第四 不动品
(9) 4. Macalavaggo
第一至第五 杀生等五经的注释
1-5. Pāṇātipātādisuttapañcakavaṇṇanā
81-8581-85. 第四品的第一等诸经,其义自明。第五经中,由“生于卑贱之家”等句,因与暗相应,故为“暗”;又因由身恶行等而前往地狱之暗,故为“以暗为归宿”。如此,这两方面所说的,都只是蕴的暗。由“生于豪贵之家”等句,因与明相应,故为“明”,即说为光明者;又因由身善行等而成就生天的光明状态、趣向明处,故为“以明为归宿”。依此理趣,其余二者也应了知。
81-85. Catutthassa paṭhamādīni uttānatthāneva. Pañcame ‘‘nīce kule paccājāto’’tiādikena tamena yuttoti tamo. Kāyaduccaritādīhi puna nirayatamūpagamanato tamaparāyaṇo. Iti ubhayenapi khandhatamova kathito hoti. ‘‘Aḍḍhe kule paccājāto’’tiādikena jotinā yuttato joti, ālokabhūtoti vuttaṃ hoti. Kāyasucaritādīhi puna sagguppattijotibhāvūpagamanato jotiparāyaṇo. Iminā nayena itarepi dve veditabbā.
「竹匠家」:编织竹器之家。「尼沙陀家」:猎鹿人等家庭。「车匠种家」:皮革匠家庭。「普库萨家」:弃花者家庭。「维生艰难」:生活困苦。「丑陋」:如同食粪鬼,色如焦枯的木桩。「难见」:连亲生母亲也不愿见到的相貌。「矮小」:侏儒。「独眼」:或一只眼盲,或两眼盲。「手挛」:或一只手挛曲,或两只手挛曲。「跛足」:或一只脚跛,或两只脚跛。「半身不遂」:半身瘫痪,如椅子般匍匐而行。「灯具之类」:油碗等灯所需的用具。「诸比丘,确实如此」:此处,有一类人没有看见外部的光明,于母胎中便已死去,堕于恶趣,整整流转一劫,他也是以暗为归宿者。然而,那人应当是骗人者。据说,骗人者会有这样的果报。
Venakuleti vilīvakārakule. Nesādakuleti migaluddakādīnaṃ kule. Rathakārakuleti cammakārakule. Pukkusakuleti pupphachaḍḍakakule. Kasiravuttiketi dukkhavuttike. Dubbaṇṇoti paṃsupisācako viya jhāmakhāṇuvaṇṇo. Duddasikoti vijātamātuyāpi amanāpadassano. Okoṭimakoti lakuṇḍako. Kāṇoti ekacchikāṇo vā ubhayacchikāṇo vā. Kuṇīti ekahatthakuṇī vā ubhayahatthakuṇī vā. Khañjoti ekapādakhañjo vā ubhayapādakhañjo vā. Pakkhahatoti hatapakkho pīṭhasappī . Padīpeyyassāti telakapallādino dīpaupakaraṇassa. Evaṃ kho, bhikkhaveti ettha eko puggalo bahiddhā ālokaṃ adisvā mātu kucchimhiyeva kālaṃ katvā apāyesu nibbattanto sakalampi kappaṃ saṃsarati. Sopi tamotamaparāyaṇova. So pana kuhakapuggalo bhaveyya. Kuhakassa hi evarūpā nipphatti hotīti vuttaṃ.
在此,以「生于卑贱之家」等句,显示了来处的缺失与现前资具的缺失;以「贫穷」等句,显示了存续资具的缺失;以「维生艰难」等句,显示了谋生方式的缺失;以「丑陋」等句,显示了自体的缺失;以「多病」等句,显示了苦因的聚合;以「不得」等句,显示了乐因的缺失与受用的缺失;以「身行恶行」等句,显示了成为以暗为归宿者的原因之聚合;以「身坏命终」等句,显示了来世趋向黑暗。光明部分,应依与所说相反的理趣而了知。
Ettha ca ‘‘nīce kule’’tiādīhi āgamanavipatti ceva paccuppannapaccayavipatti ca dassitā. ‘‘Dalidde’’tiādīhi pavattapaccayavipatti, ‘‘kasiravuttike’’tiādīhi ājīvupāyavipatti, ‘‘dubbaṇṇo’’tiādīhi attabhāvavipatti, ‘‘bahvābādho’’tiādīhi dukkhakāraṇasamāyogo, ‘‘na lābhī’’tiādīhi sukhakāraṇavipatti ceva upabhogavipatti ca, ‘‘kāyena duccarita’’ntiādīhi tamaparāyaṇabhāvassa kāraṇasamāyogo, ‘‘kāyassa bhedā’’tiādīhi samparāyikatamūpagamo. Sukkapakkho vuttapaṭipakkhanayena veditabbo.
