(17) 2. 行道品
(17) 2. Paṭipadāvaggo
1. 略说经注释
1. Saṃkhittasuttavaṇṇanā
161第二品第一经中:因为排斥快乐而应修习,所以此道是苦行道;由于证智的生起不迅速、以沉重故,此道的证智迟钝,故为迟钝证智。依此理,一切词句之义即可了知。
161. Dutiyassa paṭhame sukhapaṭikkhepena dukkhā paṭipajjitabbato paṭipadā etissāti dukkhāpaṭipadā. Asīghappavattitāya garubhāvena dandhā abhiññā etissāti dandhābhiññā. Imināva nayena sabbapadesu attho veditabbo.
2. 广说经注释
2. Vitthārasuttavaṇṇanā
162第二经中:“abhikkhaṇaṃ”:意为屡屡、频繁。“ānantariyaṃ”:指能带来无间果报的道定。“āsavānaṃ khayāya”:指为了阿罗汉果。“pañcindriyāni”:指以观为第五的五根。此处所谓慧根,即指观慧。其余内容依经文便十分明白。
162. Dutiye abhikkhaṇanti abhiṇhaṃ. Ānantariyanti anantaravipākadāyakaṃ maggasamādhiṃ. Āsavānaṃ khayāyāti arahattaphalatthāya. Pañcindriyānīti vipassanāpañcamakāni pañcindriyāni. Paññindriyanti hi ettha vipassanāpaññāva paññindriyanti adhippetaṃ. Sesamettha pāḷivasena uttānameva.
然而,这些行道的阐明是这样的:此处有比丘,先前未作努力,于前行阶段在把握色时疲劳,在把握无色时疲劳,在把握缘时疲劳,在三时上疲劳,在道非道上疲劳。如此于五处疲劳而达到观。达到观后,又于生灭随观、坏灭随观、怖畏现起、过患随观、厌离随观、欲解脱智、行舍智、随顺智、种姓智这九种观智中疲劳之后,才证得出世间道。他的那个出世间道,因是以苦、以重的方式证得,故名为苦行道迟钝证智。若有人于前行阶段于五智疲劳,于后阶段不于九种观智疲劳即证道,他的那个道,因是以苦、以轻的方式证得,故名为苦行道速证智。依此方法,其余两种亦应了知。
Imāsaṃ pana paṭipadānaṃ ayaṃ āvibhāvakathā – idha bhikkhu pubbe akatābhiniveso pubbabhāge rūpapariggahe kilamati, arūpapariggahe kilamati, paccayapariggahe kilamati, tīsu addhāsu kilamati, maggāmagge kilamati. Evaṃ pañcasu ṭhānesu kilamanto vipassanaṃ pāpuṇāti. Vipassanaṃ patvāpi udayabbayānupassane, bhaṅgānupassane, bhayatupaṭṭhāne, ādīnavānupassane, nibbidānupassane, muccitukamyatāñāṇe, saṅkhārupekkhāñāṇe, anulomañāṇe, gotrabhuñāṇeti imesu navasu vipassanāñāṇesupi kilamitvāva lokuttaramaggaṃ pāpuṇāti. Tassa so lokuttaramaggo evaṃ dukkhena garubhāvena sacchikatattā dukkhapaṭipado dandhābhiñño nāma jāto. Yo pana pubbabhāge pañcasu ñāṇesu kilamanto aparabhāge navasu vipassanāñāṇesu akilamitvāva maggaṃ sacchikaroti, tassa so maggo evaṃ dukkhena agarubhāvena sacchikatattā dukkhapaṭipado khippābhiñño nāma jāto. Iminā upāyena itarāpi dve veditabbā.
应知,当以寻牛喻来阐明它们:譬如一人,四头牛逃入森林。他在多刺、多密丛的林中寻找它们,循密丛之道辛苦艰难地走去,也辛苦艰难地才见到正隐藏于密丛处的牛。另一人辛苦地走去,却很快见到站在空旷处的牛。另一人循空旷之道安乐地走去,却辛苦艰难地见到隐藏于密丛处的牛。另一人只循空旷之道安乐地走去,很快见到正站在空旷处的牛。其中,四头牛应视为四圣道,寻牛之人如同瑜伽行者。循密丛之道辛苦艰难而行,如同于前行阶段五智中疲劳的苦行道。辛苦地见到隐藏于密丛处的牛,如同于后阶段九观智中疲劳者之见圣道。依此方法,其余譬喻也应配合。
Goṇapariyesakaupamāhi cetā vibhāvetabbā – ekassa hi purisassa cattāro goṇā palāyitvā aṭaviṃ paviṭṭhā. So sakaṇṭake sagahane vane te pariyesanto gahanamaggeneva kicchena kasirena gantvā gahanaṭṭhāneyeva nilīne goṇepi kicchena kasirena addasa. Eko kicchena gantvā abbhokāse ṭhite khippameva addasa. Aparo abbhokāsamaggena sukhena gantvā gahanaṭṭhāne nilīne kicchena kasirena addasa. Aparo abbhokāsamaggeneva sukhena gantvā abbhokāse ṭhiteyeva khippaṃ addasa. Tattha cattāro goṇā viya cattāro ariyamaggā daṭṭhabbā, goṇapariyesako puriso viya yogāvacaro, gahanamaggena kicchena kasirena gamanaṃ viya pubbabhāge pañcasu ñāṇesu kilamato dukkhāpaṭipadā. Gahanaṭṭhāne nilīnānaṃ kiccheneva dassanaṃ viya aparabhāge navasu ñāṇesu kilamantassa ariyamaggānaṃ dassanaṃ. Iminā upāyena sesaupamāpi yojetabbā.
