众集品注释
5. Parisavaggavaṇṇanā
43第五集第一经中:「显露的」指公开、不加掩饰的。「甚深的」指隐藏、被遮盖的。「高慢的」具足高慢。「骄矜者」如高耸的芦苇,意指现起虚诳之慢的人。「轻躁的」耽著于钵与衣的装饰等轻躁行为。「口舌锐利者」即言辞粗砺。「散乱语者」即话语不检束,终日说无意义废话的人。「忘失念者」即放逸念的人。「无正知者」即缺乏智慧的人。「无定者」即未得丝毫心一境性的人。「根门不护者」随本性安住于敞开而不加守护的根门。善分应依上述的反义来了解。
43. Pañcamassa paṭhame uttānāti pākaṭā appaṭicchannā. Gambhīrāti guḷhā paṭicchannā. Uddhatāti uddhaccena samannāgatā. Unnaḷāti uggatanaḷā, uṭṭhitatucchamānāti vuttaṃ hoti. Capalāti pattacīvaramaṇḍanādinā cāpallena yuttā. Mukharāti mukhakharā kharavacanā. Vikiṇṇavācāti asaṃyatavacanā divasampi niratthakavacanapalāpino. Muṭṭhassatīti vissaṭṭhasatino. Asampajānāti nippaññā. Asamāhitāti cittekaggatāmattassāpi alābhino. Pākatindriyāti pakatiyā ṭhitehi vivaṭehi arakkhitehi indriyehi samannāgatā. Sukkapakkho vuttavipallāsena veditabbo.
4444. 第二经中,“生起争论者”:所谓“争论”,是指争吵的前奏;此前奏已于他们中生起,故称“生起争论者”。同样,因说出“我们要叫人打你们、叫人捆你们”等言语,便称为“生起争吵者”。这是以在家众为例的解说。而在出家众中,宣说犯戒言语者,即名“生起争吵者”。“陷于口角者”:陷入相互违逆的言谈。“以口舌刺伤者”:所谓“口舌”(mukhasattī),是指能伤害善法的恶语;以此刺伤、刺击他人。“和合的”:同一行事、同一诵戒、同一学处——藉由这些条件而和合共住。“以慈爱之眼见”:即以慈爱的眼睛看见。
44. Dutiye bhaṇḍanajātāti bhaṇḍanaṃ vuccati kalahassa pubbabhāgo, taṃ tesaṃ jātanti bhaṇḍanajātā. Tathā ‘‘mayaṃ tumhe daṇḍāpessāma bandhāpessāmā’’tiādivacanappavattiyā sañjātakalahā. Ayaṃ tāva gihīsu nayo. Pabbajitā pana āpattivītikkamavācaṃ vadantā kalahajātā nāma. Vivādāpannāti viruddhavādaṃ āpannā. Mukhasattīhi vitudantāti guṇānaṃ chindanaṭṭhena dubbhāsitā vācā mukhasattiyoti vuccanti, tāhi vitudantā vijjhantā. Samaggāti ekakammaṃ ekuddeso samasikkhatāti etesaṃ karaṇena samaggatāya sahitā. Piyacakkhūhīti mettācakkhūhi.
4545. 第三经中,“有胜者的”:指拥有最胜的人物,或具足最胜、最上的行道。与此相反,是“无胜者的”。“多事务者的”:即行于衣钵等繁多事务之人。“持教松弛者”:即懈怠者。“于盖中为前导者”:这里,“下陷”(okkamana)意指五盖,因其下沉、陷入之义;当充满五盖而行时,便称为“于盖中为前导者”。“于远离”:即依止于远离——涅槃。“放下重担者”:指于三种远离中放下了重担。“不勤精进者”:即对两种精进都不修习。“为了获得未得”:为了获得之前未曾得到的禅那、观、道、果等殊胜。其余两句是其同义语。“后辈之众”:指同住比丘与学童等众。“随见而行者”:模仿亲教师、羯磨师的所作所为,随顺他们所见的威仪而行,即名“随见而行”。其余应依所述的反义来了解。
45. Tatiye aggavatīti uttamapuggalavatī, aggāya vā uttamāya paṭipattiyā samannāgatā. Tato viparītā anaggavatī. Bāhulikāti cīvarādibāhullāya paṭipannā. Sāsanaṃ sithilaṃ gaṇhantīti sāthalikā. Okkamane pubbaṅgamāti ettha okkamanaṃ vuccati avagamanaṭṭhena pañca nīvaraṇāni, tena pañcanīvaraṇapūraṇe pubbaṅgamāti vuttaṃ hoti. Paviveketi upadhiviveke nibbāne. Nikkhittadhurāti tividhepi viveke oropitadhurā. Na vīriyaṃ ārabhantīti duvidhampi vīriyaṃ na karonti. Appattassa pattiyāti pubbe appattassa jhānavipassanāmaggaphalavisesassa pattiatthāya. Itaraṃ padadvayaṃ tasseva vevacanaṃ. Pacchimā janatāti saddhivihārikaantevāsikajano . Diṭṭhānugatiṃ āpajjatīti ācariyupajjhāyehi kataṃ anukaronto diṭṭhassa tesaṃ ācārassa anugatiṃ āpajjati nāma. Sesaṃ vuttapaṭipakkhanayena veditabbaṃ.
