第六集 1. 福流品
(6) 1. Puññābhisandavaggo
《第一福流经》注释(Paṭhamapuññābhisandasuttavaṇṇanā)
1. Paṭhamapuññābhisandasuttavaṇṇanā
51在第二经的第一分中,「福流」是指福德的流淌,即获得福德的意思。「善流」是其同义词。而这些福流能带来安乐,故称为「能带来安乐者」。由于它们能施予最上妙的色等所依,故称为「导向天界者」。它们的果报是安乐,故称为「安乐果报者」。于天界受生即名为天,它们能导向天界,故称「导向天界者」。「正在受用袈裟」:为了制作袈裟而得到布料后,由于缺少针线等,无论将布放着,还是裁剪、穿着,或者旧了做成敷具,不能做敷具的就做成地敷,不适合做地敷的就撕开做成擦脚布,所有这些情况都称为「正在受用」。不过,当他认为“这布连擦脚布都不行了”,把它扫掉丢弃之后,便不再称为“正在受用”了。「无量心定」是指阿拉汉果定。「他的福流无量」:这是说施主的福思是无量的。因为施主反复忆念“诸漏尽者受用了我的袈裟”,依此所生的福思是无量的。这是就此而言的。在团食等方面,如果一位比丘受用团食后,以此维持七天,不吃其他食物,这七天中他都算作在受用那个团食。对于一处坐卧具,即使他在夜间居处于彼……
51. Dutiyassa paṭhame puññābhisandāti puññassa abhisandā, puññappattiyoti attho. Kusalābhisandāti tasseva vevacanaṃ. Te panete sukhaṃ āharantīti sukhassāhārā. Suṭṭhu aggānaṃ rūpādīnaṃ dāyakāti sovaggikā. Sukho nesaṃ vipākoti sukhavipākā. Sagge upapatti saggo, saggāya saṃvattantīti saggasaṃvattanikā. Cīvaraṃ paribhuñjamānoti cīvaratthāya vatthaṃ labhitvā sūcisuttādīnaṃ abhāvena taṃ nikkhipantopi karontopi pārupantopi jiṇṇakāle paccattharaṇaṃ karontopi paccattharitumpi asakkuṇeyyaṃ bhūmattharaṇaṃ karontopi bhūmattharaṇassa ananucchavikaṃ phāletvā pādapuñchanaṃ karontopi ‘‘paribhuñjamāno’’tveva vuccati. Yadā pana ‘‘pādapuñchanampi na sakkā ida’’nti sammajjitvā chaḍḍitaṃ hoti, tadā paribhuñjamāno nāma na hoti. Appamāṇaṃ cetosamādhinti arahattaphalasamādhiṃ. Appamāṇo tassa puññābhisandoti iminā dāyakassa puññacetanāya appamāṇataṃ katheti. Tassa hi ‘‘khīṇāsavo me cīvaraṃ paribhuñjatī’’ti punappunaṃ anussaraṇavasena pavattā puññacetanā appamāṇā hoti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Piṇḍapātādīsu pana yo piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā sattāhampi teneva yāpeti, aññaṃ na paribhuñjati, so sattāhampi taṃyeva piṇḍapātaṃ paribhuñjamāno nāma hoti. Ekasmiṃ pana senāsane rattiṭṭhānadivāṭṭhānādīsu caṅkamantopi yāva taṃ senāsanaṃ pahāya aññaṃ na gaṇhāti, tāva paribhuñjamāno nāma hoti. Ekena pana bhesajjena byādhimhi vūpasante yāva aññaṃ bhesajjaṃ na paribhuñjati, tāvadeva paribhuñjamāno nāma hoti.
「多恐怖」:指具足众多恐怖所缘的。「宝中之最上」:指七种最胜宝中的。「住处」:即居住之处。「众多地流动」:成为众多而流动。其余部分在此都容易理解。
Bahubheravanti bahūhi bheravārammaṇehi samannāgataṃ. Ratanavarānanti sattannampi vararatanānaṃ. Ālayanti nivāsaṭṭhānaṃ. Puthū savantīti bahukā hutvā sandamānā. Sesamettha uttānameva.
