身至念品注释
19. Kāyagatāsativaggavaṇṇanā
563“以心遍满”(cetasāphuṭo)是指被心所遍满。心的遍满有两种方式,因此说“两种遍满”等。依前一种含义,即“由相应而亲近明”所说的意思;依后一种含义,即“处于明的部分、明的程度中”所说的意思。
563.Cetasāphuṭoti cittena pharito. Cittena pharaṇañca samuddassa dvidhā sambhavatīti āha – ‘‘duvidhaṃ pharaṇa’’ntiādi. Purimena atthenāti ‘‘sampayogavasena vijjaṃ bhajantī’’ti vuttena atthena. Pacchimenāti ‘‘vijjābhāge vijjākoṭṭhāse vattantī’’ti vuttena.
564对于“带来巨大警策”等,这里还有另一种解释:由于如实显示了身体的自性,故能带来巨大警策。“为利益”是为了现世等利益。“为安稳”是为了从四种暴流中获得安稳。“为念与正知”是为了于一切时中不远离念,并具备七处正知。“为获得智见”是为了证得观智。“为亲证明显解脱果”是为了亲证三明、心解脱、涅槃以及四种沙门果。
564.Mahato saṃvegāya saṃvattatītiādīsu ayaṃ pana aparo nayo. Yāthāvato kāyasabhāvappavedanato mahato saṃvegāya saṃvattati. Atthāyāti diṭṭhadhammikādiatthāya. Yogakkhemāyāti catūhi yogehi khemabhāvāya. Satisampajaññāyāti sabbattha satiavippavāsāya sattaṭṭhāniyasampajaññāya ca. Ñāṇadassanappaṭilābhāyāti vipassanāñāṇādhigamāya. Vijjāvimuttiphalasacchikiriyāyāti tisso vijjā cittassa adhimutti nibbānaṃ cattāri sāmaññaphalānīti etesaṃ paccakkhakaraṇāya.
584“为获得慧”等十六种表述中,“为获得慧、为慧增长、为慧广大、为慧丰厚”这四种是从慧的角度说的抽象表述,其余十二种是从补特伽罗的角度说的抽象表述。“亲近善士”指亲近善士。“听闻正法”指在那些善士面前,听闻开示戒等修行之道的正法言教。“如理作意”指通过如理考察所闻法义,以适当的方式而作意。“法随法行”指随顺出世间法,修习戒等法道。
584.Paññāpaṭilābhāyātiādīsu soḷasasu padesu paññāpaṭilābhāya paññāvuddhiyā paññāvepullāya paññābāhullāyāti imāni cattāri paññāvasena bhāvavacanāni, sesāni dvādasa puggalavasena bhāvavacanāni. Sappurisasaṃsevoti sappurisānaṃ bhajanaṃ. Saddhammassavananti tesaṃ sappurisānaṃ santike sīlādippaṭipattidīpakassa saddhammavacanassa savanaṃ. Yoniso manasikāroti sutānaṃ dhammānaṃ atthūpaparikkhāvasena upāyena manasikāro. Dhammānudhammappaṭipattīti lokuttaradhamme anugatassa sīlādippaṭipadādhammassa paṭipajjanaṃ.
“六神通智”指神变智、天耳智、他心智、宿住随念智、天眼智、漏尽智。“七十三智”,即《无碍解道·智论》中以“专注于耳时的慧为闻所成智,听闻后能防护时的慧为戒所成智”等方式所说的,声闻共与不共之智。其中,闻所成智等六十七种智是声闻所共;根上下智、众生意乐随眠智、双神变智、大悲定智、一切知智、无碍智此六智,则不共声闻。
Channaṃ abhiññāñāṇānanti iddhividhadibbasotacetopariyapubbenivāsadibbacakkhuāsavakkhayañāṇānaṃ. Tesattatīnaṃ ñāṇānanti paṭisambhidāpāḷiyaṃ (paṭi. ma. 1.1-2 mātikā) ‘‘sotāvadhāne paññā sutamaye ñāṇaṃ, sutvāna saṃvare paññā sīlamaye ñāṇa’’ntiādinā ñāṇakathāya niddiṭṭhānaṃ sāvakasādhāraṇāsādhāraṇānaṃ ñāṇānaṃ. Imesañhi tesattatiñāṇānaṃ sutamayañāṇādīni sattasaṭṭhiñāṇāni sāvakassa sādhāraṇāni, ‘‘indriyaparopariyatte ñāṇaṃ, sattānaṃ āsayānusaye ñāṇaṃ, yamakapāṭihīre ñāṇaṃ, mahākaruṇāsamāpattiyā ñāṇaṃ, sabbaññutaññāṇaṃ, anāvaraṇañāṇa’’nti (paṭi. ma. 1.68-73 mātikā) imāni cha asādhāraṇañāṇāni sāvakehi.
「七十七智(sattasattatīnaṃ ñāṇānanti)」的内容如下:
Sattasattatīnaṃñāṇānanti ettha –
即“以生为缘而有老死”的智,与“若无生则无老死”的智;于过去时,“以生为缘而有老死”的智,与“若无生则无老死”的智;于未来时,“以生为缘而有老死”的智,与“若无生则无老死”的智。而这些法住智,又生起“彼是灭尽法、衰灭法、离欲法、寂灭法”之智。同理,“以有为缘而有生”的智……乃至“以取为缘而有有”的智、“以爱为缘而有取”的智、“以受为缘而有爱”的智、“以触为缘而有受”的智、“以六处为缘而有触”的智、“以名色为缘而有六处”的智、“以识为缘而有名色”的智、“以行为缘而有识”的智、“以无明为缘而有行”的智,以及“若无无明则无行”的智;于过去时,“以无明为缘而有行”的智……于未来时,“以无明为缘而有行”的智,与“若无无明则无行”的智。而这些法住智,亦生起“彼是灭尽法、衰灭法、离欲法、寂灭法”之智。
‘‘Jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṃ. Anāgatampi addhānaṃ jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṃ. Yampissa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, tampi khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti ñāṇaṃ. Bhavapaccayā jātīti ñāṇaṃ…pe… upādānapaccayā bhavoti ñāṇaṃ, taṇhāpaccayā upādānanti ñāṇaṃ, vedanāpaccayā taṇhāti ñāṇaṃ, phassapaccayā vedanāti ñāṇaṃ, saḷāyatanapaccayā phassoti ñāṇaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatananti ñāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpanti ñāṇaṃ, saṅkhārapaccayā viññāṇanti ñāṇaṃ, avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṃ, asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṃ, atītampi addhānaṃ avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṃ, asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṃ, anāgatampi addhānaṃ avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṃ, asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṃ, yampissa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, tampi khayadhamaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti ñāṇa’’nti –
这便是世尊在《因缘相应》中,对老死等十一个缘起支,每一支各说七种智,由此构成的七十七智。
Bhagavatā nidānavagge (saṃ. ni. 2.34-35) jarāmaraṇādīsu ekādasasu paṭiccasamuppādaṅgesu paccekaṃ satta satta katvā vuttāni sattasattatiñāṇāni.