4646. 第四经中,“圣”:指圣弟子众。“非圣”:指凡夫众。“不如实了知‘这是苦’”:除了渴爱,三界所摄的五取蕴名为苦谛;他们不如实了知“苦唯有此,此外无苦”这一自性。其余各处皆以此类推。至于其余各句:能令此苦生起的先前渴爱,称为“集”;此渴爱的彻底灭尽、不再生起,或此苦与集二谛的彻底灭尽,即称“苦灭”;八支圣道,称为“趣向苦灭之道”。如此,本经即以四谛宣说四道与四果。
46. Catutthe ariyāti ariyasāvakaparisā. Anariyāti puthujjanaparisā. ‘‘Idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ nappajānantīti ṭhapetvā taṇhaṃ tebhūmakā pañcakkhandhā dukkhasaccaṃ nāma, ettakameva dukkhaṃ, ito uddhaṃ dukkhaṃ natthīti yathāsabhāvato nappajānanti. Esa nayo sabbattha. Sesapadesu pana tassa dukkhassa samuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayo nāma, tassāyeva taṇhāya, dvinnampi vā tesaṃ saccānaṃ accantakkhayo asamuppatti dukkhanirodho nāma, aṭṭhaṅgiko ariyamaggo dukkhanirodhagāminī paṭipadā nāmāti evaṃ imasmiṃ sutte catūhi saccehi cattāro maggā ca cattāri ca phalāni kathitāni.
47第五经中,「秽众」:即秽浊之众、垃圾之众、糠秕之众的意思。「众中精粹」:即净信之众、坚实之众的意思。「行于欲邪行」:因欲而行于非道,意为做不应做之事。其余各句也依此类推。然而,这四种邪行,在分配物品时与裁判事时都会出现。其中,在分配物品时:若对自己有所负累的比丘们,在钵中分得了不可喜的物品,便将其换成可喜的给他们——这便是行于欲邪行。若对自己无所负累的比丘们,分得了可喜的物品,便将其换成不可喜的给他们——这便是行于瞋邪行。既不懂分配物品的事理,也不了解轻重缓急——这便是行于痴邪行。对于多嘴的,或是依附国王等的比丘,心想‘若给他们不可喜的物品,恐怕会对我不利’,于是出于恐惧将不可喜的换成可喜的——这便是行于怖邪行。如果一个人不这样行,而是如同量器、如同尺度,对所有人保持中正,该谁得到什么就给予什么,他便不行于这四种邪行中的任何一种。在裁判事时:把重罪说成轻罪,为于己有恩者开脱——这便是行于欲邪行。把他人的轻罪说成重罪——这便是行于瞋邪行。不知出罪与集
47. Pañcame parisākasaṭoti kasaṭaparisā kacavaraparisā palāpaparisāti attho. Parisāmaṇḍoti pasannaparisā sāraparisāti attho. Chandāgatiṃ gacchantīti chandena agatiṃ gacchanti, akattabbaṃ karontīti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Imāni pana cattāri agatigamanāni bhaṇḍabhājanīye ca vinicchayaṭṭhāne ca labbhanti. Tattha bhaṇḍabhājanīye tāva attano bhārabhūtānaṃ bhikkhūnaṃ amanāpe bhaṇḍake patte taṃ parivattetvā manāpaṃ dento chandāgatiṃ gacchati nāma. Attano pana abhārabhūtānaṃ manāpe bhaṇḍake patte taṃ parivattetvā amanāpaṃ dento dosāgatiṃ gacchati nāma. Bhaṇḍakabhājanīyavatthuñca ṭhitikañca ajānanto mohāgatiṃgacchati nāma. Mukharānaṃ vā rājādinissitānaṃ vā ‘‘ime me amanāpe bhaṇḍake dinne anatthampi kareyyu’’nti bhayena parivattetvā manāpaṃ dento bhayāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana evaṃ na gacchati, sabbesaṃ tulābhūto pamāṇabhūto majjhatto hutvā yaṃ yassa pāpuṇāti, taññeva tassa deti, ayaṃ catubbidhampi agatigamanaṃ na gacchati nāma. Vinicchayaṭṭhāne pana attano bhārabhūtassa garukāpattiṃ lahukāpattīti katvā kathento chandāgatiṃ gacchati nāma. Itarassa lahukāpattiṃ garukāpattīti katvā kathento dosāgatiṃ gacchati nāma. Āpattivuṭṭhānaṃ pana samuccayakkhandhakañca ajānanto mohāgatiṃ gacchati nāma. Mukharassa vā rājapūjitassa vā ‘‘ayaṃ me garukaṃ katvā āpattiṃ kathentassa anatthampi kareyyā’’ti garukameva lahukāti katvā kathento bhayāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana sabbesaṃ yathābhūtameva katheti, ayaṃ catubbidhampi agatigamanaṃ na gacchati nāma.
