「增支部」
Aṅguttaranikāye
「双集注疏」
Dukanipāta-aṭṭhakathā
第一五十经篇
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ
「业行品」
1. Kammakāraṇavaggo
「《过患经》注释」
1. Vajjasuttavaṇṇanā
1《双集》第一《过患经》中,「过患」指过失与罪过。「现法」指在现世、即此身中生起的果报;「后世」则指在未来世、即未来身中生起的果报。「犯罪的人」指造作恶行、犯下过失之人。「国王们捉住后施以种种刑罚」,意思是:国王的属下抓住了盗贼,便对其施加种种刑罚,国王则命令他们这样做。那位圣者亲眼看见那盗贼正遭受着这样的刑罚,因此经中说:“他见到犯罪的盗贼,被国王们捉住后施以种种刑罚。”「以半杖」:指用铁锤,或者为便于击打,将一根四肘长的棍杖剖成两半,手持其中半截棍杖。「酸粥臼」即酸粥臼刑:施刑者先剥掉犯人的头盖骨,然后用钳子夹起烧得通红的铁球,放入头盖骨中,脑髓由此沸腾,向上涌出。「螺髻刑」即螺髻之刑:施刑者以上唇、两耳垂和喉咙窝为界,割开头皮,将全部头发拢成一束,用一根小棍缠绕,再用力向上拔,头皮便连同头发整个被撕扯下来。接着,他们用粗沙砾擦拭、清洗头盖骨,使其呈现出如贝壳般的颜色。所谓「罗……」
1. Dukanipātassa paṭhame vajjānīti dosā aparādhā. Diṭṭhadhammikanti diṭṭheva dhamme imasmiṃyeva attabhāve uppannaphalaṃ. Samparāyikanti samparāye anāgate attabhāve uppannaphalaṃ. Āgucārinti pāpakāriṃ aparādhakārakaṃ. Rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenteti coraṃ gahetvā vividhā kammakāraṇā rājapurisā karonti, rājāno pana tā kārenti nāma. Taṃ coraṃ evaṃ kammakāraṇā kāriyamānaṃ esa passati. Tena vuttaṃ – ‘‘passati coraṃ āgucāriṃ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente’’ti. Addhadaṇḍakehīti muggarehi, pahārasādhanatthaṃ vā catuhatthadaṇḍaṃ dvedhā chetvā gahitadaṇḍakehi. Bilaṅgathālikanti kañjiyaukkhalikakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā sīsakaṭāhaṃ uppāṭetvā tattaṃ ayoguḷaṃ saṇḍāsena gahetvā tattha pakkhipanti, tena matthaluṅgaṃ pakkuthitvā uttarati. Saṅkhamuṇḍikanti saṅkhamuṇḍakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā uttaroṭṭhaubhatokaṇṇacūḷikagalavāṭakaparicchedena cammaṃ chinditvā sabbakese ekato gaṇṭhiṃ katvā daṇḍakena veṭhetvā uppāṭenti, saha kesehi cammaṃ uṭṭhahati. Tato sīsakaṭāhaṃ thūlasakkharāhi ghaṃsitvā dhovantā saṅkhavaṇṇaṃ karonti. Rāhumukhanti rāhumukhakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā saṅkunā mukhaṃ vivaritvā antomukhe dīpaṃ jālenti, kaṇṇacūḷikāhi vā paṭṭhāya mukhaṃ nikhādanena khananti, lohitaṃ paggharitvā mukhaṃ pūreti.