此处,「法住智」即缘相智。缘相乃诸法流转安住之因,故称「法住」;对此法住的智慧,便名「法住智」。这也是对“以生为缘而有老死”等六种智的异名。「灭尽法」指其性为灭尽之法;「衰灭法」指其性为衰灭之法;「离欲法」指其性为离欲之法;「寂灭法」指其性为寂灭之法。这便是它们的含义。
Tattha dhammaṭṭhitiñāṇanti paccayākārañāṇaṃ. Paccayākāro hi dhammānaṃ pavattisaṅkhātāya ṭhitiyā kāraṇattā ‘‘dhammaṭṭhitī’’ti vuccati, tattha ñāṇaṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, ‘‘jātipaccayā jarāmaraṇa’’ntiādinā vuttasseva chabbidhassa ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Khayadhammanti khayagamanasabhāvaṃ. Vayadhammanti vayagamanasabhāvaṃ. Virāgadhammanti virajjanasabhāvaṃ. Nirodhadhammanti nirujjhanasabhāvanti attho.
在“得”等之中,“得”本身由接头词加以区别,故说为“获得”。为了再开示其义,又说为“到达”、“具足”。“触”是以证得的方式触达。“作证”是获得上的现证。“具足戒”是成就。
Lābhotiādīsu lābhoyeva upasaggena visesetvā ‘‘paṭilābho’’ti vutto. Puna tasseva atthavivaraṇavasena ‘‘patti sampattī’’ti vuttaṃ. Phusanāti adhigamanavasena phusanā. Sacchikiriyāti paṭilābhasacchikiriyā. Upasampadāti nipphādanā.
“七种有学”:因修学三学而被称为“有学”,即处于预流道等阶段的七种人。“凡夫善人”:与导向涅槃之道相应,故在善好的意义上被称为“善”的凡夫。“增长增广”:增长之增长为独一无二,故说增长增广。这是依前所说的八种智慧,特别是依阿拉汉的智慧而言,既有智慧的增长,也有智慧的增广。
Sattannañcasekkhānanti tisso sikkhā sikkhantīti sekkhasaññitānaṃ sotāpattimaggaṭṭhādīnaṃ sattannaṃ. Puthujjanakalyāṇakassa cāti nibbānagāminiyā paṭipadāya yuttattā sundaraṭṭhena kalyāṇasaññitassa puthujjanassa. Vaḍḍhitaṃ vaḍḍhanaṃ ekāyāti vaḍḍhitavaḍḍhanā. Yathāvuttānaṃ aṭṭhannampi paññānaṃ vasena visesatova arahato paññāvasena paññāvuddhiyā. Tathā paññāvepullāya.
对任何人而言,相应法的大,当由其事业的成就来了解。因此,为了显示其事业的成就,才说“他把握了大义”等。其中,义等之所以为“大”,应理解为境大;而境大,应依《无碍解道》中所说的方法来理解。至于“圣戒蕴”的大,则应理解为:因大、缘大、所依大、分类大、作用大、果报大和功德大。其中,因指无贪等;缘指惭、愧、信、念、精进等;所依指声闻菩提、辟支菩提的决定性,以及具足这些的特出人物;分类指应行与禁止等的区别;作用指以部分断等方式摧破对应的烦恼;果报指天成就与涅槃成就;功德指可爱、可意等。这是此处的简略说明,详细说明当依《清净道论》与《愿经》等中所说的方法来理解。依照这一方法,也应恰当地抉择和解说“圣定蕴”等的大。至于“处非处”等的大,应理解为境大。其中,处非处的境大,当依《多界经》等中所说的方法来理解。
Yassa kassacipi visesato anurūpadhammassa mahantaṃ nāma kiccasiddhiyā veditabbanti tadassa kiccasiddhiyā dassento ‘‘mahante atthe pariggaṇhātī’’tiādimāha. Tattha atthādīnaṃ mahantabhāvo mahāvisayatāya veditabbo, mahāvisayatā ca tesaṃ paṭisambhidāmagge āgatanayena veditabbā. Sīlakkhandhassa pana hetumahantatāya, paccayamahantatāya, nissayamahantatāya , pabhedamahantatāya, kiccamahantatāya, phalamahantatāya, ānisaṃsamahantatāya ca mahantabhāvo veditabbo. Tattha hetu alobhādayo. Paccayo hirottappasaddhāsativīriyādayo. Nissayo sāvakabodhipaccekabodhiniyatatā taṃsamaṅgino ca purisavisesā. Pabhedo cārittavārittādivibhāgo. Kiccaṃ tadaṅgādivasena paṭipakkhavidhamanaṃ. Phalaṃ saggasampadā nibbānasampadā ca. Ānisaṃso piyamanāpatādi. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge (visuddhi. 1.9) ākaṅkheyyasuttādīsu (ma. ni. 1.64 ādayo) ca āgatanayena veditabbo. Iminā nayena samādhikkhandhādīnampi mahantatā yathārahaṃ niddhāretvā vattabbā. Ṭhānāṭṭhānādīnaṃ mahantabhāvo pana mahāvisayatāya veditabbo. Tattha ṭhānāṭṭhānānaṃ mahāvisayatā bahudhātukasuttādīsu āgatanayena veditabbā.
「住与等至」的大境,应依圣定蕴中抉择大境的方法来理解。「圣谛」总摄一切乘,应依《谛分别》及其注释所述的方法来理解。「念处」等,应依《念处分别》等及其注释所述的方法来理解。「沙门果」成就了大利益、大安乐、大意义、大安稳,寂静、殊胜、超越寻思、为智者所证知,因此应知为大。「神通」具有大资粮、大境界、大作用、大神力、大成就,因此应知为大。「涅槃」成就摧破骄慢等大义,因此应知为大。「把握」即从自性等方面确定地把握、了知,也就是通达。
Vihārasamāpattīnaṃ mahāvisayatā samādhikkhandhe mahāvisayatāniddhāraṇanayena veditabbā, ariyasaccānaṃ sakalayānasaṅgāhakato saccavibhaṅge (vibha. 189 ādayo) taṃsaṃvaṇṇanāsu (vibha. aṭṭha. 189 ādayo) ca āgatanayena, satipaṭṭhānādīnaṃ satipaṭṭhānavibhaṅgādīsu (vibha. 355 ādayo) taṃsaṃvaṇṇanādīsu (vibha. aṭṭha. 355 ādayo) ca āgatanayena, sāmaññaphalānaṃ mahato hitassa mahato sukhassa mahato atthassa mahato yogakkhemassa nipphattibhāvato santapaṇītaatakkāvacarapaṇḍitavedanīyabhāvato, abhiññānaṃ mahāsambhārato mahāvisayato mahākiccato mahānubhāvato mahānipphattito, nibbānassa madanimmadanādimahatthasiddhito ca mahantabhāvo veditabbo. Pariggaṇhātīti sabhāvādito paricchijja gaṇhāti jānāti, paṭivijjhatīti attho.
