第四 不动品
(9) 4. Macalavaggo
第一到第五:杀生等五部经的注释
1-5. Pāṇātipātādisuttapañcakavaṇṇanā
81-8581-85. 第四品的第一经等,其含义本身就很清楚。第五经中,通过“生于卑贱之家”等语句,因为与黑暗相应,所以是“黑暗”;又因为由身恶行等而走向地狱的黑暗,所以是“以黑暗为归宿”。这样一来,从两方面说的都只是蕴的黑暗。通过“生于富贵之家”等语句,因为与光明相应,所以是“光明”,也就是说成为光明;又因为由身善行等而达到生天的光明状态、趣向光明,所以是“以光明为归宿”。按照这个道理,其余两种也应该这样理解。
81-85. Catutthassa paṭhamādīni uttānatthāneva. Pañcame ‘‘nīce kule paccājāto’’tiādikena tamena yuttoti tamo. Kāyaduccaritādīhi puna nirayatamūpagamanato tamaparāyaṇo. Iti ubhayenapi khandhatamova kathito hoti. ‘‘Aḍḍhe kule paccājāto’’tiādikena jotinā yuttato joti, ālokabhūtoti vuttaṃ hoti. Kāyasucaritādīhi puna sagguppattijotibhāvūpagamanato jotiparāyaṇo. Iminā nayena itarepi dve veditabbā.
生于竹匠家:就是编竹器的人家。生于猎户家:就是猎鹿人等的人家。生于车匠家:就是皮革匠的人家。生于普库萨家:就是丢弃花的人家。生活艰难:就是日子过得困苦。丑陋:像食粪鬼一样,肤色像烧焦的树桩。难看:连亲生母亲见了都不喜欢的相貌。矮小:就是侏儒。独眼:就是一只眼瞎,或者两只眼都瞎。手残:就是一只手蜷曲,或者两只手都蜷曲。脚跛:就是一只脚跛,或者两只脚都跛。半身不遂:就是半身瘫痪,像扁平的垫子一样爬着走。灯具之类:就是油碗等点灯用的器具。诸比丘,确实如此:在这里,有一种人没有见到外面的光明,就在母胎里死了,投生到恶趣,整整流转一劫,他也是以黑暗为归宿的。而那个人应该是骗人的。据说,骗人的人就会有这样的果报。
Venakuleti vilīvakārakule. Nesādakuleti migaluddakādīnaṃ kule. Rathakārakuleti cammakārakule. Pukkusakuleti pupphachaḍḍakakule. Kasiravuttiketi dukkhavuttike. Dubbaṇṇoti paṃsupisācako viya jhāmakhāṇuvaṇṇo. Duddasikoti vijātamātuyāpi amanāpadassano. Okoṭimakoti lakuṇḍako. Kāṇoti ekacchikāṇo vā ubhayacchikāṇo vā. Kuṇīti ekahatthakuṇī vā ubhayahatthakuṇī vā. Khañjoti ekapādakhañjo vā ubhayapādakhañjo vā. Pakkhahatoti hatapakkho pīṭhasappī . Padīpeyyassāti telakapallādino dīpaupakaraṇassa. Evaṃ kho, bhikkhaveti ettha eko puggalo bahiddhā ālokaṃ adisvā mātu kucchimhiyeva kālaṃ katvā apāyesu nibbattanto sakalampi kappaṃ saṃsarati. Sopi tamotamaparāyaṇova. So pana kuhakapuggalo bhaveyya. Kuhakassa hi evarūpā nipphatti hotīti vuttaṃ.
