第二 祈请品注释
(12) 2. Āyācanavaggavaṇṇanā
131第二品第一经:“正确地祈请者当这样祈请”――一位具信比丘起身之后,如是祈愿、渴望、希求:“愿我如舍利弗长老具足智慧,我亦如是;愿我如大目犍连长老具足神通,我亦如是。”因为所希求者皆是已成就之事,是故名为“正确的希求”。若于此上更求超越,则成“错误的希求”。如此之愿,是希求未存在之事,即名“邪愿”。何以故?比丘们!此即是秤,此即是量器。犹如称量黄金、财物时需用秤,量取谷物时需用量器;于称量处,秤为标准;于度量处,量器为标准。同样,于我声闻弟子比丘中,此即是秤,此即是量器,即指舍利弗与目犍连二位长老。以彼为标准,便可衡量、评量自己:“愿我亦能以智慧或神通力达到如此标准。”除此之外,其余方式皆不能如此衡量。
131. Dutiyassa paṭhame evaṃ sammā āyācamāno āyāceyyāti saddho bhikkhu uṭṭhahitvā ‘‘yādiso sāriputtatthero paññāya, ahampi tādiso homi. Yādiso mahāmoggallānatthero iddhiyā, ahampi tādiso homī’’ti evaṃ āyācanto pihento patthento yaṃ atthi, tasseva patthitattā sammā pattheyya nāma. Ito uttari patthento micchā pattheyya. Evarūpā hi patthanā yaṃ natthi, tassa patthitattā micchāpatthanā nāma hoti. Kiṃ kāraṇā? Esā, bhikkhave, tulā etaṃ pamāṇanti yathā hi suvaṇṇaṃ vā hiraññaṃ vā tulentassa tulā icchitabbā, dhaññaṃ minantassa mānanti tulane tulā, minane ca mānaṃ pamāṇaṃ hoti, evameva mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ esā tulā etaṃ pamāṇaṃ yadidaṃ sāriputtamoggallānā. Te gahetvā ‘‘ahampi ñāṇena vā iddhiyā vā etampamāṇo homī’’ti attānaṃ tuletuṃ vā pamāṇetuṃ vā sakkā, na ito aññathā.
132从第二经开始,以下各经道理皆与此相同。然于此中稍有差别:就“差摩比丘尼及莲华色比丘尼”而言,差摩于智慧最为第一,莲华色于神通最为第一,是故正确地祈请者当如是祈愿:“愿我于智慧或神通亦能如此。”同样,在家弟子中,质多居士于智慧最为第一,手王子以有大神力著称,是故正确地祈请者当如是祈愿:“愿我于智慧或神力亦能如此。”久寿多罗以大智慧被尊为第一,难陀之母以有大神力著称,是故正确地祈请者当如是祈愿:“愿我于智慧或神力亦能如此。”
132. Dutiyādīsupi eseva nayo. Idaṃ panettha visesamattaṃ – khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā cāti etāsu hi khemā paññāya aggā, uppalavaṇṇā iddhiyā. Tasmā ‘‘paññāya vā iddhiyā vā etādisī homī’’ti sammā āyācamānā āyāceyya. Tathā citto gahapati paññāya aggo, hatthako rājakumāro mahiddhikatāya. Tasmā ‘‘paññāya vā iddhiyā vā ediso homī’’ti sammā āyācamāno āyāceyya. Khujjuttarāpi mahāpaññatāya aggā, nandamātā mahiddhikatāya. Tasmā ‘‘paññāya vā iddhiyā vā etādisī homī’’ti sammā āyācamānā āyāceyya.
