(十九)第四 婆罗门品
(19) 4. Brāhmaṇavaggo
《战士经》的注释
1. Yodhājīvasuttavaṇṇanā
181181. 第四经的第一段。“处所善巧”:站在某个位置上,能够不射偏、准确射中,那就是对这个位置善巧。其余内容应当按前面所说的方式理解。
181. Catutthassa paṭhame ṭhānakusaloti yena ṭhānena ṭhito avirādhetvā vijjhituṃ sakkoti, tasmiṃ ṭhāne kusalo. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.
2. 《担保经》的注释
2. Pāṭibhogasuttavaṇṇanā
182182. 第二经里说“没有任何担保人”,意思是根本不存在能说“我为你担保”、这样为人作担保的人。 “老法”,就是老的本质。这个解释方式适用于一切处。
182. Dutiye natthi koci pāṭibhogoti ahaṃ te pāṭibhogoti evaṃ pāṭibhogo bhavituṃ samattho nāma natthi. Jarādhammanti jarāsabhāvaṃ. Esa nayo sabbattha.
3. 《所闻经》的注释
3. Sutasuttavaṇṇanā
183第三经。“从那里没有嗔”:意思是,在那种情况下,并不存在所谓的嗔。
183. Tatiye natthi tato dosoti tasmiṃ doso nāma natthīti attho.
第4经 无畏经的注释
4. Abhayasuttavaṇṇanā
184184. 在第四项里,因为这种病以令人困苦的方式折磨生命,所以病本身就是“病苦”。“被触者”是指被那种病苦所缠住的人。“捶胸而哭”就是捶打胸口哭泣。在“未作善者”等说法里,善是指福德业,这个人没有做那种善,所以叫“未作善者”。剩下的词也应当按同样的方式理解。福德业本身就是善,因为它是从善巧中产生的;又因为它能保护恐惧的人,所以叫“怖畏庇护”。在“已作恶者”等说法里,恶是指低劣的不善业。“粗暴”是指粗暴之业。“污垢”是指有垢染的不清净业。“有疑者”是指对于佛陀、法、僧的功德,以及学处、前际、后际、前后际,还有缘起——此八事,他生起疑惑。“有疑者”是指具有疑,于教法正法未得决断,不能藉由受持与询问达到决断。以此方式当知一切处之义。
184. Catutthe kicchājīvitakāraṇaṭṭhena rogova rogātaṅko nāma. Phuṭṭhassāti tena rogātaṅkena samannāgatassa. Urattāḷiṃ kandatīti uraṃ tāḷetvā rodati. Akatakalyāṇotiādīsu kalyāṇaṃ vuccati puññakammaṃ , taṃ akataṃ etenāti akatakalyāṇo. Sesapadesupi eseva nayo. Puññakammameva hi kosallasambhūtattā kusalaṃ, bhītassa parittāyakattā bhīruttāṇanti vuccati. Katapāpotiādīsu pāpaṃ vuccati lāmakaṃ akusalakammaṃ. Luddanti kakkhaḷakammaṃ. Kibbisanti samalaṃ aparisuddhakammaṃ. Kaṅkhī hotīti buddhadhammasaṅghaguṇesu ceva sikkhāya ca pubbante ca aparante ca pubbantāparante ca paṭiccasamuppāde cāti aṭṭhasu ṭhānesu kaṅkhāya samannāgato hoti. Vicikicchīti vicikicchāya samannāgato sāsanasaddhamme na niṭṭhaṃ gato, uggahaparipucchāvasena niṭṭhaṃ gantuṃ na sakkoti. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo.
