45. 怖畏品义注
(13) 3. Bhayavaggo
22 段
《自责经》的注释
1. Attānuvādasuttavaṇṇanā
121121. 在第三品的第一经里,“自我谴责的怖畏”是指自己谴责自己时生起的怖畏。“他人谴责的怖畏”是指因为别人的谴责而生起的怖畏。“刑罚的怖畏”是指因为三十二种刑罚而生起的怖畏。“恶趣的怖畏”是指因为四种恶趣而生起的怖畏。在“比丘们,这称为自我谴责的怖畏”等话里,首先,当一个人反复观察自我谴责的怖畏时,内心生起惭;这惭会在三门中产生防护;三门中的防护就是四遍清净戒。他安住在这戒上,修习观,最终安住在最高的果位。而当一个人反复观察他人谴责的怖畏时,对外生起愧;这愧会在三门中产生防护;三门中的防护就是四遍清净戒。他安住在这戒上,修习观,最终安住在最高的果位。当一个人反复观察恶趣的怖畏时,内心生起惭;这惭会在三门中产生防护;三门中的防护就是四遍清净戒。他安住在这戒上,修习观,最终安住在最高的果位。
121. Tatiyassa paṭhame attānuvādabhayanti attānaṃ anuvadantassa uppajjanakabhayaṃ. Parānuvādabhayanti parassa anuvādato uppajjanakabhayaṃ. Daṇḍabhayanti dvattiṃsa kammakāraṇā paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Duggatibhayanti cattāro apāye paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, attānuvādabhayantiādīsu attānuvādabhayaṃ tāva paccavekkhantassa ajjhattaṃ hirī samuṭṭhāti, sāssa tīsu dvāresu saṃvaraṃ janeti, tīsu dvāresu saṃvaro catupārisuddhisīlaṃ hoti. So tasmiṃ sīle patiṭṭhāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā aggaphale patiṭṭhāti. Parānuvādabhayaṃ pana paccavekkhantassa bahiddhā ottappaṃ samuṭṭhāti, tadassa tīsu dvāresu saṃvaraṃ janeti, tīsu dvāresu saṃvaro catupārisuddhisīlaṃ hoti. So tasmiṃ sīle patiṭṭhāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā aggaphale patiṭṭhāti. Duggatibhayaṃ paccavekkhantassa ajjhattaṃ hirī samuṭṭhāti, sāssa tīsu dvāresu saṃvaraṃ janeti, tīsu dvāresu saṃvaro catupārisuddhisīlaṃ hoti. So tasmiṃ sīle patiṭṭhāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā aggaphale patiṭṭhāti.
2. 波浪怖畏经的注释
2. Ūmibhayasuttavaṇṇanā
122122. 在第二经中,“对于入水者”:指正在进入水中的人。“应被期望的”:指应被希求的。“鳄鱼的怖畏”:指对凶暴之鱼的怖畏。“好像作遮口物”:指好像封住嘴巴那样做。“属于大腹的状态”:指拥有大腹的状态,也就是大吃大喝的本性。在“正是以未防护之身”等语句中:因为在身门上没有三种防护,所以称为“以未防护之身”;因为在语门上没有四种防护,所以称为“以未防护之语”。
122. Dutiye udakorohantassāti udakaṃ otarantassa. Pāṭikaṅkhitabbānīti icchitabbāni. Susukābhayanti caṇḍamacchabhayaṃ. Mukhāvaraṇaṃ maññe karontīti mukhapidahanaṃ viya karonti. Odarikattassāti mahodaratāya mahagghasabhāvassa. Arakkhiteneva kāyenātiādīsu kāyadvāre tividhassa saṃvarassa abhāvato arakkhitena kāyena. Vacīdvāre catubbidhassa saṃvarassa abhāvato arakkhitāya vācāya.