「广慧」的含义也应按前文所述的方法来理解。其差别在于:「广」是说智慧在众多不同的蕴中生起,也就是依于五蕴的差别而智慧生起,如说:“这是所谓的色蕴……乃至……这是所谓的识蕴。”这样,针对这五蕴的差异性,智慧生起。又在这每一蕴中,以一种方式……乃至以十一种方式了知色蕴;以一种方式……乃至以多种方式了知受蕴;以一种方式……乃至以多种方式了知想蕴;以一种方式……乃至以多种方式了知行蕴;以一种方式……乃至以多种方式了知识蕴。如此,对每一蕴,依一类等多种方式,以及依过去等不同方式,随顺其差异性,智慧生起。
Puthupaññāti etthāpi vuttanayānusārena attho veditabbo. Ayaṃ pana viseso – puthu nānākkhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti ‘‘ayaṃ rūpakkhandho nāma…pe… ayaṃ viññāṇakkhandho nāmā’’ti evaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ nānākaraṇaṃ paṭicca ñāṇaṃ pavattati. Tesupi ekavidhena rūpakkhandho…pe… ekādasavidhena rūpakkhandho. Ekavidhena vedanākkhandho…pe… bahuvidhena vedanākkhandho. Ekavidhena saññākkhandho…pe… bahuvidhena saññākkhandho. Ekavidhena saṅkhārakkhandho…pe… bahuvidhena saṅkhārakkhandho. Ekavidhena viññāṇakkhandho…pe… bahuvidhena viññāṇakkhandhoti evaṃ ekekassa khandhassa ekavidhādivasena atītādivasenapi nānākaraṇaṃ paṭicca ñāṇaṃ pavattati.
「在众多不同的界中」是指:“这是所谓的眼界……乃至……这是所谓的意识界。”其中有十六界属于欲界,两种界为四地所摄。如是,依界的差别,智慧生起。这是就有执取界而言的。对于独觉佛和两位上首弟子,智慧只会在有执取的界上,随顺其差别而生起,而且这种生起仅是局部的,并非毫无遗漏。至于外在无执取界的差异,则不是他们的境界。唯有在一切智佛陀那里,才能依界之差别生起这样的智慧:“由于此界增盛,这棵树的树干是白色的,那棵是黑色的;这棵光滑,那棵粗糙;这棵的树皮厚,那棵的树皮干燥。这棵树的叶子,颜色、形状等是这个样子。这棵树的花是蓝的、黄的、红的、白的,有的香、有的臭、有的是香臭混合的。果实则有小的、大的、长的、圆的,好看的、不好看的,光滑的、粗糙的,香的、臭的,甜的、苦的、酸的、辣的、涩的。刺则有尖锐的、非常尖锐的、直的、弯的,以及铜色、蓝色、红色、白色的”等等。
Puthu nānādhātūsūti ‘‘ayaṃ cakkhudhātu nāma…pe… ayaṃ manoviññāṇadhātu nāma. Tattha soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve cātubhūmikā’’ti evaṃ dhātūsu nānākaraṇaṃ paṭicca ñāṇaṃ pavattati. Tayidaṃ upādinnadhātuvasena vuttaṃ. Paccekabuddhānañhi dvinnañca aggasāvakānaṃ upādinnadhātūsu eva nānākaraṇaṃ paṭicca ñāṇaṃ pavattati, tañca kho ekadesatova, na nippadesato. Bahiddhā anupādinnadhātūnaṃ nānākaraṇaṃ tesaṃ avisayova, sabbaññubuddhānaṃyeva pana ‘‘imāya dhātuyā ussannattā imassa rukkhassa khandho seto hoti, imassa kāḷo, imassa maṭṭho, imassa kharo, imassa bahalataco, imassa sukkhataco. Imassa pattaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena evarūpaṃ. Imassa pupphaṃ nīlaṃ, pītaṃ, lohitaṃ, odātaṃ, sugandhaṃ, duggandhaṃ, missakagandhaṃ. Phalaṃ khuddakaṃ, mahantaṃ, dīghaṃ, vaṭṭaṃ, suvaṇṇaṃ, dubbaṇṇaṃ, maṭṭhaṃ, pharusaṃ, sugandhaṃ, duggandhaṃ, madhuraṃ, tittakaṃ, ambilaṃ, kaṭukaṃ, kasāvaṃ. Kaṇṭako tikhiṇo, atikhiṇo, ujuko, kuṭilo, tambo, nīlo, lohito, odāto’’tiādinā dhātunānattaṃ paṭicca ñāṇaṃ pavattati.
在众多不同的处中:即“这是眼处……乃至……这是法处”。其中,十处属于欲界,两处通于四地。如此,智慧随顺于处的差异性而转起。
Puthu nānāāyatanesūti ‘‘idaṃ cakkhāyatanaṃ nāma…pe… idaṃ dhammāyatanaṃ nāma. Tattha dasāyatanā kāmāvacarā, dve cātubhūmakā’’ti evaṃ āyatananānattaṃ paṭicca ñāṇaṃ pavattati.
在众多不同的缘起中:依内与外、相续的差别,缘起支呈现为种种差别。因为无明等每一支都各自被称为缘起,因此《行藏品》中说:“十二缘,十二缘起。”
Puthu nānāpaṭiccasamuppādesūti ajjhattabahiddhābhedato santānabhedato ca nānappabhedesu paṭiccasamuppādaṅgesu. Avijjādiaṅgāni hi paccekaṃ paṭiccasamuppādasaññitāni. Tenāha – saṅkhārapiṭake ‘‘dvādasa paccayā dvādasa paṭiccasamuppādā’’ti (saṃ. ni. ṭī. 1.1.110).
在众多不同的空与不可得中:即于种种自性中,因无恒常、坚实等而具有空的自性;也正因此,从男女、我、我所等角度观之,皆不可得其自性。此处的‘ma’字,为连声字。
Puthu nānāsuññatamanupalabbhesūti nānāsabhāvesu niccasārādivirahitesu suññasabhāvesu, tato eva itthipurisaattattaniyādivasena anupalabbhamānasabhāvesu. Ma-kāro hettha padasandhikaro.
“众多不同的义”:指义无碍解所缘的种种义,如有缘所生等。“法中”:指法无碍解所缘的种种法,如缘等。“词中”:指用以诠释这些义与法的言辞,即种种词。“众多不同的辩”:指在义无碍解等领域的那些智慧,以“此智照亮该义”等方式,如此这般地辨析与显现,故称之为“辩”,即种种智慧。
Puthunānāatthesūti atthapaṭisambhidāvisayesu paccayuppannādinānāatthesu. Dhammesūti dhammapaṭisambhidāvisayesu paccayādinānādhammesu. Niruttīsūti tesaṃyeva atthadhammānaṃ niddhāraṇavacanasaṅkhātesu nānāniruttīsu. Puthu nānāpaṭibhānesūti atthapaṭisambhidādivisayesu imāni ñāṇāni idamatthajotakānīti tathā tathā paṭibhānato upatiṭṭhanato paṭibhānānīti laddhanāmesu nānāñāṇesu.