《婆罗门谛经》的注释
5. Brāhmaṇasaccasuttavaṇṇanā
185第五经。“婆罗门诸真理”:指婆罗门们所认为真实、如实的那些道理。“他因此不认为自己是沙门”:那位漏已尽的人,不会因为这条真理而以渴爱、慢、邪见生起“我是沙门”的想法。其余各句也依同样的方式理解。“凡在那里的真理,他便证知”:意思是,在那里,通过“一切众生都不应被杀”这一实践,有真实、如实、不颠倒的真理。这样就把言语上的真实包含进来,进而指出胜义谛的真理——涅槃。“证知它”:就是以殊胜的智慧了知这两种真理。“出于怜悯、出于慈愍而行道”:为了怜悯和慈愍,他践行那条道,意思是圆满地安住于那条道上。其余各种道也依同样的方式理解。
185. Pañcame brāhmaṇasaccānīti brāhmaṇānaṃ saccāni tathāni. So tena na samaṇoti maññatīti so khīṇāsavo tena saccena ‘‘ahaṃ samaṇo’’ti taṇhāmānadiṭṭhīhi na maññati. Sesapadesupi eseva nayo. Yadeva tattha saccaṃ, tadabhiññāyāti yaṃ tattha ‘‘sabbe pāṇā avajjhā’’ti paṭipattiyā saccaṃ tathaṃ aviparītaṃ. Iminā vacīsaccaṃ abbhantaraṃ katvā paramatthasaccaṃ nibbānaṃ dasseti. Tadabhiññāyāti taṃ ubhayampi abhivisiṭṭhāya paññāya jānitvā. Anuddayāya anukampāya paṭipanno hotīti anuddayatthāya ca anukampatthāya ca yā paṭipadā, taṃ paṭipanno hoti, pūretvā ṭhitoti attho. Sesapaṭipadāsupi eseva nayo.
一切欲,就是指一切事欲和烦恼欲。这样说的时候,婆罗门说的是真实;即使这样说着,这位漏尽婆罗门也确实说的是真实。一切有,指欲有等三种有。而在“我不在任何处”这一句里,说的是四种角度的空性。因为所谓“我不在任何处”,就是他在任何地方都看不到我;所谓“对任何人的任何所有物”,就是他不把别人的我当成自己的所有物来看待,也就是说,不在兄弟的位置上把对方看作兄弟,不在朋友的位置上把对方看作朋友,也不在资具的位置上把资具看作可执取的东西。在“也没有任何处是我的什么”这一句里,先放下“我的”这个词,意思是:他不把别人的我在任何地方看成属于自己的所有物。现在再把“我的”带进来说:他不把任何东西看成“我的”,也就是不把别人的我在任何地方看成自己的所有物——不在兄弟的位置上把对方看成兄弟,不在朋友的位置上把对方看成朋友,也不在资具的位置上把资具看成自己的所有物。这样,他既不在任何地方看到我,也不看到有谁的我可以被当成别人的所有物;既看不到别人的我,也看不到别人的我可以被当成自己的所有物。所谓“这样说的时候,婆罗门”,就是说,即使这样宣说四种角度的空性,这位漏尽婆罗门因为已经正确通达这种修行,所以说的确实是真实,不是虚妄;也应当知道,在每一句里,都是因为已经断除了种种臆想,所以他才不臆想。所谓“无所有本身就是修行”,就是说,他已经进入并圆满安住在远离所有物、没有障碍、无所执取的修行中。
Sabbe kāmāti sabbe vatthukāmakilesakāmā. Iti vadaṃ brāhmaṇo saccamāhāti evampi vadanto khīṇāsavabrāhmaṇo saccameva āha. Sabbe bhavāti kāmabhavādayo tayopi. Nāhaṃ kvacanīti ettha pana catukkoṭikasuññatā kathitā. Ayañhi ‘‘nāhaṃ kvacanī’’ti kvaci attānaṃ na passati, kassaci kiñcanatasminti attano attānaṃ kassaci parassa kiñcanabhāve upanetabbaṃ na passati, bhātiṭṭhāne bhātaraṃ, sahāyaṭṭhāne sahāyaṃ, parikkhāraṭṭhāne vā parikkhāraṃ maññitvā upanetabbaṃ na passatīti attho. Na ca mama kvacanīti ettha mamasaddaṃ tāva ṭhapetvā ‘‘na ca kvacani parassa ca attānaṃ kvaci na passatī’’ti ayamattho. Idāni ‘‘mamasaddaṃ āharitvā mama kismiñci kiñcanaṃ natthī’’ti so parassa attā mama kismiñci kiñcanabhāve atthīti na passati, attano bhātiṭṭhāne bhātaraṃ, sahāyaṭṭhāne sahāyaṃ, parikkhāraṭṭhāne vā parikkhāranti kismiñci ṭhāne parassa attānaṃ iminā kiñcanabhāvena upanetabbaṃ na passatīti attho. Evamayaṃ yasmā neva katthaci attānaṃ passati, na taṃ parassa kiñcanabhāve upanetabbaṃ passati, na parassa attānaṃ passati, na parassa attānaṃ attano kiñcanabhāve upanetabbaṃ passatīti. Iti vadaṃ brāhmaṇoti evaṃ catukkoṭikaṃ suññataṃ vadantopi khīṇāsavabrāhmaṇo tassā paṭipadāya sammā paṭividdhattā saccameva āha, na musāti sabbesupi vāresu maññanānaṃ pahīnattāyeva na maññatīti ca attho veditabbo. Ākiñcaññaṃyevapaṭipadanti kiñcanabhāvavirahitaṃ nippalibodhaṃ niggahaṇameva paṭipadaṃ paṭipanno hoti pūretvā ṭhito.
