38. 福德流注品义注
(6) 1. Puññābhisandavaggo
23 段
《第一福流经》的注释
1. Paṭhamapuññābhisandasuttavaṇṇanā
5151. 在第二经的第一部分中,“福流”是指福德的流注,也就是获得福德的意思。“善流”是同一个意思的另一种说法。而这些福流能带来安乐,所以叫“能带来安乐者”。因为它们能善巧地施予色等最上等的事物,所以叫“属于天界的”。它们的果报是安乐,所以叫“安乐果报者”。在天界受生就叫作天,它们能导向天界,所以叫“能导向天界者”。“正在受用袈裟”:为了做袈裟而得到布料后,因为缺少针线等,无论是把布放着,还是裁剪,还是披穿,还是旧了拿来做敷具,还是做不成敷具而拿来做地敷,还是不适合做地敷而撕开做成擦脚布,所有这些情况都叫作“正在受用”。不过,当他认为“这块布连做擦脚布都不行了”,把它扫掉丢弃之后,就不再叫作“正在受用”了。“无量心定”是指阿拉汉果定。“他的福流无量”:这是说施主的福思是无量的。因为施主反复忆念“诸漏尽者受用了我的袈裟”,依此所生的福思是无量的。这段话就是针对这一点说的。在团食等方面,如果一位比丘受用团食后,靠它维持七天,不吃其他食物,那么这七天里他都叫作在受用那个团食。对于一处坐卧具,无论他在夜间住处、白天住处等地方经行,只要还没有离开那处坐卧具去另换一处,这期间都叫作在受用。同样,用一种药把病治好后,只要还没有受用别的药,这期间就都叫作在受用。
51. Dutiyassa paṭhame puññābhisandāti puññassa abhisandā, puññappattiyoti attho. Kusalābhisandāti tasseva vevacanaṃ. Te panete sukhaṃ āharantīti sukhassāhārā. Suṭṭhu aggānaṃ rūpādīnaṃ dāyakāti sovaggikā. Sukho nesaṃ vipākoti sukhavipākā. Sagge upapatti saggo, saggāya saṃvattantīti saggasaṃvattanikā. Cīvaraṃ paribhuñjamānoti cīvaratthāya vatthaṃ labhitvā sūcisuttādīnaṃ abhāvena taṃ nikkhipantopi karontopi pārupantopi jiṇṇakāle paccattharaṇaṃ karontopi paccattharitumpi asakkuṇeyyaṃ bhūmattharaṇaṃ karontopi bhūmattharaṇassa ananucchavikaṃ phāletvā pādapuñchanaṃ karontopi ‘‘paribhuñjamāno’’tveva vuccati. Yadā pana ‘‘pādapuñchanampi na sakkā ida’’nti sammajjitvā chaḍḍitaṃ hoti, tadā paribhuñjamāno nāma na hoti. Appamāṇaṃ cetosamādhinti arahattaphalasamādhiṃ. Appamāṇo tassa puññābhisandoti iminā dāyakassa puññacetanāya appamāṇataṃ katheti. Tassa hi ‘‘khīṇāsavo me cīvaraṃ paribhuñjatī’’ti punappunaṃ anussaraṇavasena pavattā puññacetanā appamāṇā hoti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Piṇḍapātādīsu pana yo piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā sattāhampi teneva yāpeti, aññaṃ na paribhuñjati, so sattāhampi taṃyeva piṇḍapātaṃ paribhuñjamāno nāma hoti. Ekasmiṃ pana senāsane rattiṭṭhānadivāṭṭhānādīsu caṅkamantopi yāva taṃ senāsanaṃ pahāya aññaṃ na gaṇhāti, tāva paribhuñjamāno nāma hoti. Ekena pana bhesajjena byādhimhi vūpasante yāva aññaṃ bhesajjaṃ na paribhuñjati, tāvadeva paribhuñjamāno nāma hoti.
