一法篇
16. Ekadhammapāḷi
一法篇·第一品注释
(16) 1. Ekadhammapāḷi-paṭhamavaggavaṇṇanā
296在一法篇的注释中,此处「法」字取「自性」之义,如同「善法」等中的用法,故说「一种自性」。「绝对地」意为决定地、必定地。「轮回」指于轮回中流转。「为了厌离」即为了不喜乐。「为了离染」即为了不贪染。「离染」即为了破坏染着,因此说「为了离去」。「为了贪等之灭」即为了以道智灭除贪等。所谓以道智灭除,即是彻底令其不再生起,故说「为了不转起」。「或者,为了轮回的止灭」:如同把食物放入口中咀嚼,目的只为吞咽;同样地,贪等的灭除也正是为了轮回的止灭。因为当烦恼灭尽时,其余两重轮回也随之灭尽,故把握根本而说「为了寂止,即为了烦恼的止息」。所谓对有为法的「证知」,是以于有为法上安立无常等三相的方式成就的,故说「为了证知无常等」。所应了知即是四圣谛,因为除了以圣谛为所缘的所知之外,更无其他。在说了「为了觉悟四谛」之后,为了显示此觉悟是依何种智而成就,便依彼智来说明,故说「菩提称为……」等。「无相涅槃」指不死界。
296. Ekadhammapāḷivaṇṇanāyaṃ idha dhamma-saddo sabhāvattho ‘‘kusalā dhammā’’tiādīsu viyāti āha – ‘‘ekasabhāvo’’ti. Ekantenāti ekaṃsena, avassanti attho. Vaṭṭeti saṃsāravaṭṭe. Nibbindanatthāyāti anabhiramanatthāya. Virajjanatthāyāti arajjanatthāya. Virajjanāyāti palujjanāya. Tenevāha – ‘‘vigamāyā’’ti. Rāgādīnaṃ nirodhāyāti maggañāṇena rāgādīnaṃ nirodhanatthāya. Maggañāṇena nirodhanaṃ nāma accantaṃ appavattikaraṇanti āha – ‘‘appavattikaraṇatthāyā’’ti. Yathā khādanīyassa mukhe katvā khādanaṃ nāma yāvadeva ajjhoharaṇatthaṃ, evaṃ rāgādīnaṃ nirodhanaṃ vaṭṭanirodhanatthamevāti vuttaṃ – ‘‘vaṭṭasseva vā nirujjhanatthāyā’’ti. Yasmā kilesesu khīṇesu itaraṃ vaṭṭadvayampi khīṇameva hoti, tasmā mūlameva gaṇhanto ‘‘upasamāyāti kilesavūpasamanatthāyā’’ti āha. Saṅkhatadhammānaṃ abhijānanaṃ nāma tattha lakkhaṇattayāropanamukhenevāti āha – ‘‘aniccādi…pe… abhijānanatthāyā’’ti. Sambujjhitabbāni nāma cattāri ariyasaccāni tabbinimuttassa ñeyyassa abhāvato. ‘‘Catunnaṃ saccānaṃ bujjhanatthāyā’’ti vatvā tayidaṃ bujjhanaṃ yassa ñāṇassa vasena ijjhati, tassa ñāṇassa vasena dassetuṃ – ‘‘bodhi vuccatī’’tiādi vuttaṃ. Appaccayanibbānassāti amatadhātuyā.
“为激发精勤”是指为令于业处生起喜好。“维萨甘达卡”是糖商的一种通称。“这是某些地方的方言”,有人这样说。甘蔗汁经适当熬煮,加入粉末等混合后,制成块状的称为糖;不制成块状的称为糖浆。由于熬煮方式的差异,凝结成碎块状的称为方糖;达到无杂质状态的,称为白糖。
Ussāhajananatthanti kammaṭṭhāne abhiruciuppādanāya. Visakaṇṭakoti guḷassa vāṇijasamaññā. ‘‘Kismiñci dese desabhāsā’’ti keci. Ucchuraso samapākapakko cuṇṇādīhi missetvā piṇḍīkato guḷo, apiṇḍīkato phāṇitaṃ. Pākavisesena khaṇḍakhaṇḍasedito khaṇḍo, malābhāvaṃ āpanno sakkarā.
“忆念”就是念。“随顺地忆念”就是随念,亦即随顺而得当的念。随念有两种,这是依其作用而分的。“为了令心明净”:通过对能生净信的对象生起净信,使修习之心变得喜悦。“为了观”即是为了观之乐,因为以近行定令心得定,方能成就观之乐。“心生起”是指依修习而生起的心。当所缘是可厌的,心便会受冲击、遭损害,由此心生厌嫌而舍弃业处,因无法品尝修习的乐味而变得了无滋味。而佛陀的功德是令人净信的,心便因此而明净,且不再有疑等心的荒芜,成为远离盖障的状态。“已调伏”是指去除了诸盖,使之无有过失。为了显示通过如此持续用功于业处而调伏自心的譬喻,故说“怎样……”等等。
Saratīti sati. Anu anu saratīti anussati, anu anurūpā satītipi anussati. Duvidhaṃ hotīti payojanavasena duvidhaṃ hoti. Cittasampahaṃsanatthanti pasādanīyavatthusmiṃ pasāduppādanena bhāvanācittassa paritosanatthaṃ. Vipassanatthanti vipassanāsukhatthaṃ. Upacārasamādhinā hi citte samāhite vipassanāsukhena ijjhati. Cittuppādoti bhāvanāvasena pavatto cittuppādo . Upahaññati patihaññati paṭikūlattā ārammaṇassa. Tato eva ukkaṇṭhati, kammaṭṭhānaṃ riñcati, nirassādo hoti bhāvanassādassa alabbhanato. Pasīdati buddhaguṇānaṃ pasādanīyattā. Tathā ca kaṅkhādicetokhilābhāvena vinīvaraṇo hoti. Dametvāti nīvaraṇanirākaraṇena nibbisevanaṃ katvā. Evaṃ kammaṭṭhānantarānuyuñjanena cittaparidamanassa upamaṃ dassento, ‘‘katha’’ntiādimāha.