在这里,通过“出身低贱”等说法,说明了投生处的缺陷和当下所处环境的缺陷;通过“贫穷”等说法,说明了维持生活条件的缺陷;通过“谋生艰难”等说法,说明了谋生手段的缺陷;通过“相貌丑陋”等说法,说明了自身的缺陷;通过“多病”等说法,说明了与苦因的结合;通过“得不到”等说法,说明了与乐因无缘以及受用上的缺陷;通过“身行恶行”等说法,说明了与趣向黑暗之因的结合;通过“身体坏灭”等说法,说明了来世堕入黑暗。光明的一面,按照与上述相反的方式理解即可。
Ettha ca ‘‘nīce kule’’tiādīhi āgamanavipatti ceva paccuppannapaccayavipatti ca dassitā. ‘‘Dalidde’’tiādīhi pavattapaccayavipatti, ‘‘kasiravuttike’’tiādīhi ājīvupāyavipatti, ‘‘dubbaṇṇo’’tiādīhi attabhāvavipatti, ‘‘bahvābādho’’tiādīhi dukkhakāraṇasamāyogo, ‘‘na lābhī’’tiādīhi sukhakāraṇavipatti ceva upabhogavipatti ca, ‘‘kāyena duccarita’’ntiādīhi tamaparāyaṇabhāvassa kāraṇasamāyogo, ‘‘kāyassa bhedā’’tiādīhi samparāyikatamūpagamo. Sukkapakkho vuttapaṭipakkhanayena veditabbo.
第六 卑下卑下经的注释
6. Oṇatoṇatasuttavaṇṇanā
86第六经中,“下下”:现在卑下,将来也还是卑下。“下高”:现在卑下,将来却高贵。“高下”:现在高贵,将来却卑下。“高高”:现在高贵,将来也还是高贵。这些的详细解说,应当依照前经的方式来了知。
86. Chaṭṭhe oṇatoṇatoti idāni nīcako āyatimpi nīcako bhavissati. Oṇatuṇṇatoti idāni nīco āyatiṃ ucco bhavissati. Uṇṇatoṇatoti idāni ucco āyatiṃ nīco bhavissati. Uṇṇatuṇṇatoti idāni ucco āyatimpi ucco bhavissati. Vitthāro pana nesaṃ purimasuttanayeneva veditabbo.
第七 儿子经的注释
7. Puttasuttavaṇṇanā
8787. 在第七经中,“沙门不动”就是“不动之沙门”,“ma”是连音字,意思是如如不动的沙门。以此显示七种有学。因为有学在教法中,以最初生起的信为立足处,所以称为不动。“沙门白莲”就是像白莲一样的沙门。白莲是指花瓣不足一百瓣的水生花。以此显示纯观漏尽者。因为这类漏尽者没有禅那和神通,功德还不圆满,所以称为沙门白莲。“沙门红莲”就是像红莲一样的沙门。红莲是指花瓣具足一百瓣的水生花。以此显示俱分解脱的漏尽者。因为这类漏尽者具备禅那和神通,功德完全圆满,所以称为沙门红莲。“在诸沙门中,沙门柔软”就是在这一切沙门中,最为柔软的沙门,心意柔和、身体柔软,远离了身体上和心理上的痛苦,一向只有快乐。以此显示世尊自身,以及与世尊同等的人。
87. Sattame samaṇamacaloti samaṇaacalo, makāro padasandhikaro, niccalasamaṇoti attho. Iminā sattavidhampi sekhaṃ dasseti. So hi sāsane mūlajātāya saddhāya patiṭṭhitattā acalo nāma. Samaṇapuṇḍarīkoti puṇḍarīkasadiso samaṇo. Puṇḍarīkaṃ nāma ūnasatapattaṃ saroruhaṃ. Iminā sukkhavipassakakhīṇāsavaṃ dasseti. So hi jhānābhiññānaṃ abhāvena aparipuṇṇaguṇattā samaṇapuṇḍarīko nāma hoti. Samaṇapadumoti padumasadiso samaṇo. Padumaṃ nāma paripuṇṇasatapattaṃ saroruhaṃ. Iminā ubhatobhāgavimuttaṃ khīṇāsavaṃ dasseti. So hi jhānābhiññānaṃ bhāvena paripuṇṇaguṇattā samaṇapadumo nāma hoti . Samaṇesu samaṇasukhumāloti sabbesupi etesu samaṇesu sukhumālasamaṇo muducittasarīro kāyikacetasikadukkharahito ekantasukhī. Etena attānañceva attasadise ca dasseti.