游方者们,这四种婆罗门的真理,是我自己以神通亲自证知后宣说的。你们所说的那些自称婆罗门者的真理,与我所说的这四种真理不同。这是已摒弃诸恶的婆罗门的四种真理,我以四种道、依十六种作用方式了知并现证后,才宣说、开示、阐明的。意思是:在这部经中,这四个地方所说的,都是漏尽者言语的真实。
Imāni kho paribbājakā cattāri brāhmaṇasaccāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditānīti yāni tumhe bhovādibrāhmaṇānaṃ saccāni vadetha, tehi aññāni mayā imāni bāhitapāpabrāhmaṇassa cattāri saccāni catūhi maggehi soḷasavidhena kiccena jānitvā paccakkhaṃ katvā paveditāni desitāni jotitānīti attho. Iti imasmiṃ sutte catūsupi ṭhānesu khīṇāsavassa vacīsaccameva kathitanti.
第6篇 邪道经的注释
6. Ummaggasuttavaṇṇanā
186186. 第六经。“被牵引”:就是被拖拽。“浮现”:指浮现,意思是智慧的现起;或者,智慧本身以浮现之义而称为浮现。那智慧又以辩才之义而称为辩才。“随已生起之心势力而转”:这里应当知道,只是指那些随心势力而转的人。“了知义与了知法”:就是了知意义和圣典文句。“法随法行道”:就是修习与出世间法相应、包含戒在内的前行之道。“有穿透慧”:就是具有穿透洞察的智慧。“这是苦”:除了渴爱之外,其余三地五蕴,他闻知这就是苦。“以慧”:以道慧。“这是苦集”:那作为轮回根本的渴爱,就是此苦之集,他如此闻知。其余二谛也应当依此方式理解。应当知道,以第四问答,已说明阿拉汉果。
186. Chaṭṭhe parikassatīti ākaḍḍhiyati. Ummaggoti ummujjanaṃ, paññāgamananti attho. Paññā eva vā ummujjanaṭṭhena ummaggoti vuccati. Sāva paṭibhānaṭṭhena paṭibhānaṃ. Cittassauppannassa vasaṃ gacchatīti ye cittassa vasaṃ gacchanti, tesaṃyevettha gahaṇaṃ veditabbaṃ. Atthamaññāya dhammamaññāyāti atthañca pāḷiñca jānitvā. Dhammānudhammappaṭipanno hotīti lokuttaradhammassa anucchavikadhammaṃ saha sīlena pubbabhāgappaṭipadaṃ paṭipanno hoti. Nibbedhikapaññoti nibbijjhanakapañño. Idaṃ dukkhanti ṭhapetvā taṇhaṃ sesaṃ tebhūmakakkhandhapañcakaṃ dukkhanti sutaṃ hoti. Paññāyāti maggapaññāya. Ayaṃ dukkhasamudayoti vaṭṭamūlakataṇhā tassa dukkhassa samudayoti sutaṃ hoti. Iminā upāyena sesadvayepi attho veditabbo. Catutthapañhavissajjanena arahattaphalaṃ kathitanti veditabbaṃ.