“光焰鬘”,是指用浸过油的碎布将全身缠好,然后点燃。“掌灯火”,是指用浸过油的碎布缠住手掌,使之如灯般燃烧。“额草刑”,是指额草之刑。施刑者从脖子下方开始,将皮肤一圈圈割开,使之垂至脚踝处,再用皮带捆住犯人,拖着他走。犯人踩在自己被割下的皮肤卷上,一步一绊,反复跌倒。“穿树皮衣刑”,是指穿树皮衣之刑。施刑者同样地将皮肤割开,让它垂下挂在腰间,再从腰部开始向下割,使皮肤垂至脚踝;这样,上半身便如同穿着树皮做的裙子,覆盖着下半身。“羚羊刑”,是指羚羊之刑。施刑者用铁环套在犯人的双肘与双膝上,再钉入铁桩。犯人便仰仗这四根铁桩被固定于地面。随后,众人围着他燃起大火,正如经文中所说“如同被火环绕的羚羊”。之后,行刑者不时拔除铁桩,让犯人仅靠被截断的四根骨茬支撑身体站立。没有比这些更残酷的刑罚了。
Jotimālikanti sakalasarīraṃ telapilotikāya veṭhetvā ālimpenti. Hatthapajjotikanti hatthe telapilotikāya veṭhetvā dīpaṃ viya pajjālenti. Erakavattikanti erakavattakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā heṭṭhāgīvato paṭṭhāya cammavaṭṭe kantitvā gopphake ṭhapenti, atha naṃ yottehi bandhitvā kaḍḍhanti. So attano cammavaṭṭe akkamitvā akkamitvā patati. Cīrakavāsikanti cīrakavāsikakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā tatheva cammavaṭṭe kantitvā kaṭiyaṃ ṭhapenti, kaṭito paṭṭhāya kantitvā gopphakesu ṭhapenti, uparimehi heṭṭhimasarīraṃ cīrakanivāsananivatthaṃ viya hoti. Eṇeyyakanti eṇeyyakakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā ubhosu kapparesu ca ubhosu jāṇukesu ca ayavalayāni datvā ayasūlāni koṭṭenti. So catūhi ayasūlehi bhūmiyaṃ patiṭṭhahati. Atha naṃ parivāretvā aggiṃ karonti. ‘‘Eṇeyyako jotipariggaho yathā’’ti āgataṭṭhānepi idameva vuttaṃ. Taṃ kālena kālaṃ sūlāni apanetvā catūhi aṭṭhikoṭīhiyeva ṭhapenti. Evarūpā kammakāraṇā nāma natthi.
“钩肉刑”,是指用两端带钩的钩子击打,将皮、肉、筋一并撕扯下来。“铜钱刑”,是指用锋利的凿子从头部开始,把犯人全身的肉凿成像铜钱大小的一块块,令其纷纷掉落。“碱衣刑”,是指先用种种兵器击打身体各处,再用刷子涂上腐蚀性的碱液,使皮、肉、筋皆融化流淌,最终只剩连骨的骨架直立。“翻闩刑”,是指令犯人侧卧,以铁桩从耳孔钉入,深刺入地,与之连为一体,然后抓住犯人的双脚,如拧绞物品般扭转。“草床刑”,是指技术娴熟的刽子手先完整剥下犯人的皮,再用大杵捣碎骨头,只剩一堆肉。这时,刽子手抓住头发将这堆肉提起,只用头发把肉缠绕捆扎,裹好后再捆成一束,如同捆草把一般。“被狗吞食”,是指连着数日不给犯人食物,然后放出饥饿的狗,让它们啃食犯人。只消片刻,犯人便被吃得只剩一具骨架。“悬于柱上”,是指将人悬挂在柱子上。
Baḷisamaṃsikanti ubhatomukhehi baḷisehi paharitvā cammamaṃsanhārūni uppāṭenti. Kahāpaṇikanti sakalasarīraṃ tiṇhāhi vāsīhi koṭito paṭṭhāya kahāpaṇamattaṃ, kahāpaṇamattaṃ pātentā koṭṭenti. Khārāpatacchikanti sarīraṃ tattha tattha āvudhehi paharitvā kocchehi khāraṃ ghaṃsanti, cammamaṃsanhārūni paggharitvā aṭṭhikasaṅkhalikāva tiṭṭhati. Palighaparivattikanti ekena passena nipajjāpetvā kaṇṇacchiddena ayasūlaṃ koṭṭetvā pathaviyā ekābaddhaṃ karonti. Atha naṃ pāde gahetvā āviñchanti. Palālapīṭhakanti cheko kāraṇiko chavicammaṃ acchinditvā nisadapotehi aṭṭhīni bhinditvā kesesu gahetvā ukkhipati, maṃsarāsiyeva hoti. Atha naṃ keseheva pariyonandhitvā gaṇhanti, palālavaṭṭiṃ viya katvā puna veṭhenti. Sunakhehipīti katipayāni divasāni āhāraṃ adatvā chātakasunakhehi khādāpenti. Te muhuttena aṭṭhikasaṅkhalikameva karonti. Sūle uttāsenteti sūle āropente.