《第二福流经》注释(Dutiyapuññābhisandasuttavaṇṇanā)
2. Dutiyapuññābhisandasuttavaṇṇanā
52在第二部经中,「圣者所爱的」:指与道果相应的(戒等)。因为这些是圣者们所喜爱、悦意、可意的。其余在经中当说之义,《清净道论》中已详尽说明。
52. Dutiye ariyakantehīti maggaphalasampayuttehi. Tāni hi ariyānaṃ kantāni honti piyāni manāpāni. Sesaṃ suttante tāva yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.124 ādayo) vuttameva.
在偈颂中,「信」:此处指入流者的信心。「戒」:也是指入流者的戒。「及正直之见」:由于没有身曲等曲谬,漏尽者的见即称为正直之见。「说」:指他们这样说。「净信」:指对佛、法、僧的净信。「法见」:即对四圣谛法的知见。
Gāthāsu pana saddhāti sotāpannassa saddhā adhippetā. Sīlampi sotāpannassa sīlameva. Ujubhūtañca dassananti kāyavaṅkādīnaṃ abhāvena khīṇāsavassa dassanaṃ ujubhūtadassanaṃ nāma. Āhūti kathayanti. Pasādanti buddhadhammasaṅghesu pasādaṃ. Dhammadassananti catusaccadhammadassanaṃ.
《第一共住经》注释(Paṭhamasaṃvāsasuttavaṇṇanā)
3. Paṭhamasaṃvāsasuttavaṇṇanā
5353. 在第三经中,「众多居士及女居士」:指许多男居士与女居士,为办理嫁娶之事而同在一条路上行走。「共住」:即共同居住,同住一处。「死尸与女死尸」:指功德已死而被称为死尸的男子,与同样功德已死的女死尸在一起。「与天后般的(女居士)一起」:与功德如同天后一般的女性在一起。「无戒者」:即没有戒律的人。「恶法者」:指具有恶劣法的人。「谩骂呵责者」:指以十种骂詈之由而谩骂,以显示恐吓而呵责的人。应当如此了知一切处的义理。
53. Tatiye sambahulāpi kho gahapatī ca gahapatāniyo cāti bahukā gahapatayo ca gahapatāniyo ca āvāhavivāhakaraṇatthāya gacchantā tameva maggaṃ paṭipannā honti. Saṃvāsāti sahavāsā ekatovāsā. Chavo chavāyāti guṇamaraṇena matattā chavo guṇamaraṇeneva matāya chavāya saddhiṃ. Deviyā saddhinti guṇehi devibhūtāya saddhiṃ. Dussīloti nissīlo. Pāpadhammoti lāmakadhammo. Akkosakaparibhāsakoti dasahi akkosavatthūhi akkosako, bhayaṃ dassetvā santajjanena paribhāsako. Evaṃ sabbattha attho veditabbo.
“悭吝者”指顽固的悭吝者。“夫妻”即夫妇。“知义语者”指了知乞求者话语含义的人。“具戒自制者”指具足戒律与自制的人。“依法活命者”指立足于法而谋生的人。“他们多有财富”:他们拥有许多名为‘增长’的财富。“安乐生起”:相互安乐便产生。“欲求享乐者”:于诸欲中寻求享乐的人。
Kadariyāti thaddhamaccharino. Jānipatayoti jayampatikā. Vadaññūti yācakānaṃ vacanassa atthaṃ jānanti. Saññatāti sīlasaṃyamena samannāgatā. Dhammajīvinoti dhamme ṭhatvā jīvikaṃ kappentīti dhammajīvino. Atthāsaṃ pacurā hontīti vaḍḍhisaṅkhātā atthā etesaṃ bahū honti. Phāsukaṃ upajāyatīti aññamaññaṃ phāsuvihāro jāyati. Kāmakāminoti kāme kāmayamānā.