3. 第一差别经的注释
3. Paṭhamanānākaraṇasuttavaṇṇanā
123123. 在第三经中,“他乐味于彼”的意思是:他因对快乐的滋味产生贪著而乐味于该禅那。“喜爱”的意思是:渴求。“成就喜悦”的意思是:获得满足。“他已倾向彼”的意思是:心已倾向彼,或者指已倾向彼的人。“多住于彼者”的意思是:常以该禅那安住的人。“往生为同伴”的意思是:到达共在的状态,也就是在那里转生,这是句义。“其寿量为劫”:在这里,初禅有低劣、中等、殊胜三种。其中,以低劣初禅转生的人,寿量是劫的第三分;以中等初禅转生的人,是半劫;以殊胜初禅转生的人,是一劫。这是针对这种情况说的。“也会去地狱”:因为能令堕地狱的业还没有断除,所以他会辗转往来,而不是立即无间地堕入。“即于彼有中般涅槃”:指他住于那个色界有而般涅槃,不往下方转生。“此即,当趣与再生存在时”:意思是:当趣与再生存在时,有学圣弟子不以结生的方式往生下方,而是住于那个色界有,并在其上方某个梵天界,比如第二禅天、第三禅天等处般涅槃;但凡夫则会去地狱等处往生。这就是差别所在,是这个句子的义理。
123. Tatiye tadassādetīti taṃ jhānaṃ sukhassādena assādeti. Nikāmetīti pattheti. Vittiṃāpajjatīti tuṭṭhiṃ āpajjati. Tadadhimuttoti tasmiṃ adhimutto, taṃ vā adhimutto. Tabbahulavihārīti tena jhānena bahulaṃ viharanto. Sahabyataṃ upapajjatīti sahabhāvaṃ gacchati, tattha nibbattatīti attho. Kappo āyuppamāṇanti ettha paṭhamajjhānaṃ atthi hīnaṃ, atthi majjhimaṃ, atthi paṇītaṃ. Tattha hīnena uppannānaṃ kappassa tatiyo koṭṭhāso āyuppamāṇaṃ, majjhimena upaḍḍhakappo, paṇītena kappo. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Nirayampi gacchatīti nirayagamanīyassa kammassa appahīnattā aparāparaṃ gacchati, na anantarameva. Tasmiṃyeva bhave parinibbāyatīti tasmiṃyeva rūpabhave ṭhatvā parinibbāyati, na heṭṭhā otarati. Yadidaṃ gatiyā upapattiyā satīti yaṃ idaṃ gatiyā ca upapattiyā ca sati sekhassa ariyasāvakassa paṭisandhivasena heṭṭhā anotaritvā tasmiṃyeva rūpabhave upari dutiyatatiyādīsu aññatarasmiṃ brahmaloke parinibbānaṃ, puthujjanassa pana nirayādigamanaṃ, idaṃ nānākaraṇanti attho.
“二劫”这里,第二禅同样按照前面所说的方式,有三种。其中,由殊胜的修习而投生者,寿命是八劫;由中等的修习而投生者,是四劫;由低劣的修习而投生者,是二劫。就是针对这个情况才这么说。“四劫”这里,要把前面说过的“一劫、二劫”也拿来理解,才能明白它的意思。而且“劫”也是倍数的名称,所以这里应当理解为:一劫、二劫、四劫。这段话的意思是:前面说的那个“一劫”,按两倍来算,乘第一个倍数就成了二劫,乘第二个倍数就成了四劫;然后这四劫再按四倍来乘,乘第一个倍数就是八劫,乘第二个倍数就是十六劫,乘第三个倍数就是三十二劫,乘第四个倍数就是六十四劫。应当知道,这里就是依殊胜禅那而取了六十四劫。“五百劫”这句,是依殊胜的投生禅那而说的。或者说,因为在广果天那里,不像初禅地等处那样有三种梵天界,所以寿命就只有这么多。因此才这样说。
Dve kappāti etthāpi dutiyajjhānaṃ vuttanayeneva tividhaṃ hoti. Tattha paṇītabhāvanena nibbattānaṃ aṭṭhakappā āyuppamāṇaṃ, majjhimena cattāro, hīnena dve. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Cattārokappāti ettha yaṃ heṭṭhā vuttaṃ ‘‘kappo, dve kappā’’ti, tampi āharitvā attho veditabbo. Kappoti ca guṇassapi nāmaṃ, tasmā kappo dve kappā cattāro kappāti ayamettha attho daṭṭhabbo. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo paṭhamaṃ vutto kappo, so dve vāre gaṇetvā ekena guṇena dve kappā honti, dutiyena cattāro, puna te cattāro kappāti imehi catūhi guṇehi guṇitā ekena guṇena aṭṭha honti, dutiyena soḷasa, tatiyena dvattiṃsa, catutthena catusaṭṭhīti. Evamidha paṇītajjhānavasena catusaṭṭhi kappā gahitāti veditabbā. Pañca kappasatānīti idaṃ paṇītasseva upapattijjhānassa vasena vuttaṃ. Vehapphalesu vā paṭhamajjhānabhūmiādīsu viya tiṇṇaṃ brahmalokānaṃ abhāvato ettakameva āyuppamāṇaṃ. Tasmā evaṃ vuttaṃ.