“是谁……随念”:是谁住于我的内在而随念?“遍摄持”:这是显示完全没有心外所假立的随念者,因此说“并非任何其他”。“见”:即是通过探求,见到只有前面所说的心在随念,而非任何其他。“这一切”:指所有依心脏处等而生起的一切。“这色与前述的非色”:具有变坏特性的为色,前面所述的心无此特性,故为非色。如此简要地确定了色与非色后,安立于五蕴——如此连结。“能生起”:是指能令其生起。“它的”指集谛。“灭”指灭相。“安止的转起”是依照已开始的宣说而作的结束语。
Ko ayaṃ…pe… anussarīti ko ayaṃ mama abbhantare ṭhatvā anussari. Pariggaṇhantoti bāhirakaparikappitassa anussarakassa sabbaso abhāvadassanametaṃ. Tenāha – ‘‘na añño kocī’’ti. Disvāti pariyesananayena vuttappakāraṃ cittameva anussarīti disvā sabbampetanti etaṃ hadayavatthuādippabhedaṃ sabbampi. Idañca rūpaṃ purimañca arūpanti idaṃ ruppanasabhāvattā rūpaṃ, purimaṃ ataṃsabhāvattā arūpanti saṅkhepato rūpārūpaṃ vavatthapetvā. Pañcakkhandhe vavatthapetvāti yojanā. Sambhāvikāti samuṭṭhāpikā. Tassāti samudayasaccassa. Nirodhoti nirodhanimittaṃ. Appanāvāroti yathāraddhāya desanāya nigamanavāro.
297“同样的理趣”:这是将佛陀随念中所阐明的“然而那个……”等义理模式,类推于此。这一类推虽依作用而言通于九种随念,但由于“入出息念等三种唯作观之用”这一特别界定而遮止了其它作用,因此应知它们唯有一种作用。“法随念即法的随念”:这是显示复合词拆分,属于词义解释的范围,故说“此处为词义”。“以法为所缘”:即显示法随念的所缘对象。此理在其他随念中也同样适用。“以戒为所缘”:即以自己清净的戒为所缘而忆念。“以舍为所缘”:即以自己布施的功德为所缘而忆念。“以天为所缘”:此处将自身称为“天”,是因为自己具备的信、戒、闻、舍、慧等功德与诸天众的功德相似。对于相似的事物,确实可以借用其名,正如说“那些草药”、“这位是梵授”一般。因此说“以天为作证”等。其中,“以天为作证”是指作这样的忆念:“诸天众具足怎样的信,由此处命终而生彼处,我也具有那样的信;诸天众具足怎样的戒……具足怎样的闻……具足怎样的舍……诸天众具足怎样的慧,由此处命终而生彼处,我也具有那样的慧。”
297.Eseva nayoti iminā yvāyaṃ ‘‘taṃ paneta’’ntiādinā atthanayo buddhānussatiyaṃ vibhāvitoti atidisati, svāyaṃ atideso payojanavasena navasupi anussatīsu sādhāraṇavasena vuttopi ānāpānassatiādīsu tīsu vipassanatthāneva hontīti iminā apavādena nivattitoti tāsaṃ ekappayojanatāva daṭṭhabbā. Dhamme anussati dhammānussatīti samāsapadavibhāgadassanampi vacanatthadassanapakkhikamevāti āha – ‘‘ayaṃ panettha vacanattho’’ti. Dhammaṃ ārabbhāti hi dhammassa anussatiyā visayabhāvadassanametaṃ. Esa nayo sesesupi. Sīlaṃ ārabbhāti attano pārisuddhisīlaṃ ārabbha. Cāgaṃ ārabbhāti attano cāgaguṇaṃ ārabbha. Devatā ārabbhāti ettha devatāguṇasadisatāya attano saddhāsīlasutacāgapaññāsu devatāsamaññā. Bhavati hi taṃsadisepi tabbohāro yathā ‘‘tāni osadhāni, esa brahmadatto’’ti ca. Tenāha – ‘‘devatā sakkhiṭṭhāne ṭhapetvā’’tiādi. Tattha devatā sakkhiṭṭhāne ṭhapetvāti ‘‘yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena, yathārūpena sutena, yathārūpena cāgena, yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatī’’ti evaṃ devatā sakkhiṭṭhāne ṭhapetvā. Assāsapassāsanimittaṃ nāma tattha laddhabbappaṭibhāganimittaṃ. Gatāti ārammaṇakaraṇavasena upagatā pavattā.
「止息」:苦在这里止息,所以叫止息,即涅槃。「绝对止息」:在这里,一切三重轮转绝对地止息,即涅槃本身。「尽」:能断尽、耗尽烦恼,称为尽,即圣道。那些(道)令止息,也称为「止息」,即圣道本身。尽也是止息,所以叫「尽止息」。在这里,这个止息是法,那么法随念与止息随念是否合为一类来收摄呢?如果就“是法”这一共通性来说,确实合为一类收摄;但为了显示无为法远比有为法殊胜、崇高、最上、寂静,所以特别将它分离出来单独宣说。世尊正是相对于这个差别,在说了“法随念”之后,又说了“止息随念”,因为随念者是以寂静、殊胜的状态现前的。既然如此,这里将「尽止息」也一并收摄进来,也应视为合理的。正如虽然同样都是出世间法,但根据“诸比丘,无论是有为法或无为法,离染在其中被称为最上”(《如是语》90)这样的说法,涅槃法比起道与果的法更为殊胜;同样地,由于道法以断除烦恼而具有希有法性,所以道法也比果法殊胜。因此,应知这里不仅收摄了绝对止息,也一并收摄了尽止息。“仅是观的作用”为什么这样说?有人说:“因为说了‘绝对是为了厌离……’等话。”但这不能成为理由,因为在佛陀随念等的开示中也有同样的话。然而,就像佛陀随念等业处既有观的作用,也有令相明净等作用,而这三种(入出息念等)并非如此,它们唯以观为作用,所以才这么说。
Upasammati ettha dukkhanti upasamo, nibbānaṃ. Accantameva ettha upasammati vaṭṭattayanti accantūpasamo, nibbānameva. Khiṇoti khepeti kileseti khayo, ariyamaggo. Te eva upasametīti upasamo, ariyamaggo eva. Khayo ca so upasamo cāti khayūpasamo. Tatracāyaṃ upasamo dhammo evāti dhammānussatiyā upasamānussati ekasaṅgahoti? Saccaṃ ekasaṅgaho dhammabhāvasāmaññe adhippete, saṅkhatadhammato pana asaṅkhatadhammo sātisayo uḷāratamapaṇītatamabhāvatoti dīpetuṃ visuṃ nīharitvā vuttaṃ. Imameva hi visesaṃ sandhāya bhagavā – ‘‘dhammānussatī’’ti vatvāpi upasamānussatiṃ avoca anussarantassa savisesaṃ santapaṇītabhāvena upaṭṭhānato. Evañca katvā idha khayūpasamaggahaṇampi samatthitanti daṭṭhabbaṃ. Yatheva hi samānepi lokuttaradhammabhāve ‘‘yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ aggamakkhāyatī’’tiādivacanato (itivu. 90) maggaphaladhammehi nibbānadhammo sātisayo, evaṃ phaladhammato maggadhammo kilesappahānena acchariyadhammabhāvato, tasmā accantūpasamena saddhiṃ khayūpasamopi gahitoti daṭṭhabbaṃ. Vipassanatthāneva hontīti kasmā vuttanti? ‘‘Ekantanibbidāyātiādivacanato’’ti keci, taṃ akāraṇaṃ buddhānussatiādīsupi tathā desanāya āgatattā. Yathā pana buddhānussatiādīni kammaṭṭhānāni vipassanatthāni honti, nimittasampahaṃsanatthānipi honti, na evametāni, etāni pana vipassanatthānevāti tathā vuttaṃ.
