第16品 根品
(16) 1. Indriyavaggo
《根经》等的注释
1. Indriyasuttādivaṇṇanā
151151. 第四集第一经中,“以信为先行,执行主宰的作用”,所以叫信根。其余诸根也是同样的道理。第二经中,“信力”,因为在不信面前不动摇,所以叫信力。其余诸力也是同样的道理。第三经中,“无过失力”,就是没有过失的力量。“摄受力”,就是能摄受应当摄受者的力量。第四经和第五经的内容本身就很浅显易懂。
151. Catutthassa paṭhame saddhādhurena indaṭṭhaṃ karotīti saddhindriyaṃ. Sesesupi eseva nayo. Dutiye assaddhiye akampanaṭṭhena saddhābalaṃ. Sesesupi eseva nayo. Tatiye anavajjabalanti niddosabalaṃ. Saṅgahabalanti saṅgaṇhitabbayuttakānaṃ saṅgaṇhanabalaṃ. Catutthapañcamāni uttānāneva.
第六部 劫经的注释
6. Kappasuttavaṇṇanā
156第六经中“坏灭”一词,这里指三种坏灭:水坏灭、火坏灭、风坏灭。三种坏灭的界限分别是:光音天、遍净天、广果天。当劫被火坏灭时,从光音天以下都被火烧尽;当劫被水坏灭时,从遍净天以下都被水消融;当劫被风坏灭时,从广果天以下都被风摧毁。不过,从详细情形来说,通常也只有一个佛刹土会毁坏。这里只是简略说明,详细的解说应当依照《清净道论》中所说的方法来理解。
156. Chaṭṭhe saṃvaṭṭatīti ettha tayo saṃvaṭṭā āposaṃvaṭṭo, tejosaṃvaṭṭo, vāyosaṃvaṭṭoti. Tisso saṃvaṭṭasīmā ābhassarā, subhakiṇhā, vehapphalāti. Yadā kappo tejena saṃvaṭṭati, ābhassarato heṭṭhā agginā ḍayhati. Yadā āpena saṃvaṭṭati, subhakiṇhato heṭṭhā udakena vilīyati. Yadā vātena saṃvaṭṭati, vehapphalato heṭṭhā vātena viddhaṃsati. Vitthārato pana sadāpi ekaṃ buddhakkhettaṃ vinassati. Ayamettha saṅkhepo, vitthārakathā pana visuddhimagge (visuddhi. 2.403-404 ādayo) vuttanayeneva veditabbā.
第7篇 病经的注释
7. Rogasuttavaṇṇanā
157第七经中,“有苦恼者”:因为多欲的缘故,被苦恼和痛苦所缠住。“不满足者”:对四种资具,不能靠三种知足而感到满足。“为得不被轻蔑”:为了从别人那里得到不被轻视。“为得利养、恭敬、名声”:为了得到被称为圆满四资具的利养恭敬,以及被称为赞誉的名声。“思量后接近诸家”:心里想“这样他们就会认识我”,为了让人认识而接近诸家。其余各句,也应当这样理解。
157. Sattame vighātavāti mahicchāpaccayena vighātena dukkhena samannāgato. Asantuṭṭhoti catūsu paccayesu tīhi santosehi asantuṭṭho. Anavaññappaṭilābhāyāti parehi anavajānanassa paṭilābhatthāya. Lābhasakkārasilokappaṭilābhāyāti susaṅkhatacatupaccayasaṅkhātassa lābhasakkārassa ceva vaṇṇabhaṇanasaṅkhātassa silokassa ca paṭilābhatthāya. Saṅkhāya kulāni upasaṅkamatīti ‘‘iti maṃ ete jānissantī’’ti jānanatthāya kulāni upasaṅkamati. Sesapadesupi eseva nayo.
第8经 退失经的注释
8. Parihānisuttavaṇṇanā
158第八经中,“于深”是指义理深奥。“于处非处”是指因与非因。“不乐”是指不深入、不运作。“慧眼”在这里,通过学习和提问得来的智慧也适用,通过审察和体证得来的智慧也同样适用。
158. Aṭṭhame gambhīresūti atthagambhīresu. Ṭhānāṭhānesūti kāraṇākāraṇesu. Na kamatīti nāvagāhati nappavattati. Paññācakkhūti ettha uggahaparipucchāpaññāpi vaṭṭati, sammasanappaṭivedhapaññāpi vaṭṭatiyeva.
第9经 比丘尼经的注释
9. Bhikkhunīsuttavaṇṇanā
159第九经中,“你来!”——那位心已系在长老身上的比丘尼,为了差遣人去请长老,这样说道。“连头一起包住”——连头带身体一起裹起来。“躺到床上”——她急忙铺好床,就躺在那儿。“说了这番话”——长老看出她这副样子,为了帮她断除贪欲,便用柔和的方式讲说不净之法,说了这些话。“食所生”——由食物而生,依靠食物而长大。“依食而舍食”——意思是,依靠当下这口段食,这样如理受用它,就能舍断那被称为过去业的食;不过,对当下的段食,也应当舍断对它的贪染与渴爱。
159. Navame ehi tvanti there paṭibaddhacittā taṃ pahiṇituṃ evamāha. Sasīsaṃ pārupitvāti saha sīsena kāyaṃ pārupitvā. Mañcake nipajjīti vegena mañcakaṃ paññāpetvā tattha nipajji. Etadavocāti tassākāraṃ sallakkhetvā lobhappahānatthāya saṇheneva asubhakathaṃ kathetuṃ etaṃ avoca. Āhārasambhūtoti āhārena sambhūto āhāraṃ nissāya vaḍḍhito. Āhāraṃ nissāya āhāraṃ pajahatīti paccuppannaṃ kabaḷīkārāhāraṃ nissāya taṃ evaṃ yoniso sevamāno pubbakammasaṅkhātaṃ āhāraṃ pajahati. Paccuppannepi pana kabaḷīkārāhāre nikantitaṇhā pajahitabbā.