4. 第二种差别经的注释
4. Dutiyanānākaraṇasuttavaṇṇanā
124124. 在第四项中,色本身就是色法。其余各项也同样是这个道理。在“无常”等表述中:以“已存在而后消失”这一含义称为无常,以“如病一般折磨”这一含义称为病,以“内部腐坏”这一含义称为痈,以“刺入其中”这一含义称为箭,以“带有苦”这一含义称为祸,以“逼迫挤压”这一含义称为疾,以“无法自主掌控”这一含义称为异,以“崩解坏灭”这一含义称为坏,以“没有众生”这一含义称为空,以“不能自在主宰”这一含义称为无我。这里应当知道,以“无常、坏”这两词说明了无常相,以“空、无我”这两词说明了无我相,其余诸词则说明了苦相。“随观”即是以智见。如此将三相加于五蕴而观见者,证得三道三果。往生到净居天众的天众之同伴中,即住于彼处,修习第四禅而往生。
124. Catutthe rūpameva rūpagataṃ. Sesapadesupi eseva nayo. Aniccatotiādīsu hutvā abhāvaṭṭhena aniccato, ābādhaṭṭhena rogato, anto padussanaṭṭhena gaṇḍato, anupaviṭṭhaṭṭhena sallato, sadukkhaṭṭhena aghato, sampīḷanaṭṭhena ābādhato, avidheyyaṭṭhena parato, palujjanaṭṭhena palokato, nissattaṭṭhena suññato, avasavattanaṭṭhena anattato. Ettha ca ‘‘aniccato palokato’’ti dvīhi padehi aniccalakkhaṇaṃ kathitaṃ, ‘‘suññato anattato’’ti dvīhi anattalakkhaṇaṃ, sesehi dukkhalakkhaṇaṃ kathitanti veditabbaṃ. Samanupassatīti ñāṇena passati. Evaṃ pañcakkhandhe tilakkhaṇaṃ āropetvā passanto tayo magge tīṇi phalāni sacchikaroti. Suddhāvāsānaṃdevānaṃ sahabyataṃ upapajjatīti tattha ṭhito catutthajjhānaṃ bhāvetvā upapajjati.
5-6. 两部《慈经》的注释
5-6. Mettāsuttadvayavaṇṇanā
125-126第五经里,通过初禅说明了慈,通过第二禅等说明了悲等。第六经应当依照第四经所说的方法来理解。
125-126. Pañcame paṭhamajjhānavasena mettā, dutiyādivasena karuṇādayo dassitā. Chaṭṭhaṃ catutthe vuttanayeneva veditabbaṃ.