16. 一法篇
16. Ekadhammapāḷi
(16) 2. 一法品(Ekadhammapāḷi)——第二品注释
(16) 2. Ekadhammapāḷi-dutiyavaggavaṇṇanā
298凭借此见而邪见地观看,或自己邪见地观看,或仅仅是邪见的见本身,这便是邪见,亦即一切颠倒的见。因此说“有六十二种”等。具此邪见者,是为邪见者。属于那邪见者的。
298. Micchā passati tāya, sayaṃ vā micchā passati, micchādassanameva vā tanti micchādiṭṭhi, yaṃ kiñci viparītadassanaṃ. Tenāha – ‘‘dvāsaṭṭhividhāyā’’tiādi . Micchādiṭṭhi etassāti micchādiṭṭhiko. Tassa micchādiṭṭhikassa.
299凭借此见而正见地观看,或自己正见地观看,或仅仅是正见的见本身,这便是正见。所谓五种,乃依业自性智、禅那、观、道、果而分为五种。其中,禅那心生起所摄的智慧为禅那正见,观智为观正见。
299. Sammā passati tāya, sayaṃ vā sammā passati, sammādassanamattameva vā tanti sammādiṭṭhi. Pañcavidhāyāti kammassakatājhānavipassanāmaggaphalavasena pañcavidhāya. Tattha jhānacittuppādapariyāpannaṃ ñāṇaṃ jhānasammādiṭṭhi, vipassanāñāṇaṃ vipassanāsammādiṭṭhi.
302于五蕴中,以“常”等想而生起者,即是非理作意。
302. Pañcasu khandhesu ‘‘nicca’’ntiādinā pavatto anupāyamanasikāro.
303以“无常”等生起的思惟,即是“如理作意”(upāyamanasikāro)。“直至随顺决定”(yāva niyāmokkamanā)的意思是,直到进入邪性决定(micchattaniyāmokkamanā)。至于邪性决定的道理,应依《沙门果经注》及其复注中所说的方法而了知。
303. ‘‘Anicca’’ntiādinā pavatto upāyamanasikāro. Yāva niyāmokkamanāti yāva micchattaniyāmokkamanā. Micchattaniyāmokkamananayo pana sāmaññaphalasuttavaṇṇanāyaṃ taṭṭīkāya ca vuttanayeneva veditabbo.
304此(邪见)即是三种“天界障”(saggāvaraṇā,障碍生天的障蔽),因其达到业道的程度,有大过失,故如此说。它既是天界障,则说它亦是“道障”(maggāvaraṇā,障碍证道的障蔽)便不待多言,故经中说:“亦为道障”。“世间是常”等以十事为所依的边执邪见,唯是道障,因为它是颠倒见,而非天界障——以其未至业道故。这是此处之意。然而,在反驳这一主张时,(有人说:)颠倒见并不成为道障,这与其为非法相违。若如此,则在未断除身见的情况下也应能证道。依此道理,便驳斥了前述说法。说“非天界障”者,认为此见不妨碍生天,便等于承认邪见也能导向天界;为破此见,故说:“所谓邪见,绝无能够导向天界者。”何以故?因为它是绝对、极为沉重、充满过失的法。故说:“必定只会令其沉入地狱”等。
304.Ayaṃ tividhā saggāvaraṇā ceva hotīti kammapathappattiyā mahāsāvajjabhāvato vuttaṃ. Saggāvaraṇāya hontiyā maggavibandhakabhāve vattabbameva natthīti vuttaṃ – ‘‘maggāvaraṇā cā’’ti. ‘‘Sassato loko’’tiādikā dasavatthukā antaggāhikā micchādiṭṭhi. Maggāvaraṇāva hoti viparītadassanabhāvato, na saggāvaraṇā akammapathapattitoti adhippāyo. Idaṃ pana vidhānaṃ paṭikkhipitvāti viparītadassanañca na maggāvaraṇañcāti viruddhametaṃ uddhammabhāvato. Tathā hi sati appahīnāya eva sakkāyadiṭṭhiyā maggādhigamena bhavitabbanti adhippāyena yathāvuttavidhānaṃ paṭikkhipitvā. ‘‘Na saggāvaraṇā’’ti saggūpapattiyā avibandhakattaṃ vadantehi diṭṭhiyā saggāvahatāpi nāma anuññātā hotīti taṃ vādaṃ paṭikkhipantena ‘‘diṭṭhi nāma saggaṃ upanetuṃ samatthā nāma natthī’’ti vuttaṃ. Kasmā? Ekantagarutarasāvajjabhāvato. Tenāha – ‘‘ekantaṃ nirayasmiṃyeva nimujjāpetī’’tiādi.
305“摧毁轮回”:道正见能摧毁烦恼轮与业轮。至于果正见,它只是遮遣那已由自身因缘所摧坏的轮回,因其有开许的余地,故如此说。因此,若此善法堪能证达阿拉汉果,则此观即是不再牵取结生的善法,全无过失。“施予七有”:作为预流道之缘的观正见,会施予那位补特伽罗七有。如此,这是总合五种正见而言的。因此他说:“世间与出世间的正见都已讲说了。”在此义中——即“比丘们,我不见有其他一法……”等经文所说的趣向与道路之义中,由于说到“得生善趣、天界”,因此又说“当知世间正见唯能成就‘有’(bhava)”。
305.Vaṭṭaṃviddhaṃsetīti maggasammādiṭṭhi kilesavaṭṭaṃ kammavaṭṭañca viddhaṃseti. Vipākavaṭṭaṃ kā nu viddhaṃseti nāma. Evaṃ pana attano kāraṇena viddhastabhavaṃ phalasammādiṭṭhi paṭibāhatīti vuttaṃ avasaradānato. Iccetaṃ kusalanti arahattaṃ pāpetuṃ sace sakkoti, evametaṃ vipassanāya paṭisandhianākaḍḍhanaṃ kusalaṃ anavajjaṃ. Satta bhave detīti sotāpattimaggassa paccayabhūtā vipassanāsammādiṭṭhi tassa puggalassa satta bhave deti. Evamayanti pañcavidhampi sammādiṭṭhiṃ sandhāya vuttaṃ. Tenāha – ‘‘lokiyalokuttarā sammādiṭṭhi kathitā’’ti. Imasmiṃ panattheti ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmī’’tiādinā vutte gatimaggasaṅkhāte atthe. ‘‘Sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti vuttattā ‘‘lokikā bhavanipphādikāva veditabbā’’ti vuttaṃ.
