4.《同心品》注释。33.第四品第一经中,「非善人地」是指非善人的立足之处。关于「善人地」也是同样的道理。「不知恩者」指对他人所做之事不知感恩。「不感恩者」指虽然知道他人所做之事,却不存感恩之心。「所称扬的」即被称赞、被颂扬、被赞叹。「所谓此」就是‘那一个’。不知恩、不感恩(akataññutā akataveditā),是指对他人所做的、所施的恩惠,要么完全不知道,要么明明知道却不存感恩之心。「全部」指所有一切。在善法分(白分)方面,其中的义理也应当按照上述方式来理解。
4. Samacittavaggavaṇṇanā
33第二经中:“对母与父”指生母和生父。“比丘们,若以一边肩头承载母亲”意为把母亲安放在一侧肩上,照顾她。“以另一边肩头承载父亲”意为把父亲安放在另一侧肩上,照顾他。“有百岁之寿、活百岁”意思是寿命达到百岁,并且活满整整一百年。此处所说的是:假如有个儿子心想‘我要报答父母的恩德’,于是便起身,把母亲安放在右肩,父亲安放在左肩,这样活足百岁,尽一生来照顾他们。“并且他为他们提供涂香、按摩、沐浴、捶打之侍奉”意思是,那个儿子在父母坐在肩上时,以涂香去除臭味令身香洁,以手按摩消除疲劳,在冷热时节分别以温水和凉水为他们沐浴,以及以所谓的拉伸、揉捏手脚的“捶打”来侍奉他们。“而他们就在那儿”意思是父母坐在他肩头上,还会大小便。比丘们,即便如此,也还不算是报答或回报了父母的恩情。
33. Catutthassa paṭhame asappurisabhūmīti asappurisānaṃ patiṭṭhānaṭṭhānaṃ. Sappurisabhūmiyampi eseva nayo. Akataññūti kataṃ na jānāti. Akatavedīti kataṃ pākaṭaṃ katvā na jānāti. Upaññātanti vaṇṇitaṃ thomitaṃ pasatthaṃ. Yadidanti yā ayaṃ. Akataññutā akataveditāti parena katassa upakārassa ajānanañceva pākaṭaṃ katvā ajānanañca. Kevalāti sakalā. Sukkapakkhepi vuttanayeneva attho veditabbo.
34「主权威等王权」这是针对转轮王权而说。「养育者」意为让孩子成长、保护他的人。因为儿子正是由父母养育和保护的。「哺育者」意为通过让孩子手足长成、哺喂心血而养育的人。因为儿子是由父母喂养、抚育,并以饮食等照料长大的。「此世间的指示者」意思是,如果父母在儿子出生那天就抓住他的脚,把他扔进森林、江河或悬崖,他便无法见到这个世间可爱与不可爱的所缘。正因为父母没有那样做,而是养育、哺育了他,他才得以仰仗父母见到这世间可爱与不可爱的所缘,因此他们便被称为他在这世间的指示者。「令其确立」意为使他握住、使他安立。在这部经中,谈论了信、戒、施、慧,这些涵盖世间与出世间的混合法义。应当知道,在比丘当中,只有像法将舍利弗尊者那样的人,才能在这些法上让人确立。
34. Dutiye mātu ca pitu cāti janakamātu ca janakapitu ca. Ekena, bhikkhave, aṃsena mātaraṃ parihareyyāti ekasmiṃ aṃsakūṭe ṭhapetvā mātaraṃ paṭijaggeyya. Ekena aṃsena pitaraṃ parihareyyāti ekasmiṃ aṃsakūṭe ṭhapetvā pitaraṃ paṭijaggeyya. Vassasatāyuko vassasatajīvīti vassasatāyukakāle jāto sakalaṃ vassasataṃ jīvanto. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace putto nāma ‘‘mātāpitūnaṃ paṭikarissāmī’’ti uṭṭhāya samuṭṭhāya dakkhiṇe aṃsakūṭe mātaraṃ, vāme pitaraṃ ṭhapetvā vassasatāyuko sakalampi vassasataṃ jīvamāno parihareyya. So ca nesaṃ ucchādanaparimaddananhāpanasambāhanenāti so ca putto nesaṃ mātāpitūnaṃ aṃsakūṭesu ṭhitānaṃyeva duggandhapaṭivinodanatthaṃ sugandhakaraṇena ucchādanena, parissamavinodanatthaṃ hatthaparimaddanena, sītuṇhakāle ca uṇhodakasītodakanhāpanena, hatthapādādīnaṃ ākaḍḍhanaparikaḍḍhanasaṅkhātena sambāhanena upaṭṭhānaṃ kareyya. Te ca tatthevāti te ca mātāpitaro tattheva tassa aṃsakūṭesu nisinnāva muttakarīsaṃ cajeyyuṃ. Natveva,bhikkhaveti, bhikkhave, evampi natveva mātāpitūnaṃ kataṃ vā hoti paṭikataṃ vā.
35. 第三经中,「他前往拜见」:这位婆罗门心里这样想:‘听说沙门乔达摩能解答所提出的问题,回答从没有失误。我要准备一个会让他失误的问题。’于是他吃了精美的食物,关上房门,坐下来开始思考。那时他这样想到:‘这地方有高声喧哗,心不能专一,我要建个地屋。’他便建了地屋,进入里面,心想:‘这样问,他会这样答;那样问,他会那样答。’他设想一个问题,又解答另一个问题,整整一天都无法明见任何东西。就这样持续了四个月。过了四个月,他见到了一个称为‘两端问题’的难题。据说他当时这样想:‘我去拜见沙门乔达摩,问他:“你持什么论?”如果他说“我是持业论者”,我就责难他:“你们说一切不善法都是造作。”如果他说“我是持无业论者”,我就责难他:“你们说善法是无造作。”因为问了这“两端问题”,他既不能吞下(正面回答),也不能吐出(否定回答)。这样,我的胜利就会到来,沙门乔达摩就会落败。’于是他站起来,拍手高呼,走出地屋,心想:‘问这样的问题,不能独自一人前往。’便令在城中宣告,被全城居民簇拥着,前往世尊所在之处拜见。
Issarādhipacce rajjeti cakkavattirajjaṃ sandhāyevamāha. Āpādakāti vaḍḍhakā anupālakā. Puttā hi mātāpitūhi vaḍḍhitā ceva anupālitā ca. Posakāti hatthapāde vaḍḍhetvā hadayalohitaṃ pāyetvā posakā. Puttā hi mātāpitūhi puṭṭhā bhatā annapānādīhi paṭijaggitā. Imassa lokassa dassetāroti sace hi mātāpitaro jātadivaseyeva puttaṃ pāde gahetvā araññe vā nadiyaṃ vā papāte vā khipeyyuṃ, imasmiṃ loke iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ na passeyya. Evaṃ akatvā āpāditattā positattā esa imasmiṃ loke iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ mātāpitaro nissāya passatīti tyāssa imassa lokassa dassetāro nāma honti. Samādapetīti gaṇhāpeti. Imasmiṃ sutte saddhāsīlacāgapaññā lokiyalokuttaramissakā kathitā. Dhammasenāpatisāriputtattherasadisova bhikkhu tesu patiṭṭhāpeti nāmāti veditabbo.
3536. 第四经中,「应受供养者」:供养(dakkhiṇā)即布施,此处是问:哪些人适合接受这种布施?「有学」以此指七种有学圣者。在这里,持戒的凡夫也被涵盖在入流者之内。「他们是应请者(āhuneyyā),为祭祀者(yajamānānaṃ)而存在」意思是:对于布施的人们而言,他们是值得接受供养、接受布施的人。「福田」即生长地、安立处,意思是功德增长的地方。
35. Tatiye tenupasaṅkamīti so hi brāhmaṇo ‘‘samaṇo kira gotamo kathitaṃ vissajjeti, pucchāyassa virajjhanaṃ nāma natthi. Ahamassa virajjhanapañhaṃ abhisaṅkharissāmī’’ti paṇītabhojanaṃ bhuñjitvā gabbhadvāraṃ pidahitvā nisinno cintetuṃ ārabhi. Athassa etadahosi – ‘‘imasmiṃ ṭhāne uccāsaddamahāsaddo vattati, cittaṃ na ekaggaṃ hoti, bhūmigharaṃ kāressāmī’’ti bhūmigharaṃ kāretvā tattha pavisitvā – ‘‘evaṃ puṭṭho evaṃ kathessati, evaṃ puṭṭho evaṃ kathessatī’’ti ekaṃ gaṇhitvā ekaṃ vissajjento sakaladivasaṃ kiñci passituṃ nāsakkhi. Tassa imināva nīhārena cattāro māsā vītivattā. So catunnaṃ māsānaṃ accayena ubhatokoṭikaṃ pañhaṃ nāma addasa. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘ahaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā ‘kiṃvādī bhava’nti pucchissāmi. Sace ‘kiriyavādimhī’ti vakkhati, ‘sabbākusalānaṃ nāma tumhe kiriyaṃ vadethā’ti naṃ niggaṇhissāmi. Sace ‘akiriyavādimhī’ti vakkhati, ‘kusaladhammānaṃ nāma tumhe akiriyaṃ vadethā’ti naṃ niggaṇhissāmi. Idañhi ubhatokoṭikaṃ pañhaṃ puṭṭho neva uggilituṃ sakkhissati na niggilituṃ. Evaṃ mama jayo bhavissati, samaṇassa gotamassa parājayo’’ti uṭṭhāya apphoṭetvā bhūmigharā nikkhamma ‘‘evarūpaṃ pañhaṃ pucchantena na ekakena gantuṃ vaṭṭatī’’ti nagare ghosanaṃ kāretvā sakalanāgarehi parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami. Kiṃvādīti kiṃladdhiko. Kimakkhāyīti kiṃ nāma sāvakānaṃ paṭipadaṃ akkhāyīti pucchi. Athassa bhagavā catūhi māsehi pañhaṃ abhisaṅkharitvā ‘‘diṭṭho me samaṇassa gotamassa parājayapañho’’ti mānaṃ paggayha āgatabhāvaṃ ñatvā ekapadeneva taṃ pañhaṃ bhindanto kiriyavādī cāhaṃ, brāhmaṇātiādimāha. Atha brāhmaṇo attano mānaṃ apanetvā bhagavantaṃ āyācanto yathākathaṃ panātiādimāha. Sesamettha uttānatthamevāti.
