(17)2. 行道品
(17) 2. Paṭipadāvaggo
1. 《略说经》的注释
1. Saṃkhittasuttavaṇṇanā
161161. 在第二品的第一部经里,因为排斥快乐、应当依苦来修行,所以这个道就是苦行道。由于沉重、证智的生起不迅速,所以这个道的证智迟钝,因此是迟钝证智。按照这个道理,一切词句的含义都应当这样理解。
161. Dutiyassa paṭhame sukhapaṭikkhepena dukkhā paṭipajjitabbato paṭipadā etissāti dukkhāpaṭipadā. Asīghappavattitāya garubhāvena dandhā abhiññā etissāti dandhābhiññā. Imināva nayena sabbapadesu attho veditabbo.
2. 详细经的注释
2. Vitthārasuttavaṇṇanā
162162. 第二经中,“屡屡”就是频繁不断。“无间”指能带来无间果报的道定。“为了诸漏的灭尽”是为了证得阿拉汉果。“五根”指以观为第五的五根。这里所说的慧根,确实就是指观慧。其余内容按经文本身就很明白了。
162. Dutiye abhikkhaṇanti abhiṇhaṃ. Ānantariyanti anantaravipākadāyakaṃ maggasamādhiṃ. Āsavānaṃ khayāyāti arahattaphalatthāya. Pañcindriyānīti vipassanāpañcamakāni pañcindriyāni. Paññindriyanti hi ettha vipassanāpaññāva paññindriyanti adhippetaṃ. Sesamettha pāḷivasena uttānameva.
这些修行道路的具体说明是这样的:在这里,一位比丘先前没有下过功夫,在前期阶段,他为了把握色法而费尽心力,为了把握无色法而费尽心力,为了把握缘而费尽心力,在三世中费尽心力,在是道与非道之间费尽心力。就这样在五个地方费尽心力之后,他才达到观。即使达到了观,他还要在生灭随观、坏灭随观、怖畏现起、过患随观、厌离随观、欲解脱智、行舍智、随顺智、种姓智这九种观智中费尽心力,然后才证得出世间道。他的这个出世间道,因为是以苦、以沉重的方式证得的,所以就叫作苦行道迟钝证智。如果有人在前行阶段的五种智中费尽心力,但在后阶段不必在九种观智中费尽心力就证得了道,他的这个道,因为是以苦、以轻松的方式证得的,所以就叫作苦行道速证智。按照这个方法,其余两种也应该这样理解。
Imāsaṃ pana paṭipadānaṃ ayaṃ āvibhāvakathā – idha bhikkhu pubbe akatābhiniveso pubbabhāge rūpapariggahe kilamati, arūpapariggahe kilamati, paccayapariggahe kilamati, tīsu addhāsu kilamati, maggāmagge kilamati. Evaṃ pañcasu ṭhānesu kilamanto vipassanaṃ pāpuṇāti. Vipassanaṃ patvāpi udayabbayānupassane, bhaṅgānupassane, bhayatupaṭṭhāne, ādīnavānupassane, nibbidānupassane, muccitukamyatāñāṇe, saṅkhārupekkhāñāṇe, anulomañāṇe, gotrabhuñāṇeti imesu navasu vipassanāñāṇesupi kilamitvāva lokuttaramaggaṃ pāpuṇāti. Tassa so lokuttaramaggo evaṃ dukkhena garubhāvena sacchikatattā dukkhapaṭipado dandhābhiñño nāma jāto. Yo pana pubbabhāge pañcasu ñāṇesu kilamanto aparabhāge navasu vipassanāñāṇesu akilamitvāva maggaṃ sacchikaroti, tassa so maggo evaṃ dukkhena agarubhāvena sacchikatattā dukkhapaṭipado khippābhiñño nāma jāto. Iminā upāyena itarāpi dve veditabbā.