135第五经:“破损”:因诸功德已被破坏,故称破损。“毁坏”:因诸功德已被毁坏,故称毁坏,意为功德已断、功德已失。“维护自我”即照顾、守护此无功德之自我。“有罪过”即有过失。“有可责难”即应受诃责。“产生”即获得、招感。“不思择”即于未了知、未决断之时。“未洞察”即未深入观察、未彻底了知。“对不应称誉者称誉”,是指对行为邪恶、行邪道的外道或外道弟子――这些人本与恶名相应――却称赞其功德:“此人修善行,是行正道者。”“对应称誉者贬抑”,是指对佛陀等行正道者中的某位,却数落其不是:“此人修行劣,是行邪道者。”经文“对不应称誉者称誉”此句,另有一类人,他们针对那些行为邪恶、行邪道的外道或外道弟子加以贬斥:“这些家伙修行劣,这些家伙是邪道者。”而“对应称誉者称誉”,则是针对行为善好、行于正道的佛陀或佛弟子,称赞其功德:“这些人修行善,这些人正是真正行正道者。”
135. Pañcame khatanti guṇānaṃ khatattā khataṃ. Upahatanti guṇānaṃ upahatattā upahataṃ, chinnaguṇaṃ naṭṭhaguṇanti attho. Attānaṃ pariharatīti nigguṇaṃ attānaṃ jaggati gopāyati. Sāvajjoti sadoso. Sānuvajjoti saupavādo. Pasavatīti paṭilabhati. Ananuviccāti ajānitvā avinicchinitvā. Apariyogāhetvāti ananupavisitvā. Avaṇṇārahassāti avaṇṇayuttassa micchāpaṭipannassa titthiyassa vā titthiyasāvakassa vā. Vaṇṇaṃ bhāsatīti ‘‘suppaṭipanno esa sammāpaṭipanno’’ti guṇaṃ katheti. Vaṇṇārahassāti buddhādīsu aññatarassa sammāpaṭipannassa. Avaṇṇaṃ bhāsatīti ‘‘duppaṭipanno esa micchāpaṭipanno’’ti aguṇaṃ katheti. Avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsatīti idhekacco puggalo duppaṭipannānaṃ micchāpaṭipannānaṃ titthiyānaṃ titthiyasāvakānaṃ ‘‘itipi duppaṭipannā itipi micchāpaṭipannā’’ti avaṇṇaṃ bhāsati. Vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsatīti suppaṭipannānaṃ sammāpaṭipannānaṃ buddhānaṃ buddhasāvakānaṃ ‘‘itipi suppaṭipannā itipi sammāpaṭipannā’’ti vaṇṇaṃ bhāsati.
136第六经中,「于非置信处」是指令人不生信心的因由。所谓“示现置信”,即是对恶行道、邪行道,却使人起信:“这是善行道,这是正道。”「于置信处生起不信」,则是对善行道、正道,却令人不生信心,说:“这是恶行道,这是邪道。”此经其余部分,义皆浅白。
136. Chaṭṭhe appasādanīye ṭhāneti appasādakāraṇe. Pasādaṃupadaṃsetīti duppaṭipadāya micchāpaṭipadāya ‘‘ayaṃ suppaṭipadā sammāpaṭipadā’’ti pasādaṃ janeti. Pasādanīye ṭhāne appasādanti suppaṭipadāya sammāpaṭipadāya ‘‘ayaṃ duppaṭipadā micchāpaṭipadā’’ti appasādaṃ janetīti. Sesamettha uttānameva.
137第七经:「于二处」,即指两种场合、两种因缘。「行邪道者」是指正在行邪行的人。「于母与父」:譬如米达文达迦之于母,阿阇世之于父。善分方面,可依前述道理了知。
137.Sattame dvīsūti dvīsu okāsesu dvīsu kāraṇesu. Micchāpaṭipajjamānoti micchāpaṭipattiṃ paṭipajjamāno. Mātari ca pitari cāti mittavindako viya mātari, ajātasattu viya pitari. Sukkapakkho vuttanayeneva veditabbo.
138第八经:「于如来及如来弟子」——犹如提婆达多之于如来,亦如拘迦利迦之于如来弟子。就善分而言,则如阿难长老之于如来,亦如难陀牧牛人长者子之于如来弟子。
138. Aṭṭhame tathāgate ca tathāgatasāvake cāti devadatto viya tathāgate, kokāliko viya ca tathāgatasāvake. Sukkapakkhe ānandatthero viya tathāgate, nandagopālakaseṭṭhiputto viya ca tathāgatasāvake.
139第九经中,“自心清净”指自心的清净,这是八等至的名称。“于世间中不执取任何事物”:对于世间中的色等诸法,不执取、不执著任何一法。如此,在此处,“无执取”即为第二法。第十经与第十一经,其义显然。
139. Navame sacittavodānanti sakacittassa vodānaṃ, aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ etaṃ nāmaṃ. Na ca kiñci loke upādiyatīti loke ca rūpādīsu dhammesu kiñci ekaṃ dhammampi na gaṇhāti na parāmasati. Evamettha anupādānaṃ nāma dutiyo dhammo hoti. Dasamekādasamāni uttānatthānevāti.
这是「祈请品」(Āyācanavagga),第二品。
Āyācanavaggo dutiyo.