48第六项中,「被曲训者」:即受恶训者。「非由遍问而训者」:即不经询问而受训练者。「文深的」:以圣典文句而言甚深,如同箭喻经等。「义深的」:以意义而言甚深,如同大广问经等。「出世间的」:开显出世间道理者。「与空相应的」:开示众生空、唯有法的,如同与无为相应的经典。「不令心生起」:不使心为了知而生起,或因在睡眠,或心不在焉。「应诵持、应学取」:即应当诵持与应当学取者。「诗人所作的」:由诗人所创作。余下为其同义语。「字彩的」:文采绚烂的字句。余下为其同义语。「外学的」:指教法之外的。「弟子所说的」:各自由弟子所说。「闻而喜悦」:因词句华丽、音韵优美而心生欢喜听闻。「不互相遍问」:不相互询问义理、脉络或前后文。「不互相审察」:不为了询问而到处游走考察。「此文为何」:此语句应如何建立,应如何建立?「此语有何义」:所说之语有何意义?什么脉络?前后文为何?「封闭而不开显」:即掩盖着。「不开启」:不揭开掩盖。「不令浅明」:使它成为不明显的。「不令显了」:不让它成为公开的。「于疑处」
48. Chaṭṭhe okkācitavinītāti dubbinītā. No paṭipucchāvinītāti na pucchitvā vinītā. Gambhīrāti pāḷivasena gambhīrā sallasuttasadisā. Gambhīratthāti atthavasena gambhīrā mahāvedallasuttasadisā. Lokuttarāti lokuttaraatthadīpakā . Suññatāpaṭisaṃyuttāti sattasuññaṃ dhammamattameva pakāsakā asaṅkhatasaṃyuttasadisā. Na aññā cittaṃ upaṭṭhapentīti vijānanatthāya cittaṃ na upaṭṭhapenti, niddāyanti vā aññavihitā vā honti. Uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbanti uggahetabbe ca pariyāpuṇitabbe ca. Kavitāti kavīhi katā. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Cittakkharāti vicitraakkharā. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Bāhirakāti sāsanato bahibhūtā. Sāvakabhāsitāti tesaṃ tesaṃ sāvakehi bhāsitā. Sussūsantīti akkharacittatāya ceva sarasampattiyā ca attamanā hutvā suṇanti. Na ceva aññamaññaṃ paṭipucchantīti aññamaññaṃ atthaṃ vā anusandhiṃ vā pubbāparaṃ vā na pucchanti. Na ca paṭivicarantīti pucchanatthāya cārikaṃ na vicaranti. Idaṃ kathanti idaṃ byañjanaṃ kathaṃ ropetabbaṃ kinti ropetabbaṃ? Imassa ko atthoti imassa bhāsitassa ko attho, kā anusandhi, kiṃ pubbāparaṃ? Avivaṭanti paṭicchannaṃ. Na vivarantīti na ugghāṭenti. Anuttānīkatanti apākaṭaṃ kataṃ. Na uttāniṃ karontīti pākaṭaṃ na karonti. Kaṅkhāṭhāniyesūti kaṅkhāya kāraṇabhūtesu. Sukkapakkho vuttavipallāsena veditabbo.