“他不以掠夺他人财物而游走”:意思是,见到属于他人的物品,或他人遗失之物,乃至掉落在道路中间、价值千金的包袱,他也不会生起“我要靠这个过活”的念头而去夺取,而是心想“这东西有何用?”,便用脚背将其拨到一旁,径自离去。
Na paresaṃ pābhataṃ vilumpanto caratīti paresaṃ santakaṃ bhaṇḍaṃ parammukhaṃ ābhataṃ antamaso antaravīthiyaṃ patitaṃ sahassabhaṇḍikampi disvā ‘‘iminā jīvissāmī’’ti vilumpanto na vicarati, ko iminā atthoti piṭṭhipādena vā pavaṭṭetvā gacchati.
「恶」:指低劣的。「苦」:指不可意的。「又为何」:那又会是什么原因呢?「以此」:即我以此……。「身恶行」:指杀生等三种不善的身业。「身善行」:指与此(身恶行)相对立的三种善业。「语恶行」:指妄语等四种不善的语业。「语善行」:指与此(语恶行)相对立的四种善业。「意恶行」:指贪欲等三种不善的意业。「意善行」:指与此(意恶行)相对立的三种善业。「清净地保护自己」:这里所谓的“清净”有两种:一是权宜的清净,二是非权宜的清净。譬如,通过皈依三宝,即称为在权宜的意义上保护清净。同样地,通过受持五戒、十戒,乃至四遍清净戒,证得初禅……乃至非想非非想处定,通过入流道、入流果……乃至阿拉汉道,这些都称为在权宜的意义上保护清净。然而,一位安住于阿拉汉果的漏尽者,当他以此已断除根源的五蕴,沐浴、进食、坐下或躺卧时,应当知道,他就是在非权宜的意义上,真正地、清净地、无有垢染地保护、照看着自己。
Pāpakoti lāmako. Dukkhoti aniṭṭho. Kiñca tanti kiṃ nāma taṃ kāraṇaṃ bhaveyya. Yāhanti yena ahaṃ. Kāyaduccaritanti pāṇātipātādi tividhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ. Kāyasucaritanti tassa paṭipakkhabhūtaṃ tividhaṃ kusalakammaṃ. Vacīduccaritanti musāvādādi catubbidhaṃ akusalaṃ vacīkammaṃ. Vacīsucaritanti tassa paṭipakkhabhūtaṃ catubbidhaṃ kusalakammaṃ. Manoduccaritanti abhijjhādi tividhaṃ akusalakammaṃ. Manosucaritanti tassa paṭipakkhabhūtaṃ tividhaṃ kusalakammaṃ. Suddhaṃ attānaṃ pariharatīti ettha duvidhā suddhi – pariyāyato ca nippariyāyato ca. Saraṇagamanena hi pariyāyena suddhaṃ attānaṃ pariharati nāma. Tathā pañcahi sīlehi, dasahi sīlehi – catupārisuddhisīlena, paṭhamajjhānena…pe… nevasaññānāsaññāyatanena, sotāpattimaggena, sotāpattiphalena…pe… arahattamaggena pariyāyena suddhaṃ attānaṃ pariharati nāma. Arahattaphale patiṭṭhito pana khīṇāsavo chinnamūlake pañcakkhandhe nhāpentopi khādāpentopi bhuñjāpentopi nisīdāpentopi nipajjāpentopi nippariyāyeneva suddhaṃ nimmalaṃ attānaṃ pariharati paṭijaggatīti veditabbo.
「因此」:因为这两者(身恶行与语恶行)实为罪过,并非无罪,是以说。「于罪过有怖畏者」:指怖畏罪过的人。「于罪过见怖畏者」:指惯于将罪过视为可怖事物的人。「这(pāṭikaṅkhaṃ)」:此是应希求、必然发生之义。此处‘yaṃ’仅为语气词,或表原因,意即:凭借彼因,将会从一切罪过中解脱。那么,是凭借何因得解脱?凭借第四道与第四果。因由道而解脱,证得果者即名解脱。然则,是否漏尽者过去所造之不善业不感果?感果。然彼乃其成为漏尽者之前所造之业,且他们果报唯今生成熟,于其来世,所谓业果者,绝无所有。第一经终。
Tasmāti yasmā imāni dve vajjāneva, no na vajjāni, tasmā. Vajjabhīrunoti vajjabhīrukā. Vajjabhayadassāvinoti vajjāni bhayato dassanasīlā. Etaṃ pāṭikaṅkhanti etaṃ icchitabbaṃ, etaṃ avassaṃbhāvīti attho. Yanti nipātamattaṃ, kāraṇavacanaṃ vā yena kāraṇena parimuccissati sabbavajjehi . Kena pana kāraṇena parimuccissatīti? Catutthamaggena ceva catutthaphalena ca. Maggena hi parimuccati nāma, phalaṃ patto parimutto nāma hotīti. Kiṃ pana khīṇāsavassa akusalaṃ na vipaccatīti? Vipaccati, taṃ pana khīṇāsavabhāvato pubbe kataṃ. Tañca kho imasmiṃyeva attabhāve, samparāye panassa kammaphalaṃ nāma natthīti. Paṭhamaṃ.