306“如见”:此处的“如”字,意在揭示词义,故复合词以“后分义为主”而作解说,即“种种见”,其意为“与每一种见相应”。“完全”,即毫无剩余,因此说“圆满”。“等受”:指在初、中、后阶段皆平等、同一地受持、执取而不放舍。此即经中所说“无论任何身业……”所指的那种身业。“安住于如见之身业”:指那位邪见者,其心生起的见解为“没有由此为因的恶”等,其身业即安住于此见中,且仅如此安住而不放舍。“与见俱生之身业”:指那位如见者以手势等方式令他人了知时,与彼见一同生起的身业。此处不应生起“此是语业”的疑虑,因为这里只意指杀生等行为。“随顺见之身业”:即随顺彼见而发起的身业,恰如他人所了知的那样。因此说:“被受持、被执取、被违犯”。其余皆易明了。“依此理”:即由此类推,安住于前述所见之语业、与见俱生之语业、随顺见之语业,亦复如是,成为三种。所谓邪见者:指因达到业道程度的邪见而成为邪见者。或有一种说法:“以任何邪见而为邪见者”。
306.Yathādiṭṭhīti atthabyāpanicchāyaṃ yathā-saddo, tena uttarapadatthappadhāno samāsoti āha – ‘‘yā yā diṭṭhī’’ti. Tassā tassā anurūpanti taṃtaṃdiṭṭhianurūpanti attho. Samattanti anavasesaṃ. Tenāha – ‘‘paripuṇṇa’’nti. Samādinnanti ādimajjhapariyosānesu samaṃ ekasadisaṃ katvā ādinnaṃ gahitaṃ anissaṭṭhaṃ. Tadetanti yadetaṃ ‘‘yañceva kāyakamma’’ntiādinā vuttaṃ, tadetaṃ kāyakammaṃ. Yathādiṭṭhiyaṃ ṭhitakāyakammanti yā pana diṭṭhi ‘‘natthi tatonidānaṃ pāpa’’ntiādinā pavattā, tassaṃ diṭṭhiyaṃ ṭhitakassa ṭhitamattassa anissaṭṭhassa taṃdiṭṭhikassa kāyakammaṃ. Diṭṭhisahajātaṃ kāyakammanti tassa yathādiṭṭhikassa paresaṃ hatthamuddādinā viññāpanakāle tāya diṭṭhiyā sahajātaṃ kāyakammaṃ. Na cettha vacīkammāsaṅkā uppādetabbā pāṇaghātādīnaṃyeva adhippetattā. Diṭṭhānulomikaṃ kāyakammanti yathā paresaṃ pākaṭaṃ hoti, evaṃ diṭṭhiyā anulomikaṃ katvā pavattitaṃ kāyakammaṃ. Tenāha – ‘‘samādinnaṃ gahitaṃ parāmaṭṭha’’nti. Tatthātiādi suviññeyyameva. Eseva nayoti iminā yathāvuttāya diṭṭhiyā ṭhitavacīkammaṃ, diṭṭhisahajātaṃ vacīkammaṃ, diṭṭhānulomikaṃ vacīkammanti tividhaṃ hotīti evamādi atidisati. Micchādiṭṭhikassāti kammapathappattāya micchādiṭṭhiyā micchādiṭṭhikassa. ‘‘Yāya kāyaci micchādiṭṭhiyā micchādiṭṭhikassa sato’’ti apare.
“与见俱生”:指与前述之见一同生起的思心所。此理亦适用于其余词句。“欲求”:指“愿我能行某事”这样的渴爱欲求。“就思与欲求而言”:即就那些依止于前述恶见的心所法中的意欲而言。“心的安立”:即心的决意。“触等”:指思、见、爱等之外的触等诸法。因为邪见是恶,所以那位补特伽罗的所有这些法,都会导向不可意之境,乃至地狱等——应当如此连接文意。“前”:即指“苦”这个词。在这里,“苦”与“辛辣”二者,应被看作不可意的同义词,正如“将来你将尝到辛辣”等经文中的用法一样。
Diṭṭhisahajātāti yathāvuttāya diṭṭhiyā sahajātā cetanā. Esa nayo sesapadesupi. Patthanāti ‘‘idaṃ nāma kareyya’’nti taṇhāpatthanā. Cetanāpatthanānaṃ vasenāti yathāvuttadiṭṭhigatanissitacetasikanikāmanānaṃ vasena. Cittaṭṭhapanāti cittassa paṇidahanā. Phassādayoti cetanādiṭṭhitaṇhādivinimuttā phassādidhammā. Yasmā diṭṭhi pāpikā, tasmā tassa puggalassa sabbe te dhammā aniṭṭhāya…pe… saṃvattantīti yojanā. Purimassevāti tittakapadasseva . Tittakaṃ kaṭukanti ca ubhayaṃ idha aniṭṭhapariyāyaṃ daṭṭhabbaṃ ‘‘pacchā te kaṭukaṃ bhavissatī’’tiādīsu viya.
“Ambo”(芒果树):意即“这就是那棵芒果树”。他们唯独供奉它,唯独对它进行先前所得的注水、布施等供养。“他们进入住所”:指他们进入其中。“因不可意的共住”:指因触及不甜的苦楝树根。
Amboyanti ambo ayaṃ. Tameva pūjanti tameva pubbe laddhaparisiñcanadānādipūjaṃ. Nivesareti pavisiṃsu. Asātasannivāsenāti amadhuranimbamūlasaṃsaggena.