36第四经中,“应供养者”:“供养”即布施,问的是有多少种人适合接受布施。“有学”以此表示七种有学。这里,具戒的凡夫也归在须陀洹中。“他们是为祭祀者而有的应供者”,意思是:对施与供养的人而言,他们是值得接受供养的布施受者。“田”指基础、依止处,即福德生长之处。
36. Catutthe dakkhiṇeyyāti dakkhiṇā vuccati dānaṃ, tassa paṭiggahaṇayuttā kati puggalāti pucchati. Sekhoti iminā satta sekkhe dasseti. Ettha ca sīlavantaputhujjanopi sotāpanneneva saṅgahito. Āhuneyyā yajamānānaṃ hontīti dānaṃ dadantānaṃ āhunassa arahā dānapaṭiggāhakā nāma hontīti attho. Khettanti vatthu patiṭṭhā, puññassa viruhanaṭṭhānanti attho.
37第五经中,“在东园”:指位于舍卫城东方的园林。“在鹿母讲堂”:指优婆夷毗舍佉所建的殿堂。她因被弥伽罗居士尊为母亲,又与居士最年长儿子的祖父同名,故称“鹿母”。由她建造的千间重阁,便称为鹿母讲堂。长老即住其中。“那时,尊者舍利弗”:指住在该讲堂中的法将舍利弗长老。
37. Pañcame pubbārāmeti sāvatthito puratthimadisābhāge ārāme. Migāramātupāsādeti visākhāya upāsikāya pāsāde. Sā hi migāraseṭṭhinā mātuṭṭhāne ṭhapitattāpi, sabbajeṭṭhakassa puttassa ayyakaseṭṭhinova samānanāmakattāpi migāramātāti vuccati. Tāya kārito sahassagabbho pāsādo migāramātupāsādo nāma. Thero tasmiṃ viharati. Tatra kho āyasmā sāriputtoti tasmiṃ pāsāde viharanto dhammasenāpatisāriputtatthero.
“召唤比丘们”:是在什么时候召唤的呢?有些经典于食前宣说,有些于食后宣说,有些于初夜,有些于中夜,有些于后夜。而这部《同心行道经》是于食后宣说的。因此,是在傍晚时分召唤的。
Bhikkhū āmantesīti kasmiṃ kāle āmantesi? Kānici hi suttāni purebhatte bhāsitāni atthi, kānici pacchābhatte, kānici purimayāme, kānici majjhimayāme, kānici pacchimayāme. Idaṃ pana samacittapaṭipadāsuttaṃ pacchābhatte bhāsitaṃ. Tasmā sāyanhasamaye āmantesi.
这不只是长老所说,也是如来所说。坐在何处宣说?坐在毗舍佉的宝殿中宣说。因为如来在初成道后的二十年里,并没有固定的住处,哪里安乐,便前往哪里居住。第一个雨安居,他在仙人堕处转动法轮,令十八亿大梵天饮下不死之药后,便依止波罗奈城,住于仙人堕处。第二个雨安居,依止王舍城,住于竹林;第三个、第四个雨安居也在此处。第五个雨安居,依止毗舍离,住在大林的重阁讲堂。第六个雨安居,在摩俱罗山。第七个雨安居,在三十三天。第八个雨安居,在跋祇国,依止苏苏摩罗山,住于恐怖林。第九个雨安居,在拘睒弥。第十个雨安居,在帕利雷亚森林。第十一个雨安居,在那拉村的婆罗门村。第十二个雨安居,在韦兰若。第十三个雨安居,在恰利耶山。第十四个雨安居,在祇园。第十五个雨安居,在迦毗罗卫城。第十六个雨安居,调伏了旷野夜叉、令八万四千众生饮下不死之药后,住于阿腊维。第十七个雨安居,又在王舍城。第十八个雨安居,又在恰利耶山。第十九个雨安居也是如此。第二十个雨安居,又依止王舍城居住。如此,在二十年中,世尊并无固定住所,哪里安乐,便前往哪里居住。
Na kevalaṃ cetaṃ thereneva bhāsitaṃ, tathāgatenāpi bhāsitaṃ. Kattha nisīditvāti? Visākhāya ratanapāsāde nisīditvā. Tathāgato hi paṭhamabodhiyaṃ vīsati vassāni anibaddhavāso hutvā yattha yattha phāsukaṃ hoti, tattha tattheva gantvā vasi. Paṭhamaṃ antovassañhi isipatane dhammacakkaṃ pavattetvā aṭṭhārasa mahābrahmakoṭiyo amatapānaṃ pāyetvā bārāṇasiṃ upanissāya isipatane vasi. Dutiyaṃ antovassaṃ rājagahaṃ upanissāya veḷuvane, tatiyacatutthānipi tattheva, pañcamaṃ antovassaṃ vesāliṃ upanissāya mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ, chaṭṭhaṃ antovassaṃ makulapabbate, sattamaṃ tāvatiṃsabhavane, aṭṭhamaṃ bhagge susumāragiraṃ nissāya bhesakaḷāvane, navamaṃ kosambiyaṃ, dasamaṃ pālileyyake vanasaṇḍe, ekādasamaṃ nālāyaṃ brāhmaṇagāme, dvādasamaṃ verañjāyaṃ, terasamaṃ cāliyapabbate, cuddasamaṃ jetavane, pañcadasamaṃ kapilavatthusmiṃ, soḷasamaṃ āḷavakaṃ dametvā caturāsītipāṇasahassāni amatapānaṃ pāyetvā āḷaviyaṃ, sattarasamaṃ rājagaheyeva, aṭṭhārasamaṃ cāliyapabbateyeva, tathā ekūnavīsatimaṃ, vīsatimaṃ pana antovassaṃ rājagahaṃyeva upanissāya vasi. Evaṃ vīsati vassāni anibaddhavāso hutvā yattha yattha phāsukaṃ hoti, tattha tattheva vasi.
从此以后,他便以两处住所作为常住处。哪两处?祇园与东园。为何?因为那两家的功德广大。世尊念及给孤独长者与毗舍佉的德行,以常住的方式受用这两处住所。即使在雨安居结束后外出游行,只要是在雨安居期间,他也只住在这两处住所中。当他如此居住时,如果在祇园住了一夜,第二天便会由比丘僧团围绕,从南门进入舍卫城托钵乞食,再从东门出城,前往东园作日间安住。如果在东园住了一夜,第二天便从东门进入舍卫城托钵,再由南门出城,前往祇园作日间安住。不过,在那一天,正自觉者只住在祇园。无论世尊住在哪里,他所要做的五种事务从未缺少,此事前已详述。在这些事务中,到了后夜时分的行事之刻,世尊观察世间,看见舍卫城的居民以及舍卫城四周——方圆一牛呼、半由旬乃至一由旬的范围内——有无量众生具备了现观的可能。
Tato paṭṭhāya pana dve senāsanāni dhuvaparibhogāni akāsi. Katarāni dve? Jetavanañca pubbārāmañca. Kasmā? Dvinnaṃ kulānaṃ guṇamahantatāya. Anāthapiṇḍikassa hi visākhāya ca guṇaṃ sandhāya guṇaṃ paṭicca satthā tāni senāsanāni dhuvaparibhogena paribhuñji. Utuvassaṃ cārikaṃ caritvāpi hi antovasse dvīsuyeva senāsanesu vasati. Evaṃ vasanto pana jetavane rattiṃ vasitvā punadivase bhikkhusaṅghaparivuto dakkhiṇadvārena sāvatthiṃ piṇḍāya pavisitvā pācīnadvārena nikkhamitvā pubbārāme divāvihāraṃ karoti. Pubbārāme rattiṃ vasitvā punadivase pācīnadvārena sāvatthiṃ piṇḍāya pavisitvā dakkhiṇadvārena nikkhamitvā jetavane divāvihāraṃ karoti. Tasmiṃ pana divase sammāsambuddho jetavaneyeva vasi. Yattha katthaci vasantassa cassa pañcavidhakiccaṃ avijahitameva hoti. Taṃ heṭṭhā vitthāritameva. Tesu kiccesu pacchimayāmakiccakāle bhagavā lokaṃ olokento sāvatthivāsīnañca samantā ca sāvatthiyā gāvutaaḍḍhayojanayojanaparame ṭhāne aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhisamayabhāvaṃ addasa.
于是,他观察:‘现观会在什么时候发生?’看到:‘将于傍晚时分。’接着观察:‘是我说法时会有现观,还是声闻弟子说法时会有?’看到:‘在舍利弗长老说法时会有现观。’然后又观察:‘坐在哪里说法时会有现观?’看到:‘坐在毗舍佉的宝殿上。’他还看到:‘诸佛有三种声闻集会,而上首弟子则有一种声闻集会。在今天,法将舍利弗长老将会有他的声闻集会。’看见这些之后,清晨他便整理好身体,穿上下衣,披上善逝袈裟,持石钵,由比丘僧团围绕,从南门进入城中托钵乞食,并使比丘僧团轻易获得了团食。随后,犹如被风转向的船一般,他折返回来,从南门出城,站在城门外。那时,八十位大声闻、比丘尼众、男居士众、女居士众——四众弟子皆围绕着大师。
Tato ‘‘kasmiṃ nu kho kāle abhisamayo bhavissatī’’ti olokento ‘‘sāyanhasamaye’’ti disvā ‘‘mayi nu kho kathente abhisamayo bhavissati, sāvake kathente bhavissatī’’ti ‘‘sāriputtatthere kathente bhavissatī’’ti addasa. Tato ‘‘kattha nisīditvā kathente bhavissatī’’ti olokento ‘‘visākhāya ratanapāsāde nisīditvā’’ti disvā ‘‘buddhānaṃ nāma tayo sāvakasannipātā honti, aggasāvakānaṃ eko. Tesu ajja dhammasenāpatisāriputtattherassa sāvakasannipāto bhavissatī’’ti addasa. Disvā pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā nivatthanivāsano sugatacīvaraṃ pārupitvā selamayapattaṃ ādāya bhikkhusaṅghaparivuto dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisitvā piṇḍāya caranto bhikkhusaṅghassa sulabhapiṇḍapātaṃ katvā vātappahatā viya nāvā paṭinivattitvā dakkhiṇadvārena nikkhamitvā bahidvāre aṭṭhāsi. Tato asīti mahāsāvakā bhikkhuniparisā upāsakaparisā upāsikāparisāti catasso parisā satthāraṃ parivārayiṃsu.