《第一如来稀有法经》的注释
7. Paṭhamatathāgataacchariyasuttavaṇṇanā
127第七经中,“出现”是指以显现的方式出现。“入于母胎”在这里的意思是已经进入母胎。因为是在他已经入胎之后才这样说,而不是正在入胎的时候。“无量”是指增长的量度,意思是广大。“伟大”是同一个意思的另一种说法。“诸天神的天神力”在这里是指诸天神的这种神力——所穿衣服的光明遍满十二由旬,身体的光明也是这样,宫殿的光明也是这样,而且还不止于此。“世界中间”是指每三个轮围世界之间有一个世界中间地狱,就像三个车轮或三个钵互相接触放置时中间的空隙一样。而这个世界中间地狱,大小有八千由旬。“空旷”是指永远敞开的虚空。“无遮”是指下方也没有依托。“黑暗”就是成为黑暗。“甚深黑暗”是指因为障碍眼识生起而具有使人成盲的黑暗。据说在那里眼识不会生起。“如是具大神力者”:据说日月能同时显现在三洲,所以说是如是具大神力;它们每一个方向都能破除各九十万由旬的黑暗而示现光明,所以说是如是具大威力。“光明不达”是指光明不能到达。据说日月运行在轮围山中间,而世界中间地狱在越过轮围山之外,所以它们的光明不能到达那里。
127. Sattame pātubhāvāti pātubhāvena. Kucchiṃ okkamatīti ettha kucchiṃ okkanto hotīti attho. Okkante hi tasmiṃ evaṃ hoti, na okkamamāne. Appamāṇoti vuḍḍhippamāṇo, vipuloti attho. Uḷāroti tasseva vevacanaṃ. Devānaṃ devānubhāvanti ettha devānaṃ ayamānubhāvo – nivatthavatthassa pabhā dvādasa yojanāni pharati, tathā sarīrassa, tathā vimānassa, taṃ atikkamitvāti attho. Lokantarikāti tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ cakkavāḷānaṃ antarā ekeko lokantariko hoti, tiṇṇaṃ sakaṭacakkānaṃ pattānaṃ vā aññamaññaṃ āhacca ṭhapitānaṃ majjhe okāso viya. So pana lokantarikanirayo parimāṇato aṭṭhayojanasahassappamāṇo hoti. Aghāti niccavivaṭā. Asaṃvutāti heṭṭhāpi appatiṭṭhā. Andhakārāti tamabhūtā. Andhakāratimisāti cakkhuviññāṇuppattinivāraṇato andhabhāvakaraṇatimisāya samannāgatā. Tattha kira cakkhuviññāṇaṃ na jāyati. Evaṃmahiddhikānanti candimasūriyā kira ekappahāreneva tīsu dīpesu paññāyanti, evaṃmahiddhikā. Ekekāya disāya nava nava yojanasatasahassāni andhakāraṃ vidhamitvā ālokaṃ dassenti, evaṃmahānubhāvā. Ābhā nānubhontīti pabhā nappahonti. Te kira cakkavāḷapabbatassa vemajjhena caranti cakkavāḷapabbatañca atikkamitvā lokantaranirayā. Tasmā tesaṃ tattha ābhā nappahonti.
那些生在那里的有情,就是投生到那个世界中间大地狱里的有情。他们是造了什么业才生到那里去的呢?他们造了很重、很凶恶的罪业:对父母、对如法修行的沙门婆罗门犯下严重过错,还天天干杀生之类的暴行,所以才生到那里,就像铜掌岛上的无畏贼、龙贼那些人一样。他们的身体有三伽浮他那么大,指甲很长,像蝙蝠一样。他们像树上的蝙蝠那样,用指甲钩住轮围山的山脚。当他们爬来爬去,彼此靠近到一臂的距离时,就以为“我们找到吃的了”,于是慌忙转身扑过去,结果掉进支撑世界的水里。被风一吹,他们就像摩头迦果一样断裂,掉进水里。刚一掉进那极咸的水里,就像面团一样化掉了。据说还有别的有情:据说就像我们受着巨大的苦一样,还有别的有情也是为了受这种苦才生到这里的——他们在当天就能看见那些有情。可是那光明连喝一碗粥的工夫都撑不到。它只持续到一个人睡醒后能看清对象那么短的时间。长部诵者则说:“只像一弹指那么短,像闪电一样闪一下就没了,他们刚说‘这是什么’,它就已经消失了。”
Yepi tattha sattāti yepi tasmiṃ lokantaramahāniraye sattā upapannā. Kiṃ pana kammaṃ katvā tattha uppajjantīti? Bhāriyaṃ dāruṇaṃ mātāpitūnaṃ dhammikasamaṇabrāhmaṇānañca upari aparādhaṃ, aññañca divase divase pāṇavadhādisāhasikakammaṃ katvā uppajjanti tambapaṇṇidīpe abhayacoranāgacorādayo viya. Tesaṃ attabhāvo tigāvutiko hoti, vaggulīnaṃ viya dīghanakhā honti. Te rukkhe vagguliyo viya nakhehi cakkavāḷapabbatapāde lagganti. Yadā saṃsappantā aññamaññassa hatthapāsagatā honti, atha ‘‘bhakkho no laddho’’ti maññamānā tattha byāvaṭā viparivattitvā lokasandhārakaudake patanti, vāte paharantepi madhukaphalāni viya chijjitvā udake patanti, patitamattāva accantakhāre udake piṭṭhapiṇḍi viya vilīyanti. Aññepi kira bho santi sattāti bho yathā mayaṃ mahādukkhaṃ anubhavāma, evaṃ aññepi kira sattā idaṃ dukkhaṃ anubhavanatthāya idhūpapannāti taṃdivasaṃ passanti. Ayaṃ pana obhāso ekayāgupānamattampi na tiṭṭhati. Yāvatā niddāyitvā pabuddho ārammaṇaṃ vibhāveti , tattakaṃ kālaṃ hoti. Dīghabhāṇakā pana ‘‘accharāsaṅghātamattameva vijjuobhāso viya niccharitvā kiṃ idanti bhaṇantānaṃyeva antaradhāyatī’’ti vadanti.
