愚人品注释
3. Bālavaggavaṇṇanā
22第二十二经第一项中,「不见罪为罪」是指:不见自己的过失,不认为“我犯了过错,我错了”。意思是,他虽然口说“是我错了”,在被施以杖罚等处置后,却不去请求原谅。「发露罪过者」是指:如此口说“是我错了”,接受杖罚等处置之后,请求原谅的人。「不如法接受」是指:对方请求“以后我再不这样做,请您原谅我”时,他却不如法、不如实地接受此罪,也不说“从今以后再不要这样了,我原谅你”。善于处理的一方,应依相反的方式理解。
22. Tatiyassa paṭhame accayaṃ accayato na passatīti ‘‘aparajjhitvā aparaddhaṃ mayā’’ti attano aparādhaṃ na passati, aparaddhaṃ mayāti vatvā daṇḍakammaṃ āharitvā na khamāpetīti attho. Accayaṃ desentassāti evaṃ vatvā daṇḍakammaṃ āharitvā khamāpentassa. Yathādhammaṃ nappaṭiggaṇhātīti ‘‘puna evaṃ na karissāmi, khamatha me’’ti vuccamāno accayaṃ imaṃ yathādhammaṃ yathāsabhāvaṃ na paṭiggaṇhāti. ‘‘Ito paṭṭhāya puna evarūpaṃ mā akāsi, khamāmi tuyha’’nti na vadati. Sukkapakkho vuttapaṭipakkhanayeneva veditabbo.
23第二十三经第二项中,「诽谤」是指:以不实之词压倒对方、加以诬蔑。「内部的过失」是指存于内心的过失。确实,像善星那样宣称“沙门乔达摩并没有什么过人法”等言论者,就是在诽谤如来。或者,有人凭着缺乏智慧的信,过分相信、一味仰慕,以“佛是超越一切世间的,他的头发等三十二个部分全都是出世间的”等方式执取了邪见,以这种错误的执取来诽谤如来。第三项的意思容易了知。
23. Dutiye abbhācikkhantīti abhibhavitvā ācikkhanti, abhūtena vadanti. Dosantaroti antare patitadoso. Evarūpo hi ‘‘natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammo’’tiādīni vadanto sunakkhatto viya tathāgataṃ abbhācikkhati. Saddhovā duggahitenāti yo hi ñāṇavirahitāya saddhāya atisaddho hoti muddhappasanno, sopi ‘‘buddho nāma sabbalokuttaro, sabbe tassa kesādayo bāttiṃsa koṭṭhāsā lokuttarāyevā’’tiādinā nayena duggahitaṃ gaṇhitvā tathāgataṃ abbhācikkhati. Tatiyaṃ uttānatthamevāti.
25第二十五经第四项中,「不了义经」是指其义还需进一步推导、引领的经典。「显示此经为了义经」是指,此人宣称“这部经是意义已显了的”。在这里,诸如“比丘们,有一种人”“比丘们,有两种人”“比丘们,有三种人”“比丘们,有四种人”这类经文,便称为不了义经。因为,尽管正自觉者在经中说了“比丘们,有一种人”等语,但从究竟义上来说,所谓的“人”并不存在,因此此经的义理还需加以推导。然而,此人出于自己的愚痴,却显示说“这部经是了义经”。实际上,若从究竟义上并无“人”存在,如来便不会说“比丘们,有一种人”等话。正因为如来这样说了,他便执取“从究竟义上有人存在”,从而将那部不了义经显示为了义经。所谓「了义」,是指已经显了“无常、苦、无我”,其意义就是“无常本身”“苦本身”“无我本身”。但是,此人出于愚痴,反而执取“常是存在的”“乐是存在的”“我存在”,把这部了义经说成“这是不了义经,我要来推导它的意义”。
25. Catutthe neyyatthaṃ suttantanti yassa attho netabbo, taṃ netabbatthaṃ suttantaṃ. Nītattho suttantoti dīpetīti kathitattho ayaṃ suttantoti vadati. Tattha ‘‘ekapuggalo, bhikkhave, dveme, bhikkhave, puggalā, tayome, bhikkhave, puggalā, cattārome, bhikkhave, puggalā’’ti evarūpo suttanto neyyattho nāma. Ettha hi kiñcāpi sammāsambuddhena ‘‘ekapuggalo, bhikkhave’’tiādi vuttaṃ, paramatthato pana puggalo nāma natthīti evamassa attho netabbova hoti. Ayaṃ pana attano bālatāya nītattho ayaṃ suttantoti dīpeti. Paramatthato hi puggale asati na tathāgato ‘‘ekapuggalo, bhikkhave’’tiādīni vadeyya. Yasmā pana tena vuttaṃ, tasmā paramatthato atthi puggaloti gaṇhanto taṃ neyyatthaṃ suttantaṃ nītattho suttantoti dīpeti. Nītatthanti aniccaṃ dukkhaṃ anattāti evaṃ kathitatthaṃ. Ettha hi aniccameva dukkhameva anattāyevāti attho. Ayaṃ pana attano bālatāya ‘‘neyyattho ayaṃ suttanto, atthamassa āharissāmī’’ti ‘‘niccaṃ nāma atthi, sukhaṃ nāma atthi, attā nāma atthī’’ti gaṇhanto nītatthaṃ suttantaṃ neyyattho suttantoti dīpeti nāma. Pañcamaṃ uttānatthamevāti.
