「拘尸那罗品」
(13) 3. Kusināravaggo
《拘尸那罗经》的注释
1. Kusinārasuttavaṇṇanā
124第三品第一经中,「拘尸那罗」是指名为拘尸那罗的城市。「巴利哈罗那林」是指名为巴利哈罗那的树林。据说那里的人们为了祭祀鬼神而运送供品,因此称为“巴利哈罗那”(运送供品)。「希望」即想要。「亲手」指用自己的手。「推辞」是说以“够了、够了”这样的言词并配合手势来示意拒绝。「善哉我真幸运」意思是“善哉,我真是幸运”。「贪著」指被渴爱的贪欲所束缚。「沉迷」指因渴爱的沉醉而沉迷。「沉溺」指被渴爱吞没、完全消化后持续流转。「无出离智」:若舍弃欲贪、加以约束而受用,便称为有出离智;此人并非如此,而是带着欲贪受用,故为无出离智。善的一面应以与前述相反的方式来理解。然而,应知此处也夹杂着讲述了出离寻等。
124. Tatiyassa paṭhame kusinārāyanti evaṃnāmake nagare. Baliharaṇe vanasaṇḍeti evaṃnāmake vanasaṇḍe. Tattha kira bhūtabalikaraṇatthaṃ baliṃ haranti, tasmā baliharaṇanti vuccati. Ākaṅkhamānoti icchamāno. Sahatthāti sahatthena. Sampavāretīti alaṃ alanti vācāya ceva hatthavikārena ca paṭikkhipāpeti. Sādhu vata māyanti sādhu vata maṃ ayaṃ. Gathitoti taṇhāgedhena gathito. Mucchitoti taṇhāmucchanāyayeva mucchito. Ajjhopannoti taṇhāya gilitvā pariniṭṭhapetvā pavatto. Anissaraṇapaññoti chandarāgaṃ pahāya saṃkaḍḍhitvā paribhuñjanto nissaraṇapañño nāma hoti, ayaṃ na tādiso, sacchandarāgo paribhuñjatīti anissaraṇapañño. Sukkapakkho vuttavipariyāyena veditabbo. Nekkhammavitakkādayo panettha missakā kathitāti veditabbā.
《争论经》的注释
2. Bhaṇḍanasuttavaṇṇanā
125第二经中,「已舍弃」即舍弃。「屡屡行」意思是反复地做。此处,三种寻也是夹杂而说。
125. Dutiye pajahiṃsūti pajahanti. Bahulamakaṃsūti punappunaṃ karonti. Idhāpi tayo vitakkā missakāva kathitā.
《乔达摩塔庙经》的注释
3. Gotamakacetiyasuttavaṇṇanā
126第三经中,「乔达摩塔庙」是指乔达摩夜叉的住所。如来于初成道后的二十年中,有时在遮婆罗塔庙,有时在萨兰达达塔庙,有时在跋呼补达塔庙,有时在乔达摩塔庙,大多住在这些天祠中。但此时,他住在毗舍离附近的乔达摩夜叉住所。因此说“在乔达摩塔庙”。「说此」是指宣说了以“证知后我说”等为内容的经文。
126. Tatiye gotamake cetiyeti gotamakayakkhassa bhavane. Tathāgato hi paṭhamabodhiyaṃ vīsati vassāni kadāci cāpāle cetiye, kadāci sārandade, kadāci bahuputte, kadāci gotamaketi evaṃ yebhuyyena devakulesuyeva vihāsi. Imasmiṃ pana kāle vesāliṃ upanissāya gotamakassa yakkhassa bhavanaṭṭhāne vihāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘gotamake cetiye’’ti. Etadavocāti etaṃ ‘‘abhiññāyāha’’ntiādikaṃ suttaṃ avoca.