第四《第二共住经》的注释
4. Dutiyasaṃvāsasuttavaṇṇanā
5454. 第四经中,依业道来展开开示。其余内容与此类同。这两部经所讲述的,是在家者的修行之道,这也适用于入流者与一来者。
54. Catutthe kammapathavasena desanā pavattitā. Sesaṃ tādisameva. Imesu pana dvīsupi suttesu agārikapaṭipadā kathitā. Sotāpannasakadāgāmīnampi vaṭṭati.
第五与第六《平等活命者二经》的注释
5-6. Samajīvīsuttadvayavaṇṇanā
55-5655-56. 第五经中,“他前往”是为何目的而前往?是为摄益。因为如来到达那个国家,正是为了摄益那拘罗父与那拘罗母二人。据说那拘罗父曾五百生为如来的父亲,五百生为祖父,五百生为叔父。那拘罗母也曾五百生为如来的母亲,五百生为祖母,五百生为婶母。他们自见到导师时起,便生起对儿子的爱恋,犹如母牛看见小牛便眷恋不舍,呼喊着“儿啊,儿啊”而走近,初次见面即成为入流者。在他们的住所中,常备有五百比丘的座位。如是,世尊为了摄益他们而前往。“已度过”即已超越。“于来世”指在他世。“信相等”即于信上相等、同一无别,于戒等方面也是如此。第六经仅为比丘们开示,其余部分同此。
55-56. Pañcame tenupasaṅkamīti kimatthaṃ upasaṅkami? Anuggaṇhanatthaṃ. Tathāgato hi taṃ raṭṭhaṃ pāpuṇanto imesaṃyeva dvinnaṃ saṅgaṇhanatthāya pāpuṇāti. Nakulapitā kira pañca jātisatāni tathāgatassa pitā ahosi, pañca jātisatāni mahāpitā, pañca jātisatāni cūḷapitā. Nakulamātāpi pañca jātisatāni tathāgatassa mātā ahosi, pañca jātisatāni mahāmātā, pañca jātisatāni cūḷamātā. Te satthu diṭṭhakālato paṭṭhāya puttasinehaṃ paṭilabhitvā ‘‘hantāta, hantātā’’ti vacchakaṃ disvā vacchagiddhinī gāvī viya viravamānā upasaṅkamitvā paṭhamadassaneneva sotāpannā jātā. Nivesane pañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ āsanāni sadā paññattāneva honti. Iti bhagavā tesaṃ anuggaṇhanatthāya upasaṅkami. Aticaritāti atikkamitā. Abhisamparāyañcāti paraloke ca. Samasaddhāti saddhāya samā ekasadisā. Sīlādīsupi eseva nayo. Chaṭṭhaṃ kevalaṃ bhikkhūnaṃ desitaṃ. Sesamettha tādisameva.
第七《苏波瓦萨经》的注释
7. Suppavāsāsuttavaṇṇanā
57第七经中,“帕佳尼卡”(pajjanika)是该市镇之名。“拘利族人”(koliyānaṃ)指拘利王族的人。而“给予了寿命”(āyuṃ kho pana datvā)即布施寿命。“成为寿命的享有者”(āyussa bhāginī hoti),意思是获得寿命的果报,或分享寿命,即获得长寿。其余词句之理亦同。
57. Sattame pajjanikanti tassa nigamassa nāmaṃ. Koliyānanti kolarājakulānaṃ. Āyuṃ kho pana datvāti āyudānaṃ datvā. Āyussa bhāginī hotīti āyubhāgapaṭilābhinī hoti, āyuṃ vā bhajanikā hoti, āyuppaṭilābhinīti attho. Sesapadesupi eseva nayo.