“众多不同的戒蕴”等:其中,戒的众多与差异已如前说;其余诸蕴依前述理趣极易了知,故此处略明。然而,对于那不可区分、唯一的涅槃,则是依假名施设来把握其众多性,因此说:“超越了众多不同众生所共通的诸法”。由此,便以“摧伏骄慢”等门径,显示了它的众多性。
Puthu nānāsīlakkhandhesūtiādīsu sīlassa puthuttaṃ nānattañca vuttameva, itaresaṃ pana vuttanayānusārena suviññeyyattā pākaṭameva. Yaṃ pana abhinnaṃ ekameva nibbānaṃ, tattha upacāravasena puthuttaṃ gahetabbanti āha – ‘‘puthu nānājanasādhāraṇe dhamme samatikkammā’’ti. Tenassa madanimmadanādipariyāyena puthuttaṃ paridīpitaṃ hoti.
“广大义”:即大义,因为“广大”一词是“大”的同义语。“甚深”:犹如大海,兔子等不能涉入;同样地,对于未积聚智慧资粮者,智慧于不可得、无所依止的诸蕴中生起。如是,由所缘境的甚深性,彰显了智慧的甚深性。
Vipule attheti mahante atthe. Mahantapariyāyo hi vipulasaddo. Gambhīresūti sasādīhi viya mahāsamuddo anupacitañāṇasambhārehi alabbhaneyyappatiṭṭhesu khandhesu ñāṇaṃ pavattatīti visayassa gambhīratāya ñāṇassa gambhīratā vibhāvitā.
由于此慧具备锐利、明净等功德而不与他人共有,故在他人智慧看来,它并非近在左右,实为极为遥远——此为缩短词形后所谓“非周边慧”之义。另有人读作“无力慧”,其解释是:因前述功德不与其他慧共有,故此慧不与任何他慧等同,是名“无力慧”。“通过义的决定”:即对种种义理的如实决断。“没有任何其他人能证得”:即此慧以智之行境无法被其他人所触及,故极为遥远,是为“非周边慧”。今为从其他个人的角度阐明此非周边慧,故说“凡夫善士……”等。
Tikkhavisadabhāvādiguṇehi asādhāraṇattā paresaṃ paññāya na sāmantā, atha kho suvidūravidūreti asamantapaññā ākārassa rassattaṃ katvā. Keci ‘‘asamatthapaññā’’ti paṭhanti, tesaṃ yathāvuttaguṇehi aññehi asādhāraṇattā natthi etissā kāyaci samatthanti asamatthā paññāti yojanā. Atthavavatthānatoti atthappabhedassa yāthāvato sanniṭṭhānato. Na añño koci sakkoti abhisambhavitunti ñāṇagatiyā sampāpuṇituṃ na añño kocipi sakkoti, tasmā ayaṃ suvidūravidūreti asamantapaññā. Idāni puggalantaravasena asamantapaññaṃ vibhāvetuṃ, ‘‘puthujjanakalyāṇakassā’’tiādi āraddhaṃ.
他是善巧分别诸慧者、证知智者、证得无碍解者、成就四无所畏者、具足十力者、人牛王、人中狮子、人龙象、人良驹、人应供者、无边智者、无边威光者、无边名声者、大富者、大财者、大力者、引导者、调伏者、随调伏者、使知者、令审察者、观察者、令信服者。这位世尊,是未生起之道令生起者,未产生之道令产生者,未宣说之道宣说者;他是知道者、了知道者、善巧于道者。而今弟子们也随顺于道而住,后来便具足此道。
‘‘Paññāpabhedakusalo abhinnañāṇo adhigatappaṭisambhido catuvesārajjappatto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano balavā netā vinetā anunetā paññāpetā vinijjhāpetā pekkhatā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido. Maggānugāmī ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā.
这位世尊,以能知而了知,以能见而照见;是眼,是智,是法,是梵,是说示者,令转法轮者,义的引导者,不死的施予者,法主,如来。于这位世尊,以智慧观之,无有未知、未见、未悟、未证、未触之法。依过去、未来、现在,一切法以一切行相,悉皆呈现在佛陀世尊的智门之前。凡称为应被引导者,一切皆是应知——无论自利、他利,或自他两利;现法利益、后世利益;显了义、甚深义;隐密义、覆藏义;应引导义、已引导义;无过失义、离垢义、清净义,乃至究竟义——这一切皆在佛智之内回转。
‘‘So hi bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato, natthi tassa bhagavato aññātaṃ adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ paññāya. Atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchanti, yaṃ kiñci neyyaṃ nāma atthi taṃ sabbaṃ jānitabbaṃ, attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho uttāno vā attho gambhīro vā attho gūḷho vā attho paṭicchanno vā attho neyyo vā attho nīto vā attho anavajjo vā attho nikkileso vā attho vodāno vā attho paramattho vā attho, sabbaṃ taṃ antobuddhañāṇe parivattati.
佛陀世尊的一切身业皆随顺智慧而转,一切语业皆随顺智慧而转,一切意业皆随顺智慧而转。于过去、未来、现在,佛陀世尊的智慧皆无碍。所应知的范围有多广,智慧即有多广;智慧有多广,所应知的范围即有多广。智慧以所应知为限,所应知以智慧为限。超越所应知,智慧不转;超越智慧,无所应知之道。此二法互为限界而住。犹如两个箱盖正相合时,下盖不超过上盖,上盖不超过下盖,彼此互为限界而住;同样地,佛陀世尊的所应知与智慧,亦互为限界而住。所应知的范围有多广,智慧即有多广;智慧有多广,所应知的范围即有多广。智慧以所应知为限,所应知以智慧为限。超越所应知,智慧不转;超越智慧,无所应知之道。此二法互为限界。于一切法中,佛陀世尊的智慧转起。
‘‘Sabbaṃ kāyakammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti, sabbaṃ vacīkammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti, sabbaṃ manokammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti. Atīte buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, anāgate buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, paccuppanne buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ neyyaṃ, tāvatakaṃ ñāṇaṃ. Yāvatakaṃ ñāṇaṃ, tāvatakaṃ neyyaṃ. Neyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ neyyaṃ, neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho natthi, aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā, yathā dvinnaṃ samuggapaṭalānaṃ sammā phusitānaṃ heṭṭhimaṃ samuggapaṭalaṃ uparimaṃ nātivattati, uparimaṃ samuggapaṭalaṃ heṭṭhimaṃ nātivattati, aññamaññapariyantaṭṭhāyino, evamevaṃ buddhassa bhagavato neyyañca ñāṇañca aññamaññapariyantaṭṭhāyino. Yāvatakaṃ neyyaṃ, tāvatakaṃ ñāṇaṃ. Yāvatakaṃ ñāṇaṃ, tāvatakaṃ neyyaṃ, neyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ neyyaṃ, neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho natthi. Aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā. Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati.