第二、精进经注疏
2. Padhānasuttavaṇṇanā
2第二经中,「精进(padhāna)」指种种勤奋。勤(vīriya)因应被策励,或因能成就精进之状态,故名精进。「难成办」者,即难忍、难满足,谓难行之事。「住于在家」:指居于在家者。所谓“为衣、食、坐卧具、病缘药资具的施予而精进”,即为将这些四类资具施与他人所付出的努力,此正显示其难成办。要言之,即便是四肘长的一块破布、一把米许的饭团、四肘长的茅舍,或油、酥油、生酥中的少许药物,向人开口求“请施”,并拿出来给予,皆是极其难为之事,这一切犹如冲入一场双方激烈交锋的战场一般。是故,世尊说:
2. Dutiye padhānānīti vīriyāni. Vīriyañhi padahitabbato padhānabhāvakaraṇato vā padhānanti vuccati. Durabhisambhavānīti dussahāni duppūriyāni, dukkarānīti attho. Agāraṃ ajjhāvasatanti agāre vasantānaṃ. Cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānuppadānatthaṃ padhānanti etesaṃ cīvarādīnaṃ catunnaṃ paccayānaṃ anuppadānatthāya padhānaṃ nāma durabhisambhavanti dasseti. Caturatanikampi hi pilotikaṃ, pasatataṇḍulamattaṃ vā bhattaṃ, caturatanikaṃ vā paṇṇasālaṃ, telasappinavanītādīsu vā appamattakampi bhesajjaṃ paresaṃ dethāti vattumpi nīharitvā dātumpi dukkaraṃ ubhatobyūḷhasaṅgāmappavesanasadisaṃ. Tenāha bhagavā –
人们说,布施与战斗等视齐观,
少数善者,也能战胜多数;
若以净信心而行布施,纵使微少,
因此,他即于来世获得安乐。
‘‘Dānañca yuddhañca samānamāhu, Appāpi santā bahuke jinanti; Appampi ce saddahāno dadāti, Teneva so hoti sukhī paratthā’’ti. (jā. 1.8.72; saṃ. ni. 1.33);
“从在家而出家者”,是指那些离弃家庭,舍弃了农耕、畜牧等在家营生,而出家过非家生活的人。“为弃舍一切依而精进”:是为了那名为舍离一切依——即蕴依、烦恼依、行依等——的涅槃,而与观、道一同生起的精进。因此,由于这两种精进极难成就,故说“因此”。第二经终。
Agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānanti gehato nikkhamitvā agārassa gharāvāsassa hitāvahehi kasigorakkhādīhi virahitaṃ anagāriyaṃ pabbajjaṃ upagatānaṃ. Sabbūpadhipaṭinissaggatthāya padhānanti sabbesaṃ khandhūpadhikilesūpadhiabhisaṅkhārūpadhisaṅkhātānaṃ upadhīnaṃ paṭinissaggasaṅkhātassa nibbānassa atthāya vipassanāya ceva maggena ca sahajātavīriyaṃ. Tasmāti yasmā imāni dve padhānāni durabhisambhavāni, tasmā. Dutiyaṃ.