像这样把论母安立好之后,现在依次加以分别解说,所以经文说“诸比丘,如何”等话。其中,“有学”:七种有学都是。“行道者”:就是正在修行的人。“志求无上轭安稳而住”:就是希求阿罗汉果而安住。“已灌顶者”:就是在头顶上灌过顶的,意思是已经举行过灌顶仪式的人。“应灌顶”:就是应当举行灌顶仪式的人。“尚未灌顶”:就是还没有灌顶的人。“得住不动位”:因为他是已灌顶的刹帝利王的儿子,又是儿子中最年长的,而且目前还没有灌顶,所以对于获得灌顶的地位,他安住于不动摇、稳固的状态。其中的“ma”只是语助词。“以身触”:就是以名身来触证。
Evaṃ mātikaṃ nikkhipitvā idāni paṭipāṭiyā vibhajanto kathañca, bhikkhavetiādimāha. Tattha sekhoti sattavidhopi sekho. Pāṭipadoti paṭipannako. Anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamāno viharatīti arahattaṃ patthayanto viharati. Muddhāvasittassāti muddhani avasittassa, katābhisekassāti attho. Ābhisekoti abhisekaṃ kātuṃ yutto. Anabhisittoti na tāva abhisitto. Macalappattoti rañño khattiyassa muddhāvasittassa puttabhāvena ceva puttesu jeṭṭhakabhāvena ca na tāva abhisittabhāvena ca abhisekappattiatthāya acalappatto niccalapatto. Makāro nipātamattaṃ. Kāyena phusitvāti nāmakāyena phusitvā.
他说“只有被请求才大量受用衣袍”,意思是:施主们说着“尊者,请受用这个”而请求他受用时,他才受用许多呈上来的衣袍;不请自来的只有一点点,就像薄拘罗长老那样。托钵食物方面,就像希瓦利长老在紫檀林道上那样。坐卧处方面,就像《八城经》里的阿难长老那样。病缘药方面,就像毕陵伽·婆蹉长老那样。“Tyassāti”就是“那些对于他来说”。“Manāpenevāti”指以能摄持心意、令人愉悦的方式。“Samudācarantīti”指他们履行应做的义务,或者说这些资具现起运作。“Upahāraṃ upaharantīti”指他们呈献身体和心理上的奉养,供养上来。“Sannipātikānīti”指由三种体液和合而产生的病。“Utupariṇāmajānīti”指由季节变化,比如过冷、过热等时节变化所产生的病。“Visamaparihārajānīti”指由不均衡的维持方式,比如久坐、久站等所产生的病。“Opakkamikānīti”指由杀害、捆绑等人为加害方式所产生的病。“Kammavipākajānīti”指即使没有这些原因,仅仅由过去所造业力成熟而产生的病。说到“四种禅”时,这里指的是漏尽者和佛陀的唯作禅。其余部分意思都很浅显。
Yācitova bahulaṃ cīvaraṃ paribhuñjatīti ‘‘idaṃ, bhante, paribhuñjathā’’ti evaṃ dāyakehi yācamāneheva upanītaṃ cīvaraṃ bahuṃ paribhuñjati, kiñcideva ayācitaṃ, bākulatthero viya. Piṇḍapātaṃ khadiravanamagge sīvalitthero viya. Senāsanaṃ aṭṭhakanāgarasutte (ma. ni. 2.17 ādayo; a. ni. 11.16 ādayo) ānandatthero viya. Gilānapaccayaṃ pilindavacchathero viya. Tyassāti te assa. Manāpenevāti manaṃ allīyanakena. Samudācarantīti kattabbakiccāni karonti pavattanti vā. Upahāraṃ upaharantīti kāyikacetasikaupahāraṃ upaharanti upanīyanti. Sannipātikānīti tiṇṇampi sannipātena nibbattāni. Utupariṇāmajānīti utupariṇāmato atisītaatiuṇhaututo jātāni. Visamaparihārajānīti accāsanaatiṭṭhānādikā visamaparihārato jātāni. Opakkamikānīti vadhabandhanādiupakkamena nibbattāni. Kammavipākajānīti vināpi imehi kāraṇehi kevalaṃ pubbe katakammavipākavaseneva jātāni. Catunnaṃ jhānānanti ettha khīṇāsavānampi buddhānampi kiriyajjhānāneva adhippetāni. Sesaṃ uttānatthamevāti.
