivaṭṭetvā arahattaṃ patto āneñjappatto nāma. Idaṃ dukkhantiādīhi catūhi saccehi cattāro maggā tīṇi ca phalāni kathitāni. Tasmā imaṃ ariyadhammaṃ patto bhikkhu ariyappatto nāma hotīti.