第六 《下下经》的解释
6. Oṇatoṇatasuttavaṇṇanā
86第六经中,「下下」:指现在卑下者,未来仍卑下;「下高」:指现在卑下者,未来成为高贵;「高下」:指现在高贵者,未来卑下;「高高」:指现在高贵者,未来仍高贵。这些的详细解说,应依前经的理趣而了知。
86. Chaṭṭhe oṇatoṇatoti idāni nīcako āyatimpi nīcako bhavissati. Oṇatuṇṇatoti idāni nīco āyatiṃ ucco bhavissati. Uṇṇatoṇatoti idāni ucco āyatiṃ nīco bhavissati. Uṇṇatuṇṇatoti idāni ucco āyatimpi ucco bhavissati. Vitthāro pana nesaṃ purimasuttanayeneva veditabbo.
第七 《儿子经》的解释
7. Puttasuttavaṇṇanā
87在第七经中,「沙门不动」:指不动的沙门,其中“ma”是连音字,意思即为稳固不动的沙门。以此宣说七种有学。因为有学于教法中,以最初生起的信为立足处,故而称为不动。「沙门白莲」:指如同白莲般的沙门。“白莲”是指花瓣不足百瓣的水生花。以此宣说纯观漏尽者。由于这类漏尽者欠缺禅那与神通,功德尚未完全圆满,所以称为沙门白莲。「沙门红莲」:指如同红莲般的沙门。“红莲”是指花瓣具足百瓣的水生花。以此宣说俱分解脱之漏尽者。由于这类漏尽者具备禅那与神通,功德完全圆满,所以称为沙门红莲。「于诸沙门中沙门柔软」:在这一切沙门中最为柔软的沙门,心意柔和、身行柔软,远离了身心的痛苦,恒常安住于安乐。以此彰显世尊自身,以及与世尊同等的人。
87. Sattame samaṇamacaloti samaṇaacalo, makāro padasandhikaro, niccalasamaṇoti attho. Iminā sattavidhampi sekhaṃ dasseti. So hi sāsane mūlajātāya saddhāya patiṭṭhitattā acalo nāma. Samaṇapuṇḍarīkoti puṇḍarīkasadiso samaṇo. Puṇḍarīkaṃ nāma ūnasatapattaṃ saroruhaṃ. Iminā sukkhavipassakakhīṇāsavaṃ dasseti. So hi jhānābhiññānaṃ abhāvena aparipuṇṇaguṇattā samaṇapuṇḍarīko nāma hoti. Samaṇapadumoti padumasadiso samaṇo. Padumaṃ nāma paripuṇṇasatapattaṃ saroruhaṃ. Iminā ubhatobhāgavimuttaṃ khīṇāsavaṃ dasseti. So hi jhānābhiññānaṃ bhāvena paripuṇṇaguṇattā samaṇapadumo nāma hoti . Samaṇesu samaṇasukhumāloti sabbesupi etesu samaṇesu sukhumālasamaṇo muducittasarīro kāyikacetasikadukkharahito ekantasukhī. Etena attānañceva attasadise ca dasseti.
如此安立纲要后,现在依序作解释,因此经文说:「诸比丘,如何」等语。其中,「有学」:指七种有学。「行道者」:即正在修行的人。「志求无上安稳而住」:即是希求阿拉汉果而安住。「已灌顶者」:指在头顶上浇灌过的人,意思是已行过灌顶的人。「应灌顶」:指应当进行灌顶的人。「尚未灌顶」:指还没有灌顶的人。「得住不动位」:因为他既是已灌顶刹帝利王的儿子,又是儿子中最年长的,加上目前尚未灌顶的状态,故而对于获得灌顶的地位,他安住于不动摇、稳固的状态。其中的“ma”只是语助词。「以身触」:即以名身来触证。
Evaṃ mātikaṃ nikkhipitvā idāni paṭipāṭiyā vibhajanto kathañca, bhikkhavetiādimāha. Tattha sekhoti sattavidhopi sekho. Pāṭipadoti paṭipannako. Anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamāno viharatīti arahattaṃ patthayanto viharati. Muddhāvasittassāti muddhani avasittassa, katābhisekassāti attho. Ābhisekoti abhisekaṃ kātuṃ yutto. Anabhisittoti na tāva abhisitto. Macalappattoti rañño khattiyassa muddhāvasittassa puttabhāvena ceva puttesu jeṭṭhakabhāvena ca na tāva abhisittabhāvena ca abhisekappattiatthāya acalappatto niccalapatto. Makāro nipātamattaṃ. Kāyena phusitvāti nāmakāyena phusitvā.