至于“拒绝它……(略)……”等语,意在表明:一切邪见纯属有过失,故导向不可爱、痛苦。在紧接着的第十经中,应如同第九经那样,将义理联系起来理解。“心的安立即是希求”一句,在此应补充说“及誓愿”。
Taṃ pana paṭikkhipitvā…pe… vuttanti sabbāpi micchādiṭṭhi ekantasāvajjattā aniṭṭhāya dukkhāya saṃvattatīti adhippāyena vuttaṃ. Anantarasutteti dasamasutte. Yojetvā veditabbānīti navamasutte viya yojetvā veditabbāni. Cittaṭṭhapanāva patthanāti ettha paṇidhi cāti vattabbaṃ.
16. 一法品
16. Ekadhammapāḷi
(16) 3. 一法品——第三品的注释
(16) 3. Ekadhammapāḷi-tatiyavaggavaṇṇanā
308308. 在第三品的第一经中,“非如实见者”是指对于无常等性质的法,却生起“常”等见的人。因此说:“即以此邪见而得颠倒见。”此处的“正法”,指善的、被称赞的、美好的法,也常被称为人法。因为邪见者会令人背离正法,而不会令人背离圣法。故又说:“不从十善业道。”而“如此之类”一词,则包含波提拘子等人。
308. Tatiyassa paṭhame ayāthāvadiṭṭhikoti aniccādibhāvesu dhammesu niccātiādinā uppannadiṭṭhiko. Tenāha – ‘‘tāyeva micchādiṭṭhiyā viparītadassano’’ti saddhammāti ettha santo pasattho sundaro dhammo, yo manussadhammotipi vuccati. Tato hi micchādiṭṭhiko paraṃ vuṭṭhāpeyya, na ariyadhammato. Tenāha – ‘‘dasakusalakammapathadhammato’’ti. Evarūpāti iminā pāthikaputtādike saṅgaṇhāti.
309“一切知菩萨”是指分有一切知性的菩萨。而“等”字则涵盖了圆满波罗蜜的辟支菩萨,以及部分声闻菩萨。
309.Sabbaññubodhisattoti sabbaññubhāgī bodhisatto. Ādi-saddena pūritapāramikā paccekabodhisattā ekaccasāvakabodhisattā ca saṅgayhanti.
310“最上”:因具大过失而称为最上,意即达到了极点。“他们”是指无间业。“界限”则是以果报为终结。这些业是轮回的根本,因此具此业者被称为轮回之桩。所以经中说“依于彼”等。如果他不放弃这种执取,由于仍会再次导致那样的状态,故说“从有不能出离”,但这并非说完全没有出离的可能。因为他由某种缘而落入此见,将来某一时遇到对治之缘,也不能说一定没有超越的机会。要知道,这种不善法本性无力、脆弱,不像善法有大力量。否则,邪性决定便会如同正性决定一般成为究竟,然而邪性决定并非究竟。因此,《破除迷执》(中部注2.100)中说:
310.Paramāti mahāsāvajjabhāvena paramā, ukkaṃsagatāti attho. Tesanti ānantariyakammānaṃ. Paricchedoti vipākavasena pariyosānaṃ. Vaṭṭassa mūlaṃ, tato taṃsamaṅgīpuggalo vaṭṭassa khāṇūti vuccati. Tenāha – ‘‘tāyā’’tiādi. Tañce gāhaṃ na vissajjeti, tassa punapi tabbhāvāvahattā vuttaṃ – ‘‘bhavato vuṭṭhānaṃ natthī’’ti, na pana sabbaso vuṭṭhānassa abhāvato. Yādise hi paccaye paṭicca ayaṃ taṃ dassanaṃ okkanto puna kadāci tappaṭipakkhe paccaye paṭicca tato sīsukkhipanamassa na hotīti na vattabbaṃ. Akusalañhi nāmetaṃ abalaṃ dubbalaṃ, na kusalaṃ viya mahābalaṃ. Aññathā sammattaniyāmo viya micchattaniyāmopi accantiko siyā, na ca micchattaniyāmo accantiko. Teneva papañcasūdaniyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 2.100) –
“那么,此人是只在这一有身中成为决定性,还是在其它有身中也如此呢?只在这一有身中成为决定性,但由于数数修习的力量,他于来世也会喜好这种见。”
‘‘Kiṃ panesa ekasmiṃyeva attabhāve niyato hoti, udāhu aññasmimpīti? Ekasmiṃyeva niyato, āsevanavasena bhavantarepi taṃ diṭṭhiṃ roceti evā’’ti –
如上来所说。且在《吉祥悦意》(长部注1.170-172)中也提到:
Vuttaṃ. Tatoyeva ca sumaṅgalavilāsiniyampi (dī. ni. aṭṭha. 1.170-172) vuttaṃ –
凡是执取了那些见解,于夜间或白昼的住处坐着讽诵、思察的人,对于‘造作者不造恶业、没有因、没有缘、死后断灭’这样的所缘,邪念止住,心专注一境,速行心生起。最初的速行心尚有挽救的可能,第二、第三等也是如此。到第七个速行心时,即便是诸佛也无法挽救,成为决定不退转者,犹如阿利咤刺一般,无法拔除。其中,有只堕入一种见的,有堕入两种见的,有堕入三种见的。无论是堕入一种、两种还是三种,他都成了决定性的邪见者。他已阻塞了生天之路和解脱之道,于此身之后,不可能投生天界,解脱就更不必说了。这样的众生称为‘轮回之桩’,如同大地的坚固守护者一般,这类众生绝大多数都无法从有轮中出离。
‘‘Ye vā pana tesaṃ laddhiṃ gahetvā rattiṭṭhāne divāṭṭhāne nisinnā sajjhāyanti vīmaṃsanti, tesaṃ ‘karoto na karīyati pāpaṃ, natthi hetu, natthi paccayo, mato ucchijjatī’ti tasmiṃ ārammaṇe micchāsati santiṭṭhati, cittaṃ ekaggaṃ hoti, javanāni javanti. Paṭhamajavane satekicchā honti, tathā dutiyādīsu. Sattame buddhānampi atekicchā anivattino ariṭṭhakaṇṭakasadisā, tattha koci ekaṃ dassanaṃ okkamati, koci dve, koci tīṇipi, ekasmiṃ okkantepi dvīsu tīsu okkantesupi niyatamicchādiṭṭhikova hoti. Patto saggamaggāvaraṇañceva mokkhamaggāvaraṇañca, abhabbo tassattabhāvassa anantaraṃ saggampi gantuṃ, pageva mokkhaṃ, vaṭṭakhāṇu nāmesa satto pathavigopako, yebhuyyena evarūpassa bhavato vuṭṭhānaṃ natthī’’ti.