3. 不净经注疏
3. Asubhasuttavaṇṇanā
163163. 第三经中,“于身随观不净而住”,意为:于自己的业生身,依“如彼,如是此”的方法,将外部所见的十种不净相摄入自身,而随观不净而住,即以智照见自身不净、可厌。“于食有厌逆想”,指依于九种厌逆而对段食起厌逆想。“于一切世间有不乐想”,指对一切三界世间之处所全都生起不乐、厌离之想。“于一切行随观无常”,指对一切三地的诸行随观为无常。“死想”,指缘于死亡而生起的想。“内善安立”,指于自己内在善巧地安立。至此,所说的是强力观。“有学力”,即有学之力。其余依经文便很明白。然而,“随观不净”等,是为显示苦行道而说;初禅等,是为显示乐行道。因为不净等是可厌之所缘,而心本性喜爱、执著于此,所以修习那些的人,名为已行苦行道。初禅等是殊胜之乐,所以行那些的人,名为已行乐行道。
163. Tatiye asubhānupassī kāye viharatīti attano karajakāye ‘‘yathā etaṃ, tathā ida’’nti iminā nayena bahiddhā diṭṭhānaṃ dasannaṃ asubhānaṃ upasaṃharaṇavasena asubhānupassī viharati, attano kāyaṃ asubhato paṭikūlato ñāṇena passatīti attho. Āhāre paṭikūlasaññīti navannaṃ pāṭikulyānaṃ vasena kabaḷīkārāhāre paṭikūlasaññī. Sabbaloke anabhiratisaññīti sabbasmimpi tedhātuke lokasannivāse anabhiratāya ukkaṇṭhitasaññāya samannāgato. Sabbasaṅkhāresu aniccānupassīti sabbepi tebhūmakasaṅkhāre aniccato anupassanto. Maraṇasaññāti maraṇaṃ ārabbha uppannasaññā. Ajjhattaṃ sūpaṭṭhitā hotīti niyakajjhatte suṭṭhu upaṭṭhitā hoti. Ettāvatā balavavipassanā kathitā. Sekhabalānīti sikkhanakānaṃ balāni. Sesamettha pāḷivasena uttānameva. ‘‘Asubhānupassī’’tiādīni pana dukkhāya paṭipadāya dassanatthaṃ vuttāni, paṭhamajjhānādīni sukhāya. Asubhādīni hi paṭikūlārammaṇāni, tesu pana pakatiyāva sampiyāyamānaṃ cittaṃ allīyati. Tasmā tāni bhāvento dukkhapaṭipadaṃ paṭipanno nāma hoti. Paṭhamajjhānādīni paṇītasukhāni , tasmā tāni paṭipanno sukhapaṭipadaṃ paṭipanno nāma hoti.