一切法对佛陀世尊而言,皆系属于转向、系属于欲求、系属于作意、系属于心生起。佛陀世尊的智慧于一切众生中转起。佛陀了知一切众生的意乐,了知随眠,了知行径,了知胜解;了知少尘者、大尘者、利根者、钝根者、善行相者、恶行相者、易教导者、难教导者、有能力者,乃至完全了知一切众生。包括天、魔、梵的世界,以及沙门、婆罗门、天人与人类,皆在佛智之内回转。
‘‘Sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajjanappaṭibaddhā ākaṅkhappaṭibaddhā manasikārappaṭibaddhā cittuppādappaṭibaddhā, sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati. Sabbesaṃ sattānaṃ buddho āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhimuttiṃ jānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbā sabbe satte pajānāti, sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati.
正如一切鱼、龟,乃至提弥、提弥伽罗等,皆在大海之中游转;同样地,整个世间——包括天、魔、梵的世界,以及沙门、婆罗门、天与人等众生——皆在佛智之内游转。又如一切鸟类,乃至金翅鸟,皆在虚空的范围之内飞翔;同样地,即使是如舍利弗这般具足智慧者,亦在佛智的范围之内游转。佛智遍满并超越一切天人之智,巍然安立。那些刹帝利贤者、婆罗门贤者、居士贤者、沙门贤者,聪明锐敏,擅长以论义进行破斥与建立,犹如能射穿毫毛的利箭,以智慧穿破种种恶见,反复地构造问题……
‘‘Yathā ye keci macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṃ upādāya antomahāsamudde parivattanti, evameva sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci pakkhino antamaso garuḷaṃ venateyyaṃ upādāya ākāsassa padese parivattanti, evameva yepi te sāriputtasamā paññāya, tepi buddhañāṇassa padese parivattanti, buddhañāṇaṃ devamanussānaṃ paññaṃ pharitvā atighaṃsitvā tiṭṭhati. Yepi te khattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā kataparappavādā vālavedhirūpā, vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te te pañhaṃ abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā’’ti (paṭi. ma. 3.5) –
他以前面所指明的经文,依省略重复的方式简略开示道:“善巧慧差别者、已通晓智者……乃至……他们反复地构造问题。”
Ādinā niddiṭṭhapāḷiṃ peyyālamukhena saṃkhipitvā dassento ‘‘paññāpabhedakusalo pabhinnañāṇo…pe… te pañhaṃ abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā’’tiādimāha.
其中,「已通晓智」是指于义理等已得差别智。也有读作「差别智」的,意义相同。「他们那些问题」:即他们各自所欲提出的问题。「已说明其理」:即已解答其原因。「被投于近处者」:由于世尊智慧卓越,他们犹如被投掷到近处而成为弟子。
Tattha pabhinnañāṇoti atthādīsu pabhedagatañāṇo. ‘‘Pabhedañāṇo’’tipi paṭhanti, soyeva attho. Te pañhanti te te attanā adhippetaṃ pañhaṃ. Niddiṭṭhakāraṇāti vissajjitakāraṇā. Upakkhittakāti bhagavato paññāveyyattiyena samīpe khittakā antevāsikā sampajjanti.
“bhūri(广博慧)”一词由“bhavati(存在)”与“abhibhavati(征服)”而得名。征服什么?贪等。即使带有前缀,同一词根仍表示同一意义,因此即使没有前缀,其义也可了知,因为词根有多义之故。所以说“abhibhuyyati(被征服)”。这是依施事者的差别而说。由此,“征服贪”——即各各道智征服、摧破各自所应断的贪,称为“陶醉”。“征服”——即各各果智已征服、摧破并粉碎彼彼贪,故名为“bhūripaññā(广博慧)”。或读作“abhibhavitā(征服者)”,也有读作“abhibhavitvā(已征服)”。而“已征服”是依作用而成就而言;若慧已成就,则征服贪亦成就。其余一切,同理可知。
Bhavati abhibhavatīti bhūri. Kiṃ? Rāgādiṃ. Upasagge satipi tadeva padaṃ tamatthaṃ vadatīti upasaggena vināpi so attho viññeyyo anekatthattā dhātūnanti vuttaṃ – ‘‘abhibhuyyatī’’ti. Kārakabyattayena cetaṃ vuttaṃ, tasmā rāgaṃ abhibhuyyatīti sā sā maggapaññā attanā attanā vajjhaṃ rāgaṃ abhibhuyyati abhibhavati, madatīti attho. Abhibhavatīti sā sā phalapaññā taṃ taṃ rāgaṃ bhavi abhibhavi maddīti bhūripaññā. ‘‘Abhibhavitā’’ti vā pāṭho, ‘‘abhibhavitvā’’tipi paṭhanti. Abhibhavitvāti ca kiriyāya siddhabhāvadassanaṃ. Paññā ce siddhā, rāgābhibhavo ca siddho evāti. Sesesupi eseva nayo.
在贪等烦恼之中,具有染着特征的是贪(rāga)。具有嗔恼特征的是嗔(dosa)。具有痴迷特征的是痴(moha)。具有忿怒特征的是忿(kodha),具有怨恨特征的是恨(upanāha)。先前的时分是忿,随后的时分是恨。具有抹杀他人功德特征的是覆(makkha),具有执持敌对特征的是恼(palāsa)。具有嫉妒他人成就特征的是嫉(issā),具有隐匿自己成就特征的是悭(macchariya)。具有隐藏自己所做恶行特征的是谄(māyā),具有宣扬自己本不具有的功德特征的是诳(sāṭheyya)。具有心硬直特征的是悭(thambho),具有诤胜特征的是诤(sārambho)。具有高慢特征的是慢(māno),具有极度高慢特征的是过慢(atimāno)。具有沉醉特征的是放逸(mado),在五种欲功德中放纵心为特征的是懈怠(pamādo)。‘存在、征服、敌人’(bhavati abhibhavati arinti)这几层意思合起来称为‘bhūri’,因为与‘asarūpa’不相应,所以省略了后面的‘a’音。因此说:‘征服敌人故,名为广慧(bhūripaññā)’。在这里,动植物得以存在(bhavati ettha thāvarajaṅgamaṃ),因此‘bhūri’也被称为大地(pathavī),就像‘地(bhūmī)’这个词一样。同样地,‘广慧’就像大地一样(bhūri viyāti bhūripaññā),因为它具有广阔、宽广的含义,并且能承载一切。因此说:‘以其……’等等。其中,‘如大地’是指具有广阔、宽广的含义。‘广阔’是指在所应知的领域中广阔,而不是只在某一部分活动。‘宽广’是指变得广大殊胜。‘具足’是指那个人(puggalo)。‘iti’一词表示原因,意思是:以此因缘,由于那个人具足了‘广慧’,他的慧便被称作‘广慧’。本来应该说成‘广慧者的慧,是广慧慧’(bhūripaññassa paññā bhūripaññapaññā),这里省略了一个‘慧’字,而说成‘广慧’(bhūripaññā)。
Rāgādīsu pana rajjanalakkhaṇo rāgo. Dussanalakkhaṇo doso. Muyhanalakkhaṇo moho. Kujjhanalakkhaṇo kodho, upanandhanalakkhaṇo upanāho. Pubbakālaṃ kodho, aparakālaṃ upanāho. Paraguṇamakkhanalakkhaṇo makkho, yugaggāhalakkhaṇo palāso. Parasampattikhīyanalakkhaṇā issā, attano sampattiniggūhanalakkhaṇaṃ macchariyaṃ. Attanā katapāpappaṭicchādanalakkhaṇā māyā, attano avijjamānaguṇappakāsanalakkhaṇaṃ sāṭheyyaṃ. Cittassa uddhumātabhāvalakkhaṇo thambho, karaṇuttariyalakkhaṇo sārambho. Unnatilakkhaṇo māno, abbhunnatilakkhaṇo atimāno. Mattabhāvalakkhaṇo mado, pañcakāmaguṇesu cittavossaggalakkhaṇo pamādo. Bhavati abhibhavati arinti bhūri asarūpato parassa akārassa lopaṃ katvā. Tenāha – ‘‘ariṃ maddanipaññāti bhūripaññā’’ti. Bhavati ettha thāvarajaṅgamanti bhūri vuccati pathavī yathā ‘‘bhūmī’’ti bhūri viyāti bhūripaññā vitthatavipulaṭṭhena sabbaṃ sahatāya ca. Tenāha – ‘‘tāyā’’tiādi. Tattha pathavisamāyāti vitthatavipulaṭṭheneva pathavisamāya. Vitthatāyāti pajānitabbe visaye vitthatāya, na ekadese vattamānāya. Vipulāyāti uḷārabhūtāya. Samannāgatoti puggalo. Iti-saddo kāraṇatthe, iminā kāraṇena puggalassa bhūripaññāya samannāgatattā tassa paññā bhūripaññā nāmāti attho. ‘‘Bhūripaññassa paññā bhūripaññapaññā’’ti vattabbe ekassa paññāsaddassa lopaṃ katvā ‘‘bhūripaññā’’ti vuttaṃ.