《瓦萨咖拉经》的注释
7. Vassakārasuttavaṇṇanā
187第七经。“多迭亚的”:指住在都提村的人。“于集会中”:在众人聚集的地方。“议论他人的过失”:就是说别人的坏话、挑别人的毛病。“这位国王是愚人”等话,是为了说明他们议论的那些过失。“对沙门拉玛子”:指对在水中修行的拉玛之子。“极度净信”:信得超过了平常程度。“行最高恭敬”:做出最卑下的服侍行为。“仆役”:就是随身侍候的人。“亚玛加”等是他们的名字。其中一人叫亚玛加,一人叫摩咖拉,一人叫乌咖,一人叫那文达基,一人叫干达婆,一人叫阿耆婆沙。“Tyāssudanti”中的“assudanti”只是虚词,意思是他们坐在自己的集会中。“以此方式引导”:以此道理令人了知、领悟。“应作与更应作之事”:指智者应作之事及更应作之事。“应说与更应说之事”:指应说之事及更应说之事。“以那些极能见义者”:此处所说“能见义”,指有能力见义;他们超胜一般人而安住,因此名为“极能见义者”,也就是前面说的“以那些极能见义者”。“极能见义者”:指比能见义者更优胜,比聪慧者更聪慧,比智者更智者;有人问起时,就是这样回答的。然后那些反问的人说“尊者”等话。如此,婆罗门以自己的善人品质,赞叹那位埃雷亚王,也赞叹他的随从,也赞叹水中的拉玛子。犹如盲人看不见非盲者与盲者,不善人也既不知善人、也不知不善人;犹如具眼者能见盲者与非盲者,善人则知善人与不善人。多迭亚也以善人品质而识知不善人,由于此义,婆罗门心生欢喜,说“稀有啊,乔达摩”等话,随喜如来的说法后离去。
187. Sattame todeyyassāti tudigāmavāsikassa. Parisatīti sannipatitāya parisāya. Parūpārambhaṃ vattentīti paragarahaṃ pavattenti kathenti. Bālo ayaṃ rājātiādi yaṃ te upārambhaṃ vattenti, tassa dassanatthaṃ vuttaṃ. Samaṇe rāmaputteti udake rāmaputte. Abhippasannoti atikkamma pasanno. Paramanipaccakāranti uttamanipātakiriyaṃ nīcavuttiṃ. Parihārakāti paricārakā. Yamakotiādīni tesaṃ nāmāni. Tesu hi eko yamako nāma, eko moggallo nāma, eko uggo nāma, eko nāvindakī nāma, eko gandhabbo nāma, eko aggivesso nāma. Tyāssudanti ettha assudanti nipātamattaṃ, te attano parisati nisinneti attho. Iminā nayena netīti iminā kāraṇena anuneti jānāpeti. Karaṇīyādhikaraṇīyesūti paṇḍitehi kattabbakiccesu ca atirekakattabbakiccesu ca. Vacanīyādhivacanīyesūti vattabbesu ca atirekavattabbesu ca. Alamatthadasatarehīti ettha atthe passituṃ samatthā alamatthadasā, te atisitvā ṭhitā alamatthadasatarā, tehi alamatthadasatarehi. Alamatthadasataroti alamatthadasatāya uttaritaro, chekehi chekataro paṇḍitehi paṇḍitataroti pucchanto evamāha. Athassa te paṭipucchantā evaṃ bhotiādimāhaṃsu. Iti brāhmaṇo attano sappurisatāya taṃ eḷeyyarājānampi tassa parivārikepi udakampi rāmaputtaṃ pasaṃsi. Andho viya hi asappuriso, cakkhumā viya sappuriso. Yathā andho neva anandhaṃ na andhaṃ passati, evaṃ asappuriso neva sappurisaṃ na asappurisaṃ jānāti. Yathā cakkhumā andhampi anandhampi passati, evaṃ sappuriso sappurisampi asappurisampi jānāti. Todeyyopi sappurisatāya asappurise aññāsīti imamatthavasaṃ paṭicca tuṭṭhamānaso brāhmaṇo acchariyaṃ bho, gotamātiādīni vatvā tathāgatassa bhāsitaṃ anumoditvā pakkāmi.
第8经《伍巴咖经》的注释
8. Upakasuttavaṇṇanā
188第八经。“伍巴咖”是他的名字。“曼谛迦之子”,就是曼谛迦的儿子。“前去拜访”:据说他是提婆达多的侍者,心里盘算:“我到他跟前去的时候,导师会称赞我,还是会说我不好?”为了试探才去的。也有人说,他听到“提婆达多是地狱众生、要在地狱待一劫、无可救药”这番话之后,想去冲撞导师,所以才去拜访。“议论他人的过失”:就是说别人的坏话。“这一切,他都没法让它成立”:他完全没法让善法生起,也没法让自己说的话站得住脚、说得通。“没法让它成立的人,就该受呵责”:既不能让善法生起,又不能让自己说的话有理有据、站得住脚的人,就该受呵责。“应被非难”:就是该受指责,或者说是有过失、有毛病。
188. Aṭṭhame upakoti tassa nāmaṃ. Maṇḍikāputtoti maṇḍikāya putto. Upasaṅkamīti so kira devadattassa upaṭṭhāko, ‘‘kiṃ nu kho satthā mayi attano santikaṃ upagate vaṇṇaṃ kathessati, udāhu avaṇṇa’’nti pariggaṇhanatthaṃ upasaṅkami. ‘‘Nerayiko devadatto kappaṭṭho atekiccho’’ti (cūḷava. 348) vacanaṃ sutvā satthāraṃ ghaṭṭetukāmo upasaṅkamītipi vadanti. Parūpārambhaṃ vattetīti paragarahaṃ katheti. Sabbo so na upapādetīti sabbopi so kusaladhammaṃ na uppādeti, attano vā vacanaṃ upapādetuṃ anucchavikaṃ kātuṃ na sakkoti. Anupapādento gārayho hotīti kusalaṃ dhammaṃ uppādetuṃ asakkonto attano ca vacanaṃ upapannaṃ anucchavikaṃ kātuṃ asakkonto gārayho hoti. Upavajjoti upavaditabbo ca hoti, vajjena vā upeto hoti, sadoso hotīti attho.