3. 热恼经注疏
3. Tapanīyasuttavaṇṇanā
3第三经中,“热恼的”:因在今生与来世皆能带来烧灼,故称热恼的。“他受热恼”,是指因心的忧热而烧灼、追悔,如同造作了身恶行后的难陀夜叉、难陀青年、难陀屠牛者、提婆达多以及那两兄弟等人。据说,他们杀了一头牛,将肉分成两份。然后,弟弟对哥哥说:“我孩子多,把这些内脏给我吧。”哥哥便说:“所有肉都已平分,你还要什么?”便殴打他,导致他死亡。他转过身来见到弟弟死了,心想:“我造作了重业。”于是生起极大的忧苦。他无论行住坐卧,只要忆起那个业,内心便无法喜悦。他所饮、所食、所嚼、所尝的任何饮食,其营养都再不能滋养身体,只剩下皮包骨。那时,一位长老见到他,便问:“近事男,你饮食充足,为何瘦得皮包骨?是否造了能带来热恼的业?”他答:“是的,尊者。”便将事情原原本本地说了。长老说:“近事男,你造作了重业,在无辜者身上犯了过。”他便带着这个业命终,投生地狱。因语恶行而遭受烧灼者,则如善觉释迦、拘迦利、金鬟青年等人。此经其余部分及第四经意义浅显。第三经终。
3. Tatiye tapanīyāti idha ceva samparāye ca tapantīti tapanīyā. Tappatīti cittasantāpena tappati anusocati kāyaduccaritaṃ katvā nandayakkho viya nandamāṇavo viya nandagoghātako viya devadatto viya dvebhātikā viya ca. Te kira gāvaṃ vadhitvā maṃsaṃ dve koṭṭhāse akaṃsu. Tato kaniṭṭho jeṭṭhakaṃ āha – ‘‘mayhaṃ dārakā bahū, imāni me antāni dehī’’ti. Atha naṃ so ‘‘sabbaṃ maṃsaṃ dvedhā vibhattaṃ, puna kiṃ maggasī’’ti paharitvā jīvitakkhayaṃ pāpesi. Nivattitvā ca naṃ olokento mataṃ disvā ‘‘bhāriyaṃ me kammaṃ kata’’nti cittaṃ uppādesi. Athassa balavasoko uppajji. So ṭhitaṭṭhānepi nisinnaṭṭhānepi tadeva kammaṃ āvajjeti, cittassādaṃ na labhati. Asitapītakhāyitasāyitampissa sarīre ojaṃ na pharati, aṭṭhicammamattameva ahosi. Atha naṃ eko thero disvā – ‘‘upāsaka, tvaṃ pahūtaannapāno, aṭṭhicammamattameva te avasiṭṭhaṃ, atthi nu kho te kiñci tapanīyakamma’’nti? So ‘‘āma, bhante’’ti sabbaṃ ārocesi. Atha naṃ thero ‘‘bhāriyaṃ te upāsaka kammaṃ kataṃ, anaparādhaṭṭhāne aparaddha’’nti āha. So teneva kammena kālaṃ katvā niraye nibbatto. Vacīduccaritena suppabuddhasakkakokālikaciñcamāṇavikādayo viya tappati. Sesamettha catutthe ca uttānatthameva. Tatiyaṃ.
5. 未解知经注疏
5. Upaññātasuttavaṇṇanā
5第五经中,「两日」即是两个日子。「我已解知」是指前往而了知其功德,也就是证知。现在,为了显示那些法,他宣说了「以及不满足」等。因为世尊正是依凭这二法证得一切智的,所以为了彰显其功德力而这样说。其中,「于善法不满足」是借此表明这样的意思:‘我并非仅以禅那或仅以光相为满足,而是生起了阿拉汉道。只要阿拉汉道尚未生起,我便不满足。’而且,于精进不厌倦,即在不退转的状态下践行精进。为了表明此义,他宣说了「以及不退却」等。其中,「不退却」指不退回、不退转。‘诸比丘,我实不退却而精进’一句中,‘实’字仅为语助词。其义为:诸比丘,我在不退转的状态下,作为菩萨求取一切智时,进行了精进。
5. Pañcame dvinnāhanti dvinnaṃ ahaṃ. Upaññāsinti upagantvā guṇaṃ aññāsiṃ, jāniṃ paṭivijjhinti attho. Idāni te dhamme dassento yā ca asantuṭṭhitātiādimāha. Imañhi dhammadvayaṃ nissāya satthā sabbaññutaṃ patto, tasmā tassānubhāvaṃ dassento evamāha. Tattha asantuṭṭhitā kusalesu dhammesūti iminā imaṃ dīpeti – ‘‘ahaṃ jhānamattakena vā obhāsanimittamattakena vā asantuṭṭho hutvā arahattamaggameva uppādesiṃ. Yāva so na uppajji, na tāvāhaṃ santuṭṭho ahosiṃ. Padhānasmiṃ ca anukkaṇṭhito hutvā anosakkanāya ṭhatvāyeva padhānakiriyaṃ akāsi’’nti imamatthaṃ dassento yā ca appaṭivānitātiādimāha. Tattha appaṭivānitāti appaṭikkamanā anosakkanā. Appaṭivānī sudāhaṃ, bhikkhave, padahāmīti ettha sudanti nipātamattaṃ. Ahaṃ, bhikkhave, anosakkanāyaṃ ṭhito bodhisattakāle sabbaññutaṃ patthento padhānamakāsinti ayamettha attho.