世尊对舍利弗尊者说:“舍利弗,你可前往东园,带上你的徒众一同去吧。”尊者答言:“善哉,世尊。”于是,尊者便由自己的五百位比丘随众围绕,前往东园。以同样的方式,世尊将八十位大弟子悉数遣往东园后,自己仅与阿难尊者一道前往祇园。阿难尊者在寺中尽了对世尊的服侍义务后,礼敬世尊,说道:“世尊,我去东园了。”世尊说:“去吧,阿难。”尊者礼敬世尊后,便前往那里。世尊则独自留在了祇园。
Satthā sāriputtattheraṃ āmantesi – ‘‘sāriputta, tayā pubbārāmaṃ gantuṃ vaṭṭati, tava ca parisaṃ gahetvā gacchāhī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante’’ti thero attano parivārehi pañcahi bhikkhusatehi parivuto pubbārāmaṃ agamāsi. Eteneva niyāmena asīti mahāsāvake pubbārāmameva pesetvā sayaṃ ekena ānandatthereneva saddhiṃ jetavanaṃ agamāsi. Ānandattheropi vihāre satthu vattaṃ katvā vanditvā ‘‘pubbārāmaṃ gacchāmi, bhante’’ti āha. Evaṃ karohi ānandāti. Satthāraṃ vanditvā tattheva agamāsi. Satthā ekakova jetavane ohīno.
就在那一天,四众弟子都渴望亲闻舍利弗尊者的法音。憍萨罗大王也由军队眷属围绕,前往了东园。给孤独长者率五百位优婆塞随众,毗舍佉大优婆夷则由两千侍女围绕,也都去了。在舍卫城中,除了留下看家的男童外,来自五十七万户家庭的人们,全都手持香粉、花鬘等,涌向东园。从四城门外的村落,直至半由旬、一由旬之遥的人们,也都手持香粉、花鬘等,前往东园。整座寺院,仿佛铺满了各色鲜花。
Taṃ divasañhi catasso parisā therasseva dhammakathaṃ sotukāmā ahesuṃ. Kosalamahārājāpi balakāyena parivuto pubbārāmameva gato. Tathā pañcasataupāsakaparivāro anāthapiṇḍiko. Visākhā pana mahāupāsikā dvīhi jaṅghasahassehi parivuto agamāsi. Sattapaṇṇāsāya kulasatasahassānaṃ vasanaṭṭhāne sāvatthinagare gehapālakadārake ṭhapetvā sesajano gandhacuṇṇamālādīni gahetvā pubbārāmameva agamāsi. Catūsu dvāragāmesu gāvutaaḍḍhayojanayojanaparamaṭṭhāne sabbeyeva manussā gandhacuṇṇamālādihatthā pubbārāmameva agamaṃsu. Sakalavihāro missakapupphehi abhikiṇṇo viya ahosi.
法将舍利弗尊者到达寺院后,便站在精舍庭院的空地上。比丘们为尊者铺设了座位。尊者坐下后,待侍者长老履行完义务,便对比丘僧团作了教诫。随后,他进入香室,入定安坐。到了既定的时间,尊者从定中出定,前往阿致罗筏底河,洗去身上的尘垢。如同浸透的种子一般,他止息了疲劳,清爽地走上岸来,穿好下裙,披上僧伽梨衣,伫立一旁。比丘僧团也各自寻处下河,洗去尘垢后上岸,围绕在尊者身边。寺院内已为尊者铺设好法座。四众弟子各知位次,留出通道,依次就座。舍利弗尊者由五百比丘围绕,来到法堂,面向东方,坐于那宛如狮首、上悬白色华盖的宝座上,手执彩扇。坐定之后,他环顾大众,心中思惟:‘这真是广大的集会啊!对如此广大的集会,微少、浅略的开示是不相宜的。究竟哪一种开示才合适呢?’他遍观三藏,见到了这部关于‘结’的分类开示。
Dhammasenāpatisāriputtattheropi kho vihāraṃ gantvā vihārapariveṇe aṅgaṇaṭṭhāne aṭṭhāsi. Bhikkhū therassa āsanaṃ paññāpayiṃsu. Thero tattha nisīditvā upaṭṭhākattherena vatte kate bhikkhusaṅghassa ovādaṃ katvā gandhakuṭiṃ pavisitvā samāpattiṃ appetvā nisīdi. So paricchinnakālavasena samāpattito vuṭṭhāya aciravatiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetvā paṭippassaddhadaratho otiṇṇatittheneva uttaritvā nivatthanivāsano saṅghāṭiṃ pārupitvā aṭṭhāsi. Bhikkhusaṅghopi sammukhasammukhaṭṭhānena otaritvā sarīre rajojallaṃ pavāhetvā paccuttaritvā theraṃ parivārayiṃsu. Antovihārepi therassa dhammāsanaṃ paññāpayiṃsu. Catassopi parisā attano attano okāsaṃ ñatvā maggaṃ ṭhapetvā nisīdiṃsu. Sāriputtattheropi pañcabhikkhusataparivāro dhammasabhaṃ āgantvā sīhamatthakappatiṭṭhite samussitasetacchatte ratanapallaṅke cittabījaniṃ gahetvā puratthābhimukho nisīdi. Nisīditvā parisaṃ oloketvā – ‘‘mahatī vatāyaṃ parisā, imissā na appamattikā parittakadhammadesanā anucchavikā, kataradhammadesanā nu kho anucchavikā bhavissatī’’ti tīṇi piṭakāni āvajjamāno imaṃ saṃyojanapariyāya dhammadesanaṃ addasa.
他这样确定了说法主题后,为开示它,便对比丘们唤道:“贤友们,比丘们。”要知道,若不说“贤友们”而直呼“比丘们”,那是佛陀的称呼方式;而这位尊者出于对世尊的尊敬,心想“我不应使用与具足十力的世尊相同的称呼”,于是用弟子的称呼,说道:“贤友们,比丘们。”“他说此言”,即是宣说了这开示之语:“贤友们,我将开示有内结的人和有外结的人。”
Evaṃ desanaṃ sallakkhetvā taṃ desetukāmo bhikkhū āmantesi āvuso, bhikkhaveti. Āvusoti hi avatvā, bhikkhaveti vacanaṃ buddhālāpo nāma hoti, ayaṃ panāyasmā ‘‘dasabalena samānaṃ ālapanaṃ na karissāmī’’ti satthu gāravavasena sāvakālāpaṃ karonto, ‘‘āvuso bhikkhave’’ti āha. Etadavocāti etaṃ ‘‘ajjhattasaṃyojanañca, āvuso, puggalaṃ desessāmi bahiddhāsaṃyojanañcā’’ti dhammadesanāpadaṃ avoca.
然而,在那座宝殿里,住着一位证入流的天子。每当佛陀或声闻弟子一开始说法,他便了知:“这个开示将是浅显的,这个开示将是深奥的。这个开示将依止禅那,这个开示将依止观。这个开示将依止道,这个开示将依止果,这个开示将依止涅槃。”就在那一天,尊者刚开始说法,他就这样了知:“我的师尊——法将舍利弗尊者以这种方式开演说法,这个开示将以观为核心,会从六个方面开显观。说法结束时,百千俱胝的天人将证得阿拉汉果,证得入流等果位的天人数目则无法计量。为了让这个开示更具威力,我要为我的师尊发出赞叹。”于是他以神力发出宏大的声音:“善哉,善哉,尊者。”
Tasmiṃ pana ratanapāsāde adhivattho eko sotāpanno devaputto atthi, so buddhehi vā sāvakehi vā desanāya āraddhamattāyayeva jānāti – ‘‘ayaṃ desanā uttānikā bhavissati, ayaṃ gambhīrā. Ayaṃ jhānanissitā bhavissati, ayaṃ vipassanānissitā. Ayaṃ magganissitā ayaṃ phalanissitā, ayaṃ nibbānanissitā’’ti. So tasmimpi divase therena desanāya āraddhamattāya evaṃ aññāsi – ‘‘yena nīhārena mayhaṃ ayyena dhammasenāpatinā sāriputtattherena desanā āraddhā, ayaṃ desanā vipassanāgāḷhā bhavissati, chahi mukhehi vipassanaṃ kathessati. Desanāpariyosāne koṭisatasahassadevatā arahattaṃ pāpuṇissanti, sotāpannādīnaṃ pana devamanussānaṃ paricchedo na bhavissati. Desanāya anucchavikaṃ katvā mayhaṃ ayyassa sādhukāraṃ dassāmī’’ti devānubhāvena mahantaṃ saddaṃ katvā – ‘‘sādhu sādhu ayyā’’ti āha.
天王发出善哉赞叹后,附属的千座宫殿里所有天人也一同发出善哉赞叹。由她们的善哉声,东园所有的天人都发出赞叹;再由她们的声音,一牛吼范围内的天人也发出赞叹;又由其声,半由旬、一由旬……以此方式层层传递,一个轮围、两个轮围、三个轮围……乃至一万个轮围的天人都发出了善哉赞叹。依靠这善哉声的力量,地上的龙、空中的天人、云聚天、暖云天、冷云天、雨云天、四大王天与四大天王、三十三天及帝释天王、夜摩天人与善夜摩天王、兜率天人与善兜率天王、化乐天人与善化乐天王、他化自在天人与他化自在天王、梵身天、梵辅天、大梵天、少光天、无量光天、光音天、少净天、无量净天、遍净天、广果天、无烦天、无热天、善现天、善见天、阿迦腻吒天——除了无想有情与无色界众生,所有处于听闻范围内的天人都发出了善哉赞叹。
Devarājena sādhukāre dinne parivārakapāsādasahasse adhivatthā devatā sabbāva sādhukāraṃ adaṃsu. Tāsaṃ sādhukārasaddena sabbā pubbārāme vasanadevatā, tāsaṃ saddena gāvutamatte devatā, tato aḍḍhayojane yojaneti etenupāyena ekacakkavāḷe, dvīsu cakkavāḷesu, tīsu cakkavāḷesūti dasasahassacakkavāḷesu devatā sādhukāramadaṃsu. Tāsaṃ sādhukārasaddena pathaviṭṭhakanāgā ca ākāsaṭṭhakadevatā ca. Tato abbhavalāhakā, uṇhavalāhakā, sītavalāhakā, vassavalāhakā, cātumahārājikā cattāro mahārājāno, tāvatiṃsā devatā, sakko devarājā, yāmā devatā, suyāmo devarājā , tusitā devatā, santusito devarājā, nimmānaratī devatā, sunimmito devarājā, vasavattī devatā, vasavattī devarājā, brahmapārisajjā, brahmapurohitā, mahābrahmāno, parittābhā, appamāṇābhā, ābhassarā, parittasubhā, appamāṇasubhā, subhakiṇhā, vehapphalā, avihā, atappā, sudassā, sudassī, akaniṭṭhā devatāti asaññe ca arūpāvacarasatte ca ṭhapetvā sotāyatanapavattiṭṭhāne sabbā devatā sādhukāramadaṃsu.
