(十四)4. 战士品
(14) 4. Yodhājīvavaggo
1. 战士经注
1. Yodhājīvasuttavaṇṇanā
134第四集第一经中:“以战斗活命”,即战士。“适合王者”,即适合国王。“王所享用”,指国王的受用资具。“被视为属于肢体”:如同手与脚,因为必定被需要,所以被视作肢体。“远射者”:能在水面上射出一牛吼之远,在陆地上能射出八牛吼之远,或更远。据说,杜多伽摩尼阿巴耶王的一位战士能射出九牛吼之远;而在最后生,菩萨能射出一由旬的距离。“刹那能中者”:指毫无偏差地射中;或意为能以刹那闪电般的速度穿透目标,即能射中。“能穿大身者”:指能射穿单层捆扎的一百块木板、一百张水牛皮、指节厚的铁板、四指厚的石板、一拃厚的乌敦跋罗树干,乃至纵向放置的沙车。“凡任何色……”等句,《清净道论》中已有详细解说。“这不是我”
134. Catutthassa paṭhame yuddhaṃ upajīvatīti yodhājīvo. Rājārahoti rañño anucchaviko. Rājabhoggoti rañño upabhogaparibhogo. Aṅganteva saṅkhyaṃ gacchatīti hattho viya pādo viya ca avassaṃ icchitabbattā aṅganti saṅkhyaṃ gacchati. Dūre pātī hotīti udake usabhamattaṃ , thale aṭṭhusabhamattaṃ, tato vā uttarinti dūre kaṇḍaṃ pāteti. Duṭṭhagāmaṇiabhayassa hi yodhājīvo navausabhamattaṃ kaṇḍaṃ pātesi, pacchimabhave bodhisatto yojanappamāṇaṃ. Akkhaṇavedhīti avirādhitavedhī, akkhaṇaṃ vā vijju vijjantarikāya vijjhituṃ samatthoti attho. Mahato kāyassa padāletāti ekatobaddhaṃ phalakasatampi mahiṃsacammasatampi aṅguṭṭhapamāṇabahalaṃ lohapaṭṭampi caturaṅgulabahalaṃ asanapadarampi vidatthibahalaṃ udumbarapadarampi dīghantena vālikasakaṭampi vinivijjhituṃ samatthoti attho. Yaṃkiñci rūpantiādi visuddhimagge vitthāritameva. Netaṃ mamātiādi taṇhāmānadiṭṭhipaṭikkhepavasena vuttaṃ. Sammappaññāya passatīti sammā hetunā kāraṇena sahavipassanāya maggapaññāya passati. Padāletīti arahattamaggena padāleti.
2. 众经注
2. Parisāsuttavaṇṇanā
135第二经中,「草率受训者」(ukkācitavinītā):指未经反问便接受训练者,即不善训练之众。「经反问受训者」(paṭipucchāvinītā):指通过询问方才接受训练者,即善训练之众。「以量为受训者」(yāvatāvinītā):依标准而受训练,即了知标准后而受训之众。然而,在圣典中,“yāvatajjhā”之义为“如其意欲”,也就是了知意欲后方才受训之众。第三经文义显然。
135. Dutiye ukkācitavinītāti appaṭipucchitvā vinītā dubbinītaparisā. Paṭipucchāvinītāti pucchitvā vinītā suvinītaparisā. Yāvatāvinītāti pamāṇavasena vinītā, pamāṇaṃ ñatvā vinītaparisāti attho. ‘‘Yāvatajjhā’’ti pāḷiyā pana yāva ajjhāsayāti attho, ajjhāsayaṃ ñatvā vinītaparisāti vuttaṃ hoti. Tatiyaṃ uttānameva.
4. 生起经注
4. Uppādāsuttavaṇṇanā
137第四经中,「法住性」(dhammaṭṭhitatā):指自性安住性。「法定性」(dhammaniyāmatā):指自性决定性。「一切行」(sabbe saṅkhārā):指四地诸行。「无常」(aniccā):以已有还无之义而称无常。「苦」(dukkhā):以恒常逼恼之义而称苦。「无我」(anattā):以不得自在之义而称无我。如此,于此经中,三种法相是结合起来宣说的。
137. Catutthe dhammaṭṭhitatāti sabhāvaṭṭhitatā. Dhammaniyāmatāti sabhāvaniyāmatā. Sabbe saṅkhārāti catubhūmakasaṅkhārā. Aniccāti hutvā abhāvaṭṭhena aniccā. Dukkhāti sampaṭipīḷanaṭṭhena dukkhā. Anattāti avasavattanaṭṭhena anattā. Iti imasmiṃ sutte tīṇi lakkhaṇāni missakāni kathitāni.