还应当明了,这部经是世尊依于事缘而宣说的。依于何事呢?依于《根本法门》的事缘(中部1经等)。据说,有许多从婆罗门出家的比丘,依恃自己之所学,于佛语生起“我已了知”的骄慢,便不来听法——心想:“正自觉者所说的,必定只是我等已知的,不会有未知的。”比丘们将此禀告如来。导师召集那些比丘,令其当面认取此心,随后开示了《根本法门》。那些比丘于说法之中,既不见来处,也不见去处。他们无所见已,便想:“正自觉者不过是将‘我之教法能度人’挂在口头罢了。”导师洞悉其心念,故而开演了这部经。
Idañca bhagavatā suttaṃ atthuppattiyaṃ vuttanti veditabbaṃ. Kataraatthuppattiyanti? Mūlapariyāyaatthuppattiyaṃ (ma. ni. 1.1 ādayo). Sambahulā kira brāhmaṇapabbajitā attanā uggahitabuddhavacanaṃ nissāya jānanamadaṃ uppādetvā dhammassavanaggaṃ na gacchanti – ‘‘sammāsambuddho kathento amhehi ñātameva kathessati, no aññāta’’nti. Bhikkhū tathāgatassa ārocesuṃ. Satthā te bhikkhū pakkosāpetvā mukhapaṭiññaṃ gahetvā mūlapariyāyaṃ desesi. Te bhikkhū desanāya neva āgataṭṭhānaṃ, na gataṭṭhānaṃ addasaṃsu. Apassantā ‘‘sammāsambuddho ‘mayhaṃ kathā niyyātī’ti mukhasampattameva kathetī’’ti cintayiṃsu. Satthā tesaṃ manaṃ jānitvā imaṃ suttantaṃ ārabhi.
其中,“证知”是指:已了知、通达并现证“此是五蕴、十二处、十八界、二十二根、四谛、九因、七触、七受、七思、七想、七心”,同样,依“此是四念处”等理趣,于彼彼法了知、通达、现证,这是它的含义。“有因”是指:所说一切皆有因有缘而说,并非无因无缘。“具神变”是指:以折服反对者而成就的教诫神变而说,并非无神变。“你们应当”是指:你们如此去做是恰当的。“欢喜”是指:随念“世尊是正自觉者、法是善说、僧是善行道”的三宝功德,而生起相应的欢喜,这是它的意思。其余两句也是如此。
Tattha abhiññāyāti ‘‘ime pañcakkhandhā, dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyo, bāvīsatindriyāni, cattāri saccāni, nava hetū, satta phassā, satta vedanā, satta cetanā, satta saññā, satta cittānī’’ti jānitvā paṭivijjhitvā paccakkhaṃ katvā, tathā – ‘‘ime cattāro satipaṭṭhānā’’tiādinā nayena te te dhamme jānitvā paṭivijjhitvā paccakkhameva katvāti attho. Sanidānanti sappaccayameva katvā kathemi, no appaccayaṃ. Sappāṭihāriyanti paccanīkapaṭiharaṇena sappāṭihāriyameva katvā kathemi, no appāṭihāriyaṃ. Alañca pana voti yuttañca pana tumhākaṃ. Tuṭṭhiyāti ‘‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho’’ti tīṇi ratanāni guṇato anussarantānaṃ tumhākaṃ yuttameva tuṭṭhiṃ kātunti attho. Sesapadadvayepi eseva nayo.
“震动”是指以六种方式震动。如是之地震,于菩提道场亦曾发生。据说,当菩萨从南侧登上菩提道场时,南侧向下似触无间地狱,北侧向上似顶有顶天。当他走向西边时,西侧向下似触无间地狱,东侧向上似顶有顶天。当他走向北边时,北侧向下似触无间地狱,南侧向上似顶有顶天。当他走向东边时,东侧向下似触无间地狱,西侧向上似顶有顶天。那菩提树也一时向下似触无间地狱,一时向上似顶有顶天。就在那一天,以如此六种方式,一千个轮围世界的大地悉皆震动。
Akampitthāti chahi ākārehi akampittha. Evarūpo hi pathavikampo bodhimaṇḍepi ahosi. Bodhisatte kira dakkhiṇadisābhāgena bodhimaṇḍaṃ abhiruḷhe dakkhiṇadisābhāgo heṭṭhā avīciṃ pāpuṇanto viya ahosi, uttarabhāgo uggantvā bhavaggaṃ abhihananto viya. Pacchimadisaṃ gate pacchimabhāgo heṭṭhā avīciṃ pāpuṇanto viya ahosi, pācīnabhāgo uggantvā bhavaggaṃ abhihananto viya. Uttaradisaṃ gate uttaradisābhāgo heṭṭhā avīciṃ pāpuṇanto viya, dakkhiṇadisābhāgo uggantvā bhavaggaṃ abhihananto viya. Pācīnadisaṃ gate pācīnadisābhāgo heṭṭhā avīciṃ pāpuṇanto viya, pacchimabhāgo uggantvā bhavaggaṃ abhihananto viya. Bodhirukkhopi sakiṃ heṭṭhā avīciṃ pāpuṇanto viya, sakiṃ uggantvā bhavaggaṃ abhihananto viya. Tasmimpi divase evaṃ chahi ākārehi cakkavāḷasahassī mahāpathavī akampittha.