这时,一些漏尽的大梵天心想:“这善哉声真是浩大,从地面一直传到阿迦腻吒天界,究竟是何因缘?”他们观察后了知:“法将舍利弗尊者正坐在东园毗舍佉所建的宝殿中,开始宣说‘结的部类’之法,我等也应当前往那里,成为身证者。”于是他们纷纷前往。东园顿时充满天人,从东园周围一牛呼、半由旬、一由旬,直至整个轮围世界,向下以大地为界,横向以轮围边际为界,一万个轮围世界的天人悉皆聚集,毫无空隙。乃至针尖能插进的极微空间,其最上方也有六十位天人化作微细身而安住。
Tato khīṇāsavamahābrahmāno – ‘‘mahā vatāyaṃ sādhukārasaddo, pathavitalato paṭṭhāya yāva akaniṭṭhalokaṃ āgato, kimatthaṃ nu kho eso’’ti āvajjento ‘‘dhammasenāpatisāriputtatthero pubbārāme visākhāya ratanapāsāde nisīditvā saṃyojanapariyāyadhammadesanamārabhi, amhehipi tattha kāyasakkhīhi bhavituṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā tattha agamaṃsu. Pubbārāmo devatāhi paripuṇṇo, samantā pubbārāmassa gāvutaṃ aḍḍhayojanaṃ, yojananti sakalacakkavāḷaṃ heṭṭhā pathavitalena tiriyaṃ cakkavāḷapariyantena paricchinnaṃ dasahi cakkavāḷasahassehi sannipatitāhi devatāhi nirantaramahosi, āragganitudanamatte ṭhāne uparimakoṭiyā saṭṭhi devatā sukhumattabhāve māpetvā aṭṭhaṃsu.
那时,尊者舍利弗心想:“这喧哗竟如此巨大,究竟是何事?”当他观察时,见到遍布一万个轮围世界的天人都聚集在这一个轮围之中。于是,因为佛陀无需刻意决意,便能随着会众的多少而令他们看见、听到;但声闻弟子则需要决意。因此,尊者进入等至,出等至后,以广大心决意:“愿此轮围范围内的一切大众,都能看见我,并听到我宣说佛法的声音。”从决意那一刻起,无论是近在膝边的人,还是远在轮围边际的人,都不必再问“法将舍利弗尊者是高是矮,是黑是白”之类的问题;一切方向的听众,都如同他正对面一般,清楚地看见他,恰似悬于空中的明月。同样,对他所说的法音,无论是近在膝边还是远至轮围边际,所有人都如同从同一个方向清晰听见一样。
Athāyasmā sāriputto ‘‘mahantaṃ vatidaṃ halāhalaṃ, kiṃ nu kho eta’’nti āvajjento dasasahassacakkavāḷe ṭhitānaṃ devatānaṃ ekacakkavāḷe sannipatitabhāvaṃ addasa. Atha yasmā buddhānaṃ adhiṭṭhānakiccaṃ natthi, parisaparimāṇeneva passanti ceva saddañca sāventi. Sāvakānaṃ pana adhiṭṭhānaṃ vaṭṭati. Tasmā thero samāpattiṃ samāpajjitvā samāpattito vuṭṭhāya mahaggatacittena adhiṭṭhāsi – ‘‘cakkavāḷapariyantā parisā sabbāpi maṃ passatu, dhammañca me desentassa saddaṃ suṇātū’’ti. Adhiṭṭhitakālato paṭṭhāya dakkhiṇajāṇupasse ca cakkavāḷamukhavaṭṭiyañca nisīditvā ‘‘dhammasenāpatisāriputtatthero nāma kīdiso dīgho rasso sāmo odāto’’ti vattabbakāraṇaṃ nāhosi, sabbesampi sabbadisāsu nisinnānaṃ abhimukheyeva paññāyittha, nabhamajjhe ṭhitacando viya ahosi. Dhammaṃ desentassāpissa dakkhiṇajāṇupasse ca cakkavāḷamukhavaṭṭiyañca nisinnā sabbe ekakaṃseneva saddaṃ suṇiṃsu.
如此决意之后,尊者便开始了“贤友,我将宣说内结……”的讲说。其中,“内”指欲有,“外”指色有及无色有。虽然众生在欲有中住的时间极短,仅占一劫的四分之一,其余四分之三的时间里,欲有空虚无有;而在色有中住的时间则很长。尽管如此,对他们而言,在欲有中死去与结生的次数极多,在色有与无色有中则极少。而在死与结生频繁之处,爱着、希望、贪求便多;在次数少处,这些也就少。因此,欲有称为“内”,色有与无色有称为“外”。于是,在被称为“内”的欲有中的欲贪,即名内结;在被称为“外”的色有、无色有中的欲贪,即名外结。或者,五下分结也称为内结,五上分结也称为外结。此处略释其词义:“下”指欲界,因为能令再生于欲界,且这些结是随顺那下分的,故称下分结;“上”指色界、无色界,因为能令再生于彼处,且这些结是随顺那上分的,故称上分结。
Evaṃ adhiṭṭhahitvā thero ajjhattasaṃyojanañca, āvusoti imaṃ dhammadesanaṃ ārabhi. Tattha ajjhattanti kāmabhavo. Bahiddhāti rūpārūpabhavo. Kiñcāpi hi sattā kāmabhave appaṃ kālaṃ vasanti kappassa catutthameva koṭṭhāsaṃ, itaresu tīsu koṭṭhāsesu kāmabhavo suñño hoti tuccho, rūpabhave bahuṃ kālaṃ vasanti, tathāpi tesaṃ yasmā kāmabhave cutipaṭisandhiyo bahukā honti, appakā rūpārūpabhavesu. Yattha ca cutipaṭisandhiyo bahukā, tattha ālayopi patthanāpi abhilāsopi bahu hoti. Yattha appā, tattha appo. Tasmā kāmabhavo ajjhattaṃ nāma jātaṃ, rūpārūpabhavā bahiddhā nāma. Iti ajjhattasaṅkhāte kāmabhave chandarāgo ajjhattasaṃyojanaṃ nāma, bahiddhāsaṅkhātesu rūpārūpabhavesu chandarāgo bahiddhāsaṃyojanaṃ nāma. Orambhāgiyāni vā pañca saṃyojanāni ajjhattasaṃyojanaṃ nāma, uddhambhāgiyāni pañca bahiddhāsaṃyojanaṃ nāma. Tatrāyaṃ vacanattho – oraṃ vuccati kāmadhātu, tattha upapattinipphādanato taṃ oraṃ bhajantīti orambhāgiyāni . Uddhaṃ vuccati rūpārūpadhātu, tattha upapattinipphādanato taṃ uddhaṃ bhajantīti uddhambhāgiyāni.
依此划分的类别,为内结所系缚者,称为内结者;为外结所系缚者,称为外结者。然而,这两个名称并非用于世间流转中的一般大众,而是专用于那些已将“有”区分为两类的圣弟子,即入流者、一来者与不来者。正如在大森林里,金合欢林、婆罗树林等并不会被叫做“柱子”“横梁”“椽子”,只会被叫做“金合欢树林”“婆罗树林”。只有用利斧把那些树砍倒,并砍削成柱子等形状之后,它们才获得“柱子”“横梁”“椽子”的名称。同样,尚未区分“有”、烦恼厚重的凡夫,不得此名;唯有已区分“有”、令烦恼薄弱的入流者等圣者,方得此名。
Evaṃ vuttappabhedena ajjhattasaṃyojanena saṃyutto puggalo ajjhattasaṃyojano, bahiddhāsaṃyojanena saṃyutto puggalo bahiddhāsaṃyojano. Ubhayampi cetaṃ na lokiyassa vaṭṭanissitamahājanassa nāmaṃ. Yesaṃ pana bhavo dvedhā paricchinno, tesaṃ sotāpannasakadāgāmianāgāmīnaṃ ariyasāvakānaṃ etaṃ nāmaṃ. Yathā hi mahāaraññe khadiravanasālavanādīni thambho tulāsaṅghāṭoti nāmaṃ na labhanti, khadiravanaṃ sālavananti nāmameva labhanti. Yadā pana tato rukkhā tiṇhāya kuṭhāriyā chinditvā thambhādisaṇṭhānena tacchitā honti, tadā thambho tulāsaṅghāṭoti nāmaṃ labhanti. Evamevaṃ aparicchinnabhavo bahalakileso puthujjano etaṃ nāmaṃ na labhati, bhavaṃ paricchinditvā kilese tanuke katvā ṭhitā sotāpannādayova labhanti.
为了阐明此义,当知下面这个牛犊棚的譬喻:先搭建一个牛犊棚,在棚内打下桩子,用绳索将小牛绑于桩上。若绳索不足,便捉住牛耳将其拖入棚内;若棚内空间不够,便在棚外也打下桩子,如法处置。于是,便有被绑在棚内却卧在棚外的小牛,有被绑在棚外却卧在棚内的小牛,有在棚内被绑就卧在棚内的,有在棚外被绑就卧在棚外的。还有在棚内未被绑缚而随意走动的小牛,和在棚外未被绑缚而随意走动的小牛。其中,被绑在棚内而卧在棚外的小牛,其绑绳很长;因为此牛为炎热等所苦,奔出棚后便卧在外边牛群之中。被绑在棚外而卧在棚内的小牛,道理也是如此。在棚内被绑便卧在棚内的小牛,绑绳则短;在棚外被绑便卧在棚外的小牛,同样如此。这两类小牛整日绕着桩子转,就在那里躺卧。而在棚内未受绑缚的小牛,则在棚内的牛群中自由走动——恰如一头具戒的小牛,被人抓住耳朵放进牛群后,整日不去他处,就在那里走动。在棚外未受绑缚而自由走动的,也是如此。
Imassa ca panatthassa vibhāvanatthaṃ idaṃ vacchakasālopamaṃ veditabbaṃ. Vacchakasālaṃ hi katvā anto khāṇuke koṭṭetvā vacchake yottehi bandhitvā tesu upanibandhanti, yottesu appahontesu kaṇṇesupi gahetvā tattha vacchake pavesenti, antosālāya okāse appahonte bahi khāṇuke koṭṭetvāpi evameva karonti. Tattha koci antobaddho vacchako bahinipanno hoti, koci bahibaddho antonipanno, koci antobaddho antova nipanno, koci bahibaddho bahiyeva nipanno. Koci antopi abaddhova carati, bahipi abaddhova. Tattha antobaddhassa bahinipannassa bandhanaṃ dīghaṃ hoti. So hi uṇhādipīḷito nikkhamitvā bahi vacchakānaṃ abbhantare nipajjati. Bahibaddhe antonipannepi eseva nayo. Yo pana antobaddho antonipanno, tassa bandhanaṃ rassaṃ hoti. Bahibaddhe bahinipannepi eseva nayo. Ubhopi hi te divasampi khāṇukaṃ anuparigantvā tattheva sayanti. Yo pana anto abaddho tattheva vacchakānaṃ antare vicarati. Ayaṃ sīlavā vacchako kaṇṇe gahetvā vacchakānaṃ antare vissaṭṭho divasampi aññattha agantvā tattheva carati. Bahi abaddhe tattheva vicarantepi eseva nayo.