8. 第二如来稀有经的注释
8. Dutiyatathāgataacchariyasuttavaṇṇanā
128128. 第八经中,以会被渴爱和邪见执取的意义,称为“所依”,指的是五欲,或者整个轮回。因为在这里面享乐,所以叫“园”;所依就是他的园,所以叫“乐于所依园”。喜欢所依,所以叫“乐于所依”。在所依中极其欢喜,所以叫“乐于所依极喜”。“于非所依之法”:指与所依对立、依止于还灭的圣法。“欲闻”:就是想听。“倾耳”:就是把耳朵竖起来。“生起了知之心”:为了让心现前来了知。“慢”:就是思量,或者以可被思量的意义,指整个轮回。“于调伏慢之法”:指调伏慢的法。“不寂静”:是寂静的对立面,或者以不寂静的意义,整个轮回就叫不寂静。“能带来寂静的”:指能令寂静、依止于还灭的法。“已入无明”:就是具足无明。因为被无明的卵壳完全包住,所以像卵一样,因此叫“如卵”。从四面八方覆盖,所以叫“被覆盖”。“于无明之调伏”:称为无明之调伏的是阿拉汉果,意思是当开示依止于它的法时。这样,在这部经中,四个地方说了轮回,四个地方说了还灭。
128. Aṭṭhame taṇhādiṭṭhīhi allīyitabbaṭṭhena ālayoti pañca kāmaguṇā, sakalameva vā vaṭṭaṃ. Āramanti etthāti ārāmo, ālayo ārāmo etissāti ālayārāmā. Ālaye ratāti ālayaratā. Ālaye sammuditāti ālayasammuditā. Anālaye dhammeti ālayapaṭipakkhe vivaṭṭūpanissite ariyadhamme. Sussūsatīti sotukāmo hoti. Sotaṃ odahatīti sotaṃ ṭhapeti. Aññā cittaṃ upaṭṭhapetīti ājānanatthāya cittaṃ paccupaṭṭhapeti. Mānoti maññanā, maññitabbaṭṭhena vā sakalaṃ vaṭṭameva. Mānavinaye dhammeti mānavinayadhamme. Upasamapaṭipakkho anupasamo, anupasantaṭṭhena vā vaṭṭameva anupasamo nāma. Opasamiketi upasamakare vivaṭṭūpanissite. Avijjāya gatā samannāgatāti avijjāgatā. Avijjaṇḍakosena pariyonaddhattā aṇḍaṃ viya bhūtāti aṇḍabhūtā. Samantato onaddhāti pariyonaddhā. Avijjāvinayeti avijjāvinayo vuccati arahattaṃ, taṃnissite dhamme desiyamāneti attho. Iti imasmiṃ sutte catūsu ṭhānesu vaṭṭaṃ, catūsu vivaṭṭaṃ kathitaṃ.