这些情况应当用寻牛的比喻来说明。比如有一个人,四头牛逃走,跑进了森林。他在布满荆棘、密丛丛的树林里寻找它们,沿着密林中的路艰难辛苦地走,终于在密丛深处辛苦艰难地看见了藏在那里的牛。另一人辛苦地走去,却很快看见了站在空旷处的牛。又一人沿着空旷处的路轻松地走去,却辛苦艰难地看见了藏在密丛深处的牛。还有一人只沿着空旷处的路轻松地走去,很快就看见了正站在空旷处的牛。在这里,四头牛应当看作四条圣道,寻牛的人就像修行者。沿着密林中的路艰难辛苦地走,就像在前行阶段于五种智中疲劳的苦行道。辛苦地看见藏在密丛深处的牛,就像在后阶段于九种观智中疲劳时看见圣道。按照这个方法,其余的比喻也应当这样配合。
Goṇapariyesakaupamāhi cetā vibhāvetabbā – ekassa hi purisassa cattāro goṇā palāyitvā aṭaviṃ paviṭṭhā. So sakaṇṭake sagahane vane te pariyesanto gahanamaggeneva kicchena kasirena gantvā gahanaṭṭhāneyeva nilīne goṇepi kicchena kasirena addasa. Eko kicchena gantvā abbhokāse ṭhite khippameva addasa. Aparo abbhokāsamaggena sukhena gantvā gahanaṭṭhāne nilīne kicchena kasirena addasa. Aparo abbhokāsamaggeneva sukhena gantvā abbhokāse ṭhiteyeva khippaṃ addasa. Tattha cattāro goṇā viya cattāro ariyamaggā daṭṭhabbā, goṇapariyesako puriso viya yogāvacaro, gahanamaggena kicchena kasirena gamanaṃ viya pubbabhāge pañcasu ñāṇesu kilamato dukkhāpaṭipadā. Gahanaṭṭhāne nilīnānaṃ kiccheneva dassanaṃ viya aparabhāge navasu ñāṇesu kilamantassa ariyamaggānaṃ dassanaṃ. Iminā upāyena sesaupamāpi yojetabbā.
3. 《不净经》的注释
3. Asubhasuttavaṇṇanā
163163. 在第三中,“于身随观不净而住”,意思是:对自己的这个由业所生的身体,依照“如外面那样,这个身体也是这样”的方法,把在外面所见到的十种不净相拿来对照自身,以不净的方式随观而住;也就是用智慧看见自己的身体是不净的、可厌的。“于食有厌逆想”,是指依九种厌逆而对段食生起厌逆想。“于一切世间有不乐想”,是指对一切三界世间聚落都具备不乐、厌离之想。“于一切行随观无常”,是指对一切三地所摄的诸行都随观为无常。“死想”,是指缘于死亡而生起的想。“内善安立”,是指在自身内在善加安立。到这里为止,说的是强力观。“有学力”,是指有学之人的力。其余部分依经文本身就很明白。不过,“随观不净”等语,是为了显示苦行道而说的;初禅等,则是为了显示乐行道。因为不净等是可厌的所缘,而心本来就会贪爱、执著这些;所以修习它们的人,就叫做已行苦行道。初禅等是殊胜的乐,所以修习它们的人,就叫做已行乐行道。
163. Tatiye asubhānupassī kāye viharatīti attano karajakāye ‘‘yathā etaṃ, tathā ida’’nti iminā nayena bahiddhā diṭṭhānaṃ dasannaṃ asubhānaṃ upasaṃharaṇavasena asubhānupassī viharati, attano kāyaṃ asubhato paṭikūlato ñāṇena passatīti attho. Āhāre paṭikūlasaññīti navannaṃ pāṭikulyānaṃ vasena kabaḷīkārāhāre paṭikūlasaññī. Sabbaloke anabhiratisaññīti sabbasmimpi tedhātuke lokasannivāse anabhiratāya ukkaṇṭhitasaññāya samannāgato. Sabbasaṅkhāresu aniccānupassīti sabbepi tebhūmakasaṅkhāre aniccato anupassanto. Maraṇasaññāti maraṇaṃ ārabbha uppannasaññā. Ajjhattaṃ sūpaṭṭhitā hotīti niyakajjhatte suṭṭhu upaṭṭhitā hoti. Ettāvatā balavavipassanā kathitā. Sekhabalānīti sikkhanakānaṃ balāni. Sesamettha pāḷivasena uttānameva. ‘‘Asubhānupassī’’tiādīni pana dukkhāya paṭipadāya dassanatthaṃ vuttāni, paṭhamajjhānādīni sukhāya. Asubhādīni hi paṭikūlārammaṇāni, tesu pana pakatiyāva sampiyāyamānaṃ cittaṃ allīyati. Tasmā tāni bhāvento dukkhapaṭipadaṃ paṭipanno nāma hoti. Paṭhamajjhānādīni paṇītasukhāni , tasmā tāni paṭipanno sukhapaṭipadaṃ paṭipanno nāma hoti.