此处应知,三有犹如牛犊棚。棚中的桩子犹如无明桩。绑牛的绳索犹如十结。小牛犹如在三有中投生的众生。被绑在棚内而卧在棚外的牛犊,犹如住于色有、无色有中的入流者与一来者。因为他们虽住于彼处,其结却仅系缚于欲界与色界。此以何义而说?以未断除之义。住于色有、无色有的凡夫也归入此类,因为他虽住彼处,其结也同样仅系缚于欲界与色界。被绑在棚外而卧在棚内的牛犊,犹如住于欲界中的不来者。因为他虽住于欲界,其结却仅系缚于色有与无色有。被绑在棚内而卧在棚内的牛犊,犹如住于欲界中的入流者与一来者。因为他们自身住于欲界,其结亦仅系缚于欲界与色界。被绑在棚外而卧在棚外的牛犊,犹如住于色有、无色有中的不来者。因为他自身住于彼处,其结亦仅系缚于色有与无色有。在棚内未绑、在棚内游走的牛犊,犹如住于欲界中的漏尽者。在棚外未绑、在棚外游走的牛犊,犹如住于色有、无色有中的漏尽者。于诸结中,有身见、疑、戒禁取这三结,阻止众生趣向,并将已往者拉回。而欲贪与瞋恚这二结,倘若不以等至镇伏,或不以道断除,则不能投生于色有、无色有。
Tattha vacchakasālā viya tayo bhavā veditabbā. Vacchakasālāyaṃ khāṇukā viya avijjākhāṇuko. Vacchakabandhanayottaṃ viya dasa saṃyojanāni. Vacchakā viya tīsu bhavesu nibbattasattā . Antobaddho bahisayitavacchako viya rūpārūpabhavesu sotāpannasakadāgāmino. Te hi kiñcāpi tattheva vasanti, saṃyojanaṃ pana tesaṃ kāmāvacarūpanibaddhameva. Kenaṭṭhena? Appahīnaṭṭhena. Rūpārūpabhavesu puthujjanopi eteheva saṅgahito. Sopi hi kiñcāpi tattha vasati, saṃyojanaṃ panassa kāmāvacarūpanibaddhameva. Bahibaddho antosayitavacchako viya kāmāvacare anāgāmī. So hi kiñcāpi kāmāvacare vasati, saṃyojanaṃ panassa rūpārūpabhavūpanibaddhameva. Antobaddho antonipanno viya kāmāvacare sotāpannasakadāgāmino. Te hi sayampi kāmāvacare vasanti, saṃyojanampi tesaṃ kāmāvacarūpanibaddhameva. Bahibaddho bahinipanno viya rūpārūpabhavesu anāgāmī. So hi sayampi tattha vasati, saṃyojanampissa rūpārūpabhavūpanibaddhameva. Antoabaddho antovicaraṇavacchako viya kāmāvacare khīṇāsavo. Bahiabaddho bahivicaraṇavacchako viya rūpārūpabhave khīṇāsavo. Saṃyojanesu pana sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāsoti imāni tīṇi gacchantaṃ nivārenti, gataṃ paṭiānenti. Kāmacchando byāpādoti imāni pana dve saṃyojanāni samāpattiyā vā avikkhambhetvā maggena vā asamucchinditvā rūpārūpabhave nibbattituṃ na sakkoti.
“贤友,什么是……”——尊者在此,犹如有人将两个宝箧置于身旁,在云集的大众前,以双手满满取来宝物,分作七种珍宝布施出去;同样地,他先给出第一个宝箧,再以同样的方式给出第二个。正如这样,他以“贤友,我将宣说内结者与外结者”这两句作为总纲安立之后,现在为了向八类听众分别开显,便展开了详细解说。
Katamo cāvusoti idaṃ thero yathā nāma puriso dve ratanapeḷā passe ṭhapetvā sampattaparisāya dve hatthe pūretvā sattavidhaṃ ratanaṃ bhājetvā dadeyya, evaṃ paṭhamaṃ ratanapeḷaṃ datvā dutiyampi tatheva dadeyya. Evamevaṃ ‘‘ajjhattasaṃyojanañca, āvuso, puggalaṃ desessāmi bahiddhāsaṃyojanañcā’’ti imāni dve padāni mātikāvasena ṭhapetvā idāni aṭṭhavidhāya parisāya bhājetvā dassetuṃ vitthārakathaṃ ārabhi.
此处,“在此”即指于此教法中。“具戒者”是指通过四遍净戒而具足戒的人。据说,长老至此开示了四遍净戒后,以“巴帝摩卡律仪防护”一句,详细显示了其中为首的戒——这是楞伽岛大寺住者善见长老所说。然而,他的弟子、精通三藏的小龙长老则说:“这两处所说的都只是巴帝摩卡律仪。因为只有巴帝摩卡律仪才是戒,其余三种虽也称为‘戒’,其实只是随名目的说法而已:所谓‘根防护’仅是守护六门而已;‘活命遍净’仅是以法、以公平的方式获得资具而已;‘资具依止’仅是对所得资具思惟‘这是用来做什么的’之后去受用而已。然而,从究竟意义上说,只有巴帝摩卡律仪才是戒。若这一律仪破损了,就如一个人被砍断了头,不能说他的手脚还能保护其他部分。相反,若这…”
Tattha idhāti imasmiṃ sāsane. Sīlavāhotīti catupārisuddhisīlehi sīlasampanno hoti. Iti thero ettāvatā ca kira catupārisuddhisīlaṃ uddisitvā ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto’’ti iminā tattha jeṭṭhakasīlaṃ vitthāretvā dassesīti dīpavihāravāsī summatthero āha. Antevāsiko panassa tipiṭakacūḷanāgatthero āha – ‘‘ubhayatthāpi pātimokkhasaṃvarova vutto. Pātimokkhasaṃvaroyeva hi sīlaṃ, itarāni pana tīṇi sīlanti vuttaṭṭhānaṃ nāma atthī’’ti ananujānanto uttari āha – indriyasaṃvaro nāma chadvārarakkhāmattakameva, ājīvapārisuddhi dhammena samena paccayuppattimattakaṃ, paccayasannissitaṃ paṭiladdhapaccaye ‘‘idamattha’’nti paccavekkhitvā paribhuñjanamattakaṃ, nippariyāyena pana pātimokkhasaṃvarova sīlaṃ . Yassa so bhinno, ayaṃ chinnasīso viya puriso hatthapāde sesāni rakkhissatīti na vattabbo. Yassa pana so arogo, ayaṃ acchinnasīso viya puriso jīvitaṃ sesāni puna pākatikāni katvā rakkhituṃ sakkoti. Tasmā sīlavāti iminā pātimokkhasaṃvaraṃ uddisitvā taṃ vitthārento ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto’’tiādimāhāti.
其中,“巴帝摩卡律仪防护(pātimokkhasaṃvarasaṃvuto)”意思是成就了巴帝摩卡律仪。“行具足与行处具足(ācāragocarasampanno)”指具足了行(ācāra)和行处(gocara)。“于微细罪(aṇumattesu vajjesu)”是对于极微细的不善法(akusaladhammesu)。“见怖畏(bhayadassāvī)”就是对那些罪过见到怖畏。“受持(samādāyā)”就是正确地受持。“学于诸学处(sikkhati sikkhāpadesu)”就是受持每一条学处而去学习。另外也可以说,“受持而学于诸学处”的意思是:对于任何在学处修学部分中应当学习的身体行为或语言行为,全部都正确地受持并学习。这是简要的解释,至于广泛的说明,所有这些巴帝摩卡律仪等词句都已在《清净道论》(Visuddhimagge)中解释过了,四遍净戒也从各个方面进行了分别展示。“某一净居天群(aññataraṃ devanikāyaṃ)”是指六欲界天群体中某一个天众群体。“来此(āgāmī hotī)”意思是来到下界。“来此女性身(āgantā itthattaṃ)”意思是将会来到这个女性人身——也就是人界的五蕴之身(mānusakapañcakkhandhabhāva)。“非生彼处或生上界(tatrūpapattiko vā uparūpapattiko vā na hoti)”这句话显示了他只会再回到下界。通过这一支,开示了纯观乘、以界差别为业处的比丘的下二道与二果。
Tattha pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti pātimokkhasaṃvarena samannāgato. Ācāragocarasampannoti ācārena ca gocarena ca sampanno. Aṇumattesūti appamattakesu. Vajjesūti akusaladhammesu. Bhayadassāvīti bhayadassī. Samādāyāti sammā ādiyitvā. Sikkhati sikkhāpadesūti taṃ taṃ sikkhāpadaṃ samādiyitvā sikkhati. Apica samādāya sikkhati sikkhāpadesūti yaṃkiñci sikkhāpadesu sikkhākoṭṭhāsesu sikkhitabbaṃ kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā, taṃ sabbaṃ sammā ādāya sikkhati. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato pana sabbānetāni pātimokkhasaṃvarādīni padāni visuddhimagge (visuddhi. 1.14 ādayo) vuttāni, catupārisuddhisīlañca sabbākārena vibhajitvā dassitaṃ. Aññataraṃ devanikāyanti chasu kāmāvacaradevaghaṭāsu aññataraṃ devaghaṭaṃ. Āgāmī hotīti heṭṭhā āgāmī hoti. Āgantā itthattanti itthattaṃ mānusakapañcakkhandhabhāvameva āgantā hoti. Tatrūpapattiko vā uparūpapattiko vā na hoti, puna heṭṭhāgāmīyeva hotīti dasseti. Iminā aṅgena sukkhavipassakassa dhātukammaṭṭhānikabhikkhuno heṭṭhimaṃ maggadvayañceva phaladvayañca kathitaṃ.
「某一种寂静的心解脱」:指八等至中的某一种,即第四禅那之等至。此定由于敌对烦恼的止息,故称「寂静」;又因心从那些烦恼中解脱,故称「心解脱」。「某一净居天群」:指五净居天群中的某一个。「不再来此状态」:即不再来这五蕴之身,不再投生下界,而投生上界,或在那里般涅槃。通过这一支,开示了修习止的比丘的三道与三果。
Aññataraṃ santaṃ cetovimuttinti aṭṭhasu samāpattīsu aññataraṃ catutthajjhānasamāpattiṃ. Sā hi paccanīkakilesānaṃ santattā santā, teheva ca kilesehi cetaso vimuttattā cetovimuttīti vuccati. Aññataraṃ devanikāyanti pañcasu suddhāvāsadevanikāyesu aññataraṃ. Anāgantā itthattanti puna imaṃ pañcakkhandhabhāvaṃ anāgantā, heṭṭhūpapattiko na hoti, uparūpapattiko vā hoti tattheva vā parinibbāyīti dasseti. Iminā aṅgena samādhikammikassa bhikkhuno tayo maggā tīṇi ca phalāni kathitāni.