第四经 《跋兰毒迦拉摩经》注
4. Bharaṇḍukālāmasuttavaṇṇanā
127在第四经中,「kevalakappaṃ」意为整个劫。「Anvāhiṇḍanto」意为游走。「Nāddasā」:为什么没有看见?据说这位跋兰毒迦拉摩在享用释迦族的最上食团时到处游走。世尊知道在他住处因缘成熟时,将有一次法开示生起,便如此决意:使其他住所不显现,因此他没有看见。「Purāṇasabrahmacārī」意为过去的同梵行者。据说他在阿拉罗迦拉摩时代就住在同一精舍,此处即是针对那人而说。「Santharaṃ paññāpehī」意为铺设应铺设的敷具,也就是铺设。「Santharaṃ paññāpetvā」意为在如法的床座上铺设覆垫之后。「Kāmānaṃ pariññaṃ paññāpetī」:此处“遍知”指超越,所以他开示的是超越诸欲的初禅。「Na rūpānaṃ pariññaṃ」意为不教授超越色的无色界定。「Na vedanānaṃ pariññaṃ」意为不教授超越受的涅槃。「Niṭṭhā」意为归宿、成就。「Udāhu puthū」意为“或者种种”。
127. Catutthe kevalakappanti sakalakappaṃ. Anvāhiṇḍantoti vicaranto. Nāddasāti kiṃ kāraṇā na addasa? Ayaṃ kira bharaṇḍu kālāmo sakyānaṃ aggapiṇḍaṃ khādanto vicarati. Tassa vasanaṭṭhānaṃ sampattakāle ekā dhammadesanā samuṭṭhahissatīti ñatvā bhagavā evaṃ adhiṭṭhāsi, yathā añño āvasatho na paññāyittha. Tasmā na addasa. Purāṇasabrahmacārīti porāṇako sabrahmacārī. So kira āḷārakālāmakāle tasmiṃyeva assame ahosi, taṃ sandhāyevamāha. Santharaṃ paññāpehīti santharitabbaṃ santharāhīti attho. Santharaṃ paññāpetvāti kappiyamañcake paccattharaṇaṃ paññāpetvā. Kāmānaṃ pariññaṃ paññāpetīti ettha pariññā nāma samatikkamo, tasmā kāmānaṃ samatikkamaṃ paṭhamajjhānaṃ paññāpeti. Na rūpānaṃ pariññanti rūpānaṃ samatikkamabhūtaṃ arūpāvacarasamāpattiṃ na paññāpeti. Na vedanānaṃ pariññanti vedanānaṃ samatikkamaṃ nibbānaṃ na paññāpeti. Niṭṭhāti gati nipphatti. Udāhu puthūti udāhu nānā.
第五经 《手长者经》注
5. Hatthakasuttavaṇṇanā
128在第五经中,「abhikkantāya rattiyā」:此处「abhikkanta」一词,可解作“消尽”、“美好”、“端严”、“随喜”等义。例如,“尊者,夜已过,初夜分已尽,比丘僧团久坐,祈请世尊为比丘们诵巴帝摩卡”这类语句中,取的是“消尽”义。而在“此人于此四种人中,更为美好、更为殊胜”(增支部4.100)这类语句中,则取“美好”义。
128. Pañcame abhikkantāya rattiyāti ettha abhikkantasaddo khayasundarābhirūpaabbhanumodanādīsu dissati. Tattha ‘‘abhikkantā, bhante, ratti, nikkhanto paṭhamo yāmo, ciranisinno bhikkhusaṅgho, uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha’’nti evamādīsu khaye dissati. ‘‘Ayaṃ imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti evamādīsu (a. ni. 4.100) sundare.
谁以神通和威光礼拜我的双足,以端严的容貌照亮一切方向?
