42. 阿修罗品义注
(10) 5. Asuravaggo
20 段
《阿修罗经》的注释
1. Asurasuttavaṇṇanā
9191. 第五品第一经中,“阿修罗”是指像阿修罗那样丑陋可憎的;“天”是指像天神那样,因为功德而容貌端正、令人欢喜的。
91. Pañcamassa paṭhame asuroti asurasadiso bībhaccho. Devoti devasadiso guṇavasena abhirūpo pāsādiko.
2. 第一定经的注释
2. Paṭhamasamādhisuttavaṇṇanā
9292. 第二经中,“内心寂止”是指在自己内在的安止心定。“增上慧法观”是指把握诸行的观智。因为这种观智既被称为增上慧,又是在被称为五蕴的诸法中生起的观,所以称为“增上慧法观”。
92. Dutiye ajjhattaṃ cetosamathassāti niyakajjhatte appanācittasamādhissa. Adhipaññādhammavipassanāyāti saṅkhārapariggāhakavipassanāñāṇassa. Tañhi adhipaññāsaṅkhātañca, pañcakkhandhasaṅkhātesu ca dhammesu vipassanābhūtaṃ, tasmā ‘‘adhipaññādhammavipassanā’’ti vuccatīti.
《第二定经》的注释
3. Dutiyasamādhisuttavaṇṇanā
93在第三经的注释里,“应作的修行”指的是应当付诸实践的加行精进。“欲”是指想要去做的意愿。“勤”是指加行,也就是实际的努力。“策励”是指比勤更强烈的精进。“勇悍”是指像把陷进泥沼的车拉出来那样的大精进。“不退”是指不退缩、不回头。
93. Tatiye yogo karaṇīyoti yuttappayuttatā kattabbā. Chandoti kattukamyatāchando. Vāyāmoti payogo. Ussāhoti tato adhimattataraṃ vīriyaṃ. Ussoḷhīti paṅkalaggasakaṭauddharaṇasadisaṃ mahāvīriyaṃ. Appaṭivānīti anivattanatā.
4. 第三定经的注释
4. Tatiyasamādhisuttavaṇṇanā
94在第四经里,“贤友,诸行应当这样看”等句中,贤友,所谓诸行,应当从无常的角度去看,从无常的角度去审察,从无常的角度去观见;同样,也应从苦、从无我的角度去看,应当这样理解其含义。在“贤友,心应当这样安立”等句中,应当以初禅为基础来安立心,以初禅为基础让心沉静,以初禅为基础使心一境,以初禅为基础让心入定;同样,也应以第二禅等为基础,应当这样理解其含义。在这三部经里,所说的止与观都是世间的和出世间的。
94. Catutthe evaṃ kho, āvuso, saṅkhārā daṭṭhabbātiādīsu, āvuso, saṅkhārā nāma aniccato daṭṭhabbā, aniccato sammasitabbā, aniccato passitabbā. Tathā dukkhato, anattatoti evaṃ attho daṭṭhabbo. Evaṃ kho, āvuso, cittaṃ saṇṭhapetabbantiādīsupi paṭhamajjhānavasena, āvuso, cittaṃ saṇṭhapetabbaṃ paṭhamajjhānavasena sannisādetabbaṃ, paṭhamajjhānavasena ekodi kātabbaṃ, paṭhamajjhānavasena samādahitabbaṃ. Tathā dutiyajjhānādivasenāti evaṃ attho daṭṭhabbo. Imesu tīsupi suttesu samathavipassanā lokiyalokuttarāva kathitā.