「唯为厌离诸欲」:即为了对两种欲生起厌离与厌倦。「为离染」:即为了离除欲染。「为灭」:即为了让它们不再生起。他如此依行道而行。至此,为令入流者与一来者灭尽五种欲贪,开示了不来道之观。「唯为厌离诸有」:即为了厌离三有。由此,为令不来者灭尽有贪,开示了阿拉汉道之观。「为灭尽渴爱而行」:也是为令入流者与一来者灭尽五种欲贪的渴爱,开示了不来道之观。「为灭尽贪」:也是为令不来者灭尽有贪,开示了阿拉汉道之观。「某一净居天群」:仅仅指净居天中的某个群体。「不再来此状态」:即不再来这五蕴之身,不再投生下界,或投生上界,或在那里般涅槃。
Kāmānaṃyeva nibbidāyāti duvidhānampi kāmānaṃ nibbindanatthāya ukkaṇṭhanatthāya. Virāgāyāti virajjanatthāya. Nirodhāyāti appavattikaraṇatthāya. Paṭipanno hotīti paṭipattiṃ paṭipanno hoti. Ettāvatā sotāpannassa ca sakadāgāmino ca pañcakāmaguṇikarāgakkhayatthāya anāgāmimaggavipassanā kathitā hoti. Bhavānaṃyevāti tiṇṇaṃ bhavānaṃ. Iminā anāgāmino bhavarāgakkhayatthāya arahattamaggavipassanā kathitā hoti. Taṇhākkhayāya paṭipanno hotīti imināpi sotāpannasakadāgāmīnaṃyeva pañcakāmaguṇikataṇhākkhayakaraṇatthaṃ anāgāmimaggavipassanā kathitā. So lobhakkhayāyāti imināpi anāgāmino bhavalobhakkhayatthāya arahattamaggavipassanāva kathitā. Aññataraṃ devanikāyanti suddhāvāsesveva aññataraṃ devanikāyaṃ. Anāgantā itthattanti imaṃ khandhapañcakabhāvaṃ anāgantā, heṭṭhūpapattiko na hoti, uparūpapattiko vā hoti, tattheva vā parinibbāyati.
如此,以第一支开示了纯观乘、以界差别为业处的比丘的下二道与二果;以第二支开示了修习止的比丘的三道与三果。而「彼唯为厌诸欲」一句,开示了入流者、一来者为灭尽五种欲贪而修上不来道之观;「彼唯为厌诸有」一句,开示了不来者为灭尽有贪而修上阿拉汉道之观;「彼为灭尽渴爱」一句,开示了入流者、一来者为灭尽五种欲贪的渴爱而修上不来道之观;「彼为灭尽贪」一句,开示了不来者为灭尽有贪而修上阿拉汉道之观。如此,以六种方式开示观之后,说法自然归结于结语。说法结束时,有俱胝十万天众证得阿拉汉,而入流者等之数则无法计算。如同在这次集会中,在《大集会经》、《吉祥经》和《小罗睺罗教诫经》中,也有俱胝十万天众证得阿拉汉,而成为入流者等的天、人之数亦不可估量。
Iti paṭhamena aṅgena sukkhavipassakassa dhātukammaṭṭhānikabhikkhuno heṭṭhimāni dve maggaphalāni kathitāni, dutiyena samādhikammikassa tīṇi maggaphalāni, ‘‘so kāmāna’’nti iminā sotāpannasakadāgāmīnaṃ pañcakāmaguṇikarāgakkhayāya upari anāgāmimaggavipassanā, ‘‘so bhavānaṃyevā’’ti iminā anāgāmissa upari arahattamaggavipassanā, ‘‘so taṇhākkhayāyā’’ti iminā sotāpannasakadāgāmīnaṃ pañcakāmaguṇikataṇhākkhayāya upari anāgāmimaggavipassanā, ‘‘so lobhakkhayāyā’’ti iminā anāgāmino bhavalobhakkhayāya upari arahattamaggavipassanā kathitāti evaṃ chahi mukhehi vipassanaṃ kathetvā desanaṃ yathānusandhiṃ pāpesi. Desanāpariyosāne koṭisatasahassadevatā arahattaṃ pāpuṇiṃsu, sotāpannādīnaṃ paricchedova nāhosi. Yathā ca imasmiṃ samāgame, evaṃ mahāsamayasutte maṅgalasutte ca cūḷarāhulovādasutte ca koṭisatasahassadevatā arahattaṃ pāpuṇiṃsu, sotāpannādīnaṃ devamanussānaṃ paricchedo nāhosi.
「等心天众」:因心的微细状态等同,故称等心。所有天众都将自身化作与那微细心相似的形态,由此得名等心。又由另一理由而成为等心——“长老虽已开示等至,却未说等至的力量。我们请十力者来宣说等至的力量。”如此,一切天众同心一意,故是等心。再一理由:“长老已用某种方式开示了等至及其力量,然而究竟谁来到了此集会,谁还未到?”这样观察时,见如来尚未到来,她们便想:“我们去邀请如来,令集会圆满。”一切天众同心一意,这也是等心。再一理由:“未来若有某比丘、比丘尼、天或人,对此‘声闻所说’的教说生起不敬,我们便邀请正自觉者,使此教说成为一切知者所说,这样在未来便能受到尊重与崇奉。”一切天众同心一意,这同样是等心。还有一个理由:所有天众或同获一种等至,或同取一种所缘,这也是等心。
Samacittā devatāti cittassa sukhumabhāvasamatāya samacittā. Sabbāpi hi tā attano attabhāve sukhume cittasarikkhake katvā māpesuṃ. Tena samacittā nāma jātā. Aparenapi kāraṇena samacittā – ‘‘therena samāpatti tāva kathitā, samāpattithāmo pana na kathito. Mayaṃ dasabalaṃ pakkositvā samāpattiyā thāmaṃ kathāpessāmā’’ti sabbāpi ekacittā ahesuntipi samacittā. Aparampi kāraṇaṃ – ‘‘therena ekena pariyāyena samāpattipi samāpattithāmopi kathito, ko nu kho imaṃ samāgamaṃ sampatto, ko na sampatto’’ti olokayamānā tathāgatassa asampattabhāvaṃ disvā ‘‘mayaṃ tathāgataṃ pakkositvā parisaṃ paripuṇṇaṃ karissāmā’’ti sabbāpi ekacittā ahesuntipi samacittā. Aparampi kāraṇaṃ – anāgate kocideva bhikkhu vā bhikkhunī vā devo vā manusso vā ‘‘ayaṃ desanā sāvakabhāsitā’’ti agāravaṃ kareyya, sammāsambuddhaṃ pakkositvā imaṃ desanaṃ sabbaññubhāsitaṃ karissāma. Evaṃ anāgate garubhāvanīyā bhavissatīti sabbāva ekacittā ahesuntipi samacittā. Aparampi kāraṇaṃ – sabbāpi hi tā ekasamāpattilābhiniyo vā ahesuṃ ekārammaṇalābhiniyo vāti evampi samacittā.
「欢喜」指满意、踊跃、喜悦、欢悦。「善哉」是表达请求的叹词。「出于悲悯」:并非对长老怀有悲悯、慈愍、怜愍,在此场合长老也没有需要被悲悯的事。因为就在那一天,长老于野猪窟洞口为外甥长爪游方者解说受随观念处时,拿着扇子站着为导师扇风,就如同有人吃了他人备好的食物以除饥饿,又如把他人备好的庄严具戴在头上一般,他已毫无遗漏地到达了声闻波罗蜜智的顶点。就在那一天,他才真正受到世尊的悲悯。而其他来到那场合的天神则请求道:“愿世尊出于对大众的悲悯而前往。”
Haṭṭhāti tuṭṭhapahaṭṭhā āmoditā pamoditā. Sādhūti āyācanatthe nipāto. Anukampaṃ upādāyāti na therassa anukampaṃ kāruññaṃ anuddayaṃ paṭicca, na ca imasmiṃ ṭhāne therassa anukampitabbakiccaṃ atthi. Yasmiṃ hi divase thero sūkarakhataleṇadvāre bhāgineyyassa dīghanakhaparibbājakassa vedanākammaṭṭhāne (ma. ni. 2.206) kathiyamāne tālavaṇṭaṃ gahetvā satthāraṃ bījamāno ṭhito parassa vaḍḍhitabhojanaṃ bhuñjitvā khudaṃ vinodento viya parassa sajjitapasādhanaṃ sīse paṭimuñcanto viya ca sāvakapāramiñāṇassa nippadesato matthakaṃ patto, tasmiṃyeva divase bhagavatā anukampito nāma. Avasesānaṃ pana taṃ ṭhānaṃ sampattānaṃ devamanussānaṃ anukampaṃ upādāya gacchatu bhagavāti bhagavantaṃ yāciṃsu.
「如强壮的男子」:体弱者无法迅速屈伸手臂,唯有强壮者能办到,故而这样说。「出现在面前」:指在面前之处,直接显现出来。世尊说了这样的话:即是以“在此,舍利弗”等方式,说明世尊自己前来的原因。据说世尊心中这样想:“若有某些愚痴、不知恩的比丘、比丘尼、近事男或近事女,这样想:‘舍利弗长老得到了大集会,正自觉者无法容忍如此大的集会,出于嫉妒前来解散集会。’这样的人便会对我心生嗔恚,由此堕入恶趣。”于是,世尊为了说明自己前来的原因,便说出了“在此,舍利弗”等这番话。
Balavā purisoti dubbalo hi khippaṃ samiñjanapasāraṇaṃ kātuṃ na sakkoti, balavāva sakkoti. Tenetaṃ vuttaṃ. Sammukhe pāturahosīti sammukhaṭṭhāne puratoyeva pākaṭo ahosi. Bhagavā etadavocāti etaṃ ‘‘idha sāriputtā’’tiādinā nayena attano āgamanakāraṇaṃ avoca. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘sace koci bālo akataññū bhikkhu vā bhikkhunī vā upāsako vā upāsikā vā evaṃ cinteyya – ‘sāriputtatthero mahantaṃ parisaṃ alattha, sammāsambuddho ettakaṃ adhivāsetuṃ asakkonto usūyāya parisaṃ uṭṭhāpetuṃ āgato’ti. So imaṃ mayi manopadosaṃ katvā apāye nibbatteyyā’’ti. Athattano āgamanakāraṇaṃ kathento etaṃ ‘‘idha sāriputtā’’tiādivacanaṃ avoca.