现在,为了说明他当时如何践行那种精进,他说了「纵使皮肤……」等。其中,「应证得的」指应被证得的种种功德。「由男子之力」等,说明了男子的智力力量、智精进与智勇猛。「停止」指停住、不再进行、退却,也就是止息。至此,他解释了一种名为「四支具足的精进决定」。其中,「纵使皮肤……」是一支,「筋……」是一支,「骨……」是一支,「肉与血」是一支,这四者便是四支。而「由男子之力」等,是极度精进的同义词。因此应知:通过具足前面这四支而如此决意的精进,便称为四支具足的精进决定。到此,他说明了在菩提树下自己所行的前行之道。
Idāni yathā tena taṃ padhānaṃ kataṃ, taṃ dassento kāmaṃ taco cātiādimāha. Tattha pattabbanti iminā pattabbaṃ guṇajātaṃ dasseti. Purisathāmenātiādinā purisassa ñāṇathāmo ñāṇavīriyaṃ ñāṇaparakkamo ca kathito. Saṇṭhānanti ṭhapanā appavattanā osakkanā, paṭippassaddhīti attho. Ettāvatā tena caturaṅgasamannāgataṃ vīriyādhiṭṭhānaṃ nāma kathitaṃ. Ettha hi kāmaṃ taco cāti ekaṃ aṅgaṃ, nhāru cāti ekaṃ, aṭṭhi cāti ekaṃ, maṃsalohitanti ekaṃ, imāni cattāri aṅgāni. Purisathāmenātiādīni adhimattavīriyādhivacanāni. Iti purimehi catūhi aṅgehi samannāgatena hutvā evaṃ adhiṭṭhitaṃ vīriyaṃ caturaṅgasamannāgataṃ vīriyādhiṭṭhānaṃ nāmāti veditabbaṃ. Ettāvatā tena bodhipallaṅke attano āgamanīyapaṭipadā kathitā.
现在,为了说明由那条道路所证得的功德,他说了「诸比丘,对于我……」等。其中,「由不放逸而证得」是指:由那名为念住不失的「不放逸」而证得,并非由昏沉放逸而获得。「等觉」指四种道智及一切知智。因为依靠昏沉放逸是不可能证得的,所以他说:「等觉是由不放逸而证得的。」「无上安稳」不单指等觉而已,即连那称为阿拉汉果与涅槃的无上安稳,也同样是由不放逸而证得的。
Idāni tāya paṭipadāya paṭiladdhaguṇaṃ kathetuṃ tassa mayhaṃ, bhikkhavetiādimāha. Tattha appamādādhigatāti satiavippavāsasaṅkhātena appamādena adhigatā, na suttappamattena laddhā. Sambodhīti catumaggañāṇañceva sabbaññutaññāṇañca. Na hi sakkā etaṃ suttappamattena adhigantunti. Tenāha – ‘‘appamādādhigatā sambodhī’’ti. Anuttaro yogakkhemoti na kevalaṃ bodhiyeva, arahattaphalanibbānasaṅkhāto anuttaro yogakkhemopi appamādādhigatova.
此后,世尊以自己所证得的功德策励比丘僧团,说道:“诸比丘,你们若是……”等。其中,「为了其目的」意为:为了那个目的,即渴望具足后而安住。「彼无上的」即那个无上的。「梵行的究竟」指作为道之梵行的究竟——圣果。「以证智自作证后」即由殊胜智慧现前证得。「具足而安住」即证得、达到之后而安住。「因此」:因为这种不退转的精进具有大利益,能成就最上义,故说“因此”。第五经。
Idāni attanā paṭiladdhaguṇesu bhikkhusaṅghaṃ samādapento tumhe cepi bhikkhavetiādimāha. Tattha yassatthāyāti yassa atthāya, yaṃ upasampajja viharitukāmā hutvāti attho. Tadanuttaranti taṃ anuttaraṃ. Brahmacariyapariyosānanti maggabrahmacariyassa pariyosānabhūtaṃ ariyaphalaṃ. Abhiññā sacchikatvāti abhiññāya uttamapaññāya paccakkhaṃ katvā. Upasampajja viharissathāti paṭilabhitvā pāpuṇitvā viharissatha. Tasmāti yasmā appaṭivānapadhānaṃ nāmetaṃ bahūpakāraṃ uttamatthasādhakaṃ, tasmā. Pañcamaṃ.