这里有一个适用于一切情况的比喻:就像战场上的人,先搭好盾牌掩体,装备好五种武器,然后进入战场。他想在中途休息时,就进入盾牌掩体里休息,吃喝饮食等,然后再度进入战场作战。其中,战场应当看作烦恼之战,盾牌掩体好比五种依止力,进入战场的人好比瑜伽行者,装备五种武器好比以观为第五的诸根,进入战场的时候好比修观用功的时候。想休息的人进入盾牌掩体休息、享用饮食的时候,好比修观用功的人心生起而变得没有滋味时,依靠五力使心欢喜的时候。休息、吃喝之后再进入战场的时候,应当理解为:以五力使心欢喜之后,再次修观,转向取证阿拉汉果的时候。不过在这部经里,力和根是混合在一起说的。
Ayaṃ panettha sabbasādhāraṇā upamā – saṅgāmāvacarapuriso hi phalakakoṭṭhakaṃ katvā pañcāvudhāni sannayhitvā saṅgāmaṃ pavisati, so antarā vissamitukāmo phalakakoṭṭhakaṃ pavisitvā vissamati ceva pānabhojanādīni ca paṭisevati. Tato puna saṅgāmaṃ pavisitvā kammaṃ karoti. Tattha saṅgāmo viya kilesasaṅgāmo daṭṭhabbo, phalakakoṭṭhako viya pañcanissayabalāni, saṅgāmapavisanapuriso viya yogāvacaro, pañcāvudhasannāho viya vipassanāpañcamāni indriyāni, saṅgāmaṃ pavisanakālo viya vipassanāya kammakaraṇakālo, vissamitukāmassa phalakakoṭṭhakaṃ pavisitvā vissamanapānabhojanāni paṭisevanakālo viya vipassanāya kammaṃ karontassa cittuppādassa nirassādakkhaṇe pañca balāni nissāya cittaṃ sampahaṃsanakālo, vissamitvā khāditvā pivitvā ca puna saṅgāmassa pavisanakālo viya pañcahi balehi cittaṃ sampahaṃsetvā puna vipassanāya kammaṃ karontassa vivaṭṭetvā arahattaggahaṇakālo veditabbo. Imasmiṃ pana sutte balāni ceva indriyāni ca missakāneva kathitānīti.
《第一堪忍经》的注释
4. Paṭhamakhamasuttavaṇṇanā
164在第四种(释义)中,“不堪忍”指不能忍耐的修行方式;“堪忍”指能够忍耐的修行方式;“调伏”指调伏诸根的修行方式;“平息”指止息不善寻思的修行方式。“对发怒者还以发怒”,意思是对方冲撞过来,自己也冲撞回去;“对争吵者还以争吵”,意思是对方动手打来,自己也动手打回去。第五种和第六种的意思很浅显,一看就明白。
164. Catutthe akkhamāti anadhivāsikapaṭipadā. Khamāti adhivāsikapaṭipadā. Damāti indriyadamanapaṭipadā. Samāti akusalavitakkānaṃ vūpasamanapaṭipadā. Rosantaṃ paṭirosatīti ghaṭṭentaṃ paṭighaṭṭeti. Bhaṇḍantaṃpaṭibhaṇḍatīti paharantaṃ paṭipaharati. Pañcamachaṭṭhāni uttānatthāneva.
7. 大目犍连经的注释
7. Mahāmoggallānasuttavaṇṇanā
167在第七经中,大目犍连长老前面三种道都是乐行道、迟通达,而阿拉汉道则是苦行道、速通达。因此他说:“这条苦行道、速通达的修行之道,我就是依靠它,无执取而使心从诸漏中解脱。”
167. Sattame mahāmoggallānattherassa heṭṭhimā tayo maggā sukhapaṭipadā dandhābhiññā ahesuṃ, arahattamaggo dukkhapaṭipado khippābhiñño. Tasmā evamāha – ‘‘yāyaṃ paṭipadā dukkhā khippābhiññā, imaṃ me paṭipadaṃ āgamma anupādāya āsavehi cittaṃ vimutta’’nti.
8. 《舍利弗经》的注释
8. Sāriputtasuttavaṇṇanā
168在第八经中,法将长老舍利弗的前三道是乐行道、迟通达,阿拉汉道则是乐行道、速通达。因此他说:“这是乐行道、速通达的行道。”不过应当知道,在这两部经里所说的行道,其实都是混合的。
168. Aṭṭhame dhammasenāpatittherassa heṭṭhimā tayo maggā sukhapaṭipadā dandhābhiññā, arahattamaggo sukhapaṭipado khippābhiñño. Tasmā ‘‘yāyaṃ paṭipadā sukhā khippābhiññā’’ti āha. Imesu pana dvīsupi suttesu missikāva paṭipadā kathitāti veditabbā.
《有行经》的注释
9. Sasaṅkhārasuttavaṇṇanā
169169. 在第九中,第一种和第二种人是干观行者,他们以有行、有功用让行相现起。他们当中,一人因为观根强而有力,就在这一生以烦恼般涅槃而般涅槃;另一人因为根弱无力,在这一生不能,便在紧接着的下一生获得同样的根本业处后,再以有行、有功用让行相现起,然后以烦恼般涅槃而般涅槃。第三种和第四种人是止行者。他们当中,一人因为根强而有力,以无行、少功用就在这一生烧毁烦恼;另一人因为根弱无力,在这一生不能,便在紧接着的下一生获得同样的根本业处后,以无行、少功用烧毁烦恼。应当这样理解。
169. Navame paṭhamadutiyapuggalā sukkhavipassakā sasaṅkhārena sappayogena saṅkhāranimittaṃ upaṭṭhapenti. Tesu eko vipassanindriyānaṃ balavattā idheva kilesaparinibbānena parinibbāyati, eko indriyānaṃ dubbalatāya idha asakkonto anantare attabhāve tadeva mūlakammaṭṭhānaṃ paṭilabhitvā sasaṅkhārena sappayogena saṅkhāranimittaṃ upaṭṭhapetvā kilesaparinibbānena parinibbāyati, tatiyacatutthā samathayānikā. Tesaṃ eko asaṅkhārena appayogena indriyānaṃ balavattā idheva kilese khepeti, eko indriyānaṃ dubbalattā idha asakkonto anantare attabhāve tadeva mūlakammaṭṭhānaṃ paṭilabhitvā asaṅkhārena appayogena kilese khepetīti veditabbo.