第9章 阿难稀有经的注释
9. Ānandaacchariyasuttavaṇṇanā
129第九:比丘众为了见阿难而来。有些人想见世尊,就来到长老那里;有些人则是听说了“据说具寿阿难相貌周正、令人欢喜、见之悦目、多闻、能为僧团增光”这些长老的功德之后才来的。针对这些人,所以说“比丘众为了见阿难而前来”。这个道理在一切处都一样。欢喜:意思是“我们听他说法,就如同亲眼见到他一样”,心里满足、高兴。法:指的是这样的问候话:“贤友,还过得去吧?还能撑得住吧?有没有在做如理作意的工作?有没有尽到对老师和戒师的义务?”在这里,对比丘尼则有所不同:“姐妹们,你们有没有受持八重法并照着去做?”对近事男,不是这样问候:“欢迎,近事男,你的头或四肢没有哪里疼吧?你的孩子和兄弟都健康吧?”而是这样问:“近事男,你们怎么样?有没有守护三皈依和五戒?每个月有没有在八天里行伍波萨他?有没有尽到侍奉父母的义务?有没有照顾如法的沙门和婆罗门?”对近事女也是同样的做法。
129. Navame bhikkhuparisā ānandaṃ dassanāyāti ye bhagavantaṃ passitukāmā theraṃ upasaṅkamanti, ye vā ‘‘āyasmā kirānando samantapāsādiko abhirūpo dassanīyo bahussuto saṅghasobhano’’ti therassa guṇe sutvā āgacchanti, te sandhāya ‘‘bhikkhuparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamatī’’ti vuttaṃ. Esa nayo sabbattha. Attamanāti ‘‘savanena no dassanaṃ sametī’’ti sakamanā tuṭṭhacittā. Dhammanti ‘‘kacci, āvuso, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci yonisomanasikārakammaṃ karotha, ācariyupajjhāyavattaṃ pūrethā’’ti evarūpaṃ paṭisanthāradhammaṃ. Tattha bhikkhunīsu ‘‘kacci, bhaginiyo, aṭṭha garudhamme samādāya vattathā’’ti idampi nānākaraṇaṃ hoti. Upāsakesu ‘‘svāgataṃ, upāsaka, na te kiñci sīsaṃ vā aṅgaṃ vā rujjati, arogā te puttabhātaro’’ti na evaṃ paṭisanthāraṃ karoti, evaṃ pana karoti – ‘‘kathaṃ, upāsakā, tīṇi saraṇāni pañca sīlāni rakkhatha, māsassa aṭṭha uposathe karotha, mātāpitūnaṃ upaṭṭhānavattaṃ pūretha, dhammikasamaṇabrāhmaṇe paṭijaggathā’’ti. Upāsikāsupi eseva nayo.
10. 转轮王稀有经的注释
10. Cakkavattiacchariyasuttavaṇṇanā
130第十项。“刹帝利众”指已经灌顶和尚未灌顶的刹帝利。据说,他们听到对转轮王的功德赞叹:“名叫转轮王的国王,相貌端正、令人欢喜,在空中巡行,治理国家,是如法的法王。”听了之后,就像亲眼见到一样,心里感到欢喜。“说”是指这样寒暄问候:“诸位贤友,你们怎样圆满王法、守护传统?”对婆罗门则这样寒暄:“诸位老师,你们怎样教导咒语?弟子们怎样学习咒语?你们得到供养、衣服或戒吗?”对居士则这样寒暄:“诸位贤友,你们没有受到王族用刑罚或捆绑的迫害吧?天是否按时降雨?庄稼是否丰收?”对沙门则这样寒暄:“尊者,出家人所需的资具容易得到吗?你们在沙门法上有没有放逸?”
130. Dasame khattiyaparisāti abhisittā anabhisittā ca khattiyā . Te hi kira ‘‘rājā cakkavattī nāma abhirūpo pāsādiko hoti, ākāsena vicaranto rajjaṃ anusāsati, dhammiko dhammarājā’’ti tassa guṇakathaṃ sutvā savanena dassanamhi samente attamanā honti. Bhāsatīti ‘‘kathaṃ, tātā, rājadhammaṃ pūretha, paveṇiṃ rakkhathā’’ti paṭisanthāraṃ karoti. Brāhmaṇesu pana ‘‘kathañca, ācariyā, mante vācetha, antevāsikā mante gaṇhanti, dakkhiṇaṃ vā vatthāni vā sīlaṃ vā labhathā’’ti evaṃ paṭisanthāraṃ karoti. Gahapatīsu ‘‘kathaṃ, tātā, na vo rājakulato daṇḍena vā bandhanena vā pīḷā atthi, sammā devo dhāraṃ anuppavecchati, sassāni sampajjantī’’ti evaṃ paṭisanthāraṃ karoti. Samaṇesu ‘‘kathaṃ, bhante, kacci pabbajitaparikkhārā sulabhā, samaṇadhamme nappamajjathā’’ti evaṃ paṭisanthāraṃ karotīti.