‘轮围山背后’是指在燃烧的轮围山之外的一处地方,也就是在那些正在燃烧与未被燃烧的轮围山之间、名为‘世界中间地狱’的处所。‘也这样被烧煮’是说:无论轮围山在燃烧或未被燃烧,他都会依自己业的力量而照样受烧煮。
Piṭṭhicakkavāḷeti jhāyamānacakkavāḷassa parato ekasmiṃ okāse. Yaṃ jhāyamānānaṃ ajjhāyamānānañca cakkavāḷānamantaraṃ, yattha lokantarikanirayasamaññā, tādise ekasmiṃ okāse. Paccatiyevāti cakkavāḷe jhāyamāne ajjhāyamānepi attano kammabalena paccatiyeva.
311在第四偈中,「因‘莫跌’一语而得名者」:据说,当时他手持油罐走在泥泞地上,主人说:“孩子,别摔倒!”他一时疏忽摔倒在地,因害怕主人,便起身逃跑。主人追上去抓住他的衣角。他脱下衣服,赤身而逃,既不知用树叶,也不知用草来遮身,就那样裸形进入一座村庄。人们看见他,心想:“这位沙门少欲知足,是无人能比的阿拉汉。”于是拿着前食等食物前来供养。他心想:“因为不穿衣服,我才得到了这些。”从此以后,即使得到衣服他也不穿,并以此作为出家行。在他身边还有其他人……共有五百人随他出家。关于这件事,便这样说:“因‘莫跌’一语而得名者,即是外道宗师。”
311. Catutthe ‘‘mā khalī’’ti vacanaṃ upādāya evaṃladdhanāmoti taṃ kira sakaddamāya bhūmiyā telaghaṭaṃ gahetvā gacchantaṃ, ‘‘tāta, mā khalī’’ti sāmiko āha. So pamādena khalitvā patitvā sāmikassa bhayena palāyituṃ āraddho. Sāmiko upadhāvitvā sāṭakakaṇṇe aggahesi. So sāṭakaṃ chaḍḍetvā acelako hutvā palāto paṇṇena vā tiṇena vā paṭicchādetumpi ajānanto jātarūpeneva ekaṃ gāmaṃ pāvisi. Manussā taṃ disvā ‘‘ayaṃ samaṇo arahā appiccho, natthi iminā sadiso’’ti pūvabhattādīni gahetvā upasaṅkamitvā ‘‘mayhaṃ sāṭakaṃ anivatthabhāvena idaṃ uppanna’’nti tato paṭṭhāya sāṭakaṃ labhitvāpi na nivāsesi, tadeva ca pabbajjaṃ aggahesi. Tassa santike aññepi aññepīti pañcasatā manussā pabbajiṃsu. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘mā khalīti vacanaṃ upādāya evaṃladdhanāmo titthakaro’’ti.
「集会处」指两条河流的水流汇合之处。「两条水」指两条水流。在所述之处,为了捕鱼而应投掷的捕具称为“khippa”,也就是鱼网(kumina),在这里便说为“khippa”。因此他说:「鱼网」。「蔗」指水蔗。空虚之人因为没有圣法,对他来说,连丝毫禅那都没有,更不用说圣道了。他认为“人网”就如同人们坠落而遭遇不幸时所张设的鱼网一样。因此说:「大众」等。
Samāgataṭṭhāneti dvinnaṃ nadīnaṃ udakappavāhassa sannipātaṭṭhāne. Dvinnaṃ udakānanti dvinnaṃ udakappavāhānaṃ. Yathāvuttaṭṭhāne macchaggahaṇatthaṃ khipitabbato khippaṃ, kuminaṃ, tadeva idha khippanti vuttaṃ. Tenāha – ‘‘kumina’’nti. Ucchūhīti udakaucchūhi. Tucchapuriso ariyadhammābhāvato. Jhānamattampi hi tassa nattheva, kuto ariyamaggo. Manussakhippaṃ maññeti manussā patitvā byasanappattiatthaṃ oṭṭitaṃ kuminaṃ viya. Tenāha – ‘‘mahājanassā’’tiādi.
312在第五等中,「外道教法」是笼统说的,因为这一切都不导向解脱,即使自称导师的也不是一切知者。因此说:「在那里……」等。「众」指声闻众。「为如是性」是为了具足导师所说的那种行相。「小腿百」指众多众生。「获得同等的不善」:即使对他们所有人一起劝导,也获得与他们相等的不善;因为同时劝导多人时,这种精进的力量非常强大。如果分别个别劝导,则更不待言。因为,正如在法行中,善知识性是同等的;在非法行中,恶知识性也是同等的。
312. Pañcamādīsu bāhirakasāsananti avisesena vuttaṃ – tassa sabbassapi aniyyānikattā satthupaṭiññassapi asabbaññubhāvato. Tenāha – ‘‘tattha hī’’tiādi. Gaṇoti sāvakagaṇo. Tathābhāvāyāti ācariyena vuttākāratāya samaṅgibhāvatthaṃ. Jaṅghasatanti bahū aneke satte. Samakameva akusalaṃ pāpuṇātīti tesaṃ sabbesaṃ ekajjhaṃ samādapanepi tesaṃ akusalena samakameva akusalaṃ pāpuṇāti ekajjhaṃ bahūnaṃ samādapanepi tathā ussahanassa balavabhāvato. Visuṃ visuṃ samādapane vattabbameva natthi. Yathā hi dhammacariyāyaṃ samakamevāti vattabbā kalyāṇamittatā, evaṃ adhammacariyāyaṃ akalyāṇamittatāti.
313「善说」:指以必然导向解脱的方式所宣说。导师是一切知者,因为若非一切知者,便不能以导向解脱的方式开示。法是善说,因为是正自觉者所宣说。僧团是善行道者,因为已被导师善巧调伏。而「劝诱者」等,应视为善行道的一个例证。
313.Suṭṭhu akkhāteti ekantato niyyānikabhāvena akkhāte. Satthā ca sabbaññū hotīti asabbaññuno niyyānikabhāvena kathetuṃ asakkuṇeyyattā. Dhammo ca svākkhāto sammāsambuddhappaveditattā. Gaṇo ca suppaṭipanno satthārā suvinītattā. Samādapako hītiādi suppaṭipattiyā nidassanaṃ daṭṭhabbaṃ.