“他主要受用被请求而得的衣袍”:意思是,施主们以“尊者,请受用此”这样的请求而呈上的衣袍,他受用得很多,不请自来的只是极少部分,如同拔古喇长老那样。关于团食,如同尸婆罗长老在紫檀林道中受用那样;关于坐卧具,如同《八城经》中的阿难长老那样受用;关于病缘药,如同毕陵达瓦洽长老那样受用。“Tyassāti”就是“那些对于他来说”。“Manāpenevāti”指以能摄持心意、令人愉悦的方式。“Samudācarantīti”指施主们履行应尽的义务,或这些资具自然现起。“Upahāraṃ upaharantīti”指他们呈献身心的奉养,供养上来。“Sannipātikānīti”指由三种体液和合所产生的病。“Utupariṇāmajānīti”指由季节变化,例如过冷、过热等时节所产生的病。“Visamaparihārajānīti”指由不平等的维持方式,例如久坐、久立等所产生的病。“Opakkamikānīti”指由杀害、捆绑等人为加害方式所产生的病。“Kammavipākajānīti”指即使没有上述那些因缘,仅仅由过去业力成熟所产生的病。
Yācitova bahulaṃ cīvaraṃ paribhuñjatīti ‘‘idaṃ, bhante, paribhuñjathā’’ti evaṃ dāyakehi yācamāneheva upanītaṃ cīvaraṃ bahuṃ paribhuñjati, kiñcideva ayācitaṃ, bākulatthero viya. Piṇḍapātaṃ khadiravanamagge sīvalitthero viya. Senāsanaṃ aṭṭhakanāgarasutte (ma. ni. 2.17 ādayo; a. ni. 11.16 ādayo) ānandatthero viya. Gilānapaccayaṃ pilindavacchathero viya. Tyassāti te assa. Manāpenevāti manaṃ allīyanakena. Samudācarantīti kattabbakiccāni karonti pavattanti vā. Upahāraṃ upaharantīti kāyikacetasikaupahāraṃ upaharanti upanīyanti. Sannipātikānīti tiṇṇampi sannipātena nibbattāni. Utupariṇāmajānīti utupariṇāmato atisītaatiuṇhaututo jātāni. Visamaparihārajānīti accāsanaatiṭṭhānādikā visamaparihārato jātāni. Opakkamikānīti vadhabandhanādiupakkamena nibbattāni. Kammavipākajānīti vināpi imehi kāraṇehi kevalaṃ pubbe katakammavipākavaseneva jātāni. Catunnaṃ jhānānanti ettha khīṇāsavānampi buddhānampi kiriyajjhānāneva adhippetāni. Sesaṃ uttānatthamevāti.
第八 结经注释
8. Saṃyojanasuttavaṇṇanā
88第八经中,由于在教法中获得了稳固立足,故说入流者为“不动沙门”;由于功德尚非众多,犹如瓣数不多的莲花,故说一来者为“沙门白莲”;由于功德较前更多,犹如百瓣莲花,故说不来者为“沙门红莲”;由于令心僵直的烦恼已彻底断尽而达至柔软的状态,故说漏尽者为“沙门柔软”。
88. Aṭṭhame sāsane laddhappatiṭṭhattā sotāpannova samaṇamacaloti vutto, nātibahuguṇattā na bahupattaṃ viya saroruhaṃ sakadāgāmī samaṇapuṇḍarīkoti, tato bahutaraguṇattā satapattaṃ viya saroruhaṃ anāgāmī samaṇapadumoti, thaddhabhāvakarānaṃ kilesānaṃ sabbaso samucchinnattā mudubhāvappatto khīṇāsavo samaṇasukhumāloti.
第九 正见经注释
9. Sammādiṭṭhisuttavaṇṇanā
89第九经中,以“正见”等开头,依八支道,如同第一经,举出了七种有学。第二番中,或依十支道——连同阿拉汉果智与阿拉汉果解脱,或依八支道,讲述了干观漏尽者。第三番中,是俱分解脱者;第四番中,是如来以及与如来同等的漏尽者。如此,此经是依据第一经中所说的那几种人而讲述的,唯在教说的表达方式上有所差别。
89. Navame sammādiṭṭhikotiādīhi aṭṭhaṅgikamaggavasena paṭhamasutte viya satta sekhā gahitā. Dutiyavāre dasaṅgikamaggavasena vā arahattaphalañāṇaarahattaphalavimuttīhi saddhiṃ, aṭṭhaṅgikamaggavasena vā sukkhavipassakakhīṇāsavo kathito, tatiyavāre ubhatobhāgavimutto, catutthavāre tathāgato ca tathāgatasadisakhīṇāsavo cāti. Iti idaṃ suttaṃ paṭhamasutte kathitapuggalānaṃ vaseneva kathitaṃ, desanāmattameva panettha nānanti.
第十 蕴经注释
10. Khandhasuttavaṇṇanā
90第十经中,第一部分阐明:尚未为证得阿拉汉果而发起精进、安住于放逸的有学之人。第二部分阐明:尚未生起禅那,但已着手修观、安住于不放逸的有学之人。第三部分阐明:已着手修观、安住于不放逸且获得八解脱的有学之人。第四部分阐明:最为柔和微细的漏尽者。
90. Dasame paṭhamavāre arahattatthāya payogaṃ anārabhitvā ṭhito pamādavihārī sekhapuggalo kathito. Dutiyavāre anuppāditajjhāno āraddhavipassako appamādavihārī sekhapuggalo kathito. Tatiyavāre āraddhavipassako appamādavihārī aṭṭhavimokkhalābhī sekhapuggalo kathito, catutthavāre paramasukhumālakhīṇāsavoti.