5. 盖萨甘巴喇经注
5. Kesakambalasuttavaṇṇanā
138第五经中,「经线所织之衣」(tantāvutānaṃ vatthānaṃ):此属表示自身所有的属格,义为用线织成的衣服。「盖萨甘巴喇」(kesakambalo):即用人发织成的毯子。「种种沙门婆罗门之论」(puthusamaṇabrāhmaṇavādānaṃ):此亦属表示自身所有的属格。「最劣」(paṭikiṭṭho):即序列最末、低劣者。「愚陋人」(moghapuriso):即空无所有之人。「遮止」(paṭibāhati):即禁止。「迅速张网」(khippaṃ uḍḍeyyā):即撒下鱼笼。第六、第七经其义明了。
138. Pañcame tantāvutānaṃ vatthānanti paccatte sāmivacanaṃ, tantehi vāyitavatthānīti attho. Kesakambaloti manussakesehi vāyitakambalo . Puthusamaṇabrāhmaṇavādānanti idampi paccatte sāmivacanaṃ. Paṭikiṭṭhoti pacchimako lāmako. Moghapurisoti tucchapuriso. Paṭibāhatīti paṭisedheti. Khippaṃ uḍḍeyyāti kuminaṃ oḍḍeyya. Chaṭṭhasattamāni uttānatthāneva.
8. 恶马经注
8. Assakhaḷuṅkasuttavaṇṇanā
141141. 第八经中,「assakhaḷuṅko」(劣马)指马驹。在这部经里,当说到「其速度」(javasmiṃ)时,我就是在说「其智速」(ñāṇajava)。当说到「其颜色」(vaṇṇasmiṃ)时,我就是在说「其功德色」(guṇavaṇṇa)。当说到「其体高与腹围」(ārohapariṇāhasmiṃ)时,我就是在说「其崇高性与圆满意」(uccabhāvo parimaṇḍalabhāvo)。
141. Aṭṭhame assakhaḷuṅkoti assapoto. Idamassa javasmiṃ vadāmīti ayamassa ñāṇajavoti vadāmi. Idamassa vaṇṇasmiṃ vadāmīti ayamassa guṇavaṇṇoti vadāmi. Idamassa ārohapariṇāhasminti ayamassa uccabhāvo parimaṇḍalabhāvoti vadāmīti.
9. 马匹别经注释(Assaparassasuttavaṇṇanā)
9. Assaparassasuttavaṇṇanā
142第九经中,“别马”指马中特别的一匹。“别人”指人中特别之人,亦即是“人上人”的意思。这部经阐明了三道果。于此,应知此人乃由三道而成就智速。
142. Navame assaparasseti assesu parasse. Purisaparasseti purisesu parasse, purisapuriseti attho. Imasmiṃ sutte tīṇi maggaphalāni kathitāni. Tattha ayaṃ tīhi maggehi ñāṇajavasampannoti veditabbo.
10. 良马经注释(Assājānīyasuttavaṇṇanā)
10. Assājānīyasuttavaṇṇanā
143第十经中,“贤善”指极善的。“良马”指能了知应作、不应作的马。良人之理亦同。这部经所说的是阿拉汉果。于此,应知此人乃由阿拉汉道而成就智速。
143. Dasame bhadreti bhaddake. Assājānīyeti kāraṇākāraṇaṃ jānanake asse. Purisājānīyesupi eseva nayo. Imasmiṃ sutte arahattaphalaṃ kathitaṃ. Tatrāyaṃ arahattamaggena ñāṇajavasampannoti veditabbo.
11. 第一孔雀饲养处经注释(Paṭhamamoranivāpasuttavaṇṇanā)
11. Paṭhamamoranivāpasuttavaṇṇanā
144第十一经中,「究竟依止」指超越边际的依止,即不动摇的依止、坚固的依止。其余意义同前。
144. Ekādasame accantaniṭṭhoti antaṃ atikkantaniṭṭho, akuppaniṭṭho dhuvaniṭṭhoti attho. Sesaṃ sadisameva.
第二部《孔雀饲养处经》的注释
12. Dutiyamoranivāpasuttavaṇṇanā
145第十二经中,「神变」指成就神变。「教诫神变」指通过揭示、明示而进行的宣说与随宣说之教示神变。
145. Dvādasame iddhipāṭihāriyenāti ijjhanakapāṭihāriyena. Ādesanāpāṭihāriyenāti ādisitvā apadisitvā kathanaanukathanakathāpāṭihāriyena.
第三部《孔雀饲养处经》的注释
13. Tatiyamoranivāpasuttavaṇṇanā
146第十三经中,「正见」指为证得果定的正见。「正智」指果智。「正解脱」指其余果定诸法。这三部经都唯说漏尽者。
146. Terasame sammādiṭṭhiyāti phalasamāpattatthāya sammādiṭṭhiyā. Sammāñāṇenāti phalañāṇena. Sammāvimuttiyāti sesehi phalasamāpattidhammehi. Imesu tīsupi suttesu khīṇāsavova kathitoti.