‘‘Ko me vandati pādāni, iddhiyā yasasā jalaṃ; Abhikkantena vaṇṇena, sabbā obhāsayaṃ disā’’ti. (vi. va. 857) –
在诸如“以端严的容貌……”一类句子中,“abhikkanta”是端严的意思。而在“善来啊,乔达摩尊者”这类用法中(波罗夷15),它是随喜的意思。但在这里,它是美好的意思。因此,“abhikkantāya rattiyā”即指可爱、令人愉悦、悦意的夜晚。“Abhikkantavaṇṇā”:此处“abhikkanta”一词为端严,而“vaṇṇa”一词则有皮肤、称赞、族姓、种类、原因、形态、量、色处等义。其中,在“世尊是金色的”等处(中部2.399;经集553),指皮肤;在“居士,你何时集得了沙门乔达摩的这些称赞”等处(中部2.77),指称赞;在“乔达摩尊者,有四种姓”等处(长部3.115),指族姓类别;在“以什么特征而被称为持香者”等处(相应部1.234),指原因;在“化作大象王那样的形态”等处(相应部1.138),指形态;在“钵有三种量”等处(波罗夷602),指量;在“色、香、味、食素”等处,指色处。这里应当理解为皮肤。因此,“abhikkantavaṇṇā”指殊胜的光彩,也就是皮肤的端严。
Evamādīsu abhirūpe. ‘‘Abhikkantaṃ, bho gotamā’’ti evamādīsu (pārā. 15) abbhanumodane. Idha pana sundare. Tena abhikkantāya rattiyāti iṭṭhāya kantāya manāpāya rattiyāti vuttaṃ hoti. Abhikkantavaṇṇāti idha abhikkantasaddo abhirūpe, vaṇṇasaddo pana chavithutikulavaggakāraṇasaṇṭhānapamāṇarūpāyatanādīsu dissati. Tattha ‘‘suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā’’ti evamādīsu (ma. ni. 2.399; su. ni. 553) chaviyaṃ. ‘‘Kadā saññūḷhā pana te gahapati samaṇassa gotamassa vaṇṇā’’ti evamādīsu (ma. ni. 2.77) thutiyaṃ. ‘‘Cattārome, bho gotama, vaṇṇā’’ti evamādīsu (dī. ni. 3.115) kulavagge. ‘‘Atha kena nu vaṇṇena, gandhatthenoti vuccatī’’ti evamādīsu (saṃ. ni. 1.234) kāraṇe. ‘‘Mahantaṃ hatthirājavaṇṇaṃ abhinimminitvā’’ti evamādīsu (saṃ. ni. 1.138) saṇṭhāne. ‘‘Tayo pattassa vaṇṇā’’ti evamādīsu (pārā. 602) pamāṇe. ‘‘Vaṇṇo gandho raso ojā’’ti evamādīsu rūpāyatane. So idha chaviyā daṭṭhabbo. Tena abhikkantavaṇṇāti abhirūpacchavi, iṭṭhavaṇṇā manāpavaṇṇāti vuttaṃ hoti.
“Kevalakappaṃ”中的“kevala”一词有多义:无余、多数、纯粹、无增上、坚固、离系等。正如在“圆满无余、清净的梵行”等处(波罗夷1),是无余的意思;在“唯有一劫天的盎伽摩揭陀人带着大量嚼食和啖食前来”等处(大品43),是多数的意思;在“纯大苦蕴的集起”等处(分别论225),是纯粹的意思;在“这位具寿大概只有信而已吧”等处(大品244),是无增上的意思;在“尊者,阿那律有位名叫巴希亚的同住比丘,坚决进行僧团分裂”等处(增支部4.243),是坚固的意思;在“被称为离系者、已住者、最上人”等处(相应部3.57),是离系的意思。而在这里,取的是无余的意思。
Kevalakappanti ettha kevalasaddo anavasesayebhuyyābyāmissānatirekadaḷhatthavisaṃyogādianekattho. Tathā hissa ‘‘kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariya’’nti evamādīsu (pārā. 1) anavasesatā attho. ‘‘Kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya upasaṅkamissantī’’ti evamādīsu (mahāva. 43) yebhuyyatā. ‘‘Kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti evamādīsu (vibha. 225) abyāmissatā. ‘‘Kevalaṃ saddhāmattakaṃ nūna ayamāyasmā’’ti evamādīsu (mahāva. 244) anatirekatā. ‘‘Āyasmato, bhante, anuruddhassa bāhiyo nāma saddhivihāriko kevalakappaṃ saṅghabhedāya ṭhito’’ti evamādīsu (a. ni. 4.243) daḷhatthatā. ‘‘Kevalī vusitavā uttamapurisoti vuccatī’’ti evamādīsu (saṃ. ni. 3.57) visaṃyogo. Idha pana anavasesatā atthoti adhippetā.