又,说‘Apicā’等语是为了显示慧的同义词。‘Paññāyametaṃ’意为:这是依于慧而言的。‘Adhivacanaṃ’意为增上语,即别名。‘Bhūrī’:在真实义中,于如蕴等真实存在的事物中喜悦,随顺真实自性,而不像邪见那样在不真实中喜悦,故称bhūri。‘Medhā’:如同雷电击碎石山那样,击碎、损害烦恼,故称medhā;或因迅速领纳、持守之义而称medhā。‘Pariṇāyikā’:因其能引导生起它的众生趣向自利的行道,并引导相应法通达真实相状,故称pariṇāyikā。于慧的其他同义语,亦应以此类推。
Apicāti paññāpariyāyadassanatthaṃ vuttaṃ. Paññāyametanti paññāya etaṃ. Adhivacananti adhikaṃ vacanaṃ. Bhūrīti bhūte atthe khandhādike ramati saccasabhāvena, diṭṭhi viya na abhūteti bhūri. Medhāti asani viya siluccaye kilese medhati hiṃsatīti medhā, khippaṃ gahaṇadhāraṇaṭṭhena vā medhā. Pariṇāyikāti yassuppajjati, taṃ sattaṃ attahitappaṭipattiyaṃ sampayuttadhamme ca yāthāvalakkhaṇappaṭivedhe pariṇetīti pariṇāyikā. Imeheva aññānipi paññāpariyāyavacanāni honti.
「慧丰富」:慧于此人丰盛,故名为「慧丰富者」,此即慧丰富之状态。慧丰富即慧的现起,为显明此义,故以重慧者为例,开示道:「于此,有一类人是重慧者……」其中,「于此,有一类人」指善行凡夫或圣者。「重慧者」:以慧为最尊重者。「以慧为行境者」:依慧而造作现起,或即以此慧行境之造作为其所有。「慧为依止者」:以随顺忍等慧之判摄为其心性所向,故称慧为依止。「心专注于慧者」:心安住于慧、倾向慧。「以慧为帜者」:由高举之义,慧如旗帜般为其所有。「以慧为幢者」与此义同,为同义语。「以慧为增上者」:以慧之相为最尊最上。「富于拣择者」:名为慧的拣择,即于法性种种决断,于彼丰盛。「富于审察者」:于法性种种审度丰盛。「富于洞察者」:于诸法如实现起之洞察丰盛。「正观」:以慧如理观察诸法。「正观行」:依于正观之运作现起;此即于正观之运作丰盛的意思。
Paññābāhullanti paññā bahulā assāti paññābahulo, tassa bhāvo paññābāhullaṃ. Tañca paññāya bāhullaṃ pavatti evāti tamatthaṃ paññāgarukassa puggalassa vasena dassento, ‘‘idhekacco paññāgaruko hotī’’tiādimāha. Tattha idhekaccoti puthujjanakalyāṇako, ariyo vā. Paññā garu ekassāti paññāgaruko. Paññāya carito pavattito paññācarito, paññāya caritaṃ pavattaṃ assāti vā paññācarito. Anulomikakhantiādivibhāgā paññā āsayo etassāti paññāsayo. Paññāya adhimutto tanninnoti paññādhimutto. Samussitaṭṭhena paññā dhajo etassāti paññādhajo. Paññāketūti tasseva vevacanaṃ. Paññānimittaṃ ādhipateyyaṃ etassāti paññādhipateyyo. Paññāsaṅkhāto vicayo, dhammasabhāvavicinanaṃ vā bahulaṃ etassāti vicayabahulo. Nānappakārena dhammasabhāvavicinanaṃ bahulaṃ assāti pavicayabahulo. Okkhāyanaṃ yāthāvato dhammānaṃ upaṭṭhānaṃ bahulaṃ etassāti okkhāyanabahulo. Paññāya tassa tassa dhammassa sammāpekkhanā sampekkhā, sampekkhāya ayanaṃ pavattanaṃ sampekkhāyanaṃ, sampekkhāyanaṃ dhammo pakati assāti sampekkhāyanadhammo. Sampekkhāyanaṃ vā yāthāvato dassanadhammo sabhāvo etassāti sampekkhāyanadhammo. Sabbaṃ dhammajātaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ katvā viharaṇasīloti vibhūtavihārī.