314「应知量」:应当这样了知分量:「他以此为生,给予此人这些是合适的。」若过量……乃至涅槃的成就也不存在,因为法未被善说。于接受者而言,在未被善说的法与律中,少欲的修行是不存在的——这是其意趣。
314.Pamāṇaṃ jānitabbanti ‘‘ayaṃ ettakena yāpeti, imassa ettakaṃ dātuṃ yutta’’nti evaṃ pamāṇaṃ jānitabbaṃ. Atireke…pe… nibbānasampatti vā natthi durakkhātattā dhammassa. Tassāti paṭiggāhakassa. Appicchapaṭipadā nāma natthi durakkhāte dhammavinayeti adhippāyo.
315「施主之意乐」指殊胜、更殊胜等的差别,也就是内心的倾向。而「应施法的意乐」指应施物的多少。「自身能力」指维持生计的量。若……等是对以「如何」等略说之义的解释。「未生起」指尚未在那个补特伽罗中生起。「成为眼」指成为大众的眼目。「令教法久住」指通过使未生起的利养生起,以及使大众的净信生起,而令教法久住。
315.Dāyakassavaso nāma uḷāruḷāratābhedo ajjhāsayo. Deyyadhammassa pana thokabahutāva deyyadhammassa vaso nāma. Attano thāmoti yāpanappamāṇaṃ. Yadi hītiādi ‘‘katha’’ntiādinā saṅkhepato vuttassa atthassa vivaraṇaṃ. Anuppannassāti anuppanno assa puggalassa. Cakkhubhūto hotīti mahājanassa cakkhu viya hoti. Sāsanaṃ ciraṭṭhititaṃ karotīti anuppannalābhuppādanena mahājanassa pasāduppādanena ca ciraṭṭhitikaṃ karoti.
「库图巴利寺」指依止库图巴利村的寺院。「为了进食」指就在那户人家里坐下进食。「为了取走」指拿到屋外带走。「常食」指常设的施食。「小侍者」指做随身服务的人。「审察后」指审察是否并非为特定人而预备。那一段「大众认为应少欲」,指大众自以为应当成为少欲者,是随顺所见而生起此想。「大众」指众多之人。「广布」指使其广泛流传。
Kuṭumbariyavihāreti kuṭumbariyagāmasannissitavihāre. Bhuñjanatthāyāti tasmiṃyeva gehe nisīditvā bhuñjanatthāya. Gahetvā gamanatthāyāti gehato bahi gahetvā gamanatthāya. Dhurabhattānīti niccabhattāni. Cūḷupaṭṭhākanti veyyāvaccakaraṃ. Vīmaṃsitvāti yathā uddissa kataṃ na hoti, evaṃ vīmaṃsitvā . Mahājano appiccho bhavituṃ maññatīti mahājano sayaṃ appiccho bhavituṃ maññati diṭṭhānugatiṃ āpajjanena. Mahājanassāti bahujanassa. Avattharitvāti vitthārikaṃ katvā.
316「五火炙烤」指在身体四周以火炙烤,向上方受太阳炙烤,且唯在夏季行之。「从断崖山顶坠落」即堕崖而死。「于午前等时辰面向太阳旋转」即随太阳而转。
316.Pañcātapatappanaṃ catūsu passesu aggisantāpassa upari sūriyasantāpassa ca tappanaṃ, tañca kho gimhakāle. Chinnappapātapabbatasikharato patanaṃ maruppapātapatanaṃ. Pubbaṇhādīsu ādiccābhimukhāvaṭṭanaṃ ādiccānuparivattanaṃ.
317「此亦」指在善说的法与律中,懈怠者亦是如此。「沙门性」指苦行。「被恶执取者」指被错误行持、杂染之法。「牵向地狱」指将其拖入地狱之苦。
317.Ayampīti svākkhāte dhammavinaye kusītopi. Sāmaññanti tapacaraṇaṃ. Dupparāmaṭṭhanti micchācaritaṃ saṃkiliṭṭhaṃ. Nirayāyupakaḍḍhatīti nirayadukkhāya naṃ kaḍḍhati.
318所谓“所说的方式”,即指如五热迫恼等苦行中所说的那种方式。
318.Vuttappakāreti pañcātapatappanādike vuttappakāre.
319“如是”即指依前所述而名为净信的善行,由此也包含了行沙门法的快乐。
319.Evanti vuttappakārāya cittappasādavhayasuppaṭipattiyā. Tena samaṇadhammakaraṇasukhañca saṅgaṇhāti.
320“九集”是指在这《增支部》中将要讲说的第九集。“九种人”是指七返有、家家等九种人。“于一切处”是指本经所提及的其余一切经中。
320.Navakanipāteti imasmiṃyeva aṅguttaranikāye vakkhamānaṃ navakanipātaṃ sandhāyāha. Nava puggalāti sattakkhattuparamakolaṃkolādayo nava puggalā. Sabbatthāti imasmiṃ sutte vuttāvasiṭṭhesu sabbesu suttesu.
16. 一法品
16. Ekadhammapāḷi
(16)4. 一法品——第四品注释
(16) 4. Ekadhammapāḷi-catutthavaggavaṇṇanā
322「成为特征」:是指作为标识、标志。「十五由旬围聚的树干」:指树干的周长有十五由旬。「以及」:这个‘以及’是用于概括迦昙婆树等能住一劫的情形,以及树高达百由旬等特征,但并非像阎浮树作为赡部洲的标志那样,用这些树来作为西牛货洲等洲的标志。「喜乐」:即令人愉悦的性质。在其他词句中,指诸如‘林园喜乐’等词句。「高岸」:具有高高耸起状态的就是高岸;「离岸」:指没有岸、岸已远离。因此说为‘高起的地方和低下的地方’。「就以喜旋鱼背」:就像许多小弯刀鱼聚集在一起所形成的鱼背那样。
322. Catutthassa paṭhame saññāṇabhūtāti upalakkhaṇabhūtā. Pañcadasayojanāvaṭṭakkhandhāti pañcadasayojanakkhandhaparikkhepā. Yathā cāti ca-saddena kadambarukkhādīnaṃ kappaṭṭhāyibhāvaṃ viya yojanasatubbedhādibhāvaṃ samuccinoti, na pana jambuyā jambudīpassa viya tehi aparagoyānādīnaṃ saññāṇabhāvaṃ. Rāmaṇeyyakanti ramaṇīyabhāvaṃ. Sesapadesūti vanarāmaṇeyyakādipadesu. Uggataṃ kūlaṃ ussitabhāvo etassāti ukkūlaṃ, vigataṃ apagataṃ kūlaṃ etassāti vikūlanti āha – ‘‘unnataṭṭhānaṃ ninnaṭṭhāna’’nti ca. Nandiyāvaṭṭamacchapiṭṭhenevāti kujjakakulisakamacchasaṅghātapiṭṭheneva.