第10经《双连经》的注释
10. Yuganaddhasuttavaṇṇanā
170第十经中,“以止为先导”是指把止作为先导、作为前驱。“道生起”是指第一出世间道生起。“他修习该道”:因为此道仅存在于一个心刹那,所以没有所谓的“习行”等;然而,当生起第二道等时,就说他正在习行、修习、多修习此道。“以观为先导”是指把观作为先导、作为前驱而修习止,意思是:一个本性上以观为得益的人,安住于观而生起定。
170. Dasame samathapubbaṅgamanti samathaṃ pubbaṅgamaṃ purecārikaṃ katvā. Maggo sañjāyatīti paṭhamo lokuttaramaggo nibbattati. Sotaṃ magganti ekacittakkhaṇikamaggassa āsevanādīni nāma natthi, dutiyamaggādayo pana uppādento tameva āsevati bhāveti bahulīkarotīti vuccati. Vipassanāpubbaṅgamanti vipassanaṃ pubbaṅgamaṃ purecārikaṃ katvā samathaṃ bhāveti, pakatiyā vipassanālābhī vipassanāya ṭhatvā samādhiṃ uppādetīti attho.
修习止观双运,意思是把止和观结合起来修。在这里,不能用同一个心识入定之后,又用同一个心识去观照诸行。但这个人能入定到什么程度,就能观照诸行到什么程度;能观照诸行到什么程度,就能入定到什么程度。具体怎么做呢?他先入初禅,出定后观照诸行;观照诸行之后,入第二禅;出定后,再次观照诸行;观照诸行之后,入第三禅……乃至入非想非非想处定,出定后观照诸行。这样就是在修习止观双运。
Yuganaddhaṃ bhāvetīti yuganaddhaṃ katvā bhāveti. Tattha teneva cittena samāpattiṃ samāpajjitvā teneva saṅkhāre sammasituṃ na sakkā. Ayaṃ pana yāvatā samāpattiyo samāpajjati, tāvatā saṅkhāre sammasati. Yāvatā saṅkhāre sammasati, tāvatā samāpattiyo samāpajjati. Kathaṃ? Paṭhamajjhānaṃ samāpajjati, tato vuṭṭhāya saṅkhāre sammasati, saṅkhāre sammasitvā dutiyajjhānaṃ samāpajjati. Tato vuṭṭhāya puna saṅkhāre sammasati. Saṅkhāre sammasitvā tatiyajjhānaṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ samāpajjati, tato vuṭṭhāya saṅkhāre sammasati. Evamayaṃ samathavipassanaṃ yuganaddhaṃ bhāveti nāma.
被法掉举所扰乱的意思是:在止观相关的诸法当中,以被称作十种观随烦恼的掉举所扰乱,也就是“善取”的意思。贤友,那时这句话,说明了获得七种适当时机的时段。彼心是指那个时段进入观行路线后生起的心。只在内住的意思是:遍覆观行路线之后,就安住在被称为内行境的所缘上。安坐是指依所缘正确地安坐。一境是指心成为专一。等持是指心被正确地安置,妥善地建立。这里其余的内容意思都很浅显易懂。
Dhammuddhaccaviggahitanti samathavipassanādhammesu dasavipassanupakkilesasaṅkhātena uddhaccena viggahitaṃ, suggahitanti attho. So, āvuso, samayoti iminā sattannaṃ sappāyānaṃ paṭilābhakālo kathito. Yaṃ taṃ cittanti yasmiṃ samaye taṃ vipassanāvīthiṃ okkamitvā pavattaṃ cittaṃ. Ajjhattamevasantiṭṭhatīti vipassanāvīthiṃ paccottharitvā tasmiṃyeva gocarajjhattasaṅkhāte ārammaṇe santiṭṭhati. Sannisīdatīti ārammaṇavasena sammā nisīdati. Ekodi hotīti ekaggaṃ hoti. Samādhiyatīti sammā ādhiyati suṭṭhapitaṃ hoti. Sesamettha uttānatthameva.