5. 尸火把经的注释。
5. Chavālātasuttavaṇṇanā
9595. 第五经中,“尸火把”指坟场里的火把。“中间沾了粪”指中间那段沾满了粪便。说它“在村里不能当柴用”,是因为它不能拿来作屋梁、椽子、柱子、楼梯等的材料,所以在村里起不到柴火的作用;说它“在树林里也不能当柴用”,是因为它不能拿来作田棚的柱子或床脚,所以在树林里也起不到柴火的作用。如果从两头去拿,会烫到手;如果从中间去拿,又会沾上粪便。“就像那样”指跟它相似的。“更美妙”指更美好。“更殊胜”指更上等。“从牛出乳”指从牛而有乳。从乳出酪等中,后者较前者为胜,而醍醐在这一切中最为第一。“第一”等中,应知以功德而称为第一、最胜、首要、无上、最上。应知尸火把之喻并非说破戒之人,而是说少闻且行为放逸如牛之人。第六经中,一切义皆显而易见。
95. Pañcame chavālātanti susāne alātaṃ. Majjhegūthagatanti majjhaṭṭhāne gūthamakkhitaṃ. Neva gāme kaṭṭhatthaṃ pharatīti kūṭagopānasithambhasopānādīnaṃ atthāya anupaneyyatāya gāme na kaṭṭhatthaṃ sādheti, khettakuṭipādaṃ vā mañcapādaṃ vā kātuṃ anupaneyyatāya na araññe kaṭṭhatthaṃ sādheti. Dvīsu koṭīsu gayhamānaṃ hatthaṃ ḍahati, majjhe gayhamānaṃ gūthena makkheti. Tathūpamanti taṃsarikkhakaṃ. Abhikkantataroti sundarataro. Paṇītataroti uttamataro. Gavā khīranti gāvito khīraṃ. Khīramhā dadhītiādīsu paraṃ paraṃ purimato purimato aggaṃ, sappimaṇḍo pana tesu sabbesupi aggameva . Aggotiādīsu guṇehi aggo ceva seṭṭho ca pamukho ca uttamo ca pavaro cāti veditabbo. Chavālātūpamāya na dussīlo puggalo kathito, appassuto pana vissaṭṭhakammanto goṇasadiso puggalo kathitoti veditabbo. Chaṭṭhe sabbaṃ uttānatthameva.
7.《速解经》的注释
7. Khippanisantisuttavaṇṇanā
9797. 在第七经中,“速了知者”:指能迅速领会、快速了知的人。“于所闻之法”:指对已听闻且熟练掌握的经典法义。“观察义者”:指审察义理的人。“通达义、通达法”:指了知注释书和经文之后。“法随法行者”:指修行与九种出世间法相应、具足戒律的前分行道。“非言辞美妙”:指没有美妙的言辞。“非有美妙语音”:指没有悦耳动听的声音。这里的“非”字也应与“优雅”等词搭配理解。意思是:不具备功德圆满、没有障碍、没有过失、字句音节没有脱漏、能够让人明了义理的语言。按照这个方法,在一切处都应如此理解其义。
97. Sattame khippanisantīti khippanisāmano sīghaṃ jānituṃ samattho. Sutānañca dhammānanti sutappaguṇānaṃ tantidhammānaṃ. Atthūpaparikkhīti atthaṃ upaparikkhako. Atthamaññāya dhammamaññāyāti aṭṭhakathañca pāḷiñca jānitvā. Dhammānudhammappaṭipanno hotīti navalokuttaradhammānaṃ anurūpadhammabhūtaṃ sasīlakaṃ pubbabhāgappaṭipadaṃ paṭipanno hoti. No ca kalyāṇavācoti na sundaravacano. Na kalyāṇavākkaraṇoti na sundaravacanaghoso hoti. Poriyātiādīhi saddhiṃ no-kāro yojetabboyeva. Guṇaparipuṇṇāya apalibuddhāya adosāya agaḷitapadabyañjanāya atthaṃ viññāpetuṃ samatthāya vācāya samannāgato na hotīti attho. Iminā upāyena sabbattha attho veditabbo.
8. 自利经的注释
8. Attahitasuttavaṇṇanā
98-99第八经是依照个人的根性倾向而说的,也是十力者以说法智慧的善巧而说的;第九经则是依照五种怨敌而说的。
98-99. Aṭṭhamaṃ puggalajjhāsayavasenāpi dasabalassa desanāñāṇavilāsenāpi kathitaṃ, navamaṃ pañcaveravasena.
波德离亚经注释
10. Potaliyasuttavaṇṇanā
100第十经中说的“适时”,是指恰当而合宜的时机。“堪忍”就是让人觉得欢喜、合意。“即于处处知时”,说的是在种种场合都能辨知恰当时机。智者了知各种时机之后,对该受责备的人说他的过失,对该受称赞的人说他的功德,这表明这正是智者的常态。
100. Dasame kālenāti yuttappattakālena. Khamatīti ruccati. Yadidaṃ tattha tattha kālaññutāti yā esā tattha tattha kālaṃ jānanā. Taṃ taṃ kālaṃ ñatvā hi avaṇṇārahassa avaṇṇakathanaṃ vaṇṇārahassa ca vaṇṇakathanaṃ paṇḍitānaṃ pakatīti dasseti.
3. 第三组五十经
3. Tatiyapaṇṇāsakaṃ