27第二十七经第六项中,「恶业隐秘者」是指造恶业的人。因为恶业常被覆藏后再造作。即便不覆藏而作,恶业本身仍被称为「覆藏」。「地狱」是指与地狱共处的那些蕴。而在畜生道,同样能获得那些蕴。第七、第八两项意义明显。
27. Chaṭṭhe paṭicchannakammantassāti pāpakammassa. Pāpaṃ hi paṭicchādetvā karonti. No cepi paṭicchādetvā karonti, pāpakammaṃ paṭicchannamevāti vuccati. Nirayoti sahokāsakā khandhā. Tiracchānayoniyaṃ khandhāva labbhanti. Sattamaṭṭhamāni uttānatthāneva.
30第三十经第九项中,「受者」即接受之人,意思是两个处所接纳一个恶戒者。
30. Navame paṭiggāhāti paṭiggāhakā, dussīlaṃ puggalaṃ dve ṭhānāni paṭiggaṇhantīti attho.
31第三十一经第十项中,「义利」是指种种因由。「阿兰若与林野」即各处的阿兰若与各处的林野。其中,虽然阿毗达摩中无简别地说「出至村界之外,一切皆属阿兰若」,但仍应理解为:所说的「末后五百弓」等能成就阿兰若行的坐卧具。「林野」指越过村落、不在人们常行之处的区域,那里不耕田、也不播种。「偏远」指处于边际,极为遥远。「现法乐住」指世间与出世间的安住轻安。「悯念后来人」是指悲悯我之后的众弟子。
31. Dasame atthavaseti kāraṇāni. Araññavanapatthānīti araññāni ca vanapatthāni ca. Tattha kiñcāpi abhidhamme nippariyāyena ‘‘nikkhamitvā bahi indakhīlā, sabbametaṃ arañña’’nti (vibha. 529) vuttaṃ, tathāpi yaṃ taṃ ‘‘pañcadhanusatikaṃ pacchima’’nti (pārā. 654) āraññakaṅganipphādakaṃ senāsanaṃ vuttaṃ, tadeva adhippetanti veditabbaṃ. Vanapatthanti gāmantaṃ atikkamitvā manussānaṃ anupacāraṭṭhānaṃ, yattha na kasīyati na vapīyati. Pantānīti pariyantāni atidūrāni, diṭṭhadhammasukhavihāranti lokiyalokuttaraṃ phāsuvihāraṃ. Pacchimañca janataṃ anukampamānoti pacchime mama sāvake anukampanto.