在「以此为行境者」等语中,「此」(taṃ)一词指慧,故应理解为「以慧为行境者」等。那慧是他的行境、他的尊重、他的丰富,是故名为「以此为行境者」、「以此为尊重者」、「以此为丰富者」。对于那慧,心倾斜、朝向、倾向、专注,故名为「倾心于此者」、「朝向于此者」、「倾向于此者」、「专一于此者」。那慧是增上,以此为增上,故名为「以此为增上者」。「重慧者」等语,是就过去生以来而说的,如说「佛陀了知那位亲近欲乐者为重出离者」等(《无碍解道》1.114)。而「以此为行境者」等语,是就今生而言的。现在,为了以举例的方式显示前面所说的意义,才说出「犹如……」等。「同样地……」等,是应当显示的结论。
Taccaritotiādīsu taṃ-saddena paññā paccāmaṭṭhā, tasmā tattha ‘‘paññācarito’’tiādinā attho veditabbo. Sā paññā caritā garukā bahulā assāti taccarito taggaruko tabbahulo. Tassaṃ paññāyaṃ ninno poṇo pabbhāro adhimuttoti tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto. Sā paññā adhipati tadadhipati, tadadhipatito āgato tadādhipateyyo. Paññāgarukotiādīni ‘‘kāmaṃ sevantaṃyeva jānāti, ayaṃ puggalo nekkhammagaruko’’tiādīsu (paṭi. ma. 1.114) viya purimajātito pabhuti vuttāni. Taccaritotiādīni imissā jātiyā vuttāni. Idāni vuttamevatthaṃ nidassanavasenapi dassetuṃ – ‘‘yathā’’tiādi vuttaṃ. Evamevantiādīni dassitabbanigamanaṃ.
「速疾慧」:指在其自身境域中能迅速运作的慧,一旦被策动,对于它应完成的智慧任务,不迟缓、不停滞,能迅速成办。故说:「迅速、疾速地圆满众戒……」等。其中,「迅速、疾速地」重复两次,是为摄括众多戒等。「众戒」:即依应作、应止制定的巴帝摩卡律仪戒;或者,除根律仪外(因其被单独另摄),这里指其余三种戒。「根律仪」:于眼等六根,以念为门闩,防遮贪、嗔的侵入。「饮食知量」:通过审察受用的方式,对饮食而能知量。「警寤勤修」:于白天的三个时段及夜间初、中两个时段,保持清醒,不睡眠,唯修沙门法,故名为「警寤者」;警寤的状态或功用即「警寤」;投入警寤即「警寤勤修」,意为勤修那种警寤。「圣戒蕴」:指有学或无学圣者的圣戒蕴。同样,其余诸蕴也应如此理解。「圣慧蕴」:指有学、无学圣者的道慧及世间慧。「解脱蕴」:指果解脱。「解脱如实知见蕴」:指审察智。速疾慧的解释如此,轻敏慧的解释亦同,喜悦慧的解释亦然。敏锐慧的解释…
Sīghapaññāti attano visaye sīghappavattikā paññā, yā samāraddhā attano paññākiccaṃ adandhāyantī avitthāyantī khippameva sampāpeti. Tenāha – ‘‘sīghaṃ sīghaṃ sīlāni paripūretī’’tiādi. Tattha sīghaṃ sīghanti bahūnaṃ sīlādīnaṃ saṅgahatthaṃ dvikkhattuṃ vuttaṃ. Sīlānīti cārittavārittavasena paññattāni pātimokkhasaṃvarasīlāni, ṭhapetvā vā indriyasaṃvaraṃ tassa visuṃ gahitattā itarāni tividhasīlāni. Indriyasaṃvaranti cakkhādīnaṃ channaṃ indriyānaṃ rāgappaṭighappavesaṃ akatvā satikavāṭena nivāraṇaṃ thakanaṃ. Bhojane mattaññutanti paccavekkhitaparibhogavasena bhojane pamāṇaññubhāvaṃ. Jāgariyānuyoganti divasassa tīsu koṭṭhāsesu rattiyā paṭhamamajjhimakoṭṭhāsesu ca jāgarati na niddāyati, samaṇadhammameva karotīti jāgaro, jāgarassa bhāvo, kammaṃ vā jāgariyaṃ, jāgariyassa anuyogo jāgariyānuyogo, taṃ jāgariyānuyogaṃ. Sīlakkhandhanti sekkhaṃ vā asekkhaṃ vā sīlakkhandhaṃ. Evamitarepi khandhā veditabbā. Paññākkhandhanti maggapaññā ca sekkhāsekkhānaṃ lokiyapaññā ca. Vimuttikkhandhanti phalavimutti. Vimuttiñāṇadassanakkhandhanti paccavekkhaṇañāṇaṃ. Sīghapaññāniddesasadisoyeva lahupaññāniddeso, tathā hāsapaññāniddeso. Javanapaññāniddeso pana kalāpasammasananayena pavatto. Tikkhapaññāniddeso vīriyassa ussukkāpanavasena, nibbedhikapaññāniddeso sabbaloke anabhiratasaññāvasena pavatto. Tattha turitakiriyā sīghatā. Adandhatā lahutā. Vegāyitattaṃ khippatā.
「富于喜悦」:即富于喜。其余诸词皆为它的同义词。或者,「富于喜悦」是根本词。「富于觉受」:依与彼喜相应的悦受而作解说之词。「富于满足」:依并非极强力之喜的满足相而言。「富于欣喜」:依强力之喜所生的欣喜状态而言。「圆满众戒」:兴致勃勃、意气风发、满心欢喜地成就众戒。因为伴随喜悦之慧,乐于胜境,在所缘上行如花开,而伴随舍的慧则不然。
Hāsabahuloti pītibahulo. Sesapadāni tasseva vevacanāni. Atha vā hāsabahuloti mūlapadaṃ. Vedabahuloti tassā eva pītiyā sampayuttasomanassavedanāvasena niddesapadaṃ. Tuṭṭhibahuloti nātibalavapītiyā tuṭṭhākāravasena. Pāmojjabahuloti balavapītiyā pamuditabhāvavasena. Sīlāni paripūretīti haṭṭhappahaṭṭho udaggūdaggo sampiyāyamāno sīlāni sampādeti. Pītisomanassasahagatā hi paññā abhirativasena ārammaṇe phullitā vikasitā viya pavattati, na evaṃ upekkhāsahagatāti.