323在第二等经中,所要阐明的是‘四恶趣中除人之外’,而不是‘天中除人之外’,因为此处是指低劣的出身。而通过依止(这些条件),也能获得中部地区(的投生),中部地区即是指比丘、比丘尼、近事男、近事女,以及其他业论者、行为论者中诸位智者所往之处,这被称为适宜之地。因此说:‘即使全部的……’
323. Dutiyādīsu cattāro apāyā aññatra manussehīti adhippetā, na devā aññatra manussehīti hīnāya jātiyā adhippetattā. Upādāyupādāyāpi majjhimadeso labbhati, yattha gati bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ aññesampi kammavādikiriyavādiviññujātikānaṃ, yo patirūpadesoti vuccati. Tenāha – ‘‘sakalopi hī’’tiādi.
324“污点”指过失。因此说“无过失之口”,意为没有过失的口。
324.Eḷāti doso. Tenāha – ‘‘niddosamukhāti attho’’ti.
326了知如来的功德之后,以眼所见才称为真正的“见”;若不了知而仅仅眼看,那是畜生道众生也有的看见。所以经文说“那些了知如来功德之后……”等。
326. Tathāgatassa guṇe jānitvā cakkhunāpi dassanaṃ dassanameva, ajānitvā pana dassanaṃ tiracchānagatānampi hotiyevāti āha – ‘‘ye tathāgatassa guṇe jānitvā’’tiādi.
327“阐释后而说”,意为阐释诸谛之后而说。
327.Pakāsetvā kathitanti saccāni pakāsetvā kathitaṃ.
328对所闻的法不失忆念,即名为“持”。所以说“持”,意思就是“不忘失”。
328. Sutānaṃ dhammānaṃ asammoso dhāraṇanti āha – ‘‘dhārentīti na pammussantī’’ti.
329“他们审查义与非义”的意思是,他们这样审察:“这是此经的义,这不是义。”因为,舍非义而取义,正如舍非法而修法。
329.Atthānatthaṃ upaparikkhantīti ‘‘ayaṃ imissā pāḷiyā attho, ayaṃ na attho’’ti atthānatthaṃ upaparikkhanti. Anatthaparihārena hi atthaggahaṇaṃ yathā adhammaparivajjanena dhammappaṭipatti.
330“随顺行道”即随顺涅槃之道。
330.Anulomapaṭipadanti nibbānassa anulomikaṃ paṭipadaṃ.
331「于能引生悚惧事中」者,即于生、老、病、死等能引生悚惧的因缘中。悚惧,是指于可怖畏之处,与愧相应的智慧。
331.Saṃvegajanakesukāraṇesūti saṃvegajanakesu jātiādīsu kāraṇesu. Saṃvejanīyesu ṭhānesu sahottappañāṇaṃ saṃvego.
332「以方便」者,即以能截断轮回之方便。他们「作精勤精进」者,即发起、生起名为正勤的精进。
332.Upāyenāti yena upāyena vaṭṭūpacchedo, tena upāyena. Padhānavīriyaṃ karontīti sammappadhānasaṅkhātaṃ vīriyaṃ karonti uppādenti.
333‘Vavassajīyanti’(被舍弃)是说诸行于此中被舍弃,故称‘vavassaggo’(舍离),此即无为界;因此说:‘vavassaggo是指涅槃’。
333. Vavassajīyanti vissajjīyanti ettha saṅkhārāti vavassaggo, asaṅkhatā dhātūti āha – ‘‘vavassaggo vuccati nibbāna’’nti.
334‘最上食’(uttamannāna)指五种最殊胜的食物。‘最上味’(uttamarasāna)指各种最殊胜的滋味。‘以捡拾行’(uñchācārena)是通过捡拾的生活方式,即不向任何人乞求,而取用任何无主之物,这就叫捡拾行。此处等语句是在显示:所谓食物的最上性,是以最悦意为标准,也就是在有希求的那一刹那就得到了,而不是仅仅获得它们本身而已。‘获得’(paṭilabhanti)指以殊胜的方式给予。‘一钵食’(bhattassa ekapātī)即满满一钵的食物。‘这叫什么’(idaṃ kiṃ nāma)是在问:‘这算是称为最上食味,还是不算是?’‘以捡拾所得的钵食’(uñchena kapālābhatena)是指混合凑起来的食物。‘他们维生’(yāpente)是指他以维持生命为目的,而说作为维生之因的食物。‘依此而名为最上味’(upādāya aggarasaṃ nāma)是表示:应当依各个不同的层次来看待食物的最上味。因为,从转轮王的食物开始,四天王天的食物就算是最上的,如此应一一对应。
334.Uttamannānanti uttamānaṃ pañcannaṃ bhojanānaṃ. Uttamarasānanti uttamānaṃ rasānaṃ. Uñchācārenāti uñchācariyāya kassaci apariggahabhūtassa kiñci ayācitvā gahaṇaṃ uñchācāro. Ettha cātiādinā annādīnaṃ aggabhāvo nāma manāpaparamo icchitakkhaṇalābho, na tesaṃ lābhitāmattanti dasseti. Paṭilabhantīti denti paṇītabhāvena. Bhattassa ekapātīti ekapātipūraṃ bhattaṃ. Idaṃ kiṃ nāmāti ‘‘idaṃ annaggarasaggaṃ nāma hoti, na hotī’’ti pucchati. Uñchena kapālābhatenāti missakabhattena. Yāpenteti yāpanasīsena yāpanahetuṃ bhattaṃ vadati. Upādāya aggarasaṃ nāmāti taṃ taṃ upādāyupādāya annaggarasaggaṃ daṭṭhabbanti dasseti. Cakkavattiāhārato hi cātumahārājikānaṃ āhāro aggoti evaṃ yāva paranimmitavasavattidevā netabbaṃ.
335‘义味’(attharaso)是指四种沙门果,即作为诸圣道之果的味。‘法味’(dhammaraso)是指四种道,即作为沙门果之因的味。‘解脱味’(vimuttiraso)是指不死的涅槃,即一切行的寂止。
335.Attharaso nāma cattāri sāmaññaphalāni ‘‘ariyamaggānaṃ phalabhūto raso’’ti katvā. Dhammaraso nāma cattāro maggā ‘‘sāmaññaphalassa hetubhūto raso’’ti katvā vimuttiraso nāma amataṃ nibbānaṃ ‘‘sabbasaṅkhārasamatho’’ti katvā.