第六 结经(Saṃyojanasuttavaṇṇanā)
6. Saṃyojanasuttavaṇṇanā
6在第六经中,「于诸结的法中」指作为十种结的缘而属于三界的一切法。「遍观乐味」指从乐味的角度进行观察,即以观察为特性的状态。「遍观厌离」指由厌离而生起观察、由厌倦而生起观察的状态。从「生」:即从蕴的结生;从「老」:即从蕴的成熟;从「死」:即从蕴的毁坏;从「愁」:即具有内心焦灼之相的愁;从「悲」:即依彼而生哭泣之相的悲;从「苦」:即身体逼恼之苦;从「忧」:即扰乱意的忧;从「恼」:即具有极度困苦之相的恼;从「苦」:即从整个轮回之苦中,以道断除。「断除已」在此指果的刹那。本经揭示了轮回与出离。第六经。
6. Chaṭṭhe saṃyojaniyesu dhammesūti dasannaṃ saṃyojanānaṃ paccayabhūtesu tebhūmakadhammesu. Assādānupassitāti assādato passitā passanabhāvoti attho. Nibbidānupassitāti nibbidāvasena ukkaṇṭhanavasena passanabhāvo. Jātiyāti khandhanibbattito. Jarāyāti khandhaparipākato. Maraṇenāti khandhabhedato. Sokehīti antonijjhāyanalakkhaṇehi sokehi. Paridevehīti tannissitalālappitalakkhaṇehi paridevehi. Dukkhehīti kāyapaṭipīḷanadukkhehi. Domanassehīti manovighātadomanassehi. Upāyāsehīti adhimattāyāsalakkhaṇaupāyāsehi. Dukkhasmāti sakalavaṭṭadukkhato. Pajahatīti maggena pajahati. Pahāyāti ettha pana phalakkhaṇo kathito. Imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ. Chaṭṭhaṃ.
第七 黑经(Kaṇhasuttavaṇṇanā)
7. Kaṇhasuttavaṇṇanā
7在第七经中,「黑暗」并不是因为颜色黑才称为黑暗,而是因为它具有“能导向(苦果)”的黑性,即能导致苦果,所以称为“生来即黑暗”。或者从本质而言,一切不善法本身就是黑暗的,因为这些法生起时,心并不明亮。「无惭」即无惭的状态。「无愧」即无愧的状态。第七经。
7. Sattame kaṇhāti na kāḷavaṇṇatāya kaṇhā, kaṇhatāya pana upanentīti nipphattikāḷatāya kaṇhā. Sarasenāpi vā sabbākusaladhammā kaṇhā eva. Na hi tesaṃ uppattiyā cittaṃ pabhassaraṃ hoti. Ahirikanti ahirikabhāvo. Anottappanti anottāpibhāvo. Sattamaṃ.
第八 白经(Sukkasuttavaṇṇanā)
8. Sukkasuttavaṇṇanā
8在第八经中,“白”并非因颜色白净而称为白,而是因为它能带来成就的白净,故称为白。从本质而言,一切善法亦皆是白的,因为这些善法生起时,心便变得光辉清净。“惭与愧”:此处,惭的相是厌恶恶行,愧的相是畏惧恶行。至于此处应详述的内容,在《清净道论》中已有说明。第八经释。
8. Aṭṭhame sukkāti na vaṇṇasukkatāya sukkā, sukkatāya pana upanentīti nipphattisukkatāya sukkā. Sarasenāpi vā sabbakusaladhammā sukkā eva. Tesaṃ hi uppattiyā cittaṃ pabhassaraṃ hoti. Hirī ca ottappañcāti ettha pāpato jigucchanalakkhaṇā hirī, bhāyanalakkhaṇaṃ ottappaṃ. Yaṃ panettha vitthārato vattabbaṃ siyā, taṃ visuddhimagge vuttameva. Aṭṭhamaṃ.