49第七项中,「重利养者」:即看重四种资具,将出世间法视为低劣而安住的众。「重正法者」:即敬重九种出世间法,将四种资具视为低劣而安住的众。「俱分解脱」:以两种部分而得解脱。「慧解脱」:以慧而得解脱,即干观漏尽者。「身证者」:以身触证禅那之触后,又亲自作证灭尽与涅槃而住者。「得见至者」:已到达于所见者。此二者(身证者、得见至者)在六种位次中皆可获得。「信解脱」:以信而得解脱者,此亦在六种位次中可获得。「随法行者」:即随法行者。「随信行者」:即随信行者。此二者皆为第一道俱行者。「善法者」:即具足善法者。「恶戒者、恶法者」:即无戒者、卑劣法者。为何要这般执取呢?因为当所有比丘都一样时,对持戒者便不会生起很强的恭敬;他们认为,若有一些恶戒者在,反而能对持戒者产生更加明显的恭敬,所以才这样执取。他们以此获得利养:那些比丘通过称赞一些人、贬低另一些人,来获取四种资具。「系缚者」:被渴爱所缚者。「迷醉者」:唯随渴爱而迷醉者。「耽著者」:即固执、吞没、决定安住者。「不见过患者」:即受用时不加省察,不见其过患者。
49. Sattame āmisagarūti catupaccayagarukā lokuttaradhammaṃ lāmakato gahetvā ṭhitaparisā. Saddhammagarūti nava lokuttaradhamme garuke katvā cattāro paccaye lāmakato gahetvā ṭhitaparisā. Ubhatobhāgavimuttoti dvīhi bhāgehi vimutto. Paññāvimuttoti paññāya vimutto sukkhavipassakakhīṇāsavo. Kāyasakkhīti kāyena jhānaphassaṃ phusitvā pacchā nirodhaṃ nibbānaṃ sacchikatvā ṭhito. Diṭṭhippattoti diṭṭhantaṃ patto. Ime dvepi chasu ṭhānesu labbhanti. Saddhāvimuttoti saddahanto vimutto. Ayampi chasu ṭhānesu labbhati. Dhammaṃ anussaratīti dhammānusārī. Saddhaṃ anussaratīti saddhānusārī. Ime dvepi paṭhamamaggasamaṅgino. Kalyāṇadhammoti sundaradhammo. Dussīlo pāpadhammoti nissīlo lāmakadhammo. Imaṃ kasmā gaṇhanti? Sabbesu hi ekasadisesu jātesu sīlavantesu balavagāravaṃ na hoti, ekaccesu pana dussīlesu sati sīlavantānaṃ upari balavagāravaṃ hotīti maññantā gaṇhanti. Te tena lābhaṃ labhantīti te bhikkhū ekaccānaṃ vaṇṇaṃ ekaccānaṃ avaṇṇaṃ kathetvā cattāro paccaye labhanti. Gathitāti taṇhāya ganthitā. Mucchitāti taṇhāvaseneva mucchitā. Ajjhopannāti ajjhosāya gilitvā pariniṭṭhapetvā ṭhitā. Anādīnavadassāvinoti apaccavekkhitaparibhoge ādīnavaṃ apassantā. Anissaraṇapaññāti catūsu paccayesu chandarāgaapakaḍḍhanāya nissaraṇapaññāya virahitā idamatthaṃ etanti ajānantā. Paribhuñjantīti sacchandarāgā hutvā paribhuñjanti.