“具味者”(rasasā upetanti),即具足滋味,富有滋味。“于行正直者”(ujjugatesūti)指那些远离身行弯曲等的漏尽者,由于无有身行弯曲等,故其行完全正直。“于行具足者”(caraṇūpapannesūti)指具足十五种行法之人。“于广大者”(mahaggatesūti)指达到广大境界者,这实为漏尽者之名称。“以福与福相合”(puññena puññaṃ saṃsandamānāti),即令福与福相融合。“被世间解所称叹的大果”(mahapphalā lokavidūna vaṇṇitāti),意谓此名为布施的供养,为那些了知三世间而安住的世间解——诸佛所称叹,即受诸佛赞扬。“随念供养时”(yaññamanussarantāti)指随念施捨供养之时。“生喜悦者”(vedajātāti)指生起欢喜。
Rasasā upetanti rasena upetaṃ rasasampannaṃ. Ujjugatesūti kāyavaṅkādirahitattā ujukameva gatesu khīṇāsavesu. Caraṇūpapannesūti pañcadasahi caraṇadhammehi samannāgatesu. Mahaggatesūti mahattaṃ gatesu. Khīṇāsavānaññevetaṃ nāmaṃ. Puññena puññaṃ saṃsandamānāti puññena saddhiṃ puññaṃ ghaṭayamānā. Mahapphalā lokavidūna vaṇṇitāti evarūpā dānasaṅkhātā dakkhiṇā tividhalokaṃ viditaṃ katvā ṭhitattā lokavidūnaṃ buddhānaṃ vaṇṇitā, buddhehi pasatthāti attho. Yaññamanussarantāti yaññaṃ dānaṃ anussarantā. Vedajātāti tuṭṭhijātā.
第八《须达多经》注释
8. Sudattasuttavaṇṇanā
58第八经中,“自制者”(saññatānanti)指以身、语自制的人。“食他人施者”(paradattabhojinanti),指依靠他人布施的食物维生的人。“适时”(kālenāti),指在合适、恰当的时间。“恭敬地施与”(sakkacca dadātīti),即亲手以恭敬心行布施。“随入四种处”(cattāri ṭhānāni anuppavecchatīti),即令四种因缘随入而行布施。“成为有声誉者”(yasavā hotīti),指成为拥有众多随从的人。第九经单独为比丘们宣说。其余部分与此类似。
58. Aṭṭhame saññatānanti kāyavācāhi saṃyatānaṃ. Paradattabhojinanti parehi dinnameva bhuñjitvā yāpentānaṃ. Kālenāti yuttappattakālena. Sakkacca dadātīti sahatthā sakkāraṃ katvā dadāti. Cattāri ṭhānāni anuppavecchatīti cattāri kāraṇāni anuppaveseti dadāti. Yasavā hotīti mahāparivāro hoti. Navamaṃ kevalaṃ bhikkhūnaṃ kathitaṃ. Sesamettha tādisameva.
第十《在家者行仪经》注释
10. Gihisāmīcisuttavaṇṇanā
60在第十经中,“居士合宜之道”(gihisāmīcipaṭipadanti)是指与居士相应之行持。“已近侍”(paccupaṭṭhito hotīti)的意思是,因生起布施之心而持来,前来亲近,即将袈裟布施给比丘僧团。
60. Dasame gihisāmīcipaṭipadanti gihīnaṃ anucchavikaṃ paṭipattiṃ. Paccupaṭṭhito hotīti atiharitvā dātukāmatāya patiupaṭṭhito hoti upagato, bhikkhusaṅghassa cīvaraṃ detīti attho.
“近侍者”(upaṭṭhitāti)是指侍者。“他们无论昼夜”(tesaṃ divā ca ratto cāti)的意思是:对于以四种资具如此奉事之人,因其舍施与随念,不论昼夜,他们的福德持续增长。“以及天界处”(saggañca kamatiṭṭhānanti)的意思是:如此行持善妙之业者,将前往天界之处。这四部经中所诠释的,是在家之道,同样也适用于入流者与一来者。
Upaṭṭhitāti upaṭṭhāyako. Tesaṃ divā ca ratto cāti ye evaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahanti, tesaṃ divā ca rattiñca pariccāgavasena ca anussaraṇavasena ca sadā puññaṃ pavaḍḍhati. Saggañca kamatiṭṭhānanti tādiso ca bhaddakaṃ kammaṃ katvā saggaṭṭhānaṃ upagacchati. Imesu catūsupi suttesu āgāriyapaṭipadā kathitā. Sotāpannasakadāgāmīnampi vaṭṭati.