而“kappa”一词则有净信、名称、时间、施设、剪截、展转、方便、周遍等多义。正如在“乔达摩尊者,这是可净信的,正如对阿拉汉、正自觉者那样”等处(中部1.387),它便是净信的意思。在“诸比丘,我允许以五种沙门行法享用果”等处(小品250),则是名称的意思。在“我常常这样安住”等处(中部1.387),则是时间的意思。在“这位尊者劫波”等处(经集1098;小尼柯耶劫波童子问117,劫波童子问释义61),则是施设的意思。在“庄严并剪截须发”等处(本生2.22.1368;律藏大品1094),则是剪截的意思。在“允许二指量”等处(小品446),则是展转的意思。在“有方便躺下”等处(增支部8.80),则是方便的意思。在“照亮全部竹林”等处(相应部1.94),则是周遍的意思。而此处,取的是周遍之义。因此,“kevalakappaṃ jetavanaṃ”即遍满整个祇园,无有剩余。
Kappasaddo panāyaṃ abhisaddahanavohārakālapaññattichedanavikappalesasamantabhāvādianekattho. Tathā hissa ‘‘okappaniyametaṃ bhoto gotamassa, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassā’’ti evamādīsu (ma. ni. 1.387) abhisaddahanamattho. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitu’’nti evamādīsu (cūḷava. 250) vohāro. ‘‘Yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’’ti evamādīsu (ma. ni. 1.387) kālo. ‘‘Iccāyasmā kappo’’ti evamādīsu (su. ni. 1098; cūḷani. kappamāṇavapucchā 117, kappamāṇavapucchāniddeso 61) paññatti . ‘‘Alaṅkato kappitakesamassū’’ti evamādīsu (jā. 2.22.1368; vi. va. 1094) chedanaṃ. ‘‘Kappati dvaṅgulakappo’’ti evamādīsu (cūḷava. 446) vikappo. ‘‘Atthi kappo nipajjitu’’nti evamādīsu (a. ni. 8.80) leso. ‘‘Kevalakappaṃ veḷuvanaṃ obhāsetvā’’ti evamādīsu (saṃ. ni. 1.94) samantabhāvo. Idha panassa samantabhāvo attho adhippeto. Tasmā kevalakappaṃ jetavananti ettha anavasesaṃ samantato jetavananti attho.
“Obhāsetvā”:以光照耀。“Vālukāya”:以细沙。“Na saṇṭhātī”:不能站立。“Oḷārikaṃ”:当梵天神要在地上站立时,其体粗大,可令粗显之身显现,或令大地显现,故如此说。“Dhammā”:此词显示先前所学的佛语。“Nappavattino ahesuṃ”:指讽诵时迷乱之辞完全消失。“Appaṭivāno”:不退转、不厌倦。
Obhāsetvāti ābhāya pharitvā. Vālukāyāti saṇhāya vālukāya. Na saṇṭhātīti na patiṭṭhāti. Oḷārikanti brahmadevatāya hi pathaviyaṃ patiṭṭhānakāle attabhāvo oḷāriko māpetuṃ vaṭṭati pathavī vā, tasmā evamāha. Dhammāti iminā pubbe uggahitabuddhavacanaṃ dasseti. Nappavattino ahesunti sajjhāyamūḷhakā vācā parihīnāyeva ahesuṃ. Appaṭivānoti anivatto anukkaṇṭhito.
“Dassanassa”(见):以眼识而见。“Upaṭṭhānassa”(现前):以四种缘而现前。“Adhisīla”(增上戒):指十种戒,此戒以五戒为基础,故称为增上戒。“Avihaṃ gato”(至于无烦):表示已生于无烦梵天界。
Dassanassāti cakkhuviññāṇena dassanassa. Upaṭṭhānassāti catūhi paccayehi upaṭṭhānassa. Adhisīlanti dasavidhaṃ sīlaṃ. Tañhi pañcasīlaṃ upādāya adhisīlanti vuccati. Avihaṃ gatoti avihabrahmaloke nibbattosmīti dasseti.