这里有一个普遍的譬喻:犹如战士建造木板堡垒,装备五种武器后进入战场。他在中途想休息时,便进入木板堡垒,休息并享用饮食等,然后再度进入战场作战。其中,战场应视为烦恼之战,木板堡垒如五依止力,进入战场之人如瑜伽行者,五种武器如以观为第五之根,初入战场之时如修观作业之时;当想休息者进入木板堡垒休息、享用饮食时,即如修观者心生起而乏味时,依五力令心喜悦之时;休息、饮食之后再入战场之时,应知即如以五力令心喜悦后,再次修观,转向而证阿罗汉果之时。然而,在此经中,力与根是混合而说的。
Ayaṃ panettha sabbasādhāraṇā upamā – saṅgāmāvacarapuriso hi phalakakoṭṭhakaṃ katvā pañcāvudhāni sannayhitvā saṅgāmaṃ pavisati, so antarā vissamitukāmo phalakakoṭṭhakaṃ pavisitvā vissamati ceva pānabhojanādīni ca paṭisevati. Tato puna saṅgāmaṃ pavisitvā kammaṃ karoti. Tattha saṅgāmo viya kilesasaṅgāmo daṭṭhabbo, phalakakoṭṭhako viya pañcanissayabalāni, saṅgāmapavisanapuriso viya yogāvacaro, pañcāvudhasannāho viya vipassanāpañcamāni indriyāni, saṅgāmaṃ pavisanakālo viya vipassanāya kammakaraṇakālo, vissamitukāmassa phalakakoṭṭhakaṃ pavisitvā vissamanapānabhojanāni paṭisevanakālo viya vipassanāya kammaṃ karontassa cittuppādassa nirassādakkhaṇe pañca balāni nissāya cittaṃ sampahaṃsanakālo, vissamitvā khāditvā pivitvā ca puna saṅgāmassa pavisanakālo viya pañcahi balehi cittaṃ sampahaṃsetvā puna vipassanāya kammaṃ karontassa vivaṭṭetvā arahattaggahaṇakālo veditabbo. Imasmiṃ pana sutte balāni ceva indriyāni ca missakāneva kathitānīti.
《第一忍经》注疏
4. Paṭhamakhamasuttavaṇṇanā
164在第四经中,“akkhamā”指不忍的修行方式,“khamā”指忍的修行方式,“damā”指调伏诸根的修行方式,“samā”指平息不善寻思的修行方式。“rosantaṃ paṭirosatī”意为对发怒者还以发怒,“bhaṇḍantaṃ paṭibhaṇḍatī”意为对争吵者还以争吵。第五、第六经义理明了。
164. Catutthe akkhamāti anadhivāsikapaṭipadā. Khamāti adhivāsikapaṭipadā. Damāti indriyadamanapaṭipadā. Samāti akusalavitakkānaṃ vūpasamanapaṭipadā. Rosantaṃ paṭirosatīti ghaṭṭentaṃ paṭighaṭṭeti. Bhaṇḍantaṃpaṭibhaṇḍatīti paharantaṃ paṭipaharati. Pañcamachaṭṭhāni uttānatthāneva.
《大目犍连经》注疏
7. Mahāmoggallānasuttavaṇṇanā
167在第七经中,大目犍连长老所证得的较低的三道,是乐行道而迟通达;他所证得的阿拉汉道,则是苦行道而速通达。因此,他这样说:“这条苦行道而速通达的修行之道,我就是依此,无执取而从诸漏中解脱了心。”
167. Sattame mahāmoggallānattherassa heṭṭhimā tayo maggā sukhapaṭipadā dandhābhiññā ahesuṃ, arahattamaggo dukkhapaṭipado khippābhiñño. Tasmā evamāha – ‘‘yāyaṃ paṭipadā dukkhā khippābhiññā, imaṃ me paṭipadaṃ āgamma anupādāya āsavehi cittaṃ vimutta’’nti.
《舍利弗经》注疏
8. Sāriputtasuttavaṇṇanā
168在第八经中,法将舍利弗尊者所证得的前三道,是乐行道而迟通达;他所证得的阿拉汉道,则是乐行道而速通达。因此,他说:“这是乐行道而速通达的行道。”然而,应当了知,在这两部经中所说的,其实都是混合的行道。
168. Aṭṭhame dhammasenāpatittherassa heṭṭhimā tayo maggā sukhapaṭipadā dandhābhiññā, arahattamaggo sukhapaṭipado khippābhiñño. Tasmā ‘‘yāyaṃ paṭipadā sukhā khippābhiññā’’ti āha. Imesu pana dvīsupi suttesu missikāva paṭipadā kathitāti veditabbā.
《有行经》注疏
9. Sasaṅkhārasuttavaṇṇanā
169第九经中,第一、第二种人是“干观者”,他们以有行和有功用令行相现起。其中一人因观根强利,即于此处以烦恼般涅槃而般涅槃;另一人因根弱钝,于此处不能证得,便紧接着在下一生获得同样的根本业处后,再以有行和有功用令行相现起,而以烦恼般涅槃。第三、第四种人是“止行者”。其中一人因根强利,以无行和少功用即于此处灭尽烦恼;另一人因根弱钝,在此生不能证得,于紧接着的下一生获得同样的根本业处后,以无行和少功用灭尽烦恼。应如此理解。
169. Navame paṭhamadutiyapuggalā sukkhavipassakā sasaṅkhārena sappayogena saṅkhāranimittaṃ upaṭṭhapenti. Tesu eko vipassanindriyānaṃ balavattā idheva kilesaparinibbānena parinibbāyati, eko indriyānaṃ dubbalatāya idha asakkonto anantare attabhāve tadeva mūlakammaṭṭhānaṃ paṭilabhitvā sasaṅkhārena sappayogena saṅkhāranimittaṃ upaṭṭhapetvā kilesaparinibbānena parinibbāyati, tatiyacatutthā samathayānikā. Tesaṃ eko asaṅkhārena appayogena indriyānaṃ balavattā idheva kilese khepeti, eko indriyānaṃ dubbalattā idha asakkonto anantare attabhāve tadeva mūlakammaṭṭhānaṃ paṭilabhitvā asaṅkhārena appayogena kilese khepetīti veditabbo.