“多恐怖”是指具备许多恐怖的对象。“最上宝”是指七种最胜宝。“住处”是指居住的地方。“众多地流动”是指数量众多而流淌。这里剩下的部分都容易理解。
Bahubheravanti bahūhi bheravārammaṇehi samannāgataṃ. Ratanavarānanti sattannampi vararatanānaṃ. Ālayanti nivāsaṭṭhānaṃ. Puthū savantīti bahukā hutvā sandamānā. Sesamettha uttānameva.
《第二福流经》的注释
2. Dutiyapuññābhisandasuttavaṇṇanā
5252. 在第二部经中,“圣者所爱的”,指的是与道和果相应的(戒等)。因为这些确实是诸圣者所爱、所喜、所可意的。其余在经中应当说明的内容,在《清净道论》里已经讲过了。
52. Dutiye ariyakantehīti maggaphalasampayuttehi. Tāni hi ariyānaṃ kantāni honti piyāni manāpāni. Sesaṃ suttante tāva yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.124 ādayo) vuttameva.
在偈颂中,“信”指的是入流者的信。“戒”同样就是入流者的戒。“以及正直之见”:因为完全没有身曲等扭曲,漏尽者的见就被称为正直之见。“说”(āhū)是指说(kathayanti)。“净信”是指对佛、法、僧的净信。“法见”是指对四圣谛之法的见。
Gāthāsu pana saddhāti sotāpannassa saddhā adhippetā. Sīlampi sotāpannassa sīlameva. Ujubhūtañca dassananti kāyavaṅkādīnaṃ abhāvena khīṇāsavassa dassanaṃ ujubhūtadassanaṃ nāma. Āhūti kathayanti. Pasādanti buddhadhammasaṅghesu pasādaṃ. Dhammadassananti catusaccadhammadassanaṃ.
《第一共住经》注释
3. Paṭhamasaṃvāsasuttavaṇṇanā
5353. 在第三经的注释中,“众多居士和女居士”是说:许多男居士和女居士,为了办婚事而走在同一条路上。“共住”就是一起居住、同住一处。“死尸与女死尸”是说:因为德行已死而成为死尸的男人,与同样德行已死的女死尸在一起。“与天后般的女人在一起”是说:与在德行上如同天女一般的女人在一起。“无戒者”就是没有戒行的人。“恶法者”就是品行低劣的人。“谩骂呵责者”就是用十种骂人的事由来谩骂,并通过显示恐怖来威胁呵责的人。应当这样理解一切处的含义。
53. Tatiye sambahulāpi kho gahapatī ca gahapatāniyo cāti bahukā gahapatayo ca gahapatāniyo ca āvāhavivāhakaraṇatthāya gacchantā tameva maggaṃ paṭipannā honti. Saṃvāsāti sahavāsā ekatovāsā. Chavo chavāyāti guṇamaraṇena matattā chavo guṇamaraṇeneva matāya chavāya saddhiṃ. Deviyā saddhinti guṇehi devibhūtāya saddhiṃ. Dussīloti nissīlo. Pāpadhammoti lāmakadhammo. Akkosakaparibhāsakoti dasahi akkosavatthūhi akkosako, bhayaṃ dassetvā santajjanena paribhāsako. Evaṃ sabbattha attho veditabbo.
悭吝的人,就是顽固地吝啬、嫉妒的人。夫妻,就是丈夫和妻子。知道乞求者话语含义的人,就是了解前来乞讨的人所说之话的意思。具足戒律与自制的人,就是具备戒律和克制的人。依法活命的人,就是立足于法而维持生计,所以叫依法活命者。他们拥有很多财富,就是他们有许多被称为增长的财富。安乐产生,就是彼此之间产生安乐的相处。欲求享乐的人,就是在诸欲中追求享乐的人。
Kadariyāti thaddhamaccharino. Jānipatayoti jayampatikā. Vadaññūti yācakānaṃ vacanassa atthaṃ jānanti. Saññatāti sīlasaṃyamena samannāgatā. Dhammajīvinoti dhamme ṭhatvā jīvikaṃ kappentīti dhammajīvino. Atthāsaṃ pacurā hontīti vaḍḍhisaṅkhātā atthā etesaṃ bahū honti. Phāsukaṃ upajāyatīti aññamaññaṃ phāsuvihāro jāyati. Kāmakāminoti kāme kāmayamānā.