第八 结经注释
8. Saṃyojanasuttavaṇṇanā
88第八经的注释里说:因为他在教法中已经获得了稳固的立足点,所以入流者才被称为“不动沙门”;因为功德还不算多,就像花瓣不多的莲花一样,所以一来者被称为“沙门白莲”;因为功德比前者更多,就像百瓣莲花一样,所以不来者被称为“沙门红莲”;因为让心变得僵硬的烦恼已经彻底断尽,达到了柔软的状态,所以漏已尽者被称为“沙门柔软”。
88. Aṭṭhame sāsane laddhappatiṭṭhattā sotāpannova samaṇamacaloti vutto, nātibahuguṇattā na bahupattaṃ viya saroruhaṃ sakadāgāmī samaṇapuṇḍarīkoti, tato bahutaraguṇattā satapattaṃ viya saroruhaṃ anāgāmī samaṇapadumoti, thaddhabhāvakarānaṃ kilesānaṃ sabbaso samucchinnattā mudubhāvappatto khīṇāsavo samaṇasukhumāloti.
第9章《正见经》的注释
9. Sammādiṭṭhisuttavaṇṇanā
89第九经里,从“正见”等开始,依照八支道,像第一经那样,举出了七种有学。第二番里,或者依照十支道——连同阿拉汉果智和阿拉汉果解脱,或者依照八支道,讲述了干观漏尽者。第三番里,是俱分解脱者;第四番里,是如来以及与如来同等的漏尽者。这样,这部经就是依照第一经中所说的那几种人来讲的,只是在教说的表达方式上有所不同。
89. Navame sammādiṭṭhikotiādīhi aṭṭhaṅgikamaggavasena paṭhamasutte viya satta sekhā gahitā. Dutiyavāre dasaṅgikamaggavasena vā arahattaphalañāṇaarahattaphalavimuttīhi saddhiṃ, aṭṭhaṅgikamaggavasena vā sukkhavipassakakhīṇāsavo kathito, tatiyavāre ubhatobhāgavimutto, catutthavāre tathāgato ca tathāgatasadisakhīṇāsavo cāti. Iti idaṃ suttaṃ paṭhamasutte kathitapuggalānaṃ vaseneva kathitaṃ, desanāmattameva panettha nānanti.
第十 蕴经的注释
10. Khandhasuttavaṇṇanā
90在第十经的第一部分,说的是一个还没有为证得阿罗汉果而开始精进修行、安住在放逸中的有学之人。第二部分,说的是还没有生起禅那、但已经开始修观、安住于不放逸的有学之人。第三部分,说的是已经开始修观、安住于不放逸、并且获得八解脱的有学之人。第四部分,说的是极其柔软细嫩、已漏尽的人。
90. Dasame paṭhamavāre arahattatthāya payogaṃ anārabhitvā ṭhito pamādavihārī sekhapuggalo kathito. Dutiyavāre anuppāditajjhāno āraddhavipassako appamādavihārī sekhapuggalo kathito. Tatiyavāre āraddhavipassako appamādavihārī aṭṭhavimokkhalābhī sekhapuggalo kathito, catutthavāre paramasukhumālakhīṇāsavoti.