第九 行经(Cariyasuttavaṇṇanā)
9. Cariyasuttavaṇṇanā
9第九偈颂中,“守护世间”的意思是支撑、安立、保护世间。“在这世间,母亲便不得认出”:在这世间,亲生母亲并不会因“这是我的母亲”这样的尊重与恭敬而被认出是母亲。对其余的词,道理也一样。“混杂”:指的是混杂一处,或界限遭到破坏。正如“犹如山羊与绵羊等”的譬喻所示:这些有情并不会以“这是我的母亲”或“姨母”等尊重之心来了知彼此的关系。他们对于自己赖以生起贪爱所依的对象,就在那对象上行邪行。为此,世尊引出譬喻,说了“犹如山羊与绵羊等”这段话。第九偈颂释终。
9. Navame lokaṃ pālentīti lokaṃ sandhārenti ṭhapenti rakkhanti. Nayidha paññāyetha mātāti imasmiṃ loke janikā mātā ‘‘ayaṃ me mātā’’ti garucittīkāravasena na paññāyetha. Sesapadesupi eseva nayo. Sambhedanti saṅkaraṃ mariyādabhedaṃ vā. Yathā ajeḷakātiādīsu ete hi sattā ‘‘ayaṃ me mātā’’ti vā ‘‘mātucchā’’ti vā garucittīkāravasena na jānanti. Yaṃ vatthuṃ nissāya uppannā, tattheva vippaṭipajjanti. Tasmā upamaṃ āharanto ‘‘yathā ajeḷakā’’tiādimāha. Navamaṃ.
《雨安居入经注》
10. Vassūpanāyikasuttavaṇṇanā
10第十部经是依据事发因缘而说的。是哪一个事发因缘呢?便是人们对诸比丘的讥嫌。原来,世尊在最初成道后的二十年中,并未制定雨安居的规定。那时诸比丘没有固定的住处,无论冬季、夏季还是雨季,都随心所欲地四处游方。人们看见后,便这样讥嫌道:“这些沙门释子,为何在冬季、夏季和雨季都四处游行?他们践踏青草,损害单根生命,令众多微小生命丧亡。那些外道的教说虽属恶说,到了雨季安居期间尚且懂得停止游方、安住下来;就连鸟儿也会在树顶筑巢,于雨季安居期间不再飞翔,安住下来……”诸比丘听到这些讥嫌后,便禀告了世尊。世尊便以此事为事发因缘,开示这部经。他最初只说了这些:“比丘们,我允许你们入雨安居。”接着,世尊觉知比丘们心中生起的寻思:“究竟应于何时入雨安居呢?”于是便说:“比丘们,我允许你们在雨季入雨安居。”此后,比丘们心中又想:“入雨安居的方式究竟有几种?”他们又将此事禀告世尊。世尊听闻之后,便开示了完整的一部经,一开始便说:“比丘们,有两种……”
10. Dasamaṃ aṭṭhuppattiyaṃ vuttaṃ. Kataraaṭṭhuppattiyaṃ? Manussānaṃ ujjhāyane. Bhagavatā hi paṭhamabodhiyaṃ vīsati vassāni vassūpanāyikā appaññattā ahosi. Bhikkhū anibaddhavāsā vassepi utuvassepi yathāsukhaṃ vicariṃsu. Te disvā manussā ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā hemantampi gimhampi vassampi cārikaṃ carissanti haritāni tiṇāni sammaddantā ekindriyaṃ jīvaṃ viheṭhentā bahū khuddake pāṇe saṅghātaṃ āpādentā. Ime hi nāma aññatitthiyā durakkhātadhammā vassāvāsaṃ allīyissanti saṃkasāyissanti, ime nāma sakuṇā rukkhaggesu kulāvakāni katvā vassāvāsaṃ allīyissanti saṃkasāyissantī’’tiādīni vatvā ujjhāyiṃsu. Tamatthaṃ bhikkhū bhagavato ārocesuṃ. Bhagavā taṃ aṭṭhuppattiṃ katvā imaṃ suttaṃ desento paṭhamaṃ tāva ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vassaṃ upagantu’’nti (mahāva. 184) ettakamevāha. Atha bhikkhūnaṃ ‘‘kadā nu kho vassaṃ upagantabba’’nti uppannaṃ vitakkaṃ sutvā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vassāne vassaṃ upagantu’’nti āha. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kati nu kho vassūpanāyikā’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Taṃ sutvā sakalampi idaṃ suttaṃ desento dvemā, bhikkhavetiādimāha. Tattha vassūpanāyikāti vassūpagamanāni. Purimikāti aparajjugatāya āsāḷhiyā upagantabbā purimakattikapuṇṇamipariyosānā paṭhamā temāsī. Pacchimikāti māsagatāya āsāḷhiyā upagantabbā pacchimakattikapariyosānā pacchimā temāsīti. Dasamaṃ.