32第三十二经中第十一项,「明分的」意思是属于明这一部分的。「止」就是心一境性。「观」就是把握诸行的智慧。「成就什么意义」是指成就、达成、圆满怎样的利益。「心被修习」是指道心被修习、被培育、被增长。「凡有贪,它就被断除」是说,凡以染着为特性的贪,它就被断除。因为贪是道心的对立面,道心也是贪的对立面。贪生起的刹那,道心不存在;道心生起的刹那,贪不存在。当贪生起时,它便阻止道心生起,并斩断其立足处。然而,当道心生起时,它将贪连根拔起,以彻底铲除的方式而生起。因此说「贪被断除」。
32. Ekādasame vijjābhāgiyāti vijjākoṭṭhāsikā. Samathoti cittekaggatā. Vipassanāti saṅkhārapariggāhakañāṇaṃ. Kamatthamanubhotīti katamaṃ atthaṃ ārādheti sampādeti paripūreti. Cittaṃ bhāvīyatīti maggacittaṃ bhāvīyati brūhīyati vaḍḍhīyati. Yo rāgo, so pahīyatīti yo rajjanakavasena rāgo, so pahīyati. Rāgo hi maggacittassa paccanīko, maggacittaṃ rāgassa ca. Rāgakkhaṇe maggacittaṃ natthi, maggacittakkhaṇe rāgo natthi. Yadā pana rāgo uppajjati, tadā maggacittassa uppattiṃ nivāreti, padaṃ pacchindati. Yadā pana maggacittaṃ uppajjati, tadā rāgaṃ samūlakaṃ ubbaṭṭetvā samugghātentameva uppajjati. Tena vuttaṃ – ‘‘rāgo pahīyatī’’ti.
「诸比丘,修习观」即是观智被培育、增长了。「慧被修习」是指道慧被修习、被培育、被增长。「无明即被断除」是指在八种处中作为轮回根本的大无明被断除。因为无明是道慧的对立面,道慧也是无明的对立面。无明生起的刹那,道慧不存在;道慧生起的刹那,无明不存在。当无明生起时,它便阻止道慧生起,并斩断其立足处。然而,当道慧生起时,它将无明连根拔起,以彻底断除的方式而生起。因此说「无明被断除」。如是,道心与道慧两者,皆称为俱生之法。
Vipassanā, bhikkhave, bhāvitāti vipassanāñāṇaṃ brūhitaṃ vaḍḍhitaṃ. Paññā bhāvīyatīti maggapaññā bhāvīyati brūhīyati vaḍḍhīyati. Yā avijjā, sā pahīyatīti aṭṭhasu ṭhānesu vaṭṭamūlikā mahāavijjā pahīyati. Avijjā hi maggapaññāya paccanīkā, maggapaññā avijjāya. Avijjākkhaṇe maggapaññā natthi , maggapaññākkhaṇe avijjā natthi. Yadā pana avijjā uppajjati, tadā maggapaññāya uppattiṃ nivāreti, padaṃ pacchindati. Yadā maggapaññā uppajjati, tadā avijjaṃ samūlikaṃ ubbaṭṭetvā samugghātayamānāva uppajjati. Tena vuttaṃ – ‘‘avijjā pahīyatī’’ti. Iti maggacittaṃ maggapaññāti dvepi sahajātadhammāva kathitā.
「诸比丘,被贪所染污的心,不得解脱」,这是表明:因被贪染污,道心不得解脱。「被无明所染污的慧,不得修习」,这是表明:因被无明染污,道慧不得修习。「诸比丘,正是如此」,意思是:诸比丘,正是如此。「由离贪而有心解脱」是指:由贪的灭尽、离贪而称为心解脱,这是果定的名称。「由离无明而有慧解脱」是指:由无明的灭尽、离无明而称为慧解脱。在这部经中,所开示的是不同刹那的止与观。
Rāgupakkiliṭṭhaṃ vā, bhikkhave, cittaṃ na vimuccatīti rāgena upakkiliṭṭhattā maggacittaṃ na vimuccatīti dasseti. Avijjupakkiliṭṭhā vā paññā na bhāvīyatīti avijjāya upakkiliṭṭhattā maggapaññā na bhāvīyatīti dasseti. Iti kho, bhikkhaveti evaṃ kho, bhikkhave. Rāgavirāgā cetovimuttīti rāgassa khayavirāgena cetovimutti nāma hoti. Phalasamādhissetaṃ nāmaṃ. Avijjāvirāgā paññāvimuttīti avijjāya khayavirāgena paññāvimutti nāma hoti. Imasmiṃ sutte nānākkhaṇikā samādhivipassanā kathitāti.