《双运经》注疏
10. Yuganaddhasuttavaṇṇanā
170第十经中,“止为先导”是指以止作为先导、作为前驱。“道生起”是指第一出世间道生起。“随顺道”:因为此道仅为一心刹那,故没有“习行”等名称;然而,当生起第二道等时,即可说他正在习行、修习、多修习此道。“观为先导”是指以观作为先导、前驱而修习止,也就是本性于观得利的人,安住于观而生起定。这便是其含义。
170. Dasame samathapubbaṅgamanti samathaṃ pubbaṅgamaṃ purecārikaṃ katvā. Maggo sañjāyatīti paṭhamo lokuttaramaggo nibbattati. Sotaṃ magganti ekacittakkhaṇikamaggassa āsevanādīni nāma natthi, dutiyamaggādayo pana uppādento tameva āsevati bhāveti bahulīkarotīti vuccati. Vipassanāpubbaṅgamanti vipassanaṃ pubbaṅgamaṃ purecārikaṃ katvā samathaṃ bhāveti, pakatiyā vipassanālābhī vipassanāya ṭhatvā samādhiṃ uppādetīti attho.
「修习双运」(Yuganaddhaṃ bhāveti)是指:将止观结合为双运而修习。此处,不可用同一心入定之后,又以此同一心去审察诸行。然而,此人能入等至到什么程度,便能审察诸行到什么程度;审察诸行到什么程度,便能入等至到什么程度。具体如何?他先入初禅,出定后审察诸行;审察诸行后,入第二禅;出定后,再次审察诸行;审察诸行后,入第三禅……乃至入非想非非想处等至,出定后审察诸行。如此,便称为修习止观双运。
Yuganaddhaṃ bhāvetīti yuganaddhaṃ katvā bhāveti. Tattha teneva cittena samāpattiṃ samāpajjitvā teneva saṅkhāre sammasituṃ na sakkā. Ayaṃ pana yāvatā samāpattiyo samāpajjati, tāvatā saṅkhāre sammasati. Yāvatā saṅkhāre sammasati, tāvatā samāpattiyo samāpajjati. Kathaṃ? Paṭhamajjhānaṃ samāpajjati, tato vuṭṭhāya saṅkhāre sammasati, saṅkhāre sammasitvā dutiyajjhānaṃ samāpajjati. Tato vuṭṭhāya puna saṅkhāre sammasati. Saṅkhāre sammasitvā tatiyajjhānaṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ samāpajjati, tato vuṭṭhāya saṅkhāre sammasati. Evamayaṃ samathavipassanaṃ yuganaddhaṃ bhāveti nāma.
「被法掉举所笼罩」(Dhammuddhaccaviggahitaṃ)的意思是:被止观法中称为十种观随烦恼的掉举所笼罩,即「善执取」之义。「贤友,彼时」(So, āvuso, samayo)这句话,说明获得七种适当的时机。「彼心」(Yaṃ taṃ cittaṃ)是指那时进入观行线路后转起的心。「内住」(Ajjhattamevasantiṭṭhati)意思是遍覆观行线路后,安住于名为「内行境」的所缘上。「安坐」(Sannisīdati)即依所缘正确地安住。「一境」(Ekodi hoti)指心成为专一、统一。「等持」(Samādhiyati)指心正确地被安置,妥善地建立。此处其余意义容易理解。
Dhammuddhaccaviggahitanti samathavipassanādhammesu dasavipassanupakkilesasaṅkhātena uddhaccena viggahitaṃ, suggahitanti attho. So, āvuso, samayoti iminā sattannaṃ sappāyānaṃ paṭilābhakālo kathito. Yaṃ taṃ cittanti yasmiṃ samaye taṃ vipassanāvīthiṃ okkamitvā pavattaṃ cittaṃ. Ajjhattamevasantiṭṭhatīti vipassanāvīthiṃ paccottharitvā tasmiṃyeva gocarajjhattasaṅkhāte ārammaṇe santiṭṭhati. Sannisīdatīti ārammaṇavasena sammā nisīdati. Ekodi hotīti ekaggaṃ hoti. Samādhiyatīti sammā ādhiyati suṭṭhapitaṃ hoti. Sesamettha uttānatthameva.