这时,世尊抓住他的主张,反过来套到他自己的脖子上,说了“议论他人的过失……”等话。“恰如刚把头从水里抬起来”:就是从水里刚抬起头来。其中,在“有着不可计量的语句”等表述中,当世尊开示“这是不善”时,所用的词句、文字和说法也都是不可计量的。“这也是不善”:就是“这也是不善,这也是不善,由于这个原因,由于这个原因,是不善”——像这样在关于“不善”的施设中出现的语词,也是不可计量的。而且,假如如来以另一种方式来解说这个法,他的开示同样会无穷无尽。正如经中所说:“如来的开示不会穷尽,法句与音节也不会穷尽。”这个方法适用于所有类似的文句。“他竟会以为……”:所谓“他竟会”,就是“他竟会”。“真是个毁德的人哪”:意思是,这人真是毁坏功德。“制盐村童”:就是制盐村的小孩子。“他竟会以为……”:他竟以为可以冒犯。“滚开”:走开,别站在我面前。说完这话,便令人抓住他的脖子,把他撵了出去。
Atha bhagavā tassa vādaṃ gahetvā tasseva gīvāya paṭimuñcanto parūpārambhantiādimāha. Ummujjamānakaṃyevāti udakato sīsaṃ ukkhipantaṃyeva. Tattha aparimāṇā padātiādīsu tasmiṃ akusalanti paññāpane padānipi akkharānipi dhammadesanāpi aparimāṇāyeva. Itipidaṃakusalanti idampi akusalaṃ idampi akusalaṃ imināpi kāraṇena imināpi kāraṇena akusalanti evaṃ akusalapaññattiyaṃ āgatānipi aparimāṇāni. Athāpi aññenākārena tathāgato taṃ dhammaṃ deseyya, evampissa desanā aparimāṇā bhaveyya. Yathāha – ‘‘apariyādinnāvassa tathāgatassa dhammadesanā, apariyādinnaṃ dhammapadabyañjana’’nti (ma. ni. 1.161). Iminā upāyena sabbavāresu attho veditabbo. Yāva dhaṃsī vatāyanti yāva guṇadhaṃsī vata ayaṃ. Loṇakāradārakoti loṇakāragāmadārako. Yatra hi nāmāti yo hi nāma. Āsādetabbaṃ maññissatīti ghaṭṭetabbaṃ maññissati. Apehīti apagaccha, mā me purato aṭṭhāsi. Evañca pana vatvā gīvāya gaṇhāpetvā nikkaḍḍhāpesiyevāti.
9. 《应证作经》的注释
9. Sacchikaraṇīyasuttavaṇṇanā
189第九经中,“以身”指的是名身。“应作证”是指应当亲自现前证得。“以念”是指以宿住随念。“以眼”是指以天眼。“以慧”是指:应当以禅那慧作证观慧;以观慧证得道慧,以道慧证得果慧,以果慧证得省察慧——意思是应当证得、应当达到。至于被称为漏尽的阿拉汉果,则是依省察的方式,以省察慧来作证的。
189. Navame kāyenāti nāmakāyena. Sacchikaraṇīyāti paccakkhaṃ kātabbā. Satiyāti pubbenivāsānussatiyā. Cakkhunāti dibbacakkhunā. Paññāyāti jhānapaññāya vipassanāpaññā sacchikātabbā, vipassanāpaññāya maggapaññā, maggapaññāya phalapaññā, phalapaññāya paccavekkhaṇapaññā sacchikātabbā, pattabbāti attho. Āsavānaṃ khayasaṅkhātaṃ pana arahattaṃ paccavekkhaṇavasena paccavekkhaṇapaññāya sacchikaraṇīyaṃ nāmāti.