“迅速地奔向无常”:以对“五取蕴无常”的疾速运行,由于远离了对立面,且往昔串习之力特别殊胜,如同因陀罗释放的雷电,不偏离目标、不迟缓,以速度通达无常相,因此名为“速疾慧”,这就是它的含义。对其余的语句,也依同一理趣。如此,通过以相为所缘的观,显示了速疾慧之后,为了进一步显示强力观,便说“色……”等。其中,“以灭尽义”:因无论于何处生起,即于该处坏灭,故以灭尽为自性。“以怖畏义”:因是怖畏的状态。“以无坚实义”:因远离我之坚实与常之坚实等。“衡量已”:以如天平般的观慧衡量之后。“思量已”:即以能思量的慧思量之后。“晓了已”:即如实阐明、令其明显之后。或者,“衡量已”:以聚思惟的方式衡量之后。“思量已”:以生灭随观的方式思量之后。“晓了已”:以坏灭随观等方式令明显之后。“令显著已”:以行舍随观、随顺的方式触证之后。“于色灭”:于色蕴灭尽的涅槃。“迅速地奔向”:以倾向、朝向、趣入的方式而奔向、运行。现在,为显示观达到顶峰的速疾慧,又再说“色……”等。
Aniccato khippaṃ javatīti ‘‘khandhapañcakaṃ anicca’’nti vegāyitena pavattati, paṭipakkhadūrībhāvena pubbābhisaṅkhārassa sātisayattā indena vissaṭṭhavajiraṃ viya lakkhaṇaṃ avirajjhantī adandhāyantī aniccalakkhaṇaṃ vegasā paṭivijjhati, tasmā sā javanapaññā nāmāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Evaṃ lakkhaṇārammaṇikavipassanāvasena javanapaññaṃ dassetvā balavavipassanāvasena dassetuṃ – ‘‘rūpa’’ntiādi vuttaṃ. Tattha khayaṭṭhenāti yattha yattha uppajjati, tattha tattheva bhijjanato khayasabhāvattā. Bhayaṭṭhenāti bhayānakabhāvato. Asārakaṭṭhenāti attasāravirahato niccasārādivirahato ca. Tulayitvāti tulābhūtāya vipassanāpaññāya tuletvā. Tīrayitvāti tāya eva tīraṇabhūtāya tīretvā. Vibhāvayitvāti yāthāvato pakāsetvā pākaṭaṃ katvā. Atha vā tulayitvāti kalāpasammasanavasena tulayitvā. Tīrayitvāti udayabbayānupassanāvasena tīretvā. Vibhāvayitvāti bhaṅgānupassanādivasena pākaṭaṃ katvā. Vibhūtaṃ katvāti saṅkhārupekkhānulomavasena phuṭaṃ katvā. Rūpanirodheti rūpakkhandhassa nirodhabhūte nibbāne. Khippaṃ javatīti ninnapoṇapabbhāravasena javati pavattati. Idāni sikhāppattavipassanāvasena javanapaññaṃ dassetuṃ, puna ‘‘rūpa’’ntiādi vuttaṃ.
所谓智的锐利,应知是由特别断除对立面而得的,故说“迅速断烦恼故为锐利慧”之后,为分别显示那些烦恼,而说“已生起的欲寻思……”等。那些烦恼虽已由止与观以镇伏及彼分断的方式断除,但因未被圣道彻底根除,且未超越生起的可能,故称“已生起而未根除”,这就是此处“已生起”的意趣。“不忍受”:不令其存留于相续中。“断除”:以彻底断除的方式断除。“驱除”:丢弃。“令至边际”:令至消失的边际。“令至无有”:令至其后的无有状态,意思是依观的次第证得圣道后,唯以彻底断除的方式令归于无有。在此,与欲相应的寻思是“欲寻思”。“愿这些有情死去”等,与其他有情死亡相应的寻思是“嗔寻思”。“愿这些有情受伤害”等,与其他有情受伤害相应的寻思是“害寻思”。“恶的”:低劣的。“不善法”:从不善巧中生起的法。锐利慧者即是速证通智者,且其行道不动摇,故说“于一座上……四圣道……”等。
Ñāṇassa tikkhabhāvo nāma savisesaṃ paṭipakkhasamucchindanena veditabboti ‘‘khippaṃ kilese chindatīti tikkhapaññā’’ti vatvā te pana kilese vibhāgena dassento, ‘‘uppannaṃ kāmavitakka’’ntiādimāha. Samathavipassanāhi vikkhambhanatadaṅgavasena pahīnampi ariyamaggena asamūhatattā uppattidhammataṃ anatītatāya asamūhatuppannanti vuccati, taṃ idha ‘‘uppanna’’nti adhippetaṃ. Nādhivāsetīti santānaṃ āropetvā na vāseti. Pajahatīti samucchedavasena pajahati. Vinodetīti khipati. Byantiṃ karotīti vigatantaṃ karoti. Anabhāvaṃ gametīti anu abhāvaṃ gameti, vipassanākkamena ariyamaggaṃ patvā samucchedavaseneva abhāvaṃ gamayatīti attho. Ettha ca kāmappaṭisaṃyutto vitakko kāmavitakko. ‘‘Ime sattā marantū’’ti paresaṃ maraṇappaṭisaṃyutto vitakko byāpādavitakko. ‘‘Ime sattā vihiṃsiyantū’’ti paresaṃ vihiṃsāpaṭisaṃyutto vitakko vihiṃsāvitakko. Pāpaketi lāmake. Akusale dhammeti akosallasambhūte dhamme. Tikkhapañño nāma khippābhiñño hoti, paṭipadā cassa na calatīti āha – ‘‘ekamhi āsane cattāro ariyamaggā’’tiādi.
“一切行无常、苦、变易法、有为、缘生、灭尽法、衰灭法、离欲法、灭法”——通过如实见而成就谛现观,而非通过其他途径。为以理趣显示穿透慧,故说“于一切行多怀悚惧……”等。其中,“多怀悚惧”:依“一切行无常”等理趣,于一切行常起悚惧。“多怀畏惧”:由智见怖畏而对一切行多怀畏惧之心。此是说厌患随观。“多怀厌离”:因为从诸行向上朝向无为行而多怀厌离。此是说厌离随观。“多怀不乐”等,是显示彼厌离随观的种种转起状态。“面朝外”:面向存在于一切行之外的涅槃、因而转起的智慧面向,以及如此转起的解脱面向。“穿透”、“通达”称为“决择”,具有此者故为“决择的”;或能“决择”故为“决择的”,彼慧即是“穿透慧”。“先前未曾穿透的”:在无始轮回中,即使到边际也未曾穿透的。“先前未曾破裂的”:这是彼的同义语,意即唯以作边际终结而未曾破裂的。“贪蕴”:贪的积聚,或贪的部分。
‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā’’ti yāthāvato dassanena saccappaṭivedho ijjhati, na aññathāti kāraṇamukhena nibbedhikapaññaṃ dassetuṃ – ‘‘sabbasaṅkhāresu ubbegabahulo hotī’’tiādi vuttaṃ. Tattha ubbegabahuloti ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’tiādinā (dha. pa. 277) nayena sabbasaṅkhāresu abhiṇhappavattasaṃvego. Uttāsabahuloti ñāṇabhayavasena sabbasaṅkhāresu bahuso utrastamānaso. Tena ādīnavānupassanamāha. Ukkaṇṭhanabahuloti saṅkhārato uddhaṃ visaṅkhārābhimukhatāya ukkaṇṭhanabahulo. Iminā nibbidānupassanamāha. Aratibahulotiādinā tassā eva aparāparūpapattiṃ. Bahimukhoti sabbasaṅkhārato bahibhūtaṃ nibbānaṃ uddissa pavattañāṇamukho. Tathā pavattitavimokkhamukho. Nibbijjhanaṃ paṭivijjhanaṃ nibbedho, so etissā atthīti nibbedhikā, nibbijjhatīti vā nibbedhikā, sā eva paññā nibbedhikapaññā. Anibbiddhapubbanti anamatagge saṃsāre antaṃ pāpetvā anividdhapubbaṃ. Appadālitapubbanti tasseva atthavacanaṃ, antakaraṇeneva appadālitapubbanti attho. Lobhakkhandhanti lobharāsiṃ, lobhakoṭṭhāsaṃ vā.