世尊这样说明了自身前来的缘由后,接着为了彰显等至的力量,便说:“舍利弗,那些天众即便十位……”等语。于此处,既可依威力来理解,也可依等至来理解。若依威力而言:大有威力的天众,十位为一群,立于同一处所;较她们威力稍逊者,二十位为一群,立于同一处所;威力更次者……乃至六十位为一群,立于同一处所。若依等至而言:修习了殊胜等至的天众,六十位为一群,立于同一处所;修习了较此低劣等至者,五十位为一群……修习了更次等至者……乃至十位为一群,立于同一处所。又可作另一说:修习了低劣等至者,十位为一群立于一处;修习了较此殊胜等至者,二十位为一群立于一处;修习了再更殊胜等至者……乃至六十位为一群立于一处。
Evaṃ attano āgamanakāraṇaṃ kathetvā idāni samāpattiyā thāmaṃ kathetuṃ tā kho pana, sāriputta, devatā dasapi hutvātiādimāha. Tattha yasavasena vā atthaṃ āharituṃ vaṭṭati samāpattivasena vā. Yasavasena tāva mahesakkhā devatā dasa dasa ekaṭṭhāne aṭṭhaṃsu, tāhi appesakkhatarā vīsati vīsati ekaṭṭhāne aṭṭhaṃsu, tāhi appesakkhatarā…pe… saṭṭhi saṭṭhi ekaṭṭhāne aṭṭhaṃsu. Samāpattivasena pana yāhi paṇītā samāpatti bhāvitā, tā saṭṭhi saṭṭhi ekaṭṭhāne aṭṭhaṃsu. Yāhi tato hīnatarā, tā paññāsa paññāsa…pe… yāhi tato hīnatarā samāpatti bhāvitā…pe… tā dasa dasa ekaṭṭhāne aṭṭhaṃsu. Yāhi vā hīnā bhāvitā, tā dasa dasa ekaṭṭhāne aṭṭhaṃsu. Yāhi tato paṇītatarā bhāvitā, tā vīsati vīsati. Yāhi tato paṇītatarā…pe… tā saṭṭhi saṭṭhi ekaṭṭhāne aṭṭhaṃsu.
“仅能容锥尖没入那么一点空间”:指仅能容锥尖没入的区区空隙。“彼此不相妨碍”:即便在如此拥挤之地站立,她们也彼此不相妨碍、不相冲撞,毫无挤压、全无障碍,绝不会出现“你的手碰着我”、“你的脚碰着我”、“你压着我了”这类需要说的话。此处的“确实”:表示在那种有身之中确实如此。“如此修习了心”:即是以那样的方式修习了心。正因修习了那样的心,那些天众哪怕十位……乃至像这样安立,也不会互相妨碍。“就在这里”:意思是于此教法中,或说于此人界,也就是就在此教法、此人界。因为那些天女正是在此人界、于此教法中修习了那样的心,由此投生到寂静的色界有,又从那里来到此处,化作如此微细的有身而安立。在此当中,固然也有在迦叶十力者的教法中证得三道果后投生到梵天界的天女,但世尊认为一切佛陀的教诫皆同一味、教法皆无差别,因此说“就在这里,舍利弗”,把其他佛陀的教法都统摄于此教法中而作宣说。至此,如来已说明了等至的力量。
Āraggakoṭinitudanamatteti āraggakoṭiyā patanamatte okāse. Naca aññamaññaṃ byābādhentīti evaṃ sambādhe ṭhāne tiṭṭhantiyopi aññamaññaṃ na byābādhenti na ghaṭṭenti, asampīḷā asambādhāva ahesuṃ. ‘‘Tava hattho maṃ bādhati, tava pādo maṃ bādhati, tvaṃ maṃ maddantī ṭhitā’’ti vattabbakāraṇaṃ nāhosi. Tattha nūnāti tasmiṃ bhave nūna. Tathācittaṃ bhāvitanti tenākārena cittaṃ bhāvitaṃ. Yena tā devatāti yena tathābhāvitena cittena tā devatā dasapi hutvā…pe… tiṭṭhanti, na ca aññamaññaṃ byābādhentīti. Idheva khoti sāsane vā manussaloke vā bhummaṃ, imasmiṃyeva sāsane imasmiṃyeva manussaloketi attho. Tāsañhi devatānaṃ imasmiṃyeva manussaloke imasmiṃyeva ca sāsane taṃ cittaṃ bhāvitaṃ, yena tā sante rūpabhave nibbattā, tato ca pana āgantvā evaṃ sukhume attabhāve māpetvā ṭhitā. Tattha kiñcāpi kassapadasabalassa sāsane tīṇi maggaphalāni nibbattetvā brahmaloke nibbattadevatāpi atthi, sabbabuddhānaṃ pana ekāva anusāsanī ekaṃ sāsananti katvā ‘‘idheva kho, sāriputtā’’ti aññabuddhānaṃ sāsanampi imameva sāsanaṃ karonto āha. Ettāvatā tathāgatena samāpattiyā thāmo kathito.
接着,为了以连续一贯的方式教诫舍利弗长老,世尊便说:“因此,舍利弗。”这里的“因此”:正因为那些天女就是在此教法中修习成就了寂静的等至,从而投生到寂静的界有,所以才这样说。“诸根寂静”:由于五根的寂静、寂灭与殊胜,故称诸根寂静。“心意寂静”:由于意的寂静、寂灭与殊胜,故称心意寂静。“我们将呈献唯是寂静的供养”:我们将呈献的身、心供养,同样是寂静、寂灭、殊胜的。“于同梵行者中”:指在那些共同受具足戒、一同修习梵行的同法比丘中间。世尊说:“舍利弗,你们应当这样学。”通过这番话,世尊宣说了如同一切知者所开示的教法。“消失”:即是毁灭、灭尽,不复存在。“那些未听闻此法门者”:指那些执持自身邪恶、空虚无义的邪见,因而无缘得闻如是法说的人。世尊便以契合于法义的方式,结束了这次教说。
Idāni sāriputtattheraṃ ārabbha tantivasena anusāsaniṃ kathento tasmātiha, sāriputtāti āha. Tattha tasmāti yasmā tā devatā idheva santaṃ samāpattiṃ nibbattetvā sante bhave nibbattā, tasmā. Santindriyāti pañcannaṃ indriyānaṃ santatāya nibbutatāya paṇītatāya santindriyā. Santamānasāti mānasassa santatāya nibbutatāya paṇītatāya santamānasā. Santaṃyeva upahāraṃ upaharissāmāti kāyacittūpahāraṃ santaṃ nibbutaṃ paṇītaṃyeva upaharissāma. Sabrahmacārīsūti samānaṃ ekuddesatādiṃ brahmaṃ carantesu sahadhammikesu. Evañhi vo, sāriputta, sikkhitabbanti iminā ettakena vārena bhagavā desanaṃ sabbaññubhāsitaṃ akāsi. Anassunti naṭṭhā vinaṭṭhā. Ye imaṃ dhammapariyāyaṃ nāssosunti ye attano pāpikaṃ tucchaṃ niratthakaṃ diṭṭhiṃ nissāya imaṃ evarūpaṃ dhammadesanaṃ sotuṃ na labhiṃsūti yathānusandhinā desanaṃ niṭṭhāpesi.
38第六经。“住于瓦腊那”:瓦腊那是一座城市,他依此城而住。“由于对欲贪的执取、系缚、耽着、缠缚、耽溺的原因”:即由于对欲贪的执取、系缚、耽着、缠缚、耽溺这些作为原因。这句总的意思是:那种缘取五种欲境而生起的欲贪,就是以它的执取等作为原因。正因为被欲贪所执取、所系缚,而且对于那欲贪本身,就如同陷入大泥沼一般耽着其中、深深进入,又被欲贪所缠缚、所攫取,并且因欲贪而耽溺,就像被吞没、被彻底取着一样。对于“见贪”等词句,也应依同样的方法来理解。这里所说的“见贪”,应当理解为依六十二种邪见而生起的贪着。“于东方诸地方”:因为从长老所住之处来看,舍卫城那一带位于东方,而长老坐下时也是面朝东方的,所以这样说。“发出感兴语”:就是发出了感叹的话语。如同油无法被量器容纳而溢出流走,那溢出的部分便称为“余油”;又如同水无
38. Chaṭṭhe varaṇāyaṃ viharatīti varaṇā nāma ekaṃ nagaraṃ, taṃ upanissāya viharati. Kāmarāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānahetūti kāmarāgābhinivesahetu, kāmarāgavinibandhahetu, kāmarāgapaligedhahetu, kāmarāgapariyuṭṭhānahetu, kāmarāgaajjhosānahetūti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – yvāyaṃ pañca kāmaguṇe nissāya uppajjati kāmarāgo, tassābhinivesādihetu. Kāmarāgena abhiniviṭṭhattā vinibaddhattā tasmiṃyeva ca kāmarāge mahāpaṅke viya paligedhattā anupaviṭṭhattā teneva ca kāmarāgena pariyuṭṭhitattā gahitattā kāmarāgeneva ca ajjhositattā gilitvā pariniṭṭhapetvā gahitattāti. Diṭṭhirāgādipadesupi eseva nayo. Diṭṭhirāgoti panettha dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo nissāya uppajjanakarāgo veditabbo. Puratthimesu janapadesūti therassa vasanaṭṭhānato sāvatthijanapado puratthimadisābhāge hoti, thero ca nisīdantopi tatomukhova nisinno, tasmā evamāha. Udānaṃ udānesīti udāhāraṃ udāhari. Yathā hi yaṃ telaṃ mānaṃ gahetuṃ na sakkoti, vissanditvā gacchati, taṃ avasesakoti vuccati. Yañca jalaṃ taḷākaṃ gahetuṃ na sakkoti, ajjhottharitvā gacchati , taṃ oghoti vuccati, evamevaṃ yaṃ pītivacanaṃ hadayaṃ gahetuṃ na sakkoti, adhikaṃ hutvā anto asaṇṭhahitvā bahi nikkhamati, taṃ udānanti vuccati, evarūpaṃ pītimayavacanaṃ nicchāresīti attho.