第10经《伍波萨他经》的注释
10. Uposathasuttavaṇṇanā
190第十经中,“保持沉默”的意思是:他无论看向哪里,那里都只是沉默。“告诉比丘们”:他用清净的眼睛环视那些修行圆满的比丘,心中生起对法的欢喜,因为想要赞叹,就开口告诉他们。“不虚妄”:就是没有虚妄不实。另一个词是它的同义词。“清净”:就是没有垢染。“安住在核心”:就是安住在戒等核心之中。“足够”:就是合适。“由旬的计数”:一由旬就是一由旬,十由旬就是十由旬,超过这个数目,就叫做“由旬的计数”。这里指的是百由旬、千由旬。“即使带着口粮”:所谓口粮,就是旅途中的食物。意思是,即使带着旅途食物前去,也是应该的。也有读作“肩囊”的。它的意思是:把包裹放在肩上,就叫“肩囊”;也就是说,即使用肩膀扛着口粮包裹,也应当去。
190. Dasame tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtanti yato yato anuviloketi, tato tato tuṇhībhūtameva. Bhikkhū āmantesīti paṭipattisampanne bhikkhū pasannehi cakkhūhi anuviloketvā uppannadhammapāmojjo thometukāmatāya āmantesi. Apalāpāti palāparahitā. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Suddhāti nimmalā. Sāre patiṭṭhitāti sīlādisāre patiṭṭhitā. Alanti yuttaṃ. Yojanagaṇanānīti ekaṃ yojanaṃ yojanameva, dasapi yojanāni yojanāneva. Tato uddhaṃ ‘‘yojanagaṇanānī’’ti vuccati. Idha pana yojanasatampi yojanasahassampi adhippetaṃ. Puṭosenāpīti puṭosaṃ vuccati pātheyyaṃ, pātheyyaṃ gahetvāpi upasaṅkamituṃ yuttamevāti attho. Puṭaṃsenātipi pāṭho. Tassattho – puṭo aṃse assāti puṭaṃso, tena puṭaṃsena, aṃsena pātheyyapuṭaṃ vahantenāpīti vuttaṃ hoti.
现在,为了说明“在这里,有具备这样那样功德的比丘们”,经文接着说“有比丘们”等等。其中,“证得天者”:是指通过能带来天神再生的天住,并借助天住证得阿拉汉果。“证得梵者”:是指通过以无过失之义能成就梵的境界的梵住,并借助梵住证得阿拉汉果。“证得不动者”:是指通过能成就不动状态的不动,并借助不动证得阿拉汉果。“证得圣者”:是指超越凡夫的状态,达到了圣者的状态。在“比丘们,就这样,比丘成为证得天者”等句中:安住在色界第四禅那,然后令心转向,证得阿拉汉果,就叫作“证得天者”;安住在四梵住,然后令心转向,证得阿拉汉果,就叫作“证得梵者”;安住在四无色禅那,然后令心转向,证得阿拉汉果,就叫作“证得不动者”。通过“这是苦”等四圣谛,说明了四道和三果。因此,证得这个圣法的比丘,就叫作“证得圣者”。
Idāni evarūpehi evarūpehi ca guṇehi samannāgatā ettha bhikkhū atthīti dassetuṃ santi bhikkhavetiādimāha. Tattha devappattāti upapattidevanibbattakaṃ dibbavihāraṃ dibbavihārena ca arahattaṃ pattā. Brahmappattāti niddosaṭṭhena brahmabhāvasādhakaṃ brahmavihāraṃ brahmavihārena ca arahattaṃ pattā. Āneñjappattāti aniñjanabhāvasādhakaṃ āneñjaṃ āneñjena ca arahattaṃ pattā. Ariyappattāti puthujjanabhāvaṃ atikkamma ariyabhāvaṃ pattā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu devappatto hotītiādīsu evaṃ rūpāvacaracatutthajjhāne ṭhatvā cittaṃ vivaṭṭetvā arahattaṃ patto devappatto nāma hoti , catūsu brahmavihāresu ṭhatvā cittaṃ vivaṭṭetvā arahattaṃ patto brahmappatto nāma, catūsu arūpajjhānesu ṭhatvā cittaṃ vivaṭṭetvā arahattaṃ patto āneñjappatto nāma. Idaṃ dukkhantiādīhi catūhi saccehi cattāro maggā tīṇi ca phalāni kathitāni. Tasmā imaṃ ariyadhammaṃ patto bhikkhu ariyappatto nāma hotīti.