第六,《迦途维耶经》注释
6. Kaṭuviyasuttavaṇṇanā
129第六,“goyogapilakkhasmiṃ”(在牛买卖处的波罗叉树旁):指在卖牛处生长的波罗叉树附近。“Rittassāda”(空虚味):因无禅那之乐,故为空虚之味。“Bāhirassāda”(外味):指以五欲之乐为外味。“Kaṭuviya”(迦途维耶):意为残食。“Āmagandhena”(因秽臭):指名为瞋的秽臭气味。“Avassuta”(漏泄):意为浸润。“Makkhikā”(苍蝇):即烦恼之蝇。“Nānupatissantī”(不追随):指不会起而追随。“Nānvāssavissantī”(不追咬):指追随而咬啮不会发生。“Saṃvegamāpādī”(令生悚惧):指成为入流者。
129. Chaṭṭhe goyogapilakkhasminti gāvīnaṃ vikkayaṭṭhāne uṭṭhitapilakkhassa santike. Rittassādanti jhānasukhābhāvena rittassādaṃ. Bāhirassādanti kāmaguṇasukhavasena bāhirassādaṃ. Kaṭuviyanti ucchiṭṭhaṃ. Āmagandhenāti kodhasaṅkhātena vissagandhena. Avassutanti tintaṃ. Makkhikāti kilesamakkhikā. Nānupatissantīti uṭṭhāya na anubandhissanti. Nānvāssavissantīti anubandhitvā na khādissanti. Saṃvegamāpādīti sotāpanno jāto.
“Kaṭuviyakato”(作残食者):指残食者。“Ārakā hoti”(远):指远离。“Vighātasseva bhāgavā”(唯为苦之分有):指唯受苦。“Careti”(行):指行走、去往。“Dummedho”(劣慧):即劣慧。在此经中唯说轮回,偈颂中则说轮回与还灭。第七经亦唯说轮回。
Kaṭuviyakatoti ucchiṭṭhakato. Ārakā hotīti dūre hoti. Vighātasseva bhāgavāti dukkhasseva bhāgī. Caretīti carati gacchati. Dummedhoti duppañño. Imasmiṃ sutte vaṭṭameva kathitaṃ, gāthāsu vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitanti. Sattame vaṭṭameva bhāsitaṃ.
8.《第二阿那律经》的注释
8. Dutiyaanuruddhasuttavaṇṇanā
131第八,“这是你的慢”:意为你以九种方式增长的慢。“这是你的掉举”:意为这是你的掉举,即心的掉举状态。“这是你的悔恨”:意为这是你的悔恨。
131. Aṭṭhame idaṃ te mānasminti ayaṃ te navavidhena vaḍḍhitamānoti attho. Idaṃ te uddhaccasminti idaṃ tava uddhaccaṃ cittassa uddhatabhāvo. Idaṃte kukkuccasminti idaṃ tava kukkuccaṃ.
9.《覆藏经》的注释
9. Paṭicchannasuttavaṇṇanā
132第九:“带来”即导向。“覆藏而带来”即覆藏之后导向。“显露而照耀”:在此,应知有四种显露——一方显露、双方显露、自己显露、一切处显露。其中,“一方显露”指不共学处;“双方显露”指共同学处;“自己显露”指已证得的法功德;“一切处显露”指三藏佛语。
132. Navame āvahantīti niyyanti. Paṭicchanno āvahatīti paṭicchannova hutvā niyyāti. Vivaṭo virocatīti ettha ekato ubhato attato sabbatthakatoti catubbidhā vivaṭatā veditabbā. Tattha ekato vivaṭaṃ nāma asādhāraṇasikkhāpadaṃ. Ubhato vivaṭaṃ nāma sādhāraṇasikkhāpadaṃ. Attato vivaṭaṃ nāma paṭiladdhadhammaguṇo. Sabbatthakavivaṭaṃ nāma tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ.
10. 《刻划经》的注释
10. Lekhasuttavaṇṇanā
133第十:“屡屡”,即常常、无有间断。“以粗俚”,指粗强、粗硬的言语。“以粗恶”,指粗恶语,即强行说、粗恶地说。“不可意”,指不能令心接近、不增长心意。“唯联结”,仅仅是结合在一起而已。“唯合和”,仅仅是成为无间断。“唯和合”,仅仅是走向合一。其余各处,皆显而易见。
133. Dasame abhiṇhanti abhikkhaṇaṃ nirantaraṃ. Āgāḷhenāti gāḷhena kakkhaḷena. Pharusenāti pharusavacanena. Gāḷhaṃ katvā pharusaṃ katvā vuccamānopīti attho. Amanāpenāti manaṃ anallīyantena avaḍḍhantena. Sandhiyatimevāti ghaṭiyatiyeva. Saṃsandatimevāti nirantarova hoti. Sammodatimevāti ekībhāvameva gacchati. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.