39第七经。“在弓达林中”:在那片名叫弓达的树林里。“前往”:那位婆罗门心想:“听说大迦旃延长老即使见到如自己父亲、祖父那般年长的人,也不问讯、不站起身来、不以座位相请。我不能光凭这点就下定论,应当前去接近他,好好观察一番。”于是,他早餐过后,便向尊者大迦旃延的住处走去。婆罗门用来形容自己的那些词:“老”,指因衰老而变老;“年长”,指年纪大;“耆旧”,指出身高龄;“久历”,指已经历漫长岁月;“至晚岁”,指已到生命的最后阶段。婆罗门说:“迦旃延尊者,那确实如此”:意思是,我们之前只是听说,现在亲眼看见了,所以这事正如此,一点不差。“因为迦旃延尊者不是婆罗门”:这是他心中所想的话,意思是:我们这般高龄,迦旃延尊者见到了,竟然不问讯,不起立,也不用座位来邀请我们。
39. Sattame gundāvaneti evaṃ nāmake vane. Upasaṅkamīti ‘‘mahākaccānatthero kira nāma attano pitumattampi ayyakamattampi disvā neva abhivādeti na paccuṭṭheti na āsanena nimantetī’’ti sutvā ‘‘na sakkā ettakena niṭṭhaṃ gantuṃ, upasaṅkamitvā naṃ pariggaṇhissāmī’’ti bhuttapātarāso yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami. Jiṇṇeti jarājiṇṇe. Vuddheti vayovuddhe. Mahallaketi jātimahallake. Addhagateti dīghakāladdhānaṃ atikkante. Vayoanuppatteti pacchimavayaṃ anuppatte. Tayidaṃ, bho kaccāna, tathevāti, bho kaccāna, yaṃ taṃ amhehi kevalaṃ sutameva, taṃ iminā diṭṭhena sameti. Tasmā taṃ tatheva, na aññathā. Na hi bhavaṃ kaccāno brāhmaṇeti idaṃ attānaṃ sandhāya vadati. Ayaṃ kirassa adhippāyo – amhe evaṃ mahallake disvā bhoto kaccānassa abhivādanamattampi paccuṭṭhānamattampi āsanena nimantanamattampi natthīti. Na sampannamevāti na yuttameva na anucchavikameva.
长老听了婆罗门的话,心想:“这位婆罗门既不认识什么是老,也不认识什么是幼,我要为他讲明老与幼的道理。”于是展开了教说,说道:“婆罗门,有……”等。这当中,“知者”:指了知一切所应知的人。“见者”:指如同观看掌中所放的庵摩罗果那样如实明见的人。“老地”:即被称为“老”的那个理由、那个根据。“幼地”:即被称为“幼”的那个理由。“八十”:指八十岁的年纪。“九十”:指九十岁的年纪。“受用诸欲”:是以欲求的方式去享受依止的欲和烦恼的欲这两种欲。“住于欲”:就如一家之主安住于自己的家一样,他安住、安居在那两种欲之中。“勤求欲”:就是为寻求那两种欲而忙碌、付出努力。“愚者不被计为长老”
Thero brāhmaṇassa vacanaṃ sutvā ‘‘ayaṃ brāhmaṇo neva vuddhe jānāti na dahare, ācikkhissāmissa vuddhe ca dahare cā’’ti desanaṃ vaḍḍhento atthi brāhmaṇātiādimāha. Tattha jānatāti sabbaṃ neyyaṃ jānantena. Passatāti tadeva hatthe ṭhapitaṃ āmalakaṃ viya passantena. Vuddhabhūmīti yena kāraṇena vuddho nāma hoti, taṃ kāraṇaṃ. Daharabhūmīti yena kāraṇena daharo nāma hoti, taṃ kāraṇaṃ. Āsītikoti asītivassavayo. Nāvutikoti navutivassavayo. Kāme paribhuñjatīti vatthukāme kilesakāmeti duvidhepi kāme kamanavasena paribhuñjati. Kāmamajjhāvasatīti duvidhepi kāme ghare gharassāmiko viya vasati adhivasati. Kāmapariyesanāya ussukoti duvidhānampi kāmānaṃ pariyesanatthaṃ ussukkamāpanno. Bālo na therotveva saṅkhyaṃ gacchatīti so na thero bālo mandotveva gaṇanaṃ gacchati. Vuttaṃ hetaṃ –
不以头白而称长老,
他的年岁已经成熟,这便叫作‘徒然的衰老’(moghajiṇṇa),即空无意义的衰老。
‘‘Na tena thero so hoti, yenassa palitaṃ siro; Paripakko vayo tassa, moghajiṇṇoti vuccatī’’ti. (dha. pa. 260);
「年轻(dahara)」指年纪幼小的人。「年轻者(yuvā)」指具足青春特质(yobbana)的人。「善黑发(susukāḷakesa)」指头发极为乌黑。所谓「具足吉祥的青春(bhadrena yobbanena samannāgato)」,是指由那样的青春特质所成就的年轻人,以此显示他所获得的青春是吉祥的。「以第一年龄(paṭhamena vayasā)」中,第一年龄(paṭhamavayo)指三十三年,意即以此年龄而具足。所谓「智者(paṇḍito)而被计入长老(thero)之列」,意为具有这般特征的人,就会被人们以‘智者’和‘长老’的名称来称呼。而且,这其实早已被说过:
Daharoti taruṇo. Yuvāti yobbanena samannāgato. Susukāḷakesoti suṭṭhu kāḷakeso. Bhadrena yobbanena samannāgatoti yena yobbanena samannāgato yuvā, taṃ yobbanaṃ bhadraṃ laddhakanti dasseti. Paṭhamena vayasāti paṭhamavayo nāma tettiṃsa vassāni, tena samannāgatoti attho. Paṇḍito therotveva saṅkhyaṃ gacchatīti so evarūpo puggalo paṇḍitoti ca theroti ca gaṇanaṃ gacchati. Vuttampi cetaṃ –
“凡是身上具备真实(sacca)与法(dhamma),具备不害、自制(saṃyamo)、调伏(damo)的人,
他便是已除垢秽的智者,才被称为“长老”。
‘‘Yamhi saccañca dhammo ca, ahiṃsā saṃyamo damo; Sa ve vantamalo dhīro, thero iti pavuccatī’’ti. (dha. pa. 261);
40第八项中,“盗贼强盛”是指他们党羽具足、随从具足、财富具足、住处具足、车乘具足。而“彼时诸王衰弱”,是指那时国王们由于不具足这些成就而变得衰弱。“入城”是指在外地游历之后,想要随意进入内城,却不得安稳。“出城”是指心想“盗贼正在掠夺、蹂躏地方,我们要去制止他们”,想在初夜、中夜或后夜时分出城,却不得安稳。等到出城之后,盗贼便会殴打人们,夺走财物后逃离。“在边境地方受征召”是指为了建造村落屋舍、铺设桥梁、开凿池塘、修建殿堂等事,在边境地方被征召劳作,同样不得安乐。“婆罗门居士”是指住在城内的婆罗门与居士。“在外面的工作”是指村外阿兰若处的田间劳作。“恶比丘强盛”是指他们党羽出众、名声出众、福德出众,拥有众多随侍和供养者,并且依附国王与大臣。“善戒比丘于彼时衰弱”是指那时爱好戒律的比丘们由于不具足那些成就而变得衰弱。“沉默地、只是沉默地在僧团中央忧心忡忡”是指默然坐在僧团中央,连一句话也提不起口来说,心中焦灼不安地坐着。“那事”即是其中的因缘。至于白净分,则可依前文所述的反面来理解。
40. Aṭṭhame corā balavanto hontīti pakkhasampannā, parivārasampannā, dhanasampannā, nivāsaṭṭhānasampannā, vāhanasampannā ca honti. Rājāno tasmiṃ samaye dubbalā hontīti tasmiṃ samaye rājāno tāsaṃ sampattīnaṃ abhāvena dubbalā honti. Atiyātunti bahiddhā janapadacārikaṃ caritvā icchiticchitakkhaṇe antonagaraṃ pavisituṃ. Niyyātunti ‘‘corā janapadaṃ vilumpanti maddanti, te nisedhessāmā’’ti paṭhamayāme vā majjhimayāme vā pacchimayāme vā nikkhamituṃ phāsukaṃ na hoti. Tato uṭṭhāya corā manusse pothetvā acchinditvā gacchanti. Paccantime vā janapade anusaññātunti gāmaṃ vāsakaraṇatthāya setuṃ attharaṇatthāya pokkharaṇiṃ khaṇāpanatthāya sālādīnaṃ karaṇatthāya paccantime janapade anusaññātumpi na sukhaṃ hoti. Brāhmaṇagahapatikānanti antonagaravāsīnaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ. Bāhirāni vā kammantānīti bahigāme ārāme khettakammantāni. Pāpabhikkhū balavanto hontīti pakkhuttarā yasuttarā puññavanto bahukehi upaṭṭhākehi ca upaṭṭhākīhi ca samannāgatā rājarājamahāmattasannissitā. Pesalā bhikkhū tasmiṃ samaye dubbalā hontīti tasmiṃ samaye piyasīlā bhikkhū tāsaṃ sampattīnaṃ abhāvena dubbalā honti. Tuṇhībhūtā tuṇhībhūtāva saṅghamajjhe saṅkasāyantīti nissaddā hutvā saṅghamajjhe nisinnā kiñci ekavacanampi mukhaṃ ukkhipitvā kathetuṃ asakkontā pajjhāyantā viya nisīdanti. Tayidanti tadetaṃ kāraṇaṃ. Sukkapakkho vuttavipallāsena veditabbo.
41第九项中,“邪行因缘”指邪行的因、走上邪途的原因。“如理之法,即善道”指与观俱之道。因为这样的人,无法成就、圆满、具足此与观俱之道。白分可通过前文所说的颠倒方式而了知。在这部经中,讲说了与观俱之道。
41. Navame micchāpaṭipattādhikaraṇahetūti micchāpaṭipattiyā kāraṇahetu paṭipajjanahetūti attho. Ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti sahavipassanakaṃ maggaṃ. Evarūpo hi sahavipassanakaṃ maggaṃ ārādhetuṃ sampādetuṃ pūretuṃ na sakkoti. Sukkapakkho vuttavipallāsena veditabbo. Imasmiṃ sutte saha vipassanāya maggo kathito.
42第十项中,“恶取”指以颠倒的顺序而执取。“似文句”指文句上看似相似、因文字巧妙而获得者。“障碍义与法”指它们障碍正确持诵之经典的义理和圣典,却将自己错误执取之经典的义理与圣典,显现得更为高妙而示人。白分可通过前文所说的颠倒方式而了知。在这部经中,讲说了教法的兴隆与衰落。
42. Dasame duggahitehīti uppaṭipāṭiyā gahitehi. Byañjanappatirūpakehīti byañjanaso patirūpakehi akkharacitratāya laddhakehi. Atthañca dhammañca paṭibāhantīti suggahitasuttantānaṃ atthañca pāḷiñca paṭibāhanti, attano duggahitasuttantānaṃyeva atthañca pāḷiñca uttaritaraṃ katvā dassenti. Sukkapakkho vuttavipallāsena veditabbo. Imasmiṃ sutte sāsanassa vuddhi ca parihāni ca kathitāti.