“舍断爱”:现在,依止像这样生起的当下爱,来舍断那作为轮回根本的过去爱。然而,这当下爱是善还是不善?不善。应当受用还是不应受用?应当受用。它会牵引结生吗?不会牵引。但即使是对这应当受用的当下爱,也一定要舍断对它的贪恋。那位具寿尊者必将证得漏尽而安住,我难道就不能吗?这里“kimaṅgaṃ panā”是对原因的推究。意思是:那位具寿尊者亲证阿罗汉果而安住,我凭什么不能亲证而安住呢?毕竟,他也是正自觉者的儿子,我也是正自觉者的儿子,这漏尽对我来说也一定会生起。“依止慢”:这是指依止像这样生起、应当受用的慢。“舍断慢”,是舍断那作为轮回根本的过去慢。然而,他依止来舍断过去慢的那份当下慢,也和渴爱一样,虽是不善,却应当受用,并且不牵引结生。但对这份慢,也同样要舍断贪恋。
Taṇhaṃ pajahatīti idāni evaṃ pavattaṃ paccuppannataṇhaṃ nissāya vaṭṭamūlikaṃ pubbataṇhaṃ pajahati. Ayaṃ pana paccuppannataṇhā kusalā akusalāti? Akusalā. Sevitabbā na sevitabbāti? Sevitabbā. Paṭisandhiṃ ākaḍḍhati nākaḍḍhatīti? Nākaḍḍhati. Etissāpi pana paccuppannāya sevitabbataṇhāya nikanti pajahitabbāyeva. So hi nāma āyasmā āsavānaṃ khayā upasampajja viharissati, kimaṅgaṃ panāhanti ettha kimaṅgaṃ panāti kāraṇaparivitakkanametaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – so āyasmā arahattaphalaṃ sacchikatvā viharissati, ahaṃ kena kāraṇena na sacchikatvā viharissāmi. Sopi hi āyasmā sammāsambuddhasseva putto, ahampi sammāsambuddhasseva putto, mayhampetaṃ uppajjissatīti. Mānaṃ nissāyāti idaṃ evaṃ uppannasevitabbamānaṃ nissāya. Mānaṃpajahatīti vaṭṭamūlakaṃ pubbamānaṃ pajahati. Yaṃ nissāya panesa taṃ pajahati, sopi taṇhā viya akusalo ceva sevitabbo ca, no ca paṭisandhiṃ ākaḍḍhati. Nikanti pana tasmimpi pajahitabbāva.
世尊所说的“毁坏桥梁”,意思是佛陀、世尊开示了摧毁烦恼根本、摧毁轮回条件的话语。就这样,当长老用这四种方式引导那位比丘尼的开示时,她对那位长老生起的欲贪就消退了。那位比丘尼为了请求长老原谅,也发露了自己的过失,长老接受了她的忏悔。为了说明这件事,接下来才说“那时,那位比丘尼……”等等。
Setughātovutto bhagavatāti padaghāto paccayaghāto buddhena bhagavatā kathito. Iti imehi catūhi aṅgehi there desanaṃ vinivaṭṭente tassā bhikkhuniyā theraṃ ārabbha uppanno chandarāgo apagañchi. Sāpi theraṃ khamāpetuṃ accayaṃ desesi, theropissā paṭiggaṇhi. Taṃ dassetuṃ atha kho sā bhikkhunītiādi vuttaṃ.
10. 《善逝律经》的注释
10. Sugatavinayasuttavaṇṇanā
160160. 第十经中,“执取不善”:指以颠倒的顺序来执取。“修习”:指反复地使用、宣说。“于词与表达”:在这里,词本身因为能表达意义,所以被称为“表达”。“放置不善”:指放置得不好,以颠倒的顺序摆放。“义理也难通”:意思是,即使取出义注来解说,也没办法讲清楚。“断根者”:因为原本作为根本的那些比丘已被断绝,所以叫“断根者”。“无依处”:就是没有依靠处。“多求者”:指为了资具而多求多事的人。“懈怠者”:以松散执取的方式受持三学的人。“于堕落为前导”:五盖由于向下沉沦被称为堕落,于其中为前导,即是此义。“于远离”:指的是三种远离。“舍弃重担”:毫无精进。
160. Dasame duggahitanti uppaṭipāṭiyā gahitaṃ. Pariyāpuṇantīti vaḷañjenti kathenti. Padabyañjanehīti ettha padameva atthassa byañjanato byañjananti vuttaṃ. Dunnikkhittassāti duṭṭhu nikkhittassa uppaṭipāṭiyā ṭhapitassa. Atthopi dunnayo hotīti aṭṭhakathā nīharitvā kathetuṃ na sakkā hoti. Chinnamūlakoti mūlabhūtānaṃ bhikkhūnaṃ upacchinnattā chinnamūlako. Appaṭisaraṇoti appatiṭṭho. Bāhulikāti paccayabāhullāya paṭipannā. Sāthalikāti tisso sikkhā sithilaggahaṇena gaṇhanakā. Okkamanepubbaṅgamāti pañca nīvaraṇāni avagamanato okkamananti vuccanti, tattha pubbaṅgamāti attho. Paviveketi tividhe viveke. Nikkhittadhurāti nibbīriyā. Iminā nayena pana sabbattha attho veditabbo.