4. 第四《第二共住经》的注释
4. Dutiyasaṃvāsasuttavaṇṇanā
54第四部经的开示是依照业道来说的。其余部分和前面一样。不过,在这两部经里,讲的是在家人的修行方式。这对入流者和一来者也都适用。
54. Catutthe kammapathavasena desanā pavattitā. Sesaṃ tādisameva. Imesu pana dvīsupi suttesu agārikapaṭipadā kathitā. Sotāpannasakadāgāmīnampi vaṭṭati.
5-6. 《平等活命者二经》的注释
5-6. Samajīvīsuttadvayavaṇṇanā
55-5655-56. 在第五经中,“他前往”是为了什么目的而前往?是为了摄益。因为如来之所以到达那个国家,正是为了摄益那咕拉父和那咕拉母这两个人。据说,那咕拉父曾五百生做过如来的父亲,五百生做过祖父,五百生做过叔父。那咕拉母也曾五百生做过如来的母亲,五百生做过祖母,五百生做过婶母。他们从见到导师的那一刻起,就生起了对儿子的疼爱,就像母牛看见小牛犊便眷恋不舍,一边叫着“儿啊,儿啊”一边走近,初次见面就证得了入流果。在其家中常为五百比丘敷设座位,世尊即为了摄益他们而前往。“已度过”指已超越;“于来世”指在他世;“信相等”指于信上相等、同一无别,于戒等方面也是如此。第六经仅对比丘宣说,其余部分与此相同。
55-56. Pañcame tenupasaṅkamīti kimatthaṃ upasaṅkami? Anuggaṇhanatthaṃ. Tathāgato hi taṃ raṭṭhaṃ pāpuṇanto imesaṃyeva dvinnaṃ saṅgaṇhanatthāya pāpuṇāti. Nakulapitā kira pañca jātisatāni tathāgatassa pitā ahosi, pañca jātisatāni mahāpitā, pañca jātisatāni cūḷapitā. Nakulamātāpi pañca jātisatāni tathāgatassa mātā ahosi, pañca jātisatāni mahāmātā, pañca jātisatāni cūḷamātā. Te satthu diṭṭhakālato paṭṭhāya puttasinehaṃ paṭilabhitvā ‘‘hantāta, hantātā’’ti vacchakaṃ disvā vacchagiddhinī gāvī viya viravamānā upasaṅkamitvā paṭhamadassaneneva sotāpannā jātā. Nivesane pañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ āsanāni sadā paññattāneva honti. Iti bhagavā tesaṃ anuggaṇhanatthāya upasaṅkami. Aticaritāti atikkamitā. Abhisamparāyañcāti paraloke ca. Samasaddhāti saddhāya samā ekasadisā. Sīlādīsupi eseva nayo. Chaṭṭhaṃ kevalaṃ bhikkhūnaṃ desitaṃ. Sesamettha tādisameva.
7. 《苏巴瓦萨经》的注释
7. Suppavāsāsuttavaṇṇanā
57第七经里说的“帕佳尼卡”是那个市镇的名字。“拘利人”是指拘利王族的人。“给了寿命之后”就是布施了寿命。“成为寿命的享有者”意思是得到了寿命的份额,或者说分享了寿命,也就是获得了长寿。剩下的词句也是同样的道理。
57. Sattame pajjanikanti tassa nigamassa nāmaṃ. Koliyānanti kolarājakulānaṃ. Āyuṃ kho pana datvāti āyudānaṃ datvā. Āyussa bhāginī hotīti āyubhāgapaṭilābhinī hoti, āyuṃ vā bhajanikā hoti, āyuppaṭilābhinīti attho. Sesapadesupi eseva nayo.