于善分中,关于“俱分解脱”等,是对七种圣补特伽罗的简要说明:有一比丘,以慧为重而精进,成就八等至后,证得入流道。他在彼刹那称为“随法行者”;于入流果等六阶段中,称为“身证者”;于阿拉汉果刹那,称为“俱分解脱”。所谓“俱分解脱”,是指通过等至的镇伏解脱,及通过道的正断解脱,即两次解脱或两种方式的解脱。又有比丘,以慧为重而精进,但未能成就等至,唯成纯观行者而证得入流道。他在彼刹那称为“随法行者”;于入流果等六阶段中,称为“见至者”;于阿拉汉果刹那,称为“慧解脱”。又有比丘,以信为重而精进,成就八等至后,证得入流道。他在彼刹那称为“随信行者”;于入流果等六阶段中,称为“身证者”;于阿拉汉果刹那,称为“俱分解脱”。又有比丘,以信为重而精进,未能成就等至,唯成纯观行者而证得入流道。他在彼刹那称为“随信行者”;于入流果等六阶段中,称为“信解脱”;于阿拉汉果刹那,称为“慧解脱”。
Sukkapakkhe ubhatobhāgavimuttotiādīsu ayaṃ sattannampi ariyapuggalānaṃ saṅkhepapakāsanā – eko bhikkhu paññādhurena abhiniviṭṭho aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā sotāpattimaggaṃ pāpuṇāti. So tasmiṃ khaṇe dhammānusārī nāma hoti, sotāpattiphalādīsu chasu ṭhānesu kāyasakkhi nāma, arahattaphalakkhaṇe ubhatobhāgavimutto nāma. Samāpattīhi vikkhambhanavimuttiyā maggena samucchedavimuttiyāti dvikkhattuṃ vā dvīhi vā bhāgehi vimuttoti attho. Aparo paññādhurena abhiniviṭṭho samāpattiyo nibbattetuṃ asakkonto sukkhavipassakova hutvā sotāpattimaggaṃ pāpuṇāti. So tasmiṃ khaṇe dhammānusārī nāma hoti, sotāpattiphalādīsu chasu ṭhānesu diṭṭhippatto nāma, arahattaphalakkhaṇe paññāvimutto nāma. Aparo saddhādhurena abhiniviṭṭho aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā sotāpattimaggaṃ pāpuṇāti. So tasmiṃ khaṇe saddhānusārī nāma hoti, sotāpattiphalādīsu chasu ṭhānesu kāyasakkhi nāma, arahattaphalakkhaṇe ubhatobhāgavimutto nāma. Aparo saddhādhurena abhiniviṭṭho samāpattiyo nibbattetuṃ asakkonto sukkhavipassakova hutvā sotāpattimaggaṃ pāpuṇāti. So tasmiṃ khaṇe saddhānusārī nāma hoti, sotāpattiphalādīsu chasu ṭhānesu saddhāvimutto nāma, arahattaphalakkhaṇe paññāvimutto nāma.
50第八项中,“不平坦的”:有倾斜之义,故称不平坦。“平坦的”:无倾斜之义,故称平坦。“非法之业”:即违背正法之业。“非律之业”:即违背律之业。
50. Aṭṭhame visamāti sapakkhalanaṭṭhena visamā. Samāti nipakkhalanaṭṭhena samā. Adhammakammānīti uddhammāni kammāni. Avinayakammānīti ubbinayāni kammāni.
51第九项中,“不如法的”:即无正法者。“如法的”:即与法相应者。
51. Navame adhammikāti niddhammā. Dhammikāti dhammayuttā.
52「诤事」即诤论诤事等四种诤事。「执持」即执取、把持。「令知」即让人知晓。「且不趋入知晓」指不为令知而集会。「且不令审视」指不让人审视。「且不趋入审视」指不为相互审视而集会。「无知晓之力」:这些人以无知晓为力量,故称无知晓之力。「无弃舍思量者」:若有人这样想——‘我们所执的诤事若如法,我们便执持;若不如法,我们便舍弃’,他们便称为有弃舍思量者。但这些人并不这样思量,故为无弃舍思量者。「以见的坚固力与见的执取而住著」:即以见的坚固力与见的执取而住著后,「唯此为谛」,即‘唯我们之说为真实’。
52. Dasame adhikaraṇanti vivādādhikaraṇādicatubbidhaṃ adhikaraṇaṃ. Ādiyantīti gaṇhanti. Saññāpentīti jānāpenti. Na ca saññattiṃ upagacchantīti saññāpanatthaṃ na sannipatanti. Na ca nijjhāpentīti na pekkhāpenti. Na ca nijjhattiṃ upagacchantīti aññamaññaṃ nijjhāpanatthāya na sannipatanti. Asaññattibalāti asaññattiyeva balaṃ etesanti asaññattibalā . Appaṭinissaggamantinoti yesaṃ hi evaṃ hoti – ‘‘sace amhehi gahitaṃ adhikaraṇaṃ dhammikaṃ bhavissati, gaṇhissāma. Sace adhammikaṃ, vissajjessāmā’’ti, te paṭinissaggamantino nāma honti. Ime pana na tathā mantentīti appaṭinissaggamantino. Thāmasā parāmāsā abhinivissāti diṭṭhithāmena ca diṭṭhiparāmāsena ca abhinivisitvā. Idameva saccanti idaṃ amhākaṃ vacanameva saccaṃ. Moghamaññanti avasesānaṃ vacanaṃ moghaṃ tucchaṃ. Sukkapakkho uttānatthoyevāti.
第二 五十经
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