具足滋味的人,就是具有味道、富有滋味的人。在行为正直的人当中,是指那些远离身体弯曲等行为的漏尽者,因为远离了身体弯曲等,所以行为完全正直。具足德行的人,是指具备十五种德行法的人。达到广大境界的人,是指达至广大的人。这唯独正是漏尽者的名称。以福与福相合,就是让福与福连接在一起。有大果、被世间解赞叹,意思是:像这样名为布施的供养,因为世间解——诸佛了知三世间并安住,所以被他们赞叹,也就是被诸佛赞扬。随念供养的人们,就是随念布施供养的人们。生起喜悦的人,就是生起欢喜的人。
Rasasā upetanti rasena upetaṃ rasasampannaṃ. Ujjugatesūti kāyavaṅkādirahitattā ujukameva gatesu khīṇāsavesu. Caraṇūpapannesūti pañcadasahi caraṇadhammehi samannāgatesu. Mahaggatesūti mahattaṃ gatesu. Khīṇāsavānaññevetaṃ nāmaṃ. Puññena puññaṃ saṃsandamānāti puññena saddhiṃ puññaṃ ghaṭayamānā. Mahapphalā lokavidūna vaṇṇitāti evarūpā dānasaṅkhātā dakkhiṇā tividhalokaṃ viditaṃ katvā ṭhitattā lokavidūnaṃ buddhānaṃ vaṇṇitā, buddhehi pasatthāti attho. Yaññamanussarantāti yaññaṃ dānaṃ anussarantā. Vedajātāti tuṭṭhijātā.
8. 《苏达达经》的注释
8. Sudattasuttavaṇṇanā
58第八经中,“自制者”指以身和语约束自己的人。“食他人施者”指靠吃别人布施的东西来维持生活的人。“适时”指在合适、恰当的时间。“恭敬地施与”指亲手献上恭敬后再布施。“随入四种处”指让四种因缘随入而布施,也就是去布施。“成为有声誉者”指成为拥有众多随从的人。第九经只对比丘们宣说。其余部分在这里与此相同。
58. Aṭṭhame saññatānanti kāyavācāhi saṃyatānaṃ. Paradattabhojinanti parehi dinnameva bhuñjitvā yāpentānaṃ. Kālenāti yuttappattakālena. Sakkacca dadātīti sahatthā sakkāraṃ katvā dadāti. Cattāri ṭhānāni anuppavecchatīti cattāri kāraṇāni anuppaveseti dadāti. Yasavā hotīti mahāparivāro hoti. Navamaṃ kevalaṃ bhikkhūnaṃ kathitaṃ. Sesamettha tādisameva.
10. 《居士正行经》的注释
10. Gihisāmīcisuttavaṇṇanā
60第十经里说的“居士合宜之道”,就是指适合在家人修行的方式。“已现前”的意思是,因为想拿来布施,所以已经带到跟前、已经来到,也就是把袈裟布施给比丘僧团。
60. Dasame gihisāmīcipaṭipadanti gihīnaṃ anucchavikaṃ paṭipattiṃ. Paccupaṭṭhito hotīti atiharitvā dātukāmatāya patiupaṭṭhito hoti upagato, bhikkhusaṅghassa cīvaraṃ detīti attho.
“近侍者”就是指侍奉者。所谓“他们无论昼夜”,意思是:对那些用四种资具这样侍奉的人,因为舍施和随念,无论白天还是夜晚,福德都在不断增长。所谓“以及天界之处”,意思是:这样的人做了善业之后,就会投生到天界。这四部经里讲的,都是在家人应行的道路。对入流者和一来者来说,也同样适用。
Upaṭṭhitāti upaṭṭhāyako. Tesaṃ divā ca ratto cāti ye evaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahanti, tesaṃ divā ca rattiñca pariccāgavasena ca anussaraṇavasena ca sadā puññaṃ pavaḍḍhati. Saggañca kamatiṭṭhānanti tādiso ca bhaddakaṃ kammaṃ katvā saggaṭṭhānaṃ upagacchati. Imesu catūsupi suttesu āgāriyapaṭipadā kathitā. Sotāpannasakadāgāmīnampi vaṭṭati.